Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas astoņpadsmitās sēdes turpinājums
2024. gada 12. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Labrīt visiem! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas 5. decembra kārtējo sēdi, kuru mēs nolēmām turpināt pēc Saeimas ārkārtas sēdes. Tātad 5. decembra kārtējās sēdes darba kārtība.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā ”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sadaļa “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Tie, kas vakar skatījās Jāņa Dombura raidījumu, varētu saprast, kur atrodas projekts “Rail Baltica”. Nevaru piemeklēt īstos vārdus, bet jūs sapratāt, ko es gribēju pateikt. Uzskatiet, ka šāda projekta nav, jo nav naudas.

Vakar finanšu ministrs skaidri pateica: mēs esam izsmēluši jebkādu iespēju aizņemties naudu, mēs esam sasnieguši jau trīs procentus no IKP nākamajā gadā, aizņemties nevar. Cerības uz nākamajiem Eiropas fondiem 2028., 2029. gadā... skaidrs, ka līdz 2030. gadam nekādas pamattrases nebūs. Principā šodien pieņemt jebkādu lēmumu par “Rail Baltica” – tā ir noziedzīga rīcība. Tas viss ir saistīts ar naudas izšķērdēšanu īpaši lielos apmēros.

Pašreiz nauda tiek izšķērdēta, turpinot būvēt “zelta” balstu, par ko satiksmes ministrs Briškens vakar pateica, ka viņš kļūdījās, nevajadzēja būvēt. Briškens vakar publiski atzina, ka tā ir izšķērdēšana. Bija pieņemts nepareizs lēmums. Nezināšana, ko darīt ar būvēm pie dzelzceļa, dzelzceļa stacijā un lidostā “Rīga” – tas tikai parāda, ka šis projekts ir jāapstādina uz laiku, kamēr tiek pieņemts lēmums... un ir izpratne, no kurienes nāk nauda. Ieguldīt vēl līdzekļus 40 kilometru izbūvei pamattrasē, nezinot, no kurienes nāk nauda, nozīmē to, ka mēs atkal turpinām izšķērdēt naudu.

Ja mēs runājam par ekonomisko efektu, vakar pirmo reizi publiski izskanēja, finanšu ministrs Ašeradens pateica, ka galarezultātā kopīgie ienākumi varētu būt 30 miljoni gadā. Ieklausieties – 30 miljoni! Izmaksas uzturēt infrastruktūru, vilcienus un tā tālāk būs mērāmas jau simtos miljonu. Vairs nav runa par naudas atgriešanu – potenciālajiem 10 miljardiem –, runa ir par to, ka šis projekts ir pilnīgi ekonomiski nepamatots. 30 miljoni!

Divu sliežu ceļu vietā tiek taisīts viens. Dienā braukšot četri vilcieni caur Salaspili. Lūdzu, kurš ir gatavs uzņemties atbildību par šādu projektu? Tagad sāk runāt: vajag “Vivi” vilcienu savienot ar dzelzceļa staciju. Lai braukā... Centrālā dzelzceļa stacija un lidosta “Rīga”... divreiz stundā, vismaz ir kaut kāda jēga, jo tur ir jāizbūvē tikai pagarinājums esošajām sliedēm Jūrmalas virzienā.

Ja mēs turpinām balsot par zemju atsavināšanu, tad jūs uzņematies atbildību, ka notiks izšķērdēšana, jo pēc vakardienas raidījuma, kurā piedalījās gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji, kļuva skaidrs – šis projekts galarezultātā beigsies ar milzīgiem zaudējumiem Latvijai. Ja nav naudas, kā to vakar teica finanšu ministrs, un nebūs, un Latvija nevar vairs aizņemties, jo ir izsmēlusi jebkādas iespējas, tad jautājums: ko mēs gribam atsavināt?

Tieši tāpēc mans aicinājums ir šodien nebalsot par šo likumprojektu, sagaidīt Saeimā finanšu ministru, premjeri, satiksmes ministru Briškenu – lai viņi informē, kas ir jāatsavina, no kurienes nāks nauda, kāds ir reālais plāns. Visa tā muldēšana, ka mēs virzāmies pa soļiem, jau ir maksājusi milzīgu nodokļu maksātāju naudu. Jo, kā teica Eiropa, investīcijas, kuras līdz šim ir veiktas projektā “Rail Baltica”, nav saistītas ar projektu “Rail Baltica”. “Rail Baltica” – tā ir tikai un vienīgi pamattrase, nekas cits.

Jautājums ir tāds: ko mēs darīsim ar šīm investīcijām? Vai nu jāpabeidz... bet pabeigt ir bezjēdzīgi – būvēt tiltu no Centrālās dzelzceļa stacijas uz lidostu, ja tas nemaz netiek savienots ar pamattrasi. Kā jau es teicu, mēs te varam sapņot, cik gribam, mums nav naudas, Latvijai nav naudas, mēs vienkārši dzenam Latviju bankrotā.

Aicinu šodien šo jautājumu neizskatīt. Taisām kaut vai ārkārtas sēdi, lai nāk valdības pārstāvji un ziņo, kāds ir reālais plāns. Pēc vakardienas raidījuma “Kas notiek Latvijā?” izpratne Latvijas sabiedrībai ir ārkārtīgi skaidra: notiek naudas izšķērdēšana, pats galvenais – naudas nav. Tiek uzņemtas nākotnes saistības, kuras būs jāatmaksā mūsu bērniem un mazbērniem. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei”” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 19, atturas – 4. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Par Padziļinātas partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgīzu Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Turpinām ar sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 10 463 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts amatpersonu atbildība pret sabiedrību” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Izskatām šodien.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” pirmajā lasījumā. Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā darba kārtības 1. jautājumu. Komisija arī ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” pirmajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” komisija ir sagatavojusi un atbalstījusi savā 10. decembra sēdē.

Likumprojekts paredz izņēmumu no pārējām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu prasībām pieņemšanai dienestā attiecībā uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Tas paredz iespēju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja izveidotai komisijai, ja ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi no brīža, kad persona notiesāta vai kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējošiem pamatiem, izvērtēt kandidātu un pieņemt viņu dienestā.

Attiecībā uz Valsts policijas amatpersonām, kuras izmanto ieročus un pieņem cilvēktiesības ierobežojošus lēmumus līdz pat brīvības atņemšanai, sistēma vērtējama kā sabalansēta, bet attiecībā uz VUGD amatpersonām situācija ir citādāka. Atbilstoši Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai būtu nepieciešams individuāls vērtējums. Ne katrs kandidāts saņems pozitīvu lēmumu, bet vērtēšanas iespēja atbilst demokrātiskas valsts attīstības tendencēm, kā arī uzlabos cilvēkresursu komplektēšanas iespēju dienestos.

Komisijā tika vērtēta Satversmes tiesas judikatūra attiecībā uz absolūtā aizlieguma ieņemt amatus regulējumu. Pēdējos gados tiesību aktos ir daudz lietu, kurās konstatē neatbilstību Satversmei, tāpēc komisija guva pārliecību, ka ierobežojumi ir jāpārvērtē atbilstoši veicamajām funkcijām un ir vērtējami ļoti individuāli.

Ņemot vērā, ka arī šobrīd Satversmes tiesā ierosinātas tiesvedības par Augstākās tiesas Senāta pieteikuma par aizliegumu atrasties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā personai, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 10. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam, komisija lūdz Saeimu atbalstīt izstrādāto likumprojektu un steidzami uzlabot situāciju.

Atbilstoši komisijas lēmumam lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

E. Zivtiņš. Lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

E. Zivtiņš. Tā kā no Ministru kabineta tiek gaidīta visaptveroša un koordinēta pieeja tālākai aizlieguma pārvarēšanai attiecībā uz citām iestādēm, tad komisija nesaskatīja nepieciešamību noteikt šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Komisijas vārdā lūdzu nenoteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un pieņemt likumprojektu uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates... nē, par procedūru.

Vārds deputātam Jānim Dombravam – par procedūru. Lūdzu ieslēgt mikrofonu!

J. Dombrava (NA).

Ņemot vērā, ka komisijā bija diskusijas par iespējamiem priekšlikumiem, tad es aicinu tomēr noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – vismaz 10 minūtes – ņemot vērā arī to, ka šis likumprojekts tiek virzīts ļoti, ļoti ātrā steidzamībā.

Sēdes vadītāja. Tātad Dombravas kunga priekšlikums: noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 10 minūtes. Deputātiem iebildumu... nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10 minūtes.

Un izskatīšana Saeimā?

E. Zivtiņš. Izskatīšana Saeimā 12. decembrī.

Sēdes vadītāja. Izskatīšana Saeimā – 12. decembrī, šodien. Deputātiem iebildumu nav. Akceptēts.

E. Zivtiņš. Kurā sēdē? Tā ir kārtējā.

Sēdes vadītāja. Tālāk jau to noteiks komisijas vadītājs, izsludinot komisijas sēdi.

E. Zivtiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! Otrajā, galīgajā, lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”.

Ir saņemti trīs Juridiskā biroja priekšlikumi.

1. priekšlikums. Piedāvā aizstāt likumā vārdus “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija” ar vārdiem “Bērnu aizsardzības centrs”. Priekšlikums saistīts ar izmaiņām iestādes nosaukumā. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. priekšlikums. Līdzīga satura – aizstāj nosaukumu likuma pārejas noteikumos. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Labrīt, priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Mēs neatbalstīsim šo likumprojektu, jo man liekas, tas nav pareizi – ja viņi nav izpildījuši likumu, mēs tam vienkārši pagarinām termiņu. Mums tomēr vajag atbalstīt cilvēkus, bērnus, nevis tos, kas nepilda likumus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

A. Judins. Jautājums izskatīts komisijā.

Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 27. novembrī ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” un atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā, galīgajā, lasījumā.

Trešajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

M. Daģis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Komisija ir izskatījusi šos grozījumus.

Kā jau Saeimas priekšsēdētāja minēja, priekšlikumi nav iesniegti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt, tikai īsi piebilstot, ka šis ir ļoti būtisks panākums, jo ļaus labāk ierobežot pirātismu, kas Latvijas valstij gadā nodara apmēram 30 miljonu zaudējumus. Cerams, daļu no šīs summas mēs dabūsim, ko nākamgad varēsim iekļaut budžetā.

Vēlreiz: komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autortiesību likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

L. Rasima. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš.

Debates nav iespējamas, jo nav priekšlikumu, Sprindžuka kungs. (Starpsauciens.)

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””.

Trešajam lasījumam nav saņemts neviens priekšlikums.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 675/Lp14), pirmais lasījums. Iesniedzis Ministru kabinets.

Vārds referentei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Labrīt, kolēģi! Skatām divus likumprojektus, arī alternatīvo. Ziņošu par abiem. Grozījumi Augstskolu likumā.

Atgādināšu. Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 675/Lp14) paredz trīs pamatlietas: pirmā – precizēt, kam augstskolas iesniedz informāciju, kas nepieciešama akreditācijas procesā; otrā – precizēt regulējumu Latvijas valsts stipendijām ārzemniekiem; trešā – pagarināt studiju virzienu akreditācijas termiņu reorganizējamās valsts augstskolās.

Izskatot šo likumprojektu komisijā, esam secinājuši, ka trešā sadaļa – par akreditācijas termiņu – jau iekļauta tajā brīdī skatītā citā likumprojektā par grozījumiem Augstskolu likumā, līdz ar to šis jautājums jau ir izskatīts. Nolēmām, sagaidot no Izglītības un zinātnes ministrijas precizēto tekstu versiju, veidot komisijas alternatīvo likumprojektu pārējiem diviem mērķiem.

Līdz ar to izstrādājām komisijā alternatīvo likumprojektu, kas paredz likuma 75. pantā precizēt, kurām institūcijām augstskola iesniedz attiecīgu informāciju par savu darbību. Otrais – precizēt 83.1 pantu “Stipendijas ārzemniekiem”, kur pēc būtības mēs precizējam deleģējumu Ministru kabinetam, papildinot to ar pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt arī stipendiju veidus un apmēru.

Par šo mums bija ilgstošas diskusijas, arī atsevišķas darba grupas, izrunājām un vienojāmies par redakciju. Komisijā bija Ārlietu ministrijas pārstāvis, kurš uzsvēra, ka grozījumi ir, aktuāli nepieciešami un pamatoti. Līdz ar to komisijā alternatīvais likumprojekts bija atbalstīts.

Aicinu jūs noraidīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” un atbalstīt komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Kolēģi! Debatēs debatēsim par abiem likumprojektiem – gan par vienu, ko iesniedza Ministru kabinets, gan par otru, alternatīvo, ko izstrādāja Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Protams, komisijā bija diskusijas, un ir vienkāršs priekšlikums, kas saistīts ar otro grozījumu sadaļu – par stipendijām ārzemniekiem. Saprotama ir Ministru kabineta vēlme iegūt plašāku pilnvarojumu, ne tikai nosakot stipendiju apmēru, bet arī veidu, kas šobrīd, kā viņi atzina komisijā, jau tiek faktiski īstenots, jo stipendijas tiek finansētas plašāk, nekā likums šobrīd paredz, domājot par Ukrainas valstspiederīgajiem.

Bet skaidru atbilžu uz jautājumiem nebija – par to, kādi ir ārpolitikas mērķi, kurus Ārlietu ministrija grib sasniegt ar šiem likuma grozījumiem, kādi ir plāni, kā tie tiks īstenoti, kā tas ietekmēs budžetu un kuras ir mērķa valstis, no kurām mēs ceram iegūt studentus, kas pēc tam veicinātu, popularizētu izglītības iegūšanu Latvijā... un augstākā izglītība kļūtu par eksporta nozari vēl vairāk nekā līdz šim. Nebija arī skaidra redzējuma, kā tas tiks īstenots tālāk, kā šīs mērķa valstis vai, varētu teikt, mērķa tirgi izglītības eksportam tiks noteikti.

Protams, mēs atbalstīsim alternatīvo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet, manuprāt, uzreiz ir jābūt redzējumam, lai Ministru kabinets, saņemot deleģējumu, spētu definēt, kā tas tālāk tiks īstenots, cik tas būs dārgi vai lēti, jo mēs zinām, ka augstākās izglītības finansējums mūsu, vietējām, augstskolām ne vienmēr ir pietiekams un šobrīd tiek mainīts finansējuma modelis. Tāpēc ļoti nozīmīgi būtu vērtēt arī to, kādiem mērķiem, kādiem uzdevumiem mēs šo ārvalstnieku stipendiju piešķiršanu plānojam. Manuprāt, grozot likumu, likumdevējam būtu jāzina, kādi ir nolūki un mērķi. Tas netika skaidri pateikts.

Mēs ļoti ceram uz diskusiju turpināšanos komisijas sēdēs un Ministru kabineta skaidru redzējumu, kā tas tālāk tiks īstenots.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Es komisijas vārdā droši vien... Nedebatēšu.

Sēdes vadītāja. Tātad komisijas... Lūdzu!

A. Ņenaševa. Es gribu precizēt. Pirmām kārtām, kā Ārlietu ministrija mūs informēja, šie grozījumi dotu papildu manevra iespējas ārpolitikas ziņā. Jā, tie precīzi nepasaka, kuras konkrēti valstis kādos konkrēti brīžos... bet drīzāk dod iespēju reaģēt uz situāciju un vajadzību, kā tas ir bijis, piemēram, šobrīd strādājot un meklējot atbalstu Latvijai ANO Drošības padomē.

Attiecībā uz budžetu, ko Indriksones kundze tieši prasīja, – arī šis tika precizēts un skaidri noteikts, ka šie konkrētie grozījumi, pieņemot likumprojektu, paredzēti esošā budžeta ietvaros. Tas arī ir viss.

Līdz ar to aicinu noraidīt Ministru kabineta virzīto likumprojektu un atbalstīt alternatīvo, komisijas virzīto, likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 675/Lp14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 33, atturas – 43. Likumprojekts noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvo likumprojektu, ko iesniedza Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 794/Lp14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atbalstīts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Ņenaševa. Komisija vienojās par piecu dienu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tas būtu 17. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Juridiskā komisija šī gada 27. novembrī izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Šī likumprojekta iniciatīvas pamats primāri bija nodrošināt Satversmes tiesas sprieduma izpildi. Tomēr izstrādes gaitā ir nākuši klāt vairāki citi tiesību normu grozījumu bloki, kas tiek piedāvāti papildus. Īsumā par katru grozījumu bloku.

Pirmkārt, jāmin grozījumi, kas saistīti ar Satversmes tiesas 2022. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2021-22-01 un Satversmes tiesas 2023. gada 17. februāra sprieduma lietā Nr. 2022-05-01 izpildi. Šie grozījumi turpmāk paredz privāto tiesību juridiskajai personai tiesības lūgt atbrīvojumu no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas, kā arī tiesas izdevumu samaksas atlikšanu.

Otrkārt, grozījumi ir saistīti ar izmaiņām valsts nodevu nomaksā. Ar grozījumiem ir noteikta fiksēta nodevu summa dažādu vērtību kategoriju prasījumiem tabulas veidā, tādējādi pilnībā atsakoties no valsts nodevas apmēra aprēķināšanas procentuālajā izteiksmē, kā tas bija līdz šim. Ir noteikta maksimāli iespējamā valsts nodevas summa – 25 tūkstoši.

Treškārt, ir grozījumi par valsts un pašvaldību iestāžu iespēju iesniegt prasījumus lietās par zaudējumu atlīdzināšanu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos. Šajos pieteikumos valsts un pašvaldību iestādes būs atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas.

Ceturtkārt, likumprojektā paredzēti grozījumi, kas maina Civilprocesa likumā noteikto brīdinājuma izsniegšanas kārtību parādniekam saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā ietvaros. Šīs procedūras ietvaros vairs netiks izsniegts brīdinājums pret parakstu, bet tiks nosūtīts parastajā kārtībā, jo līdz šim esošā kārtība bremzēja procedūru. Turpmāk brīdinājuma un atbildes veidlapu nosūtīs parādniekam uz oficiālo elektronisko adresi, un, ja tas nebūs iespējams, tad nosūtīs ierakstītā pasta sūtījumā, kā tas ir citos tiesu dokumentu nosūtīšanas gadījumos.

Piektkārt, likumprojekts paredz izveidot atsevišķu nodaļu lietām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē, tādējādi nodrošinot lietas dalībniekiem tiesības vērsties tiesā civilprocesuālā kārtībā.

Sestkārt, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. septembra regulas par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē izpildi, likumprojekts paredz noteikt Ekonomisko lietu tiesas piekritību lietās par prasībām, kas saistītas ar digitālo tirgu aktu pārkāpumiem, tātad būs nosegti šāda veida pārkāpumi arī Latvijas normatīvajā regulējumā.

Pēdējais grozījumu bloks ir veltīts izsoļu rīkošanai kopīpašnieku starpā, ieviešot tā saucamās slēgtās izsoles pašu kopīpašnieku starpā. Ir atrunāti arī citi kopīpašuma dalīšanas procesa nosacījumi.

Juridiskā komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Inese Kalniņa. 2025. gada 6. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Inese Kalniņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Mežrozes” Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa A2 “Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)” posma 39,40.–46,10. km pārbūves projekta īstenošanai”, otrais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Neatkārtošu nosaukumu, bet atgādināšu, ka strādājam ar likumprojektu Nr. 597/Lp14.

Saņēmām trīs Juridiskā biroja priekšlikumus.

1. priekšlikums. Paredz precizēt nekustamā īpašuma nosaukumu, lietot korektu nosaukumu. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. priekšlikums. Līdzīgs – paredz likumprojekta tekstā aizvietot... aizstāt nosaukumu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 3. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma “Mežrozes” Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa A2 “Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)” posma 39,40.–46,10. km pārbūves projekta īstenošanai” atbalstīšanu otrajā lasījumā! (Starpsauciens.) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Judins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Jaunzemi” Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, atsavināšanu militārā poligona “Sēlija” izveidei”, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Izskatām likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Jaunzemi” Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, atsavināšanu militārā poligona “Sēlija” izveidei”.

Juridiskā komisija priekšlikumus nesaņēma.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma “Jaunzemi” Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, atsavināšanu militārā poligona “Sēlija” izveidei” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Judins. Arī šim likumprojektam komisija gaida priekšlikumus piecu dienu laikā. Piecas dienas.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā”, otrais lasījums.

Viens priekšlikums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā izskatīšanai otrajā lasījumā ir likumprojekts “Grozījumi Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā”.

Ir saņemts viens – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Juridiski precizējošs, bet nemaina grozījuma sākotnējo būtību. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts atbalstīts otrajā lasījumā.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

G. Liepiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas, tātad 17. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā”, otrais lasījums.

Ir iesniegti 13 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izskatījām likumprojektu “Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā” otrajā lasījumā.

Saņēmām 13 priekšlikumus.

1. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 2. – arī klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 3. – deputātes Lūses priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 4. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 5. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsot!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Labucis. 5. – atbalstīts dubultā. Dubults neplīst!

6. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Labucis. 7. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 8. – deputāta Saļimova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Maslovskim.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Sākšu ar ūdens kvalitāti Latvijas Republikā. Kā teicis Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošais pētnieks Sandis Dejus, mēs dzīvojam laimīgā valstī – dzeramā ūdens kvalitāte ir augsta, ūdens ir drošs, varam par to vispār neuztraukties, lietojot krāna ūdeni.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika atbalstīts 8. – deputāta Saļimova priekšlikums, kurš pēc būtības ir par ūdens kvalitāti. Ko tas noteic? To, ka pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums nodrošināt atbilstošu ūdens kvalitāti. Bet šis ir jau pieņemts esošajā redakcijā – 9. panta pirmās daļas 2. punktā.

Tālāk ir runa par organizētu mehāniskā ūdens filtra uzstādīšanu, nomaiņu, apkopi. Varu pateikt, ka nebūtu samērīgi un saprātīgi noteikt visās mājās kā obligātu ūdens filtra uzstādīšanu pirms komercuzskaites aparāta. Daļa ūdens pakalpojuma sniedzēju izmanto elektromagnētiskos un ultraskaņas ūdens uzskaites aparātus, un ūdens piesārņojums to rādījumus vispār neietekmē. Tur, kur ir šī problēma, māju iedzīvotāji var nobalsot, pieņemt lēmumu, un ūdens pakalpojuma sniedzējs vai jebkura cita sertificēta firma uzstāda ūdens filtru pirms ūdens komercuzskaites mēraparāta. Kāpēc? Jo var būt tādi gadījumi, ka, piemēram, pilsētā no 100 daudzdzīvokļu mājām 10 daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji pieņem šādu lēmumu un pakalpojuma sniedzējs uzstādīs šos filtrus, bet visus ierēķinās kopējā tarifā, un pārējo 90 māju iedzīvotāji arī par to maksās. Tas nav taisnīgs regulējums. Daudzās mājās komercuzskaites aparātos, arī dzīvokļos, kā minēju, jau ir elektromagnētiskie un ultraskaņas ūdens mēraparāti, kas mērījumus veic precīzi.

Nav pamatotu, precīzu, noteiktu slēdzienu, ka, mainot filtrus, ūdens patēriņa starpība mazināsies. Daļēji tas ir iespējams, bet ir, kā jau minēju, momenti, ka nav nepieciešams tos likt. Un šeit ir runa par pienākumu. Komisijā mēs atbalstījām šo priekšlikumu, bet es tagad aicinu deputātus šo priekšlikumu neatbalstīt – vismaz šādā redakcijā. Ja būs iespējams, uz trešo lasījumu tiks izstrādāts piemērotāks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Labrīt, kolēģi, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Izjūta, pēc Maslovska kunga vārdiem, ka mēs dzīvojam Austrijā un mums ūdens nāk no Alpu kalniem, var dzert no krāna. Ūdens ir katra cilvēka neatņemama dzīves sastāvdaļa, mums ir jānodrošina augstas kvalitātes ūdens katram iedzīvotājam.

Mūsu priekšlikums ir par to, lai paplašinātu pakalpojuma sniedzēja pienākumus un tiesības, proti, pakalpojuma sniedzējam jānodrošina, ka sniegtais pakalpojums ir kvalitatīvs. Pakalpojuma sniedzējam ir pienākums nodrošināt atbilstošu piegādātā ūdens kvalitāti bez prasības pakalpojuma lietotājam organizēt mehāniskā ūdens filtra uzstādīšanu, nomaiņu vai apkopi. Gadījumā, ja nepieciešama mehāniskā filtra uzstādīšana, nomaiņa vai apkope ūdens daudzuma precīzākai uzskaitei, par to ir atbildīgs tieši pakalpojuma sniedzējs, nevis lietotājs.

Pakalpojuma sniedzējam ir pienākums veikt visas nepieciešamās darbības komercuzskaites mēraparāta mezgla pārbūvei vai aprīkošanai, ja tas nepieciešams ūdens kvalitātes nodrošināšanai, jo tieši par to ūdens pakalpojuma sniedzējs iekasē maksu. Lietotājs nevar būt atbildīgs par kvalitatīva ūdens piegādi. Lietotājs maksā par kvalitatīva ūdens saņemšanu, nevis par rūsainu, saduļķotu ūdeni. KEM ieskatā, tieši lietotājiem ir jādomā par kvalitāti, kas, manuprāt, neatbilst nekādām patērētāju tiesībām.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts. Vēlos atzīmēt, ka vienīgie, kuri nebija ar to apmierināti, bija Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji.

Var atrast simts un vienu attaisnojumu, lai noraidītu šo priekšlikumu. Šoreiz padomāsim, kā atbalstīt mūsu iedzīvotājus. Šis priekšlikums faktiski neskar budžetu, tam nav ietekmes uz budžetu.

Kolēģi, lietotājs maksā par ūdens piegādi, viņam nav nekādu pienākumu, viņam nevajadzētu domāt par tā kvalitāti. Tieši piegādātājs domā par kvalitāti, viņam, nevis lietotājam ir jānodrošina kvalitatīvs aukstais ūdens, tā piegādes nepārtrauktība, stabila piegāde.

Piesaucu jūsu veselo saprātu un esmu pārliecināts, ka neviens ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs nebankrotēs šo grozījumu dēļ.

Kvalitatīvu ūdeni katram iedzīvotājam! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 7, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Labucis. 9. – deputāta Saļimova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Kolēģi, atbalstot Klimata un enerģētikas ministrijas priekšlikumu, mēs ar šo priekšlikumu... mēs ļaujam... teiksim tā, pienākumu rūpēties par kvalitāti pārceļam uz lietotājiem, kas ir nepieņemami, un viss.

Mans – 9. – priekšlikums ir par to, lai liegtu iespēju pieprasīt no pakalpojuma saņēmējiem mehānisko ūdens filtru uzstādīšanu, nomaiņu vai apkopi. Viennozīmīgi pakalpojuma saņēmējs... parastie cilvēki nevar novērtēt jebkādas darbības ar filtriem... ir tehniski pamatots.

Ar šiem grozījumiem mūsu “zaļākā” ministrija pasaulē – Klimata un enerģētikas ministrija – ar vieglu roku uzliek mums visiem pienākumu ne tikai apmaksāt pakalpojumus, bet pašiem nodrošināt, lai tas būtu kvalitatīvs. Bet, ja Klimata un enerģētikas ministrija nav informēta, es vēlos jums visiem atgādināt, ka ūdens piegādātājs ir pakalpojuma sniedzējs, kuram pašam sevi ir jānodrošina ar nepieciešamajām iekārtām, lai tā sniegtais pakalpojums būtu kvalitatīvs. Pretējā gadījumā... sanāk tā, ka mums ar saviem produktiem jāiet uz restorānu, lai viņi no mūsu produktiem sagatavotu maltīti, kas absolūti ir nepieņemami un ārpus jebkādām saprāta robežām.

Kolēģi, mēs piemirstam, ka mēs esam tautu apkalpojošā struktūra, kura tagad pārtop par kontrolējošo, sodošo un pienākumu izdalīšanas “mašīnu”.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Maslovskim.

V. Maslovskis (ZZS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka pakalpojuma sniedzējs ūdens ņemšanas vietās jau ir uzstādījis... un nodrošina kvalitatīvu ūdens piegādi, tas nozīmē, ka ūdens ir kvalitatīvs. Jautājums ir plašāks un dziļāks – par to, kādi ir mūsu ūdenssaimniecības tīkli, kuri iet pa visu pilsētu, kuri ieiet daudzdzīvokļu mājas iekšpusē.

Arī šajā gadījumā... es gribu precizēt, ka tās ir tiesības, kas tiks piešķirtas un tika atbalstītas pirmajā lasījumā komisijā. Pakalpojuma sniedzējam tas nav pienākums, tās ir tiesības, kuras izrietēs no iepriekš atbalstītajiem priekšlikumiem... un pašvaldība, izdodot saistošos noteikumus, noteiks tos gadījumus, kad tas būs.

Kā es jau minēju, ir dažādu veidu skaitītāji, kuriem šie filtri nav nepieciešami, ir arī dažādu veidu ūdenssaimniecības tīkli, kur varbūt nav mehānisko rādītāju bojājumu.

Es tomēr aicinu neatbalstīt šo deputāta Saļimova priekšlikumu, atstāt spēkā esošo... pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, un pirms trešā lasījuma strādāt, lai pieņemtu saprātīgus, samērīgus... attiecīgi arī iesniegtu priekšlikumus un pieņemtu lēmumus, jo ūdens kvalitāte ir ļoti būtiska, un nav vienādu situāciju, arī pilnīga ūdens filtru uzstādīšana pirms komercuzskaites (Nav saklausāms.)... daudzdzīvokļu mājā nerisina absolūti pilnīgi problēmu, jo arī pašā mājā... mājas diemžēl lielākā... absolūtā daļa ir būvētas Padomju Savienības laikā, ir novecojušas, un, kad notiek dažādu veidu remontdarbi, kad tiek atslēgts ūdens... pēc tam, pieslēdzot ūdeni, notiek hidrotrieciens, jo ir nepieciešams skalot caurules, un paliek mehāniskie piesārņojumi, kas rada rūsu. Ir arī tādas mājas, kur varbūt absolūti visos dzīvokļos īpašnieki ir uzstādījuši šāda veida filtrus, arī tur nebūs nepieciešams uzstādīt šo filtru. Bet atstāt pakalpojuma sniedzējam tādas tiesības tomēr vajadzētu. Nevajag likt par pienākumu lietotājam to izpildīt, bet normālā pārrunu, skaidrošanas ceļā var rasties un radīsies... gadījumi, kad tiešām būs pamatotas...

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam otro reizi.

A. Saļimovs (ST!).

Maslovska kungs, nav šaubu, ka piegādātais ūdens ir kvalitatīvs, bet ar iepriekš atbalstītajiem priekšlikumiem ir tā, ka gadījumā, ja ūdens nebūs kvalitatīvs, lietotājiem tāpat būs jāmaksā par sarūsējušu, nekvalitatīvu ūdeni. Runa ir par to, ka mums ir jāaizsargā lietotāji, jāpiegādā kvalitatīvs ūdens, un gadījumā, ja tas nav kvalitatīvs, tad viņi vai nu nemaksā... vai viņi maksā tikai par kvalitatīvu ūdeni. Par to ir runa. Nevar būt tā, ka lietotāji ir cietušie, un viss. Tā sanāk.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Maslovskim otro reizi.

V. Maslovskis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vēlos precizēt, ka šāds pienākums attiecībā uz kvalitatīvu ūdeni jau ir ielikts normatīvajos dokumentos, pakalpojuma sniedzējam ir jānodrošina kvalitatīvs ūdens, un arī šobrīd, neatkarīgi no tā, būs vai nebūs uzstādīti filtri... kā tiks risināts jautājums... iedzīvotāji var vērsties attiecīgajās iestādēs un risināt jautājumu par ūdens kvalitāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 8, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Labucis. 10. – ministra Meļņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 11. – ministra Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 12. – deputātes Lūses priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. Pēdējais – 13. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. Komisijā likumprojekts tika atbalstīts otrajam lasījumam.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Labucis. Nākamā gada 15. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā”, otrais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, godātie kolēģi! Komisija izskatīja un sagatavoja otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā”.

Atgādinu, ka šī likumprojekta mērķis ir veikt precizējumu Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā, lai grozītais teksts atbilstu Eiropas Komisijas skaidrojumam par Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvas par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu 5. panta piemērošanu.

Komisija saņēma un izskatīja četrus priekšlikumus.

1. – deputāšu Mairitas Lūses un Janas Simanovskas priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par aizliegumu plastmasu saturošu izstrādājumu laišanai tirgū. Un PROGRESĪVO frakcijas deputāts piedāvāja aizliegt konfeti un to saturošus priekšmetus. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 3. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

V. Pleškāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 19. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

V. Pleškāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Juridiskā komisija saņēma ierosinājumu no prokuratūras un Tieslietu ministrijas rīkoties un pēc iespējas ātrāk – steidzamības kārtībā – pieņemt grozījumus Krimināllikumā. Jautājums ir saistīts ar reformu, kuru mēs īstenojam, par kuru šogad mēs jau nobalsojām un kura paredz, ka no nākamā gada 1. janvāra vairs nebūs iespēju piemērot nosacītu brīvības atņemšanu.

Patlaban vairākos gadījumos mēs redzam, ka personas ir sauktas pie atbildības, sodītas, viņām piemēro brīvības atņemšanu, bet nosaka pārbaudes laiku, un uz cietumu cilvēks netiek sūtīts. Turpmāk alternatīva brīvības atņemšanai būs probācijas uzraudzība un tiesai būs jārunā skaidra valoda – vai nu brīvības atņemšana (tas nozīmē cietumu), vai probācijas uzraudzība.

Ņemot vērā to, ka probācijas uzraudzība pakāpeniski tiek iedzīvināta mūsu sistēmā, bija vairāki grozījumi, kuros bija norādīts, ka mēs sākam to piemērot pēc tādu noziegumu izdarīšanas, pēc citu... un tā tālāk... ir konstatēts – ja mēs neizdarīsim grozījumus, tad no 1. janvāra būs situācija, ka par jauniem izdarītiem noziegumiem tiesai būs iespēja izvēlēties – piemērot brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību –, vienlaikus par tiem nodarījumiem, kas tiks izdarīti vai jau ir izdarīti līdz 31. decembrim, tādas izvēles nebūs un vienīgā iespēja būs piemērot brīvības atņemšanu, kas nav samērīgi un taisnīgi. Tādēļ ir paredzēts veikt grozījumus pārejas noteikumos, radot iespēju arī šajos gadījumos tiesai izvēlēties atbilstošu valsts reakciju uz izdarīto pārkāpumu, un, ja kaitējums ir liels, ir citi apstākļi – piemērot reālu brīvības atņemšanu, citos gadījumos – piemērot probācijas uzraudzību.

Komisija aicina šos grozījumus atzīt par steidzamiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Judins. Likumprojekts izskatīts gan Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijā, gan Juridiskajā komisijā. Pēc diskusijas komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts atbalstīts pirmajā lasījumā.

A. Judins. Komisija lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Judins. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Česlavs Batņa, Linda Matisone, Aiva Vīksna, Edgars Tavars, Juris Viļums, Lauris Lizbovskis, Māris Sprindžuks, Andris Kulbergs, Māris Kučinskis un Raimonds Bergmanis iesnieguši pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas platformas izveidi”.

Vārds deputātam Česlavam Batņam – motivācijai.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Vai monitoringa sistēmas izstrāde šobrīd ir svarīgākais darbs nozares sakārtošanā, un vai tam jātērē 21 miljons eiro? Mēs plānojam izstrādāt rīku, apzinoties, ka jau šobrīd izglītības iestādēm nav pieejami resursi kvalitātes uzlabošanai. Piemēram, mācību līdzekļu nepietiekamība... un finansējums, pedagogu trūkums. Līdz ar to APVIENOTAIS SARAKSTS ir iesniedzis pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei, lai izprastu šī monitoringa rīka nepieciešamību. Bažas rada arī paša Ministru kabineta noteikumu... rīkojuma projekts un anotācijā rakstītais, piemēram, sasniedzamie rezultāti un plānotais finansējuma sadalījums. Es varu minēt, ka viens no uzdevumiem ir padsmit monitoringa darbu izstrāde un to analītika.

Pirms diviem gadiem mūsu ministrija atteicās no valsts diagnosticējošo darbu analīzes 3. un 6. klasē, kas skolotājiem bija viens no monitoringa rīkiem, analizējot skolēnu zināšanas. Tagad mēs izstrādāsim jaunus. Vai tā ir pareiza rīcība – nojaukt veco un vēlreiz to pašu ieviest? Tas vairāk izskatās pēc vajadzības apgūt Eiropas Savienības naudu, bet ne pēc nozares uzlabošanas.

Runājot par piešķirto finansējumu – lasot anotāciju, parādās dīvains finansējuma plānojums, piemēram, šajā gadā... vēl šogad. Lasot anotāciju, rodas jautājums, vai šo projektu ir jau sākts īstenot, pirms Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu? Piemēram, šajā gadā ir piešķirti 253 tūkstoši eiro, no kuriem 96 tūkstoši ir deviņu jaunu štata vietu radīšanai, esošo izveidojošo... rīku attīstībai – 55 tūkstoši, 87 tūkstoši – atkal ir pamats izveidot piecas amata vienības, lai izstrādātu uzdevumu monitoringa darbiem. Pats dīvainākais – savstarpējās pieredzes apmaiņa un analīze ar Beļģijas un Nīderlandes pārstāvjiem un Latvijas monitoringa sistēmas stratēģijas izstrāde. Tam tērēs 40 tūkstošus, komandējumā uz Beļģiju un Nīderlandi dosies pieci cilvēki.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 124. pantu, pieprasām izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai sniegt skaidrojumu un atbildes.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Nododam minēto pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Pieprasījumu komisijas atzinumi.

Deputātu Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas, Aināra Šlesera, Ilzes Stobovas, Edgara Tavara, Jura Viļuma, Māra Jencīša, Viktorijas Pleškānes, Edmunda Zivtiņa, Ričarda Šlesera pieprasījums veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par 2025. gada valsts budžeta projektā plānoto finansējuma samazināšanu NMPD”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija 27. novembra sēdē izskatīja kolēģu pieprasījumu veselības ministram attiecībā uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darba organizāciju.

Pieprasījumu komisijas sēdē mēs uzklausījām veselības ministru Hosamu Abu Meri, sēdē piedalījās un savu viedokli sniedza arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule. Pieprasījumu komisijā izvērtās pietiekami gara un dziļa diskusija attiecībā uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta turpmākā darba organizāciju, tai skaitā turpmāk samazinot ekipāžā esošo personālu... skaitu. Tāpat, īpaši koncentrējoties uz Latgales reģiona nodrošinājumu ar neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem, komisija saņēma apliecinājumu tam, ka atbilstošais pakalpojums, neskatoties uz finansējuma samazinājumu un ekipāžu skaita pārskatīšanu, tiks nodrošināts atbilstošā līmenī, tas nekādā veidā netiks samazināts.

Uzklausot visus iesaistītos, komisija secināja, ka attiecīgais pieprasījums nav uzturams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Neatliekamā medicīniskā palīdzība – tas ir pamats, uz kā balstās ikviens, kas atrodas šeit, zālē, un arī Latvijas iedzīvotāji. Ja medicīniskās palīdzības un drošības jēdziens mums saistās ar nelegālajiem bēgļiem un ja neatliekamā medicīniskā palīdzība... pati nāk ar iniciatīvu samazināt līdzekļus, tad šai gadījumā tas nozīmē, ka mūsu valstī ar medicīnu viss ir kārtībā.

Es gribu dzirdēt... kā Latgales cilvēki dzird to... ka jūs viņiem sakāt: jums viss kārtībā, galvenais, lai nelegālajiem bēgļiem uz robežas viss būtu labi, ja viņiem būs labi, jums būs drošība. Kā šie neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki, kuri tiek “saīsināti”... un Rīgā viņu pietrūkst, dosies no Latgales...? Latgale mums ir pārapdzīvota, Rīgā trūkst iedzīvotāju? Vai šādi mēs risinām šīs problēmas? Kad raidījumā “Kas notiek Latvijā?” tika uzdots jautājums: “Vai no ministrijas jūs vairs neko neprasīsiet?” – Cipules kundze teica: “Nē, mums viss ir labi.”

Vai arī visi, kas atrodas šeit, zālē, var droši pateikt: jā, mums ar medicīnu viss ir kārtībā, tā ir pieejama? Cilvēki baidās zvanīt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, tāpēc ka viņi nav pārliecināti, vai viņu diagnoze būs atbilstoša. Mēs iepazināmies ar Veselības ministrijas sniegto atbildi, kur tika norādīts, kā jārīkojas cilvēkam, kuram ir saslimšana: jūs uz dienestu drīkstat zvanīt tikai tad, kad jūs esat bezsamaņā, kad jums ir miokarda infarkts, jums ir vēl kāda cita saslimšana, kad jūs neko nevarat izdarīt. Un atbildē bija teikts: Bet kā – cilvēkam taču kāds ir blakus, kas viņam varēs sniegt atbildi, atbalstu!

Jūs patiešām esat pārliecināti, ka tad, kad cilvēks ir slims un atrodas laukos, viņam vienmēr kāds ir blakus? Tur bieži vien arī telefona sakari nestrādā, un, jo tuvāk robežai, jo jūs labāk dzirdēsiet radio no blakus valstīm, nevis varēsiet kādu sazvanīt.

Šī bezatbildības sajūta, kas pasaka to, ka šai nozarei nauda nav vajadzīga, – tie īstenībā ir meli sev.

Līdz ar to mēs nepieņemam šo atbildi un uzskatām, ka šis jautājums nav risināts un līdz galam tajā nav iedziļinājušies. Rīga nav Latvija, un Latgale nav vienīgais reģions, kur drošības jautājums ir saistīts ar nelegālajiem bēgļiem. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisijas sēdes laikā nebija pat iespējams izteikt savu viedokli, jo šis jautājums tika izskatīts tādā steigā, pat deputātiem, kas piedalījās... neesot komisijas loceklei, man pat netika dots vārds, tāpēc paskaidrošu, kāpēc es piedalījos vai... gribēju izteikt savas bažas par šo jautājumu, bet netiku pie vārda.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārklājums nodrošināts vienmērīgi pa visu Latviju, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu, bet netika ņemts vērā stacionāru tīkls, kur ir slimnīcas, kur nav. Jā, ministrs paskaidroja, cik tur ir cilvēku dzīvojošo... Rīgā ir vairāk cilvēku, tāpēc šeit nepieciešams vairāk brigāžu, bet netika ņemts vērā tas, ka Latgalē cilvēku ir mazāk, bet viņi ir dažādos novados, un medicīnisko... slimnīcu nav tik daudz kā Rīgā. Rīgā jums ir vairāk slimnīcu – 1. slimnīca, Gaiļezera... slimnīca, vēl citas, bet Latgales reģionā nav. Ludzā, Rēzeknē, Daugavpilī, Jēkabpilī, un viss. Nav tā, ka Rēzeknē būtu trīs, četras, piecas, desmit slimnīcas.

Otrs. Neatliekamais dienests iekļaujas drošības sistēmā, un pierobežas teritorijā ir izsludināts pastiprinātas robežapsardzības sistēmas darbības režīms. Var ievērojami pieaugt neatliekamā dienesta pacientu skaits, sekojoši var sākt trūkt resursu reorganizācijas dēļ. Paši min, ka nepieciešamības gadījumā jāpiesaista rezerves resursi.

Jā, paskaidroja, ja kaut kas notiks, tad uz Latgali brauks no visas Latvijas, bet cik ilgā laikā tas vispār notiks? Pilnīgi pretrunā arī šajā... atbilde bija, ka norisinās pierobežas drošības stiprināšana. Tas nav ne... ka tik būtiska sastāvdaļa kā neatliekamais dienests tiek vājināts mūsu acu priekšā gan brigāžu skaita, gan personu skaita... uz brigādi... ziņā.

Par slimnīcām. Reāli tāpat lielākā daļa pacientu tiks stacionēti vai pārvesti uz (Nav saklausāms.)... plaša profila un augsta līmeņa slimnīcām. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests spēlē arī centrālo lomu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas sistēmā. Katastrofu gadījumā, ārkārtas situāciju gadījumā divu cilvēku brigādes nespēj efektīvi nodrošināt palīdzību.

Un kas tagad darās? Es pajautāju arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem, ko viņi saka. Jā, ir samazinātas brigādes līdz diviem cilvēkiem, viņi netiek galā, viņi sauc NMP 3... tad trīs cilvēkus. Viena divu cilvēku brigāde netiek galā ar slimnieku, viņi izsauc vēl papildu. Tad vienā gadījumā tiek izsauktas divas ātrās palīdzības dienesta mašīnas. Tas arī nav pieļaujams.

Šajā gadījumā... arī ministrs neminēja, cik ir tādu gadījumu, un man nebija iespējas uzdot tādu jautājumu. Cilvēki vai... darbinieki saka to, ka tā ir, – ja viņi netiek galā, tiek saukta palīgā vēl viena brigāde. Un tad mēs kaut kur atņemam vēl vienu mašīnu, un, kad citā kaut kādā galā kādam ir slikti, visas mašīnas būs aizņemtas.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests spēlē arī tādu galveno lomu, kad cilvēkam paliek slikti... bet tajā atbildē tika paskaidrots, kas cilvēkam jādara, kādā gadījumā jāizsauc, kādā – nē. To mēs ļoti labi zinām, bet Latgalē ir tāda situācija, ka ģimenes ārsti arī nav pieejami. Jā, cilvēkam ir slikti, viņš izsauc ātros, lai nogādātu pie ģimenes ārsta. Bet cilvēkam reāli ir slikti, cilvēkam nav... ja viņš ir vientuļš, nav mašīnas, ko viņam darīt? Ko viņam izsaukt, un kā rīkoties? Ir arī tāda problēma, ka cilvēku, teiksim, no Zilupes atved uz Rēzeknes slimnīcu un sešos no rīta jau izraksta no slimnīcas, vai ir gadījumi, kad izraksta vienpadsmitos, divpadsmitos naktī, bet sabiedriskais transports ir tāds, ka pirmais autobuss vai vilciens iet tikai astoņos no rīta, nav iespējams pat tikt uz mājām. Par to arī netiek domāts tajā visā veselības sistēmā.

Uz otro jautājumu no ministrijas vispār nav sniegta nekāda atbilde, konkrēta atbilde. Tiek skaidrots, ka veselības sistēma kopumā un neatliekamais dienests tiek gatavoti ārkārtas situācijām, bet mēs to ļoti labi zinām – ja būs ārkārtas situācija, nebūs, kas atbrauc.

Uz trešo jautājumu atbildot, atkal viss skaisti uzrakstīts, atkal minēts, ka stundu skaita samazinājums skars tikai nakts stundas, kad intensitāte... kad nav tik daudz izsaukumu. Nekur nav minēts, ka arī dienas laikā ņems nost brigādes. Konkrēti varu minēt Daugavpili. Jau tā sarežģītā situācijā, kāda ir Latgalē, jūs... vai Veselības ministrija atrada tikai iespēju samazināt finansējumu Latgalē. Jūs paši sakāt, ka drošība ir pirmajā vietā, bet, samazinot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu skaitu, jūs apdraudat to pašu drošību.

Tāpēc lūdzu nodot vēlreiz Veselības ministrijai izskatīt šo jautājumu, atrast finansējumu un nesamazināt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu... it īpaši Latgalē, kur nav sakārtota, kā es jau teicu, medicīniskā... sistēma, kad... kā jūs teicāt, policijas darbiniekiem jāved pacienti līdz Rīgai, lai tiktu pie narkologa... vai kā. Jūs zināt šo sistēmu un negribat palīdzēt, negribat sakārtot, vienkārši bojāt... un gribat uztaisīt vēl sliktāk.

Tāpēc lūdzu nodot Veselības ministrijai... un sakārtot šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par 2025. gada valsts budžeta projektā plānoto finansējuma samazināšanu NMPD”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 43, atturas – 2. Priekšlikums noraidīts.

___

Deputātu Naura Puntuļa, Edvarda Smiltēna, Jurģa Klotiņa, Edgara Tavara, Ilzes Indriksones, Andra Kulberga, Artūra Butāna, Edgara Putras, Aleksandra Kiršteina, Česlava Batņas pieprasījums kultūras ministrei Agnesei Lācei “Par labu nozares pārvaldību kultūras mantojuma nozarē”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Pieprasījumu komisija 27. novembra sēdē izskatīja kolēģu pieprasījumu “Par labu nozares pārvaldību kultūras mantojuma nozarē” un, piedaloties (attālināti) kultūras ministrei Agnesei Lācei, Kultūras ministrijas parlamentārajai sekretārei Signei Grūbei, kā arī kultūras ministres padomniekam Mārim Knokam, izskatīja pieprasījumu, kas saistīts ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja pilnvaru termiņa beigām... un ar to saistīto situāciju. Kultūras ministre sniedza mums pilnvērtīgus paskaidrojumus par situāciju un turpmākajiem soļiem, tāpat arī tika paskaidroti jautājumi, kas saistīti ar Ministru kabineta rīkojumu par darba attiecību izbeigšanu ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītāju.

Vispusīgi izskatot šo jautājumu, Pieprasījumu komisijā balsis balsojumā sadalījās līdzīgi, līdz ar to lēmums par attiecīgā pieprasījuma uzturēšanu netika pieņemts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, ir priekšlikums pabeigt abu atlikušo jautājumu izskatīšanu... līdz beigām. (Starpsauciens.) Deputātiem iebildumu nav.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! “Nacionālā apvienība” ir aktualizējusi šo jautājumu, uzrakstot pieprasījumu kultūras ministrei. Es šodien labprāt runātu par šī aktualizētā jautājuma sauso atlikumu. Proti, kopš jautājums ir aktualizēts... mums visiem ir zināma konkrēta ēka konkrētā adresē Vecrīgā. Uz jautājumu par to, vai Dambja kunga atstādināšanai ar to ir vai nav kāds sakars, atbildi mēs visi saņemsim nākotnē, bet katrā ziņā jautājums par konkrēto ēku ir fokusā vai dienaskārtībā.

Pagājušajā reizē es runāju, ka šo jautājumu var skatīt no trīs aspektiem: no ētikas, labas pārvaldības un juridiskā aspekta. Šoreiz es sākšu apgrieztā secībā – ar juridisko aspektu.

Vai juridisks dokuments, kur melns uz balta ir rakstīts “rīkojums”... un “rīkojums ir prettiesisks”, vienlaikus var tikt uzskatīts par brīdinājumu, tādā veidā tam piedodot juridisku leģitimitāti, tas lai paliek kā jautājums nākamajiem jurisprudences studentiem. Skatos uz Judina kungu un domāju, ka tas tiešām tā varētu būt.

Nākamais – labas pārvaldības jautājums. Jā, arī šeit ir sausais atlikums, jo konkursa komisijā uz Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja amatu ir iekļauts arī pārstāvis no Latvijas Arhitektu savienības godātais Kronberga kungs.

Visbeidzot – ētikas jautājums. Vai veids, kā tika izbeigtas darba attiecības ar iestādes dibinātāju un ilggadēju vadītāju, ir bijis cieņpilns vai – tieši pretēji – nepelnīti necienīgs? Uz šo jautājumu atbilde mums ir katram. Labā lieta ir tā, ka šo atbildi, kas mums katram ir, neizmainīs ne Saeimas balsojums, ne kas cits. Tā paliks tāda, kāda tā ir.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Es jau... Tātad, kolēģi, debates slēdzu. Es paspēju... Indriksones kundze, diemžēl.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu kultūras ministrei Agnesei Lācei “Par labu nozares pārvaldību kultūras mantojuma nozarē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 43, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Kolēģi, pēdējā darba kārtības sadaļa – “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par 10 463 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts amatpersonu atbildība pret sabiedrību” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Labdien, kolēģi! Saeima 19. novembrī saņēma 10 463 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Valsts amatpersonu atbildība pret sabiedrību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 27. novembrī izskatīja šo kolektīvo iesniegumu, uzklausot iniciatīvas pārstāvjus, kuri skaidroja, ka, ievērojot vienlīdzības principu, valsts amatpersonām noteiktā atbildība būtu paplašināma, piemērojot līdzīgu mehānismu, kāds ir noteikts maksātnespējas administratoriem.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināti Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas pārstāvji, kuri skaidroja, kādiem atbildības veidiem jau šobrīd ir pakļautas valsts amatpersonas, norādot, ka tiešā veidā tās nebūtu salīdzināmas ar maksātnespējas administratoriem.

Vienlaikus Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija atbalstīja šīs iniciatīvas turpmāko virzību, nododot to tālākai izvērtēšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu par kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 463 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts amatpersonu atbildība pret sabiedrību” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 19 deputāti: Raimonds Bergmanis, Artūrs Butāns, Ingrīda Circene, Mārtiņš Felss, Irma Kalniņa, Līga Kļaviņa, Līga Kozlovska, Māris Kučinskis, Gunārs Kūtris, Ainars Latkovskis, Lauris Lizbovskis, Ināra Mūrniece, Ramona Petraviča, Jānis Reirs, Aleksejs Rosļikovs, Edvards Smiltēns, Juris Viļums, Jānis Vucāns un Edgars Zelderis.

___

Sēdes vadītāja. Tā kā esam izskatījuši visus 5. decembra kārtējās sēdes darba kārtības jautājumus, sēdi pasludinu par slēgtu.

Pārtraukums – pusstunda.

Pulksten 11.00 sāksim šīsdienas kārtējo sēdi.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 12.12.24 09:09 Balsojums 1
Par - 47, pret - 19, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei” (799/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 12.12.24 09:15 Balsojums 2
Par - 67, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (807/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.12.24 09:15 Balsojums 3
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (807/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.12.24 09:19 Balsojums 4
Par - 67, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (785/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.12.24 09:20 Balsojums 5
Par - 67, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (759/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.12.24 09:21 Balsojums 6
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autortiesību likumā (726/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.12.24 09:22 Balsojums 7
Par - 68, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (758/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.12.24 09:29 Balsojums 8
Par - 0, pret - 33, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (675/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.12.24 09:29 Balsojums 9
Par - 65, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (794/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.12.24 09:35 Balsojums 10
Par - 68, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (787/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.12.24 09:38 Balsojums 11
Par - 67, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma “Mežrozes" Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa A2 "Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)” posma 39,40.–46,10. km pārbūves ... (597/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.12.24 09:39 Balsojums 12
Par - 68, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma “Jaunzemi" Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, atsavināšanu militārā poligona "Sēlija” izveidei (704/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.12.24 09:41 Balsojums 13
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā (692/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.12.24 09:43 Balsojums 14
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā (678/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.12.24 09:43 Balsojums 15
Par - 65, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā (678/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.12.24 09:50 Balsojums 16
Par - 18, pret - 7, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā (678/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.12.24 09:56 Balsojums 17
Par - 24, pret - 8, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā (678/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.12.24 09:57 Balsojums 18
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā (678/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.12.24 09:59 Balsojums 19
Par - 65, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā (661/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.12.24 10:02 Balsojums 20
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Krimināllikumā (808/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.12.24 10:03 Balsojums 21
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (808/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.12.24 10:03 Balsojums 22
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (808/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.12.24 10:20 Balsojums 23
Par - 36, pret - 43, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par 2025. gada valsts budžeta projektā plānoto finansējuma samazināšanu NMPD (63/P14)

Datums: 12.12.24 10:24 Balsojums 24
Par - 37, pret - 43, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par labu nozares pārvaldību kultūras mantojuma nozarē (62/P14)

Datums: 12.12.24 10:27 Balsojums 25
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 463 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts amatpersonu atbildība pret sabiedrību” turpmāko virzību (602/Lm14)

Datums: 12.12.24 10:27 Balsojums 26
Reģistrējušies - 81.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

12.12.2024.

09.00