Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas divdesmitā sēde
2024. gada 12. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ieņemiet, lūdzu, vietas Saeimas Sēžu zālē.

Sākam Saeimas šī gada 12. decembra kārtējo sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Izskatām apstiprināto darba kārtību.

Sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Edgara Tavara, Artūra Butāna, Ramonas Petravičas, Mārča Jencīša, Ilzes Stobovas, Kristapa Krištopana, Ričarda Šlesera, Lindas Liepiņas, Viktorijas Pleškānes un Aināra Šlesera iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “par” pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tuvojas 20. janvāris, kas ir likumā noteiktā barikāžu aizstāvju atceres diena. Šodien es jūsu priekšā gribu runāt par tiem, kuri mūsu tautas vēsturē ir pierādījuši, ka brīvība ir vērtība, par kuru ir vērts cīnīties.

Latvijas Republikas Satversmes preambulā ir skaidri noteikts, ka Latvijas tauta nav atzinusi okupācijas režīmus, ir pretojusies tiem un atguvusi savu brīvību. Viens no spilgtākajiem šīs pretošanās piemēriem bija 1991. gada janvāra barikādes – notikums, kas paliek mūžīgā atmiņā kā drosmes, vienotības un pašaizliedzības simbols. No 13. līdz 26. janvārim mūsu tautas pārstāvji – sievietes un vīrieši, veci un jauni – organizēja nevardarbīgas protesta akcijas, lai aizsargātu Latvijas neatkarību. Barikāžu dalībnieki toreiz bloķēja piekļuvi valsts pārvaldes iestādēm un stratēģiskiem objektiem, pierādot, ka tautas spēks nav tikai ieročos, bet arī ticībā, pārliecībā un kopējā mērķī. Protams, kāds teiks, ka no militārā viedokļa barikādes nebija nepārvarams šķērslis, tomēr tās kļuva par spēcīgu pretestības simbolu, kas mobilizēja, iedvesmoja un joprojām iedvesmo Latvijas tautu.

Kolēģi, ir pagājuši 33 gadi kopš šiem notikumiem. Tie, kas toreiz bija jauni un spēka pilni, tagad ir cienījamā vecumā. Diemžēl mūsu valsts pensiju sistēma un veselības aprūpe ne vienmēr spēj nodrošināt šiem cilvēkiem pienācīgas vecumdienas. Vai tiešām mēs, šīs valsts likumdevēji, varam atļauties aizmirst tos, kuru pašaizliedzība deva mums iespēju dzīvot brīvā valstī? Vai ar pateicības vārdiem pie atmiņu ugunskura pietiek?

Tāpēc šis likumprojekts, kuru parakstīja ne tikai LATVIJAS PIRMAJĀ VIETĀ, bet arī APVIENOTĀ SARAKSTA un neatkarīgās apvienības deputāti... “Nacionālās apvienības” deputāti... es atvainojos... paredz piešķirt barikāžu dalībniekiem minimālu, bet simbolisku valsts atbalstu. Tā ir mūsu iespēja praktiski pateikties tiem, kuri izcīnīja mūsu brīvību.

Kā norādīja Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Gunārs Kūtris, toreiz barikāžu dalībnieki nedomāja par apbalvojumiem vai pateicībām, viņi rīkojās no sirds, patriotisma un mīlestības pret savu dzimteni vadīti. Mums ir morāls pienākums parūpēties par viņiem tagad.

No apmēram 35 tūkstošiem barikāžu dalībnieku daudzu vairs nav mūsu vidū. Ar katru gadu viņu skaits sarūk, un pēc pieciem vai desmit gadiem to būs vēl mazāk. Mēs nevaram gaidīt, kamēr šie mūsu tautas varoņi izzudīs, atstājot tikai vārdus vēstures grāmatās. Mums ir jārīkojas tagad.

Likumprojekts nav finansiāli apjomīgs, un, godīgi sakot, mēs šobrīd runājam par santīmiem. Tas ir simbolisks, bet ļoti nozīmīgs žests – pateicība un rūpes par tiem, kuri savulaik izvēlējās stāvēt barikādēs, lai mēs šodien dzīvotu neatkarīgā valstī.

Kolēģi, šis nav tikai politisks jautājums, tas ir cilvēka cieņas un morāles jautājums. Es aicinu šo likumprojektu nodot komisijai, kurā to apspriest un atbalstīt, jo tieši šo cilvēku patriotisms un dzimtenes mīlestība ir tas, kas padara mūsu valsti stipru. Atcerēsimies – mēs šeit esam, pateicoties viņiem. Pateiksim viņiem paldies ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai, kā arī atbalstīt šo likumprojektu turpmāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim – “pret”.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis ir ļoti labs likumprojekts. Tik tiešām. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka lielākā daļa barikāžu dalībnieku devās tur ar vienu mērķi – iegūt brīvību sev, brīvību un gaišāku nākotni saviem bērniem un bērnubērniem, un to neviens viņiem nevar atņemt. Viņi negaidīja ne medaļas, ne pateicības. Viņi stāvēja barikādēs lielāku mērķu vārdā.

Šis likumprojekts ir simbolisks, lai pateiktu paldies barikāžu dalībniekiem. Diemžēl šis paldies nav gluži daži centi, tas ir finansiāli gana ietilpīgs jautājums. Situācijā, kad mūsu budžets ir pietiekami nospriegots un mēs neesam varējuši atrast gana līdzekļu, lai padomātu par šodienas bērniem un jaunajām ģimenēm ne šogad, ne nākamgad (ir soļi, bet tie ir nepilnīgi), zinot barikāžu dalībniekus, kas ir man tuvi, esmu pilnīgi drošs, ka viņi būtu gatavi atdot jebkuru mantisku pateicību tam, lai mēs šo naudu novirzītu šodienas un rītdienas bērniem.

Tādēļ šodien ne ar vieglu sirdi man jūs tomēr ir jāaicina nevirzīt tālāk šo likumprojektu un meklēt citus veidus, kā kaut vai simboliski pateikt paldies mūsu barikāžu dalībniekiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – nav, atturas – 42. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Jurēvica, Agneses Krastas, Andreja Judina, Ineses Kalniņas, Agitas Zariņas-Stūres, Ilzes Verginas, Dāvja Mārtiņa Daugavieša un Ainara Latkovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Iesniedzot šos grozījumus, mēs vēlamies īpaši uzsvērt to būtisko lomu, ko ieņem latviešu valoda kā mūsu identitātes pamats un vienojošā vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Sabiedrībai arvien vairāk apzinoties valsts valodas lietojuma stiprināšanas nozīmi laikā, kad tas ir īpaši būtiski Latvijas nacionālajai drošībai, pēdējos gados ļoti daudz ir paveikts valsts valodas jomā, kopīgi strādājot gan valdībai, gan parlamentam, – vienotas skolas ieviešana, pārejot uz mācībām tikai latviešu valodā, valsts valodas lomas mērķtiecīga stiprināšana darba tirgū, medijos, priekšvēlēšanu aģitācijā un citās jomās. Tomēr tas ir darbs, kas jāturpina nepārtraukti. Tādēļ esam rosinājuši grozīt Saeimas kārtības rulli, nosakot pienākumu valdībai ne retāk kā reizi divos gados iesniegt Saeimai ziņojumu par paveikto un plānoto valsts valodas politikā.

Kolēģi, valsts valodas loma un statuss nav pozīcijas/opozīcijas jautājums, tas ir mūsu visu kopīgs pienākums un atbildība. Ierosinot šādas izmaiņas Saeimas darbā, mēs vēlamies parlamenta līmenī veicināt diskusijas par to, kā mēs varam vēl vairāk panākt latviešu valodas nostiprināšanu izglītībā, darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Vēlamies uzsvērt un sekmēt to, ka valsts valodas statuss pastāvīgi ir viena no augstākajām prioritātēm valstij, ka tās attīstība un uzraudzība ir ietverta valdības un Saeimas dienaskārtībā kā viens no regulāri, padziļināti un sistemātiski vērtējamiem jautājumiem.

Grozījumi arī paredz, ka pirms ziņojuma uzklausīšanas Saeimā parlamentam jānodrošina tā publiska apspriešana Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, piedaloties deputātiem, ekspertiem un plašākai sabiedrībai. Šī ideja nav jauna. Pie parlamenta deputātiem vērsās biedrība “4. maija Deklarācijas klubs”, aicinot diskusijai par valsts valodas statusu paredzēt pienācīgu vietu parlamenta dienaskārtībā un darīt to simboliski Valsts valodas dienai tuvākajā Saeimas sēdē.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu un turpināt pie tā darbu Juridiskajā komisijā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Jekaterinas Drelingas, Viktora Pučkas, Iļjas Ivanova, Igora Judina, Jefimija Klementjeva, Dmitrija Kovaļenko un Amila Saļimova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Labdien, priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Tikko ir pieņemts budžets, un budžetā ir atbalstīti likumprojekti, kur ir redzams, ka tikai paceļam visus iespējamos un neiespējamos nodokļus. Tas nozīmē, ka no 1. janvāra cilvēkiem būs vēl grūtāk.

Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai izrādītu solidaritāti ar Latvijas sabiedrību un nodrošinātu sociālo taisnīgumu, iesaldējot valsts amatpersonu algas 2024. gada līmenī. Ņemot vērā, ka plaša sabiedrības daļa saskaras ar ekonomiskām grūtībām, algu pieauguma apturēšana palīdzēs uzturēt finanšu disciplīnu un sabalansēt valsts budžetu. Uz valsts budžetu nebūs nekādas ietekmes. Labāk tagad iesaldēt tās algas un naudu novirzīt, piemēram, barikāžu... Tikko Rokpeļņa kungs teica, ka naudas nav. Re, kur ir! Mēs varam to izdarīt.

Lūdzu – ja jūs balsosiet “pret”, tas parādīs, ka jūs esat pret tautu. Nevajag atturēties. Vai nu “par”, vai “pret”.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies. (Starpsauciens: “Balsojam!” Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 12, atturas – 31. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Sadaļa “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Ramonai Petravičai 2024. gada 12. decembrī.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

___

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ervinam Labanovskim 2025. gada 9. janvārī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ervinam Labanovskim 2025. gada 9. janvārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Ingas Pētersones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 3. decembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Ingas Pētersones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Inga Pētersone Latvijas Universitātē ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē, kā arī profesionālā maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Bijusi tiesas sekretāre un tiesas sēžu sekretāre Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, tiesneša palīdze Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, pašlaik – tiesnese Rīgas pilsētas tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Ingu Pētersoni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ingas Pētersones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Latgales apgabaltiesas tiesneša Jurija Vasiļkovska atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 3. decembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Latgales apgabaltiesas tiesneša Jurija Vasiļkovska atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Jurijs Vasiļkovskis ir bijis Ludzas rajona tiesas tiesnesis un Latgales apgabaltiesas tiesnesis. Jurijam Vasiļkovskim piešķirts Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības raksts un “sudraba” spalva par būtisku ieguldījumu tieslietu sistēmas un Latvijas tiesību sistēmas attīstībā un darba pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Juriju Vasiļkovski no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās ar 2025. gada 1. martu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latgales apgabaltiesas tiesneša Jurija Vasiļkovska atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 4. decembra sēdē tika skatīts un trešajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

Atgādināšu, ka likumprojekta mērķis ir vērsts uz Eiropas Savienības direktīvu pārņemšanu attiecībā uz PVN piemērošanas vienkāršošanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tas ļaus Latvijas uzņēmējiem nomaksāt pievienotās vērtības nodokli par saņemtajiem pakalpojumiem tikai Eiropas Savienības dalībvalstu vai trešo valstu PVN maksātājiem. Problēma tiks atrisināta... skars tos uzņēmumus, kuri darbojas “Booking.com”, “Google”, “Zoom” un tā tālāk.

Komisijā trešajam lasījumam tika saņemti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, trešais lasījums.

Septiņi priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Kā jūs dzirdējāt iepriekšējās plenārsēdēs, mums bija diskusijas par pensijām, un viens no jautājumiem ir saistīts ar to, lai nodrošinātu, ka strādājošiem pensionāriem nav papildus jāveic administratīvās darbības, lai saņemtu pensijas pārrēķinu atbilstoši veiktajām apdrošināšanas iemaksām.

Tika iesniegti septiņi priekšlikumi. Visi ir saistīti tieši ar šo konkrēto jautājumu.

1. – labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Lūdzu piekrist komisijas viedoklim.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 3. – labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. un 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 6. – labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 7. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ģirts Valdis Kristovskis.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi, kolēģes! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir saņēmusi vienu – atbildīgās komisijas priekšlikumu. Papildināt 7. panta ceturto daļu ar jaunu redakciju.

Komisija aicina deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. V. Kristovskis. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, trešais lasījums.

Iesniegti 14 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, trešais lasījums.

1. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – deputāta Vucāna priekšlikums. Komisija neatbalstīja priekšlikumu. Līdzīgs priekšlikums bija sagatavots otrajam lasījumam un arī nebija atbalstīts.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – deputāta Vucāna priekšlikums. Tāds pats. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. – deputāta Vucāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 7. – deputāta Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 9. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 10. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 11. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 12. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 13. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 14. – komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Godātie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” otrajam lasījumam nav iesniegts neviens priekšlikums.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Termiņš – 2025. gada 12. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Inese Kalniņa. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Viens priekšlikums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Atgādināšu, ka likumprojekts tiek virzīts steidzamības kārtībā, un 10 minūšu laikā... paldies Dombravas kungam, ka tika iesniegts viens priekšlikums. Tiešām tas parāda, ka ir rūpes par iekšējo un arī ārējo drošību.

Jāatzīst, ka nedaudz... paskaidrošu, kāpēc šis izņēmums ir paredzēts. Tāpēc ka pirmām kārtām glābējiem nav absolūti nekāda sakara ar ieroču pielietošanu, glābējiem nav absolūti nekāda sakara ar kaut kādu lēmumu pieņemšanu, kas varētu ietekmēt mūsu drošību. Viņi ir fiziskā darba darītāji. Tas ir punkts viens.

Punkts divi ir tas, ka, lai uzsāktu dienestu iekšlietu struktūrās, tajā skaitā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, ir jāiziet medicīniskā komisija, psiholoģiskie testi un tā tālāk, un tā joprojām. Siets ir pietiekami spēcīgs. Un šajā gadījumā mēs nepamatoti ierobežojam cilvēka tiesības, kas izriet arī no Satversmes tiesas judikatūras.

Nolasīšu šo vienīgo iesniegto priekšlikumu: “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs dienestā var pieņemt arī personu, kura neatbilst šā likuma 4. panta 4., 4.1 un 4.2 punktā noteiktajām prasībām, ja ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi no brīža, kad persona notiesāta vai kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata, bet gadījumā, kad minētajā termiņā sodāmība nav dzēsta vai noņemta, – no brīža, kad sodāmība ir dzēsta vai noņemta, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja izveidota komisija pēc attiecīgās personas izvērtējuma veikšanas ir sniegusi ieteikumu pieņemt personu dienestā, izņemot gadījumus, ja šī persona ir izdarījusi tīšu sevišķi smagu noziegumu.”

Ar visu to, ka laika nebija daudz, mums komisijā izvērsās pietiekami kvalitatīva, laba diskusija. Tajā piedalījās VUGD priekšnieka vietnieks, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, pārstāvji no prokuratūras, Tieslietu ministrijas, Tiesībsarga biroja, un visi atzina, ka šis konkrētais priekšlikums nav atbalstāms un steidzamības kārtībā ir jāvirza tālāk tie likuma grozījumi, kurus mēs, Saeima, šodien no rīta atbalstījām pirmajā lasījumā.

Paldies iesniedzējam par šo priekšlikumu, paldies par kvalitatīvo diskusiju, paldies komisijas vadītājam par operatīvo rīcību.

Aicinu Saeimu neatbalstīt šo deputāta Dombravas piedāvājumu, bet atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! Saeimas deputātiem patīk steigā, neiedziļinoties kādos jautājumos, virzīties uz priekšu, un beigās sanāk tā, kā sanāk, piemēram, budžetā, kur kaut kas nav pamanīts. Es aicinu te tomēr pievērst uzmanību.

Šis ir ļoti lielā steigā Iekšlietu ministrijas sagatavots likumprojekts, kuru bija paredzēts apstiprināt vienā dienā visos lasījumos. Skaidrs, ka šādā steigā radīti dokumenti ne vienmēr ir pilnvērtīgi, ne viss ir pārdomāts. Šajā gadījumā runa ir par to, ka turpmāk saskaņā ar Iekšlietu ministrijas piedāvājumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā potenciāli varēs strādāt jebkura persona, kura ir sodīta par jebkāda veida noziegumiem, – jebkura persona, kas ir sodīta par jebkāda veida noziegumiem, ja tiek pieņemts pozitīvs lēmums.

Satversmes tiesa nepasaka, ka tas automātiski būtu jāattiecina uz pilnīgi jebkuriem noziegumiem. Mans priekšlikums ir veidot līdzīgu sistēmu, kā šobrīd ir paredzēts Latvijas Republikas Zemessardzes likumā. Tiem, kas ir pastrādājuši noziegumu, teorētiski ir iespēja uzsākt dienesta gaitas, izejot attiecīgās komisijas, bet likumā ir ļoti skaidri pateikts, ka tīšu sevišķi smagu noziegumu veicēji automātiski tiek diskvalificēti no iespējas tapt uzņemtiem Zemessardzē. Šajā gadījumā ir piedāvājums ieviest līdzīgu principu attiecībā uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, lai arī turpmāk tīši sevišķi smagi noziegumi ir, kā saka, aizliegtā zona, pat netiek izskatīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Arguments, kas skanēja komisijā par to, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nav ieroču, manuprāt, nav arguments, tāpēc ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir būtisks dienests, kuram ir tiesības iekļūt jebkuras personas privātīpašumā. Te mēs varam izvērtēt, vai gribam sūtīt sabiedrībai signālu, ka tīšu sevišķi smagu noziegumu veicēji varētu potenciāli strādāt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un iekļūt cilvēku privātīpašumā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir arī atbildība par civilo aizsardzību.

Tikai piemērs. Ja persona, kas ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu pret valsti – palīdzības sniegšanu ārvalstij –, tomēr pamanās kaut kādā brīdī iziet caur šo komisijas sietu un uzsākt darbu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā kā vienkāršs glābējs, tas personai neliedz ar laiku kāpt pa karjeras kāpnēm un ieņemt aizvien nozīmīgākus amatus struktūrā.

Un tad ir jautājums: vai mēs vēlamies, ka šādas personas, kas ir sodītas par noziegumiem pret valsti, varētu būt atbildīgas par valsts civilo aizsardzību?

Gribu norādīt, ka referents neprecīzi izteicās. Komisijā mums bija diskusija un prokuratūras pārstāvis atbalstīja šo normu – ka tas būtu lietderīgi arī no resursu viedokļa, ka šādas personas vispār netiek nemaz izskatītas... un ka Saeima var šādu lēmumu pieņemt. Tiesībsarga biroja pārstāvis arī pauda pozitīvu attieksmi saistībā ar šo priekšlikumu. Iekšlietu ministrijas pārstāvis bija negatīvi noskaņots, bet teica: “Tā ir politiska izšķiršanās, lēmums ir jāpieņem politiķiem, nevis ierēdniecībai.”

Tāpēc es aicinu politiķus iedziļināties un vismaz attiecībā uz tīšiem sevišķi smagiem noziegumiem pieņemt lēmumu, ka arī turpmāk Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā šādas personas nevarēs uzsākt dienesta gaitas, kā saka, samazinot riskus nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Rajevam.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Domāju, ka es nekad nepateikšu šos vārdus: paldies Zivtiņa kungam, kurš izskaidroja šī konkrētā priekšlikuma būtību un to, kāpēc komisijas laikā mēs noraidījām šo priekšlikumu. Jāteic, ka tas nebija tikai absolūtais vairākums komisijas pārstāvju, bet arī vairākas institūcijas. Dažas no tām Dombravas kungs jau minēja.

Šodien, saņemot priekšlikumu... paldies, ka jūs to iesniedzāt labu un kvalitatīvu... mēs vēlreiz konsultējāmies ar Iekšlietu ministriju. Iekšlietu ministrija arī ir pozitīva un atbalsta, pareizāk sakot, neatbalsta šo priekšlikumu, atbalsta iepriekšējo komisijas viedokli.

Saprotu, kāpēc šis priekšlikums ir tapis. Bet, kad mēs izanalizējām visus esošās atlases sistēmas filtrus un kontroles mehānismus, nav nekādu šaubu, ka tie visi darbosies pietiekami labi un efektīvi un šie cilvēki, kuri nav vēlami Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, nenonāks dienestā. Ir jāsaprot, ka cilvēks, kas iestājas dienestā un sāk strādāt par glābēju vai par ugunsdzēsēju autovadītāju, automātiski pēc pāris gadiem nekļūst par VUGD priekšnieku. Kā tikai cilvēks sāk virzīties pa karjeras kāpnēm uz augšu, strādā vēl vairāki atlases filtri un kontroles mehānismi, kuri nevēlamiem un nelabvēlīgiem cilvēkiem, kuri varētu kaut kādā veidā kādu informāciju nodot tālāk nepareizajiem cilvēkiem... viņi, protams, uz priekšu virzīti netiks. Kontroles mehānismi darbojas, tie strādā, un tāpēc izmaiņas šajā likumā ir pareizas, tās ir jāatbalsta.

Vienīgais, kam es noteikti, jāsaka, nepiekrītu, – ka šie grozījumi tika virzīti steidzamības kārtībā. Bet tie nav nepārdomāti un nav neapsvērti. Iekšlietu ministrija izvērtēja visus dokumentus, visus procesus un pieņēma lēmumu, ka tas ir pareizais lēmums, kas ir jāvirza uz priekšu.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Klausoties debates, es principā piekrītu tam, kāpēc cilvēkam, kuram ir sods par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, varētu būt tiesības... Es saprotu jautājuma loģiskumu, bet...

Pirmām kārtām par pašu jautājumu. Mēs par to sākām runāt ne šogad, ne pagājušajā gadā. Man ir atmiņā 2019. gads, kad mēs runājām par izglītības jomu. Toreiz bija līdzīga diskusija – vai cilvēks drīkst strādāt par pedagogu vai nedrīkst. Iemesls, kādēļ mēs sākām runāt, bija Satversmes tiesas spriedums, kas norādīja, ka nav pareizi rīkoties mehāniski, katra konkrētā situācija ir jāizvērtē.

Mēs akceptējam vienā likumā, otrā likumā... Un, atklāti sakot, man nav skaidrs, kāpēc tieši šodien steidzamībā šis jautājums tiek risināts saistībā ar šo likumu, jo to varēja darīt arī pagājušajā gadā, aizpagājušajā gadā.

Runājot par jautājumu saistībā ar sevišķi smagiem noziegumiem. Protams, lielākā daļa tādu noziegumu ir tik nopietni, ka arī es neredzu iespēju šiem cilvēkiem atļaut strādāt tādās institūcijās... es noteikti neatbalstu. Jautājums – vai tas ir jāraksta likumā... vai lai jautājumu izskata komisija? Ja visi noziegumi, kas atzīti par sevišķi smagiem, būtu tādi, kurus pieminēja Dombravas kungs, domāju, mēs varētu rakstīt likumā. Bet, ja mēs ieskatīsimies, tad starp šiem noziegumiem ir, piemēram, zemes piesārņošana ar smagām sekām, būvniecības noteikumu pārkāpšana ar smagām sekām, ražošanas drošības neievērošana ar smagām sekām.

Tas viss ir ļoti nopietni. Arī es domāju, ka šeit nevar automātiski paredzēt, ka drīkst strādāt... tas ir sīkums. Tas nav nekāds sīkums! Par to ir paredzēta brīvības atņemšana uz 10 gadiem. Tāpēc, manuprāt, koncepts, kas paredz, ka cilvēks raksta iesniegumu, to izvērtē un pieņem lēmumu, ir pareizs.

Mans aicinājums: atrisinām šo jautājumu visos likumos, lai nebūtu tā, ka 10 gadu laikā mēs labojam vienu, otru, trešo likumu... Ideja ir skaidra, un, ja mēs to ignorējam, būs atkal nākamais Satversmes tiesas spriedums, kas mums norādīs: labojiet likumu! Negaidīsim to!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Jā, Judina kungs, nav izslēgts, ka attiecīgās ministrijas vēl piedāvās labot arī citos likumos, bet vēlos vēlreiz norādīt – šobrīd atbilstoši visiem Satversmes tiesas spriedumiem un vajadzībām, un visam citam Latvijas Republikas Zemessardzes likumā ir paredzēts, ka var uzņemt... izņemot tīšu sevišķi smagu noziegumu veicējus.

Te ir piedāvājums, ka attiecībā uz iekšlietu dienestu tiek ieviests tas pats princips, ka netiek piemērotas atlaides, ka tīšu sevišķi smagu noziegumu veicēji tiek diskvalificēti, lai jebkurš zinātu, ka... nezinu... dūmu detektorus jūsu mājā nenāks pārbaudīt persona, kas ir tiesāta par laupīšanu, izvarošanu vai slepkavību, lai ikviens zinātu, ka tāda persona automātiski tiek diskvalificēta. Arī attiecībā uz civilās aizsardzības sadaļu, manuprāt, ir būtiski uzreiz pateikt: nē, šīs personas automātiski tiek diskvalificētas, tāpat kā Zemessardzes likumā.

Latvijas Republikas Zemessardzes likumā ir tas pats formulējums, ko es piedāvāju ielikt šajā likumā, – tīšu sevišķi smagu noziegumu veicējiem nav iespējams uzsākt dienesta gaitas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 1. priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 49, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Zivtiņš. Paldies, kolēģi, par sapratni un izpratni.

Komisijas vārdā gribu vēl pateikt, ka lēmums tiešām nav sasteigts, tas ir dienestu izvērtēts lēmums. Paldies par atbalstu.

Esam izskatījuši iesniegto priekšlikumu.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

E. Zivtiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Grozījumi risina problēmu, kas Latvijā ir izveidojusies jaunajiem ražotājiem saistībā ar pieslēgumiem elektroenerģijas pārvades tīklam. Pašlaik ir situācija, ka faktiski pilnībā ir rezervētas visas jaudas... kurām jaunajiem ražotājiem būtu iespējams pieslēgties... to izdarījuši gan saules parku attīstītāji, gan vēja parku attīstītāji, vairums no tiem ir saules parku attīstītāji.

Šis grozījums paredz ieviest procedūru, kādā veidā var atteikties no šī pieslēguma, tā dodot iespēju citiem ražotājiem izveidot savas ģenerējošās jaudas... ieviest jaunu pieslēguma veidu – elastīgo pieslēgumu... kur ražotājs piekrīt tam, ka viņa ražošanas laiks tiek ierobežots, iespējams, par 10 procentiem atsevišķos brīžos... no pārvades sistēmas operatora. Tādā veidā tīkls tiek sadalīts divās daļās: viens būtu tīkls, kuram varētu pieslēgties vēja parka attīstītāji, otrs – kuram varētu pieslēgties saules parka attīstītāji.

Trešais būtiskais jautājums – tiek ieviests sabiedrības interešu princips, kas atsevišķos gadījumos ļaus ātrāk realizēt projektus, neveicot ietekmes uz vidi novērtējuma pilnu procedūru.

Komisijā izskatīja šos grozījumus, diskusijas raisījās tikai par pārejas noteikumiem, par kuriem komisija vienojās, ka tie būtu jāprecizē turpmākajā darbā – uz otro un trešo lasījumu.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Patmalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 16. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, pirmais lasījums.

Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”.

Ko paredz šie grozījumi? Kāpēc tāda steiga? Vasarā, 2024. gada 3. jūlijā, Satversmes tiesa pieņēma spriedumu, kas noteica, ka 2019. gadā iestrādātais regulējums Elektronisko sakaru likumā neatbilst Satversmes 105. pantam, tas ierobežo personu tiesības uz īpašumu vai arī darbībām ar šo īpašumu... kas ir ieguvuši šīs tiesības, pastāvot citam regulējumam... tā kā tas 2019. gadā pēkšņi mainījās. Ir runa par ierobežotām radiofrekvencēm, respektīvi, uzņēmums, kurš bija pārņēmis citu uzņēmumu, bija vērsies tiesā, jo, apvienojoties ar mazāku uzņēmumu, kuram bija bijušas šīs ierobežotās radiofrekvences, pārņēmējs uzņēmums nevarēja tās izmantot, balstoties uz 2019. gadā iestrādāto normu... kas kropļoja situāciju.

Lūk, un Satversmes tiesa lēma, ka tas ir atceļams steidzamā kārtā. Sākot ar nākamā gada 1. janvāri, tas vairs nevar būt spēkā, un Satiksmes ministrija ir sagatavojusi attiecīgus grozījumus, kas paredz svītrot strīdīgo normu. Līdz ar to tiek atjaunota situācija, ka neatkarīgi no tā, kādā veidā frekvences ir iegūtas – vai par maksu vai izsolē konkrētajā periodā –, visiem ir vienādas prasības.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izvērtējusi šos likumprojekta priekšlikumus... jā, tas atbilst arī Satversmes tiesas spriedumam... un atbalstījusi likumprojekta virzību uz pirmo lasījumu.

Aicinām arī Saeimu atbalstīt.

Bet vispirms mēs aicinām lemt par steidzamību, jo šiem grozījumiem jāstājas spēkā nākamā gada 1. janvārī. Laika ir palicis ļoti maz, nupat tikai esam saņēmuši priekšlikumus.

Tā ka vispirms aicinu lemt par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

S. Ābrama. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

S. Ābrama. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16. decembris, un otrajā, galīgajā, lasījumā Saeimas sēdē skatām 19. decembrī. Tad mēs pagūstam līdz nākamā gada 1. janvārim izpildīt Satversmes tiesas spriedumu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Pēdējā šīsdienas darba kārtības sadaļa – “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Griežos pie jums ar... apropriācijas pārdali. No Saeimas budžeta programmām pārdalām uz 74. programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Summa – 1 815 240 eiro.

Nezinu, vai es varu kā ziņotājs vai kā deputāts to teikt, bet es gribētu uzteikt Prezidiju un Saeimas Administrāciju, jo nākamo trīs gadu periodā pēc būtības mēs esam ietaupījuši 1,8 miljonus.

Šie lēmumi nekad nav vienkārši, tie nav populāri, bet tie ir nepieciešami, un tādā veidā mēs rādām piemēru visam valsts aparātam, ka naudu var ietaupīt.

Tāpēc es saku – paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus.

Vēl ir palikusi atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Edmunda Zivtiņa un Ilzes Stobovas jautājums ekonomikas ministram Viktoram Valainim, labklājības ministram Uldim Augulim un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai “Par Dzīvojamo telpu īres likumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Edmunda Zivtiņa, Mārča Jencīša un Ilzes Stobovas jautājums satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par grozījumiem Ministru kabineta 2010. gada 2. februāra noteikumos Nr. 103 “Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas, atjaunošanas un iznīcināšanas kārtība””. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 12. decembrī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Ir iesniegts jauns deputātu jautājums.

Deputāti Ramona Petraviča, Ainārs Šlesers, Linda Liepiņa, Ričards Šlesers un Ilze Stobova iesnieguši jautājumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par izmaiņām neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamībā”. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 19 deputāti: Raimonds Bergmanis, Artūrs Butāns, Ingrīda Circene, Mārtiņš Felss, Edmunds Jurēvics (Starpsauciens: “Esmu!”), Irma Kalniņa, Līga Kļaviņa, Līga Kozlovska, Māris Kučinskis, Gunārs Kūtris, Ainars Latkovskis, Lauris Lizbovskis, Ināra Mūrniece, Ramona Petraviča, Jānis Reirs, Aleksejs Rosļikovs, Edmunds Teirumnieks, Jānis Vucāns un Edgars Zelderis. Edmunds Teirumnieks ir.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 12.12.24 11:11 Balsojums 1
Par - 33, pret - 0, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu” (802/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 12.12.24 11:17 Balsojums 2
Par - 35, pret - 12, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (806/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 12.12.24 11:18 Balsojums 3
Par - 77, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ervinam Labanovskim 2025. gada 9. janvārī

Datums: 12.12.24 11:19 Balsojums 4
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ingas Pētersones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (603/Lm14)

Datums: 12.12.24 11:20 Balsojums 5
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latgales apgabaltiesas tiesneša Jurija Vasiļkovska atbrīvošanu no tiesneša amata (604/Lm14)

Datums: 12.12.24 11:22 Balsojums 6
Par - 66, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (763/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.12.24 11:25 Balsojums 7
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (687/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.12.24 11:26 Balsojums 8
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (716/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.12.24 11:28 Balsojums 9
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (591/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.12.24 11:29 Balsojums 10
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (784/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.12.24 11:45 Balsojums 11
Par - 11, pret - 49, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (807/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.12.24 11:46 Balsojums 12
Par - 78, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (807/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.12.24 11:49 Balsojums 13
Par - 70, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (790/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.12.24 11:52 Balsojums 14
Par - 72, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (798/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.12.24 11:52 Balsojums 15
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (798/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.12.24 11:55 Balsojums 16
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (606/Lm14)

Datums: 12.12.24 11:56 Balsojums 17
Reģistrējušies - 81.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

12.12.2024.

11.00