Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas pirmā sēde
2025. gada 30. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labdien visiem! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, kamēr jūs ieņemat vietas Saeimas Sēžu zālē, es jums gribu izstāstīt vienu informāciju. Tātad rītdien, 1. maijā, aprit 105 gadi, kopš sanāca pirmais vēlētais likumdevējs Latvijā – Satversmes sapulce. Šim notikumam par godu aicinu visus šodien pirmajā pārtraukumā, kas būs pulksten 13.30, uz vēsturisko fotogrāfiju izstādes atklāšanu Balsošanas zālē. Jums ir arī nozīmītes par godu šim notikumam, kuras jūs jau varat lietot.

Kolēģi, sākam Saeimas šī gada 30. aprīļa kārtējo sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Aiva Vīksna, Juris Viļums, Linda Matisone, Māris Kučinskis, Edgars Putra, Māris Sprindžuks, Česlavs Batņa un Lauris Lizbovskis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Edvīns Šnore, Ināra Mūrniece un Uģis Mitrevics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Preču zīmju likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Aivas Vīksnas, Jura Viļuma, Lindas Matisones, Māra Kučinska, Edgara Putras, Māra Sprindžuka, Česlava Batņas un Laura Lizbovska iesniegto likumprojektu “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Uldis Augulis.

U. Augulis (ZZS).

Labdien, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Interesants priekšlikums, kas... veicina mainīt kaut ko Ministru kabinetā. Bet es paņēmu anotāciju un likumprojektu... uz to brīdi, kad tas tika iesniegts. Papētot anotāciju... ar tiem uzdevumiem, kāpēc šī ministrija tika veidota... mēs redzam, ka tie uzdevumi, mērķi, ja arī līdz galam nav sasniegti, tad tūliņ būs sasniegti, bet katrā ziņā darbs enerģētikas jomā joprojām turpināsies.

Panākts tas, ka ir atjaunots Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam. Iesniedzēja anotācijā minētā stratēģija ir pēdējais solis līdz tam, kad stratēģija tiks, es ceru, pieņemta, tai skaitā parlamentā, lai mums būtu pilnīgi skaidra virzība... uz kurieni mēs virzāmies... jo atlikuši tikai pēdējie saskaņojumi. Ir bijusi plaša jautājuma iztirzāšana ar visām iesaistītajām pusēm... ko mēs redzam... kas veiksmīgi tuvojas tam finālam, lai mēs šo darbu izdarītu.

Jāpiemin arī tas, ka augstās... elektroenerģijas laikā fiksētie tarifi tika samazināti par 60 procentiem, tika izstrādāta stratēģija attiecībā uz aizsargātajiem lietotājiem. Ja mēs skatāmies investīcijas kopumā, iepriekš, pirms ministrijas izveidošanas, bija četri tūkstoši projektu, bet šobrīd ir jau 10 tūkstoši projektu investīcijām enerģētikas jomā. Lielākais... nozīmīgākais ir tas, ka šobrīd mēs vairs neesam atkarīgi no Krievijas un Baltkrievijas saražotās elektroenerģijas, kas, manuprāt un mūsuprāt, un, es domāju, arī visu jūsuprāt, dod neatkarību, neatkarības palielināšanu, jo man liekas, ka neatkarība, drošība... un, ja mēs kaut ko pret šo gribam iemainīt, nu tad nav svarīgi ne viens, ne otrs.

Līdz ar to, manuprāt, ministrija savu darbu ir veikusi izcili, arī ministrs ir pierādījis... ar to atzinību, kas ir uzņēmēju pusē attiecībā uz ministru... Ir bijušas vairākas konferences visā Latvijā, tostarp pie Valsts prezidenta, par enerģētikas jomu. Manuprāt, ministrija uzliktos mērķus, kas bijuši, ir... un turpina sasniegt, lai mēs nodrošinātu to, ka enerģētiskā neatkarība, tarifu mazinājums turpinās un to mēs arī sasniedzam.

Es saprotu APVIENOTO SARAKSTU, kas vēlas, lai Meļņa kungs atgrieztos parlamentā, jo jebkurā gadījumā arī parlamentā viņš būs noderīgs. Bet, atceroties to laiku, kad tika veidota valdība, kur par visām varītēm, ja tā poētiski mēs varam salīdzināt, meistars veidoja krēslu... bet toreiz mēs krēslu centāmies izveidot ar trīs kājām... nu, diemžēl tas nestrādāja. Es ceru, ka mēs tomēr visi būsim amatnieki, nevis amatieri un turpmāk lēmumus pieņemsim saprātīgi.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! APVIENOTAIS SARAKSTS aicina šajā brīdī stāvēt stabili uz abām kājām un atzīt kļūdas, kuras mēs visi kopā, vismaz lielākā daļa šī parlamenta, esam pielaiduši, tostarp atzīt to, ka šobrīd šai telpā atrodas divi lieli, es pat teiktu, milzīgi ziloņi: viens ir vecā, aizejošā klimata politika, un otrs – nepieciešamība pēc tēriņu mazināšanas... aizsardzībai, politikā pieņemt lēmumus – drosmīgus lēmumus – un visu lieko atmest. Atzīsim godīgi, ka visa līdzšinējā tā sauktā klimata politika ir zaudējusi aktualitāti, tā ir zaudējusi aktualitāti Eiropā un arī pasaulē, un atzīsim, ka šajos apstākļos vismaz lielai daļai Latvijas ekonomikas tā ir arī kaitnieciska. Tā ir bijusi ideoloģiski pielādēta, es pat teiktu, pārlādēta, taču tā strauji aiziet pagātnē.

Mēs atceramies Grētas Tūnbergas maršus. Pat Grēta Tūnberga šobrīd ir pārmetusies uz daudz “modīgāku” – palestīniešu – aizstāvēšanu. Ja politika balstās uz šādas mirstošas ideoloģijas, tā pārvēršas nedzīvā birokrātijā, sevi pašu atražojošās struktūrās, un Klimata un enerģētikas ministrija tam ir uzskatāms piemērs. Tā nav izdarījusi pašu galveno – atcēlusi Latvijai kaitnieciskas normas vai tās samazinājusi. Arī enerģētikas sektorā mēs redzam haosu un funkciju dublēšanos attiecībā uz Ekonomikas ministriju, uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (ar iepriekšējo nosaukumu) un sabiedrības pašreizējo nepieciešamību.

Mēs redzam daudzas lietas arī attiecībā uz ierēdņu skaita palielināšanu. Mēs atceramies – no Jaunās VIENOTĪBAS iepriekšējā premjera –, ka ierēdņu skaits nepaaugstināsies, ka būs departamenti, kas jauno ministriju veidos no VARAM, un būs departamenti, kas to veidos no Ekonomikas ministrijas, ka nebūs nevienas jaunas štata vietas. Ko mēs redzam realitātē? Pilnīgi pretējo!

Kolēģi, mēs diezgan nopietni izturamies arī pret memorandu, kuru esam parakstījuši ar mūsu sociālajiem partneriem – darba devējiem, uzņēmēju organizācijām –, par nepieciešamību samazināt tēriņus, lai visus iespējamos resursus novirzītu valsts aizsardzībai. Šis ir uzskatāms piemērs, ar ko varam sākt, tāpēc mēs rosinām sākt no augšas, rādot piemēru, ka valsts drošības dēļ tiešām esam gatavi rīkoties. Mūsu priekšlikums skar visas iepriekš pieminētās normas – gan nejēdzību atcelšanu... gan lai, racionāli rīkojoties, rastu kaut par nelielām summām – bet rastu! – esošā budžeta ietvaros papildu resursus valsts aizsardzības spēju stiprināšanai.

Es domāju, ka mēs visi to ļoti labi saprotam. Tāpēc atteiksimies no liekām birokrātiskām normām un virzīsimies uz priekšu!

APVIENOTAIS SARAKSTS rosina likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju, tās funkcijas pēc būtības atgriežot tur, kur tās ir bijušas, attiecīgi samazinot liekos tēriņus, kādi šobrīd realitātē ir.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 49, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artūra Butāna, Jāņa Dombravas, Edvīna Šnores, Ināras Mūrnieces un Uģa Mitrevica iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Nākamā sadaļa – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Didzim Zemmeram 2025. gada 16. aprīlī.

Saeimas Prezidijs informē, ka atvaļinājumu ir piešķīris... un par to informē Saeimu.

___

Nākamā sadaļa – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Sveiki! Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājām ar likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”.

Uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Komisijā likumprojektu atbalstījām.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija strādāja ar šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Priekšlikumi netika saņemti.

Atgādinu, ka šis likumprojekts ir par skolēnu mācību uzņēmumiem, lai skolēnu mācību uzņēmumiem sakārtotu nodokļu režīmu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Šuvajevs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti deviņi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”. Likumprojektu izstrādājusi Ekonomikas ministrija, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šī gada 25. marta un 16. aprīļa sēdēs to izskatīja trešajā lasījumā.

Likumprojekts izstrādāts, lai novērstu patērētāju maldināšanu, kā arī negodīgu komercpraksi, kas saistīta ar nepatiesiem apgalvojumiem un komunikāciju par preces vai pakalpojuma vides un sociālajiem raksturlielumiem, kā arī apritīguma aspektiem.

Komisijas sēdēs tika izskatīti deviņi redakcionāla rakstura priekšlikumi.

Komisijas 25. marta sēdē tika diskutēts arī par likuma spēkā stāšanās datumu. Ekonomikas ministrijai tika dots uzdevums izvērtēt, vai būtu lietderīgi likumā noteikt ātrāku spēkā stāšanās datumu par 2026. gada 27. septembri, kad stājas spēkā arī attiecīgā Eiropas Savienības direktīva.

Komisijas 16. aprīļa sēdē tika uzklausīts Ekonomikas ministrijas izvērtējums, ka būtu atstājams sākotnēji paredzētais likuma spēkā stāšanās datums. Komisija tam piekrita un kā likuma spēkā stāšanās datumu atstāja 2026. gada 27. septembri.

Un tagad par priekšlikumiem.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, īsi ziņojiet par priekšlikuma būtību.

M. Felss. Ja īsi, tad abos priekšlikumos ir precizēts termins “vides norāde”.

Sēdes vadītāja. Labi. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Tas precizē terminu “ilgtspējas marķējums”.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 5. – Juridiskā biroja (Starpsauciens.)...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 5. (Starpsauciens: “4.!”)... 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē terminu “vispārināta vides norāde”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāt 1. panta 8. punkta “d” apakšpunktā vārdus “trešā puse” ar vārdiem “trešā persona”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē terminu “patērējamā sastāvdaļa”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēgt 9. panta pirmās daļas 5. punktā vārdus “trešās puses”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēgt 11. panta 31. punktā vārdus “attiecībā uz lietošanas laiku vai intensitāti”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. Komisija atbalstīja likumprojektu trešajā lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: “Kolēģi! Šis ir par baigo...”) Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 8, atturas – 3. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums Administratīvās atbildības likumā”, otrais lasījums. (Zālē troksnis.)

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Krasta (JV).

Labdien, kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” pirms otrā lasījuma. Atgādinu, ka likumprojekts paredz iespēju par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju jomā paredzēt lielāku maksimālā naudas soda apmēru, nekā šobrīd to pieļauj Administratīvās atbildības likums.

Komisijā nevienu priekšlikumu nesaņēmām.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Krasta. 6. maijs pulksten 14.00.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”, otrais lasījums.

Septiņi priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”, otrais lasījums.

Kā jau Saeimas priekšsēdētāja teica – septiņi priekšlikumi.

1. – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas priekšlikums. Tehniska rakstura. Atbilstoši ministriju kompetenču izmaiņām tiek precizēta Klimata un enerģētikas ministrijas kompetence atbilstoši tiesību aktiem, kuri nosaka minēto ministriju reorganizāciju, kā arī ietver Klimata un enerģētikas ministrijas faktisko rīcību katastrofas pārvaldībā... pārdalot to no VARAM. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Paredz II kategorijas patvertnes paredzēt tādas, kas neaizsargā no jonizējošā starojuma, jo to paredz I kategorijas būves. II kategorijas patvertne ir domāta, lai īslaicīgi patvertos gaisa trauksmes gadījumā – līdz 12 stundām. Jonizējošais starojums izklīst daudz ilgākā laika posmā, līdz ar to šāda patvertne jebkurā gadījumā nenodrošina efektīvu aizsardzību pret jonizējošo starojumu. Komisija ņēma vērā iesniedzēju argumentus par likumprojekta sākotnējās redakcijas nesamērīgumu attiecībā uz būvniecības izmaksām un priekšlikumu atbalstīja.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 3. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Tas konceptuāli maina likumprojektā noteikto, ka ir pienākums izbūvēt tikai I un II kategorijas patvertnes, III kategorijai tika paredzētas tiesības tās ierīkot brīvprātīgi. Deputātu izšķiršanās bija jautājumā, vai jaunās ēkās ir jābūvē III kategorijas patvertnes. Komisija nolēma priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Vēršu uzmanību, ka trīs gadus Iekšlietu ministrija runājusi, ka ir nepieciešams stiprināt valsts drošību, ka vajag sakārtot civilo aizsardzību, tai skaitā patvertnes. Un šeit ir likums, kurš noteiks konkrētus pienākumus. Beigās Iekšlietu ministrija atnes... jo attīstītāji pret daudz ko ir iebilduši... regulējumu, ka patvertnes nebūs jāveido, tikai – jaunās ēkās (virs pieciem stāviem), tai skaitā jaunās izglītības iestādēs – jaunajās, nevis vecajās izglītības iestādēs.

Es precizēšu. Vai kāds no jums var man izstāstīt, cik jaunu daudzdzīvokļu ēku (virs pieciem stāviem), piemēram, ārpus Rīgas, ir uzceltas pēdējo 30 gadu laikā? Vai kāds var pastāstīt, cik jaunu vidējās izglītības iestāžu Latvijā ir uzceltas pēdējo 10 gadu laikā? Es zinu vienu – Ogres novadā. Vidējās izglītības iestādes... šķiet, tikai viena. Ir pirmsskolas izglītības iestādes, pamatizglītības iestādes, bet vidējās izglītības iestāžu nav.

Priekšlikums paredz noteikt, ka, ja tiek būvēta daudzdzīvokļu māja (virs diviem stāviem), būtu jāizbūvē pašas zemākās kategorijas patvertne – pašas zemākās kategorijas! Ja tiek būvētas publiskās ēkas (virs 500 kvadrātmetriem) –pašas zemākās... tā teikt, droša telpa, kur darbiniekiem, arī veikalu apmeklētājiem, paslēpties krīzes situācijā. Šis priekšlikums arī paredz... Jūs Ādažos braucat garām... daži zina... milzīgās uzņēmuma “Orkla Latvija” fabrikas... šobrīd Iekšlietu ministrija vispār nav paredzējusi, ka tām kaut kas jāizbūvē, ja nākotnē tiek būvētas jaunas milzīgas fabrikas. Nekādu drošo telpu saviem darbiniekiem. Šajā priekšlikumā tas ir ielikts.

Komisijā bija nožēlojams skats – bija atnācis neviens cits kā Ints Dālderis, kurš ir Ministru prezidentes padomnieks, bet todien viņš nebija Ministru prezidentes padomnieks, bija uzvilcis citu cepuri... cits maciņš, kas laikam viņam maksā par piedalīšanos komisiju sēdēs. Viņš tajā dienā tēloja, ka pārstāv Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansi. Nu, ziniet, man veidojas pretrunas: no vienas puses, valdība saka, arī visās valdības deklarācijās ir ielikts iekšā, ka valdība iestāsies par civilās aizsardzības stiprināšanu, bet atnāk Ministru prezidentes padomnieks, kurš tajā brīdī nav Ministru prezidentes padomnieks (viņš tā arī pateica komisijas sēdē, ka pārstāv Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansi), un pārliecina savas frakcijas deputātus, ka ir jāatbalsta viņa viedoklis. Man tas liekas nepareizi, ka ekonomiskie grupējumi faktiski spēlējas ar valsts drošību.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kurš paredz noteikt, ka viszemākās kategorijas patvertnes būtu izbūvējamas daudzdzīvokļu ēkās (virs diviem stāviem), arī ražošanas ēkās, kur pastāvīgi uzturas vairāk nekā 10 cilvēki. Un tas attiecas tikai uz jaunām, nevis uz jau uzbūvētām ēkām.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Skrastiņam.

J. Skrastiņš (JV).

Jā, diskusijas bija plašas, ļoti svarīgs bija, kā jau minēju, samērīguma princips.

Es nāku no tādas pilsētas kā Valmiera un zinu, cik sarežģīti bija iesākt tā saucamo lēto īres namu būvniecību, cik tas bija sarežģīti izmaksu dēļ. Šādā gadījumā mums tā programma apstājas pilnībā... tāpēc bija plašas diskusijas, runa par samērīgumu.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli un priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 56, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Skrastiņš. 4. – arī kolēģa Jāņa Dombravas priekšlikums. Priekšlikuma mērķis ir pateikt, kas notiek ar esošajām ēkām, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Komisija nesaskatīja iespēju šādu priekšlikumu atbalstīt. Plānotais regulējums attiecībā uz II kategorijas patvertnēm attiecas uz jaunām ēkām. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Referents nekorekti pateica, ka regulējums attiecas tikai uz jaunām ēkām. Pilnīgas muļķības! Mēs šobrīd likumā veidojam jaunu regulējumu un varam to noteikt gan jaunajām, gan esošajām ēkām.

Šajā priekšlikumā (ja jūs to atverat vaļā) vispār tiek piedāvāts kaut kas tik liberāls, ka... es nezinu... PROGRESĪVAJIEM to vajadzēja iesniegt... 10 gadu laikā paredzēt, ka esošajām ēkām, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, izglītības iestāde, kurā mācās vairāk nekā 500 skolēni... tās ir tikai dažas izglītības iestādes... ka 10 gadu laikā tām būtu jāizbūvē II kategorijas patvertne. Vai arī publiska ēka, kurai platība pārsniedz 50 tūkstošus kvadrātmetru.

Vai jūs zināt, par kurām ēkām būtu runa? Piemēram, tirdzniecības centrs “Akropole Alfa” – viena no šādām ēkām valstī, kurai būtu noteikts pienākums izbūvēt II kategorijas patvertni. Kāpēc tas būtu pareizi? Tāpēc, ka šobrīd, ja mēs pieņemsim nemainītu regulējumu, sanāks tā, ka, ja kaut kad nākotnē kāds vietējā kapitāla uzņēmums gribēs būvēt 10 tūkstošu kvadrātmetru lielu tirdzniecības centru, tam būs pienākums izveidot patvertni, savukārt jau esošie tirdzniecības centri varēs paplašināties vēl daudzkārt, bet tiem nebūs šāda pienākuma. Tas ir absurds!

Ir runa par loģiska regulējuma radīšanu, kurš nebalstītos dažādu ekonomisko grupējumu interesēs. Loģisks regulējums! Vēlreiz atkārtoju – šis pienākums attiecībā uz esošajām ēkām... jau ir dažas noteiktas... ļoti limitēts skaits. Cik mums valstī ir šādu – virs 50 tūkstošiem kvadrātmetru – publisko ēku? Tām 10 gadu laikā būs jāizbūvē II kategorijas patvertne.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs bieži vien sākam no otra gala. Protams, patvertnes ir ļoti svarīga lieta, bet jāsāk ar cēloni, kas var radīt apstākļus, lai mums būtu jāpatveras patvertnēs. Pajautājam sev, varbūt painteresējamies... tie, kas vēl nav interesējušies... kādā stāvoklī ir mūsu spējas noteikt lidojošus apdraudošos objektus – tālas darbības dronus, lidmašīnas, helikopterus, spārnotās un ballistiskās raķetes. Vai mēs to spējam izdarīt? Vispirms atbildam uz šo jautājumu.

Kā mēs apziņosim mūsu iedzīvotājus? Rudenī stāšoties spēkā šūnu apraide. Ļoti labi. Beidzot! Citās valstīs tā jau strādā padsmit gadus. Jūs vēl, iespējams, neesat piedzīvojuši... snieglauzes laikā Madonas novads kādas astoņas desmit dienas palika bez sakariem. Kāpēc?

Tikai tāpēc, ka pēc trim četrām stundām... visi mobilo sakaru torņi izslēdzas. Līdz ar to ir jānodrošina, lai mobilo sakaru torņi, šūnu apraide darbotos pastāvīgi. Jābūt enerģijas avotam, lai tos varētu darbināt, ja izslēdzas elektroapgāde. Elektroapgāde ir kritiskās infrastruktūras sastāvdaļa, kura noteikti būs, kā saka, cietusi... to mēs redzam... tas notiek Ukrainā.

Mums ir izbūvēts platjoslas internets. Cik mobilo sakaru torņu ir pieslēgti pie šī tīkla? Ļoti maz. Tas ir elements, kādā veidā var noraidīt signālu, ja kāds no torņiem izkrīt.

Galu galā – ar ko mēs aizstāvēsimies? Ar ko mēs notrieksim šos lidojošos apdraudošos elementus? Paskatāmies... varam cīnīties pret droniem ar elektroniskās karadarbības metodēm. Tas ir mūsu spēkos. Mēs droši vien...

Sēdes vadītāja. Ceļapītera kungs, ir runa par patvertnēm un attiecīgiem kvadrātmetriem.

A. Ceļapīters. Tieši tā – par patvertnēm, priekšsēdētāj. Kāpēc mēs patveramies? Tikai tāpēc, ka kaut kas mums lido virs galvas un var sprāgt. Mēs varam cīnīties pret spārnotajām raķetēm, bet vismaz augstākajām amatpersonām ir jāsaprot, ka tās dažas “IRIS-T” baterijas necīnās pret ballistiskajām raķetēm. Tam ir vajadzīga specifiska kara tehnika, par ko mūsu kaimiņi igauņi jau tagad... ne tikai domā, bet dara. Viņi veic izpēti par trim pasaules vadošajiem pretraķešu aizsardzības sistēmu ražotājiem.

Sākam beidzot loģiski un secīgi. Iemesls ir – mums jānovērš, lai līdz mums neatlido. Patvertnes ir svarīga lieta, bet, ņemot vērā, ka mūsu resursi ir ierobežoti, sākam ar prioritārajām lietām – lai neatlido. Ja neesam izbūvējuši, dekoncentrējamies... ja esam nodrošinājuši, ka mēs varam līdzīgi ukraiņiem notriekt vismaz 70–90 procentus šo lidojošo apdraudošo ieroču... tad ieguldāmies patvertnēs. Sākam secīgi.

Tikai par to es gribēju teikt un aicināt, jo mēs ļoti saraustīti un bez sistēmas pieņemam noteikumus, nosacījumus, likumus, kas prasa ļoti lielas investīcijas, un šīs lielās investīcijas mēs atņemam prioritārām lietām. Nebūvējam “Rail Baltica”, ieguldām pretgaisa aizsardzībā. Lai nosegtu mūsu debesis, pilnīgi pietiks šo astoņu deviņu miljardu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Te parādās tikai viens jautājums... atkal “Nacionālajai apvienībai” kā īpaši nacionāli noskaņotai komandai – kāpēc parastam Latvijas iedzīvotājam pēc visiem jūsu priekšlikumiem, ieskaitot arī šo, atkal ir jāmaksā?

Mums ir aizsardzības budžets. Jūs personīgi diži aizsargājāt mūsu valsti aizsardzības ministra amatā. Kāpēc neko neizdarījāt tanī laikā? Kāpēc šodien parastiem cilvēkiem atkal ir jāgaida sadārdzinājums par kvadrātmetru, pērkot jaunus dzīvokļus? Vienkārši tādēļ, ka jūs tā izdomājāt?

Paņemsim jebkuru tirdzniecības centru, kurš pēc jūsu, “Nacionālā apvienība”, priekšlikuma būs spiests veidot šādu patvertni. Uzturēšana, papildu izmaksas centram uzreiz sadārdzinās kvadrātmetra nomu. Nomas maksa ceļas – ceļas cenas veikalos. Atkal parastie latvieši maksā, kaut ir noskaņoti patriotiski un balso par Nacionālo apvienību. Kāpēc viņi jūsu dēļ visu laiku ir cietēji?

Ja mēs runājam par pilsētām un pienākumu attiecībā uz jūsu konkrēto priekšlikumu, tad parādās jautājums: cik ilgi jūs vadāt Rīgu? Jūsu vicemērs atbild par Rīgas skolām. Kāds ir rezultāts? Tekoši jumti. Par patvertnēm – nekā nav. Par drošību – nekā nav. Ratnieka kungs pa šiem gadiem tikai pats ir palicis bišku lielāks, bet drošība Rīgā lielāka nav palikusi.

Šeit ir jautājums, “Nacionālā apvienība”, ka jūs šodien piedāvājat paņemt nodokļus no Latvijas iedzīvotājiem aizsardzībai un vēl papildus ieviest pasīvus maksājumus, kas ies caur precēm veikalā, jo veikalam būs uzturēšana par kvadrātmetru, jo jaunie dzīvokļi tiek būvēti un būs nepieciešamība izvietot jūsu “sapņus”.

Jautājums: nu, cik ilgi? Jums kā valstij un jums kā valdībai ir pienākums nodrošināt mani ar drošību, ar aizsardzību. Punkts. Es nodokļus samaksāju? Samaksāju. Budžets ir? Ir. Ej un būvē! Man nav pienākuma to darīt. Ej un būvē! Tavs pienākums X stundā nodrošināt man ūdeni, vēl kaut ko, vēl kaut ko un arī drošu patvertni. Jūs nespējat to izdarīt. Cik Nacionālā apvienība Rīgā ir izdarījusi bumbu patvertnēs? Cik? Divus vecus pagrabus izkrāsojāt, uzlikāt zīmīti “Drošība”. Nu, nav taču, vai ne? Tāpēc nevajag izlikties, ka jūs par kaut ko domājat. Jūs šeit vienkārši mēģināt aizmālēt acis, parādīt, ka viena daļa no latviskajām partijām nav pietiekami latviskotas, ir daļa no partijām, kas vispār pārkrieviskotas, un ir tikai viena (Starpsauciens.)... Tas ir bijušais aizsardzības ministrs? Nē? Nē. Piedošanu! Es domāju, ka ir, par ko teikt... Un ir tikai viena politiskā partija, kas ir superlatviskota, un viņi domā par drošību.

Tas taču ir murgs! Tas nestrādā! Vēlreiz: jebkurš piedāvājums ir akceptējams, izņemot to piedāvājumu, kurā Latvijas iedzīvotājiem atkal par kaut ko vajag maksāt papildus. Nav pienākuma... Jums pienākums nodrošināt... Man nav pienākuma papildus maksāt.

Nedrīkst atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Iesākumā es gribētu aicināt Rosļikova kungu ievērot Saeimas kārtības rulli un neatsaukties uz citu personu izskatu, jo, ja es sākšu jokot par jūsu augumu, es domāju, jūs jutīsieties ļoti neveikli. (Dep. A. Rosļikovs: “Es palieku tikai tievāks!”) Es par citiem auguma parametriem.

Bet attiecībā uz būtību. Tātad šajā priekšlikumā runāts par investīcijām attiecībā uz stacionārajām ārstniecības iestādēm, kas ir valsts sadaļa. Šajā priekšlikumā runāts par izglītības iestādēm (virs 500 skolēniem), kas ir gan pašvaldību, gan valsts īpašumā, un faktiski arī valsts tēriņi tur būtu. Un vienīgais, kas tiešā veidā attiecas uz privāto sektoru, ir attiecībā uz šiem milzīgajiem tirdzniecības centriem, kuriem ar finanšu plūsmu nav problēmu. (Starpsauciens.) Pārsvarā šīs korporācijas nopelna daudz labāk nekā citās pasaules valstīs, šie peļņas rādītāji daudzos gadījumos pārspēj tos, kas ir redzami Rietumu pasaulē. Un skaidrs, ka 10 gadu laikā viņi noteikti var finansēt šādu projektu.

Bet šis priekšlikums nav par finansēšanu, tas ir par nosacījumiem.

Tālāk – attiecībā uz finansējumu. Ministrijas var pieņemt lēmumu par līdzfinansējuma ieviešanu attiecībā uz privātajiem... vai pat pilnīgu segšanu. Šajā priekšlikumā runāts par principiem... kur būtu izveidojamas šīs patvertnes kā obligāts priekšnosacījums. Manā ieskatā, visām stacionārajām ārstniecības iestādēm, tāpat arī lielajām izglītības iestādēm... Mums saviem iedzīvotājiem ir jāspēj pateikt – jā, jūs varat bērnus droši vest uz šīm vietām, krīzes situācijā viņi būs nodrošināti ar drošu patvēruma vietu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J. Skrastiņš. Jā. Gribētu pateikt paldies kolēģiem par diskusiju. Patiesībā komisijas sēdē bija ļoti plaša diskusija, iesaistoties ne tikai deputātiem, bet arī pieaicinātajiem dažādu nozaru ekspertiem, un rezultātā komisija lēma priekšlikumu neatbalstīt.

Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Deputāti... piekrīt. (Starpsauciens: “Balsot!”) Balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 54, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Skrastiņš. 5. – iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Paredz telpu pielāgošanas prasības aizstāt ar VUGD vadlīnijām. Lai nodrošinātu ātru un efektīvu rīcību iedzīvotāju aizsardzībai, izveidojot III kategorijas patvertnes, nepieciešama elastīga pieeja prasību noteikšanai telpu pielāgošanai III kategorijas patvertnēm. Vadlīnijas ar telpu pielāgošanas prasībām ir vienkārši īstenot, kā arī nepieciešamības gadījumā pārskatīt.

Risinājumus ar vadlīnijām III kategorijas patvertņu izveidei atbalsta arī pašvaldības, kas primāri būs tās institūcijas, kas ierīkos un jau šobrīd ierīko III kategorijas patvertnes. Komisijā priekšlikums guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Jā, un šī ir lieta, ko mums arī bija ļoti interesanti... Vienkārši, lai atspoguļotu debates, kas bija komisijā, korektā veidā, nevis kā referents atspoguļo... Tātad komisijā arī Juridiskais birojs norādīja, ka ir pietiekami neloģiski likumā noteikt tiesības izveidot brīvprātīgi III kategorijas patvertnes, jo, ja cilvēks gribēs, viņš šo patvertni veidos tā, kā grib, ja tas ir brīvs regulējums. Nav nekādos likumos vai Ministru kabineta noteikumos jānosaka...

Ja būtu atbalstīts mans otrais... mans priekšlikums, pirmais, kas bija no manas puses iesniegts, tad, jā, tur ir loģika. Tāpēc ka tad III kategorijas patvertnēm ir konkrēti nosacījumi, ka konkrētās vietās tiek izveidotas III kategorijas patvertnes, ir iespēja pārliecināties, ka tās atbilst priekšnosacījumiem, un viss. Šobrīd paliek tā, ka III kategorijas patvertnes... nu, kas gribēs, tas būvēs, bet skaidrs, ka lielākā daļa nebūvēs, tāpēc ka tas nav obligāts priekšnosacījums. Kāpēc tērēt naudu, ja var netērēt?

Es, protams, neiebilstu pret šo konkrēto priekšlikumu, bet vairāk pret to, ka šis likums, ko trīs gadus gaidījām Saeimā, veidojas neloģisks.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J. Skrastiņš. Jā, Dombravas kungs, man būtu ļoti grūti savā atreferējumā visus viedokļus izskatīt. Es cenšos vienkārši izvilkt būtību, kāda ir priekšlikumam.

Šis bija iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums, kas komisijā guva atbalstu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 6. – arī iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo, nule kā atbalstīto priekšlikumu. Tas paredz izslēgt tiesību normu par deleģējumu Ministru kabinetam noteikt minimālās prasības telpu pielāgošanai III kategorijas patvertņu vajadzībām, jo to plānots noteikt ar VUGD vadlīnijām. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts, bet uz trešo lasījumu vēl plānots vērtēt nepieciešamību attiecināt ārējo normatīvo aktu arī uz privātpersonām. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 10, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

J. Skrastiņš. Pēdējais – 7. – iekšlietu ministra iesniegtais priekšlikums. Attiecas nevis uz patvertņu ierīkošanu, bet gan uz piedalīšanos starptautiskajās misijās un operācijās. Jaunajā likumprojektā “Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums” nav iekļauts regulējums attiecībā uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm piedalīšanos starptautiskajās misijās un operācijās. Šajā sadaļā dalība saistīta tieši ar civilo aizsardzību. Tādēļ komisijā tika nolemts, ka priekšlikums ir atbalstāms.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Skrastiņš. Šā gada 21. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

J. Skrastiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 18 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Būs ne tikai šis likumprojekts, tā ir četru likumprojektu pakotne, kurā tieši izskatīts jautājums par Krīzes vadības centra izveidošanu un krīzes vadības sistēmas pilnveidošanu. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrajā lasījumā izskatīja četrus likumprojektus, kas saistīti ar šo jautājumu.

Pirmais no tiem ir likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

Iesniegti 18 priekšlikumi.

1. – Ministru prezidentes Evikas Siliņas priekšlikums. Paredz svītrot likumprojekta 2. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 2. – Ministru prezidentes Evikas Siliņas priekšlikums. Paredz papildināt 9. panta 1. un 3. punkta redakciju un papildināt pantu ar 8. punktu. Pants nosaka Ministru prezidenta kompetenci krīzes vadības un Krīzes vadības centra procesos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 3. – Ministru prezidentes Evikas Siliņas priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar 15.3 pantu, nosakot, ka krīzes vadības pasākumi notiek Ministru prezidenta uzdevumā, kā arī nosakot, ka centra vadītāju amatā ieceļ vai atbrīvo no tā Ministru prezidents. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 4. – deputāta Butāna priekšlikums. Paredz papildināt likuma 17. pantu ar 5. punktu, nosakot, ka pašvaldības vada un koordinē civilās aizsardzības pasākumus savās teritorijās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 53, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Rajevs. 5. – deputāta Butāna priekšlikums. Paredz papildināt likuma 22.2 pantu ar astoto daļu, nosakot, ka valsts kritiskās infrastruktūras objektos nav tiesību strādāt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Cienītās dāmas, godātie kungi! Tātad šis priekšlikums paredz visu četru veidu kategoriju civilās aizsardzības objektos liegt strādāt agresorvalsts pilsoņiem. Manis kā iesniedzēja viedoklis tātad ir, ka ne Latvijas skolās, ne “Latvijas dzelzceļa” infrastruktūrā, ne “Latvijas Radio” mājā nevajadzētu strādāt agresorvalsts pilsoņiem. Un es atsaucos uz drošības dienestu ziņojumiem, kuros teikts, ka Krievija var izmantot savus agresorvalsts pilsoņus dažādu diversiju vai sabotāžu veikšanai, tostarp stratēģiskajos infrastruktūras objektos.

Līdz ar to, ja jūs manu priekšlikumu noraidāt, es gribētu dzirdēt argumentāciju, kādēļ ir kaut kāda līmeņa civilās... tātad kritiskās infrastruktūras objekti, kuros mēs gribam ļaut agresorvalsts pilsoņiem strādāt. Kādēļ un kuros objektos? Varbūt tad atnāciet un nosauciet tos, jo man nav skaidrs, kādēļ šāda prasība būtu jāpatur, ja drošības dienesti to ir teikuši un ja šī likumprojekta mērķis ir runāt par kritisko infrastruktūru.

Aicinu atbalstīt un pateikt, ka agresorvalsts pilsoņi mūsu kritiskajā infrastruktūrā strādāt nedrīkst.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 35, atturas – 27. Priekšlikums noraidīts.

I. Rajevs. 6. – Ministru prezidentes Evikas Siliņas priekšlikums. Paredz redakcionālas izmaiņas likuma 22. pantā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 7. – Ministru prezidentes Evikas Siliņas priekšlikums. Paredz izmaiņas 23., 23.1, 23.2, 23.3 un 23.4 pantā, nosakot Ministru kabineta atbildību, Krīzes vadības centra, ministriju un citu valsts institūciju, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju pienākumus krīzes vadības pasākumu norisē. Tātad regulē visu institūciju darbību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 8. – Ministru prezidentes Evikas Siliņas priekšlikums. Paredz izmaiņas 27. panta otrās daļas 1. un 2. punktā. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 9. – deputāta Dombravas priekšlikums. Paredz izmaiņas 27. panta otrās daļas 1. punktā. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izmaiņas 27. panta otrās daļas 1. un 2. punktā, nosakot, ka Nacionālās drošības koncepciju izstrādā Krīzes vadības centrs un izskata Ministru kabinets. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 9, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

I. Rajevs. 11. – Ministru prezidentes Evikas Siliņas priekšlikums. Paredz izmaiņas 29. panta otrās daļas 2. punktā. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 12. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izmaiņas 29. panta otrās daļas 2. punktā, nosakot, ka valsts aizsardzības koncepciju izskata Ministru kabinets, saņemot Nacionālās drošības padomes, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Saeimas Nacionālās drošības komisijas viedokli. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 13. – Ministru prezidentes Evikas Siliņas priekšlikums. Paredz izmaiņas 30. panta otrajā daļā. Komisijā atbalstīts un iekļauts 15. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 14. – deputāta Dombravas priekšlikums. Paredz izmaiņas 30. panta otrās daļas 1. punktā. Komisijā atbalstīts un iekļauts 15. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izmaiņas 30. panta otrajā daļā, nosakot, ka Krīzes vadības centrs izstrādā Nacionālās drošības plānu, to apstiprina Ministru kabinets. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 16. – Ministru prezidentes Siliņas priekšlikums. Paredz izmaiņas 31. panta otrās daļas 1. un 2. punktā. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 17. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izmaiņas 31. panta otrās daļas 1. un 2. punktā, nosakot, ka valsts aizsardzības plānu izstrādā Aizsardzības ministrija un apstiprina Ministru kabinets. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 18. – Ministru prezidentes Evikas Siliņas priekšlikums. Paredz no 36. panta otrās daļas 1. punkta izslēgt vārdus “sadarbībā ar pārējām ministrijām”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 14. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Apstiprināts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”, otrais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, tad turpinām. Otrais likumprojekts šajā likumprojektu pakā ir “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”.

Saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt likuma 29. panta otro daļu ar vārdiem: “Šā likuma 30. panta 1.1 daļas 2. punktā minētās sēdes ir slēgtas.” Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izmaiņas 30. panta 1.1 daļā, nosakot apstākļus, kuru dēļ iespējama lēmuma pieņemšana Ministru kabineta sēdē ar samazinātu kvorumu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs vārds deputātam Jānim Dombravam. (Starpsauciens.) Pie nākamā...

Tātad vēlreiz – 2. priekšlikums komisijā netika atbalstīts. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 3. – deputāta Dombravas kunga priekšlikums. Paredz izmaiņas 30. panta 1.2 daļā, nosakot, ka noteiktu apstākļu gadījumā krīzes vadības sēdē ministrus var aizstāt parlamentārie sekretāri. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Šobrīd Ministru kabineta iekārtas likumā ir paredzēts, ka krīzes laikā lēmumus var pieņemt Ministru prezidents un trīs ministri, no tiem klātesošajiem ministriem diviem balsojot “par”. Ja viens no tiem ir Ministru prezidents, tad lēmums ir pieņemts.

Ņemot vērā, ka tiek paplašināts arī jautājumu loks, ko šādā sastāvā būtu iespējams pieņemt, tad ir jautājums: vai tas ir saprātīgi, pareizi, ka tajā brīdī, kad Nacionālā apvienība vadīs valdību, ja tā pat būs koalīcijas valdība, nu, ka... vai pietiek ar to, ka Nacionālās apvienības Ministru prezidents kopā ar trīs ministriem pieņem lēmumus, kas ietekmē visu valstī notiekošo, un pārējiem šādos gadījumos nav nekādu balsstiesību. Tāpēc ir piedāvājums, ka varbūt prātīgāks būtu šāds risinājums: ja ir krīzes, ārkārtas situācija, tad ministru var aizstāt ministrijas parlamentārais sekretārs... šādās ārkārtas situācijās. Tas saskan arī ar agrāk figurējušām idejām par to, ka krīzes apstākļos faktiski parlamentārais sekretārs ir ministra aizstājējs. Bet, protams, varam arī šo priekšlikumu noraidīt un atstāt tā, ka attiecīgajā brīdī visus lēmumus pieņem Nacionālās apvienības Ministru prezidents ar trīs ministriem.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I. Rajevs. Jā, es kā Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs gribu piebilst, daļēji... kāpēc šis priekšlikums tika noraidīts.

Pirmā lieta ir tāda, ka... Par sistēmu kā tādu, kāpēc ir nepieciešama iespēja pieņemt lēmumus samazināta kvoruma apstākļos. Tāpēc, ka tāda sistēma... ne vienmēr krīzes situācijā visi ministri varēs sanākt uz Ministru kabineta sēdi un atrasties tur uz vietas... tai skaitā arī attālināti... un piedalīties šāda pasākuma norisē. Tas ir viens. Krīze ir krīze, mēs nezinām, kā tā situācija... notiks.

Otrs, kāpēc tāds modelis tika paņemts. Tāpēc, ka tāds modelis jau eksistē vairākās citās valstīs... kurās tāda sistēma eksistē jau vairākus gadus. Tāpēc netika izdomāts nekāds jauns ritenis, tā ir jau eksistējoša, pārbaudīta un strādājoša sistēma.

Kāpēc par parlamentārajiem sekretāriem? Lietas būtība ir tāda, ka mēs visu laiku sakām, ka viņi it kā ir. Ja parlamentārie sekretāri de facto būtu ministru vietnieki, viceministri, jā, viņiem būtu pilna informācija par visām lietām, kas notiek viņu ministrijā, un viņi reāli varētu aizvietot ministrus. Mūsu sistēmā parlamentārais sekretārs nav viceministrs, viņš atbild tikai par ļoti konkrētiem jautājumiem, un operatīvā darbība, tai skaitā Iekšlietu ministrijā, nav parlamentārā sekretāra prerogatīva, viņš nav simtprocentīgi lietas kursā par visām lietām, kas notiek. Tāpēc tad, kad ministri brauc komandējumos, viņus aizvieto nevis attiecīgās ministrijas parlamentārie sekretāri, bet gan citi ministri.

Es aicinu saglabāt šādu situāciju un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Rajevs. Tie bija visi priekšlikumi.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 14. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli””, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Trešais likumprojekts ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli””. Komisijas sēdē tas tika izskatīts otrajā lasījumā.

Priekšlikumi netika saņemti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 14. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti trīs priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Beidzamais šajā likumprojektu paketē ir likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.

Šim likumprojektam tika iesniegti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēdz 8. panta ceturtās daļas 3. punktā vārdus “Valsts kancelejas direktors vai Pārresoru koordinācijas centra vadītājs”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē 11. panta trešo daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. No 16. panta otrās daļas izslēdz vārdus “Valsts kancelejas direktoram un Pārresoru koordinācijas centra vadītājam”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. Tas arī viss.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 14. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums Ārstniecības likumā”, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Zane Skujiņa-Rubene.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā”, kā jau minēja, otrajā lasījumā.

Īsi atgādināšu likumprojekta mērķi. Šis grozījums palīdzēs aizsargāt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbiniekus, nodrošinot viņus ar gela gāzes baloniņiem un iespēju filmēt un monitorēt visu, kas ar viņiem notiek ikdienas darbā, ja būs tāda nepieciešamība.

Uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ārstniecības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

Z. Skujiņa-Rubene. Paldies par atbalstu.

Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu aicinu noteikt šī gada 6. maiju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

Informēju, ka atbildīgā komisija šo likumprojektu noraidīja, savukārt līdzatbildīgā komisija – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija – likumprojektu lēma virzīt uz Saeimu pirmajā lasījumā. Līdz ar to izšķirošais vārds būs deputātiem.

R. Bergmanis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” pirmajā lasījumā.

Likumprojekts paredz papildināt likumu “Par valsts noslēpumu” ar normu, kas noteic, ka tiesības izmantot valsts noslēpumu ir ne tikai Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, bet arī visiem citiem Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem. Likumprojekta izstrādātājs – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija – piedāvā vienu tiesību normu... izteikt 12. panta trešās daļas 17. punktu jaunā redakcijā.

Atbildīgā komisija likumprojektu izskatīja savā 16. aprīļa sēdē un nolēma to neatbalstīt. Likuma “Par valsts noslēpumu” 12. pants paredz amatpersonām tikai tiesības izmantot valsts noslēpumu. Savukārt, ja likumdevējs grib uzlikt par pienākumu Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem saņemt speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, ir grozāms speciālais likums “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”, tāpat kā mēs to izdarījām ar pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem Pašvaldību likumā – tika noteikts pienākums saņemt pielaidi.

Likumprojekts neparedz rīcību tajos gadījumos, ja kādam Centrālās vēlēšanu komisijas loceklim speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam netiek piešķirta. Tā kā Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi ir Saeimas vēlētas personas un tiek izvirzītas no politiskajām partijām, likuma 13. panta ceturtajā daļā ietvertais regulējums par atbrīvošanu no amata vai pārcelšanu nav piemērojams. Arī šajā jautājumā izdarāmi grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”.

Komisijas deputāti arī saskatīja, ka regulējums būtu attiecināms uz nākamo Centrālo vēlēšanu komisiju un tam nevajadzētu attiekties uz esošajiem ievēlētajiem locekļiem. Sēdē tika uzklausīti Centrālās vēlēšanu komisijas, Valsts drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja pārstāvju viedokļi un tika konstatēts, ka nepieciešamības izmantot valsts noslēpumu saturošu informāciju Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem nav. Attiecībā uz vēlēšanu procesa potenciālo apdraudējumu un ar to saistīto informāciju komisija konstatēja, ka saturiski jautājums ietilpst valsts drošības iestāžu kompetencē.

Savukārt attiecībā uz kiberapdraudējumiem... Valsts digitālās attīstības aģentūrai un kiberdrošības institūcijai – Nacionālajam kiberdrošības centram –līdz šim praksē nav bijusi valsts noslēpumu saturošas informācijas aprites vajadzība. Tāda Centrālajai vēlēšanu komisijai sniegta tikai vienu reizi, un arī tad tā bija ierobežotas pieejamības. Gan Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja, gan pieaicinātās valsts drošības iestādes, par kurām likumprojekta anotācijā norādīts, ka notikušas konsultācijas, nesaskatīja šāda likuma grozījuma nepieciešamību.

Līdz ar to, ņemot vērā juridiskos un praktiskos aspektus, komisija nolēma likumprojektu noraidīt.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pirmajā lasījumā likumprojektu noraidīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Man tā liekas divkosība. Kad mēs runājām par pašvaldību vadītājiem un dažnedažādām amatpersonām, kas strādā pašvaldībās, bija tieši tādi paši argumenti, tikai no otras puses. Tieši tādi paši. Runa nav par to, ka ir vai nav... runa ir par taisnīgumu – vai nu pielaide ir visiem, vai nav nevienam.

Šinī gadījumā būtu drošāk, ja pielaide būtu visiem. Tāpēc, lai izslēgtu netaisnīguma principu, jo no citiem komisijas locekļiem, iespējams, informācija tiek slēpta... dodam pielaides viņiem visiem. (Starpsauciens: “Vienu reizi...”) Kādu vienu reizi? Muļķības! Nekādu vienu reizi.

Galvenais ir taisnīguma princips – ja visiem, tad visiem, ja nevienam, tad nevienam –, lai būtu taisnīgi, saprotami un godīgi. Tā ka – uz komisijām... tanī skaitā otrajā, trešajā lasījumā... lai ir iespēja deputātiem izdiskutēt.

Lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē. Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

Kolēģi, mazliet klusāk!

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi deputāti! Šis jautājums tika izskatīts arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Man ir jāsaka – mēs nonākam pretrunā, jo mūsu komisijā visi deputāti atbalstīja šī priekšlikuma virzīšanu. Tieši mūsu komisijā sākotnējā posmā vērsās Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi, pamatojoties uz pieredzi... kaut tai brīdī tā tika noraidīta... un pamatojoties uz to, ka nav bijis neviena precedenta, kāpēc mums kaut kas šobrīd būtu jāpiešķir. Lielākais arguments bija tas, ka drošības iestādēm būs jāpārbauda šīs personas.

Cienījamie kolēģi, mēs šodien ļoti ilgu laiku diskutējam par situāciju, par to, ka mūsu valstī var notikt kaut kas negaidīts un ļoti nepatīkams, kas apdraud mūsu drošību. Centrālā vēlēšanu komisija ir tieši tā vieta, kur tiks pieņemti valstiski lēmumi. Mēs nezinām, ar kādām situācijām mūsu valsts var saskarties, bet gudrs stratēģis nevis veido stratēģiskās komisijas, bet paredz iepriekš tos soļus, kas nodrošina rīcību, nevis plāno rīkošanos.

Mūsu komisijā bija daudz un dažādas debates, bet visi komisijas locekļi nobalsoja “par” priekšlikumu, ka visiem Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem ir jābūt pieejai valsts noslēpumam. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Ja atbildīgā komisija par šo jautājumu diskutēja ļoti īsu laiku, tad mūsu komisija ļoti koleģiāli šo jautājumu izskatīja ilgākā laika posmā. Atbildīgi un ar redzējumu par valsts stratēģijas iespējamajiem riskiem, lai tos novērstu, nevis plānotu... kad pēkšņi kāds ar tiem saskarsies. Tā ir valstiska atbildība, tas ir valstisks redzējums.

Atbalstām priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Ja par godīgumu, tad par godīgumu. Ja visiem Saeimā pieeja... tad visiem. Pilnīgi visiem deputātiem – pēc jūsu rēķina – pieeja. Vai visiem Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem šobrīd ir pieeja? Tas taču būs godīgi pēc jūsu principa. Vajadzētu būt visiem.

Nākamais. Ja visi bija balsojuši, tad visi, kas tajā brīdī bija. Esam korekti. Nevis tie deputāti, kas nebija. Tie deputāti, kas nebija tajā komisijas sēdē, nebalsoja. Būsim godīgi!

Trešām kārtām – ja jūs sakāt par stratēģiju un nākotni... Ar šo balsojumu jūs neuzticaties Valsts drošības dienestam un Satversmes aizsardzības birojam.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies par otro iespēju. Gribu nedaudz atgādināt par to, kādas mūsu komisijā bija tās runas, kāpēc ir nepieciešama šī pielaide. Mēs taču varam... tā ir praksē, ka, ja ir ierobežotas pieejamības jautājums, neņemot vērā tā klasifikāciju, paraksta dokumentu... vienkārši paraksti, ka ir atbildība par to, ka neizpaudīsi šo informāciju. Tāda ir prakse. Tanī brīdī, kad runājām par pašvaldību vadītājiem un atbildīgajām pašvaldību amatpersonām, šī kārtība nederēja. Kad runājam par Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvjiem, tad šī kārtība der.

Tātad jautājums ir gaužām nesaprotams: kurā brīdī vajag, kurā brīdī nevajag? Ja mēs toreiz nolēmām, ka pašvaldībās visiem vajag, tad Centrālā vēlēšanu komisija vēl jo vairāk... ir tāda stratēģiska iestāde. Bet mēs vēl nezinām, kā mums ir ar krīzes vadības un visiem citiem pasākumiem. Sanāks kopā Ministru prezidente ar saviem trim kaut kādiem ministriem... vai vēl kaut kas... pateiks, ka konkrētā partija ir uzvarējusi pašvaldību vēlēšanās tādā un tādā vietā, tur rezultāti droši vien ir viltoti, tas ir krīzes stāvoklis un tā tālāk, un tā joprojām. Tas tiks... informācija būs slepena, un to zinās tikai Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs un vietnieks. Nu, ja spējat uztvert to domu, ko es...

Tātad faktiski šeit ir tikai viens jautājums: vai nu visiem pielaide, vai visiem nav pielaides. Viss. Lai godīgi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim otro reizi.

R. Bergmanis (AS).

Ja būsim godīgi... Zivtiņa kungs, atgādināšu, kā norisinājās diskusija komisijas sēdē. Kad mēs izskatījām šo priekšlikumu... un šo priekšlikumu bija ierosinājuši LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ un “PROGRESĪVO” pārstāvji Centrālajā vēlēšanu komisijā... Jūsu vārdi – to var apliecināt visa komisija, ka jums bija pretējs viedoklis šim priekšlikumam. Tie bija jūsu vārdi. Šobrīd jūs atkal esat to mainījis. Man ir grūti saprast, kurš ir īstais viedoklis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens.) Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 40, atturas – 31. Likumprojekts noraidīts.

R. Bergmanis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mēs vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajam lasījumam skatījām likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”, kas ir diezgan plaši apspriests, vērsts, lai mazinātu administratīvo slogu, uzlabotu būvniecības procesu, to padarītu skaidrāku, saprotamāku un lētāku. Tiek precizēti reglamentēto profesiju nosaukumi un prasības.

Īsumā pieskaršos, manuprāt, galvenajiem likumprojektā risinātajiem jautājumiem. Varu pateikt, ka tika iesaistīta arī nozare. Nozare izteicās kopumā par labu šim likumprojektam. Protams, likumprojekta pieņemšanas gaitā tiks iesniegti precizējumi, kas uzlabos likumprojektu pēc būtības.

Jā, bija jautājums, kas saistīts ar sabiedrības līdzdalību. Nereti ir tā, ka sabiedrība par būvniecību uzzina tikai tad, kad jau notiek aktīvi būvniecības procesi un tiek uzliktas būvtāfeles. Līdz ar to būs precizēts regulējums par būvniecības ieceres publisko apspriešanu, par būvtāfelēm, nosakot, ka tām ir informatīvs raksturs. Tāpat ir jautājumi, kas skar tehniskos noteikumus, kurus pieprasa būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas. Ir precizēts tehnisko noteikumu skaidrojums, kas novērsīs turpmākās diskusijas par to saturu.

Tāpat jāņem vērā teritorijas plānojuma darbības termiņš, kā arī apstāklis, ka situācijās, kad process tiek īstenots laikā, mainās lokālplānojums, detālplānojums, būvniecības ieceres īstenošana, mainās tiesiskais regulējums. Līdz ar to, ņemot vērā problēmsituāciju, tiek rasts risinājums, ka attiecībā uz būvniecības iecerēm būs spēkā tās prasības, kas bija būvniecības būvatļaujas izdošanas brīdī, izņemot gadījumus, ja spēkā esošais regulējums ir labvēlīgāks būvniecības ierosinātājam. Tad viņš varēs arī piemērot jau spēkā esošo jauno regulējumu.

Tiek panākts arī būvatļauju apstrīdēšanas procesa skaidrs regulējums, nosakot, ka apstrīdēt, pārsūdzēt varēs Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no spēkā stāšanās dienas. Tāpat tiek risināts jautājums par problēmām ar kopīpašumā esošo jaunbūvju nodošanu ekspluatācijā, ja nav iespējams nodrošināt visu kopīpašnieku saskaņotu rīcību. Arī šeit tiek panākts regulējums, ka būvniecības radīto seku novēršana ir uzskatāma par nepieciešamo vajadzību atbilstoši Civillikuma 1068. panta trešajai daļai.

Komisija izskatīja pirmajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” un atbalstīja to.

Lūdzu arī parlamentu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir šā gada 30. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, vēlreiz atgādinu, ka uzreiz dodamies uz izstādes atklāšanu.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam. (Pauze.)

Kolēģi, kamēr mēs gaidām reģistrācijas rezultātus, gribu informēt, ka nākamā sēde plānota 8. maijā pulksten 10.00. Sāksim ar ārkārtas sēdi. Tāds ir plāns tā iemesla dēļ, ka mums ir jāizskata divi svarīgi ziņojumi, un tie būtu – Finanšu ministrijas ziņojums un Ekonomikas ministrijas ziņojums... tautsaimniecības ziņojums. Pēc ārkārtas sēdes uzreiz plānota kārtējā sēde.

Pulksten 9.00 visi aicināti nolikt ziedus Brāļu kapos. (Zālē troksnis.)

___

Kolēģi, mazliet, mazliet... tūlīt.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, atvainojos par tehniskajām problēmām. Nav reģistrējušies septiņi deputāti: Česlavs Batņa, Gundars Daudze, Mārcis Jencītis, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Jānis Vitenbergs un Edgars Zelderis.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu, un gaidu jūs 4. maijā uz Saeimas svinīgo sēdi.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 30.04.25 12:05 Balsojums 1
Par - 77, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (930/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 30.04.25 12:14 Balsojums 2
Par - 41, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (931/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 30.04.25 12:16 Balsojums 3
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (813/Lp14), 3.lasījums

Datums: 30.04.25 12:17 Balsojums 4
Par - 80, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (862/Lp14), 3.lasījums

Datums: 30.04.25 12:20 Balsojums 5
Par - 72, pret - 8, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā (822/Lp14), 3.lasījums

Datums: 30.04.25 12:22 Balsojums 6
Par - 78, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvās atbildības likumā (903/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.25 12:29 Balsojums 7
Par - 12, pret - 56, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā (861/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.25 12:43 Balsojums 8
Par - 11, pret - 54, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā (861/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.25 12:47 Balsojums 9
Par - 67, pret - 10, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā (861/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.25 12:48 Balsojums 10
Par - 68, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā (861/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.25 12:50 Balsojums 11
Par - 11, pret - 53, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (849/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.25 12:52 Balsojums 12
Par - 13, pret - 35, atturas - 27.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (849/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.25 12:54 Balsojums 13
Par - 72, pret - 9, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (849/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.25 12:56 Balsojums 14
Par - 72, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (849/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.25 13:02 Balsojums 15
Par - 13, pret - 66, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (850/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.25 13:02 Balsojums 16
Par - 72, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (850/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.25 13:03 Balsojums 17
Par - 69, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” (851/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.25 13:05 Balsojums 18
Par - 73, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta likumā (852/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.25 13:06 Balsojums 19
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ārstniecības likumā (883/Lp14), 2.lasījums

Datums: 30.04.25 13:20 Balsojums 20
Par - 17, pret - 40, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (907/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.04.25 13:24 Balsojums 21
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (901/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.04.25 13:25 Balsojums 22
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

30.04.2025.

12.00