Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas astotā sēde
2025. gada 5. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Labrīt, kolēģi! Sākam Saeimas 5. jūnija kārtējo sēdi.

Vispirms par iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Edvīns Šnore, Ilze Indriksone, Jurģis Klotiņš, Ināra Mūrniece, Nauris Puntulis, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Edmunds Teirumnieks, Jānis Grasbergs, Uģis Mitrevics, Edgars Tavars, Andris Kulbergs un Edvards Smiltēns lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Deklarācija par padomju okupācijas režīma noziedzīgi īstenoto rusifikāciju Latvijā un tās lingvistisko seku novēršanu”.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edvīns Šnore. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, lūdzu mazliet klusāk! Paldies.

E. Šnore (NA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Padomju Savienības vara Latvijā 50 gados realizēja gandrīz to pašu, ko pēc uzvaras bija iecerējuši realizēt nacisti, respektīvi, Latviju kolonizēt, daļu latviešu izsūtīt, atlikušo daļu padarīt par minoritāti tā, lai dominētu iekarotāji un viņu valoda.

PSRS okupācijas beigās latviešu īpatsvars bija noslīdējis līdz 52 procentiem. Ne velti Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja 1987. gadā brīdināja, ka Baltijas tauta, tostarp latviešu identitāte, PSRS okupācijā ir nopietni apdraudēta. Pats galvenais drauds – masu kolonizācija un rusifikācija, kuras sekas pat šodien, 35 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, nav pārvarētas.

Jā, daudz kas ir izdarīts, ir likvidēta segregētā skolu sistēma, ir pieņemti likumi, kas stiprina latviešu valodu, taču praksē valsts valodas pozīcijas un lietojums vēl arvien nav tāds, kāds tas bija pirms okupācijas. Daudzi PSRS laika iebraucēji konsekventi turpina uzstāt, lai ar viņiem runā krievu valodā gluži kā PSRS laikā, un, ņemot vērā šīs grupas ievērojamo īpatsvaru, valsts un uzņēmēji bieži pēc inerces šim spiedienam pakļaujas. Protams, uz latviešu valodas rēķina.

Krievu valodu prasa no jaunajiem ārstiem, policistiem, pārdevējiem, pat noliktavu darbiniekiem. Rezultātā daudzi jaunieši Latvijā neatrod darbu un izceļo, jo māk Eiropas valodas, bet nemāk krievu valodu. Turpinot finansēt krievu valodas apraidi, valsts šo situāciju tikai pasliktina, jo saknē likvidē jebkādu motivāciju mācīties latviski, ja reiz viss ir pieejams krieviski.

Taču galvenais ļaunums, ko rada rusifikācijas uzturēšana, ir draudi Latvijas drošībai. Valstij, kas atrodas tā saucamajā krievu pasaulē, risks piedzīvot Krievijas iebrukumu ir daudzkārt lielāks nekā valstij, kas nav rusificēta. Pie šāda secinājuma ir nonākusi Ukraina. Tieši tāpēc Ukrainas sabiedriskais medijs kopš kara sākuma ir izbeidzis raidīt krievu valodā, un tieši tāpēc Ukrainas vēstnieks “Latvijas Radio 4” uz krieviski uzdotiem jautājumiem atbild drīzāk angliski, bet ne krieviski.

Ukrainai ir pārāk rūgta pieredze ar rusifikāciju un ar tās sekām.

Mums derētu ieklausīties tajā, ko dara un ko saka Ukraina. Tāpēc deklarācijā aicinām valdību rīkoties, lai novērstu rusifikācijas sekas Latvijā.

Aicinām triju mēnešu laikā izveidot speciālistu komisiju, kas izstrādātu visaptverošu rīcības programmu rusifikācijas lingvistisko seku novēršanai, un sagatavot nepieciešamos normatīvo aktu projektus, kurus Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. janvārim iesniegtu Saeimai.

Ir pēdējais laiks likvidēt okupācijas sekas, kas bremzē Latvijas attīstību un neļauj Latvijai – atšķirībā no abām pārējām Baltijas valstīm – izrauties no “austrumu orbītas” gan lingvistiski, gan ekonomiski.

Latvija kā neatkarīga valsts var pastāvēt tikai Rietumu pasaulē un tikai Rietumu civilizācijā, tāpēc rusifikācijas seku pārvarēšana ilgtermiņā ir valsts izdzīvošanas jautājums.

Aicinu atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam – “pret”.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Es domāju, ka šajā mirklī jūs varat vismaz pamēģināt manī paklausīties... ko es jums mēģināšu pateikt. Vismaz varbūt varat nerādīt to saviem kolēģiem, bet pamēģiniet vismaz iekšā sevī saprast, ko jūs tagad darāt.

Mūsu vecāki kopā ar jūsu vecākiem, daži labi deputāti arī tur ir bijuši, ir stāvējuši kopā uz barikādēm, visi ir ticējuši tam, ko viņi dara, bet neviens no mums šodien nav vainīgs, neviens šeit, ka jūs izjūtat iekšējo naidu pret mūsu valodu.

Kas būs tālāk? Jūs izdomāsiet mums, krievvalodīgajiem, atsevišķu rezervātu, jūs mēģināsiet varbūt mūs kaut kā atzīmēt ar īpašiem burtiem, varbūt jūs pieņemsiet likumu, ka es vairs nevaru saukt savu bērnu kaut kādā noteiktā vārdā, jo tas ir krieviskots. Būs obligāts tikai kaut kāds Jānis, Pēteris, Kristaps, nekāds Aleksejs, Viktors un Natālija vairs neeksistēs, jo tas būs aizliegts. Jo tu esi naida kurinātājs, ja esi nosaucis savu dēlu par Viktoru. (Starpsauciens.) Tev jānosauc obligāti savs dēls par Jāni. (Frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātu starpsaucieni.)

Kas būs tālāk, kolēģi? Jūs katru dienu ar savu lēmumu (Starpsauciens.)... Klusums! Jūs katru dienu ar savu lēmumu bombardējat mūsu ģimenes. (Starpsauciens: “Vai tad?”) Jūs katru dienu ar saviem likumiem bombardējat mūsu bērnus skolā, jūs katru dienu, APVIENOTAIS SARAKST, JAUNĀ VIENOTĪBA un “Nacionālā apvienība”, bombardējat mūsu vecākus. Jūs katru dienu, augsti godātā “Nacionālā apvienība”, JAUNĀ VIENOTĪBA, APVIENOTAIS SARAKST, arī zaļzemnieki, nodarbojaties ar teroristiskiem aktiem, tikai savas valsts ietvaros, un tas ir absolūts fakts, augsti godātie kolēģi.

Jūs paspēlējāties, augsti godātie kolēģi, ar bankām, ar pakalpojumiem. Jūs paspēlējāties, augsti godātie kolēģi, ar skolu reformu, un tagad jums ir tāds izsalkums izdarīt kaut ko vēl vairāk. Tagad jums gribas jau pa nopietno aiziet, vai ne, un aizliegt man publiskā telpā, ārā pie veikala, pie upes, pie paša mājas, runāt krievu valodā, jo tas, jūsu skatījumā, ir noziedzīgs nodarījums.

“Nacionālās apvienības” redzējumā, tas ir noziegums, ka mani sauc Aleksejs, un es zinu, ka mana valoda ir krievu valoda. Piedošanu, “Nacionālā apvienība”, tas tā ir. Laikam jums ir baigi slikts miegs no tā.

Vēlreiz – APVIENOTAIS SARAKST, beidziet sacensties ar “Nacionālo apvienību”, kurš no jums ir radikālāks! Vēlreiz – puse no Latvijas iedzīvotājiem runā krieviski. Pusei no Latvijas iedzīvotājiem krievu valoda ir dzimtā valoda. Puse no Latvijas runā krievu valodā ne tikai mājās, bet katru dienu... ikdienā (Starpsauciens.), JAUNĀ VIENOTĪBA! Katru dienu! Mēs esam neatņemama sastāvdaļa no šīs valsts! Mēs esam neatņemama sastāvdaļa!

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, mazliet klusāk!

A. Rosļikovs. Man ir tāda balss!

Mēs esam neatņemama sastāvdaļa no šīs valsts nākotnes, augsti godātais APVIENOTAIS SARAKST! Vēlreiz (Starpsauciens.)... Ko jūs tur murmināt atkal! Vēlreiz – atcerieties vienu lietu: bez mums, bez krievvalodīgajiem, jums nebūs nekādas nākotnes, jo mēs esam puse no valsts. Mēs esam puse no valsts, un atcerieties to labi! Katru dienu mēs (Starpsauciens.)... katru dienu mēs stāvam jums blakus, katru dienu mēs palīdzam attīstīt mūsu valsti, katru dienu mēs nesam savu pienesumu, lai mūsu (Starpsauciens.) valsts attīstās un iet uz priekšu, bet jūs visu laiku... viss, ko jūs darāt, – ierobežojat, cenšaties mums kaut ko atņemt, cenšaties mums norādīt vietu, kam ticēt... kāds ir Dievs, kādi ir Ziemassvētki, kāds ir Jaunais gads, ar ko drīkst runāt, ar ko nedrīkst runāt. Atcerieties vienu lietu: nas boļše, russkij jazik – naš jazik! Vot! Vsjo! (Divas reizes parāda nepiedienīgu žestu. Zālē troksnis. Starpsaucieni: “Ārā! Ārā!” Dep. A. Rosļikovs: “Nu tak arestujte! Arestujte! Kurš? Kurš? Lūdzu!”)

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs! Rosļikova kungs! Saeimā drīkst runāt tikai latviešu valodā. (Starpsaucieni: “Izraidīt no zāles!” Dep. Z. Kalniņa-Lukaševica: “Izraidīt no zāles!” Frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāti rībina pa galdiem. Dep. D. M. Daugavietis: “Vācies ārā!” Dep. Ģ. V. Kristovskis: “Ārā, ārā!” Dep. A. Rosļikovs: “Tev nav tādas tiesības! Tev nav tiesības mani izraidīt!” Dep. J. Skrastiņš atkārto dep. A. Rosļikova nepiedienīgo žestu. Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Rosļikova kungs! (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

Kolēģi! Kolēģi, mazliet mieru! (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Kolēģi! (Zālē troksnis. Starpsaucieni: “Ārā! Ārā!”)

Kolēģi, kolēģi, mazu mirklīti! Desmit minūšu pārtraukums. (Dep. Z. Kalniņa-Lukaševica: “Es pieprasu par procedūru!”)

Par procedūru, lūdzu! (Starpsaucieni. Dep. D. M. Daugavietis: “Izmet viņu no zāles!” Dep. Ģ. V. Kristovskis: “Izmet!”)

Tūlīt par procedūru... par procedūru tūlīt! Vienu mirkli!

Lūdzu, Zanda!

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka tika rupji pārkāpts Saeimas kārtības rullis, un es pieprasu izraidīt deputātu Rosļikovu no zāles. (Dep. E. Jurēvics: “Tieši tā!” Aplausi. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Es nolasīšu, kolēģi... vienu mirklīti! (Dep. Z. Skujiņa-Rubene: “Ja jūs gribat koncertu nodrošināt...” Dep. G. Liepiņa starpsauciens. Starpsauciens: “Mēsls!”)

Saeimas kārtības ruļļa 74. punktā rakstīts: “Ja runātājs vai kāds sēdes dalībnieks nepaklausa sēdes vadītāja aizrādījumiem vai atļaujas lietot apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus vai traucēt kārtību sēdes laikā, sēdes vadītājs viņu sauc pie kārtības vai liedz viņam runāt, vai sevišķi svarīgos gadījumos liek Saeimai priekšā izslēgt viņu uz vienu līdz sešām sēdēm.” (Dep. Z. Kalniņa-Lukaševica: “Izslēgt uz vienu sēdi!” Dep. G. Liepiņš: “Uz sešām!” Starpsauciens: “Mūžīgi!”)

Kolēģi, kādi ir priekšlikumi? (Starpsaucieni: “Uz sešām!”)

Lūdzu – par procedūru. Lūdzu!

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Lūdzu izslēgt deputātu Rosļikovu no Saeimas šodienas sēdes.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, par to ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Alekseju Rosļikovu par neētisku rīcību, lietojot krievu valodu Saeimas šodienas sēdē un izrādot necieņu Saeimai un deputātiem... izslēgt Rosļikova kungu uz vienu – šodienas – sēdi. (Starpsaucieni: “Uz sešām!”) Priekšlikums bija – uz vienu. Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. J. Grasbergs: “Rekur, vēl viens... par procedūru!”)

Vai vēl kāds grib izteikties par procedūru? (Starpsauciens: “Nē!”) Nē.

Balsosim par deputāta Rosļikova izslēgšanu uz vienu – šodienas – sēdi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 13, atturas – 1.

Rosļikova kungs, jūs no šodienas sēdes tiekat izraidīts. (Aplausi. Dep. A. Rosļikovs: “Uzvara! Vai ne, kolēģi?” Starpsauciens: “Jā!” Dep. A. Rosļikovs: “Varat lepoties ar sevi... krievu valoda...!”)

Kolēģi! Kolēģi! (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Kolēģi! (Starpsaucieni: “Ārā!” Dep. A. Rosļikovs: “Es varu zālē atrasties!” Dep. M. Sprindžuks: “Viņš nevar atrasties zālē!” Starpsaucieni: “Nevari!”; “Viņš nevar!” Dep. Z. Kalniņa-Lukaševica: “Nē, nav tiesību atrasties zālē!”)

Rosļikova kungs, jums šobrīd nav tiesību atrasties Sēžu zālē. Lūdzu, atstājiet (Dep. A. Rosļikova starpsauciens.)... lūdzu, atstājiet Sēžu zāli! (Starpsaucieni.)

Atbilstoši Saeimas kārtības rullim... lai būtu precīzi. (Dep. M. Sprindžuks: “Tu aizej pats!” Starpsauciens: “Kāpēc tu pats...?” Dep. A. Rosļikovs: “Man nav tiesības piedalīties?”) Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 75. panta trešajai daļai izslēgtais deputāts nedrīkst atrasties Saeimas Sēžu zālē. (Dep. A. Rosļikovs: “Malači, malači!” Starpsauciens: “Pats malacis!” Dep. A. Rosļikovs pieceļas, saka: “Aplausi būs?” un iziet no Sēžu zāles.)

Kolēģi, es jau teicu – 10 minūšu pārtraukums.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vēl minūte, un sākam darbu. (Pauze.)

Kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Mums ir jābalso par deputātu iesniegto lēmuma projektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Deklarācija par padomju okupācijas režīma noziedzīgi īstenoto rusifikāciju Latvijā un tās lingvistisko seku novēršanu” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 12, atturas – nav. Lēmuma projekts iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Aiva Vīksna, Māris Kučinskis, Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Česlavs Batņa, Lauris Lizbovskis, Raimonds Bergmanis, Edvards Smiltēns, Linda Matisone un Ingmārs Līdaka lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Grāmatvedības likumā” (Nr. 927/Lp14). Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt Saeimas apstiprināto sēdes darba kārtību un iekļaut tajā alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Grāmatvedības likumā” (Nr. 967/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Svetlana Čulkova, Amils Saļimovs, Igors Judins, Viktors Pučka, Jefimijs Klementjevs, Dmitrijs Kovaļenko, Nataļja Marčenko-Jodko, Aleksejs Rosļikovs, Jekaterina Drelinga un Iļja Ivanovs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Deklarācija par mazākumtautību aizsargāšanu Latvijā un piespiedu asimilācijas nepieļaušanu”.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labrīt! Man prieks, ka visi pamodās pēc Alekseja runas. Es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu, jo krievvalodīgie cilvēki ir daļa no mūsu sabiedrības, viņi maksā nodokļus, viņi dzīvo Latvijā, viņiem ir pilnīgi tādas pašas tiesības kā tiem cilvēkiem, kuriem dzimtā valoda ir latviešu valoda.

Es aicinu atbalstīt mūsu deklarāciju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Vēlreiz... aicinu neatbalstīt šī frakcijas “Stabilitātei!” iesniegtā dokumenta iekļaušanu darba kārtībā vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tīri juridiski. Šī deklarācija ir kļūdaina, tajā ir atsauces uz Saeimas 1990. gada lēmumiem, bet, kā mēs zinām, Saeima savu darbu atjaunoja tikai 1993. gadā, līdz ar to, manuprāt, nav pieļaujams, ka mēs balsojam par kļūdainu dokumentu.

Galvenais iebildums ir par būtību. Deklarācijas būtība un pamatteksts ir pilnīgā pretrunā ar to, kas ir pausts virsrakstā – “Deklarācija par mazākumtautību aizsargāšanu un piespiedu asimilācijas nepieļaušanu”. Tātad vārds “mazākumtautības” daudzskaitlī, bet, ja mēs izlasām tekstu, redzam, ka runa ir tikai un vienīgi par krieviem. Ir teikts, ka viņu ir 23 procenti, tātad salīdzinoši liels skaits, un, lai šo argumentu vēl izvērstu, ir minēts, ka ir vēl lielāka grupa – 37 procenti –, kuriem krievu valoda ir dzimtā valoda, bet viņi nav krievi. Kas viņi ir? Tās ir asimilētas mazākumtautības, kuru nacionālā identitāte ir iznīcināta, kuras padomju okupācijas politikas rezultātā ir rusificētas. Un tas, ko šī deklarācija pēc būtības aicina Latvijas valsti darīt, – turpināt šo politiku arī uz priekšu, tas ir, turpināt mazākumtautību rusifikāciju, piesedzoties ar pārkrievoto mazākumtautību aizsargāšanu. Manuprāt, tas nav pieļaujams. Otra lieta – deklarācijas iesniedzēji tekstā min skaitļus, manipulē ar skaitļiem un mēģina radīt iespaidu, ka visi krievi, kas ir Latvijā, – tā ir mazākumtautība, kopskaitā vairāk nekā 400 tūkstoši, tātad milzīga krievu mazākumtautība.

Saskaņā ar 2005. gadā Saeimas pieņemto likumu, ņemot vērā okupāciju, Saeima specifiski ir lēmusi, ka nepilsoņi, piemēram, Krievijas pilsoņi, kuri kopumā ir vairāk nekā 150 tūkstoši, nav pieskaitāmi mazākumtautībām, līdzīgi kā mazākumtautības nav tie, kuri šodien ierodas un apmetas uz dzīvi okupētajā Mariupolē. Okupācijas fakts okupantiem nerada nekādas starptautiskas tiesības nekur – ne Ukrainā, ne Latvijā.

Es aicinu noraidīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu “Deklarācija par mazākumtautību aizsargāšanu Latvijā un piespiedu asimilācijas nepieļaušanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 67, atturas – nav. Lēmuma projekts darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Edmunds Zivtiņš, Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa, Mārcis Jencītis un Viktorija Pleškāne lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā (Aplausi. Starpsaucieni. Zālē troksnis.) likumprojektu... Kolēģi!... lūdz grozīt un iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtībā – “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Starptautiskās krimināltiesas nolīgumu par Starptautiskās krimināltiesas sprieduma izpildi” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai un Juridiskajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. (Starpsaucieni.)

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alekseja Rosļikova, Amila Saļimova, Igora Judina, Iļjas Ivanova, Jekaterinas Drelingas un Svetlanas Čulkovas iesniegto likumprojektu “Grozījums Autoceļu lietošanas nodevu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 50, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Pakalpojumu drošuma likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Uģis Mitrevics. (Starpsauciens.) Nē? Nav. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 964/Lp14) nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 965/Lp14) nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Šodien aicinu atbalstīt grozījumus Izglītības likumā, kas ir būtisks priekšnoteikums tam, lai ieviestu jaunu, ilgtspējīgu un taisnīgu izglītības finansēšanas modeli “Programma skolā”. Tādā ziņā taisnīgu, ka tas skartu katru skolēnu un katru pedagogu, kas... Šis modelis aizstātu līdzšinējo sistēmu – “Nauda seko skolēnam”.

Jāatzīst, līdzšinējā sistēma vairs neatbilst ne mūsu valsts demogrāfiskajai realitātei, ne izglītības kvalitātes prasībām. Kaut vai daži dati: līdz 2040. gadam skolēnu skaits vispārējā izglītībā varētu samazināties uz pusi un atsevišķās vietās – pat vairāk par 60 procentiem. Līdz ar to iepriekšējais finansēšanas modelis, kas ir balstīts uz skolēnu skaitu, ir neefektīvs un netaisnīgs katrā Latvijas vietā.

“Programma skolā” piedāvā ilgtspējīgu alternatīvo modeli, kas balstīts nevis uz naudu, kas seko skolēnam, bet programmas izmaksām un faktisko izglītības procesu, lai ikvienā Latvijas novadā pedagogiem būtu taisnīgs atalgojums neatkarīgi no tā, kurā Latvijas vietā viņi dzīvo.

Modelis piedāvā skaidrus finanšu aprēķinus, izslēdz to, kas šobrīd nozarē ir ļoti izteikti, – ka skolotāji strādā ar nepilnām slodzēm un atalgojuma sistēma ir sadrumstalota. Arī kopumā Latvijas izglītības nozare, ja runājam par pedagogu atalgojumu, šobrīd atpaliek no kaimiņvalstīm. Mēs pedagogu algu ziņā esam viszemāk Baltijā, un tas apdraud skolotāju profesijas prestižu un ilgtermiņā arī izglītības kvalitāti kopumā.

Modeļa ietvaros tiks nodrošināts papildu atbalsts skolēniem – gan atbalsta personāls, gan cilvēki, kas var pieslēgties tādos brīžos, kad bērnam ir vajadzīgs individuāls atbalsts.

Protams, izglītība maksā tik, cik tā maksā. Šobrīd ir tāda situācija, ka par visu pakalpojumu, ko sniedzam, neesam pedagogiem samaksājuši. Lai pilnībā īstenotu jauno modeli, būs nepieciešami papildu 107,2 miljoni eiro gadā. Bet jāsaprot, ka tas ir ieguldījums nākotnē – mūsu bērnos un mūsu valsts izaugsmes potenciālā.

Modeli plānots ieviest pakāpeniski 2025./2026. mācību gadā. Tas ir atbalsts skolu vadībai, pašvaldībām, ir papildināts normatīvais regulējums un sagatavota infrastruktūra. No 2026. gada septembra – pilnā apjomā visās izglītības iestādēs.

Konkrēti šis likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus izglītības pieejamības nodrošināšanai un noteikt kārtību, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā. Izpildot Ministru kabineta kritērijus, iestāde varēs saņemt atbilstošu valsts finansējumu, lai nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu.

Šie grozījumi nav tehniskas izmaiņas, tas ir milzīgi liels solis uz kvalitatīvāku un ilgtspējīgāku izglītības sistēmu. Jāteic, šis likumprojekts tika ilgi gaidīts un ir visu sadarbības partneru atbalstīts.

Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu un būt daļai no lielajām pārmaiņām.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam – “pret”.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Paudīšu personīgo viedokli. APVIENOTAIS SARAKSTS konceptuāli atbalsta šos grozījumus, es balsošu “pret”. Kāpēc?

Jau tikšanās laikā ar ministri mēs secinājām, ka izmaiņas likumā tiešām ir tehniskas, dotu iespēju Ministru kabinetam noteikt dažādus kritērijus. Par tiem mums ir jādiskutē.

Viens piemērs. Torņakalna Privātā vidusskola – 100 bērni, pamatā visi ar speciālām izglītības vajadzībām. Viņiem ir sava metodika, viņi neīsteno speciālās izglītības programmas un nesaņem par to finansējumu. Šobrīd vadītāja ar vecākiem... ir uz robežas, ka šī skola ar nākamo gadu ir jāslēdz, jo neizpildīs modeļa “Programma skolā” kvantitatīvos kritērijus. Vidējais klašu piepildījums bērniem ar dažādām diagnozēm ir no 7 līdz 10.

Ministrei uzdevām jautājumus. Ko mēs darīsim ar šādiem bērniem? Kā mēs viņus integrēsim skolā? Kā papildu nauda nodrošinās atbalsta personālu skolās? Atbilžu nav.

Līdz ar to, kamēr nav Ministru kabineta noteikumu, kuros, iespējams, būs kritēriji pieejamības skolām... arī tādām skolām, kurās vecāki ir pateicīgi, ka bērni netiek izraidīti no skolas, ar viņiem strādā, viņiem nav jāiet uz tālmācības skolām... ko jūs arī gribat likvidēt 1.–6. klases posmā. Es domāju, ka šim likumprojektam bija jāiet roku rokā ar Ministru kabineta kritērijiem, par kuriem jau būtu skaidrība, vai mēs tādus varam atbalstīt vai ne.

Piedod, Agita, es tev pateikšu – nauda nepalielinās pedagoga slodzi. Nu kas tās par muļķībām! Ja mums pedagogs šobrīd skolā strādā ar 0,5 slodzi, viņš arī turpinās strādāt ar 0,5 slodzi. Mēs varam taisīt reklāmu šim projektam, bet nav tā, ka pēkšņi dzīvosim saulainā medū... debesīs... Tā nebūs. (Starpsauciens.)

Es personīgi balsošu “pret”, bet, ja jums šķiet, ka mums nav jāzina kritēriji... jums nav jāzina (Starpsauciens.)... gribu dzirdēt, ko runā, kādus izsaucienus... jo iepriekšējā ministre, ko varēja, to izglītībā arī sačakarēja. (Starpsaucieni.) Jebkurā gadījumā es balsošu “pret”. Ja jums šķiet, ka pašvaldībām nav jāzina kritēriji, balsojiet “par”.

Ja uz otro lasījumu nebūs šo kritēriju, ko mums apsolīja padomnieks Jānis Reirs, tad arī APVIENOTAIS SARAKSTS balsos “pret” šiem likuma grozījumiem.

Aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 965/Lp14) nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 4, atturas – 3. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Uģa Mitrevica, Ilzes Indriksones, Jāņa Vitenberga, Raivja Dzintara, Jurģa Klotiņa un Jāņa Dombravas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam – “par”.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, kas paredz neaplikt ar nodokli dzīvojamos mājokļus un saistītos zemesgabalus, proti, pilsētā saistīto zemesgabalu viendzīvokļa dzīvojamām mājām – līdz 1500 kvadrātmetriem, daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām – līdz 3000 kvadrātmetriem, attiecīgi lauku teritorijās – līdz vienam hektāram un diviem hektāriem.

Kolēģi, mēģināšu pateikt būtiskākos no 10 iemesliem, kamdēļ mēs šodien šo skatām. Mēs visi zinām, ka jau 10 gadus “ManaBalss.lv” iniciatīva nav risināta, paši arī esam par to domājuši – atlikt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu mājokļiem. Desmit gadu garumā mēs šo jautājumu neesam atrisinājuši. (Zālē troksnis.)

Kolēģi! Būtiskākais, kamdēļ šis ir dienaskārtības jautājums...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Es atvainojos... mazliet klusāk!

U. Mitrevics. Būtiskākais tomēr ir jautājums par to, ka mēs paši zinām, ka esam noteikuši – pēc pašreizējā regulējuma 2028. gadā izlīdzināsies kadastrālās vērtības. Tas nozīmē, ka, ļoti iespējams, vidēji kadastrālā vērtība pieaugs trīskārt, un tas nozīmē, ka, iespējams, nežēlīgi varētu pieaugt arī nekustamā īpašuma nodoklis, ja mēs neko nenolemsim, jo šobrīd nekādu citu lēmumu nav. Tamdēļ tas ir svarīgi.

Vēl vairāk – šobrīd notiek budžeta plānošana. Marts–septembris ir laiks, kad tas notiek. Mums ir viena no pēdējām Saeimas sēdēm, mēs dosimies... vasarā, atgriezīsimies septembrī, un budžets jau būs saplānots. Budžets tiek plānots ne tikai 2026. gadam, budžeta ietvars – 2026., 2027., 2028. gadam... tam pašam 2028. gadam, kad tiek plānots izlīdzināt kadastrālās vērtības. Šis ir būtiskākais iemesls, kamdēļ tieši šobrīd...

Tāpat atgādināšu, ka Lietuva un Igaunija atkal mums ir priekšā un jau 10 gadus priekšā, jo Lietuvā nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ir ierobežots, savukārt Igaunijā par mājokļiem un saistīto zemi jau teju 10 gadus vispār nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Mēs, kolēģi, atpaliekam mūsu iedzīvotāju labklājības konkurētspējā un dzīvokļu attīstības spējā.

Kolēģi, ačgārnais nekustamā īpašuma nodokļa modelis ir pamats visai šai problēmai, jo sistēma ir veidota 1996., 1997. gadā, balstoties uz lietojuma vērtību, savukārt 2008. gadā ieviestais likums ir uz atsavināšanas varbūtējo vērtību balstīts kadastrālās sistēmas modelis. Te ir tā pretruna.

Kolēģi! Latvijas teritorijā individuālās apbūves zemesgabala kadastrālā vērtība atšķiras... kā jūs domājat, cik reižu? Latvijā kadastrālā vērtība individuālajai apbūvei atšķiras līdz 2500 reizēm, daudzdzīvokļu māju zemēm – līdz 2900 reizēm. Tas taču ir absurds, kolēģi! Un tas ir likums, ar kuru mēs šobrīd dzīvojam.

Varu pieminēt papildu iemeslu – OECD pētījumu: 41 procents Latvijas iedzīvotāju dzīvo pārapdzīvotos mājokļos, esam otrie sliktākie Eiropā. Eiropā tie ir vidēji 17 procenti. 44 procenti Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties iegādāties mājokli, divas trešdaļas vienas ģimenes mājsaimniecību un vientuļu pensionāru mājsaimniecību nevar nodrošināt ar mājokļa uzturēšanu saistītos izdevumus pienācīgā apmērā, piektajai daļai daudzbērnu ģimeņu ir ļoti grūti segt mājokļa izdevumus. Tas ir tieši saistīts ar rocību un nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu.

Tamdēļ, kolēģi, mēs šobrīd sakām: ir īstais brīdis, patiesībā – pēdējais brīdis, tuvojoties jau pieminētajam 2028. gadam, līdz kuram šis jautājums beidzot ir jāatrisina. Ejot... vasarā... viena no pēdējām Saeimas sēdēm... kādu laiku nesatiksimies. Septembrī šim ir jābūt diskusiju objektam, lai mēs nebūtu turpat, kur esam bijuši daudzos vai dažos citos gadījumos, kad pieņemam kaut ko pēdējā brīdī un tad mēģinām labot, meklējot tam naudu, paņemot no visu kopējā maciņa.

Arī iedzīvotājiem ir svarīgi nesēdēt kā uz adatām un saprast, kāda būs valsts politika, ko valsts sola mūsu iedzīvotājiem. Kaut vai paskatoties uz igauņiem un lietuviešiem... tiešām šī situācija ir stipri atšķirīga jau vairāk nekā 10 gadus.

Kolēģi, aicinu atbalstīt – nodot šo likumprojektu komisijai. Tas, ko mēs sakām: šis princips – mājokļus un saistīto zemesgabalu neaplikt ar nekustamā īpašuma nodokli – ir bāzes princips, kas būtu jāieliek nekustamā īpašuma nodokļa sistēmā. Tā ir bāze, par pārējo ir jādiskutē... vairāk... mazāk. Arī par šo mēs, iespējams, varam diskutēt... Lietuvas modelis, Igaunijas modelis. Mums šis noteikti ir jāatrisina.

Aicinu atbalstīt – nodot komisijai. Desmit gadi ir pagājuši.

Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas, Mārča Jencīša un Viktorijas Pleškānes iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Šī jau būs piektā reize, kad es nāku pie jums ar lūgumu nodot šo jautājumu izskatīšanai komisijā. Pagājušoreiz mana viltība neizdevās... kad es negāju runāt.

Nedaudz pamatošu, kāpēc... jau piekto reizi pamatošu... kāpēc es uzskatu, ka ir nepieciešams atrisināt šo jautājumu vai vismaz nodot komisijai, lai mēs sāktu par to runāt. Nedaudz no vēstures. Latvijas teritoriju klāj 52–53 procenti mežu, kas ir mūsu, tā teikt, vēsturiskais zelts, mūsu īpašums, ar ko varam rīkoties, ko varam aizstāvēt, varam kopt. Kas ir ļoti būtiski – 18 procenti no šiem 53 procentiem ir dažādu veidu lieguma zonas – gan ainaviskās... gan pilns saimnieciskais aizliegums.

Runājot par šiem aizliegumiem un liegumiem, ir jāsaka tā – jā, tiem ir jābūt, visā pasaulē tie ir, un Eiropā tie ir. Par to šaubu nevienam nav. Mums arī, tā teikt, jāsaudzē... jābūt vietām, kurās ir liegumi. Bet šobrīd no Eiropas ir vēsmas... Eiropa mums ir piedāvājusi palielināt liegumu platības par 12 procentiem, un viss iet uz to, ka palēnām, palēnām liegumi tiks ieviesti aizvien vairāk un vairāk.

Gribu jums atgādināt vienu lietu – ja mēs ieviesīsim papildus vēl šos 12 procentus, tad... zinātniskā institūta “Silava” pētnieki ir izsecinājuši, ka mēs tautsaimniecībā varētu zaudēt apmēram 10 tūkstošus darba vietu ar visām sekām, kas nāk tam līdzi, – gan nodokļi, gan cilvēku aizbraukšana, emigrēšana un tā tālāk. Jau šobrīd tas, ka mums ir 18 procenti liegumu... mums ir arī daudz tādu vietu, kurās ir vējgāzes vai tā saucamie nokaltušie koki (stāv, bet ir nokaltuši). Faktiski mūsu mežos šobrīd vienkārši sapūst apmēram no trīs līdz pieciem miljardiem eiro. Manā skatījumā, tas īsti nav saimnieciski.

Ja mēs vēl skatāmies uz to, ka Latvijā ir... tas skaits svārstās... apmēram 100 tūkstoši privātīpašumu, kuri apsaimnieko šīs zemes, un ja mēs vēl liksim virsū šos liegumus, tas ietekmēs gan cilvēkus, gan mūsu valsts ekonomiku.

Tieši tāpēc gribu, lai jūs atbalstāt likumprojekta nodošanu komisijai, jo nav jau fakts, ka tādu, kāds tas ir rakstīts, arī vajag atbalstīt. Ir ļoti būtiski uzsākt par to diskusiju. Iebildumi par to, ka mums nav naudas, lai mēs izmaksātu lielākas kompensācijas, nekā tās šobrīd ir, īsti neiztur kritiku, tāpēc ka šai politikai jābūt apdomīgai – nelikt virsū liegumus, ja tie tajā vietā nav vajadzīgi, tad arī nebūs jāmaksā.

Pastāstīšu, ar ko es saskāros saistībā ar šiem liegumiem. Es uzrakstīju, uz kāda pamata tiek uzlikti šie liegumi... šodien nav, pēkšņi rītdien ir. Dabas aizsardzības pārvaldē man izstāstīja beidzamo scenāriju, un scenārijs bija tāds, ka tika apgūta Eiropas nauda, kura bija paredzēta šādiem mērķiem... pieteicās projektam, nodibināja grupu... nezinu, 20–50 cilvēku sastāvā... kas apsekoja lielu daļu Latvijas teritorijas un salika liegumus, saimniekiem par to nezinot. Manā skatījumā, tas nav taisnīgi un godīgi.

Tāpēc es jūs lūdzu: atbalstiet šo! It sevišķi es vēršos pie zemniekiem, jo šis ir tieši jūsu jautājums. Ja mēs to varētu nolikt uz pareizām sliedēm, tad tas dotu gan patiesu prieku cilvēkiem, gan kaut kādu labumu mūsu ekonomikai un budžetam. Ļoti lūdzu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 8, atturas – 37. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām ar sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Deputāti Edvīns Šnore, Ilze Indriksone, Jurģis Klotiņš, Ināra Mūrniece, Nauris Puntulis, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Edmunds Teirumnieks, Jānis Grasbergs, Uģis Mitrevics, Edgars Tavars, Andris Kulbergs un Edvards Smiltēns iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Deklarācija par padomju okupācijas režīma noziedzīgi īstenoto rusifikāciju Latvijā un tās lingvistisko seku novēršanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? (Starpsaucieni: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.

Līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “par” pieteicies (Starpsauciens: “Pret!”)... “pret” pieteicies deputāts Šlesers.

Lūdzu, vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Viss jau būtu ļoti labi, ja Latvija būtu viena no bagātākajām pasaules valstīm, ja viss būtu atrisināts, ja investīciju būtu (Starpsauciens.) vairāk nekā kaut vai Igaunijā un Lietuvā (šodien izlasīju, ka Igaunijā un Lietuvā investīcijas ir par vairāk nekā 10 miljardiem lielākas nekā Latvijā), ja nebūtu 300 tūkstoši cilvēku aizbraukuši no Latvijas. Tagad mēs šajā priekšvēlēšanu gaisotnē (pēc dažām dienām ir vēlēšanas) gribam kārtējo reizi pieņemt kādu lēmumu.

Šajā dokumentā ir sarakstītas daudzas lietas, kurām noteikti var piekrist, bet ir viena lieta, kurai es kategoriski nekad nepiekritīšu, – punkts, kas paredz aizliegt runāt krievu valodā publiskajās vietās. Jūs aptrakuši esat? Jūs gribat aizliegt cilvēkiem runāt viņu dzimtajā valodā! Viens ir – pieņemt lēmumu par Saeimu, bet publiskajās vietās... uz ielas, kafejnīcā, restorānā... aizliegt runāt krievu valodā. Kāpēc? Vai tas uzlabos mūsu dzīves līmeni? Vai tas atgriezīs 300 tūkstošus latviešu, Latvijas pilsoņu, kas ir aizbraukuši un šeit nedzīvo? Kur ir priekšlikumi par ekonomisko attīstību? Nē, pie visa vainīgi ir krievi. Pie visa vainīgi ir krievi!

Tagad piedevām ir jācīnās pret krievu valodu. Kā jūs iedomājaties...? Jūs gribat, lai te sākas pilsoņu karš? Jūs gribat, lai te sākas... Ja jūs mēģināsiet cilvēkiem aizliegt runāt krievu valodā... tā ir ļoti bīstama spēle. Nacionāļi, to, ko jūs esat uzsākuši, un to, ko pārējās partijas tagad piedziedās un balsos... tā ir ļoti bīstama spēle. Ja cilvēkiem tiks atņemta dzimtā valoda, jūs saprotiet... tur ekonomika var paiet malā, sāksies vardarbība. Cilvēki ienīdīs cits citu, cilvēki ienīdīs! Jūs – ko, esat traki? (Starpsaucieni.) Tiešām, nacionāļi, jūs gribat...? Jūs tiešām gribat, lai sāktos vardarbība? Jūs gribat, lai cilvēki uz ielām vai vēl kaut kur sāktu risināt jautājumu par krievu valodu? Latviešu valoda ir un paliek vienīgā valsts valoda. Punkts. Ir bijis referendums. Bet runa ir par to, ka ir dzimtā valoda. Tu nevienam nevari atņemt dzimto valodu. Tu vari aizliegt Saeimā runāt, tu vari aizliegt kaut kur kādā noteiktā pasākumā... bet vienkārši pateikt – mēs aizliedzam krievu valodu... tā ir bīstama spēle.

Pašreiz Latvijā ir daudz dažādu problēmu. Un es saku: varbūt nacionāļiem tiešām tagad ir jākrāj reitingi. Bet, JAUNĀ VIENOTĪBA, APVIENOTAIS SARAKST, ZZS, ko jūs darāt? Ko jūs darāt?! Jūs tiešām gribat cilvēkiem aizliegt runāt krievu valodā? Pirmām kārtām jums ir jāsaprot, tas tā nenotiks, cilvēki turpinās runāt. Un kas tad notiks? Tad policisti pienāks klāt un arestēs par to, ka divi krievi ārā runā krievu valodā? Jūs to gribat? (Starpsaucieni.) Jūs to gribat? Jā, tas ir rakstīts – mazināt publiskajās vietās krievu valodu. Es lasu tieši tā, kā tur ir uzrakstīts, tieši tā es izlasīju. (Starpsaucieni.)

Godājamie kolēģi, šajā laikā, kad ir jādomā, kā pacelt Latvijas ekonomiku, kā palīdzēt atrisināt daudzus jautājumus, kā veicināt dzimstību, kā atgriezt atpakaļ cilvēkus no ārzemēm, krievu valodas aizliegšana... paskatieties, kas te tagad notiek! Tas ir vajadzīgs? Ir viens spārns, ir otrs spārns. Ko dara centrs... Piebalsos? (Starpsaucieni.) Nu, tā nekad nav bijis! Deviņdesmitajos gados arī bija šeit viens spārns un otrs spārns un viņi visu laiku sacentās. Šeit vienmēr kaut kādā veidā mēģināja atrast kompromisu.

Tagad sanāk tā, ka, tā kā valdība nespēj atrisināt ekonomiskos jautājumus, vienīgais, kas palicis, ir stingri iestāties: krievi nāk, krievu valoda, un viss! Draugi, tā ir bīstama politika. Tā ir tautas šķelšana. Jūs jau nostādāt pret sevi daudzus krievus... krievvalodīgos.

Un te ir vēl viena runa. Mēs runājam par pilsoņiem, kas ir neatņemama Latvijas sastāvdaļa. Patīk jums vai nepatīk, bet visi pilsoņi Latvijā ir vienādi pēc likuma, un, ja jūs gribat izolēt vienus pilsoņus tāpēc, ka otri ir pareizāki... tā ir bīstama spēle. Nedod dievs, ka te sāksies kaut kādas lietas un vardarbība!

Godājamie kolēģi, ja jūs tiešām nesaprotat to, tad jūs paši būsiet par to atbildīgi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labrīt, godātie kolēģi! Šis bija lielisks piemērs, kādi ir pseidopolitiķi kā Ainārs Šlesers, kuri nevar izlasīt dokumentu, bet nāk un runā par to, ko viņi gribētu tur redzēt, bet tā tur nav. (Starpsauciens.)

Mēs vēlamies norādīt, ka krievu valoda ir bijusi instruments okupācijas laikā un joprojām šīs okupācijas sekas nav novērstas. Tieši tādēļ latviešu jauniešiem nepamatoti prasa krievu valodu darba tirgū. Tieši tāpēc Eiropas Savienības pilsoņiem, kas šeit dzīvo vai atbraukuši studiju pēc, ir grūti iekļauties darba tirgū, jo viņiem prasa krievu valodu. Tieši tāpēc diasporas latviešiem ir grūti atgriezties Latvijā, jo jaunā paaudze nezina krievu valodu. Jūs tajā nesaskatāt problēmu, jo jūs esat pieradis pie divvalodības, un jūs cenšaties novērst uzmanību, sakāt, ka nu, nacionāļi, ko jūs te par ideoloģiskiem jautājumiem, runājam par investīcijām. To jūs runājat kā “TikTok” politiķis, kā pseidopolitiķis. (Starpsaucieni.) Jo tad, kad šajā sēdē “Nacionālā apvienība” iesniedza likumprojektu par nekustamā īpašuma nodokli, ekonomikai ļoti būtisku jautājumu, jūs sēdējāt un “laizījāt” telefonu, tad jūs vispār nenācāt... Budžetā jūs neiesniedzāt nevienu priekšlikumu. Tā ir pseidopolitika. Bet tad, kad ir runa par krievu valodu, jūs pirmais esat tribīnē. Tā ir Šlesera politika. (Starpsauciens.) Bet tiem, kas iedziļinājās deklarācijā, vēlos atgādināt, ka ir svarīgi pieņemt deklarāciju nevis tikai mūsu dēļ, lai mēs justos labi, ka esam nosodījuši vienas vai otras okupācijas sekas, bet arī turpmāk tīri juridiski mēs nedrīkstam nonākt pie tā... mēs nereti komisijās iesprūstam diskusijās ar Juridisko biroju par to, ka ir vienāda attieksme pret visām svešvalodām, ignorējot faktu, ka, teiksim, Valsts valodas centra pārkāpumos (absolūti pāri par 90 procentiem) runa ir par krievu valodu, ignorējot faktu, ko mēs cenšamies arī šajā deklarācijā minēt, ka krievu valoda tika izmantota kā politiskais instruments, un ignorējot Satversmes tiesas atzinumus, ka krievu valoda šeit ir pašpietiekama.

Līdz ar to ir vajadzīgs, lai mēs kā likumdevējs nosakām, ka krievu valoda nevar tikt pielīdzināta citām svešvalodām, līdzīgi kā krievu kopiena nav mazākumtautība un nav jāpielīdzina, piemēram, lībiešiem, līviem, kas šeit, Latvijā, dzīvo, – kā cenšas sagrozīt tie, kas šobrīd sēž pa kreisi no manis.

Tāpēc esam juridiski korekti un izdarām labu darbu gan vēsturiskā taisnīguma labā, gan lai turpmāk juridiski korekti stiprinātu likumdošanu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā lēmuma projekta “Deklarācija par padomju okupācijas režīma noziedzīgi īstenoto rusifikāciju Latvijā un tās lingvistisko seku novēršanu” iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 9, atturas – 37. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Ja lēmuma projekts nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā, tad – vai kādam ir priekšlikumi par nodošanu komisijai?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Agnesei Krastai.

A. Krasta (JV).

Kolēģi, šī Saeimas sasaukuma laikā ir jau daudz darīts valsts valodas lomas stiprināšanai, un šis darbs jāturpina.

Es aicinu šo lēmuma projektu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai tālākam darbam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Nodots komisijai. Paldies.

___

Un turpinām. Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Ilzei Verginai 2025. gada 29. maijā.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

___

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raivim Dzintaram no 2025. gada 10. jūnija līdz 12. jūnijam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raivim Dzintaram no 2025. gada 10. jūnija līdz 12. jūnijam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edvardam Smiltēnam 2025. gada 12. jūnijā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edvardam Smiltēnam 2025. gada 12. jūnijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Un turpinām ar sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Grāmatvedības likumā” (Nr. 927/Lp14), ko ir iesnieguši deputāti Aiva Vīksna, Māris Kučinskis, Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Česlavs Batņa, Lauris Lizbovskis, Raimonds Bergmanis, Edvards Smiltēns, Linda Matisone un Ingmārs Līdaka, un alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Grāmatvedības likumā” (Nr. 967/Lp14), ko ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

Tātad diskutējam par abiem likumprojektiem, arī ziņotājs ziņo par abiem likumprojektiem, un tad balsojam par katru atsevišķi.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mazliet pastrādāsim un izdarīsim arī labas lietas.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 4. jūnija sēdē izskatīja deputātu Aivas Vīksnas, Māra Kučinska, Edgara Tavara, Andra Kulberga, Česlava Batņas, Laura Lizbovska, Raimonda Bergmaņa, Edvarda Smiltēna, Lindas Matisones un Ingmāra Līdakas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Grāmatvedības likumā”. Es tikai trīs atziņās pateikšu par šo likumprojektu kopumā... trīs lietas, lai mēs zinātu... un atgādinot to, ko mēs lēmām iepriekš... un tad, kad jūs runājat ar medijiem, lai jūs zinātu, par ko jūs balsojāt un kāpēc šie grozījumi Grāmatvedības likumā ir ļoti būtiski. Tātad pārcelt šo termiņu no, kā ir šobrīd, 2026. gada uz vēlāku.

Pirmais. Tātad e-rēķinu infrastruktūra. Tas nozīmē to, ka ir pārrāvumi “Latvija.lv” un nav savienots arī ar e-adresi, tātad ļoti daudz jautājumu, kas saistās ar infrastruktūru. Es vēlos... kolēģi, ieklausieties, jo tas ir būtiski nodokļu maksātājiem, mūsu vēlētājiem.

Otrais ir jautājums par e-rēķinu klasifikāciju un norādāmo informāciju, kas nozīmē to, ka šis e-rēķins nav tikai grāmatvediski kā šobrīd, bet te ir jautājums arī, ja mums jāpievieno kāds klasifikators no... Tas nav iespējams.

Bez tam nav atrisināts arī jautājums, ja saņēmējs ir viena juridiskā persona, bet maksātājs ir cita juridiskā persona, kā arī ļoti būtisks jautājums, kurš vispār nav skarts, ir pašnodarbinātie. Mēs zinām, ka dažiem nodokļu maksātājiem personas kods... pašnodarbinātajiem... ir viņu nodokļu maksātāja numurs, tas nozīmē, ka... kurā brīdī viņš būs fiziska persona un kurā brīdī būs saimnieciskās darbības veicējs, un kā mēs to šķirosim. Tam jautājumam vispār nav pieiets.

Pāri visam ļoti būtisks jautājums tomēr ir izmaksas: cik tas viss izmaksās, es uzsvēršu, tieši mazajam, vidējam biznesam. Tas vispār nav skarts un risināts. Līdz ar to būs rūpīgi jāstrādā. Arī, ja mēs atliksim termiņu, tas nenozīmē, ka var nopūsties un teikt: tad jau padomāsim vēlāk, bet jau šodien ir nopietni jāstrādā valsts pārvaldei... ministrijām ar sociālajiem partneriem, ar Latvijas Republikas Grāmatvežu asociāciju, ar mazā biznesa asociācijām, lai atrisinātu šos jautājumus.

Un trešais ir oficiālā rēķina forma. Tā šobrīd ir neatbilstoša biznesa vajadzībām, arī to atzīst... Arī serviss šobrīd VARAM, lai sniegtu konsultācijas, nav atbilstošs... kas arī ir informatīvajā ziņojumā... kas bija Ministru kabineta noteikumos.

Es gribētu par šo pēdējo teikumu teikt tā... vakardien “Kas notiek Latvijā?” teica: opozīcijai nav kvalitatīvu priekšlikumu... tad nu ir – opozīcija pievērsa uzmanību un iesniedza šo priekšlikumu. Tā kā mums un man kā iesniedzējai prioritāri tomēr ir nodokļu maksātāji, nevis savas ambīcijas, tad esam piekrituši mūsu iesniegtos grozījumus Grāmatvedības likumā, kā lēma Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, noraidīt.

Tātad pirmais – komisijas vārdā lūdzu noteikt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Grāmatvedības likumā”, ko iesnieguši deputāti un ko komisija lūdz...

A. Vīksna. Nē, vispirms (Starpsauciens.)... vispirms jānoraida mūsu iesniegtais.

Sēdes vadītāja.... ko komisija lūdz noraidīt! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens.)

A. Vīksna. Noraidīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens.)

A. Vīksna. Tagad ir par deputātu iesniegto...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vienu mirklīti!

Lūdzu zvanu!

A. Vīksna. Par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas... komisija noraida...

Sēdes vadītāja. Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Grāmatvedības likumā” (Nr. 927/Lp14), ko iesnieguši deputāti un ko komisija lūdz noraidīt! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 8, atturas – 69. Likumprojekts noraidīts.

Alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Grāmatvedības likumā” (Nr. 967/Lp14). Vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Grāmatvedības likumā” (Nr. 967/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Alternatīvais likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Grāmatvedības likumā” 4. jūnija sēdē.

Un es Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt alternatīvo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Grāmatvedības likumā” (Nr. 967/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

A. Vīksna. Ņemot vērā, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nebūs priekšlikumu un ka šis ir ļoti būtisks likumprojekts, un mūsu nodokļu maksātāji gaida šos grozījumus, es komisijas vārdā aicinu bez priekšlikumu iesniegšanas tātad šodien... tūlīt... šo alternatīvo likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Grāmatvedības likumā” (Nr. 967/Lp14) atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Vīksna. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajā, galīgajā, lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”, kurš paredz izslēgt šā likuma 22. panta trešo daļu.

Šī grozījuma būtība – atcelt prasību, ka komersanta nosaukumā obligāti jāiekļauj vārdi “Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas”, lai tas varētu iegūt speciālās ekonomiskās zonas statusu.

Komisija saņēma vienu – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikumu. Priekšlikuma būtība ir – sakarā ar to, ka mēs esam atvēruši Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumu, izslēgt arī 54. pantu: “Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona tiek izveidota no šā likuma spēkā stāšanās dienas un pastāv līdz 2035. gada 31. decembrim.”

Pamatojums: esošie uzņēmumi ir veikuši būtiskus ieguldījumus, uzkrājumu, ieguldījumu summas ir ievērojamas, un to pilnīga izmantošana līdz 2035. gadam praktiski nav iespējama. Tas mazina uzņēmēju motivāciju turpināt strādāt un ieguldīt... arī dara nepievilcīgu potenciālajiem investoriem... un to rāda starptautiskā prakse.

Priekšlikumu komisija noraidīja.

Es lūdzu, es nevaru...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. Es gribēju debatēt, bet man nenostrādāja...

Sēdes vadītāja. Tad, lūdzu, piesakieties debatēs.

V. Pleškāne. Es nevaru nospiest, tas kaut kā...

Sēdes vadītāja. Ko, lūdzu?

V. Pleškāne. Es vienkārši nevarēju pieteikties, šeit nestrādā karte.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Mēs šo priekšlikumu izskatījām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē. Tādus milzīgus iebildumus es pret to nedzirdēju, Finanšu ministrija un visi pārējie pateica: ir jāizrunā, bet tādu ierobežojumu... lai liktu uzņēmējiem... varētu nebūt.

Bet vienā no Latgales apakškomisijas sēdēm mēs izskatījām jautājumu par Rēzeknes ekonomisko zonu un Latgales ekonomisko zonu, un viens no izaicinājumiem, kurš ir Rēzeknes ekonomiskajā zonā, ir jauno komercsabiedrību piesaiste. Un tas nozīmē, ka SEZ darbības termiņš ir viens no tiem izaicinājumiem, ar kuru sastopas jaunie uzņēmēji, jaunie uzņēmumi. Redzot šo ierobežojumu, tie nevēlas tur strādāt vai ienākt Rēzeknes ekonomiskajā zonā. Tāpēc tapa šis priekšlikums – izņemt šo prasību, lai ekonomiskā zona strādātu bez termiņa. (Starpsaucieni.) Izaicinājums, kas ir ar termiņu saistīts, ir saistīts arī ar to, ka potenciāli investori skatās uz mūsu pierobežas zonu un viņus attur visas tās ģeopolitiskās izmaiņas. Šis priekšlikums tieši būtu par ieguldījumu Latgalē, Rēzeknes ekonomiskās zonas attīstībā, un būtu pievilcīgs tiem investoriem, kuri skatās vai kuri potenciāli grib ieguldīt naudu vai strādāt Latgalē... Rēzeknes ekonomiskajā zonā.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu sakarā ar to, ka tas varētu potenciāli... uzaicināt vai piesaistīt jaunus investorus un ļaut turpināt strādāt arī tiem uzņēmumiem, kuri jau strādā šajā ekonomiskajā zonā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jā, patiesi, komisijā mēs izskatījām deputātes Pleškānes priekšlikumu un konstatējām, ka šajā brīdī komisijai trūkst informācijas, lai atbalstītu šo priekšlikumu, tāpēc komisija to noraidīja.

Taču komisijā turpināsies debates par šo jautājumu. Deputāti vienojās, ka nākotnē, īpaši skatot Latgales attīstības jautājumus, tiks izrunāts arī jautājums par šīs speciālās ekonomiskās zonas termiņu. Tā ka debates turpināsies, un ceram uz produktīvu rezultātu, kad būs pieejama pilnīga informācija par apstākļiem, kādos var pieņemt šādu lēmumu par šī termiņa atcelšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 10, atturas – 54. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

V. Pleškāne. Paldies. Un apsveicu Rēzeknes ekonomisko zonu!

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā”, trešais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Sveicināti, cienījamie kolēģi! Tātad likumprojekts – trešajam lasījumam. Vēršu jūsu uzmanību, ka līdz ar šo tabulu ir saņemta arī jauna lapa, kurā ir 1. priekšlikuma jauna, precizēta redakcija.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija sadarbībā ar Ārlietu ministriju var izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 2. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 1.1 panta pirmo un otro daļu.

Tātad arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

To arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par pasta balsošanas iecirkņiem.

Šo arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. Un visbeidzot 5. – arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Redakcionāls.

Lūdzu to arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. Lūdzu Saeimu apstiprināt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti deviņi priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” trešajam lasījumam saņemti deviņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizējumi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizēta otrā lasījuma redakcija.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Un nākamais – 4. priekšlikums... runa par to, ka pēc Finanšu ministrijas lūguma ir precizēta redakcija. Tātad 3. priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Kā jau teicu, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tehniski labojumi. Saistīti ar iepriekšējo – 4. priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts sakarā ar to, ka lēmumu par kustamo mantu šobrīd pieņem ministrs un nav atrunāts, kas būs tālāk. Noraidīts, pamatojoties uz to, ka pārāk radikāls priekšlikums.

Sēdes vadītāja. 5. priekšlikums ir atbalstīts.

O. Burovs. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Burova kungs, 5. priekšlikums ir atbalstīts.

O. Burovs. Es runāju par 6. priekšlikumu. Par 5. priekšlikumu mēs jau... Par 5. priekšlikumu es jau noziņoju. Tehnisks labojums, kas saistīts ar 4. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad 6. priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 6. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Mēs izslēdzām otrā lasījuma normu, tāpēc ka šo normu vajadzētu paredzēt citā likumā – Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tie ir pārejas noteikumi. Par termiņu... ka stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī, runājot par apbūves tiesībām uz 70 gadiem. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par to, ka likuma norma stājas spēkā pēc likuma parakstīšanas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ņemot vērā, ka priekšlikumu nav, aicinu balsot.

Pirms balsojuma es gribu pateikt lielu paldies visiem, kas nodarbojās ar šī, kā arī iepriekšējā likumprojekta izstrādi. Es varu... esmu pārliecināts, ka tas ir ļoti liels solis administratīvā sloga samazināšanai un investīciju piesaistei nekustamā īpašuma jomā.

Lūdzu Saeimu balsot par šī likumprojekta apstiprināšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies 16 deputāti: Svetlana Čulkova, Jānis Dombrava, Jekaterina Drelinga, Ligita Gintere, Iļja Ivanovs, Igors Judins, Jefimijs Klementjevs, Dmitrijs Kovaļenko, Lauris Lizbovskis, Nataļja Marčenko-Jodko, Ināra Mūrniece, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Aleksejs Rosļikovs, Amils Saļimovs un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Vispirms par iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. (Zālē troksnis.) Kolēģi, mazliet klusāk!

Deputāti Ainārs Šlesers, Edmunds Zivtiņš, Linda Liepiņa, Mārcis Jencītis, Viktorija Pleškāne, Ričards Šlesers, Kristaps Krištopans, Ilze Stobova, Ramona Petraviča un Didzis Šmits lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Deklarācijas par 13. Saeimas un Krišjāņa Kariņa vadītās valdības pieļautajām kļūdām un pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību pieņemšanu”. Deputātiem (Starpsauciens: “Ir!”)... ir iebildumi, tātad jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā lēmuma projekta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 42, atturas – 3. Lēmuma projekts darba kārtībā nav iekļauts.

___

Turpinām izskatīt darba kārtību.

Likumprojekts “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”, trešais lasījums.

Seši priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā” trešais lasījums.

Kā jau teica, iesniegti seši priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Paredz vārdu “ierīkot” aizstāt ar vārdu “izveidot” attiecīgā locījumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 2. – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Redakcionāli precizējumi un norma, ka saistošajos noteikumos pašvaldības dome nosaka gadījumus, kad pašvaldība sniedz atbalstu patvertņu ierīkošanai, kā arī pašvaldības izpilddirektors tiek aizstāts ar pašvaldības domes pilnvarotu pašvaldības institūciju.

Tā kā par šī panta daļām priekšlikumus iesniedza arī Juridiskais birojs, tika nolemts šo VARAM priekšlikumu atbalstīt un iekļaut 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tā kā par to pašu panta daļu VARAM priekšlikums paredz citādu konstrukciju: ar pašvaldības domes pilnvarotu pašvaldības institūciju... un pienākumu izvērtēt patvertņu pieejamību... daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē to, ka, vērtējot patvertņu tīklu un nosakot tajā uzņemamo personu skaitu, jāņem vērā cilvēku ikdienas uzturēšanās šajā objektā. Komisijā atbalstīts un iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Un 5. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Apvieno VARAM un Juridiskā biroja priekšlikumu, izsakot 7.1 panta septīto, astoto un devīto daļu jaunā redakcijā. Attiecas uz pašvaldības kompetenci patvertņu izbūvē.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Paldies, esam izgājuši visiem priekšlikumiem cauri.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Ir vēl 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums.

J. Skrastiņš. Sekundīti, sekundīti!

Sēdes vadītāja. Aizstāt vārdu “jūnijam” ar vārdu “septembrim”. Pārejas noteikumi.

J. Skrastiņš. Jā, paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Paldies.

J. Skrastiņš. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 19 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” trešajā lasījumā.

Saņēmām 19 priekšlikumus. Visi priekšlikumi pārsvarā ir tehniski vai precizējoši, jo lielākā daļa priekšlikumu, kas ir saturiski un būtiski, tika izdiskutēti, apspriesti pirmajā un otrajā lasījumā.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Paredz to, ka krājaizdevu sabiedrībām un personām ir pienākums rakstveidā informēt Latvijas Banku par visiem apstākļiem, kas varētu tikt uzskatīti par aizdomīgiem. Komisijā tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā, jo komisijā bija diskusija par to, ka šādu pienākumu attiecināt uz pilnīgi visiem krājaizdevu sabiedrības biedriem varētu būt pārmērīgs slogs, tas ir jāattiecina tikai uz krājaizdevu sabiedrības amatpersonām.

Priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Kā jau tikko minēju, priekšlikums nosaka to, ka pienākums ziņot par aizdomīgiem darījumiem attiecas uz krājaizdevu sabiedrības amatpersonām. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tehnisks precizējums 2. panta... atvainojos... attiecībā uz vienu no pantiem, kas paredz izslēgt vārdus “(turpmāk – klienti)”. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 4. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tehnisks precizējums. Nosaka to, ka informācija par krājaizdevu sabiedrību un tās biedriem tiek papildināta ar teikumu, kas paredz arī citām personām... jo arī citas personas var potenciāli saņemt krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 5. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Precizē apmaksātā pamatkapitāla nozīmi. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 6. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Precizē to, kurš var atmaksāt pajas, izmantojot krājaizdevu sabiedrības aizdevumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 7. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Precizē apmaksātā pamatkapitāla definīciju. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 8. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tehnisks grozījums. Nosaka to, ka vārds “kredīts” ir jāaizstāj ar vārdu “aizdevums”. Komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 9. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Līdzīgs iepriekšējam. Vārds “kredīts” tiek aizstāts ar vārdu “aizdevums”. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 10. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī tehnisks. Precizē panta nosaukumu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 11. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Paredz papildināt 24. pantu, nosakot to, ka Latvijas Banka nosaka krājaizdevu sabiedrības uzraudzībai nepieciešamās informācijas, ziņojumu sniegšanas, pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus. Komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 12. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 13. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Precizē nosacījumus, ka par Latvijas Bankas iecelto personu var noteikt arī zvērinātu advokātu vai revidentu. Komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 14. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nosaka to, ka Latvijas Banka ir tā, kas nosaka ieceltās personas atlases kārtību. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 15. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Precizē, kāds sods tiek piemērots par potenciāliem pārkāpumiem, dzēšot minimālo slieksni. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 17. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 16. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī saistībā ar to, ka tiek precizēts sods, kas tiek piemērots par potenciāliem pārkāpumiem, dzēšot minimālo summu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 17. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Saistīts ar diviem iepriekšējiem priekšlikumiem attiecībā uz dzēšanu... attiecībā uz minimālo summu, kas tiek piemērota par potenciāliem pārkāpumiem. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 18. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Saistīts ar pārejas noteikumiem, kas tika apstiprināti otrajā lasījumā, nosakot, ka nav nepieciešams obligāti iesniegt priekšlikumus saistībā ar regulējumu, kas paredz to, ka krājaizdevu pajas var izmantot aizdevumu sniegšanai, respektīvi, krājaizdevu aizdevumu var izmantot paju pirkšanai. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Visbeidzot 19. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Paredz, ka likuma 26. panta ceturtā daļa stājas spēkā šī gada 1. decembrī. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Visi 19 priekšlikumi izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Šuvajevs. Paldies par atbalstu, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Preču zīmju likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra regula par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību paredz no 2025. gada 1. decembra Eiropas Savienībā ieviest vienotu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas sistēmu amatniecības un rūpniecības ražojumiem. Lai izpildītu regulas prasības, ar grozījumiem Preču zīmju likumā tiks noteiktas atbildīgās iestādes, kā arī noteikta amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas un uzraudzības kārtība.

Likumprojektā paredzēts, ka Patentu valde būs atbildīgā iestāde reģistrācijas pieteikumu izskatīšanai Latvijā, savukārt ražojumu specifikāciju atbilstības kontroli būs tiesīgs veikt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Apelāciju un iebildumu iesniegumus par Latvijā saņemtajiem amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikumiem izskatīs Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šo likumprojektu pirmajam lasījumam ir atbalstījusi un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Preču zīmju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Zariņa-Stūre. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 19. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā referente – Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo, tikko minēto likumprojektu “Grozījumi Preču zīmju likumā”. Šajā likumprojektā tiek paredzēts paplašināt Patentu valdes funkcijas, nosakot, ka turpmāk valde būs atbildīgā iestāde amatniecības, rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskas izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikuma saņemšanai un izvērtēšanai Latvijā.

Komisijā likumprojekts ir atbalstīts pirmajam lasījumam.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Zariņa-Stūre. Tāpat kā iepriekšējam likumprojektam – šī gada 19. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 935/Lp14), pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā referente – Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Labdien, kolēģi! Izskatām pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Likumprojektu izskatījām pirmajā lasījumā komisijā, un, tā kā šajā likumprojektā ietvertas vairākas tēmas, vēlreiz ieskicēšu... Tātad šī likumprojekta mērķis ir sakārtot vairākas lietas.

Viena sadaļa ir noteikt vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumu īstenošanu. Ir noteikta gan atbildība izglītības iestādei, gan pienākumi izglītojamiem, arī tiesības izglītojamiem saņemt palīdzību vardarbības gadījumos.

Otra sadaļa ir noteikt pilnvarojumu Ministru kabinetam izstrādāt prasības diennakts pakalpojumam izglītības apguves laikā. Šis ir jautājums, kas tika cilāts arī Valsts kontroles ziņojumā, līdz ar to beidzot ir saņemts piedāvājums to risināt ar Ministru kabineta izstrādātajiem noteikumiem par diennakts pakalpojumiem. Komisijas sēdes laikā uzklausījām, kāda šobrīd ir situācija, cik bērnu Latvijā saņem šādus diennakts pakalpojumus, piemēram, ieskaitot pirmsskolas izglītības vecumu... vairāk par 300 bērniem šobrīd Latvijā saņem diennakts pakalpojumus pirmsskolas izglītības vecumā.

Trešā sadaļa ir pilnveidot regulējumu attiecībā uz valsts finansētu izglītības programmu vienlaicīgu apguvi. Tas nozīmē – nepieļaut to, ka valsts finansētas izglītības programmas jaunietis vai bērns var apgūt vienlaicīgi vai skaitīties vairākās programmās vienlaicīgi.

Ir arī cita sadaļa šiem grozījumiem – noteikt, ka Latvijā Eiropas skolas vai akreditētas Eiropas skolas izsniegts izglītības dokuments tiek automātiski atzīts bez papildu procedūrām.

Un vēl viena sadaļa ir paredzēt, ka pašvaldības var noteikt maksu par atļauju un licenču izsniegšanu neformālās un interešu izglītības programmas īstenošanai.

Šajos grozījumos ir risināti vismaz pieci jautājumi. Svarīgi arī, ka katrai no šīm tēmām ir atsevišķs spēkā stāšanās termiņš. To, protams, skatīsim otrajā un trešajā lasījumā, bet šobrīd tiek piedāvāts, ka vardarbības novēršanas veicināšanas pasākumi ir jāsāk ne vēlāk kā 2026. gada 31. decembrī, savukārt vienlaicīgi apgūt vairākas programmas... jau stāsies spēkā ar 2025. gada 1. septembri. Protams, šobrīd, pieņemot likumprojektu tikai pirmajā lasījumā, tas nebūs iespējams, bet ar otro un trešo lasījumu tas būs labojams. Arī pārējām tēmām ir noteikti dažādi termiņi, kas būs pielāgojami brīdī, kad pieņemsim likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā.

Komisijā ir izskatīts un atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 935/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Ņenaševa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Ņenaševa. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”. Šajā likumprojektā ir pēc būtības trīs virzieni, kādi grozījumi tiek izdarīti.

Pirmā grozījumu grupa – tie, kas saistās vairāk ar redakcionāliem vai citos likumos terminoloģiski mainītiem nosaukumiem, piemēram, vārdu “laikraksts” aizstāj ar “oficiālais izdevums”.

Otrkārt, ir vairāki grozījumi, kas saistās ar Satversmes tiesas tiesneša statusa precizējumu. Ir norādīts, kas ir... kādā veidā Satversme... Piemēram, ja agrāk Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras apturēja tad, ja tika uzsākta kriminālvajāšana, tad tagad ir paredzēts, ka viņa pilnvaras varēs apturēt jau tad, kad ir uzsākts kriminālprocess.

Trešā, manuprāt, būtiskākā, grozījumu daļa ir saistīta ar Satversmes tiesas procesa pilnveidošanu. Tie ir apmēram 10 gadu laikā uzkrāti nepieciešamie grozījumi, un šobrīd tie likumprojektā ir formulēti jau kā tiesību normas. Piemēram, Satversmes tiesa jau trīs gadus izmanto tiesvedības apturēšanu gadījumos, kad tiesa griežas pēc prejudiciālā nolēmuma Eiropas Savienības tiesā. Tagad tiks ierakstīts likumā, ka tas ir jāizdara – ka ir jāaptur, jo pretējā gadījumā... ko tiesa var darīt ar šādu lietu, kas ir... jāgaida rezultāts?

Juridiskā komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

G. Kūtris. Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 10. jūnijam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

G. Kūtris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 12 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mēs strādājam pie Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumiem otrajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzsāka darbu saistībā ar publiskā piedāvājuma iespējamo cenu stabilizācijas pasākumiem atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām, bet komisija saņēmusi arī priekšlikumus – no deputātiem Daudzes un Vucāna –, kas skar jautājumus, kas saistīti ar valsts un pašvaldību publisko personu padomju regulāciju, līdz ar to tie arī ir iekļauti izskatāmajos grozījumos.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Aizstāt visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdus un skaitli “šā likuma 78. panta otrās daļas prasībā” ar vārdiem “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem lielas sabiedrības kritērijiem”. Tas saistīts tieši ar padomju regulācijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tātad līdzīgs iepriekšējam priekšlikumam. Aizstāt attiecīgos vārdus ar atsauci.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Līdzīgs iepriekšējam, tehnisks.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 4. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu.

Sēdes vadītāja. Atbalstīts. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 5. – deputātu Daudzes un Vucāna priekšlikums. Saistīts ar iespēju valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām neizveidot padomi... ja iepriekšējā pārskata gadā sabiedrības rādītāji atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem lielas sabiedrības kritērijiem. Tātad šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 6. – komisijas priekšlikums. Balstīts uz deputātu Daudzes un Vucāna priekšlikumu, kas paredz, ka no publiskas personas atkarīgā nekomerciālā publiskas personas kapitālsabiedrībā un publiski privātā kapitālsabiedrībā, kas atbilst lielas sabiedrības kritērijiem, var neveidot padomi, ja ir saņemta publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas piekrišana. Kolēģi, tas atvieglotu darbu pārsvarā medicīnas iestādēs, kur nebūtu nepieciešamība veidot padomes pārvaldē.

Sēdes vadītāja. Atbalstīts. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 7. – arī deputātu Daudzes un Vucāna priekšlikums. Tas saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Daļēji atbalstīts un integrēts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 8. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Paredz papildināt ar vārdiem “vai izsakot vērtspapīru publisko piedāvājumu”. Tas saistīts ar sākotnējo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, tehnisks.

Sēdes vadītāja. Atbalstīts. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 9. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Likumprojekta līdzšinējā tekstā... aizstāt daļā par nodaļas papildināšanu ar 145.1 pantu skaitli “145.1” ar skaitļiem un vārdu “145.1 un 145.2”. Tas arī ir tehnisks grozījums.

Sēdes vadītāja. Atbalstīts. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 10. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Attiecībā uz dalībnieku piesaistes veidu. Tātad šajā gadījumā, veicot publiskai personai piederošo kapitāldaļu pārdošanu, tajā skaitā izsakot akciju kapitāla daļu publisko piedāvājumu, kad kapitālsabiedrībai nav noteikts kapitāla daļu atsavināšanas aizliegums... Runa ir par šo iespējamo IPO procesu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību gadījumā. Komisijā atbalstīts, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. 11. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu 42. punktu, ņemot vērā iepriekš pieņemto regulējumu.

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. Un 12. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Kļaviņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Čudars. Līdz ar to esam izskatījuši likumprojektu otrajā lasījumā.

Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

R. Čudars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – piecas dienas – līdz šā gada 10. jūnija pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, otrais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 933/Lp14) otrajā lasījumā. Šie ir tie grozījumi, pie kā mūsu komisija strādāja kādu laiku un kas skar bērnu ar atkarību problēmām obligāto ārstēšanu, tādēļ šos grozījumus Ārstniecības likumā skatījām pie mums, nevis Sociālo un darba lietu komisijā, kā tas ierasts.

Tātad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas šī gada 30. aprīļa sēdē likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” tika izskatīts pirmajā lasījumā. Pieaicināto iestāžu, organizāciju... un Juridiskā biroja pārstāvis norādīja uz atsevišķām neskaidrībām likumprojekta redakcijā un nepieciešamību tās precizēt, lai nodrošinātu nepārprotamu un situācijai atbilstošu regulējumu. Veselības ministrija ņēma to vērā un organizēja diskusijas ar Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tiesībsarga biroja un Juridiskā biroja pārstāvjiem, kā arī veselības nozares ekspertiem.

Tā rezultātā uz likumprojekta otro lasījumu Veselības ministrija sagatavoja un iesniedza komisijai piecus priekšlikumus. Tālāk tad secīgi par katru no tiem.

1. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Kļaviņas priekšlikums. Paredz vairākus precizējumus attiecībā uz likumprojekta 1. pantu, kas noteic kārtību, kādā nepilngadīgajam, nonākot stacionārā ārstniecības iestādē alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē, tiek sniegta palīdzība, veikts vielu lietošanas risku izvērtējums un pieņemts lēmums par obligātās narkoloģiskās ārstēšanas nepieciešamību, tajā skaitā izvērtējot nepieciešamību iesniegt tiesā prasību par ārstu konsīlija pieņemtā lēmuma par obligātu narkoloģisko ārstēšanu apstiprināšanu un nepilngadīgā pamattiesību ierobežošanu.

Konkrēti šis priekšlikums precizē pirmā lasījuma redakciju, ka lēmumu par obligātās narkoloģiskās palīdzības nepieciešamību nepilngadīgajam pieņems ārstu konsīlijs. Tāpat ministrija rosina, ka likuma līmenī būtu nosakāmi divi kritēriji lēmumu pieņemšanai par obligātās narkoloģiskās ārstēšanas nepieciešamību, un tiem abiem ir jāizpildās vienlaikus, jo obligātai narkoloģiskajai ārstēšanai jābūt stingri balstītai uz medicīniskām indikācijām, proti, uz konkrēta veselības stāvokļa esību un tā radītajiem riskiem gan pašam nepilngadīgajam, gan sabiedrībai. Šāds risinājums novērstu gadījumus, kad tiek nepamatoti ierobežotas nepilngadīgā pamattiesības.

Ministrijas priekšlikums paredz ne tikai Valsts policijas, bet arī pašvaldības policijas iesaisti gan informācijas sniegšanā, gan nepilngadīgā nogādāšanā atpakaļ ārstniecības iestādē. Tas nepieciešams... un vēl citus redakcionālus labojumus, lai nodrošinātu juridiskajai tehnikai atbilstošas terminoloģijas izmantošanu.

Komisijā tika atbalstīts.

Aicinu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 2. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Kļaviņas priekšlikums. Sagatavots pēc Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un Tieslietu ministrijas ierosinājuma. Paredz, ka 68. panta devītajā daļā minēto personas sūdzību un prokurora protestu izskatīs augstākās instances tiesas tiesnesis piecu darbdienu laikā (esošajā redakcijā tās ir 10 dienas) no sūdzības vai protesta iesniegšanas dienas. Tātad priekšlikums ir saistīts ar nepieciešamību nodrošināt tiesas lēmumu pārskatīšanu atbilstoši tiesību uz taisnīgu tiesu principam, ka tikai augstākas instances tiesa ir tiesīga pārskatīt zemākas instances tiesas lēmumu.

Komisijā tika atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt 2. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 3. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Kļaviņas priekšlikums. Precizē 68.1 pantu, izsakot to jaunā redakcijā, un tas, tāpat kā iepriekš, noteic kārtību, kādā notiek apmaksa advokātam par sniegto juridisko palīdzību un ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistīto atlīdzināmo izdevumu apmaksa, taču attiecinot to gan uz Ārstniecības likuma 68. panta gadījumiem, kas ir par psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas, gan uz 64.1 pantā noteiktajiem gadījumiem, kas ir par nepilngadīgā obligāto narkoloģisko ārstēšanu. Un vienlaikus arī šajā pantā ir veikti precizējumi, aizstājot Juridiskās palīdzības administrāciju ar Tiesu administrāciju, kas ir Juridiskās palīdzības administrācijas tiesību un saistību pārņēmēja pēc iestādes likvidēšanas.

Veikti arī citi precizējumi, lai regulējums būtu atbilstošs kārtībai, kādā advokāts pieprasa... un tiek veikta samaksa par juridisko palīdzību.

Komisijā atbalstīts.

Aicinu Saeimu atbalstīt 3. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 4. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Kļaviņas priekšlikums. Tas sagatavots, ņemot vērā diskusijas komisijas sēdē, kā arī diskusijas, kas norisinājās starp Veselības ministriju un jomas ekspertiem, precizējot, kuras no 64.1 panta normām ir attiecināmas uz katru no ārstniecības iestādēm. Šobrīd ierobežota finansējuma dēļ ir paredzēts, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīca būs vienīgā iestāde... vienīgā ārstniecības iestāde, kas laika periodā līdz 2027. gada 31. decembrim veiks nepilngadīgā riska izvērtējumu un sagatavos dokumentus prasības iesniegšanai tiesā, nosakot nepilngadīgajam obligātu narkoloģisko ārstēšanu stacionārā bez viņa piekrišanas, savukārt slimnīca “Ģintermuiža” un Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži” laika periodā līdz 2027. gada 31. decembrim būs vienīgās ārstniecības iestādes, kas nodrošinās tiesas noteiktā lēmuma izpildi ierobežotā finansējuma dēļ.

Komisijā atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt 4. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 5. – arī Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Kļaviņas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar normu par likuma spēkā stāšanās laiku. Šis likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas attiecībā uz obligāto narkoloģisko ārstēšanu nepilngadīgajiem, kuri pārmērīgi lieto atkarību izraisošas vielas, un ir tieši saistīts ar Veselības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par obligātās narkoloģiskās ārstēšanas mehānismu nepilngadīgajiem, kas tiks pilotēts noteiktās ārstniecības iestādēs. Ņemot to vērā, lai likumprojektā noteiktās normas stātos spēkā vienlaikus ar pilotprojekta faktisko uzsākšanu, nepieciešams likumprojektu papildināt ar noteikumu par likuma spēkā stāšanās datumu, nosakot to 2025. gada 1. jūlijā.

Komisijā tika atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt 5. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

L. Rasima. 10. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

L. Rasima. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 12 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, kolēģi! Tātad skatām likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 882/Lp14). Šī gada 27. maijā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja grozījumus Komerclikumā, kurus ierosināja deputāti Patmalnieks, Labucis, Felss, Krasta un Daģis un kuri paredz samazināt administratīvo slogu, dibinot uzņēmumu un palielinot pamatkapitālu.

Uz otro lasījumu komisija saņēma vairākus precizējošus priekšlikumus no tieslietu ministres, kā arī priekšlikumus, kuri vēl vairāk samazina administratīvo slogu Latvijas uzņēmumiem.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz izslēgt 147. panta pirmajā daļā vārdus “un saņem no maksājumu pakalpojuma sniedzēja komercreģistra iestādei adresētu izziņu vai citu maksājumu pakalpojuma sniedzēja izdotu dokumentu, kas apliecina pamatkapitāla apmaksu”. Šis ir saistīts ar nākamo priekšlikumu, un faktiski tie paredz vēl vairāk samazināt administratīvo slogu, tātad Uzņēmumu reģistrā iesniedzamo dokumentu skaitu. Gadījumos, kad tiek reģistrēts uzņēmums un pamatkapitāls vai tā daļa tiek apmaksāta ar naudu, nebūtu nepieciešama izziņa no bankas, ja ieguldījums nepārsniedz 50 000 eiro apmēru.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 2. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz papildināt 149. panta trešās daļas 2. punktu pēc vārdiem “apmaksāta naudā” ar vārdiem un skaitli “un naudas ieguldījumi pārsniedz 50 000 euro”. Priekšlikuma būtību izklāstīju jau iepriekš. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 3. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 1. pantā ietverto likuma 154. panta papildinājumu ar 2.3 daļu. Šis priekšlikums ir saistīts ar 4., un tieslietu ministre pēc būtības piedāvā izslēgt likumprojekta iesniedzēju ierosinājumu par to, ka, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību, pamatkapitālā var ieguldīt prasījuma tiesības, kuras radušās no bezskaidras naudas aizdevuma.

Komisijas diskusijā tika konstatēts, ka likumprojekta mērķi var sasniegt, arī izslēdzot šo normu, bet saglabājot iespēju palielināt pamatkapitālu ar prasījuma tiesībām, kuras izriet no bezskaidras naudas aizdevuma. Tā tiktu atbalstīti jaunuzņēmumi un citi uzņēmumi, kuri šādā veidā palielina pamatkapitālu, un tiktu saglabāts likumprojekta mērķis – samazināt administratīvo slogu.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad 3. priekšlikums atbalstīts.

J. Patmalnieks. Tieši tā.

4. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz izteikt likumprojekta 2. pantu redakcijā: “Papildināt 201. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā: “(2) Valde var novērtēt mantisko ieguldījumu un sniegt atzinumu par to šādos gadījumos: 1) ja sabiedrības pamatkapitālā iegulda no aizdevuma līguma izrietošu prasījumu pret sabiedrību par noteiktas naudas summas samaksu un šīs prasījuma tiesības, pārejot sabiedrībai, izbeidzas ar sakritumu (parādu kapitalizācija); 2) ja sabiedrības pamatkapitālā iegulda cita veida mantisko ieguldījumu un mantisko ieguldījumu kopējā vērtība nepārsniedz 50 000 euro.” Un trešā daļa: “Par zaudējumiem, kas nodarīti ar nepareizu mantiskā ieguldījuma novērtējumu, atbild solidāri valdes locekļi un personas, kuras veikušas mantisko ieguldījumu.” Tātad uzskatām līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

Pēc būtības šis priekšlikums paredz, ka valde noteiktos gadījumos varētu noteikt veikt mantas novērtējumu, citos gadījumos, kas pārsniegs 50 000 eiro slieksni, būs nepieciešams ekspertu novērtējums. Priekšlikums veidots tā, lai valde vienkāršāk varētu, teiksim, pildīt šo funkciju, un priekšlikuma veidotāji atsakās no iepriekš pirmajā lasījumā atbalstītā apakšējā sliekšņa (25 000 eiro), no kura valdei jāsāk vērtēt ieguldījumus, kā arī no gadījuma, ka valde to varētu vērtēt, ja mantiskie ieguldījumi nav vairāk par pusi no pamatkapitāla. Valde tātad arī var novērtēt mantisko ieguldījumu gadījumos, kad parādi tiek kapitalizēti. Šādos gadījumos nav noteiktu sliekšņu, līdz kuriem iespējams veikt novērtējumu... valdei. Līdz ar to var veikt par jebkādas summas ieguldījumu – parādu kapitalizācijas gadījumā. Trešā daļa paredz valdes locekļa – vērtētāja – solidāru atbildību par nepareizu novērtējumu, kas izraisījis zaudējumus.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 5. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz izslēgt 202. panta otrās daļas 4. punktu. Ar šo priekšlikumu tieslietu ministre ierosina paplašināt likumprojekta tvērumu un vēl vairāk samazināt administratīvo slogu Latvijas uzņēmumiem. Tas saistīts ar pamatkapitāla palielināšanas procedūru. Pilnīgi pietiekami, ka Uzņēmumu reģistram sniedz dalībnieku reģistra pēdējo nodalījumu, un nav vajadzīgs pēc pieteikumiem, kas adresēti pašai sabiedrībai, no tās... tas ir, no darbiniekiem, no trešām... personas iesniedz pieteikumu, ka vēlas iegūt jaunas kapitāla daļas.

Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 6. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz izteikt 202. panta otrās daļas 5. punktu šādā redakcijā: “5) ja pamatkapitāls tiek palielināts ar naudas ieguldījumu – maksājumu pakalpojuma sniedzēja izziņu vai citu dokumentu par daļas apmaksu, izņemot gadījumus, kad: a) pamatkapitālu palielina šā likuma 197. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā noteiktajā kārtībā, b) sabiedrības pamatkapitāls pēc tā palielināšanas nepārsniedz 50 000 euro;”. Priekšlikums pēc būtības ir par bankas izziņas, kas apliecina, ka nauda iemaksāta kontā, nepieciešamību. Priekšlikums paredz, ka, dibinot vai palielinot kapitālu, šāda izziņa Uzņēmumu reģistrā nebūtu nepieciešama, ja iemaksātā summa nepārsniedz 50 tūkstošus eiro.

Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 7. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Papildināt 202. pantu ar 2.1 daļu... ka valde var noteiktos gadījumos pieteikumā apliecināt pamatkapitāla apmaksu. Priekšlikums saistīts ar iepriekš apskatīto 6. priekšlikumu. Atsakoties no bankas izziņas, valdei pieteikumā komercreģistra iestādei jāapliecina, ka pamatkapitāla apmaksa ir veikta. Priekšlikuma mērķis ir saglabāt saikni, lai Uzņēmumu reģistrā tiktu sniegta informācija par pamatkapitāla apmaksu.

Priekšlikums komisijā tika atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 8. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Pēc būtības saistīts ar 9. priekšlikumu. Par administratīvā sloga samazināšanu akciju sabiedrībām. Ja iepriekš runājām par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, tad šis ir par akciju sabiedrībām. Akciju sabiedrībām, palielinot pamatkapitālu, nebūs jāiesniedz bankas izziņa vai cits dokuments līdz brīdim, kamēr pamatkapitāls sasniedz 50 tūkstošus eiro. Šis priekšlikums nosaka gadījumus, kad nav jāiesniedz maksājumu pakalpojuma sniedzēja izziņa.

Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 9. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Pēc būtības paredz, ka valde apliecinās, ka apmaksa ir veikta, kas jau aprakstīts 8. priekšlikumā. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 10. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz 332. panta pirmās daļas otro teikumu izteikt šādā redakcijā: “Pieteikumam pievieno sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu.”

Pēc būtības tas paredz to, ka pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Pieteikumam pievieno likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kā arī revidenta atzinumu (ja tika veikta revidenta pārbaude). Likvidācijas slēguma finanšu pārskats un revidenta atzinums iesniedzams arī Valsts ieņēmumu dienestā.

Attiecīgi veidojas situācija, ka vieni un tie paši dokumenti tiek iesniegti divās iestādēs – Uzņēmumu reģistrā un Valsts ieņēmumu dienestā. Lai samazinātu administratīvo slogu, kas gulstas uz komercreģistru un VID, tiek izstrādāts savstarpējas informācijas nodošanas modelis, kura ietvaros slēguma finanšu pārskats tiks nodots no vienas iestādes otrai un komersantam pašam vairs nebūs nepieciešams to iesniegt abām iestādēm. Līdz ar to no Komerclikuma 332. panta pirmās daļas izslēdzam prasību par likvidācijas slēguma finanšu pārskata un revidenta atzinuma iesniegšanu reģistrā.

Ņemot vērā, ka nepieciešams izstrādāt tehnisko risinājumu savstarpējai informācijas apmaiņai starp komercreģistru un VID, tālākajos priekšlikumos – 11. un 12. – paredzēts, ka šī norma stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.

Komisijā 10. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 11. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā, kas paredz 10. priekšlikumā izteiktā grozījuma spēkā stāšanās laiku.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizētā redakcijā izteikts pārejas noteikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Patmalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 10. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā”, otrais lasījums.

Astoņi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ātri atgādināšu. Enerģētikas likuma grozījumi paredz enerģētiskās nabadzības kritēriju jautājumu, dod iespēju lielajiem uzņēmējiem iesaistīties elektroenerģijas kopīgošanā, papildina vienotā kontaktpunkta – Enerģētikas un vides aģentūras – pienākumu loku, mazina administratīvo slogu komersantiem un precizē vispārīgo regulējumu par Eiropas Savienības līmenī noteiktiem valsts atbalsta piešķiršanas ierobežojumiem, pārņem četru Eiropas Savienības direktīvu prasības biomasas kurināmā un biodegvielas izmantošanā.

Otrajā lasījumā mēs to izskatījām komisijā.

Tika iesniegti priekšlikumi, un praktiski visi bija paskaidrojoši, precizējoši un tika atbalstīti.

1. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsaucieni: “Andri, tu paņēmi...”; “Citu likumu!”)

Enerģētikas likumu.

A. Kulbergs. Es runāju par grozījumiem Enerģētikas likumā. Ja?

Sēdes vadītāja. Nē, mums ir grozījumi Energoapgādes izmaksu...

A. Kulbergs. Atvainojos, tie ir saistīti. Tie ir saistīti.

Sēdes vadītāja. Jā, tie ir saistīti.

A. Kulbergs. Tie ir saistīti, tāpēc tā...

Likumprojektam “Grozījumi Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā” ir iesniegti astoņi priekšlikumi.

1. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 2. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Precizējums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 3. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 4. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Precizējumi... no Juridiskā biroja. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 6. – klimata un enerģētikas...

Sēdes vadītāja. Par 5. priekšlikumu arī deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 6. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 7. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 8. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Tas bija pēdējais priekšlikums.

Kopumā likumprojektu atbalstīja visa komisija.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Kulbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 10. jūnijs. Tieši tāpat kā otrajam, saistītajam, likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 15 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Kā es iepriekš teicu – saistītais likumprojekts, kuru es jau paskaidroju, “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 930/Lp14).

Iesniegti 15 priekšlikumi.

1. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Tas bija svarīgs, jo mums bija liela diskusija par siltumenerģiju un aukstumenerģiju. Te ir definīcija par aukstumenerģiju... izraisīja pareizas terminoloģijas ieviešanu. 1. priekšlikums komisijā tika atbalstīts vienbalsīgi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 2. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 3. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 4. ...

Sēdes vadītāja. Kulberga kungs, nedaudz noziņojiet, par ko ir priekšlikums.

A. Kulbergs. Labi. (Pauze.)

Sēdes vadītāja. 4. priekšlikums.

A. Kulbergs. 4. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Papildināt pantus... ka lielais uzņēmums var kļūt par energokopienas biedru... par energokopienas sakārtošanu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 5. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Izslēgt likumprojekta 9. panta... mainīt vārdus. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 6. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Par to, ka Ministru kabinets apstiprina katras saskaņotās atbalsta shēmas nosacījumus. Ir runa par to, kādā veidā atbalsti tiktu koriģēti un kārtoti. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Tātad 6. priekšlikums daļēji atbalstīts. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Pareizi formulēts... Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 8. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Klimata un enerģētikas ministrija katru gadu līdz 15. martam apkopo šā panta astotajā daļā minēto informāciju... noteikt kārtību. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 9. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Par rūpniecisko apaļo kokmateriālu izmantošanu enerģijas ražošanai, izņemot apaļkokus, kuru īpatnības... un tā tālāk. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 10. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Papildināt divpadsmitās daļas ievaddaļu aiz vārda “atbilst” ar vārdu “vismaz”. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 11. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Par siltumenerģijas izcelsmes apliecinājumu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 12. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Enerģētiskās nabadzības skartas mājsaimniecības definējums pēc kritērijiem. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 13. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Tas ir par pētījumiem, kuri veicinātu inovatīvo atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju... un enerģijas ražošanas tehnoloģiju salīdzināšana... “mūsdienīgu atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju vai dara izmantojamu atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju”... Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 14. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Papildināt pārejas noteikumus – siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas operatoram sniegt informāciju... Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Pēdējais – 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Tie bija visi 15 priekšlikumi.

Komisija vienbalsīgi lēma atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Kulbergs. Kā jau minēju, tieši tāpat kā iepriekšējam likumprojektam – 10. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Labdien vēlreiz, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģes un kolēģi! Izskatām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” pirmajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir mainīt elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās izvietojamās reklāmas apjomu, vienlaikus nodrošinot, ka visās radio programmās reklāma tiktu izvietota pēc vienotiem noteikumiem, to atbilstoši marķējot.

Šo likumprojektu atbalsta Kultūras ministrija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Reklāmas asociācija un citi mediju nozares pārstāvji.

Attīstoties nozarei un dažādiem mediju pakalpojumiem un mainoties auditorijas mediju sniegto pakalpojumu patēriņa ieradumiem, radio reklāmas apjoma ierobežojums raidstundās vairs nav nepieciešams un ir kļuvis nelietderīgs, līdz ar to likumā būtu nosakāms tikai kopējais reklāmas apjoms diennaktī. Tādēļ likumprojekts paredz noteikt, ka reklāmai atvēlētais laiks elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās diennaktī nedrīkst pārsniegt 20 procentus diennakts raidlaika, tādējādi reklāmas kopējais apjoms diennaktī joprojām būtu 20 procentu apmērā, taču tas ļautu medijiem pašiem izdarīt izvēli, kur un kādos laika posmos programmā izvietot reklāmu. Šādas izmaiņas regulējumā dotu lielāku rīcības brīvību radio programmu veidotājiem izvietot reklāmu, ņemot vērā auditorijas mērījumus, nevis vienai stundai noteiktos limitus.

Latvijā reģistrētu elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās tiek izplatīti dažādu veidu audio komerciāli paziņojumi, taču ne visi tiek atbilstoši marķēti. Līdzšinējais regulējums atsevišķos gadījumos nelietderīgi apgrūtina elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību. Likumprojekts to vienkāršo, paredzot izslēgt jēdzienus “radio veikals” un “radio veikala skatlogs”, neizdalot tos kā atsevišķu komerciālo paziņojumu veidu.

Vienlaikus likumprojekts paredz saglabāt noteikumu, ka reklāmas, kura pārsniedz 90 sekundes, sākumā un beigās tiek ietverta norāde par ilgstošas reklāmas izplatīšanu. Tāpat arī paredz noteikt, ka ilgstoša reklāma nav izvietojama svētku un reliģisko ceremoniju atspoguļošanas laikā.

Veidojot vienotus noteikumus, nodrošinot to, ka reklāma tiek atbilstoši marķēta, klausītājiem būs ievērojami lielāka iespēja nošķirt mediju redakcionālo saturu no apmaksāta satura.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

L. Rasima. 25. augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

L. Rasima. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par 2025. gada un 2026. gada finanšu pārskata revīziju Latvijas Republikas Valsts kontrolē”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā – referents Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Ir lieta, kas atbilstoši Saeimas kārtības rullim mums ir noteikta kā pienākums. Par to es arī ziņošu.

Valsts kontroles likuma 45. panta pirmajā daļā ir noteikts Saeimas pienākums konkursa kārtībā izraudzīties zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību Valsts kontroles gada pārskata revīzijas veikšanai. Lai izpildītu šo pienākumu, Publisko izdevumu un revīzijas komisija 2025. gada 5. marta sēdē, formulējot uzdevumu, uzdeva Saeimas Administrācijas Publisko iepirkumu nodaļai sadarbībā ar Juridiskā atbalsta nodaļu veikt pakalpojuma sniedzēju izraudzīšanos Valsts kontroles 2025. gada un 2026. gada finanšu pārskata revīzijas veikšanai.

Ar Saeimas Administrācijas 2025. gada 7. aprīļa rīkojumu tika izveidota darba grupa tirgus izpētes veikšanai. Tā 2025. gada 29. maija sēdē informēja komisiju, ka par pretendentu, kuram būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, izraudzīta sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Revidents un grāmatvedis”.

Aicinu Saeimu par Latvijas Republikas Valsts kontroles 2025. gada un 2026. gada finanšu pārskata revīzijas veicēju apstiprināt zvērinātu revidentu komercsabiedrību – sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Revidents un grāmatvedis”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 2025. gada un 2026. gada finanšu pārskata revīziju Latvijas Republikas Valsts kontrolē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, ir palicis pēdējais darba kārtības jautājums – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai”, ko iesnieguši deputāti Ainārs Šlesers, Andris Kulbergs, Edgars Tavars, Didzis Šmits, Ilze Stobova, Viktorija Pleškāne, Mārcis Jencītis, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans un Edmunds Zivtiņš.

Kolēģi! Tā kā mums ir palikusi mazāk nekā pusstunda līdz pārtraukumam, jautājums: vai jūs piekrītat, ka pārtraukumu taisām tagad? (Starpsaucieni.) Vai bez pārtraukuma? Tāpēc es saku... pulksten 12.30 ir paredzētas komisiju sēdes. (Starpsaucieni.)

Kolēģi, Šlesera kungam ir stunda debatēm, un viņam nepietiek laika. (Starpsaucieni.) Tāpēc es vēlreiz saku (Starpsaucieni.)... Ko, lūdzu? (Starpsaucieni.) Šlesera kungam ir tiesības to visu izstāstīt vienā gabalā.

Labi, kolēģi, ņemot vērā, ka daudziem ir ieplānotas komisiju sēdes, pārtraukums būs par pusstundu ilgāks. (Starpsaucieni: “Jā!”) Piekrītat? Tā kā parastajā laikā – pārtraukums līdz pulksten 13.30. (Starpsaucieni.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējies 21 deputāts: Oļegs Burovs, Svetlana Čulkova, Jānis Dombrava, Jekaterina Drelinga, Ligita Gintere. (Zālē troksnis.) Kolēģi, lūdzu, klusāk, lai jūs dzirdat! Ja es jūs nosaucu, lūdzu, atsaucieties, lai varu atzīmēt, ka jūs esat. (Starpsauciens: “Es esmu!”) Igors Judins, Jefimijs Klementjevs, Dmitrijs Kovaļenko, Māris Kučinskis (Starpsauciens.)... paldies, Māris ir, Lauris Lizbovskis, Nataļja Marčenko-Jodko, Ināra Mūrniece, Ramona Petraviča (Starpsauciens: “Ir, ir!”)... Ramona ir, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Aleksejs Rosļikovs, Amils Saļimovs, Edvards Smiltēns... redzēju, Jānis Vitenbergs (Dep. J. Vitenbergs: “Es!”) un Edgars Zelderis. Jānis Vitenbergs... redzu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputātu Aināra Šlesera, Andra Kulberga, Edgara Tavara, Didža Šmita, Ilzes Stobovas, Viktorijas Pleškānes, Mārča Jencīša, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana un Edmunda Zivtiņa iesniegtais lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai”.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es skatos, atkal valdības pārstāvju nav, Siliņas nav. Tas nozīmē, ka valdība ir apmierināta ar to, kā valsts attīstās.

Gribu pastāstīt... pirms nedēļas mēs jau apspriedām jautājumu par valdības demisiju. Siliņa nebija ieradusies, tagad viņa nav ieradusies vēlreiz. Bet vai tiešām viss ir ļoti labi?

Tā sanāca, ka vakar vakarā “Latvijas Televīzijā” uzstājās Kulberga kungs kopā ar vēl kādu kolēģi no koalīcijas. (Starpsauciens.) Nē, viņš uzstājās.

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, nesarunājieties ar zāli!

A. Šlesers. Runa gāja par “airBaltic” (Starpsauciens: “Runa nevar iet!”)... runa gāja par “airBaltic”. Un ko tad mēs uzzinājām? Ko mēs uzzinājām? Auguļa kungs vakar visu precīzi pateica. Rudenī būs vajadzīgi 380 miljoni, lai glābtu “airBaltic”. Tātad 700 plus miljoni jau ir notērēti, kā mēs atceramies, 571 miljons norakstīts zaudējumos, 119 miljoni par pagājušā gada zaudējumiem papildus nāk klāt, un plus vēl 29 miljoni pirmajā ceturksnī. Pāri par 700 miljoniem. Bet ir problēmiņa – tā saucamie bondi – vērtspapīri, kuri jādzēš. Un tika aizņemta nauda. Kā teica iepriekšējais satiksmes ministrs Briškens, kura šeit nav šodien, – tā bija ļoti liela veiksme. Vakar Auguļa kungs teica, ka par šo “veiksmes” stāstu gadā ir jāmaksā 58 miljoni procentu maksājumos. Briškena “veiksmes” stāsts – 58 miljoni gadā tikai procentu maksājumos! Tas nozīmē, ka ar tādu bagāžu “airBaltic” uzlidot nevar.

“Lufthansa” ieguldītie 10 miljoni eiro (varbūt nedaudz vairāk) par akcijām... patiesībā tas bija maksājums par lidmašīnu nomāšanu... nevis kāds stratēģiskais partneris, kā tika melots. Un, ja mēs apskatāmies situāciju, ka nosaukti 380 miljoni, šī lidmašīna jau nevarēs sākt lidot, jo ir tekošie zaudējumi. Vajag balastu mest nost.

Es pirms nedēļas teicu... man rodas jautājums: kur ir zaudējumi? Būtu ļoti labi, ja nu jau esošais satiksmes ministrs varētu atnākt un paskaidrot, kur ir zaudējumi, kuros maršrutos. Kāpēc mēs lidojam no Tallinas dažādos virzienos, kāpēc lidojam no Viļņas dažādos virzienos, esam bāzes atvēruši, ja strādājam ar zaudējumiem? Ja būtu peļņa, tad lidojiet kaut vai pa Āfrikas kontinentu. Ja tā ir peļņa. Bet, ja tie ir zaudējumi, tad ir jautājums: kāpēc Latvijas nodokļu maksātājiem tas ir jādotē?

Piemēram, vakar. Vakar no rīta es piedalījos dievkalpojumā Vatikānā, labs noskaņojums, un es braucu uz lidostu tādā pacilātā garastāvoklī. Un ko es ieraugu lidostā? Kā jūs domājat, ko es ieraugu? Es ieraugu to, ka man būs jālido no Romas uz Rīgu ar vecu “Carpatair” lidmašīnu. Kur palika “airBaltic” aerobusi, ka pat uz Romu... kur lidmašīna bija pārpildīta, nav “airBaltic” lidmašīnas? Nav jauno aerobusu. Vairāk nekā 20 šīs lidmašīnas ir iznomātas vāciešiem, “Lufthansa”. Kā vakar raidījumā izskanēja, laikam padsmit lidmašīnas neremontētas stāv tepat... uz zemes... tur ir problēmas kaut kādas... 15 vai vairāk. Rezultātā man un citiem Latvijas pilsoņiem uz Latviju jālido ar “Carpatair”. Fantastisks darbs! Un neviens par to nav atbildīgs. Mēs turpinām palielināt lidmašīnu iegādi. Mērķis ir pārsteigt... “Finnair”, mērķis ir pārsteigt... citas Eiropas kompānijas. Tikai jautājums: kur ir bizness? Ja lielais lidmašīnu skaits mums rada zaudējumus, varbūt kaut kādā veidā ir jāpārskata šī politika?

Es vēlreiz atkārtoju: ja mēs gribam attīstīt “airBaltic”, akcionāru līmenī ir jānodefinē “airBaltic” stratēģija. Kas to šodien nosaka? Iepriekš bija Gauss, tagad ir kaut kāda padome, kurā arī ik pa brīdim visi mainās. Un akcionārs, kas ir Latvijas valsts un valdība, tā, kas stāv pašā augšā, kam tauta ir uzticējusi... nevar pateikt, ko mums īsti vajag. Atnāk Gauss un saka: vajag nopirkt vēl tik un tik lidmašīnu. Viss. Visi visam piekrīt. Vai saka: vajag ieguldīt tik un tik naudas.

Un beigās tas viss murgainais stāsts par IPO. Es gribu uzdot jautājumu: vai jūs esat gatavi kaut vai savu mēneša algu ieguldīt akcijās uzņēmumā, ja zināt, ka naudu nekad neatgūsiet? IPO – tas ir investors, kas iegulda naudu, viņš cer šo naudu atgūt ar peļņu. Iet uz IPO ar uzņēmumu, kas strādā ar tik lieliem zaudējumiem, ar uzņēmumu, kuram ir 300 miljoni bondu, kas izmaksā 58 miljonus gadā procentu maksājumos...

Es taču teicu, kā ir iespējams tās tukšās vietas aizpildīt ar tūristiem, kas brauc uz Latviju, kuri tērē šeit naudu nesezonā. Daudz ko var darīt. Nekas nav izdarīts. Teica, ka valdībai ir cita stratēģija, viņi rīkosies savādāk. Bet stāsts ir tāds: mēs turpinām zaudēt vairs ne tikai miljonus, pieskaitot šos 380, iespējams... Kulberga kungs, es teiktu, noapaļosim uz pusmiljardu, uz pusmiljardu. Ticiet man, es nebūšu kļūdījies, ka rudenī prasīs pusmiljardu, ja netiks pieņemts kāds lēmums. Bet problēma jau ir tāda: ja katra diena ir zaudējumi, tad rīcībai jābūt šodien.

Būtu ļoti labi, ja valdības ministri šodien piedalītos, pat zinādami, ka pozīcija šodien neatbalstīs demisiju, bet vismaz atspēkotu argumentus, lai neteiktu, ka Šlesers mānās, kaut ko ir izdomājis. Es runāju ar faktiem, un tie fakti šodien visiem ir zināmi. Un tā ir viena tēma, kas attiecas uz “airBaltic”. Godājamie kolēģi, rēķinieties, ka rudenī būs vajadzīgs vēl pusmiljards, ja nekas nemainīsies.

Jautājums ir tāds: kāpēc klusē prokuratūra? Tāpēc, ka ģenerālprokurors Stukāns tagad skraida un vāc balstiņas, lai viņu nenoņemtu. Viņš amatiņu it kā saglabāja, bet šodien, lasot soctīklos informāciju par to prokurori, kuru viņš tā kā mēģināja kontrolēt, ietekmēt... viņš teica: “Atnes to Kariņa lietu, apskatīšos, ja kaut kas nebūs labi, tad es tevi pabīdīšu malā.” To saka šī prokurore, un tas ir fakts. Tas nozīmē, ka Kariņa lidojumi kaut kur ir nolikti plauktiņā vai mapītē, lai to visu piesegtu, tāpat kā Jaunās VIENOTĪBAS aplokšņu algas, tāpat kā daudz kas cits... “zelta” balsti un viss pārējais. Kā teica ģenerālprokurors Stukāns – kamēr būvē kaut vai vienu balstu, “zelta” balstu, gadā, būvniecība turpinās, mums nav pamata ierosināt kriminālprocesu un uzrādīt apsūdzības par izšķērdēšanu, jo mēs īsti nevaram aprēķināt, varēsim aprēķināt tad, kad viss jau būs pabeigts. Ko var pabeigt, ja nav naudas? Ja projekts no divarpus miljardiem ir izaudzis – dārdzībā – līdz 10 miljardiem (bez vilcienu iepirkuma)... un redzot, kā pie mums tās cenas lec, tad viss ir pietiekami sarežģīti.

Līdz ar to Jaunā VIENOTĪBA savu ģenerālprokuroru Stukānu pašreiz ir ielikusi grožos, viņš neko nedarīs. Tā ka, malači, super – savs ģenerālprokurors! Tikai viena lieta – tauta jau nav muļķe, tā visu to redz. Un tā nav opozīcijas kaut kāda retorika, es runāju ar faktiem. “Carpatair” lidmašīnas lido, “airBaltic” strādā ar zaudējumiem, un, kā konstatēja Valsts kontrole... to jau tagad pat valdībai iepriekš atsevišķi draudzīgie žurnālisti saka: esot izlasījuši to Valsts kontroles ziņojumu, un viņiem mati ceļas gaisā... to, ko viņi ieraudzīja. Izrādās, ka “airBaltic” neviens nav uzraudzījis. Tātad iedomājieties – valde strādā, padome, kurai jāuzrauga, neuzrauga, virs tās ir akcionārs, kas neuzrauga, ministrs neuzrauga, valdība vispār neinteresējas.

Tā pie mums tiek pārvaldīta valsts. Tāpēc viens miljards zaudējumu “airBaltic” – tas ir cipars, ko šodien nāksies akceptēt. Šajā gadā “airBaltic” zaudējumi būs viens miljards. Fantastisks bizness! Jautājums ir tāds: vai šāds “airBaltic” ir vajadzīgs? Mana atbilde ir: nē, “airBaltic” būtu jāsaglabā tikai un vienīgi ar vienu bāzi Rīgā. Lidojumi uz Rīgu un no Rīgas – lai brauktu tūristi, lai brauktu uzņēmēji un lai mūsu cilvēkiem būtu iespēja ceļot bez savienojumiem, bet vienlaicīgi skatoties, lai tie maršruti ir peļņu nesoši vai vismaz zaudējumus nenesoši. Kāpēc valdība nevar noteikt šādu stratēģiju? Negrib? Tas ir labs jautājums.

Tālāk. Kas vēl ir noticis pēdējā laikā? (Starpsauciens.) Gaiļezera slimnīcā notikušas izmaiņas. Ārsti tur tagad piketē, protestē. Izrādās, ka tur ir tāda padome, caur kuru ir izdarīts politisks spiediens. No Gaiļezera slimnīcas nācās aiziet projām cilvēkam, kuru kolektīvs atbalsta, – Normundam Staņēvičam. Kāpēc? Varbūt kāds varētu paskaidrot? Kāpēc Normundam Staņēvičam, profesionālam menedžerim, kurš ir vadījis dažādus uzņēmumus un kuru atbalsta slimnīcas kolektīvs, vadošie ārsti, ir jāiet projām? Ko viņš ir darījis nepareizi? Šitā “muļķīšu mētāšana”, ka mēs neko nezinām. Mēs neko nezinām, kaut kāda padome ir pieņēmusi šādu lēmumu. Bet patiesība ir tāda (viņš atklāti publiski arī teica), ka uz viņu ir izdarīts politisks spiediens. Gaiļezera slimnīca, tātad lielākā slimnīca, kurai būtu vajadzīga profesionāla pārvalde... vadītājs bija spiests aiziet, tāpēc ka pret viņu tika vērsts politisks spiediens.

Tā ka, godājamie kolēģi, problēmu ir ļoti daudz. Šodien mēs redzam – pie Saeimas bija protesta akcija par tālmācību. Godīgi sakot, es nesaprotu, šis varbūt ir mazākais jautājums, par kuru būtu jārunā, bet kāpēc ir jāņemas, zinot to, ka ir virkne ģimeņu, cilvēku, kas dažādu apsvērumu dēļ ir izvēlējušies tālmācību? Kāpēc viņiem to liegt? Es to nesaprotu. Es saprotu, ka ir dažādas problēmas, dažādās skolās ir bērnu trūkums, bet, pasakot, ka ir kaut kādi diplomātu bērni vai vēl kaut kādi izredzētie, kuriem ir pieejama tālmācība, bet parastiem mirstīgajiem cilvēkiem nav... es uzskatu, ka tā ir kļūda un valdība ir rīkojusies diemžēl pretēji sabiedrības interesēm.

Ja mēs apskatāmies ekonomiskos rādītājus, pēdējā nedēļā parādījās jauna statistika par investīcijām, un tas, ko es vairākkārt no šīs tribīnes esmu teicis, ir apstiprinājies. Izrādās, ka Lietuvā ārvalstu investīcijas ir apmēram par 12 miljardiem lielākas salīdzinājumā ar Latviju, Igaunijā ārvalstu investīcijas ir apmēram par 10 miljardiem lielākas. Tātad Lietuvā ekonomikā ir par 12 miljardiem vairāk naudas ienācis, Igaunijā – par 10 miljardiem.

Tālāk... nākamais cipars, par kuru arī mēs esam daudzkārt runājuši, – izsniegtie kredīti. Sanāk apmēram tā, ka Igaunijā kredīti ir izsniegti par 10 miljardiem vairāk nekā Latvijā, arī Lietuvā kredīti piešķirti apmēram par 10 miljardiem vairāk nekā Latvijā. Ja šos ciparus saliekam kopā, tas nozīmē, ka Igaunijas ekonomikā ir par 20 miljardiem vairāk naudas un Lietuvā ir par 22 miljardiem vairāk, plus klāt nāk vēl viens cipars, tas ir, vietējās investīcijas, kur gan igauņi, gan lietuvieši ievērojami apsteidz Latviju. Tur jūs droši varat pierēķināt katrā valstī vēl kādus piecus līdz septiņus miljardus, kas ir investēti vairāk. Rupji sakot, tur ekonomikā atrodas gandrīz no 25 līdz 30 miljardiem vairāk naudas.

Vienotība šo valsti ir pārvaldījusi praktiski bez pārtraukuma 15 gadus. Un, ja sasniegums ir tāds, ka mēs atpaliekam par 25–30 miljardiem investīciju apjomā... tad nav jābrīnās, kāpēc Igaunijā ienākumi valsts budžetā... ja proporcionāli sarēķina uz cilvēku skaitu, jo Igaunijā iedzīvotāju ir par pusmiljonu mazāk... būtu par 10 miljardiem lielāki. Tāpēc ka ekonomikā ir vairāk naudas. Mums ir 15,1 miljards ienākumi, viņiem – 17,7. Multiplicējam uz iedzīvotāju skaitu: viņiem ir 25, mums – 15. Lūk! Naudas apjoms ekonomikā rada arī ienākumu palielināšanu budžetā. Protams, katrā valstī var... arī Igaunijā un Lietuvā ir savas problēmas, bet viņu bāze ir par 25–30 miljardiem lielāka nekā Latvijā.

Kur ir šis plāns? Ekonomikas ministrs Valainis ir teicis, ka vajag divkāršot ekonomiku. Es gribētu kaut vai tos trīs punktus redzēt. Divus gadus šī valdība jau strādā. Kur ir šis ekonomikas dubultošanas plāns? Pagaidām mēs redzam: ienākumi nepildās, ir mazāki, nekā plānoti, izdevumi ir lielāki, ņemot vērā dažādus sadārdzinājumus. Tas nozīmē to, ka šogad paredzētie divi miljardi, ko valdība plānoja aizņemties, nebūs pietiekami, lai ar šo naudu varētu nodzēst visus ugunsgrēkus. Būs vajadzīgi vairāk nekā divi miljardi. Un, ja mēs turpinām šādi planēt, kā to dara Vienotība 15 gadus, tas nozīmē, ka vēl 10 gadi un mums ārējais parāds būs 50 miljardi, un tad aizņemtā nauda, lai to... lai apkalpotu šo parādu, būs jāmaksā pusotrs miljards, nevis pusmiljards šogad, nevis 630 miljoni nākamgad, kā Finanšu ministrija ir aprēķinājusi. Mums nāksies maksāt pusotru miljardu.

Saliekot šādus ciparus, es teiktu tā: kā valsts var attīstīties, ja nav ekonomiskās attīstības stratēģijas? Un tur, kur ir tie ugunsgrēki – “airBaltic”, “Rail Baltica”, – būtu jāpieņem lēmumi. Lēmumi vispār netiek pieņemti. Netiek! Tagad arī tikšanās ar igauņu un lietuviešu kolēģiem. Ko tad mēs dzirdam? Mēs kopā to “Rail Baltica” attīstīsim. Ar igauņiem viss ir skaidrs, to mēs zinām. Viņiem pietiek, ja šis projekts tiek realizēts no Tallinas lidostas līdz Pērnavai. Somu tūristi, kas iebrauc ar prāmjiem, var braukt uz viņu kūrortu Pērnavu ar ātrvilcienu. Plus viņi savieno divas lielās pilsētas. Pie mums – Salaspils. Neesmu dzirdējis kādu citu argumentu.

Un premjere Siliņa saka: jā, mums jāsavieno Baltijas valstis. Tātad jautājums: kāpēc mums ir jāsavieno? Kur ir jēga savienot caur Salaspili? Kur ir ekonomiskais pamatojums? Ja iepriekš teica, ka iekšā būs iekļauta lidosta “Rīga”, tagad ne lidosta “Rīga”, ne centrālā dzelzceļa stacija netiek iekļautas. Godājamie kolēģi, tas ir apsmiekls, tas ir apkaunojums! Un maksāt 10 miljardus, lai šis vilciens brauktu caur Salaspili? Kur ir pievienotā vērtība? Cik reisu būs dienā? Pat ja mēs iedomājamies, ka valdība aizņemsies vēl vairāk, lai savienotu arī ar lidostu, “airBaltic” jau tūlīt bankrotēs. Ar ko tad savienos? Ar kurām citām aviokompānijām? Šajos jautājumos tā ir... tā ir milzīga katastrofa.

Tas, ka Viļņa ir kļuvusi par lielāko Baltijas pilsētu, arī ir fakts. Tas ir tas, ko pagājušajā nedēļā oficiāli publicēja. Tas, ka Rīga ir nabadzīgākā pilsēta, tas arī fakts. Tas, ka Latvija ir viena no nabadzīgākajām Eiropas... jā, dažos rādītājos mēs varbūt neesam nabadzīgāki par Rumāniju un Bulgāriju, bet kopumā mēs esam pašās, pašās beigās starp visām Eiropas Savienības valstīm, turpretī Igaunijai un Lietuvai ir savi veiksmes stāsti. Kurš pie tā ir vainīgs? 15 gadus VIENOTĪBA ir vadījusi šo valsti. 15 gadus! Vai 15 gados nav iespējams uztaisīt 10 pagriezienus, lai būtu izrāviens?

Es vēlreiz saku: es klusētu, ja būtu tāda sajūta, ka lieli projekti tiek realizēti, ka notiek maģistrāļu būvniecība, te ienāk visādi haiteki, ienāk IT centri. Tūlīt, tūlīt, tūlīt viss aizies. Nekā nav. Nekā nav. Cilvēki brauc prom, 300 tūkstoši cilvēku ir aizbraukuši prom.

Un tas, ko mēs tagad redzam... ja šo problēmu ir tik daudz, varbūt vajag atgriezties pie vecā lozunga: “Latvieti, nepadoties – krievi nāk!” Tur vismaz ir kaut kāda enerģētika, kā mēs to šodien redzējām, tur uzreiz ir kaut kāds spars, vienā pusē, otrā, tur cilvēki aizmirst problēmas, galvassāpes, ekonomiskos jautājumus, kuri rada problēmas katrā ģimenē. Bet to jau var izdarīt tā emocionāli, uz īsu brīdi, ar kaut kādām tādām nelielām problēmiņām un provokācijām jau nevar atrisināt to, kur ir nepieciešami reāli risinājumi. Un tas, ka Latvijai būtu nepieciešama profesionāļu valdība, kas atnāk un pasaka: ņemot vērā, ka esam bankrota priekšā un mums ir jāsamazina izdevumi, mēs pieņemam lēmumu. Labi, es piedāvāju valsts pārvaldi samazināt par 30 procentiem uzreiz. Vēlreiz gribu pasvītrot: es nerunāju ne par mediķiem, ne par skolotājiem, ne par policistiem, bet par birokrātiem, baltajām apkaklītēm, kas ir saradušās pārāk daudz. Nu pasakiet – jūs samazināsiet kaut vai 10 procentus, šogad Jaunās VIENOTĪBAS valdība samazinās vismaz 10 procentus, kaut kādā veidā solidarizējoties ar... šiem lielajiem zaudējumiem.

Te tiek runāts, ka tiek veidotas darba grupas, kuras vērtēs, kā mazināt birokrātiju, bet skaidrs ir viens – Jaunā VIENOTĪBA nevar atrisināt birokrātijas problēmas, jo tā pati ir šī problēma, tā ir tā, kas radījusi visu šo lielo pārvaldi. Jūs varat teikt, ko gribat, bet, ja jūs nevarat atlaist cilvēkus... Privātā kompānijā, ja ienākumi ir mazāki par izdevumiem, vai nu liek klāt savu personīgo naudu, vai arī samazina izdevumus, lai cik tas sāpīgi nebūtu, bet izdevumu samazināšana – tas ir tas, ko dara privātā biznesā. Tas ir pilnīgi normāli. Izņemot Latvijas valsti.

Ja mēs apskatāmies situāciju saistībā ar vēlēšanām, ko mēs dzirdam? Vienā vēlēšanu iecirknī ir tādas problēmas, otrā vēlēšanu iecirknī ir šādas problēmas, nevar nobalsot, cilvēki nāk... varbūt Jaunā VIENOTĪBA tieši to arī gribēja – lai vēlēšanas notiktu tā, ka daudzi cilvēki, kas atnāk un kas zina, ka ar šo balsojumu nebūs labvēlīgi Jaunajai VIENOTĪBAI... varbūt tāpēc... lai viņi iet uz mājām un nenāk atpakaļ, redz, ka nevar nobalsot, un viss.

Vai es esmu kaut ko izdomājis? Es to šodien skatos ziņās, par to runā visi, par to runā “Latvijas Televīzijā” – ar vēlēšanu norisi ir problēmas, mazākas, lielākas, kaut kas uzkaras. Bet demokrātiskā valstī atklātu, godīgu vēlēšanu norise ir galvenais jautājums, ap ko viss grozās. Ja šī valdība nevar nodrošināt, ka vēlēšanas notiek godīgi, caurspīdīgi un visas šīs jaunās tehnoloģijas neuzkaras, tad par to ir jāuzņemas atbildība. Un mēs jau nerunājam par to, ka pēkšņi nolēmām rīkot vēlēšanas un neesam īsti sagatavojušies. CVK strādā pastāvīgi – no vienām vēlēšanām uz otrām. Kāpēc tagad, uzlabojot veco sistēmu, jaunā sistēma nedarbojas pienācīgi? Cilvēkiem rodas bažas, šaubas par to, ka kaut kas īsti labi nav.

Tā ka, godājamie kolēģi, jautājumu ir ļoti daudz, problēmu ir ļoti daudz. Bet kā mēs tās risināsim? Kā mēs risināsim? Es saprotu, ka pēc dažām dienām ir vēlēšanas un visi gaida ar bažām vēlēšanu rezultātus, bet pamatjautājums ir tāds... vēlēšanas beigsies jau pēc dažām dienām, un valdībai tas neko nepalīdzēs. Valdībai ir jāsāk pieņemt lēmumi. Kāpēc Siliņa guļ? Kāpēc valdība guļ? Kāpēc nav šie plāni?

Es esmu pārsteigts. Es esmu vienmēr teicis: esmu gatavs atbalstīt visus nepopulāros lēmumus, ja tie ir saistīti ar kaut kādu cēlu, saprotamu mērķi. Es neredzu šos mērķus, es neredzu šos uzstādījumus. Bet ko es redzu? Es redzu to, ka premjere Siliņa pirms kāda laika intervijā laikrakstam “Diena” – par ko es esmu jau vairākkārt runājis – pateica: “Mēs strādājam, lai Šlesers nekļūtu par mēru.”

Es uzrakstīju iesniegumus gan KNAB, gan SAB, gan VDD, gan prokuratūrai. Un pats interesantākais – es pirms pāris dienām saņēmu no VDD atbildi: viņi esot pārbaudījuši, viss ir labi. Viss esot labi. A kā ar Kariņa lidojumiem? Kāpēc tur joprojām tik ilgi izskata? Tur nevar saprast īsti, vai viņš ir lidojis... varbūt tas nebija Kariņš, varbūt kāds cits ir lidojis viņa vietā, vienkārši Kariņš tiek izmantots. Kāpēc ilgi tiek vilcināti citi jautājumi? “Zelta” pāļi... Bet šeit pārbaudīt, ka viss ir kārtībā un ka valdība strādā, lai Šlesers nekļūtu par Rīgas mēru... ka tas viss ir labi. Skaidrs, ka drošības struktūras vistiešākajā veidā ir saistītas ar esošo varu.

Godājamie kolēģi, es varētu turpināt vēl un vēl, un vēl, un vēl uzskaitīt problēmas. To ir pārāk daudz. Tas, ko mēs apzināmies, – ka šajā Saeimā balsu sadalījums ir tāds, kāds ir, izveidot kaut ko pilnīgi jaunu un gada laikā visu izmainīt būtu ļoti grūti, vienīgais, ja tā būtu tiešām profesionāļu valdība.

Bet gribu šodien aicināt Valsts prezidentu Rinkēviču rīkoties, jo viņam ir nepieciešams vai nu skaidri pateikt, ka viņš atbalsta šo valdību un ka viss ir labi, vai tomēr ir vajadzīgas valdības izmaiņas. Es domāju, ka Rinkēvičam arī būs jāizšķiras, vai viņš atbalsta šādu valdību vai neatbalsta, jo gaidīt pusotru gadu ar šādu klibu valdību nav iespējams, tas maksās mums miljardus – nevis izdomātas naudas, bet faktiskas naudas.

Līdz ar to es aicinu Valsts prezidentu nostāties vienā vai otrā pusē – vai nu viņš atbalsta šo valdību, vai neatbalsta. Un, ja gadījumā viņš neatbalsta šo valdību, tad es aicinu Valsts prezidentu rīkoties un aicināt šai valdībai nolikt pilnvaras, ja šodien balsojums nebūs sekmīgs, un attiecīgi tad virzīt profesionālas valdības izveidi kā galveno prioritāti, izvēloties profesionālu premjeru, profesionālus ministrus. Iespējams, daudziem jānāk no malas, no nozarēm jāpiesaista speciālisti. Es teiktu tā, ka, piemēram, Normunds Staņēvičs noteikti varētu būt labs veselības ministrs jaunā valdībā, ja reiz viņu atbalsta tik liels kolektīvs.

Tā ka, godājamie kolēģi, profesionāli cilvēki mūsu valstī ir. Jaunā VIENOTĪBA nav vienīgā organizācija, ap kuru viss grozās mūsu valstī.

Godājamie kolēģi, es aicinu šodien balsot “par” Evikas Siliņas valdības demisiju un vienlaicīgi arī Valsts prezidentu rīkoties un nostāties vienā vai otrā pusē – vai nu viņš atbalsta šo valdību, vai ne.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai. (Dep. J. Simanovska: “10 minūtes vai 15?”) 15 minūtes.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamie kolēģi! Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Man ir pirmais jautājums Šlesera kungam. Jūs gribat nogāzt Siliņu. Jautājums: ko jūs liksiet pretim? Jūsu lēmuma projektā, lai nogāztu valdību, ir sešas rindiņas. Tas nav pārāk konstruktīvi. Tur nav analīzes, tur nav nekā cita, tikai deklaratīvi apgalvojumi. Tātad tas ir tikai priekšvēlēšanu kampaņas paņēmiens.

Jūs nupat pārmetāt “Nacionālajai apvienībai” priekšvēlēšanu kampaņas paņēmienus Saeimas zālē, un es jums varu piekrist. Tā vietā, lai nāktu ar konstruktīvu rīcību, viņi atnāk ar polarizējošu deklarāciju un iemet Saeimā bumbu. “Stabilitātei!” bumbu atsper. Visi nokļūst ziņās. Un ko mēs no tā esam ieguvuši?

Bet ko jūs piedāvājat? Jūs pārmetat ekonomiskos jautājumus... problēmas... un tam es arī varu piekrist. Tas, ko mēs redzam šobrīd pasaulē, – ekonomiskās ziņas ir satraucošas. To mēs visi redzam. Mēs arī redzam to – blakus ir karš, ir sarežģīta situācija, un šajā situācijā mums ir vajadzīga valdība, uz kuru mēs varam paļauties un par kuru mums ir pārliecība, ka šī valdība strādās cilvēku interesēs. Un es esmu pārliecināta, ka Evikas Siliņas valdība tāda ir, tā strādās cilvēku interesēs. (Starpsauciens: “Kad?”)

Tai pašā laikā, paskatieties... es jums atgādināšu pāris faktus no pagātnes. Kas bija pirms kāda laika? Mēs atceramies krīzi. Šlesera kungs bija valdībās kopš divtūkstošo gadu sākuma, viņš bija gan Ministru prezidenta biedrs, gan satiksmes ministrs. Tad šī valdība nepamanīja tuvojušos ekonomisko krīzi. Un 2008. gadā tā atnāca. Un tad nogruva “Parex banka”. Kāpēc tā nogruva? Tāpēc, ka tā bija ļoti daudz darbojusies ar Krievijas un NVS ieguldījumiem un nebija aprēķinājusi... Ko darīja valdība, kurā Šlesera kungs bija satiksmes ministrs un kuru vadīja jūsu partijas biedrs? Šī valdība glāba “Parex banku”, ieguldot “Parex bankā” 1,7 miljardus eiro. Kas notika tālāk? Iestājās pamatīga ekonomiskā krīze Latvijā. Un tad valdība bija spiesta griezties pie starptautiskajiem partneriem un saņēma aizdevumu paketi par 7,5 miljardiem eiro. Tas bija pirms 10 gadiem. Un tad šī valdība krita.

Daudzas ekonomiskās problēmas, kuras mēs redzam tagad, ir saglabājušās no tiem laikiem – no tiem laikiem, kad jūs bijāt valdībā un nepamanījāt krīzes tuvošanos. Tieši tāpēc es uzskatu, ka mums ir vajadzīgi kompetenti cilvēki, kas saprot to, kas ir nepieciešams, un kas saprot cilvēkus.

Līdz ar to es pilnīgi noteikti iestājos pret jūsu populistisko pieprasījumu, jo es gribu valdību, uz kuru es varu paļauties un kas tajā brīdī, ja būs kādas problēmas, neglābs savus čomus un oligarhus – Krasovicki un Karginu –, bet rīkosies mūsu interesēs, Latvijas cilvēku interesēs, un aizstāvēs mūs. Un tieši tāpēc es uzskatu, ka šis pieprasījums ir absolūti nepamatots un... priekšvēlēšanu retorika.

Man ir vēl viens jautājums. Un tas ir tas pats... “Nacionālajai apvienībai”. Mēs redzējām, ka tiek izmantotas vienas un tās pašas priekšvēlēšanu metodes. Es tiešām vēlētos uzzināt: ja jūs izvēlaties līdzīgas priekšvēlēšanu metodes, kas notiks tajā brīdī pēc vēlēšanām, kad būs jāsāk veidot koalīcija? Vai jūs būsiet tikpat tuvi kā priekšvēlēšanu metodēs? Un es tiešām, Indriksones kundze, labprāt dzirdētu atbildi, vai arī tad jūs tuvosieties un turpināsiet tikpat labu saspēli kā šeit?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis nepavisam nav par vēlēšanām, šis ir par Latvijas valsti. Tāpēc šeit arī kāpju, jo mani uztrauc – mani ļoti uztrauc! – tas, ka šī valdība patiesībā pati sev liek kaklā cilpu un velk vēl pie kājas parāda bumbu. Šī cilpa tiek likta ne tikai valdībai kaklā, tā ir visai valstij un Latvijas sabiedrībai kaklā. Ar to es gribu teikt, ka “Rail Baltica” strupceļš, nepaceļamais strupceļš, ir tas, ka ir pamattrases līgums par 3,7 miljardiem. Kurš šo līgumu parakstīja? Līgumu parakstīja 2023. gada 28. decembrī. Kura tā ir valdība? Šī valdība! Tā ir šī valdība! Neizvērtējot līgumu, neizvērtējot saistības, 3,7 miljardus... parakstīja, tagad pati uzdod sev jautājumu: kāpēc ir tik dārgi? Kāpēc tas ir nepaceļams un nav salīdzināms ar Igauniju? Jūs līgumu parakstījāt, neizvērtējot pienācīgi.

“airBaltic”. “airBaltic” ir stāsts, kurš turpina šo jautājumu. IPO ir izsapņots. Nav IPO šobrīd variantu. Tā ir izsapņota leģenda. Un ekspansijas biznesa plāns, kas bija iesākts 2018. gadā, bija apturams, jo loģiski – loģiski! – Ukrainas karš, kovida ietekme... un šos dzinējus jau zināja pirms tam. Nav pamata domāt, ka “airBaltic” var būt ar 100 lidmašīnām. Nebija nekāda pamata, kāpēc mums vajag šo cilpu kaklā uzlikt ar 50 lidmašīnām. Latviju var apkalpot... un to saka speciālisti, nevis es... Latvijas haba vajadzības ir 30 lidmašīnas mūsu iedzīvotāju un biznesa interešu apkalpošanai.

Es gribētu pieminēt piemēru. “Finnair” ir 80 lidmašīnas, Polijas “LOT” ir 86, “SAS” ir 133, “Norwegian Air” ir 88. Mēs gribējām 100. Mēs kā – gribējām izkonkurēt šīs aviokompānijas, kurām mātes tirgū ir kādi miljoni ar pasažieriem un lidojumiem?

Atgādinu, lēmumu par 30 plus 20, tātad 50, lidmašīnām pieņēma 2023. gada novembrī. Kura valdība bija pie tā lēmuma klāt, kura tagad uzdod jautājumus? Jo tās ir saistības, tās ir tiešas, konkrētas saistības. To mums arī apstiprināja vakardien Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Jūs uzdodat jautājumu par 12 “Audi e-tron” un uztraucaties, kādā sakarā “airBaltic” padome un valde ir apstiprinājusi šādu auto iegādi, kas ir nieka 228 tūkstoši pret 50 lidmašīnām, kas ir četru miljardu saistības. Un par to neuzdod jautājumu. Nav bijis uzdots jautājums, kāpēc mums vajag tik daudz lidmašīnu. Nav bijis pateikts, ko mēs darīsim ar šīm lidmašīnām, kāda ir ietekme uz to. Nē, tas nebija tik svarīgi. Bet 12 “Audi e-tron” bija ļoti svarīgs jautājums.

Kāpēc tas viss notiek? Citu iznākumu īstenībā nevarēja sagaidīt. Ar tādu pārvaldību, kā mēs pārvaldām kapitālsabiedrības, cits iznākums nevarēja būt. Jo problēma ir tāda, ka padomēs un valdēs tiek ielikts savējo klubiņš, jo nav profesionāļu. Reāli nav profesionāļu, ir savējie. Ir tādi merirandi, austrupes, vaski, kas tur ir, bet nav reāli... Enerģētikas uzņēmumos nav enerģētiķu, siltumuzņēmumos nav siltumenerģētiķu un avio... nav aviospeciālistu. Valdība pierāda, ka nav spējīga pārvaldīt šos uzņēmumus, jo – un to ir Jaunā VIENOTĪBA izveidojusi – ir ieviests tāds korporatīvās pārvaldības institūts, ka tikai ar šī institūta korporatīvās pārvaldības svētību var nonākt tajā VIP klubiņā. VIP klubiņš ir visās valdēs un padomēs, un citiem tur ieejas biļetes nav.

Tas ir praktiski ieviests kontroles mehānisms ar Lietuvā reģistrētu biedrību, kurš tiek uztverts kā supereksperts... visur medijos, visur konkursos ir iekšā kā vērtētājs... kurš tad būs tas pareizais nominētais. Filtrs, kurā ielikt savējos... un ielaist VIP klubiņā savējos. Bet galvenais uzdevums nav bijis pateikt, ko tad vajag pārvaldīt, piemēram, “airBaltic” padomē pat nav bijis uzdevums pateikt, kādi ir mērķi īpašniekam, kādi mērķi ir Latvijas Satiksmes ministrijas kā (Nav saklausāms.)... Kam? Kam ir domāts šis plāns? Vispār jautājumi nav uzdoti.

RAKUS bija pēdējais piliens, kurā, manuprāt, vienkārši parādīja vietu... netīšām atnāca profesionālis... te tev būs vieta ārā. Profesionāļus mums nevajag šinī VIP klubiņā.

Tādi jautājumi kā “airBaltic”, “Rail Baltica”, “Latvijas dzelzceļš”, enerģētika, “Latvenergo”, ostas – tiem ir jābūt premjera dienaskārtības jautājumiem, tie nevar būt kaut kur tur ministrijā. Ja tu stājies amatā un tie ir tie galvenie jautājumi, kas ietekmē visas Latvijas finanses, budžetu, saistības, katru iedzīvotāju, tad tas ir tavs jautājums dienaskārtībā, un tu nominē un liec cilvēkus, kas var atbildēt par šo jautājumu, var risināt šo jautājumu. Tā ir tava atbildība kā premjeram, ka tur ir mēsli.

Es uzskatu, ka tiek stiepta gumija. Būs milzīgas saistības, un šis budžets nav sastādāms bez atbildēm uz svarīgākajiem finansiālajiem jautājumiem. Tāpēc es uzskatu, ka premjere netiek galā ar šiem jautājumiem. To mēs redzam konkrēti ar šiem faktiem un šīm saistībām.

Tāpēc es atbalstu demisiju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Nu ko, šī ir kārtējā reize, kad Evikas Siliņas krēsls ir tukšs. Nav pārsteigums. Es pateikšu ļoti īsi, kā es to redzu.

Cienījamie kolēģi, es vēlos jums atgādināt, ka Eviku Siliņu un viņas komandu darbā ir pieņēmis Latvijas parlaments. Mēs esam viņas darba devēji, un viņas pienākums bija šodien būt šeit, lai cik nepatīkami vai patīkami tas būtu. Uzklausot arī kritiku, nereti var uzklausīt kādas labas idejas, ja šādas spējas ir un ja ir vēlme klausīties.

Es vēlos izcelt vēl vienu lietu, kas attiecas uz jums, frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vadītāju, Jurēvica kungs! Man tiešām bija ļoti skumji dzirdēt, ka šīs divas nedēļas pēc kārtas jūs uzņēmāties tādu lomu, ar ko jūs patiesībā lepojāties, ka jūs personīgi esat aicinājis Ministru prezidenti neierasties uz šīm divām sēdēm, kad Latvijas parlamentā tiek skatīts jautājums par viņas demisiju.

Mēs nebūtu atgriezušies šodien pie šī jautājuma, ja viņa kaut vai formāli būtu sēdējusi šeit pagājušajā nedēļā. Jūs uzņēmāties tādu... nu, tā taču ir Šlesera priekšvēlēšanu kampaņa, ko tad viņai te nākt? Jūs esat tagad uzņēmies to, ka pārstāvēsiet visu Latvijas tautu, arī to daļu, kas labprāt kaut ko gribētu dzirdēt, ko Ministru prezidente, iespējams, no šīs tribīnes paustu. Bet, nē, jūs izdomājāt... Ministru prezidente... okay, priekš kam iet? Jurēvics teica, ka nav jāiet. Viss ir kārtībā.

Labi. Ar to jūs vēlreiz un vēlreiz parādāt savu attieksmi, tajā skaitā arī pret sevi. Jūs taču varat te nenākt. Un nenāk! Nenāk ministri, nenāk parlamentārie sekretāri... uz Pieprasījumu komisijas sēdēm. Sēdes dažās komisijās ir zem katra... līmeņa... vienkārši tā, ka... Pat dažu jūsu komisiju vadītāji, nesaukšu vārdā, jau jums aiz muguras čukst, sūdzas... vai uz komisijas sēdēm neiet. Iespējams, kaut kas varbūt nav kārtībā ar kvalitāti, bet jūs paši esat tās kvalitātes radītāji, pieļaujot to, ka Ministru prezidente var neatnākt... pieļaujot visu šo darba kvalitāti, kuras nav. Un jums par to ir nospļauties.

Kas attiecas uz Šlesera kampaņu, ziniet, draugi mīļie (lai gan kādi jūs man draugi, kolēģi uz laiku), jūs esat labākā Aināra Šlesera kampaņa – ar savu aroganci, savu bezdarbību, savu vienīgo priekšlikumu, kas jums ir. Būt pret Šleseru, lai vai kas, – tas ir jūsu kampaņas pamats. Pret Šleseru! Un turpināt – ko? To, par ko visi cepas, to, par ko... Cilvēkiem ir acis, viņi redz, kas notiek Latvijā; viņi redz, kas notiek viņu maciņos; viņi redz, kādas cenas ir veikalos. Viņi arī šodien redzēja šo saspēli starp labo un kreiso flangu. Jūs esat tie, kas to piespēlē un to pieļauj. Jūs to atļaujat, un jūs tur varat... divi jauni cilvēki... smieties, raudāt, vēl kaut ko, bet tā ir, pat ja jūsu burbulī tā nedomā, ir vēl daudzi citi, par kuriem, iespējams, jums nav nekādas nojausmas.

Tādēļ ziniet, kā būs? 8. jūnijā, kad jūs pamodīsieties, šie ķirsīši, kas jums te ir piesprausti, nokritīs kā tie ķiršu kauliņi... grabēdami nokritīs tie jūsu ķiršu kauliņi. Lūk!

Vēlreiz – man ir ļoti žēl, ka Ministru prezidentes šodien nav šeit, jo būt šeit ir viņas tiešais darba pienākums. Bet par darba tikumu – nu, jūs pats izteicāties: var nedarīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, šodien, man liekas, visu dienu mēs pavadām, runājot par to, kurš ar kuru ir saspēlējies un kurš pret kuru mēģina izvērst savu politiku. Ja reiz šodienas saruna ir par Eviku Siliņu, tad, es domāju, mums ir jāskatās par dzīvi – kāda būs politiskā dzīve pēc 8. jūnija, pēc pašvaldību vēlēšanām. Es domāju, lielā mērā šobrīd tie jautājumi, kas koalīcijā ir iesaldēti un netiek risināti... Ja koalīcijā darbs ir apstājies, tā ir Evikas Siliņas atbildība, viņa ir pelnījusi demisiju. Es domāju, tas, vai darbs uzlabosies pēc 8. jūnija, vai būs jauna valdība vai nebūs, vai esošā sāks strādāt vai turpinās stagnēt, būs atkarīgs no Evikas Siliņas personīgajām ambīcijām. Vai uzvarēs Evikas Siliņas personīgās ambīcijas un nekas nemainīsies, vai arī daļa Jaunās VIENOTĪBAS, kas seko līdzi Jaunās VIENOTĪBAS reitinga kritumam un Saeimas vēlēšanu tuvumam, tomēr nosvērsies uz to, ka jānāk ir jaunai... citai valdībai.

Es ceru, ka valsts intereses uzvarēs pār personīgajām ambīcijām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Liekas – tikai nedēļa pagājusi no iepriekšējās demisijas... un kas varētu būt noticis nedēļas laikā? Bet, manuprāt, mēs labi redzam, ka dzīvojam ļoti dinamiskā laikmetā un daudz kas ir sakrājies nedēļas laikā. Ja var ticēt Uldim Augulim, īstais datums, kad prasīt Evikas Siliņas demisiju – pirms nedēļas viņš teica – ir pēc divām nedēļām. Tas nozīmē, ka nākamnedēļ mēs atkal tiekamies, iespējams, jau ar Auguļa kunga parakstu uz demisijas pieprasījuma un skatām vēlreiz... Principā tā varētu kļūt par tādu... ne tradīciju, bet par tādu ļoti konstruktīvu, kā saka, Saeimas sēdes darba kārtību, kurā mēs sēdes beigās katru nedēļu izanalizējam valdības darbu – tad demisionē vai ne?

Bet, ja tā nopietnāk, patiešām pa šo nedēļu daudz kas ir noticis. Svētdien notika laikam ievērojamākā militārā operācija no Ukrainas puses šī kara laikā attiecībā uz Krieviju. Ukraiņi visai pasaulei, mūs ieskaitot, Krieviju ieskaitot un visus pārējos, parādīja, kāds ir šodienas karš, kāds būs šī kara turpinājums un kam ir jābūt gataviem visiem nākotnē.

Tiešai robežas apsardzībai, protams, joprojām ir ļoti liela nozīme, bet, ja tu nekontrolē tranzīta plūsmas un citu pārvietošanos... komerctransporta pārvietošanos savā teritorijā, karš var būt tāds, kādu to redzēja Krievija. Manuprāt, es no šīs tribīnes par to runāju vismaz pirms gada, ja ne vairāk: ārpus morāli ētiskajiem apsvērumiem par Krievijas tranzītu caur mūsu teritoriju kara laikā joprojām ir pavisam konkrēts aspekts – tas ir drošības aspekts. Vai mēs zinām, kas tajos vilcienu sastāvos, tūkstoš vagonos, tūkstoš smagajās mašīnās, kas katru dienu brauc caur Latvijas teritoriju no Krievijas teritorijas (ne obligāti krauts Krievijā – krauts Kirgizstānā, Kazahstānā, Uzbekistānā), ir iekšā?

Manuprāt, Ukrainas veiksmīgā operācija... prasīja nekavējoties sanākt Nacionālās drošības padomei, valdībai un spriest, vai mēs tiešām nodrošinām kaut kādā veidā drošību Latvijā. Redziet, nebija jau tā, ka valdības sēdes nebija. Bija valdības sēde, kurā skatīja privātpersonu ūdens skaitītāju marķēšanu. (Starpsauciens.) Kad ieraudzīju šo ziņu – par ko ir lēmusi valdība – publiskajos tīklos, man pirmā doma bija... tas nav pārmetums Siliņai vai kādam... vienkārši – ar ko nodarbojas Latvijas Republikas valdība? Es atvainojos, ar pašvaldības līmeņa komunālās pārvaldes kanalizācijas ūdensvadu eksperta jautājumiem. Tas nav pirmo reizi.

Atceros valdības sēdes, kurās valdība pilnā nopietnībā lēma, aiz kura skrimšļa dobermaņa kucēnam ir jācērt aste. Tas nav jaunums Latvijā. Bet iedomājieties: ja mums būtu premjers, kurš tiešām gribētu apkarot birokrātiju un ieraudzītu šādu jautājumu dienaskārtībā... Domāju, viņš izmestu to dienaskārtību ārā un teiktu: varbūt sakārtojam šo.

Bet tas pat nebija... izlasīju un domāju... joprojām mēs šādas lietas skatām valdībā, un tad nav brīnums, ka “airBaltic” miljoni pazūd e-pasta mēstulēs. Ja valdība nodarbojas, kā saka, ar ūdens skaitītāju marķēšanu, tad, protams, neatliek laika nopietnām lietām, kur nu vēl karam. Tas taču ir absolūti skaidrs.

Bet kas ir virs šī visa? Kāpēc es pieminu ūdens skaitītājus... ne jau pašu faktu un to lēmumu. Ieraudzīju “TikTok” premjeres video, ko viņa bija uzņēmusi... starp citu, ja pareizi paskatījos, tajā dienā tas bija vienīgais “TikTok” video, kas atspoguļoja šīs valdības darbu... un “TikTok” video bija par ūdens skaitītājiem (Smejas.) – kā tie mazinās birokrātiju un izdevumus iedzīvotājiem. Viņi šo jautājumu – ko skatīt Ministru kabinetā – uzskatīja nevis par nožēlojamu, bet kā galveno valdības sēdes dienas jautājumu... pēc Ukrainas militārās operācijas.

Es vienkārši... saprotiet, varētu par to smieties... man kādreiz patika angļu seriāls “Yes Minister”, man tas likās smieklīgs. Tas sen nav smieklīgs. Tur bija diskutēts par nopietnām lietām. Tas, kas notiek šeit... seriālus var, kā saka, dzēst ārā. Es neaicinu nevienu skatīties, tur nav nekā smieklīga. Tas būtu smieklīgi, ja mēs nebūtu kara apstākļos. Tas būtu smieklīgi, ja mēs būtu kaut kādā savā Latvijas burbulī, kurā neviens šo neredzētu. Šo visi redz. Arī ārvalstu vēstniecības kādreiz raksta... kas notiek Latvijas valdībā. Piedošanu, ko tās var rakstīt... plānprātiņi, kuri lemj par ūdens skaitītājiem laikā, kad ir karš. Valdības sēdē! Lepojas ar to un uzskata to par vienu no galvenajiem lēmumiem, kāds tika pieņemts.

Nekas kara laikā nav bīstamāks, kā parādīt, ka tev ir vāja vai vienkārši smieklīga, vai traģikomiska valdība. Šo “TikTok” video kāds soctīklos bija komentējis – ka viņam ir tā saucamais sveškauns (kauns par cita darbībām). Man nav sveškauna, man ir paškauns, jo Siliņas kundze nesaprot, ka viņa nepārstāv sevi, viņa nav karsējmeitene basketbola klubā “VEF Rīga”, viņa pārstāv Latvijas valsti, mūs visus. Tas ir paškauns.

Tāpēc – tiekamies pēc nedēļas! Iesim tik ilgi, kamēr, kā saka, šo paškaunu izbeigsim.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Ainār, Ainār... otro nedēļu pēc kārtas gandrīz stundu klausāmies (Starpsauciens.), cik viss ir slikti. Ziniet, kas ir labs šajā visā Rīgas domes vēlēšanu padarīšanā un tajā, ka Šlesers tiks ievēlēts Rīgas domē? Kāds zina, kas ir labs? Retorisks jautājums. Nesarunājos ar zāli. Labs ir tas, ka vismaz gadu šeit, no šīs tribīnes (Starpsauciens.), Šlesers vairs nerunās. (Starpsauciens: “Jā!”) Nerunās! (Daži deputāti aplaudē.) Nerunās tās aplamības (Starpsauciens.), kas šodien šeit izskanēja gan par vēlēšanu sistēmu, gan par vēlēšanu komisiju. (Starpsauciens.) Tātad Šlesers aizies. Rosļikovs jau laicīgi atvadījās. (Starpsauciens.) Kas būs ar pārējiem, to redzēsim.

Bet ko tad īsti Šleseram vajag no Rīgas domes? Šeit jau vairākkārt izskanēja, bet man tāda izjūta, ka jāatkārto vēl un vēl. Šlesera kungam no Rīgas domes vajag tikai attiecīgi... atbalstīt Kadirova drauga projektu “Riga Waterfront” un teritoriālo plānojumu, visu sakārtot uz zemes, kuru Šlesera kungs dabūja sava politbiznesa ietvaros, kamēr bija satiksmes ministrs. (Starpsauciens.) Lai to zemi sakārtotu, vajag Rīgas domi, jo nevar jau godīgi biznesa ceļā neko izdarīt, var tikai caur politiskiem amatiem, tāpēc vajag uz Rīgas domi.

Bet APVIENOTAIS SARAKSTS līdzparaksta. Līdzparaksta un ļoti dedzīgi atbalsta šo neuzticības izteikšanu. Mēs nezinām, Sprindžuka kungs... Sprindžuka kungu redzu, vēl ir. Jautājums, vai viņš būs vai nebūs šeit, vai viņš tomēr ies uz Rīgas domi aizstāvēt Pierīgas intereses... to mēs redzēsim. Bet kas ir jūtams no APVIENOTĀ SARAKSTA? Ir gaidas, ka Jaunā VIENOTĪBA paklups un viņi tad varēs ienākt valdībā. Es domāju, visvairāk grib tikt pie “PROGRESĪVO” ministrijām. Kas ir kas? Satiksmes ministrija – ļoti vēlama, Aizsardzības ministrijas iepirkumi – ļoti vēlami, jo arī APVIENOTAJAM SARAKSTAM politbizness nav svešs. (Starpsauciens.) Un to ļoti gribētos blakus tam visam. (Starpsaucieni.)

Par Nacionālo apvienību šodien daudz runāja.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk! (Starpsaucieni.)

A. Ņenaševa. Par Nacionālo apvienību runājot. Šodien, ziniet, pēdējā sēde pirms pašvaldību vēlēšanām, bet neviens no “Nacionālās apvienības” tā arī nav saņēmies un atnācis uz šejieni. Es joprojām gaidu – varbūt kāds tomēr saņemsies, atnāks uz šejieni un pateiks, ka viņi tomēr nesadarbosies ar Šleseru Rīgas domē. Bet – nē, viņi to neteiks. (Starpsauciens.) Tikko Šlesers balsoja “pret” Rosļikova izraidīšanu no zāles, bet turpinām atbalstīt, turpinām plānot strādāt Rīgas domē.

Bet kāpēc? (Starpsauciens: “Ko jūs teicāt par Saeimas...?” Starpsauciens.) Kāpēc Nacionālā apvienība nevar saņemties? Tāpēc, ka, protams, var gadu pastrādāt kopā ar Šleseru koalīcijā. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Ņenaševa. Var pastrādāt kopā koalīcijā, var palīdzēt sakārtot teritoriāli... plānojot Kadirova projektu “Riga Waterfront”. (Starpsauciens.) Arī Nacionālajai apvienībai nav svešs politbizness, jo viņiem pašiem ir viens tāds mērs, kuram ir ļoti tuvs porcelāna draugs. (Starpsauciens.) Līdz ar to tas... Šlesers vai Avens... ar ko tikai nevar sadarboties.

Tiešām gaidu, ka atnāksiet un pateiksiet, ka Rīgas domē jūs tomēr nepārdosieties... tik zemu un neiesiet koalīcijā ar Šleseru. Ja jau šis pieprasījums iesniegts kā priekšvēlēšanu aģitācija, tad es jums skaidroju, ko katrs no jums grib (Starpsauciens: “Paldies!”) ar šo neuzticības izteikšanu panākt. (Starpsauciens.)

Paldies, kolēģi. Aicinu, protams, noraidīt šo neuzticības izteikšanu, neļauties priekšvēlēšanu aģitācijai, neļaut politbiznesa interesēm atkal iesoļot Latvijas politikā.

Paldies. (Ovācijas.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Sveicināti, cienījamie kolēģi! Ņenaševas kundze apgalvo, ka APVIENOTAIS SARAKSTS izmisīgi vēlas tikt pie “PROGRESĪVO” ministru amatiem. APVIENOTĀ SARAKSTA vārdā apliecinu: negribam mēs tikt pie jūsu ministru amatiem, mums tie nav vajadzīgi. (Starpsaucieni.)

Kolēģi, realitāte ir tāda – valdības maiņa būs neizbēgama. Vai tas notiks drīz pēc pašvaldību vēlēšanām vai 2026. gada rudenī, bet tas pilnīgi garantēti notiks. Cikls noslēgsies, un tā ēra mainīsies. Tam ir vairāki iemesli.

Pirmais. Domāju, ka Siliņas kundzes neatrašanās šodien šajā zālē ir traktējama kā necieņa pret parlamentāro demokrātiju un pret šo Saeimas namu. Es saprotu Jurēvica kunga un Jaunās VIENOTĪBAS apsvērumus, bet tomēr, lai kurš būtu iesniedzis demisijas pieprasījumu, lēmums ir par šo valdību, un tā ir elementāra cieņas izrādīšana Latvijas Republikas Saeimai, lai kā vērtētu kuru frakciju. Varbūt Jaunajai VIENOTĪBAI kāda ir svarīgāka, kāda – mazāk svarīga, cienījama – mazāk cienījama... Ja dienaskārtībā ir parādījies šāds jautājums, tad Siliņas kundzei kā premjerei ir jābūt šeit, jāatbild uz jebkādiem jautājumiem un jāuzklausa padomi, ja tādi rodas debašu kontekstā.

Līdz ar to es uzskatu, ka šodien pret Saeimu ir izrādīta necieņa divas reizes: ārkārtīgi rupjā uzvedība no Rosļikova kunga... iespējams, kaut kādā kampaņas iespaidā... un otra – Siliņas kundzes parlamentārās demokrātijas jēgas un nozīmes nerespektēšana.

Otrs. Šī valdība ir vāja un stipra reizē, tāpēc ka mēs ļoti labi zinām... APVIENOTAIS SARAKSTS vairs pat nemēģina sabiedrībai parādīt šo trauslumu... bet mēs zinām... jebkurā brīdī varētu apliecināt, ka valdība šeit nespēj nodrošināt absolūti stabilu 50 deputātu vairākumu. Ja kāds aizbrauc komandējumā, kāds ir apslimis, šajā zālē nav kvoruma un vairākums nav iespējams. Tātad šī valdība ir balstīta uz ļoti “šaurām” balsīm, kas nespēj pieņemt ārkārtīgi svarīgus, nozīmīgus lēmumus. Te ir jārespektē katra deputāta vēlme, vai viņš pārstāv “PROGRESĪVOS” vai “Latvijai un Ventspilij ”, vai ZZS. Katrs deputāts spēj ietekmēt valdības darbu. Tas nozīmē, ka nav fleksibilitātes.

Nākamais, protams, ir... domāju, šis un iepriekšējais gads parāda, ka sāk uzpeldēt dziļi dzelmē apslēpti noslēpumi par Latvijas megaprojektiem. Pateicoties Andrim Kulbergam un komandai, ir nākuši gaismā fakti par “Rail Baltica”. Esmu pilnīgi pārliecināts – ja mēs veidotu parlamentārās izmeklēšanas komisiju par “airBaltic” vai “Rīgas siltumu”... mūsu tarifs ir 30 procentus dārgāks nekā kaimiņiem, agrāk bija 30 procentus lētāks. Mēs varam saukt daudzus megaprojektus, par kuriem, visticamāk, nāks ārā šokējoši atklājumi.

Ko tas viss nozīmē? Ka valdībai nav līderības, šie projekti netiek vadīti ar valdības vadītāja prātu un roku, tie tiek nomesti ministriem. Varbūt tā Jaunajai VIENOTĪBAI izdevīgi. Ja nesanāk, tad var uzvelt vainu un pateikt – mēs nomainīsim ministru. Patiesībā tam ir graujošs iespaids uz valsts ekonomiku, mūsu drošību un izaugsmi. Tas noved, kolēģi, pie finansiāliem zaudējumiem, jo, ja mēs nepabeigsim “Rail Baltica” trasi Latvijā līdz 2030. gadam, tad leišiem un igauņiem nāksies maksāt par mūsu neizdarību.

Varbūt tāpēc mēs nokļūstam starptautiski pazemojošās situācijās. Atbrauc Igaunijas premjers un ļoti maigi mēģina piedāvāt – puspajokam, pusnopietni –, draugi, mēs līdz 2028. gadam ar “Rail Baltica” būsim Pērnavā, līdz 2030. gadam būsim Ainažos, šovasar pasūtām vilcienus, jo tie jāražo piecus gadus, varbūt tad mēs kaut kā varam sarunāt... mēs pabūvēsim tās sliedes arī Latvijas teritorijā, ja jūs ar šo uzdevumu vispār netiekat galā. Kāda jēga igauņiem no sliedēm un vilciena, ja tas atsitas Ainažos zaļā pļavā, kur mauj govis, vai ne?

Izpētes vērts jautājums ir “airBaltic”. Domāju, parlamentārās izmeklēšanas komisija būtu ļoti svētīga lieta, jo patiesībā šodienas situācija pierāda, ka “airBaltic” ir absolūti tukša čaula – tai ir negatīvs pašu kapitāls. “airBaltic” ir uzlikuši ambīcijas, kas vispār nav piepildāmas. Kulberga kungs ļoti labi šo nupat pamatoja no tribīnes. Kā izrādās, acīmredzot valdība ir pumpējusi iekšā miljoniem, simtiem miljonu eiro, bet virsuzraudzība no premjera puses, no līdera, kam būtu jāvada valsts, kam uz galda visu laiku būtu jābūt mapītei par šāda līmeņa projektiem, ir nekāda. Bijušais premjers jau sen ir pacēlis cepuri, iekāpis savā private jet un devies starptautiski lobēt citas intereses. Un viss.

Realitāte, kolēģi, visticamāk, būs tāda – kad beigsies šis cikls un ēra (iespējams, tas nenotiks drīz, un būs jāgaida līdz 2026. gada rudenim), tie, kas nāks pie valsts, valdības vadības stūres, saņems daudz gruvešu un pelnu un būs šokēti par to, kādā stāvoklī ir atstāta šī valsts.

Mēs, deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ukrainas parlamentu delegācija, nupat atgriezāmies no Ukrainas. Ļoti plaša, ārkārtīgi vērtīga vizīte, arī emocionāli piesātināta. Vizītes noslēgumā Jāņa Skrastiņa vadībā mēs bijām Ļvivā, daudzi klātesošie deputāti arī bija šajā komandā. Tas, kas mūs, daudzus no delegācijas, pārsteidza, – ar kādu ātrumu ukraiņi spēj būvēt savu valsti, infrastruktūru... un spējas. Un pamatoti, jo viņiem to vajag.

Es biju Ukrainā nedaudz vairāk kā mēnesi pēc iebrukuma sākuma – 2022. gada aprīlī. Pirmais cilvēks, ko satiku, bija Andrijs Sadovijs, Ļvivas mērs. Viņš raksturoja traģisko situāciju kara sākumā un iezīmēja man tikai kā vīziju redzējumu par to, ka gribētu attīstīt Ļvivā unbroken (tātad nesalaužamo) projektu – šī pilsēta kļūtu par tādu kā habu, vietu, kurā varētu rehabilitēties un atgūt savu veselību un spējas tie cilvēki, kas ir gaidāmi... tūkstoši, kas paliks bez rokām, kājām, acīm, kas būs traumēti garā... kā viņus atgriezt atpakaļ dzīvē.

Domāju, delegācija bija šokēta, redzot to, ka faktiski trīs gadu laikā šie vienkāršie vārdi, teikumi... šī vīzija ir īstenojusies... slimnīcā, rehabilitācijas centrā, psiholoģiskās palīdzības centros, mākslas, sporta centros. Ir izbūvēta vesela infrastruktūra... pieci tūkstoši personāla, ārsti speciālisti, kas šobrīd ar to strādā. Tas viss ir izdarīts trīs gados. Protezēšanas centru viņi ir uzbūvējuši un izveidojuši divarpus mēnešos.

Domāju, tas ir labs piemērs. Ar nožēlu jāskatās, kā mums iet. Mēs Latvijas valsts robežu, kolēģi... esam būvējuši drāšu žogu ar stabiņiem... 12 gadus. Viņi divarpus mēnešos rauj augšā šos centrus.

Līdz ar to... lai tas būtu traktēts kā Šlesera kampaņas elements... bet fakts ir tāds – demisijas pieprasījums ir pamatots. Zālē vairākuma... tam šodien, visticamāk, nebūs. Bet, kolēģi, valdības un līdera maiņa valstī ir absolūti neizbēgama. Jo vēlāk tas notiks, jo sekas, kas būs jāstrebj, būs smagākas. Cerams, tas nenotiks par vēlu, kad sabiedrības vilšanās demokrātiskajos spēkos būs tik liela, ka populisti ar Kremļa smaku izlauzīsies līdz šai pozīcijai.

Es balsošu “par” šo demisijas pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 51, atturas – nav. Lēmuma projekts noraidīts. (Daži deputāti aplaudē.)

___

Kolēģi, esam izskatījuši visus šīsdienas darba kārtības jautājumus.

Vēl ir atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 5. jūnijā pulksten 17.00.

Deputātu Ramonas Petravičas, Aināra Šlesera, Edmunda Zivtiņa, Kristapa Krištopana un Ilzes Stobovas jautājums veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par pacientu interesēm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 5. jūnijā pulksten 17.00 nenotiks.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies deputāti: Česlavs Batņa, Svetlana Čulkova, Jānis Dombrava, Jekaterina Drelinga, Ligita Gintere, Iļja Ivanovs, Igors Judins, Jefimijs Klementjevs, Dmitrijs Kovaļenko, Lauris Lizbovskis, Nataļja Marčenko-Jodko, Ināra Mūrniece, Ramona Petraviča, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Aleksejs Rosļikovs, Amils Saļimovs, Edgars Tavars (Starpsauciens: “Ir!”)... redzu, Juris Viļums un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 05.06.25 09:15 Balsojums 1
Par - 65, pret - 13, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par deputāta A.Rosļikova izslēgšanu no vienas Saeimas sēdes (05.06.2025)

Datums: 05.06.25 09:26 Balsojums 2
Par - 57, pret - 12, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Deklarācija par padomju okupācijas režīma noziedzīgi īstenoto rusifikāciju Latvijā un tās lingvistisko seku novēršanu (725/Lm14) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 05.06.25 09:32 Balsojums 3
Par - 15, pret - 67, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Deklarācija par mazākumtautību aizsargāšanu Latvijā un piespiedu asimilācijas nepieļaušanu (727/Lm14) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 05.06.25 09:34 Balsojums 4
Par - 26, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā (960/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 05.06.25 09:43 Balsojums 5
Par - 66, pret - 4, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (965/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 05.06.25 09:55 Balsojums 6
Par - 30, pret - 8, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (969/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 05.06.25 10:06 Balsojums 7
Par - 18, pret - 9, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Deklarācija par padomju okupācijas režīma noziedzīgi īstenoto rusifikāciju Latvijā un tās lingvistisko seku novēršanu (725/Lm14)

Datums: 05.06.25 10:07 Balsojums 8
Par - 79, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raivim Dzintaram no 2025. gada 10. jūnija līdz 12. jūnijam

Datums: 05.06.25 10:08 Balsojums 9
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edvardam Smiltēnam 2025. gada 12. jūnijā

Datums: 05.06.25 10:14 Balsojums 10
Par - 0, pret - 8, atturas - 69.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Grāmatvedības likumā (927/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.06.25 10:14 Balsojums 11
Par - 77, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Grāmatvedības likumā (967/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.06.25 10:15 Balsojums 12
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Grāmatvedības likumā (967/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.06.25 10:16 Balsojums 13
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Grāmatvedības likumā (967/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.06.25 10:21 Balsojums 14
Par - 10, pret - 10, atturas - 54.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā (908/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.06.25 10:22 Balsojums 15
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā (908/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.06.25 10:24 Balsojums 16
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā (867/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.06.25 10:27 Balsojums 17
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (871/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.06.25 10:28 Balsojums 18
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (872/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.06.25 10:28 Balsojums 19
Reģistrējušies - 84.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 05.06.25 11:04 Balsojums 20
Par - 7, pret - 42, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Deklarācijas par 13. Saeimas un Krišjāņa Kariņa vadītās valdības pieļautajām kļūdām un pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību pieņemšanu (728/Lm14) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 05.06.25 11:08 Balsojums 21
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā (861/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.06.25 11:14 Balsojums 22
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (39/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.06.25 11:16 Balsojums 23
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Preču zīmju likumā (928/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.06.25 11:17 Balsojums 24
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā (929/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.06.25 11:21 Balsojums 25
Par - 70, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (935/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.06.25 11:24 Balsojums 26
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes tiesas likumā (946/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.06.25 11:30 Balsojums 27
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (904/Lp14), 2.lasījums

Datums: 05.06.25 11:37 Balsojums 28
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (933/Lp14), 2.lasījums

Datums: 05.06.25 11:47 Balsojums 29
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (882/Lp14), 2.lasījums

Datums: 05.06.25 11:51 Balsojums 30
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā (880/Lp14), 2.lasījums

Datums: 05.06.25 11:57 Balsojums 31
Par - 71, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (930/Lp14), 2.lasījums

Datums: 05.06.25 12:00 Balsojums 32
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (957/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.06.25 12:03 Balsojums 33
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 2025. gada un 2026. gada finanšu pārskata revīziju Latvijas Republikas Valsts kontrolē (722/Lm14)

Datums: 05.06.25 12:05 Balsojums 34
Reģistrējušies - 79.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 05.06.25 14:42 Balsojums 35
Par - 28, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (723/Lm14)

Datums: 05.06.25 14:43 Balsojums 36
Reģistrējušies - 80.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

05.06.2025.

09.00

09.26

11.00

13.30