Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas devītā sēde
2025. gada 12. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, labrīt visiem! Sākam Saeimas šī gada 12. jūnija kārtējo sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: “Balsojumu!”) Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Deputāti Linda Liepiņa, Ilze Stobova, Ričards Šlesers, Edmunds Zivtiņš un Kristaps Krištopans lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā”.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, aicinu mazliet klusāk!

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Beidzamajās dienās notikuši dažādi interesanti un ne tik interesanti notikumi, kuriem nevajadzētu mūs atstāt vienaldzīgus. Tas, ka dažu dienu laikā ir ļoti kardināli pamainījušies uzstādījumi par vērtībām, kuras mēs katrs pārstāvam, liek uzdot dažādus jautājumus, tajā skaitā par to, vai vērtības var tikt izmainītas ceļa posmā no Saeimas līdz Rīgas domei. Kur tās vērtības paliek šajā īsajā posmā? Tie ir aptuveni divsimt metri. Kādā kafejnīcā, kādā pagrabā tās aizpūš vējš, noskalo lietus... kur tad tās vērtības paliek? Vai arī tad, kad jūs sakāt, ka Rīga jau ir tikai par saimnieciskiem jautājumiem, kāpēc priekšvēlēšanu laikā nerunājāt par tiem? Padomājiet par vērtībām katru reizi, kad nojaucat vai uzbūvējat kādas līnijas vai tiltus!

Konkrēti šis likumprojekts ir par grozījumiem Latvijas valsts karoga likumā, jo tieši valsts neitralitāte nozīmē, ka valsts institūcijas nedrīkst ne tikai diskriminēt, bet arī izdalīt atsevišķi kādu konkrētu sabiedrības grupu. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Kolēģi! Mazliet klusāk!

L. Liepiņa. Diemžēl man ir bažas, ka ar pašreizējās Rīgas domes jaunveidojamās koalīcijas svētību mēs varam atgriezties situācijā, kāda bija 2023. gada 29. maijā, kad pie Rīgas domes pēkšņi sāka plīvot LGBT karogs un lielākā sabiedrības daļa bija pilnīgā neizpratnē, kā tas ir iespējams. Un tas jau nav tikai kaut kāds izkārts karogs. Ja mēs šādi rīkojamies, šo karogu sākam pieskaitīt pie viena no mūsu valsts simboliem un tad šie jautājumi ir jārisina pilnīgi savādāk – caur Satversmi, kurā ir skaidri un gaiši rakstīts, kādas vērtības pārstāvam Latvijā, kas ir mūsu vērtības.

Līdz ar to es jūs aicinu ļoti nopietni pieiet vērtību jautājumam, tajā skaitā arī šim karoga jautājumam, aicinot uzsākt diskusiju – drīkst vai nedrīkst šādi karogi atrasties pie pašvaldību ēkām un pie ēkām, pie kurām karogi tiek izvietoti saskaņā ar Latvijas valsts karoga likumu.

Aicinu atbalstīt, un, pirms jūs atbalstāt vai neatbalstāt, vēlreiz padomājiet par savām vērtībām un vai vērtības atšķiras šeit un kādā citā ēkā, kas šoreiz droši vien ir Rīgas dome.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Esiet sveicināti pēcvēlēšanu laikā – pēcvēlēšanu laikā, kad lielākais zaudētājs Latvijā ir Ainārs Šlesers. (Starpsauciens.) Ainārs Šlesers ir lielākais zaudētājs Latvijā. Un ko dara viņa partija? Viņa partija ķeras klāt vērtību jautājumiem, viņa partija, kura regulāri nāk šeit, tribīnē, un runā par to, ka koalīcija nerunā par saimnieciskiem jautājumiem, par to, ka mums ir ekonomikas stagnācija... un ko dara koalīcija?... visu laiku runā par kaut kādām citām tēmām.

Bet ko viņi tagad dara? Viņi tagad tērē mūsu laiku, tērēs savu laiku, cīnoties pret cilvēktiesībām Latvijā. Ainārs Šlesers ar savu partiju šajā brīdī ir tādi zaudētāji, kuri nemāk zaudēt, tie ir tie vissliktākie zaudētāji – tie, kuri apskatās rezultātus un nespēj pieņemt tos, nespēj pieņemt politisko realitāti.

Tagad viņi sāks likt darba kārtībā jautājumus, kuru vienīgais rezultāts būs tālāka sabiedrības kacināšana, naidošana. Vienīgais, ko jūs izdarīsiet, – celsiet savu politisko kapitālu, rakstot kaut kādus nekvalitatīvus likumprojektus, kuri, protams, tiks iekļauti darba kārtībā, kuri, protams, tiks nodoti tālāk skatīšanai Saeimā. Malači, apsveicu jūs! Jūs tiešām savus deputāta pienākumus šobrīd pildāt fantastiski, izdarot pilnīgi neko. (Starpsauciens: “Vūū!”) Neko jūs nepanāksiet! Jūs varat sēdēt un rakstīt šitādus likumprojektus, bet mēs, “PROGRESĪVIE”, vienmēr iestāsimies par cilvēktiesībām, mēs cīnīsimies pret šādām muļķībām, ko jūs tagad šeit rakstāt un liekat mums priekšā darba kārtībā.

Mēs vismaz tagad Rīgā, cenšoties veidot koalīciju, pat ar Nacionālo apvienību (Starpsauciens: “Pat!”) sēžamies... jā, pie galda ar Nacionālo apvienību, ar kuru mums ir domstarpības vairākos jautājumos. Un arī šajā jautājumā mums ir atšķirības, bet esam vienojušies, ka šīs atšķirības respektēsim, par tām runāsim. Šobrīd Rīgas domē mums ir izpildāmi kopīgi valstiski mērķi, mēs, “PROGRESĪVIE”, nekad, nekad neatkāpsimies no savām vērtībām, bet ir atsevišķi jautājumi, kopīgi mērķi, kur mūsu valstiskais pienākums ir strādāt kopā.

Tāpēc man ir pārsteigums: jūs, kuri šeit regulāri nākat un sūdzaties par to, ka “Nacionālā apvienība” nāk un runā par latviešu valodu, “Stabilitātei!” nāk un runā par krievu valodu... nemitīgi sūdzaties par to... tagad paši darāt pilnīgi to pašu. Man ir pārsteigums. Varbūt zināmā mērā man ir jāpieņem šī jaunā realitāte, jo Ainārs Šlesers ir lielākais zaudētājs Latvijā, un tas ir tieši tas, ko mēs šeit redzēsim no šīs frakcijas.

Kolēģi, aicinu neiekļaut šo jautājumu darba kārtībā. Izturēsimies valstiski pret šiem jautājumiem, būsim tādi deputāti, kuri rāda piemēru mūsu pilsoņiem par to, kādi ir jautājumi, ar kuriem mums ir jāstrādā, – tādi jautājumi, kuriem tiešām ir nozīme šajā brīdī, – nevis pakļausimies zaudētāja Aināra Šlesera mentalitātei. Nedarīsim to! Neizpildīsim to pakalpojumu šai frakcijai, neļausim šiem jautājumiem ienākt šeit darba kārtībā. Vienīgie ieguvēji būs Ainārs Šlesers, vienīgie ieguvēji būs viņš un viņa zaudētāja mentalitāte. Nedarīsim to (Starpsauciens.) un pēc tam nenodosim arī komisijai, ja parlaments šodien lems diemžēl iekļaut šo jautājumu darba kārtībā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Aplausi. Starpsaucieni.) Par – 46, pret – 31, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Selmas Teodoras Levrences 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “PROGRESĪVIE” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projekta izskatīšanu kā darba kārtības 1. punktu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Maijas Armaņevas 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu”. Komisija lūdz projektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā kā darba kārtības 2. punktu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Linda Liepiņa, Ričards Šlesers, Edmunds Zivtiņš, Aleksandrs Kiršteins, Ilze Stobova, Kristaps Krištopans, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Česlavs Batņa un Ingmārs Līdaka lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Lindas Liepiņas atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Linda Liepiņa, Ričards Šlesers, Edmunds Zivtiņš, Aleksandrs Kiršteins, Ilze Stobova, Kristaps Krištopans, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Česlavs Batņa un Ingmārs Līdaka lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Lindas Liepiņas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Artūrs Butāns, Jurģis Klotiņš, Ilze Indriksone, Jānis Vitenbergs un Uģis Mitrevics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labrīt, godātie kolēģi! Deputāta mandāts nav brīvbiļete pretvalstiskai rīcībai. Tas, ko mēs Saeimā pieredzējām šeit, no tribīnes, pierāda to, ka mums ir jāstiprina deputātu atbildība par Saeimas deputāta zvēresta pārkāpumu, citādāk zūd jēga, kādēļ Saeimas deputāts nodot zvērestu.

Līdz ar to “Nacionālās apvienības” sagatavotais likumprojekts paredz noteikt mehānismu, kā mēs, parlaments, gadījumos, kad deputāts izvēlas vērsties pret Satversmi, pret valsts suverenitāti vai pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu... mēs, parlaments, nevis noskatāmies, bet esam spējīgi samērīgi un korekti rīkoties.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu un iestrādāt Kārtības rullī to, ka zvēresta pārkāpums attiecībā uz to daļu, kas runā tieši par Satversmi, par valodu, par suverenitāti... mazāk varbūt par sīkiem pārkāpumiem, bet šādiem būtiskiem, rupjiem pārkāpumiem... Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai būtu pilnvaras izskatīt un pēc tam Saeimai arī pieņemt lēmumu par šāda deputāta izslēgšanu un mandāta zaudēšanu. Citādi mēs apkaunojam sevi un pielejam uguni tam, lai šādi precedenti atkārtotos arī turpmāk. Tādēļ, lūdzu, iedodam ietvaru zvēresta jēgai, atbildībai un samērīgi rīkojamies. Nepretendējam, ka šī ir gala versija, pieļauju, ka būs pietiekami daudz juridisku konsultāciju par to, kā šo mehānismu iestrādāt jēgpilni un loģiski. Esam atvērti kopīgam darbam, lai to pilnveidotu, bet šobrīd nododam un sakārtojam šo jautājumu. Tas ir visa parlamenta goda jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ balsos “pret”, bet es vēlos nedaudz papildināt Butāna kungu par to, ko mēs šeit redzējām, acīmredzot kā sekas tam ir radies šis priekšlikums.

Tas, ko mēs redzējām, bija pilnīgi nepieļaujami šeit gan no tribīnes, gan Saeimas Sēžu zālē. Daudzus gadus vērojot gan ar mandātu, gan pirms tam bez mandāta to, kas notiek Latvijas politikā, mani vienmēr ir izbrīnījis uzkurinātais naids tieši uz nacionālās bāzes, uz nacionālā pamata pirms jebkādām vēlēšanām, un nepārprotami to dara Nacionālā apvienība. Tas, ko šeit izpildīja Rosļikovs, bija sekas tam, kam iepriekš bijāt ļoti labi gatavojušies, un tas, manuprāt, nav pieļaujami, jo tieši jūs, Nacionālā apvienība, esat daļa no tā, ka tiek kurināts nacionālais naids Latvijā, jūs šķeļat sabiedrību latviešos un krievos, pareizajos un nepareizajos krievos. Jūs to darāt vēl joprojām. Tas ir tas, pret ko no pirmās dienas ir iestājusies partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Tas nav pieļaujami.

Tā bija skaidra provokācija, un man ir jautājums: kur skatās valsts drošības dienesti gan attiecībā uz šāda veida provokācijām, gan attiecībā uz šāda veida atbildēm? Jautājums: kurš no tā iegūst? Atbilde: pilnīgi noteikti ne sabiedrība.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 741/Lm14). Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut darba kārtībā pirms sadaļas “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 742/Lm14). Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut darba kārtībā pirms sadaļas “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana”.

Lēmuma projekts “Par Selmas Teodoras Leverences 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “PROGRESĪVIE” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Esmu pilnvarots Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā nolasīt šādu paziņojumu: “Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 11. jūnija sēdē konstatēja, ka saskaņā ar Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 10. panta pirmo daļu Mairita Lūse, kura bija uzņēmusies Saeimas deputātes pilnvaras uz laiku, ir zaudējusi Saeimas deputātes mandātu. Nākamā deputāta amata kandidāte no partijas “PROGRESĪVIE” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ir Selma Teodora Levrence, kura ir piekritusi uzņemties 14. Saeimas deputātes amata pienākumus uz laiku, kā arī ir apliecinājusi to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.”

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija aicina atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Selmas Teodoras Levrences 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “PROGRESĪVIE” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītāja. Aicinu Selmu Teodoru Levrenci dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

S. T. Levrence.

Es, Selma Teodora Levrence, uzņemoties Saeimas deputātes amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Selmas Teodoras Levrences 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “PROGRESĪVIE” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicam! Aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. (Aplausi.)

___

Lēmuma projekts “Par Maijas Armaņevas 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 11. jūnija sēdē konstatēja, ka saskaņā ar Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 10. panta pirmo daļu Ainārs Šlesers ir zaudējis Saeimas deputāta mandātu. Nākamā deputāta amata kandidāte no partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ir Maija Armaņeva, kura ir piekritusi uzņemties 14. Saeimas deputātes amata pienākumus, kā arī apliecinājusi to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija aicina atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Maijas Armaņevas 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu”.

Sēdes vadītāja. Aicinu Maiju Armaņevu dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

M. Armaņeva.

Es, Maija Armaņeva, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Aicinu parakstīt zvērestu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Maijas Armaņevas 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicam! Aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. (Aplausi.)

___

Darba kārtībā – sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valda Maslovska, Didža Zemmera, Līgas Kļaviņas, Jura Jakovina un Gunāra Kūtra iesniegto likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Liepiņas, Ilzes Stobovas, Ričarda Šlesera, Edmunda Zivtiņa un Kristapa Krištopana iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Mums vispār valstī ir izveidojusies tāda interesanta pašpasludināta... es nezinu, kā nosaukt... ir valstiskās un pretvalstiskās partijas. Nezinu, kurš tās tā ir nokrustījis, bet sabiedrībā virmo šādi... Kas tad ir šīs valstiskās un pretvalstiskās partijas?

Vai valstiska ir partija, kas pirms vēlēšanām kurina naidu, speciāli ieviešot dienaskārtībā likumprojektus, kas var saviļņot sabiedrību? Manā un LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ skatījumā... Mums bija sagatavoti vairāki projekti (gribu to pateikt šobrīd no šīs tribīnes)... vairāki diezgan sensitīvi projekti tieši uz sēdi pirms pašvaldību vēlēšanām, bet mūsu frakcija pieņēma lēmumu neskatīt šos jautājumus tieši pirms pašvaldību vēlēšanām, lai neviļņotu sabiedrību. Man liekas, tas ir atbildīgi pret valsti un iedzīvotājiem.

Runājot šodien par grozījumiem Latvijas valsts karoga likumā, ir jāsaka tā: kad koalīcijai vairs nav nekādu ideju, kā uzlabot ekonomiku, kā nopelnīt valstij naudu, tad ir jānāk un jāpārmet, ka, redziet, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ceļ šādus ideoloģiskus jautājumus, kas tiešā mērā skar Latvijas iedzīvotājus. (Starpsauciens.) Jā, jā... tāpēc ka jūs mākat tikai aizņemties. Jūsu māka ir atņemt un sadalīt.

Zaļzemnieki jau savus vēlētājus ir nodevuši. Nobalsojot par Stambulas konvenciju, jūs nodevāt savus vēlētājus. (Starpsaucieni.) Šobrīd dienaskārtībā ir Nacionālā apvienība, kura nodos savus vēlētājus, ejot kopā ar “PROGRESĪVAJIEM” Rīgas domē.

Runājot par LGBT karogu, ir jāsaka tā: ziniet, man ir salīdzinājums. Tāpat kā Hitlers ir uzurpējis savas ūsiņas, un tagad neviens cilvēks pasaulē neatļaujas tādas audzēt, “PROGRESĪVIE” ir uzurpējuši šo bērnu simbolu... varavīksnes karogu, kas man asociējas ar bērnību, sauli, prieku. Viņi ievelk savos tīklos jaunatni – ar katru mīļu brīdi aizvien vairāk un vairāk, tāpēc šādam karogam nav vietas Saeimā, nav vietas pie pašvaldībām, skolās, bērnudārzos un visās citās sabiedriskās vietās.

Lūdzu, atbalstiet šī likumprojekta nodošanu komisijai. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Domāju, ka komisijā vēl radīsim papildinājumu, lai šo sērgu izskaustu no Latvijas. (Starpsaucieni.)

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Runāt “pret” pieteicies deputāts Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tieši pirms gada, 2024. gada 15. jūnijā, kā satiksmes ministrs devu rīkojumu ministrijā līdzās Latvijas, Ukrainas un Eiropas Savienības karogiem uzlikt arī varavīksnes karogu, kas dažiem asociējas ar bērnību, dažiem neļauj naktī gulēt, bet man tomēr asociējas ar brīvību, vienlīdzību un cilvēktiesībām. Nepadarīsim Latviju, 21. gadsimta divdesmito gadu Eiropas Savienības dalībvalsti, par atpalikušu, cilvēktiesības nerespektējošu valsti!

Lūdzu, nenododiet šo likumprojektu komisijai! Tas ir apkaunojums Latvijai!

Mēs esam progresējuši cilvēktiesību jomā – ļaujiet cilvēkiem baudīt vienlīdzību, brīvību, neatkarību. Šis simbols daudziem cilvēkiem nozīmē to, ka Latvijā var dzīvot, nebaidoties no represijām savas pārliecības dēļ. Un tas attiecas uz visām jomām. Nevienādosim šādus daudziem cilvēkiem svarīgus simbolus ar simboliem, kas Latvijas sabiedrībā patiešām ir aizliegti.

Turpināšu iestāties par to, lai cilvēkiem svarīgi simboli tiktu respektēti tieši tāpat kā mūsu visu cilvēktiesības.

Lūdzu, neatbalstiet. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 31, atturas – nav. (Aplausi.) Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artūra Butāna, Jurģa Klotiņa, Ilzes Indriksones, Jāņa Vitenberga un Uģa Mitrevica iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām ar sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Deputāti Jānis Vitenbergs, Jurģis Klotiņš, Uģis Mitrevics, Ilze Indriksone, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Edvīns Šnore, Ināra Mūrniece, Edmunds Teirumnieks un Nauris Puntulis iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par SIA “Latprodukti” un to īpašnieku iekļaušanu Latvijas Republikas nacionālo sankciju sarakstā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? (Starpsauciens: “Ir!”)

Ja deputātiem ir iebildumi, mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.)

Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “par” pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs. (Starpsauciens: “Par iekļaušanu nākamās sēdes...!”)

Nākamās sēdes darba kārtībā. Ā... mums jābalso. Es atvainojos. (Starpsauciens.) Par iekļaušanu arī var runāt viens “par”, viens – “pret”. (Dep. I. Mūrniece: “Par procedūru!”)

Jā, par procedūru, lūdzu (Starpsauciens.)... Par procedūru... ieslēdziet (Starpsaucieni.)... Šis ir patstāvīgais priekšlikums.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Mūrnieces kundzei... par procedūru.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Ja kāds no deputātiem iebilst pret konkrēta dokumenta iekļaušanu sēdes darba kārtībā, mēs gribētu zināt, kurš no deputātiem ir iebildis. (Starpsaucieni: “Sakiet uzvārdu...!”; “Bet tas jau ir iekļauts!”)

Sēdes vadītāja. Nav iekļauts darba kārtībā, jo bija iebildumi.

I. Mūrniece. Es lūdzu fiksēt Saeimas sēdes stenogrammā, kurš no deputātiem ir iebildis. (Dep. S. Čulkova: “Svetlana Čulkova iebilst!”) Paldies. Lai tas tiek fiksēts Saeimas sēdes stenogrammā! Paldies.

Es lūdzu arī turpmāk tā rīkoties. Ir svarīgi mums, deputātiem, un sabiedrībai to redzēt un zināt.

Sēdes vadītāja. Labi, kolēģi, viens (Dep. G. Daudze: “Es arī – par procedūru!”)... Kurš... par procedūru? (Starpsauciens: “Gundars Daudze!”) Gundars...

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Daudzes kungam.

G. Daudze (ZZS).

Jūs mani dzirdat?

Sēdes vadītāja. Dzirdam.

G. Daudze. Es atvainojos, kā bijušais Saeimas priekšsēdētājs gribu aizrādīt bijušajai Saeimas priekšsēdētājai Mūrnieces kundzei, ka par sēdes vadīšanu Saeimas kārtības rullis diskutēt aizliedz. Jūs pārkāpāt Saeimas kārtības rulli. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tātad mums ir debates par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “par” pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs. (Starpsaucieni.)

J. Vitenbergs (NA).

Labrīt, kolēģi! Rit laiks... rit gadi... kopš Krievija ir uzsākusi pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Jāsaka, gan Saeima, gan valdība ir kļuvušas kūtras un slinkas. Ja sākotnēji tika pieņemti tiešām vērā ņemami lēmumi par sankcijām... ogļu, naftas produktu tranzītam... Bijām pirmie, kuri atteicās no elektroenerģijas un gāzes importa no Krievijas un Baltkrievijas. Arī šajā Saeimā, opozīcijas partiju rosināts... diezgan ilgi gājis... bet tika pieņemts lēmums par to, ka Baltkrievijā un Krievijā reģistrēti transportlīdzekļi nevar atrasties Latvijā. Grūtāk mums gāja ar pārtikas, lauksaimniecības produktiem. Beigās pieņēma tikai uz papīra – bez vērā ņemamas ietekmes.

Šobrīd viss ir apstājies. JAUNĀ VIENOTĪBA bāž atvilktnēs visas iniciatīvas, kuras samazina ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Var minēt piemērus. Projekts par pārtikas... vispār kopumā par preču un produktu tirgošanas mūsu veikalos aizliegumu stāv Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atvilktnē... šobrīd jau Saeimā izskatīts projekts. Otrs – sabiedriskā transporta pārvadājumi uz Baltkrieviju un Krieviju, tūrisma braucieni uz šīm valstīm. Arī stāv atvilktnē – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atvilktnē. Šie ir tikai daži piemēri.

Redzot, ka valdība nerīkojas, esam sagatavojuši šo lēmuma projektu. Tas ir uzdevums ārlietu ministrei Baibai Bražei līdz 2025. gada 1. jūlijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu iekļaut Latvijas Republikas nacionālo sankciju sarakstā veikalu tīkla “Mere” īpašniekus – SIA “Latprodukti” un to kapitāla daļu turētājus brāļus Šnaiderus un visus pārējos.

Kāpēc šāds lēmuma projekts? Situācija ir absurda, pat grūti aptverama. Latvijā šī veikalu ķēde strauji aug – bija viens veikals... trīs, pieci, septiņi... nu jau 11 (Rīgā, Tukumā, Liepājā, Jelgavā, Jēkabpilī, Ventspilī, Rēzeknē, Daugavpilī), un šogad plāno atvērt vēl piecus. Ļoti strauji aug šīs veikalu ķēdes apgrozījums: 2022. gadā tie bija divi miljoni, 2023. gadā – jau 20 miljoni, pērn, 2024. gadā, – 31 miljons.

Jautājums ir vienkāršs, dārgā koalīcija un pārējie: kāpēc mums Latvijā vajag veikalu tīklu, kurš pieder Krievijas pilsoņiem un kurā tirgo Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces? Kāpēc? Jurēvica kungs, jūs nevarat iztikt bez Krievijā ražotām pannām, degvīna, prjaņikiem? Šis var būt nacionāls lēmums, un šim ir jābūt nacionālam lēmumam. Mēs nevaram gaidīt... kā jūs vienmēr sakāt, vajag Eiropas Savienības akceptu... nez vai mēs to sagaidīsim. Tas ir jāizdara pašiem.

Polija pierādīja, ka to var izdarīt. Viņi jau 2022. gadā slēdza “Mere” veikalus. Brāļi Šnaideri un visa pārējā kompānija neapmulsa un atvēra jaunus veikalus ar citu preču zīmi – “My Price”, Varšavā tika atvērts veikals “Moja Cena”. Bet poļi bija strikti, slēdza arī šos veikalus un iekļāva gan uzņēmumus, gan pašus īpašniekus sankciju sarakstos. Vienkāršs lēmums, kas paredz, ka šie uzņēmumi un cilvēki nevar veikt saimniecisko darbību Polijā, viņi pat nevar ieceļot, iebraukt Polijā.

Strikti skaidra pozīcija, un mums ir jāseko šim piemēram, mums ir jābūt kā paraugam. Interesanti, ka šajā brīdī... tas notika šī gada aprīlī... Ārlietu ministrija komentē: mēs vērtēsim, paskatīsimies, ko varam darīt. Tā no aprīļa arī vērtē. Atbildīgā iestāde – Finanšu izlūkošanas dienests – mierināja, ka tas jau mums nav saistoši. Poļi lēmuši, ukraiņi... Dzīvojam mierīgi... mēs varam neko nedarīt... tāda ir šobrīd attieksme. Tādēļ Saeimai ir jāiesaistās, jādod skaidrs uzdevums ārlietu ministrei, lai iet uz Ministru kabinetu un šo jautājumu sakārto.

Nesen biju vienā... Latvijas vietējo pārtikas ražotāju... un viņi man jautāja: kā tas nākas – mēs ieviešam visas normas, Eiropas prasības, ražojam kvalitatīvus, labus produktus, bet, ieejot dažādos Latvijas veikalos, plauktos stāv nevis Latvijā ražoti, bet agresorvalstīs ražoti produkti? Vai nav tā, ka ar šo valstu valdību atbalstu ražoti produkti, subsidēti produkti, izvērš jaunu frontes līniju – mūsu veikalu plauktos, un tiek iznīcināti mūsu vietējie ražotāji?

Skaidrs uzdevums, skaidrs lēmuma projekts, kuru aicinu šodien atbalstīt. Neejam kaut kādu ierasto ceļu un neliekam neko...

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Vitenbergs.... atvilktnēs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds – “pret” – deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Labdien, labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi! “Nacionālā apvienība”, kad pēdējo reizi jūs bijāt veikalā? Jūs redzējāt cenas? (Starpsauciens.) Latvijā 70 procenti iedzīvotāju pērk produktus ar atlaidi, 40 procenti pat nevar atļauties nopirkt produktus.

Pagājušonedēļ kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību mēs bijām “Kas notiek Latvijā?”. Tika solīts, ka no pirmdienas cenas būs zemākas. Šodien ir ceturtdiena. Kur ir zemās cenas? Cilvēki nevar atļauties nopirkt produktus par augstu cenu. Kāda jums ir alga? Jums nav tādu problēmu.

Es aicinu šo neatbalstīt. Mums vajag domāt par cilvēkiem, nevis par “Nacionālo apvienību”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par SIA “Latprodukti” un to īpašnieku iekļaušanu Latvijas Republikas nacionālo sankciju sarakstā” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 21, atturas – 43. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Ja nav iekļauts darba kārtībā, vai kādam ir priekšlikums par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Ir skumji redzēt šo balsojumu. Man nav cerību, ka šo varētu skatīt.

Aicinu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Aicinu kolēģus neatstāt šo lēmuma projektu atvilktnē kā iepriekšējos, kurus esam novirzījuši.

Aicinu lēmuma projektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par SIA “Latprodukti” un to īpašnieku iekļaušanu Latvijas Republikas nacionālo sankciju sarakstā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 17, atturas – 46. Lēmuma projekts komisijai nav nodots.

___

Lēmuma projekts “Deklarācija par mazākumtautību aizsargāšanu Latvijā un piespiedu asimilācijas nepieļaušanu”, ko iesnieguši deputāti Svetlana Čulkova, Amils Saļimovs, Igors Judins, Viktors Pučka, Jefimijs Klementjevs, Dmitrijs Kovaļenko, Nataļja Marčenko-Jodko, Aleksejs Rosļikovs, Jekaterina Drelinga un Iļja Ivanovs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? Deputātiem ir iebildumi.

Līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Deputātiem (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”)... ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Deklarācija par mazākumtautību aizsargāšanu Latvijā un piespiedu asimilācijas nepieļaušanu” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 64, atturas – 1. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai kādam ir priekšlikumi par nodošanu komisijām?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Lūdzu lēmuma projektu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Deklarācija par mazākumtautību aizsargāšanu Latvijā un piespiedu asimilācijas nepieļaušanu” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 64, atturas – 1. Lēmuma projekts komisijai nav nodots.

___

Lēmuma projekts “Deklarācijas par 13. Saeimas un Krišjāņa Kariņa vadītās valdības pieļautajām kļūdām un pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid19 infekcijas izplatību pieņemšanu”, ko iesnieguši deputāti Ainārs Šlesers, Edmunds Zivtiņš, Linda Liepiņa, Mārcis Jencītis, Viktorija Pleškāne, Ričards Šlesers, Kristaps Krištopans, Ilze Stobova, Ramona Petraviča un Didzis Šmits. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”)

Tad mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi?

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Vēlos vērst jūsu uzmanību uz lietu paslaucīšanu zem tepiķa, ko mēs diezgan bieži novērojam valstī notiekošajos procesos. Arī šobrīd – centienus paslaucīt zem tepiķa to, kas ir noticis vēlēšanu naktī.

Es gribu atgriezt jūs pavisam nesenā pagātnē – pie tiem notikumiem, kas risinājās Covid-19 pandēmijas laikā, un pie dažādiem lēmumiem – Saeimas pieņemtiem, valdības pieņemtiem –, dažādiem ierobežojumiem – pamatotiem un daudzkārt ne tik pamatotiem. Bet par ko būtu šī deklarācija?

Šī deklarācija būtu par to, ka mēs kā Saeima saviem cilvēkiem pateiktu tās lietas, par kurām kļūdījāmies – tas būtu tikai cilvēcīgi! –, un mēs arī norādītu uz lietām, kuras cilvēkiem būtu kompensējamas. Un, piekrītiet, tas nav ticis izdarīts. Varbūt kādās atsevišķās intervijās kaut kur presē pavīdējis: nu jā, varbūt kaut kas nebija tā vai tā. Bet ļoti daudzi cilvēki nepamatoti cieta un tika represēti. Šis, manuprāt, ir ļoti būtiski, jo tādos apstākļos bija tiesības kļūdīties, bet mums ir jāsaprot, ko tās kļūdas ir maksājušas katram cilvēkam individuāli. Cilvēki gan pazaudēja darbu, gan tika piespiedu kārtā vakcinēti (tā nebija brīvprātīga vakcinācija, jo, atcerieties, tad, kad cilvēki nevakcinējās, viņi pazaudēja darbu), uzņēmēji pazaudēja savus uzņēmumus.

Es nerunāšu par tādiem niekiem, ka vienubrīd nedrīkstēja pirkt, man liekas, lāpstas un zeķubikses vai vēl ko. Tas nav par tādiem sīkumiem. Šeit runa ir par daudz būtiskākām lietām – par to, ka mēs spējam izvērtēt savas darbības krīzes apstākļos, un to, cik godīgi varam pateikt cilvēkiem, kas bija pareizi un kas ne. Es nezinu, kāpēc ir jāslēpjas aiz neizlēmības un klusēšanas.

Šajā deklarācijā ir runa arī par tiem ieguldījumiem, ko valsts ir veikusi un ar kuriem tik labi nesokas, un kas vispār nav tikuši uzraudzīti, uz ko norāda arī Valsts kontrole. Un šeit es runāju konkrēti par “airBaltic”. Bet par to, kāds bardaks ir “airBaltic”, mēs jau vakar dzirdējām Pieprasījumu komisijā, ka neviens vispār nevar pateikt, cik naudas kopumā visos šajos gados ir ieguldīts “airBaltic”.

Bet, neaizejot no tēmas... vēlreiz... es vēlos jūs aicināt atbalstīt šo deklarāciju un arī aicināt ministriju... nevis ministriju, bet Ministru kabinetu pēc tam veikt nepieciešamās darbības, lai tiktu izvērtētas sekas un lai tiktu kompensēti zaudējumi, kas tika radīti gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem, gan valstij.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Deklarācijas par 13. Saeimas un Krišjāņa Kariņa vadītās valdības pieļautajām kļūdām un pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību pieņemšanu” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 51, atturas – 1. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par nodošanu komisijām? (Starpsauciens.)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Zivtiņa kungam. Ieslēdziet mikrofonu deputātam... jā... Zivtiņa kungs!

E. Zivtiņš (LPV).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai...

Sēdes vadītāja. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Deklarācijas par 13. Saeimas un Krišjāņa Kariņa vadītās valdības pieļautajām kļūdām un pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību pieņemšanu” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 48, atturas – 3. Lēmuma projekts komisijai nav nodots.

___

Turpinām. Ir iesniegtas divas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Linda Liepiņa, Ričards Šlesers, Edmunds Zivtiņš, Aleksandrs Kiršteins, Ilze Stobova, Kristaps Krištopans, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Česlavs Batņa, Ingmārs Līdaka un Maija Armaņeva lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Maijas Armaņevas ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Linda Liepiņa, Ričards Šlesers, Edmunds Zivtiņš, Aleksandrs Kiršteins, Ilze Stobova, Kristaps Krištopans, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Česlavs Batņa, Ingmārs Līdaka un Maija Armaņeva lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Maijas Armaņevas ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām. Darba kārtībā – sadaļa “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Ligitai Ginterei no 2025. gada 4. jūnija līdz 5. jūnijam.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

___

Turpinām ar sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Lindas Liepiņas atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”, ko iesnieguši deputāti Linda Liepiņa, Ričards Šlesers, Edmunds Zivtiņš, Aleksandrs Kiršteins, Ilze Stobova, Kristaps Krištopans, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Česlavs Batņa un Ingmārs Līdaka.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Lindas Liepiņas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”, ko iesnieguši deputāti Linda Liepiņa, Ričards Šlesers, Edmunds Zivtiņš, Aleksandrs Kiršteins, Ilze Stobova, Kristaps Krištopans, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Česlavs Batņa un Ingmārs Līdaka.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Maijas Armaņevas ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”, ko iesnieguši deputāti Linda Liepiņa, Ričards Šlesers, Edmunds Zivtiņš, Aleksandrs Kiršteins, Ilze Stobova, Kristaps Krištopans, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Česlavs Batņa, Ingmārs Līdaka un Maija Armaņeva.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Maijas Armaņevas ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”, ko iesnieguši deputāti Linda Liepiņa, Ričards Šlesers, Edmunds Zivtiņš, Aleksandrs Kiršteins, Ilze Stobova, Kristaps Krištopans, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Česlavs Batņa, Ingmārs Līdaka un Maija Armaņeva.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Turpinām ar sadaļu “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 741/Lm14).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien no rīta mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatījām vairākas apropriācijas, tai skaitā divas, kurām vajag Saeimas piekrišanu.

Tātad pirmā apropriācijas summa ir 10 988 eiro. Pārdale tiek veikta no resora 62. programmas “Mērķdotācijas pašvaldībām” uz Kultūras ministrijas budžeta programmu “Kultūras mantojums”. Šie līdzekļi ir paredzēti māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojumam.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 741/Lm14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 742/Lm14).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Tātad šīs apropriācijas summa ir 83 204 eiro, un naudiņa tiek pārdalīta no Tieslietu ministrijas apakšprogrammas “Ieslodzījuma vietas” uz Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammu “Profesionālās izglītības procesa programmu īstenošana”. Šie līdzekļi ir nepieciešami, lai nodrošinātu vispārējo vidējo izglītību Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem audzēkņiem.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 742/Lm14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K. Krištopans. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Turpinām ar sadaļu “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”.

Darba kārtībā – Latvijas Republikas tiesībsarga 2024. gada ziņojums.

Vārds Latvijas Republikas tiesībsargam Jurim Jansonam.

J. Jansons (Latvijas Republikas tiesībsargs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Dāmas, kungi! Klātesošie! Pirms mana ziņojuma īsās versijas ir informatīvs paziņojums. Tātad, kā jūs labi zināt, ziņojuma pilnā versija jums ir iesniegta 7. maijā. Un par to, ka es nevarēšu piedalīties kādā no iepriekšējām plenārsēdēm darbnespējas dēļ, tika iesniegts oficiāls dokuments no Tiesībsarga biroja ar tiesībsarga vietnieces parakstu par to, ka ceturtdien nevarēšu ierasties plenārsēdē. Nezinu, kāpēc tas nav nonācis līdz jums, bet tas ir tīri informatīvi, lai kliedētu kādas šaubas vai bažas par to, ka es neesmu savlaicīgi informējis Saeimu. Un nekādu necieņu es neesmu izrādījis. Tas īsumā par to, kāpēc es nebiju paredzētajā Saeimas plenārsēdē ar ziņojumu.

Pateicos par iespēju iepazīstināt ar Tiesībsarga biroja veikumu aizvadītajā gadā.

Par 2024. gada virstēmu izvirzīju drošību. Tas ir jāuztver visplašākajā versijā. Drošība ir plaši uztverama konstrukcija, kas ietver gan katra cilvēka personisko, gan sabiedrības, gan valsts drošību. Vienlaikus cilvēktiesības un drošība ir divi savstarpēji cieši saistīti jēdzieni. Par cilvēktiesībām nedrīkstam aizmirst nedz drošībā, nedz apdraudējumā, un gluži tāpat par drošību mums jādomā, tiecoties uz pilnīgu cilvēktiesību ievērošanu. Aizvadītajā gadā daudz strādājām, lai mūsu izplatītā informācija būtu piekļūstama ikvienam, jo drošība nozīmē būt informētam.

Vienlaikus lielu daļu resursu veltījām tam, lai saprastu, kā jūtas un ko domā cilvēki Latvijā, jo apzināmies, ka, tikai iesaistot sabiedrību, vaicājot un saņemot atbildes, mēs varam strādāt pie jēgpilnu pārmaiņu īstenošanas. Mūsu pētījumi rāda, ka daļa sabiedrības aizvien jūtas nesadzirdēti un viņu drošības sajūta ir apdraudēta.

Piemēram, lai arī sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti uzlabojas, tomēr mazinājusies pašu cilvēku ar invaliditāti vēlme cīnīties par savām tiesībām. Tas nozīmē, ka cilvēki zināmā mērā padodas, jo ilgu laiku nav izdevies sasniegt vēlamo. Mums ir jāpalīdz atgūt pārliecību un jāpierāda, ka mums rūp cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitāte, iekļaušanās sabiedrībā un drošības sajūta visos dzīves aspektos.

Diemžēl man ir jāizceļ kāda satraucoša tendence. Par spīti tam, ka gadiem vēlēšanu lozungos, Saeimas tribīnē un pašvaldību plānos izskan jēdziens “demogrāfijas veicināšana”, dati rāda, ka aizvien ir mazu bērnu vecāki, kuri nesaņem nekādu atbalstu no darba devējiem. Jā, vispārējā situācija un izpratne par strādājošiem jaunajiem vecākiem darba tirgū uzlabojas, tomēr nepilnības ir. Un tās ir jānovērš.

Tagad konkrēti pa tiesību nozarēm.

Bērnu tiesību aizsardzība. Bērniem būtu jābūt prioritātei. Taču redzams, ka daudzas mācību iestādes mācību sākumu pielāgo pieaugušo ērtībām, neņemot vērā, piemēram, pusaudžu dabiskās vajadzības pēc miega. Konstatējām, ka ir pat tādas situācijas, ka bērni vai jaunieši ir spiesti celties divas stundas pirms mācību stundu sākuma, jo vienīgais transports uz skolu pavada ilgu laiku ceļā. Aicināju valsts līmenī noteikt, ka pieļaujamais mācību sākums nav agrāks par pulksten 8.00, lai gan mediķi ierosina, ka vajadzētu ne agrāk par pulksten 9.00. Diemžēl valdība nav saskatījusi nepieciešamību normatīvajos aktos noteikt mācību stundu sākuma agrāko laiku. Tā vietā Izglītības un zinātnes ministrija līdz šī mācību gada beigām izstrādās vadlīnijas mācību sākuma laika noteikšanai, bet Veselības ministrija līdz gada beigām izstrādās miega higiēnas vadlīnijas.

Man tagad jums ir retorisks jautājums: vai varat iedomāties, ka jūsu darba diena regulāri sāktos pulksten 7.30? Kāpēc uzskatāt, ka bērniem tā ir norma?

Bērnu tiesību jomā svarīga ir vienota izpratne par bērnu tiesībām, tāpēc iesniedzu priekšlikumu Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikt, ka arī zvērināta advokāta, tiesu izpildītāja un zvērināta notāra palīgiem ir jāapgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Diemžēl grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā joprojām nav veikti.

Tāpat grozījumi nav veikti arī attiecībā uz juridiskās palīdzības sniedzējiem lietās, kas skar bērna tiesības un intereses. Arī viņiem nav noteikts pienākums apgūt speciālās zināšanas.

Ziņojumā par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošās vielas, konstatēts: ja bērns, kurš lieto atkarību izraisošās vielas, nav motivēts pārtraukt atkarību izraisošo vielu lietošanu, viņš palīdzību nesaņem. Valsts ļauj šiem jauniešiem iet bojā, jo obligātā ārstēšana faktiski nepastāv.

Ziņojumā konstatēti 10 trūkumi normatīvajos aktos. Veselības ministrijai ir sniegti 20 priekšlikumi, Labklājības ministrijai ir sniegti 11 priekšlikumi. Veselības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums pašlaik ir saskaņošanā.

Labā ziņa ir tā, ka šobrīd šī aktuālā tēma jau ir Saeimas dienaskārtībā un tiek skatīta komisijās. Vēlos pateikties Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai par sadarbību, jo bērnu tiesību jautājumos vienmēr esam bijuši uzklausīti un atbalstīti.

Pilsoniskās un politiskās tiesības un spīdzināšanas novēršana. Pērn veiktajā izpētē par pagaidu aizsardzības pret vardarbību tiesā mehānismu secināts, ka mehānisms darbojas, taču tam ir nepieciešami uzlabojumi praksē un pilnveidojums normatīvajā regulējumā. Būtiska ir tiesu un iesaistīto valsts iestāžu cieša savstarpējā sadarbība, kā arī sabiedrības papildu informēšana par šī mehānisma mērķi, būtību un pieņemto tiesu lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesiskajām sekām. Šogad turpināsim darbu pie izpētes un izglītošanas. Citiem vārdiem sakot, mehānisms ir, bet praksē ļoti daudzos gadījumos tas vispār nedarbojas.

Aktuāla problēma ir agresīva rīcība internetā. Saskaroties ar kibervardarbību, cilvēki var atturēties no viedokļa paušanas, kas apdraud gan vārda brīvību, gan demokrātijas pamatprincipus. Šī problēma prasa daudzpusīgu risinājumu – normatīvā regulējuma pilnveidi un prasmīgāku jau esošo tiesību aizsardzības līdzekļu piemērošu. Te ļoti būtiska loma ir arī augstāko valsts amatpersonu retorikai, kas iedrošina vai gluži pretēji – nosoda agresivitāti internetā.

2024. gadā tika veikta izpēte par cilvēktiesību ievērošanu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanas procesā. Par rezultātiem notika diskusija Tieslietu ministrijā un tika izglītoti advokāti.

Prevencijas joma. Pērn uzsāktas biežākas vizītes uz cietumiem un psihiatriskajām klīnikām. To laikā liela uzmanība pievērsta arī vadības uzklausīšanai par sistēmiskajām problēmām, kas liedz pilnvērtīgi īstenot visas cilvēktiesību prasības. Šī izpēte turpinās arī šogad. Nu, jāsaka tā, ka šeit tā nav tikai Veselības ministrijas vai attiecīgo psihoneiroloģisko slimnīcu atbildība, tā ir arī visas valdības atbildība par to, kā tiek nodrošināti piespiedu līdzekļu noteikšanas procesi.

Prevencijas jomā pērn uzsāktas biežākas vizītes uz sociālās aprūpes centriem, jo, kā mēs labi zinām – un bieži vien no publiskajā telpā izskanējušām dažādām ziņām un informācijas –, daudzos sociālās aprūpes centros nodrošinātie pakalpojumi ir zem katras kritikas. Mēs pie tā strādājam ļoti intensīvi.

Sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības. Jau iepriekš 2023. gadā aicināju Saeimu veikt grozījumus Augstskolu likumā, paredzot, ka tiesības saņemt sociālo stipendiju “Studētgods” ir arī jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri studē augstskolā ārpus Latvijas. Norādīju uz tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumu un to, ka ar šādu atšķirīgu attieksmi netiek sasniegts tas mērķis, kādēļ stipendija tika ieviesta, proti, ģimenes pabalsta reformas ietvarā sniegt atbalstu studējošiem jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm. Tas, ka jaunietis izvēlējies studijas ārzemēs, nemazina šo ģimeņu vajadzību pēc atbalsta.

Tā kā likumdevējs rekomendāciju nav izpildījis, esmu iesniedzis konstitucionālo sūdzību – pieteikumu Satversmes tiesā.

Pārbaudes lietā konstatēju neskaidru likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” formulējumu, kas izraisījis nevienveidīgu praksi pašvaldībās, piemērojot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli būvēm, kurām beidzies maksimālais būvdarbu beigšanas termiņš. Pašvaldībās novērojama gan prakses maiņa, gan rekomendāciju ignorēšana.

Pārbaudes lietā Nr. 2022-56-22B par izklaides trokšņa tiesiskā regulējuma atbilstību Satversmei secināju – kaut arī valsts ir paredzējusi administratīvo sodu izklaides trokšņa radītājam, ja tas traucē iedzīvotāju mieru, tomēr ar to vien nav iespējams efektīvi aizsargāt iedzīvotāju tiesības. Valsts nav paredzējusi tādus regulatīvus noteikumus, kas motivē respektēt un nepārkāpt cilvēka tiesības uz privāto dzīvi (mieru mājās) un veselībai labvēlīgu vidi, tādējādi tā nav izpildījusi no pamattiesību standarta izrietošo pozitīvo pienākumu aizsargāt cilvēku mājokli (privāto dzīvi) no trokšņa, jo troksnis ir arī vides piesārņojums.

Šobrīd Ekonomikas ministrija ir piedāvājusi risinājumu identificētajai problēmai, tomēr, manā skatījumā, piedāvājums ir nekvalitatīvs un situāciju neuzlabo, drīzāk gan pasliktina.

Diskriminācijas novēršana. Manā redzeslokā nonāca problēmaspekti, kas skar cilvēku ar invaliditāti, jo īpaši cilvēku ar ierobežotu rīcībspēju, piekļuvi banku pakalpojumiem, tāpēc 2024. gadā tika izstrādāti praktiski ieteikumi aizgādņiem, zvērinātiem advokātiem, tiesām, bāriņtiesām un kredītiestādēm par banku pakalpojumu nodrošināšanu personām ar ierobežotu rīcībspēju.

Tiesībsarga institūcijai ir jauns mandāts. 2024. gadā Eiropas Savienībā tika pieņemts Mākslīgā intelekta akts, kas lielu lomu paredz... nodrošināt mākslīgā intelekta sistēmu atbilstību pamattiesībām, līdz ar to Tiesībsarga institūcija uzņēmās veikt jaunu mandātu kā pamattiesību aizsardzības iestāde mākslīgā intelekta jomā Latvijā.

Pērnais gads īpašs ar to, ka strauju un neparedzētu aktualitāti ieguva valodas jautājumi. Galvenokārt saņēmu sūdzības par nepamatotu prasību lietot svešvalodas nodarbinātības un veselības aprūpes jomā. Vairākkārt esmu norādījis, ka svešvalodu lietojums darba vidē, īpaši darba sludinājumos, ir vērtējams katrā gadījumā individuāli, jo to pieprasa atbilstošas normas. Ceru, ka Darba likuma grozījumi mazinās šādu pārkāpumu skaitu.

Visbeidzot – 2025. gada prioritātes. Bērna saskarsmes tiesību nodrošināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu un atbildības noteikšana par bērna dzimšanas fakta nereģistrēšanu.

Starp citu, runājot par bērna saskarsmes tiesību nodrošināšanu, – ir mehānismi, ir tiesas nolēmumi, bet dabā tas nedarbojas, un arī publiskā telpā ir ļoti daudz dažādu gadījumu, ka vai nu bērna tēvs, vai bērna māte nekādā veidā nevar realizēt šīs tiesības saskarsmei ar savu bērnu, jo bērns tiek izmantots nevis kā tiesību subjekts, bet kā objekts un situācijas ir manipulatīvas, lai tikšanās ar bērnu tiktu kavēta vai pilnībā liegta.

Informēšana par cilvēktiesībām, īpašu uzmanību pievēršot gan sarunām ar tiesību piemērotājiem un jomu speciālistiem, gan konkrētām sabiedrības mērķgrupām, lai jau preventīvi novērstu cilvēktiesību problēmas.

Laba pārvaldība, it īpaši lietderības aspektā valsts pārvaldes iestāžu lēmumu pieņemšanā. Rotācijas efektivitāte valsts civildienestā un izpratnes par labu pārvaldību veicināšana.

Seksuālās uzmākšanās mazināšana, mērķauditoriju izglītošana un rekomendācijas Latvijas augstskolām, lai nodrošinātu drošu studiju vidi.

Tehnoloģijas un pamattiesības, darbs pie divu normatīvo aktu īstenošanas, kas saistīts ar tehnoloģijām, digitālo pakalpojumu piekļūstamība un mākslīgā intelekta regula.

Tiesībsarga 2024. gada ziņojumā ir pieejama informācija par būtiskākajām rekomendācijām un to izpildi. Tas jums, cienījamie deputāti un cienījamās deputātes, noteikti var kalpot kā instruments parlamentārās uzraudzības īstenošanai. Aicinu ieskatīties un ņemt tās vērā.

Noslēgumā vēlos sacīt: es skaidri zinu, ka ne jau tiesību akti spēcina mūs, tie esam mēs, cilvēki. Dokumenti ir tikai daļa no cilvēku darba rezultātiem, dokumenti kalpo cilvēkam, nevis cilvēks dokumentam. Tā ir mūsu izvēle un briedums – ieraudzīt un atzīt trūkumus tiesību aktos un praksē, un risināt problēmas, lai vairotu ikviena cilvēka dzīves kvalitāti, drošību, dzīvotgribu neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai sociālā stāvokļa. Drošība nav nejaušība, drošība ir lēmumu un rīcību kopums. Novēlu, lai mums kopīgi izdodas pieņemt pareizus lēmumus, rīkoties un gādāt par ikviena cilvēka drošu vidi!

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies tiesībsargam par ziņojumu.

Uzsākam debates.

Frakcijas vārdā – deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Redziet, cik zīmīgi – tiesībsargs savu uzrunu beidz ar vārdiem “es jums novēlu”... viņš mums novēl pieņemt pareizos lēmumus. Es arī tiesībsarga kungam novēlu pieņemt pareizos lēmumus, vienlīdz sakot, ka esmu ļoti pateicīga Tiesībsarga biroja darbam un visiem tur strādājošajiem, bet, kas attiecas uz tiesībsargu, kas ir Tiesībsarga biroja seja, es teikšu tieši tā, kā, Jansona kungs, jūs sākāt savu uzrunu, – “tīri informatīvi”... Un tad tīri informatīvi es vēlos runāt tikai par faktiem un to melīgo... vai nepilnīgo informāciju, ko jūs esat sniedzis pēdējās dienās medijiem, manuprāt, nepamatoti apvainojot pilnīgi noteikti Mieriņas kundzi... jo tas jūsu uzskaitījums, kur jūs esat bijis un kur jūs neesat bijis, ir ļoti neprecīzs, un pie tā es vēl atgriezīšos.

Manuprāt, ir arī ļoti nepatīkami... nevis nepatīkami, bet nepareizi – tas uzbrauciens Aidim Tomsonam. Es vēlos pateikt – lai vai kā es dažreiz piekristu vai nepiekristu Aidim Tomsonam, bet es vēlos pateikt lielu paldies Aidim Tomsonam, ka mēs runājam par lietām, kas ir ne visai ērtas sabiedrībā, bet dažreiz tā tiešām ir jādara.

Un es pateikšu, kāpēc es uzskatu, ka par šo jautājumu bija jārunā... par tiesībsarga iesaistīšanos procesos bija jārunā gan kādam no medijiem, gan Saeimas Prezidijam. Mēs, frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, šī sasaukuma laikā vairākkārt vērsāmies pie tiesībsarga ar aicinājumiem nākt un sarunāties par dažādām tēmām. Uz to tiesībsargs vienmēr atbildēja, ka viņš ieradīsies, bet vienmēr (un šādas “vienmēr” reizes bija vismaz piecas), vienmēr tajās dienās, kad tiesībsargam bija jāatnāk, no rīta atskanēja zvans, ka tiesībsarga nebūs.

Es saprotu, ka tiesībsargs var pieņemt lēmumu nesarunāties ar kādu frakciju vai nesarunāties ar kādu deputātu, lai gan tas arī, es uzskatu, ir jūsu, Jansona kungs, darba pienākums. Tad jūs pasakiet uzreiz, ka jūs nesarunāsieties ar kādu, bet šāda darba organizācija vai laba pārvaldība, kas ir tiešā jūsu pārziņā... Tā nedrīkst būt. Tā nav laba pārvaldība, ka jūs sakāt, ka jūs nāksiet, un no rīta jūs pasakāt, ka tieši nenāksiet. Tieši tas pats. Mēs jau esam tikai frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Bet skatāmies tālāk! Kas notiek komisijas... Jūs te no tribīnes runājāt par vienu sēdi, uz kuru jūs neieradāties, kaut gan arī iepriekšējā gadā jūs... tāpat tika pārlikta Saeimas sēde. Šis nav pirmais... vienīgais gadījums. Jūs neatnācāt divas reizes uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdi, kur jums bija jāziņo, ar savu ziņojumu. Es speciāli pārjautāju. Otrajā reizē, kad jums bija jāierodas uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdi, es speciāli tās dienas vakarā pārjautāju komisijas darbiniekiem, vai Jansona kungs ir apstiprinājis savu ierašanos. Viņi man atbildēja: jā. Un tad, Jansona kungs, vai arī tajā dienā jums jau bija darbnespējas lapa, kad jums bija jānāk uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un jāziņo par šo? Jūs neatnācāt. No rīta bija kārtējais zvans, ka jūs nebūsiet. Un ziniet ko? Arī deputātu bija ļoti maz, jo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti vienkārši jau netic, ka jūs atnāksiet uz komisijas sēdēm.

Līdz ar to es uzskatu, ka jūsu pārmetumi Saeimas Prezidijam, žurnālistiem ir absolūti nepamatoti, un es vēlreiz vēlos pateikt milzīgu paldies jūsu biroja darbiniekiem. Jā, un man viņu vietā arī būtu kauns.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Verginai.

I. Vergina (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tiesībsarga ziņojums. Vēl viens dokuments, vēl viens bērns... saturiski par bērnu labākajām interesēm, par tiesībām uz izglītību, atbalstu, drošību un arī šoreiz par iekļaujošo izglītību.

Šajās pēdējās nedēļās arī Saeimas komisijās un apakškomisijās ir bijušas karstas debates par to, ka iekļaujošā izglītība ir noteikta valstī kā prioritāte. 2024./2025. mācību gadā izglītojamo skaits ar speciālajām vajadzībām, kuri izglītību iegūst vispārējās izglītības iestādēs, ir 8304 bērni (apmēram 4 procenti). No tiem 6973 skolēnu programmu apgūst iekļaujoši. Tātad skolas, kuras īsteno vispārējās izglītības programmas...

Ko es gribu šobrīd uzsvērt? Ka būtībā... un arī tiesībsarga ziņojums, un arī Valsts kontroles norādījumi ir par to, ka skolas, sabiedrība, pašvaldības, iespējams, neizdara to labāko, ko mēs sagaidām šobrīd, runājot par iekļaujošu izglītību. Un tai pašā laikā šobrīd šķiet, ka bērns ir kā tāda politiska diskusijas problēma, kurai mums ir jārod risinājums.

Uz ko es šobrīd aicinu? Izstrādes noslēgumā ir bērnu agrīnās attīstības diagnostikas projekts, tā saucamais BAASIK, ar ārkārtīgi, manuprāt, labu saturisko pusi, ar to, ka šī iniciatīva parāda, ka tad, kad kopā strādā veselības aprūpes speciālisti, sociālie dienesti, pašvaldības, skolas, bērnam rodas iespēja. Un mēs nevis gaidām to, kad bērns atbildīs kādai programmai, bet būs atbalsts jau no pirmajām bērna grūtībām.

Šobrīd izskatās, ka šī lieliskā projekta problēma ir tā, ka blakus tam, ka mums jau amatu aprakstos ir noteikti pienākumi (kas ir speciālistiem, kas strādā ar bērniem), ir vajadzīgs papildu finansējums.

Un es ļoti aicinu: šoreiz, kolēģi, šis jautājums, iespējams, būs ne tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas jautājums, šis varētu būt jautājums arī citās komisijās. Es aicinu atbalstīt projekta ieviešanu arī tad, ja mums nav finansējuma tādā apjomā, zinot grūtības, kas šobrīd var sagaidīt valsti. Un te ir jautājums par bērnu – vai mums ir bērns, vai mēs par viņu gribam rūpēties, vai bērns mums ir tajā brīdī, kad mums ir jāuzklausa ziņojumi, un vai tas mūs vispār interesē? Es šoreiz gribu aicināt: sadarbojamies visi kopā, ja tas tiešām mums visiem ir būtiski un svarīgi!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vispirms vārds paziņojumam Andrejam Judina kungam. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, apsēdieties! Būs paziņojums.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Pulksten 10.35 notiks Juridiskās komisijas sēde.

Lūdzu deputātus uz sēdi.

Sēdes vadītāja. Un, kolēģi, tieši šodien savu skaisto, apaļo jubileju svin Anna Rancāne. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Nav reģistrējušies 13 deputāti: Raimonds Bergmanis, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Andris Kulbergs, Gunārs Kūtris, Linda Matisone, Ramona Petraviča, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Jana Simanovska, Edvīns Šnore, Juris Viļums un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, tie, kas dzird, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. Šobrīd mēs esam 44. (Starpsauciens: “Cik...?”)

44. Paldies visiem, kas vienmēr ir laikā! Paldies. (Pauze.)

50. Nu tad vēl vienu, un varam sākt... turpināt.

51. Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – sadaļa “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”. Turpinām ar darba kārtības jautājumu – “Latvijas Republikas tiesībsarga 2024. gada ziņojums”.

Tiesībsargs savu ziņojumu ir nolasījis, un šobrīd turpinām ar debatēm.

Vārds deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Paldies visiem, kas ir ieradušies laikus!

Cilvēktiesības ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem, un tās mēs nevaram pieņemt kā pašsaprotamas. Mūsu kā parlamenta atbildība ir ik dienu rūpēties par šo pamatvērtību aizsardzību.

Šodien vēlos īpaši izcelt trīs jomas, kurās jau šobrīd tiek sperti ļoti svarīgi soļi, bet kurās joprojām ir nepieciešams mērķtiecīgs darbs arī turpmāk.

Pirmkārt, bērni un jaunieši. Tiesībsarga ziņojumā daudz ir uzsvērts, cik būtiska ir bērna labāko interešu ievērošana ikvienā valsts un pašvaldību līmenī pieņemtā lēmumā. Mēs redzam, cik svarīgi ir turpināt attīstīt agrīno atbalsta sistēmu ģimenēm, stiprināt bērnu mentālo veselību un uzlabot bērnu līdzdalības iespējas. Tā ir arī nozīmīga demogrāfijas politikas sadaļa. Mums jāturpina veidot bērniem draudzīgu vidi skolās, kur tiek ņemts vērā ne tikai mācību saturs, bet arī emocionālā drošība.

Un es vēlos vērst īpašu uzmanību uz to, ka, piemēram, vides pieejamības jautājumi izglītības iestādēs mums ir ļoti iepalikuši. Runājot par bērniem un jauniešiem, aicinu arī tiesībsargu vairāk pievērsties jaunu sieviešu problēmām darba tirgū, īpaši skatoties uz jaunajām māmiņām.

Otrkārt, digitālā vide un mākslīgais intelekts. Tehnoloģiju attīstība sniedz plašas iespējas, taču vienlaikus mums jābūt modriem par cilvēktiesību ievērošanu digitālajā vidē, un šo Saeimas namā uzsvēra arī vairāki eksperti nupat notikušajā konferencē. Mākslīgais intelekts sniegs vēl šobrīd neaptveramas iespējas ne tikai tehnoloģiju attīstībā, bet arī sabiedrības ikdienā kopumā, taču vienlaikus ar iespējām tas radīs arī jaunus izaicinājumus un riskus, īpaši tām sabiedrības grupām, kurām ir zemāka digitālā pratība. Svarīgi, lai Latvija būtu starp pirmajām valstīm, kas integrē cilvēktiesību principus digitālās pārvaldes un mākslīgā intelekta risinājumos, jo īpaši publiskajā sektorā.

Treškārt, lingvistiskā diskriminācija. Latvijas valsts turpina veikt mērķtiecīgus pasākumus latviešu valodas stiprināšanai, taču paralēli mums ir jāturpina darbs pie sabiedrības saliedēšanas latviskā un eiropeiskā vidē. Latvija neapšaubāmi pieder pie Eiropas un Rietumu telpas, un mēs esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts jau vairāk nekā 20 gadu. No svešvalodu apguves skolās līdz pakalpojumiem valsts un pašvaldību iestādēs mums jāveido sabiedrība, kas runā, mācās un izkopj latviešu valodu un citas Eiropas Savienības dalībvalstu valodas, kā arī pieder vienotai informācijas telpai.

Kolēģi, tiesībsarga ziņojums, manuprāt, ir tiešām laba ceļa karte, kas parāda, kur mēs esam spēruši lielākus soļus, kur – mazākus un kur mums vēl ir kopīgs un atbildīgs darbs veicams. Atcerēsimies – katram mūsu pieņemtajam lēmumam ir jākomplementē mūsu iedzīvotājiem.

Mūsu uzdevums ir sadarboties, lai stiprinātu cilvēktiesības ne tikai teorētiski, bet arī praktiski – katram cilvēkam katrā Latvijas novadā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Mums ir divas neatkarīgas iestādes, kuru vadībā, manuprāt, ir prokrieviskas personas, un to pierāda viņu darbi.

Pirmā ir Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Jānis Siksnis, kurš neievēro drošības koncepciju un virza Latviju divvalodības virzienā. Visticamāk, koalīcija drīzumā iebalsos līdzīgu kandidātu.

Otrs, kurš, manuprāt, rīkojas prokrieviski, ir tiesībsargs Juris Jansons. Tas varbūt ir saistīts ar to, ka savulaik viņš nonāca šajā amatā, tieši “Saskaņas Centra” virzīts. Viņš ir publiski aicinājis latviskajām partijām veidot koalīciju ar prokrieviskajām partijām... arī viņa paša rīcība. Vienīgais uzlabojums, kas ir bijis, salīdzinot ar pagājušo gadu, – šogad mēs ziņojumā redzam (arī šodien dzirdējām vienu teikumu par to), ka lingvistiskā diskriminācija ir problēma, tātad ir progress viena teikuma apmērā, tomēr kardināli situācija ir pasliktinājusies.

Valsts darba inspekcijas dati rāda, ka sūdzību skaits par diskrimināciju – krievu valodas prasību tirgū – ir dubultojies... nu jau ir tūkstošos, nevis simtos mērāmas. Tās ir tikai oficiāli uzrakstītās sūdzības, patieso sūdzību skaits ir noteikti lielāks.

Arī citos jautājumos... piemēram, par Krievijas pilsoņu atrašanos kritiskās infrastruktūras objektos. Tiesībsarga deleģētas personas publiskajā telpā norāda, cik tas ir nepareizi un Satversme aizsargājot Krievijas pilsoņus tikpat ļoti kā Latvijas pilsoņus. Un mēs maksājam... uzturam šādu neatkarīgu iestādi, kas pēc tam šādos jautājumos strādā pret parlamentu.

Vai, piemēram, jautājums par to, ka skolas direktors skolā ir ieviesis kārtību, ka starpbrīdī skolas telpā savā starpā būtu jāsarunājas valsts valodā. Tāda prakse ir daudzviet Eiropā, to latviešu diasporas pārstāvji var izstāstīt, tāda prasība ir arī daudzās Centrāleiropas valstīs. Eiropas prakse... bet tiesībsargs uzskata, ka tas ir šausmīgi diskriminējoši, ja mēs Latvijas pilsoņiem Latvijas skolā liksim runāt Latvijas valsts valodā.

Lūk, šāds prokrievisks rokraksts, manuprāt, raksturo visu šo laiku. Tas nav noticis pēkšņi – pēdējā gadā.

Līdz ar to aicinu domāt par to, ka mums ir jāievēlē mūsdienīgs, eiropeisks, Satversmi un valsts valodu aizsargājošs tiesībsargs... kad pašreizējam tiesībsargam beigsies pilnvaras. To mums visiem novēlu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja vēlos pateikties Tiesībsarga birojam par ziņojumu, ieguldīto darbu, arī par problēmjautājumu akcentēšanu un rekomendācijām, ko tiesībsargs sniedz valsts iestādēm. Rekomendācijas un akūtāko problēmu izcelšana tiešām palīdz mums kā likumdevējiem un tautas pārstāvjiem veikt darbu kvalitatīvāk.

Konsultējoties ar tiesībsargu, esam veikuši grozījumus Ārstniecības likumā, lai nodrošinātu piespiedu ārstēšanu nepilngadīgām personām ar atkarību problēmām. Komisijā iniciēju, ka jāizstrādā visaptverošs mehānisms bērnu ārstēšanai no atkarībām, un pēc pusotra gada mums beidzot ir taustāms rezultāts – vasarā plānots uzsākt pilotprojektu, kas glābs jauniešu dzīvības.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā sākām skatīt jautājumu par mācību stundu sākuma laiku, jo vecāki ir griezušies pie tiesībsarga. Skolas sākums pulksten 7.15 vai 7.30 ir pārlieku agri. Diemžēl šāda prakse dažviet pastāv.

Viena no galvenajām problēmām ir ne tikai agrie rīti skolās, uz ko tiesībsargs norādījis ziņojumā, bet novados dzīvojošo bērnu ceļš uz skolu. Ierobežotu transporta pakalpojumu dēļ bērni ir spiesti izbraukt uz skolu pat pirms septiņiem rītā, pavadīt ceļā vairāk nekā stundu, mājās var atgriezties tikai vakarā, tādējādi viņi skolā pavada laiku, kas ir pielīdzināms pilnvērtīgai pieaugušo darbadienai.

Turpinot par bērnu tiesībām. Pieaudzis par vardarbību izglītības iestādēs tiesībsargam adresēto iesniegumu skaits. Skolas kopumā par vardarbības gadījumiem ziņo vairāk. Par to esmu pārliecinājusies komisiju sēdēs. Jāatzīst, ka paies ilgs laiks, līdz izstrādātie mehānismi uzrādīs ievērojamus rezultātus, vardarbība mazināsies tikai pēc kāda laika, jo šīs problēmas risināšanai nopietni mēs valdībā esam pievērsušies pirmo reizi. Mums ir daudz darba priekšā, lai ikvienam skolēnam radītu pilnībā labvēlīgu un iekļaujošu vidi izglītības iestādēs. Joprojām nespējam nodrošināt pietiekamu atbalsta personālu, tas nozīmē, ka daudziem bērniem nav iespējas mācīties un pilnībā realizēt savu potenciālu.

Ziņojumā tiesībsargs aprakstījis konkrētu situāciju, kurā nevērība un izglītojamā diagnozes neuztveršana nopietni izvērtās bērna histērijā, pēc kuras viņš nebija spējīgs apmeklēt skolu. Tiesībsargs konstatēja, ka vairāku mēnešu garumā netika pilnvērtīgi nodrošināts speciālistu rekomendācijām atbilstošs mācību process. Ja skolās pedagogiem un skolēniem būtu pieejams kompetents un pietiekams atbalsta personāls, šādu situāciju mums nebūtu.

Par diskrimināciju. Ziņojumā redzam, ka 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, saņemto iesniegumu skaits par diskrimināciju pieaudzis par vairāk nekā tūkstoš procentiem. Domāju, tas norāda gan uz to, ka cilvēki arvien vairāk apzinās situācijas, kurās viņu tiesības tiek pārkāptas, gan uz to, ka diskriminācija joprojām nav būtiski samazinājusies. Tāpat kā iepriekš, iesniegumi par iespējamiem diskriminācijas aizlieguma pārkāpumiem visvairāk ir valodas, invaliditātes un dzimuma dēļ.

Ziņojumā minēts, ka atsevišķi darba devēji intervijās joprojām uzdod diskriminējošus jautājumus par ģimenes plāniem, sievietes saskaras ar aizspriedumiem par iespējamu ģimenes pieaugumu gandrīz divas reizes biežāk nekā vīrieši, turklāt teju puse darba devēju uzskata, ka sievietes rīkojas neētiski, ja intervijā neatklāj faktu par grūtniecību, savukārt līdzīga vīriešu rīcība tiek vērtēta pielaidīgāk. Vienošanos par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma bija spiestas parakstīt 11 procenti māšu, dažos gadījumos jaunās mātes tika pazeminātas amatā, 19 procenti sieviešu un 17 procenti vīriešu atliek ģimenes plānošanu, jo baidās no potenciālas diskriminācijas darbavietā. Te, lūk, mums jautājums, par demogrāfijas jomu runājot.

Vēl uzskatāmāk diskriminācijas dzimuma dēļ nopietnību atspoguļo tas, ko dzirdam par dzimumu lomām gan no Saeimas tribīnes, gan komisiju sēdēs, kolēģu vīriešu attieksme, ar kuru pati esmu saskārusies kā sieviete politikā, arī tas, ka par diskriminējošiem izsaucieniem neesam spējuši saukt pie atbildības deputātus atbilstoši Saeimas kārtības rullim. Pirms dažām nedēļām deputāts Rosļikovs pārmeta vienai no frakcijām, ka viņu vārdā runājusi sieviete, nevis spēcīgs vīrietis. Mēs nevaram sagaidīt, ka sabiedrība būs iekļaujoša, ja pat Saeima tāda nav.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L. Rasima. Par cilvēktirdzniecību. Vēlos minēt, ka cilvēktirdzniecība nav kaut kas, kas notiek tikai citur pasaulē. Arī Latvijā tā ir realitāte gan darbaspēka ekspluatācijas, gan seksuālās ekspluatācijas, gan fiktīvu laulību un citās tirdzniecības formās. Mums tam jāpievērš pienācīga uzmanība.

Kolēģi, vēlos runāt arī par vardarbību. Pagājušajā gadā, debatējot par tiesībsarga 2023. gada ziņojumu, atzinīgi vērtēju tiesībsarga uzsākto izpēti par pagaidu aizsardzības pret vardarbību mehānisma efektivitāti pēc sievietes slepkavības Jēkabpilī, kuru bija veicis viņas bijušais dzīvesbiedrs. Taču toreiz manā rīcībā nebija informācijas par to, ka sieviete bija vērsusies arī pie tiesībsarga, lūdzot palīdzību aizsardzības nodrošināšanā. Es nevaru klusēt par šo gadījumu, jo tas norāda uz amatpersonas un iestādes paviršību un savu pienākumu nepildīšanu.

Pirms diviem gadiem sieviete rakstīja tiesībsargam (citēju): “Galēja izmisuma vadīta esmu spiesta griezties pie jums pēc palīdzības.” Vēstulē sieviete detalizēti informēja, ka viņu, viņas nepilngadīgos bērnus vajā bijušais partneris, draudot nogalināt. Viņa bija vērsusies tiesībsargājošās iestādēs, policijā, uzrakstījusi vairāk nekā padsmit iesniegumu, bet nekas nedeva rezultātus un negarantēja viņas drošību. Bijušais partneris vajāja viņu un bērnus, fiziski aizskāra, draudēja sievieti nogalināt, vairākkārt pārkāpa aizliegumu viņai tuvoties. Sieviete lūdza tiesībsargam aizsardzību. Tiesībsargs ar sievietes vēstuli bija iepazinies, taču nolēma, ka nav nepieciešams ierosināt pārbaudes lietu, kas ir viens no viņa darba uzdevumiem.

Rīcības vietā Tiesībsarga birojs atrakstījās, aicinot sievieti turpināt rakstīt policijai. Trīs mēnešus pēc tam, kad sieviete bija nosūtījusi vēstuli tiesībsargam, varmāka ar cirvi nogalināja sievieti viņas mātes un bērnu acu priekšā.

Šis gadījums iezīmēja skaudru ainu par to, ka neviena no valsts institūcijām, tai skaitā tiesībsargs, nenodrošināja nepieciešamo aizsardzību no vardarbības pat situācijā, kad sieviete bija darījusi visu, ko varēja, vēršoties visur, kur jāvēršas, un visu bija darījusi pareizi.

Kolēģi, mums daudz jāstrādā pie tā, lai Latvijā cilvēktiesības tiktu ievērotas un stiprinātas. Tiesībsarga birojam kā valsts institūcijai jārūpējas, lai gadījumiem, kuros tiek pārkāptas cilvēktiesības, tiktu pievērsta pienācīga uzmanība un tie tiktu pienācīgi izvērtēti, novēršot sistēmiskās problēmas un to, ka šādi gadījumi atkārtojas nākotnē.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja, lūdzu, apvienojiet... Mēģināšu runāt...

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

S. Ābrama.... ar pirmo laiku, bet visādam gadījumam.

Kolēģi! Vispirms paldies tiesībsargam par ziņojumu. Iepazinos un ar interesi meklēju tiesībsarga ziņojumā sadaļu par privātās dzīves neaizskaramību. Piemēram, ko tiesībsargs varētu būt teicis par augsta līmeņa amatpersonas spēju vai nespēju pilnā apjomā pildīt amata pienākumus... vai tā ir tikai un vienīgi privātā dzīve, par ko sabiedrībai nav nekādas daļas? Vai, piemēram, ja kāds žurnālists ceļ trauksmi... vai piedien viņu aplamāt, ka viņš vāvuļo un diskreditē biroju? Vai cita tēma – informēt sabiedrību par amatpersonu ikmēneša atalgojumu, kas tiek maksāts no publiskajiem resursiem... ir tikai un vienīgi amatpersonu privātā dzīve, citiem, tostarp valstiskiem, apsvērumiem, sabiedrības skatījumam nav nekādas nozīmes. Bet, jāsaka, par to ziņojumā nav nekas teikts.

Līdz ar to man ir jāatsaucas uz aktuālāku informāciju. Proti, šā gada februārī tiesībsargs Saeimai nosūtījis ļoti apjomīgu vēstuli, kurā iebilst pret pagājušā gada novembrī Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Atgādināšu, ka šie grozījumi noteic, ka amatpersonām aprēķināto atalgojumu iestāde katru mēnesi publisko savā tīmekļvietnē, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķināto atalgojumu, ja likums nenosaka citādi. Lūk! Šajā apjomīgajā vēstulē tiesībsargs cilvēktiesību aizstāvēšanas aspektā apgalvo, ka amatpersonu atalgojuma ikmēneša publiskošana ir iejaukšanās amatpersonu privātajā dzīvē, tiek pārkāpta privātās dzīves neaizskaramība, un pat uzdod Saeimai līdz 25. augustam šos grozījumus, šo normu, atcelt.

Pieļauju, ka pienākums ik mēnesi publiskot amatpersonu atalgojumu kādām amatpersonu grupām varētu būt sensitīvs, nevēlams. Jāsaka, ir jānorāda arī Tiesībsarga birojam... tiesībsargam aprēķinātā atlīdzība. Un nav brīnums, ka tiesībsargs vēstulē minējis ļoti daudz argumentu, kāpēc nav jāpublicē amatpersonu atalgojums. Visus neiztirzāšu, bet ir tādi, kas mani pamatīgi pārsteiguši. Piemēram, ikmēneša aprēķinātā atalgojuma publicēšana rada amatpersonas un valsts iekšējās drošības apdraudējuma riskus, jo, ja ikviens iestādes tīmekļvietnē varēs identificēt personas, viņu ieņemamos amatus un katrā mēnesī aprēķināto atalgojumu, tad, citējot tiesībsargu, “šī informācija var tikt izmantota, lai traucētu valsts iekārtas stabilitāti un pārvaldības efektivitāti”.

Man rodas jautājums: kā tad ar mums, deputātiem? Saeimas interneta vietnē ikviens var redzēt Saeimas deputātiem katru mēnesi aprēķināto atalgojumu. Daudzi deputāti ir iekļauti Krievijai nevēlamo personu sarakstā, un daudziem deputātiem ir piešķirtas augstākās pakāpes slepenības pielaides. Sanāk, ka tas valsts iekārtas stabilitāti un pārvaldības efektivitāti neapdraud? Un kā ir ar amatpersonu, tostarp deputātu, pienākumu iesniegt ikgadējo valsts amatpersonas deklarāciju? Tās publiski pieejamā daļā mēs varam redzēt visu veidu ienākumus, arī tos, kas gūti no privātajiem avotiem, piemēram, no transportlīdzekļa vai nekustamā īpašuma pārdošanas, saņemtās nomas maksas par dzīvokļa izīrēšanu. Tas nerada amatpersonu drošības apdraudējumu, privātās dzīves aizskārumu, tai skaitā tiem, kas kaut ko ir iegādājušies, ja mēs to varam redzēt?

Jāsaka, tie ir tikai divi pārdomu momenti par tiesībsarga vēstuli, kas uzrunāja tiešā veidā, jo deputāti ar to saskaras ikdienā. Nav šaubu, ka amatpersonai ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesībsarga pienākums ir to aizsargāt, bet vai informācijas atklātība par amatpersonas atalgojumu, kas izmaksāts no budžeta līdzekļiem, tiešām var radīt privātās dzīves aizskārumu? Vēl vairāk – Satversmes 101. pants noteic, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbā.

Līdzdalība valsts varas īstenošanā, darbībā, valsts un pašvaldību darbībā nozīmē gan sabiedrības, gan iestādēs nodarbināto tiesības savlaicīgi zināt, kā, kad un kam tiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi, zināt, vai amatpersonu atalgojums ir noteikts taisnīgi, samērojami, zināt, vai dzimumu atšķirības gadījumā pastāv vienlīdzīga attieksme, pildot vienus un tos pašus pienākumus. Manuprāt, ir ignorēts cilvēktiesību jautājums – valsts pārvaldē veidot taisnīgu un līdzvērtīgu atalgojuma politiku. Tāpēc pretēji tiesībsarga lemtajam 14. Saeima ir lēmusi, ka nepieciešams publiskot amatpersonām aprēķināto atalgojumu ik mēnesi, nevis tikai reizi gadā – deklarācijās.

Ceru, ka tiesībsarga iebildumi atklātumu nenoslāpēs. Novēlu tiesībsargam, gatavojot tamlīdzīgus atzinumus, vairāk balstīties nevis uz atsevišķiem formāliem pretargumentiem (var redzēt, ir bijuši dažādi rokraksti), bet visus argumentus par un pret vērtēt kopsakarā valsts lietderības aspektā. Un vēlreiz atkārtoju – runāt par cilvēktiesībām šajā gadījumā, manuprāt, tiesībsargam nepiedien.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Protams, piecas minūtes nav pietiekams laiks, lai analizētu visu ziņojumu, tādēļ gribu runāt par vienu aspektu, proti, jautājumu, kas saistīts ar cilvēka mieru, netraucētas dzīves aizsardzību. Gribu uzsvērt, ka Saeima aktīvi strādā šajā jomā – ir grozīti vairāki panti, vairāki likumi, lai efektīvāk aizsargātu cilvēka mieru, lai radītu iespēju dzīvot netraucēti.

Mani nedaudz pārsteidz tas, ko redzu šajā ziņojumā, un vēl vairāk mani pārsteidz tiesībsarga pozīcija šajā jautājumā, ko brīžiem dzirdu. No vienas puses, ir apgalvojumi, ka mēs rūpējamies, lai būtu efektīvāka aizsardzība, gribam, lai būtu labākas, efektīvākas normas, no otras puses, darbi liecina par kaut ko citu.

Sākšu ar tehnisko pusi. 130. lapaspusē rakstīts, ka tiesībsargs piedāvā izteikt likumprojekta... 11.2 pantu “Seksuāla uzmākšanās” šādā redakcijā... Un piezīme: “Rekomendācija nav izpildīta.” Tiesībsarga kungs, tas bija likumprojekts, kuru mēs apstiprinājām. Jūs vārds vārdā citējat likumu, kas ir pieņemts... ar piezīmi – nav izpildīts. Kā tā var būt?

Tālāk. Šonedēļ mums bija diskusija par atbildību par cilvēka vajāšanu. Mums ir kriminālatbildība: ja viens cilvēks vajā otru – sazinās, traucē mieru, grib ar viņu satikties, piedraud – un cietušajam ir uztraukums, cietušais nav pārliecināts par savu un tuvinieku drošību... var būt kriminālatbildība. Diemžēl prakse attīstījās tā, ka tiesa sāka šīs lietas šķirot. Dažos gadījumos sauc pie atbildības, citos gadījumos – ne, ar piezīmi: viņš negribēja iebiedēt.

Mēs diskutējām, vai tas ir pareizi. Protams, tie cilvēki stāsta: es gribēju atjaunot attiecības, es negribēju iebiedēt... tad kriminālatbildības nav. Uzaicinājām tiesībsarga pārstāvi uz sēdi, jautājām: kā jūs domājat? Atbilde: viss ir labi. Visi deputāti uzskata, ka nav labi, ir jālabo. Tieslietu ministrija piekrīt, Ģenerālprokuratūra piekrīt, vakar runāju ar policijas priekšnieku – piekrīt. Tiesībsargs nepiekrīt. Tiesībsargs uzskata, ka nevajag saukt pie atbildības, ja mēs nevaram konstatēt, ka gribēja iebiedēt. Tā nedrīkst būt!

Trešais jautājums – naida noziegumi. Vairākus gadus pēc kārtas tiesībsargs norāda: ir jāparedz administratīvā atbildība. Vairākos ziņojumos par to bija rakstīts. Šonedēļ notiek sēde, un tiesībsarga pārstāvji atkal atgādina: mēs rosinājām administratīvo atbildību, jūs to neizdarījāt. Bet tā nav taisnība. Mēs 2023. gadā diskutējām un norādījām... atzinumi, izvērtējums... ir norādīts: ja būs gan administratīvā, gan kriminālatbildība, tad piemēros administratīvo atbildību, jo to ir vieglāk piemērot. Faktiski mums nebūs iespēju piemērot kriminālatbildību. Uz to norāda eksperti. Bija diskusija, apspriešana... nekas... vienalga dzirdam: jūs negribat grozīt.

Es jautāju: vai jums ir jauni priekšlikumi? Nē, mēs jums nosūtījām, jūs negribat darīt. Paņemu dokumentus un lasu... tiesībsarga vēstule. Kāds ir piedāvājums? Kad mēs pajautājām, kā var norobežot administratīvo no kriminālatbildības, viņi piedāvāja: izslēdzam no Krimināllikuma... pirmo daļu, paredzam tā vietā administratīvo atbildību, būs labi. Dekriminalizācija. Nesauksim pie kriminālatbildības par naida noziegumiem, būs administratīvā atbildība. Būs labi. Vai tas ir nopietni?

Man ļoti žēl, ka redzu šādus piemērus. Tā nedrīkst būt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Manuprāt, šis ziņojums diezgan veiksmīgi un patiesi atspoguļo situāciju izglītības jomā, bet rodas jautājums... paldies par ziņojumu tiesībsargam... bet rodas jautājums: ko mēs iesākam ar šo ziņojumu? Vai mūsu ministrijas un Saeima respektē ziņojumā sniegtās rekomendācijas un minētos konstatētos faktus, vai mēs respektējam tikai tās lietas, kas mums ir izdevīgas?

Kā piemēru minēšu, kas ir par izglītību. Par vērtēšanu – šo jauno ieviesto vērtēšanas sistēmu tomēr nepieciešams pārstrādāt. Mēs par to negribējām diskutēt, bet ministrija šobrīd pati saka: laikam jāpārstrādā. Par to mēs jau gadu diskutējam. Par iekļaujošo izglītību – mēs nespējam nodrošināt dažas lietas, mēs to nerespektējam, par to nerunājam. Vardarbību skolās daudzi kolēģi jau minēja. Mēs visu laiku uzskatām, ka mums ir izveidota sistēma, bet...

Mēs varam nopirkt mašīnu, bet, ja nav degvielas, ko liet mašīnā, tad tā nestrādās. Šī ir tā problēma: mums ir sistēma – infografika –, bet nav resursu, un resursu jau nav trešo gadu, tie būs tikai pēc gada. Nauda būs? Jā, naudas it kā būšot vairāk, bet nav cilvēku. Joprojām nesākam īstenot vajadzīgās speciālistu programmas.

Paldies tiesībsargam, ka savā ziņojumā aktualizēja jautājumu par izglītības pieejamību. Vai skolu tīkla sakārtošana veicina izglītības pieejamību, vai pret bērnu, kas brauc autobusā stundu, pusotru līdz skolai, ir vienlīdzīga attieksme, salīdzinot ar to, kurš dzīvo pilsētā? Nav, bet mēs vienalga ejam šo ceļu – kārtojam skolu tīklu, nerespektējot mazākuma tiesības.

Manuprāt, visprecīzāk raksturo mūsu valsts pārvaldi un diemžēl, jāsecina, arī izglītības nozari... kā tas var būt, ka mēs, valsts iestādes vai pakļaujošās iestādes, atļaujamies neatbildēt uz iesniegumiem noteiktajā laikā? Tas nav saprotami. Mēs paši sakām, ka ir slikti, ka ir liela birokrātija, bet – kāpēc tas notiek? Ja ir uzdots jautājums Izglītības kvalitātes valsts dienestam vai kādai citai iestādei, jāatbild termiņā, noteiktajā laikā. Atbilžu sniegšana var ievilkties līdz pat diviem trim mēnešiem. Tas nav pareizi!

Un vēl. Man ļoti žēl, ka tiesībsargs nepievērsās šim ziņojumā. Varbūt tas ir ar izglītības pieejamību... Tiesībsarga birojs, piemēram, vienmēr savus viedokļus pauda... Šajā gadījumā, runājot par tālmācību, tiesībsargs ir skaidri paudis savu nostāju, ka arī šādai izglītībai jābūt visos vecuma posmos. Diemžēl ziņojumā tas netika atspoguļots. Kaut gan – es vēlreiz atkārtošu – tiesībsargs ir devis atzinumu, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai tas nav izdevīgi, un šis ziņojums... viņu atbilde ir nolikta malā... kāda starpība, vienalga 1.–6. klasē mēs aizliegsim šo izglītību.

Bet pats, pats galvenais – ko mēs kā valsts ņemam no šī ziņojuma. Vai mēs vispār respektējam to vai ķeksīša pēc ieliekam plauktā un vairāk neko ar to nedarām? Jo tas statuss, rezultāts, kas minēts izglītībā daudzos punktos, ir: “Rekomendācija ir izpildes procesā.” Manuprāt, vispār nedrīkst būt šāds izpildes termiņš, jābūt konkrētam datumam, kad tas ir jāizpilda, jo citādi mēs vēl piecus gadus redzēsim, ka rekomendācija ir izpildes procesā.

Paldies par ziņojumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, godātie kolēģi! Milzīgs paldies tiesībsargam par šo darbu. Šādu darbu mēs lasām katru gadu, un mani izbrīna tas, ka valdība nespēj tikt galā ar visām problēmām, ko uzrāda tiesībsargs. Tieši valdībai jāuzņemas atbildība par to, kas nav valstī sakārtots, uz ko norāda tiesībsargs.

Katru gadu mēs lasām gandrīz vienu un to pašu. Kāpēc valdība neņem vērā būtiskos jautājumus, uz ko tiek norādīts ik gadu? Teiksim, par to pašu medicīnu, ka mums ir garas rindas, no reģioniem grūti sasniegt ārstniecības iestādes. Jūs domājat, katrs var izbraukāt pie ārsta katru dienu vai katru mēnesi? Tā nav! It īpaši, kad tas attiecas uz bērniem. Cieš tieši bērni reģionos, kuru vecāki nevar aizvest viņus pie ārsta, jo ne visi specializētie ārsti ir sasniedzami reģionos. Un to mēs rakstām katru reizi, un to atzīmē arī tiesībsargs, ka mums ir milzīgas rindas pie ārstiem pat bērniem.

Šodien es gribu runāt arī to cilvēku vārdā, pret kuriem valdība jau gadiem stāv ar muguru. Un katra šī ziņojuma lapa ir apsūdzība – apsūdzība valdībai. Katrs skaitlis – tā ir liecība par jūsu neizdarību, katrs ieteikums ir sabiedrības izmisuma kliedziens, kuru jūs nedzirdat vai negribat dzirdēt.

2024. gadā tika sniegtas 447 rekomendācijas. Ko jūs izdarījāt? Varbūt pietiek? Varbūt mums būs vēl viens likums, kurš ierobežos vai kurš... tiesību norma, kura noteiks, līdz kuram datumam, līdz kuram mēnesim jums jāizpilda viss, ko norādījis tiesībsargs? Zināt, cik vispār no tām 447 rekomendācijām tika ieviestas? Tikai 61 procents. Tas nozīmē, ka katra trešā tiesībsarga prasība paliek ignorēta. Tā ir bezdarbība. Tā ir nicinoša attieksme pret cilvēkiem, demokrātijas institūtu un sabiedrību.

Nezinu, ar ko nodarbojas valsts – vai dala cilvēkus pēc nacionalitātes, pēc valodas... To mēs dzirdam katru reizi. Bet par to, kā samazināt rindas, kā attīstīt ekonomiku, mēs dzirdam ļoti reti.

Kā jūs domājat, kas, pēc tiesībsarga, ir Latvijā lielākā problēma 2024. gadā? Diskriminācija valodas dēļ, tā, kuru politiķi šeit kurina, tā, kuru izmanto, lai segtu savu neizdarību. Diskriminācijas sūdzību pieaugums uz 1000, gandrīz 1000 procentiem. Nevienā tiesībsarga ziņojumā līdz šim nav redzēts šāds skaitlis. Tas ir jūsu valdības un dažu partiju ideoloģiskās politikas dēļ.

Kur ir atbildība? Es vēlreiz uzsveru to, ka jābūt atbildībai. Par to, ko raksta un mums iesaka tiesībsargs... ir jābūt datumam, līdz kuram tas jāizpilda. Nedrīkst būt ķeksīša pēc, kā teica Česlavs Batņas kungs. Vienkārši mums katrai komisijai jāsēžas kopā un jādomā, kā uzlabot situāciju (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vienu mirklīti... Mazliet klusāk!

V. Pleškāne.... kā atjaunot demokrātiju un kā izpildīt to, ko saka tiesībsargs. Domāju, tas būtu pirmais jautājums, kas mums jārisina. Lai bērni necieš, lai invalīdi necieš, bet mēs redzam no šī ziņojuma, ka cilvēki cieš joprojām... un katru gadu katrā ziņojumā...

Beidziet strādāt ar ideoloģijām, jāstrādā ar cilvēkiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Vēl pavisam īsi. Pēc visa dzirdētā un nedzirdētā šodien šeit, tieši Saeimas sēdē, es vēlos atgādināt, ka tajā brīdī, kad kāda no frakcijām... vai tās ir koalīcijas frakcijas vai ne... ja jūs būsiet gatavi pieņemt nepopulārus lēmumus attiecībā uz to... vai pēc visas tās – vakar un šodien – apmelojošās informācijas, kas izskanēja no tiesībsarga... arī par to, ka mēs redzam, ka jautājums ir par darba pienākumu nepildīšanu... ja jūs būsiet gatavi netolerēt šādas lietas, jo tās tiešā veidā grauj sabiedrības uzticību tiesībsargam, tad varat rēķināties, ka jums būs deviņas balsis no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, lai tiesībsargs tiktu atsaukts.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Mums ir tikai jāpieņem zināšanai tiesībsarga ziņojums.

___

Ir iesniegtas divas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Linda Liepiņa, Maija Armaņeva, Edmunds Zivtiņš, Viktorija Pleškāne un Kristaps Krištopans lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”) Deputātiem ir iebildumi.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Ir pieteikusies runāt deputāte Maija Armaņeva. “Par” vai “pret”? “Par”.

Lūdzu, vārds deputātei Maijai Armaņevai.

M. Armaņeva (LPV).

Labdien, kolēģi! Šī ir mana pirmā uzstāšanās kā Saeimas deputātei no šīs tribīnes, un man ir patiess gods pārstāvēt savus vēlētājus tieši no šīs tribīnes par tik svarīgo jautājumu, kas ir fundamentāls, būtisks un, kā daudzi no jums teiktu un jau ir teikuši, pašsaprotams. Kad iepriekš šāds Satversmes grozījumu priekšlikums tika noraidīts, atceros, Zaļo un Zemnieku savienība skaidroja, ka šāds nostiprinājums nav vajadzīgs, jo tas esot pašsaprotami. Bet pēc tādas pašas loģikas uzreiz prasās jautājums: vai tad arī tas, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, nav pašsaprotami? Un tomēr tas ir skaidri ierakstīts Satversmē.

Ja mūsu valsts pamatlikumā spējam nostiprināt valodu kā vērtību, kā identitātes pamatu, tad kādēļ mēs nevaram nostiprināt arī bioloģisko dzimumu, tātad to, ka pastāv tikai divi dzimumi – vīrietis un sieviete? Latvijas Satversmē rakstīts, ka mūsu valsts balstās uz vispārcilvēciskām un kristīgām vērtībām. Tad, lūdzu, būsim konsekventi, apliecināsim šo vērtību spēku arī šodien, it īpaši tādā laikā, kad realitāte tiek apšaubīta un pašsaprotamais kļūst par diskusijas objektu. Un es tagad nevēršos pie PROGRESĪVAJIEM, jo uzskatu, ka savas pārliecība un ideoloģija ir jāaizstāv jebkurā gadījumā. Es šobrīd vairāk vēršos pie Zaļo un Zemnieku savienības.

Ar šiem grozījumiem mēs ne tikai nostiprinām bioloģisko dzimumu, bet arī aizsargājam bērnus no ideoloģiskas ietekmes, kas grib iestāstīt, ka dzimums ir izvēle vai ka tas vispār plūst un mainās. Es vēršos, vēlreiz atkārtošu, pie Zaļo un Zemnieku savienības. Vai kāds no jums gribētu vai priecātos par to, ka jūsu bērns vai mazbērns kādu dienu atnāktu pie jums un teiktu, ka vairs nav ne meitene, ne puika, jo skolā un bērnudārzā esot pateikuši, ka dzimums ir plūstošs un to var izvēlēties vai atteikties no tā vispār? Un, ziniet, ar ko tas viss sāktos? Tieši ar to, ka šeit, Saeimā, nespēj skaidri pateikt un definēt, ka ir tikai divi dzimumi. Un tas nav tikai pašsaprotami, tas ir jānostiprina Satversmē. Tieši tāpat, kā tas ir izdarīts ar latviešu valodu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds “pret” deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Saeimas vēlēšanu skurbums ir sācies. (Starpsaucieni.) Ir sācies! Sācies, kolēģi! Neizdevās jums pašvaldību vēlēšanās (Starpsauciens.), mēģināsiet uz Saeimu. Ideju jums nav. Ceturto reizi gribat grozīt Satversmi, lai ierakstītu kaut kādas pašsaprotamas lietas. Kas būs nākamais? Jūs mēģināsiet piedāvāt ierakstīt, ka zeme ir apaļa, lai arī daļa jūsu cilvēku varbūt to neatbalsta? (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)

Kolēģi, mums skaidrs, ka ir divi dzimumi – sieviete un vīrietis. Jums laikam tas nav skaidrs. Kolēģi, tomēr es aicinu: Latvijas Republikas Satversmi nu gan neizmantosim savā priekšvēlēšanu kampaņā! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 34, atturas – 1. Darba kārtībā likumprojekts nav iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Kristīnes Saulītes atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām. Darba kārtībā – Latvijas Republikas valsts kontroliera ziņojums par Valsts kontroles darba rezultātiem 2024. gadā.

Vārds valsts kontrolierim Edgaram Korčagina kungam.

E. Korčagins (Latvijas Republikas valsts kontrolieris).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! 2024. gads bijis ne tikai nozīmīgs revīziju gads, bet arī laiks, kurā īstenotas būtiskas pārmaiņas Valsts kontroles darba likumiskajā regulējumā un veikti priekšdarbi iestādes strukturālajām pārmaiņām un izaugsmei.

Mūsu sagatavotais darbības pārskats (par 2024. gadu), kuru esmu iesniedzis Saeimai, piedāvā ieskatu paveiktajā un atspoguļo galvenos akcentus, kas ietekmējuši un veidojuši Valsts kontroles darbu aizvadītajā gadā, kā arī ļauj saskatīt valsts pārvaldes darbu šķērsgriezumā.

Pašreizējie ģeopolitiskie, ekonomiskie un demogrāfiskie izaicinājumi prasa ne vien stiprināt valsts aizsardzības spējas, veicināt tautsaimniecības attīstību un radīt priekšnoteikumus dzimstības pieaugumam, bet arī mudina pārskatīt Latvijas valsts pārvaldes darbību un tās atbilstību mūsdienu realitātei. Tikai profesionāla, efektīva un motivēta valsts pārvalde spēs stāties pretī izaicinājumiem un stiprināt mūsu valsts turpmākās attīstības pamatus.

Valsts kontroles darbs ļauj gan izvērtēt noteiktu institūciju vai jomu darba uzlabošanas iespējas, gan saskatīt kopsakarības, riskus un attīstības iespējas valsts pārvaldē kopumā. 2024. gadā veiktās revīzijas atklāja vairākas šādas lietas, uz kurām es šodien vēršu jūsu uzmanību. Finanšu revīzijās par institūciju sagatavotajiem gada pārskatiem pirmo reizi vēsturē neizteicām nevienu iebildumu. Tas uzskatāmi apliecina valsts pārvaldes finanšu uzskaites briedumu, gatavību mazināt iekšējo procedūru slogu un iespēju vairot valsts pārvaldes darba produktivitāti. Tāpēc iesāktā atbalsta procesu centralizēšana valsts pārvaldē noteikti ir pamatots solis, kas ļaus turpmāk virkni lietu veikt kvalitatīvāk un ar mazākiem resursiem.

Vienlaikus mūsu revīzijas uzrāda lielas iespējas valsts pārvaldes darba centralizēšanai arī citās jomās, piemēram, apvienojot līdzīgus uzdevumus veicošas kapitālsabiedrības un pārskatot publisko iepirkumu organizēšanas kārtību. Atrunas par nevēlēšanos pieņemt nepopulārus lēmumus izmaiņu iedzīvināšanai vai par attiecīgo jomu specifiku vai jūtīgumu neiztur kritiku, drīzāk apliecina izpratnes trūkumu par politiskā vai administratīvā vadītāja darba atbildību.

Valsts pārvalde ir uzsākusi darbu pie birokrātijas mazināšanas. Iespējas to darīt esam saskatījuši teju vai katrā mūsu revīzijā. Tās pastāv gan valsts pārvaldes iekšējos procesos (kā situācijā ar administratīvo naudas sodu izpildi), gan saskarsmē ar sabiedrību (kā situācijā ar novecojušām un iedzīvotājiem nedraudzīgām procedūrām tehnisko palīglīdzekļu piešķiršanā). Sagaidām, ka atbildīgās iestādes veiks pasākumus darba uzlabošanai, taču svarīgi apzināties, ka ne jau Valsts kontroles ieteikumi vai kādas īpašas birokrātijas apkarošanas kampaņas, bet gan godprātīgs, regulārs ikdienas darbs, kas vērsts uz valsts pārvaldes darba uzlabošanu, nodrošinās godprātīguma kultūras iedzīvināšanu un nevajadzīgas birokrātijas izskaušanu nākotnē.

Vajadzība turpmāk darīt lietas citādi dažādās valsts pārvaldes jomās pastiprina arī sarūkošā cilvēkresursu pieejamība. To spilgti apliecina Valsts kontroles revīzijas par cilvēkresursu pieejamību tiesās un par skolām nepieciešamo pedagogu sagatavošanu. Tiesnešu atsvabināšana no tehniskiem un ar tiesas spriešanu nesaistītiem darbiem ļautu risināt tiesnešu darba noslodzi, savukārt skolu tīkla sakārtošana atbrīvotu resursus pedagogu nepietiekamības problēmu sakārtošanai gan šobrīd, gan ilgtermiņā.

Produktīvāka valsts pārvaldes darba organizēšana vai efektīvāki iekšējie procesi un sabiedrībai sniegtie pakalpojumi diemžēl pilnībā nepasargā no negodprātīgas un nepietiekami atbildīgas amatpersonu rīcības, turklāt tas nereti iet kopsolī ar nelabvēlīgām finansiālām sekām valsts un pašvaldību budžetiem. Tas attiecas ne tikai uz līdzekļu izlietošanu, bet arī uz neizmantotām iespējām papildināt valsts ieņēmumus un savlaicīgi izmantot jau pieejamo finansējumu sabiedrības kopīgajām vajadzībām. Kā spilgtus piemērus varu minēt valsts budžeta līdzekļu izšķērdīgu izlietošanu Zemkopības ministrijas elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla projektā vai speciālo lidojumu izmantošanā Ministru prezidenta komandējumos, ar finansiāli nereālām ambīcijām apaugušo “Rail Baltica” projektu, miljonos mērāmus negūtus ieņēmumus no nesaimnieciskas pašvaldību mežu apsaimniekošanas un kavēšanos ar emisijas kvotu izsolīšanas instrumentu finansējuma ieguldīšanu klimata pārmaiņu mazināšanā.

Jebkuras grūtības, izaicinājumi vai pat krīzes vienlaikus paver arī labas iespējas. Mūsu valsts pārvaldes briedums daudzās jomās rada stabilu pamatu kvalitatīvi jaunam lēcienam vienkāršāku, lētāku un sabiedrībai draudzīgāku pakalpojumu un procesu attīstībā. Lai šīs iespējas izmantotu, atbildīgajām amatpersonām vajadzēs apņēmību pārskatīt ierasto un nereti novecojušo lietu kārtību un pieņemt nepopulārus un drosmīgus lēmumus ne tikai laiku pa laikam, bet ik dienu. Būs arī jārod pretinde negodprātīgai amatpersonu rīcībai, kas visus labi iecerētos darbus var sagraut kā kāršu namiņu, atstājot sabiedrības neuzticības zīmogu visai valsts pārvaldei.

Valsts kontrolei ir svarīgi, lai sniegtie ieteikumi netiktu uztverti tikai kā veicamo darbību saraksts ar termiņiem, savukārt to ieviešanas uzraudzības process – tikai kā formāla sarakste starp Valsts kontroli un revidējamo iestādi. Katras ieteikumos ietvertās darbības mērķis ir rosināt vai nodrošināt konkrētas pārmaiņas un uzlabojumus, tādējādi veicinot sabiedrības labklājību. Ieteikumu ieviešanas rezultātā tiek sagaidīta pozitīva ietekme uz sabiedrības dzīvi.

Tāpēc pagājušajā gadā Valsts kontrole nosūtīja Saeimai vēstuli, kurā apkopotā veidā sniedzām informāciju par revīzijās sniegtajiem un vēl neieviestajiem ieteikumiem vai citiem konstatējumiem un atziņām, kas varētu radīt pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu. Šo ieguvumu apmērs ir no dažiem desmitiem tūkstošiem līdz vairākiem miljoniem eiro. Šo praksi mēs turpināsim arī šogad un jau šomēnes nosūtīsim aktualizētu informāciju par ietaupījumu un papildu ieņēmumu gūšanas iespējām nākamā gada valsts budžetā.

Valsts kontroles sniegtie ieteikumi sniedz naudā mērāmus ieguvumus. To pierāda mūsu aprēķinātā un ar revidējamām iestādēm saskaņotā sniegto ieteikumu ieviešanas rezultātā panāktā finanšu atdeve. Pagājušajā gadā tā bija 1 pret 4,75, proti, uz katru eiro, kas izlietots Valsts kontroles darba nodrošināšanai, mūsu darbs ir radījis 4,75 eiro atdevi.

Vienlaikus daudzi sekmīgi ieviesti Valsts kontroles ieteikumi sniedz sabiedrībai naudā neizmērāmus ieguvumus, piemēram, iespēju noteiktā dzīves situācijā saņemt līdzvērtīgu sociālo atbalstu neatkarīgi no tā, kurā pašvaldībā persona dzīvo.

Attīstība un pastāvīga darba uzlabošana ir Valsts kontroles ikdiena ne tikai revīziju darbā, bet arī iestādes ikdienas darbībā. 2024. gadā sekmīgi īstenojām vairākas attīstības iniciatīvas, kuras labvēlīgi ietekmēs Valsts kontroles turpmāko darbu. Vispirms tas attiecas uz finanšu revīziju darba efektivizēšanu. Saeima 2024. gada 4. decembrī pieņēma likumu “Grozījumi Valsts kontroles likumā”. No šī gada 1. maija 27 atsevišķu atzinumu vietā par ministriju un centrālo valsts iestāžu gada pārskatu sagatavošanas pareizību Valsts kontrole sagatavos vienu revīzijas ziņojumu par valsts konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas pareizību. Tas ļaus vēl vairāk stiprināt mūsu lietderības revīziju kapacitāti. Lietderības revīziju veikšana jau vairākus gadus ir Valsts kontroles stratēģiskās attīstības virziens, un arī 2024. gadā no pabeigtajām lietderības un atbilstības revīzijām 80 procenti bija tieši lietderības revīzijas.

Pagājušajā gadā izstrādājām jaunu pieeju ieteikumu ieviešanas uzraudzībai, kas paredz vērtēt ieteikumu sasniegto rezultātu, nevis procesu un darbības. Ar šo pieeju iepazīstinājām gan Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātus, gan valsts un pašvaldību institūcijas un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, saņemot atzinīgas un iedrošinošas atsauksmes. Sagaida, ka šī pieeja gan atvieglos Valsts kontroles un revidējamo iestāžu savstarpējo sadarbību, gan ļaus efektīvāk uzlabot valsts pārvaldes darbu.

Esam arī kāpinājuši sadarbību ar Saeimu un nevalstisko sektoru. Par revīziju rezultātiem un citiem būtiskiem jautājumiem sniedzām informāciju un viedokli 69 Saeimas komisiju un apakškomisiju sēdēs un sadarbojāmies ar 27 sabiedriski aktīvām organizācijām. Sadarbība ar Saeimu ir svarīga, lai jums sniegtu aktuālu informāciju par revīziju rezultātiem publiskās pārvaldes darba uzraudzībai, un sadarbība ar sabiedriski aktīvām organizācijām sniedz Valsts kontrolei vērtīgu informāciju par sabiedrības vajadzībām. Augstāko revīzijas iestāžu galvenais uzdevums ir iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana.

Nozīmīgus resursus turpinājām ieguldīt mākslīgā intelekta rīku attīstībā un publiskā sektora un partnerorganizāciju izglītošanā, nodrošinot revīzijās gūto zināšanu pārnesi, kā arī turpinājām dalību nodibinājuma “Iespējamā misija” skolu programmā “Dzīvei gatavs”. Viesojāmies 15 skolās visā Latvijā, satiekot vairāk nekā 370 bērnus un jauniešus. Rudenī Valsts kontroles sagatavotā spēle “Vai tu zini, kas ir valsts nauda?” kļuva pieejama arī digitālā formātā – “dziveigatavs.lv” platformā.

Esam gandarīti, ka mūsu darbu augstu novērtē revidējamās iestādes. Pagājušā gada beigās veiktajā revidējamo institūciju pārstāvju aptaujā 94 procenti respondentu Valsts kontroles darbu kopumā novērtējuši kā labu vai ļoti labu.

Valsts kontrole turpina būt nozīmīgs starptautiskās audita sabiedrības dalībnieks un atbalsta sniedzējs publiskā sektora revīziju jomā, kā arī veicina Latvijas atpazīstamību starptautiskā līmenī. Sekmīgi turpinām īstenot sadarbības projektus gan Austrumu partnerības valstīs Moldovā un Ukrainā, gan Uzbekistānā un tik tālās zemēs kā Gambija un Dominika. No pagājušā gada esam uzņēmušies arī atbildību par NATO Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” gada pārskatu revīziju veikšanu turpmākos trīs gadus un par pašvaldību revīziju darba attīstību Eiropā.

Lai novērtētu un pastāvīgi pilnveidotu savu darbu ilgtspējas jomā, esam aktīvi “Ilgtspējas indeksa” dalībnieki. Jau otro gadu pēc kārtas eksperti Valsts kontroles sniegumu ir novērtējuši ar atbilstību “Ilgtspējas indeksa” Zelta kategorijai.

Valsts kontrole turpina ar savu darbu sniegt sabiedrībai vispusīgu vērtējumu par valsts pārvaldes darba tiesiskumu un lietderību. Valsts kontrole ir arī atbalsts valsts pārvaldē tās attīstības un izaugsmes centienos, kā arī tur augstu starptautiskajos revīziju standartos mums noteikto pienākumu – kalpot par paraugu citām valsts institūcijām.

Noslēdzot šo uzrunu, izsaku pateicību Valsts kontroles komandai par atdevi un profesionālu attieksmi, pateicos Valsts kontroles sabiedriskajai padomei un nevalstiskajām organizācijām, kuru iesaiste stiprina sabiedrisko uzraudzību un piešķir papildu vērtību mūsu darbam. Augstu novērtēju arī revidējamo institūciju un sadarbības partneru, tostarp Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, valsts un pašvaldību institūciju, tai skaitā arī tiesībaizsardzības iestāžu, ieguldījumu kopīgajā ceļā uz efektīvāku un atbildīgāku valsts pārvaldību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies valsts kontrolierim par ziņojumu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie klātesošie! Korčagina kungs, paldies jums par ziņojumu. Kā Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs vēlos pateikt dažas lietas par komisijas un Valsts kontroles sadarbību.

Sadarbība ir ļoti cieša, un sadarbība notiek ikdienā. Mūsu sadarbības modeli var vērtēt kā ļoti veiksmīgu un konstruktīvu.

Par sadarbību ar Valsts kontroli pārskata periodā – 2024. gadā.

Aizvadītajā gadā Publisko izdevumu un revīzijas komisija organizēja 25 sēdes, kurās Valsts kontrole ziņoja par dažādu revīziju rezultātiem un ieteikumu ieviešanas progresu. Tā ir laba iespēja Valsts kontroles paveikto izskatīt parlamenta līmenī un deputātiem izteikt savu viedokli par šīm Valsts kontroles revīzijām. Savukārt 14 sēdēs Valsts kontrole piedalījās un sniedza viedokli par komisijas iniciētajiem jautājumiem. Kopumā 2024. gadā Valsts kontrole piedalījās 39 mūsu komisijas organizētajās sēdēs. Nozīmīgākie temati bija Rēzeknes budžeta un finanšu vadības atbilstība normatīvajos aktos noteiktajam, Nacionālo bruņoto spēku pārtikas iepirkumu plānošana un īstenošana, “Rail Baltica” situācijas izpēte un daudzi citi ne mazāk nozīmīgi temati.

Par sadarbību, kas notiek šogad.

2025. gada pirmajā pusgadā komisija ir organizējusi 14 sēdes, kurās Valsts kontrole ir ziņojusi par dažādām revīzijām, savukārt sešās sēdēs Valsts kontrole ir piedalījusies mūsu iniciētu jautājumu izskatīšanā. Kopā 2025. gada pirmajā pusgadā Valsts kontrole ir piedalījusies 20 komisijas sēdēs. Tātad liels kopīgs darbs. Arī šogad nozīmīgākie darbi, kas ir veikti... ir problēmas un iespējas publisko iepirkumu attīstībai, Covid-19 laikā veikto ieguldījumu “airBaltic” uzraudzība, Ostu attīstības fonda darbības izvērtējums un mākslīgā intelekta ieviešana un izmantošana Latvijā, kas ir viens no pēdējiem tematiem.

Vēlos arī uzsvērt, ka Valsts kontrole ir labs partneris, izskatot apjomīgo jautājumu par visu valsts kapitālsabiedrību optimizāciju un izdevumu samazināšanu. Šo jautājumu rūpīgi skatījām 2024. gadā, turpinām skatīt arī šogad un virzāmies uz rezultātu.

Šā gada martā komisija pārņēma Valsts kontroles padomes locekļu amata kandidātu izvērtēšanas un virzīšanas apstiprināšanai Saeimā procesu. Tad arī tika atbalstītas divas Valsts kontroles padomes locekļa amata kandidātes, kuras atkārtoti amatos apstiprināja Saeima. Komisija plāno turpināt šo praksi gan Valsts kontroles padomes locekļu, gan valsts kontroliera amata kandidātu izvērtēšanā un virzīšanā lemšanai Saeimā.

Varu apliecināt, ka komisijā darbu netrūkst, un no mūsu komisijas deputātiem esmu dzirdējis, ka viņi atzinīgi novērtē to plašo tematu klāstu, ko piedāvā Valsts kontrole, jo tie atbilst katra profesionālajai pieredzei un interesēm.

Esam arī uzsākuši procedūru, lai Saeimā sāktu veikt lietderības revīziju atbilstoši visām Saeimas kārtības rullī noteiktajām iespējām, un to jautājumu skatīsim otrdien. Tā ir jauna pieredze Saeimai, tādēļ saskatu Valsts kontroli kā pieredzējušu padomdevēju lietderības revīziju veikšanā. Mūsu mērķis ir skaidrs – veicināt caurskatāmību un atbildīgu publisko līdzekļu izlietošanu.

Normatīvais regulējums pastāvīgi attīstās un mainās, tādēļ Saeimai kopā ar Valsts kontroli arī turpmāk aktīvi jāstrādā pie normatīvo aktu pilnveidošanas.

Noslēgumā vēlos teikt, ka, vērtējot Valsts kontroles darbību pārskata periodā – 2024. gadā – un turpinot sadarbību arī šogad, vēlos uzteikt Valsts kontroli kā profesionālu un atsaucīgu Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sadarbības partneri.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāte Linda Liepiņa – frakcijas vārdā.

L. Liepiņa (LPV).

Korčagina kungs, frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vārdā vēlos pateikt jums vislielāko paldies par jūsu un par visas jūsu komandas darbu, un, ticiet man, jūsu vadītās institūcijas ziņojumi ir tie, ar kuriem mēs savā frakcijā iepazīstamies regulāri.

Kolēģi, jūs redzējāt, cik ļoti atšķiras mūsu reakcija uz tikko dzirdētajiem divu amatpersonu ziņojumiem. Var redzēt, ka Korčagina kungs patiešām ir vietā, kur viņam ir jābūt.

Gari neaizkavējot, tikai dažas lietas, ko mēs darām vai, precīzāk sakot, nedarām ar to informāciju, kuru atrodam Valsts kontroles ziņojumos, un to es būtu gribējusi dzirdēt no Liepiņa kunga, nevis to, cik bieži Valsts kontrole apmeklē komisijas sēdes vai kādi uzlabojumi ir nepieciešami kaut kādos likumos... bet konkrēti.

Mēs redzam, ka ir bijušas milzīgas problēmas... ar Kariņa lidojumiem, kas, manuprāt, bija viens no pirmajiem kliedzošākajiem ziņojumiem vispār... pastāvēšanas vēsturē, un man liekas, tas bija arī viens no pirmajiem ziņojumiem Korčagina kunga vadībā. Un kāds ir rezultāts? Es būtu gribējusi dzirdēt arī no Liepiņa kunga, kāds ir rezultāts. Dažas – vienkārši dažas atsauces... ziņojums, rezultāts, piemēram, ko mēs esam darījuši... ko jūs kā koalīcija, kā deputāti... kas nesanāca. Kariņš – nekas jau nav noticis. Iespējams, kāds atradīs grēkāzi – Citskovski, kas vadīja Valsts kanceleju. Vai tas ir tas, kā tam būtu jānotiek? (Starpsauciens.)

Es tikai atgādināšu – es tikai atgādināšu! Kariņa lidojumos –neekonomiski... cik tika izlietoti... 323 tūkstoši, nelikumīgi – 221 tūkstotis. Nebūtu bišķiņ trāpījušies tie lidojumi ārkārtas situācijas laikā, šīs summas būtu daudz lielākas. Tas nav normāli.

Kādēļ šie Valsts kontroles ziņojumi paliek uz papīra? Kāpēc tie neceļo... kāpēc nekas nenotiek Ģenerālprokuratūrā? Kāpēc šie cilvēki nav uz apsūdzēto sola? Tāds ir jautājums, par ko jums būtu jāpadomā.

Tieši tas pats ir ar “Rail Baltica”. Valsts kontrole ilgstoši ziņoja par to, ka netiek pārraudzīts “Rail Baltica” projekts. Kurš ir atbildīgais? Bet tā taču ir vēl joprojām! Rekur... tepat vakar es jautāju Satiksmes ministrijai nevis par “Rail Baltica”, bet par “airBaltic”: pasakiet, kurš skaita līdzi, cik valsts ir ieguldījusi un kā mēs kontrolējam, kam un kā tiek tērēts, kad un vai atgriezīs? Un tā ir ar ļoti daudziem jautājumiem. (Starpsauciens.) Atkal jautājums: ko mēs ar to darām? Ko mēs ar to darām?

Es, protams, varētu runāt par dažādām atrastajām “kabatiņām” ministriju maciņos, par Satiksmes ministrijas dubultapmaksātajiem komandējumiem un vēl, un vēl, un vēl, un vēl... Bet jautājums ir: ko un kas to dara? Un, ja mēs paši tolerēsim pret to, ka mums kaut kādas nozīmīgas komisijas vada cilvēki, kas, iespējams, īpaši nezina, ko ar to visu informāciju darīt, tad rezultāts būs tieši čiks un nebūs ne kāda... beigsies ar to, kā ir, – ka nāk un referē, kas un cik komisiju sēdēs ir piedalījušies.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien vēlreiz! Vēlos teikt, ka es augstu vērtēju valsts kontroliera veikumu un profesionālo darbu, kā arī profesionālu komunikāciju ar sabiedrību.

Tas, ko vēlos novēlēt... kam papildus pievērst pastiprinātu uzmanību, ir kontekstā ar budžetu un budžeta caurspīdīgumu. Šobrīd ir situācija, ka mūsu valsts galvenais fiskālais dokuments – valsts budžets – tiek pieņemts diezgan necaurskatāmi, un arī mums, lēmējiem, kas pieņem galalēmumu par šo dokumentu, ir diezgan ierobežotas iespējas detalizēti izprast dokumentu. Līdzīgi arī sabiedrībai un iesaistītajām nozarēm – šis dokuments nav pārskatāms, nav izvēršams, nerunājot jau par funkcionalitāti, bet tieši par informācijas pieejamību.

Mūsuprāt, ir pietiekami daudz spekulāciju par līdzekļu pietiekamību vai nepietiekamību un nevajadzīgu strīdu tieši tāpēc, ka nav šīs detalizācijas. Tā bilde droši vien būtu daudz skaidrāka, ja būtu pietiekami daudz informācijas gan koalīcijai, gan opozīcijai. Manuprāt, Valsts kontrole varētu šo jautājumu – tieši par budžetu – sīkāk papētīt.

Otrs jautājums ir par Ministru kabinetu un tā funkcijām, ņemot vērā, ka jūs lielākā vai mazākā mērā esat iesaistīti darba grupā par birokrātijas mazināšanu, par funkciju pārskatīšanu. Viens piemērs, kas man nāk prātā, ir par analītikas dienestiem. Ekonomikas ministrijā ir ļoti kompetents un plašs analītikas dienests, uz ko faktiski paļāvās viss valdības darbs kovida laikā. Analītikas dienests ir arī Finanšu ministrijā, un analītikas dienests – jau trešais –papildus tika izveidots arī Valsts kancelejā. Šis ir tikai viens ilustratīvs piemērs, kur vajadzētu pārskatīt, vai tajos nav funkciju dublēšanās un vai līdzekļi netiek iztērēti lieki.

Ziņojums kopumā ir izvērsts, un darbs, manuprāt, ir veikts profesionāli, bet tieši budžeta un funkciju jautājumi būtu tie, kuriem turpmāk mēs sagaidītu lielāku uzmanību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts kontrole! Korčagina kungs! Es gribu teikt, ka šis ziņojums nav tikai papīrs ar cipariem. Šis ziņojums ir tāds mūsu valsts sirdsapziņas termometrs. Valsts kontrole ar savu ziņojumu, kurā atspoguļo savu darbu, ir parādījusi to, ka Edgara Korčagina vadībā tā vairs nebaidās runāt par tiem notikumiem, par tām pretrunām, kuras pastāv valsts pārvaldes darbā. Šī institūcija ir ieguvusi mugurkaulu un sauc lietas īstajos vārdos.

Es kā deputāte, kas strādā Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, varu pateikt, ka katrs ziņojums, katrs izvērtējums ir precīzs. Ja mēs, likumdevēji, ievērotu un izpildvara izpildītu to pretrunu novēršanu, kas ir ziņots šajā ziņojumā, mūsu darbs sasniegtu rezultātu.

Es gribu īpaši uzsvērt Valsts kontroles ziņojumu, kurā viņi min to situāciju, kādā atrodas bērni, kāda situācija ir šajā iekļaujošajā sabiedrībā, kas skar mazāk aizsargātos. Viņi ļoti skaudri parāda to patiesību, ka... kamēr izpildvara – Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, pa vidu Valsts kanceleja – risina to, kura ir svarīgākā lēmumu pieņemšanā, tās aizmirst, ka pa vidu stāv bērns, par kuru bieži vien nerūpējas ģimene... un arī ar saviem lēmumiem, kurš svarīgāks, ir aizrāvusies valsts.

Ziņojumā ir izcelti gan pārkāpumi veselības aprūpes būtiskākajos iepirkumos, gan pacelts valstij ļoti neērtais jautājums, kā dzīvo cilvēks ārpus birokrātijas sienām, kā katrs no dokumentiem ietekmē katru no cilvēkiem. Viņi parāda, ka skaitļi, kas tiek ievietoti budžetā, bieži vien paliek tikai tabulās, ka cilvēks, attiecībā uz kuru ir vērsti šie lēmumi, nemaz ar tiem nesastopas.

Tāpēc es gribu aicināt, kolēģi, ne tikai uzklausīt ziņojumu, bet ziņojumā norādīto arī ieviest dzīvē un kā likumdevējiem paņemt tos principus, kurus ar saviem lēmumiem mēs bieži neievērojam. Šis ziņojums nav atzīmei “Pieņemts zināšanai”, šis ziņojums parāda to, kā mūsu lēmumi ietekmē katru cilvēku. Lai nebūtu neskaidrība, kā notika tas, kā kāds aizlidoja, kā... Mēs dzīvojam tādā politiskā amnēzijā, mums ir tāds mīļš teiciens: “Politiskā diskusija.” Sakarīgas diskusijas beidzas ar atbilstošiem lēmumiem, un tieši to arī parāda Valsts kontrole – lēmumiem ir jābūt vērstiem uz sabiedrību.

Šī ir tā jaunā pieeja, kura mani kā deputāti uzrunā... no Valsts kontroles attieksmes... sākot ar viņu ierašanos uz komisiju, sākot ar saturu, kādu viņi ziņo, un sākot ar attieksmi, ar kādu viņi strādā.

Paldies Valsts kontrolei. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Līgai Kļaviņai.

L. Kļaviņa (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es arī gribu no sirds pateikt paldies valsts kontrolierim par ziņojumu un jo īpaši gribu pateikties Valsts kontroles padomes loceklei... nodot sveicienus Maijai Āboliņai par, manuprāt, lielisko un konstruktīvo sadarbību ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, kurā arī mēs esam uzklausījuši Valsts kontroles lieliskos ieteikumus, īpaši tie saistās ar pedagogu sagatavošanu. Mēs visi zinām, ka tas ir liels izaicinājums. Paldies Valsts kontrolei, kas norādīja, ka esošais finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam” ir sevi izsmēlis un mēs esam uz pareizā ceļa, apstiprinot jauno finansēšanas modeli. Tur mums ir daudz darba priekšā, un, protams, labie norādījumi attiecībā uz pedagogu sagatavošanu... Mums ir kopīgi jāstrādā arī ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Es gribu vēlreiz atgādināt, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir parakstījusi memorandu par izdevumu samazināšanu budžetā, un es stingri uzstāju uz to, ka Valsts kontroles jau līdz šim sniegtie ieteikumi ir ārkārtīgi vērtīgi un būtu izmantojami kā lielisks materiāls budžeta izdevumu samazināšanas pozīciju izvērtēšanai... neradīt jaunus pētījumus un liekus izdevumus, bet patiesi ņemt vērā Valsts kontroles sniegtos priekšlikumus... lai mēs varētu novēlēt, ka Valsts kontroles ziņojumā, ar ko šodien esam visi iepazinušies un ko apstiprināsim, Valsts kontroles izvirzītās prioritātes tiktu realizētas, lai katrs ieguldītais eiro patiešām tiktu izlietots efektīvi un norādītajam mērķim.

Paldies Valsts kontrolei.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pateicos valsts kontrolierim par sniegto informāciju par darbu un par pagājušā gada pārskatu, paldies arī par to, ko jūs darāt šogad.

Es vēršu kolēģu, Saeimas deputātu, uzmanību uz divām lietām, kam mums visiem šobrīd jāpievērš ļoti nopietna uzmanība. Šajā ziņojumā papildus emisijas... neiegūtajiem līdzekļiem, mežu apsaimniekošanai, pārdošanai pašvaldībās un Kariņa lidojumiem ir vēl divas lietas: “airBaltic” un “Rail Baltica”. Arī šā gada 29. maijā ir viens starpziņojums, ko Valsts kontrole veica saistībā ar “airBaltic” un Covid-19 seku mazināšanai piešķirto naudu, tās izlietojumu. Kolēģi, tie, kas nav iepazinušies ar šo starpziņojumu, lūdzu, iepazīstieties. Tas bija priekšvēlēšanu laiks, kad mēs visi vērojām, kas notiek valstī. Tur ir ļoti nopietnas sarkanās lampiņas iededzinātas attiecībā uz “airBaltic”.

Papildus tam mums visiem ir jāapzinās, ka šī valdība – Evikas Siliņas valdība – 2023. gada augustā apstiprināja jauno “airBaltic” ekspansijas plānu par vēl vairāku desmitu lidmašīnu iegādi, balstoties uz informāciju, ko sniedz pati “airBaltic”. Valsts kontroles starpziņojumā ir norādīts par iepriekšējo periodu... kur arī PKC sniedz atzinumus... ka visa informācija balstīta tikai un vienīgi uz “airBaltic”... finanšu un nefinanšu mērķi nav pārbaudāmi. Mēs esam uzņēmušies saistības vairāku miljardu apmērā – vairāku miljardu apmērā! – bez padziļinātas finanšu un nefinanšu mērķu analīzes. Tas ir ļoti nopietni.

Mēs apzināmies situāciju ar “Rail Baltica”, kā mēs esam audzējuši... arī Valsts kontrole norāda uz ambīcijām, kuras, izstrādājot projektu, mēs esam audzējuši, bet finansējums mums ir palicis tas pats mazais. Mēs nevaram uzbūvēt... mums ir izprojektēti 40 kilometri no “Rail Baltica” pamattrases. Lielai daļai šobrīd pat nav dots uzdevums veikt projektēšanu un veikt korekcijas jau izstrādātajā projektā. Ne velti Igaunijā... kad Saeimas deputāti dodas uz Igauniju, Igaunijas kolēģi satraucas par to, kas notiek Latvijā ar “Rail Baltica”. Un pamatoti. Mēs esam uzlikuši ne tikai savas saistības... par ko nu jau arī attiecīgais Finanšu ministrijas gada pārskats, ko finanšu ministrs parakstījis... jau sāk atspoguļoties pirmie 1,2 miljardi, bet precīzu aprēķinu vēl nav. Mēs ļoti nopietni apdraudam mūsu valsts finanšu spēju gan “Rail Baltica”, gan “airBaltic” kontekstā.

Es kolēģus aicinu lietišķi, bez emocijām – mēs vēl atgriezīsimies pie abām šīm kompānijām, premjeres atbildības un valdības atbildības – iedziļinieties šajā starpziņojumā!

Paldies Valsts kontrolei.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Korčagina kungs! Atkārtošos, laikam jau esmu ne vienu gadu vien teikusi, ka Valsts kontrole, manā skatījumā, šobrīd ir efektīvākā valsts pārvaldes iestāde. Paldies kolektīvam par visiem šiem ziņojumiem. Pārsteidz tas ātrums, kā tiek reaģēts uz aktualitātēm. Būtu ļoti labi, ja visas iestādes savu pilnvaru ietvaros rīkotos tā, kā rīkojas Valsts kontrole. Arī neatkarīgā stāja ir ļoti pozitīva – nebaidās no politiķiem, dara savu darbu –, tāpēc arī sabiedrībā un politiķu vidē, kā mēs dzirdam, ir uzticība.

Tas ir ļoti pozitīvi un iepriecina, ka vairāk nekā 90 procenti respondentu... es saprotu, tie, pie kuriem ir veiktas revīzijas... nesūdzas par Valsts kontroli, bet atzīst, ka iestāde tiešām ir efektīva un sniedz milzīgu palīdzību un atbalstu darbību pilnveidošanai.

Es arī negribu tikai slavēt, jo no tā nav nekādas jēgas, gribu dot kādu ceļamaizi turpmākajam. Man gan jāizsaka zināma nožēla. Jā, arī es, kad biju Publisko izdevumu un revīzijas komisijā... mēs vienmēr ar ļoti lielu interesi klausījāmies, kas notiek vai nenotiek citās iestādēs, kur ir kādas problēmas. Žēl, ka Valsts kontrole pati nebija īpaši dedzīga, lai veiktu lietderības revīzijas Saeimā, nebija pārāk griboša to darīt, un politiķi diemžēl šo iniciatīvu noraidīja. Es domāju, ka arī Saeimai būtu milzīgs ieguvums... to es atkārtoju un droši vien turpināšu atkārtot – varbūt ne šajā Saeimas sasaukumā, bet nākamajā tomēr izdosies Valsts kontrolei pilnveidot šo savu likumu, atsakoties no tā, ka Saeimā neveic revīzijas. Tas ir viens punkts.

Otrs – par ieteikumiem. Man šķiet, ka jums kaut kas tomēr ir jādomā ar ieteikumu izpildes disciplīnu, jo arī FICIL norāda: kāpēc daudzi Valsts kontroles ieteikumi netiek izpildīti? Mēs esam dzirdējuši, ka paiet kaut kādi gadi un tie vienkārši tiek norakstīti. Noteikti ir jādomā kaut kādi... es nezinu, tā nevarētu būt kaut kāda piedziņas, kaut kāda soda nauda par ieteikumu neizpildi... bet nedrīkst būt arī tā, ka ieteikumi vienkārši tiek ignorēti, jo, ja tas tiks pieļauts vienu otru reizi, tad jūs nonāksiet pie tā, ka tie sarežģītākie ieteikumi vispār netiks ņemti vērā.

Un tad vēl, ko es jau teicu ne vienu reizi vien Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, – par termiņiem, ko jūs nosakāt. Tie termiņi ir nenormāli gari, un tā izpilde parasti sākas pēdējā gadā. Ar ļoti lielu interesi es paskatījos visu, kas attiecas uz enerģētikas jomu, un ir tāds uzstādījums... jautājums: vai enerģētikas politikas pārvaldība nodrošinās ambiciozu mērķu sasniegšanu, kas izriet arī no lietderības revīzijas uzstādījuma? Konstatēts, ka enerģētikas politikas pārvaldība nav efektīva. Es negribu nekādā veidā teikt, ka KEM ir neefektīva, darbu ir ļoti daudz, bet tas, ka jūs ieviešanai dodat termiņu, pasakot, ka pārvaldība nav efektīva un jūsu ieteikumu ieviešanas termiņš ir 2031. gada janvāris, – cik tad ilgi, jūsu skatījumā, mēs dzīvosim ar neefektīvu enerģētikas politiku? Jādod tomēr īsāki termiņi. Vai arī emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta termiņš – 2031. gada janvāris.

Es gribu ieteikt Valsts kontrolei – lai jūsu ieteikumi tiešām strādātu, dot īsākus termiņus un paredzēt arī kaut kādas sankcijas par to neizpildi. Tas ir tas būtiskākais.

Bet paldies par darbu, un veiksmi turpmāk!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds valsts kontrolierim Edgaram Korčagina kungam.

E. Korčagins (Latvijas Republikas valsts kontrolieris).

Paldies, deputāti, par labajiem un atzinīgajiem vārdiem, ko jūs izteicāt par Valsts kontroles komandas darbu. Mums ir prieks, ka tas darbs, ko mēs veicam, ir noderīgs jūsu darbā.

Par dažām lietām, kuras jūs pieminējāt, par priekšlikumiem, kā mums strādāt turpmāk un uz kurām lietām skatīties.

Jautājumi par budžetu... jautājumi par budžeta lietām, par to, cik budžeti ir saprotami, kā tie tiek veidoti. Šie jautājumi ir bijuši mūsu uzmanības lokā. Revīziju par valsts budžetu mēs esam veikuši, sniedzot ieteikumus. Jāteic, tie ir no tiem ieteikumiem, kuri līdz šim nav sekmīgi īstenoti, un mēs ar cerībām skatāmies uz Finanšu ministrijas iniciatīvu par budžeta pārveidošanu uz rezultātos balstītu budžetēšanu.

Taču tas, ko mēs darīsim un ko es varu noteikti apsolīt, – pēc Rēzeknes valstspilsētas neveiksmīgās budžetēšanas piemēra mēs paskatīsimies to, kā budžetēšanas procesu varētu pilnveidot pašvaldībās, varbūt palīdzot atbrīvoties no kaut kādas birokrātijas, padarot to atklātāku, skaidrāku un saprotamāku ne tikai deputātiem, bet arī sabiedrībai kopumā.

Otra lieta, kas tika pieminēta, bija par dažādu veidu valsts institūciju darba uzlabošanu un izdevumu samazināšanu vai ieņēmumu palielināšanu. Kā es minēju savā uzstāšanās reizē, mēs pagājušogad uzsākām šādu praksi – mēs apkopojam priekšlikumus, ko mēs esam revīzijās redzējuši –, un šo praksi turpināsim arī šogad. Kā es jau teicu, šomēnes mēs iesniegsim priekšlikumus arī Saeimai par tiem priekšlikumiem... kur mēs redzam... kur varētu gūt papildu ieņēmumus vai samazināt izdevumus. Mēs esam snieguši arī priekšlikumus birokrātijas mazināšanai valdībā strādājošajai darba grupai. Tā ka esam un būsim aktīvi arī šajās lietās.

Visbeidzot – par ieteikumu izpildes disciplīnu, ko minēja Ābramas kundze. Mēs būtu dikti priecīgi, ja tā disciplīna tiešām daudzviet būtu labāka, kaut gan jāsaka, kopumā tā nemaz tik slikta nav. Varbūt ir viena lieta. Mēs varam runāt par disciplīnu kā par tādu... pātagas pieeju. No savas puses mēs noteikti negribētu padarīt Valsts kontroli par vienu tādu... represīvu iestādi, mēs gribētu vairāk virzīties tai virzienā, ka mēs esam atbalstoši un palīdzoši. Tas mehānisms, uz kuru mēs aicinātu jūs, Saeimas deputātus, skatīties – kas tika iecerēts, bet netika īstenots –, ir mehānisms, ar kuru valsts iestāžu vadītājiem tiek noteikti dažādi rezultatīvie rādītāji, no kuriem viens, kā rāda citu valstu pieredze, varētu būt arī Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešana. Diemžēl šī lieta mūsu valstī nav iedzīvināta, tā ka, ja jūs redzētu to kā iedzīvināmu lietu, es redzu, ka tā būtu laba lieta arī ieteikumu ieviešanas labākai nodrošināšanai.

Vēlreiz – liels paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds deputātam Igoram Rajevam – paziņojumam.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Viens ļoti svarīgs paziņojums. Lūdzu jūs palikt savās vietās vēl pāris sekundes. (Starpsaucieni.)

Šodien es runāšu kā Iekšlietu ministrijas pārstāvis... jo nesenā pagātnē notika episka cīņa basketbolā starp Iekšlietu ministrijas komandu, no vienas puses, un Saeimu, no otras puses. Kā jau ierasts, šajā cīņā Saeimas komanda ieguva godpilno otro vietu. (Smiekli. Aplausi.)

Neskatoties uz to, mums ir jāpasaka paldies tiem Saeimas pārstāvjiem, kuri piedalījās sacensībās. Iekšlietu ministra vārdā gribu pateikties viņiem par dalību, aizrautību, cīņas sparu un līdzjutējiem – par radošo prieku Iekšlietu ministrijas 2025. gada sporta sacensībās, noslēguma sacensību... basketbola supermačā.

Es gribu pateikties šādiem Saeimas pārstāvjiem: mūsu komandas vispieredzējušākajam spēlētājam Ģirtam Valdim Kristovskim (Ovācijas.), labākajam trīspunktu metējam – Jānim Vitenbergam (Ovācijas.), nepārprotami visvērtīgākajam spēlētājam – Krištopana kungam (Ovācijas). Gribu atzīmēt arī tos, kuru šodien zālē nav. Kā viņu pieteica paziņotājs – vistetovētākajam spēlētājam – Andrim Kulbergam (Aplausi.), visgarākajam mūsu komandas pārstāvim – Jurim Viļumam (Aplausi.), lielajam atbalstītājam no ministrijas – Viktoram Valainim (Aplausi.), kā arī Saeimas Administrācijas pārstāvim Mārim Krūmiņam (Aplausi.).

Paldies visiem.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Starpsaucieni.)

___

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 13 deputāti: Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Igors Judins, Andris Kulbergs, Gunārs Kūtris, Linda Matisone, Ramona Petraviča, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Jana Simanovska, Edvīns Šnore, Juris Viļums un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Zālē ir tikai 48 deputāti. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Edgars Putra, Māris Kučinskis, Edgars Tavars, Lauris Lizbovskis, Aiva Vīksna, Ingmārs Līdaka, Raimonds Bergmanis, Česlavs Batņa, Edvards Smiltēns un Aleksandrs Kiršteins lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība (Starpsauciens: “Par procedūru!”)...

Par procedūru. Lūdzu!

L. Liepiņa (LPV).

Jautājums par procedūru. Es tagad skatos, ka APVIENOTAIS SARAKSTS no Juridiskās komisijas atsauca savu deputātu, bet kopējais frakcijas deputātu skaits... vai nav tā, ka viņu pārstāvim ir jābūt Juridiskajā komisijā? Vai Kārtības rullis nenosaka...?

Sēdes vadītāja. Par procedūru nav paredzēts diskutēt pēc būtības. Šeit ir paredzēts...

L. Liepiņa. Es jautāju, kā tas ir, jo no tā būs atkarīgs mūsu balsojums. Varbūt Juridiskais birojs var...? Nav tā, ka...

Sēdes vadītāja. Šis nav man. Paldies.

Tātad par šo lēmuma projektu deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Māris Kučinskis, Edgars Putra, Edgars Tavars, Lauris Lizbovskis, Aiva Vīksna, Ingmārs Līdaka, Raimonds Bergmanis, Česlavs Batņa, Edvards Smiltēns un Aleksandrs Kiršteins lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Māra Kučinska atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edgars Putra, Māris Kučinskis, Edgars Tavars, Lauris Lizbovskis, Aiva Vīksna, Ingmārs Līdaka, Raimonds Bergmanis, Česlavs Batņa, Edvards Smiltēns un Aleksandrs Kiršteins lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Māris Kučinskis, Edgars Putra, Edgars Tavars, Lauris Lizbovskis, Aiva Vīksna, Ingmārs Līdaka, Raimonds Bergmanis, Česlavs Batņa, Edvards Smiltēns un Aleksandrs Kiršteins lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtībā – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Kristīnes Saulītes atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šodien Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Kristīnes Saulītes atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”.

Vakardien, 11. jūnijā, Saeimā ir saņemts Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas Kristīnes Saulītes iesniegums par atkāpšanos no Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas amata. Iesniegumā norādīts, ka Saulītes kundze nolēmusi ar šī gada 12. jūniju atkāpties no ieņemamā amata. Šodien Juridiskās komisijas sēdē Saulītes kundze nepiedalījās. Juridiskā komisija šo iesniegumu izskatīja un to atbalstīja.

Komisijas vārdā lūdzu atsaukt Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Kristīni Saulīti no Centrālās vēlēšanu komisijas, pamatojoties uz viņas iesniegumu par atkāpšanos no Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas amata.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Būtu dīvaini, ja mēs nobalsotu par šādu jautājumu bez debatēm, ņemot vērā to, kas ir noticis beidzamajās dienās. Varbūt deputātiem viss ir skaidrs, bet vienai lielai daļai sabiedrības daudz kas nav skaidrs. Šajā balsojumā par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas Kristīnes Saulītes atsaukšanu no amata ir tikai viena laba ziņa: tā, ka frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nebalsoja “par” viņas kandidatūru tad, kad viņa tika apstiprināta. Lūk!

Tas, ko mēs vakardien redzējām, – Saulītes kundze paziņo par atkāpšanos no amata, pēc neilga brīža – nē, viņa tomēr paliks amatā, un tad, kad bija sākušies vakara ziņu raidījumi, atkal parādās ziņa – nē, Saulīte tomēr atsauc sevi no amata, paziņo par savu demisiju. Un tad man bija tāda pēdējā cerība – varbūt tomēr Saulītes kundze turēs par vajadzīgu aiziet uz “Latvijas Televīzijas” raidījumu “Kas notiek Latvijā?”, kur tieši tika iztirzāts būtiskais jautājums par to, kā notika pašvaldību vēlēšanas Latvijā. Bet – ak vai! – krēsls tukšs! Neviena pārstāvja. Raidījuma sākumā Dombura kungs teica, ka viņš gaida jebkuru no Centrālās vēlēšanu komisijas visa raidījuma gaitā. Neviens neatnāca. Tukšs krēsls. Kādi ir secinājumi? Tiešām nekādu? Mēs šeit ātrumā atkal pieņemam lēmumu – prom! – par Saulīti, un nerunājam pat par to, kurš par visu to uzņemsies atbildību. Izskatās, ka no Centrālās vēlēšanu komisijas vairs neviens, jo Saulīte vienkārši nerādās. Tagad ātri iecelsim citu. Un kā? Atnāciet un izstāstiet, kāds ir jūsu plāns! Tas, kādā tempā jūs visu gribējāt paslaucīt zem tepiķa, tviterī ātrumā paziņojot, kas ir zaudējis mandātus... vēl tā tālāk. No rīta premjere vēl saka: nē, viss ir kārtībā, viss ir forši, pēc tam – tikšanās laikā ar Rinkēviču... Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka Valsts prezidents Rinkēviča kungs bija tas, kurš pateica Evikai Siliņai – kādai galvai ir jāripo. Un tad jūs upurējāt ministri.

Okay, bet tālāk – kas? Nāciet un stāstiet, kas tālāk?

Protams, šis lēmuma projekts tiks atbalstīts, bet ar to nepietiek, arī ar galvu ripošanu nepietiek. Problēma nav tikai vēlēšanu norise. Šī problēma, kā norisinājās vēlēšanas, norāda uz būtiskām problēmām vispār tajos... norāda uz tiem pamatiem, uz kādiem vispār pastāv Latvijas valsts. Jūs nedrīkstat par to ņirgāties un nedrīkstat to neievērot. Tas nav stāsts par to, kurš uzvarēja, kurš ne, cik kurš ieguva balsis. Nē, tas nav stāsts par to. Tas ir stāsts par demokrātiju, par to, ka cilvēkiem ir tiesības aiziet nobalsot, un par to, ka viņiem ir tiesības zināt, kā tika saskaitītas viņu balsis.

Tad, kad es lasu... atklāti... ka daudzu gadu garumā esošie vēlēšanu komisijas locekļi... ko viņi stāsta, man mati ceļas stāvus, kad es redzu, ka naktī, kad runā vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņš raud, man ir kauns. Jums nav? Un tas nav tikai tāpēc, ka Saulīte kaut ko neizdarīja. Tā problēma ir daudz dziļāka. Un jūs šodien grasījāties par to klusēt? Tā nedrīkst! Nedrīkst tā!

Jūs nelasāt to, ka ir rakstīts, – ka vēlēšanu kastes nebija aizvērtas, kaut kur naktī tiek pārvietotas. Jūs nelasāt? (Starpsauciens.) Tā bija. Es jums... varu atrast. Tas ir, jā. Atnākšu un no tribīnes nolasīšu, ko raksta cilvēki, kas ir bijuši komisiju locekļi un novērotāji šajās vēlēšanās, kuras jūs atkal gribat pataisīt: ai, nekas traks! Ziniet – tā nedrīkst! Vismaz tagad šeit paklusējiet, nevis kaut ko kliedzat, ka viss ir kārtībā! Jums, kā parasti, viss ir kārtībā. (Starpsauciens.) Bet tā nav.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Tas nav stāsts par zaudēšanu. Mēs esam vēlētāji, uzvarētāji. Zaudētāji esat jūs. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze, nesarunājieties ar zāli!

L. Liepiņa. Es saku, ka Jaunajai Vienotībai ir cik tur tie mandāti. Jums no tiem mandātiem ir tikai divi, jo pārējos (Starpsaucieni.) jūs esat pielasījuši klāt no kaut kurienes. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze, lūdzu nesarunājieties ar zāli. Un laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi, vēlos atgādināt, ka mēs izskatām jautājumu par Saulītes kundzes atsaukšanu no amata. Šis jautājums ir mūsu dienaskārtībā, un, lai nevienam nebūtu šaubu, vēlos informēt, ka vakar mēs saņēmām iesniegumu no Saulītes kundzes. Mūsu konsultante sazinājās ar viņu un uzaicināja viņu uz sēdi. Viņa neatnāca. Es domāju, ka mēs varam pieņemt lēmumu.

Nu, informācija... Es saprotu, varbūt dažiem tas nepatīk, bet brīžiem mums ir jālemj par cilvēka atbrīvošanu no amata. Nākamajā nedēļā mums būs seši balsojumi par tiesnešiem, kuri nolēmuši pensionēties. Kad mēs balsosim, pieņemsim lēmumu. Bet līdz šim cilvēki jokojot dažreiz var teikt: varbūt neatbalstīsim. Bet tie ir joki. Ja cilvēks nolēma: “Es nestrādāšu, es nevaru pildīt... es negribu pildīt pienākumu,” mēs nevaram viņu paturēt amatā. Tas ir viens.

Bet ir otrs jautājums – jautājums par atbildību. Un šis jautājums ir aktuāls un būs aktuāls. Nav tā – ja cilvēks vairs neieņem amatu, tad viņam ir indulgence, viņam nekas nav jādara, viņš ir brīvs no atbildības. Tā nav. Ja būs pamats runāt par atbildību, mēs par to runāsim, bet es aicinu nejaukt jautājumus. Par vēlēšanām mums ir jārunā, mums ir jādomā par to, kā sakārtot sistēmu, lai tā strādātu. Bet, runājot par amatpersonu, kura oficiāli paziņoja, ka viņa nevēlas turpināt darbu, mums ir jāpieņem lēmums.

Balsojam! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Sveicināti, kolēģi! Ja Saulītes kundzes atbrīvošana no Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājas amata šajā nedēļā būtu vienīgais jautājums darba kārtībā, tad varētu teikt, ka viss rit pēc plāna un iecerētā scenārija. Kā mēs jau tagad zinām, pierādījās tas, ko varbūt zināja šaurāks loks arī valdībā, ka pasūtītās sistēmas ir negatavas, divas trešdaļas vispār nebija testētas, vēlēšanu skaitīšanas process totāli izgāzās, un jau naktī nāca pirmie paziņojumi par to, ka Saulītes kundzei jāuzņemas visa atbildība un jāatkāpjas. Un patiesi – varbūt šis scenārijs būtu arī izgājis cauri, jo sabiedrības apziņā par vēlēšanām un vēlēšanu procesu atbild – kurš? Centrālā vēlēšanu komisija un tās vadītāja.

Nākamajās dienās sekoja dažādi interesanti citāti, ka vēlēšanās piedzīvotā ķibele nebija nemaz tik liela. Premjerministre Evika Siliņa un Jurēvica kungs teica, ka vēlēšanas ir notikušas un balsis ir saskaitītas. Viss. Punkts. Aizveram šo tēmu. (Starpsauciens.) Bet šīs cerības nepiepildījās, jo šis sīkais starpgadījums, kā premjere to raksturoja, skar mūsu demokrātijas absolūtus pamatus – uzticību vēlēšanām, vēlēšanu procesam, tā raitai norisei –, un to vairs nevarēja vienkārši norakstīt tikai un vienīgi uz Saulītes kundzi un CVK. Un džins izgāja no pudeles.

Ir jāsaprot vēl viena lieta. Sabiedrības apziņā par šo vēlēšanu fiasko atbildīga... kā pierasts... ir CVK vadītāja, jo viņa nodrošina vēlēšanu procesu. Bet kur sākās... šīs problēmas sakne? Sākās ar to, ka vēlēšanu sistēmu nodrošināšanā gadiem ilgi monopols bija kompānijai “SOAAR”. Kā vēlāk izrādījās, kompānija “SOAAR” bija cieši saaugusi draudzībā ar vienu konkrētu politisku partiju. (Starpsauciens.) Un šajā kontekstā izcēlās skandāls, kura rezultātā sākās kriminālprocesi. Daudz kas nāca gaismā. No sākuma domāja, ka šīs sistēmas, ko izstrādāja “SOAAR”, mēs kā valsts nomāsim vai atpirksim, bet izrādījās, ka tās nedrīkst izmantot. Tas ir sākums visam.

Nākamais – kur bija cerība izslīdēt cauri sveikā – ir tas, ko sabiedrība varbūt nav pamanījusi līdz galam, – bija Valsts kontroles ziņojums, kurš pateica to, ka Centrālā vēlēšanu komisija nespēj nodrošināt šādas sistēmas pasūtīšanu, šādas sistēmas darbināšanu un uzraudzību, jo gluži vienkārši Centrālajā vēlēšanu komisijā vispār nav šādas ekspertīzes, nav šādu darbinieku, nav IT departamenta, labi, ja ir viens cilvēks, kas uzrauga viņu pašu ikdienas sistēmas. Tāpēc Kariņa valdībā tika pieņemts lēmums, ka CVK nodrošina vēlēšanu procesu, savukārt valdība VARAM personā uzņemas... šī Valsts digitālās attīstības aģentūras persona, ko tieši pārrauga viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs, uzņemas atbildību, lai nodrošinātu Centrālo vēlēšanu komisiju ar rīkiem, ar IT sistēmām, lai tādējādi atvieglotu balsu skaitīšanu. Tāds ir fakts. Mēģinājumi kaut kā pateikt, ka mēs nezinājām, mēs ne par ko neatbildam, neiztur kritiku, jo tas ir fakts. CVK rūpējās par vēlēšanu procesa norisi, iecirkņiem, iecirkņu darbiniekiem, vēlēšanu organizēšanu, biļeteniem...

Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot.

E. Smiltēns.... savukārt valdība uzņemas atbildību izstrādāt šīs vēlēšanu sistēmas un nodrošināt to, ka mēs esam 21. gadsimta valsts un vēlēšanas nodrošinām jau modernā veidā. To nebija iespējams izdarīt līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tāpēc savlaicīgi tika pieņemts gudrs lēmums, ka to nodrošina ar rokām, bet attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām pilnīgi obligāti tam visam bija jāstājas spēkā un sistēmām bija jāstrādā.

Tagad interesantākā daļa. Kāpēc tas viss nojuka? Un par to ir vairāki jautājumi. Var mēģināt izvairīties no atbildības, bet vakar raidījumā “Kas notiek Latvijā?” tad, kad ministre locījās un teica, ka viņa neko nav zinājusi, neko nav saņēmusi – impulsus... vai tamlīdzīgi... Dombura kungs ministrei tieši pajautāja: kas ir Ainārs Sviklis? Persona, kas ir Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis, tātad ir klāt pie prasību definēšanas šīm sistēmām, vienlaikus kā labi zināms kadrs IT nozarē ir ministres padomnieks – tātad ir arī galda otrā pusē... kas tiešā veidā ministrei ir pilnīga vertikāle attiecībā uz Valsts digitālās attīstības aģentūru, tātad viņš ministres vārdā var iet pa durvīm iekšā, uzraudzīt, pieskatīt un Valsts digitālās attīstības aģentūrā daudz ko darīt... un kas ir bijis tam procesam klāt. Tātad ministres ausis un acis tur ir bijušas, un rezultātā – absolūta bezzobainība... šiem trīs IT sistēmu programmētājiem... viņus sodīt par to, ka viņi ir rupji pārkāpuši izstrādes termiņus, piegādājuši digitālu mēslu, kas nestrādā, nav izdarījuši to laikā un palaiduši sistēmu bez testiem, bez attiecīgās infrastruktūras, lai nodrošinātu jaudas. Manuprāt, viss ir skaidrs. Saulītes kundze absolūti nav vienīgā atbildīgā visā šajā fiasko.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu sākt ar to, ka... izteikt milzīgus... un daudz atzinības vārdu tiem cilvēkiem, kas strādāja vēlēšanu komisijās un uz spēku izsīkuma robežas nodrošināja šo procesu. Tās kļūdas... un tie signāli, kas nāca pie mums... es kategoriski atsakos vainot vēlēšanu komisiju locekļus, jo visi ir tikai cilvēki, un ir skaidrs, ka kļūdas cilvēciskā faktora iespaidā ir pilnīgi neatņemama sastāvdaļa.

Bet ir viena cita lieta, proti, kam es gribu pievērst sabiedrības uzmanību. Pirms vēlēšanām Ministru prezidente Siliņa tiešā tekstā – nevis kā mājsaimniece vai sieva, vai bērnu māte, bet tieši kā Ministru prezidente –, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, teica, ka viņa kā valdības vadītāja strādā pie tā, lai Šlesers šajās vēlēšanās neuzvarētu. (Starpsaucieni.)

Mūsu skatījumā, LATVIJAS PIRMAJĀ VIETĀ skatījumā, šis ir klajš demokrātijas pārkāpums, iejaukšanās pašos demokrātijas pamatos. (Starpsaucieni.) Tikai un vienīgi tam, ka acīmredzot Ministru prezidente iesaistīja visus resursus, kuri ir pieejami viņas pakļautībā, lai izdarītu visu, lai šīs vēlēšanas faktiski būtu neleģitīmas... jo ar tādām darbībām – tādām, kādas notika šajās vēlēšanās, – mēs iedragājam pašus pamatus... pašus demokrātijas pamatus. Ko cilvēki saka? Cilvēki saka: mēs gājām un balsojām par jums, bet visa šī pieskaitīšana, nepieskaitīšana, apjukums, nesaprašana – tas viss (Starpsauciens.) ir novedis pie tā, ka, mūsu skatījumā, balsis nav saskaitītas pareizi, balsis ir... vārdu sakot, šīs vēlēšanas tautai ir nozagtas.

Vēl interesantāk ir tas, ka šis process, cik es saprotu, ir izmaksājis vairāk nekā 12 miljonus, par ko neviens nekam neatskaitās, visus tas apmierina. To visu gribēja paslaucīt zem tepiķa, ātri, ātri noņemot komisijas vadītāju un droši vien tikpat ātri ieceļot nākamo. Kur tad palika šie 12 miljoni? Kur ir nauda, un kur ir ticība tautai par to, ka nākamgad Saeimas vēlēšanās mūs nesagaida tieši tāda pati dižķibele? Kā mēs zinām, politiskajam spēkam, kurš jau ilgstoši ir pie varas un kurš kontrolē visas tiesībsargājošās iestādes, reitings krītas (to var apskatīties tabuliņā), strauji krītas, visticamāk, nākamajās Saeimas vēlēšanās vai nu vispār tas netiks ievēlēts, vai būs pārstāvēts ar četriem pieciem deputātiem. Tātad ko viņiem darīt? Viņiem ir jāietekmē vēlēšanas.

To jau mēs redzējām, kā ir ar šo sadarbību... ar to cilvēku, uzņēmēju, kuram vakarā pazvanīja un teica, lai izdara visu, lai Solvita Āboltiņa tiktu ievēlēta. Tātad tās ir milzīgas aizdomas. Nāciet šeit un kliedējiet tās, kliedējiet cilvēkiem bažas par to, ka viņiem nav nekādas jēgas iet vēlēt, jo šobrīd tieši tā arī ir. Viņi saka: priekš kam mums iet vēlēt, ja vienalga... nav svarīgi, ko mēs iemetam, ir svarīgi tas, kurš skaita un kā skaita, tas ir svarīgi.

Tāpēc man liekas, ka ir jābūt parlamentārās izmeklēšanas komisijai par šo visu pasākumu, jāskatās, cik ir tērēta nauda un kā tas viss ir nonācis līdz šādai situācijai. Mēs nevaram vienkārši noziedot ministru, noziedot komisijas vadītāju un domāt, ka visi jautājumi atrisināsies. Cilvēki ir nesaprašanā. Tūlīt būs nākamās vēlēšanas.

Kolēģi, es lūdzu pieiet šai lietai atbildīgi!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Kolēģi, par lēmuma projektu par Kristīnes Saulītes atsaukšanu, kas ir balstīts uz viņas iesniegumu Saeimas Prezidijam. Citēju: “Pateicos Saeimai par izrādīto uzticību 2023. gada sākumā, uzticot man Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatu, tomēr pēdējās dienās, uzklausot dažādus viedokļus un pārmetumus, secinu, ka tieku ierauta politiskā virpulī un intrigās, saņemot apvainojumus un pārmetumus par citu amatpersonu neizdarībām. Tāpēc esmu nolēmusi ar 2025. gada 12. jūniju atkāpties no Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amata, lai paliktu uzticīga savām vērtībām, kas ir godīgums, taisnīgums, profesionalitāte un demokrātiskums.”

Kolēģi, Kristīne Saulīte lūdz atbrīvot sevi no amata par citu politisko amatpersonu neizdarību. (Starpsauciens.) Mums – īpaši es vēršos pie Juridiskās komisijas vadītāja Judina kunga – vajadzētu saprast, par kurām amatpersonām ir runa. Kā jau kolēģis Smiltēna kungs minēja, vakardien raidījuma “Kas notiek Latvijā?” vadītājs Domburs skaidri uzdeva jautājumu par konkrētu personu, kas ir nepārprotami saistīta ar vienu politisko spēku. Es negribu apvainot, tas būtu pārāk nopietns apvainojums (Starpsauciens.), bet, kolēģi, šis jautājums, kā minimums, ir ļoti nopietni jāpārrunā.

Es šobrīd nerunāju par 12 miljoniem, es no šīs tribīnes esmu runājis par daudziem miljardiem. Atgādinu, ka miljardā ir par trīs nullēm vairāk. Tas daudzus neinteresē. Tie 12 miljoni uz mūsu valsts kopējā zaudējumu un neizdarību fona salīdzinoši vēl ir nieks. Mēs runājam par pašu svarīgāko, kas ir mūsu valsts pamats, – par demokrātiju.

Šī jau ir otrā situācija, kad mums ir nopietnas problēmas ar vēlēšanu sistēmu, pirms tam – ar privāto, šobrīd – ar valsts. Man nav nekādu pierādījumu, es nekāpu tribīnē... es nepiekrītu argumentam, ka vēlēšanas būtu nozagtas, ka būtu kaut kas viltots, tam man nav nekādu pierādījumu. Tas būtu pārāk nopietns apvainojums un aizvainojums mūsu valstij. Tas, ko es nevaru izslēgt, – kāda kļūda varētu būt, ņemot vērā, ka tika skaitīts ar rokām... arī ar šo mašīnu, kad uz plus mīnus rēķina, iespējams, kaut kur kāda maza niansīte par ievēlētajiem deputātiem varētu būt, tā zināmā mērā jau ir kļūda, bet tā, ka varētu būt fundamentāli... milzīgs... nozagtas balsis, tam es noteikti nepiekrītu, vismaz manā rīcībā nav... ne mazākā iemesla kaut ko tādu apgalvot.

Tas, ka ir problēmas ar vēlēšanu sistēmu (šī jau ir otrā reize) un ka ir viena politiskā spēka pārstāvis vienā pusē un otrā pusē... es teiktu tā, ka mums nevajadzētu... cilvēcīgi... aprobežoties tikai ar vienas iestādes, šajā gadījumā Centrālās vēlēšanu komisijas... neatkarīgas... priekšsēdētājas atkāpšanos no amata un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres demisiju ar nākamās nedēļas pirmdienu. Mums šo jautājumu vajadzētu izrunāt daudz nopietnāk, pēc būtības atbildīgajās Saeimas komisijās, jo tas ir mūsu valsts demokrātijas pamatu pamats. Ja mēs apšaubām... ja šāda situācija ar vēlēšanu sistēmu ir jau otro reizi, tas var radīt daudz nopietnākas bažas par mūsu valsts pamatiem, nekā visas finanšu problēmas, kuras mums tuvojas “Rail Baltica” un “airBaltic” kontekstā. Tā ka pieejam šim lēmumam atbildīgi.

Ņemot vērā, ka persona ir izteikusi vēlmi, lai viņu atbrīvo no amata, izteikusi vēlmi neturpināt amatu, aicinu atbalstīt šo iesniegumu... atbrīvot Kristīni Saulīti no amata, bet jebkurā gadījumā šo jautājumu nepaslaucīt zem tepiķa, bet cilvēcīgi, juridiski taisnīgi, pēc būtības izvērtēt, kas ir bijušas šīs amatpersonas, kādas ir sekas, vai tiesībsargājošām iestādēm ir vai nav jāiejaucas, vai, iespējams, tur ir kaut kas daudz nopietnāks. Neatstājam bez vērības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Jaunās VIENOTĪBAS deputāti, jūs uzvedaties kā zirgi ar klapēm uz acīm, kaut gan zirgus negribas apvainot, bet jūs... jums ir mērķis aiziet līdz mērķim – vēlēšanas... viss kārtībā, rezultāti ātri pasludināti, visu apstiprinām, un viss. Nepaskatāmies – bija vai nebija pārkāpumi. Neizvērtējam. Jūs te baurojat, ka nav nekā, neko neesam dzirdējuši (Starpsaucieni.)... Ir pilns ar šādām liecībām, pilns ar šādām liecībām. Tikai viena no tām – Laura Zemīte, kura ir bijusi Rīgas pašvaldības vēlēšanu iecirkņa komisijas sastāvā, – atklāti uzraksta: pulksten 00.31 no vēlēšanu komisijas atnāk paziņojums iecirkņiem, kur citstarp ir rakstīts: tāpat drīkst neplombētās kastēs esošos materiālus vest uz domi. (Starpsauciens.) Tas ir – kā? (Starpsauciens.) Tas ir – kā? Tas ir – kā? (Starpsauciens.) Tas ir – kā? Nāciet un stāstiet, ejiet un stāstiet cilvēkiem par jūsu bardaku!

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli!

L. Liepiņa. Liepiņa kungs, kurš prot tikai saskaitīt, cik deputātu atnāk vai neatnāk uz jūsu komisijas sēdi (Starpsauciens.)... tas ir viss, ko jūs varat šeit izvest. Nāciet un skaidrojiet to! Un, ja kāds vēl te vēlas... atkārtošu tiem, kas nedzirdēja, – ja kāds no JAUNĀS VIENOTĪBAS vēl te kliegs par kaut kādiem uzvarētājiem vai zaudētājiem, tad atveriet savu ievēlēto deputātu sarakstu Rīgas domē un paskatieties, cik no tiem visiem, kas ir ievēlēti, pārstāv Jauno VIENOTĪBU, un tad jūs sapratīsiet, ko es jums teicu pirms vēlēšanām, – jūsu “ķiršu kauliņi” birst un šis birums saistībā ar vēlēšanām būs viens no lielākajiem. (Starpsauciens.)

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Iesākumā vēlos teikt paldies visiem vēlēšanu komisiju locekļiem, kas spēja izturēt garās darba stundas. Ja mēs skatāmies no praktiskās puses, tad Centrālā vēlēšanu komisija ir izstrādāto rīku lietotājs, nevis pasūtītājs vai izstrādātājs. Viņi saņem gatavu produktu, ar kuru ir jāstrādā. Par šī gatavā produkta izstrādāšanu bija atbildīga VARAM, tālāk jau deleģējot to Valsts digitālās attīstības aģentūrai. Tāpat arī šim projektam kā pieskatītājs bija piesaistīts auditors. Tāda ir pamatatbildības ķēde. Galvenā atbildīgā par šo rīku nestrādāšanu ir VARAM, kurai bija jāuzrauga šī projekta īstenošana. Un te sākas ļoti bēdīga situācija. VARAM 2025. gadā šis faktiski bija galvenais un vissarežģītākais digitālais projekts, kas bija tās pārziņā. Sarežģītākais, tāpēc ka to nevarēja pārbīdīt termiņos, bija daudz iesaistīto pušu un bija nepieciešams, lai šī sistēma strādātu. Tāpēc skaidrs, ka ministrei bija jābūt vislielākajai politiskajai atbildībai, lai sekotu līdzi šī projekta realizācijai. Vai notika sekošana līdzi? Acīmredzot ne.

Kas ir vēl vairāk... visā šajā situācijā? Arī šis piesaistītais auditors, kas ir saņēmis fantastisku naudas summu par projekta uzraudzību... es ceru, ka tas atmaksās pilnīgi katru centu no šīs saņemtās summas, jo tas deva zaļo gaismu, ka šādu brāķa produktu drīkst lietot vēlēšanās. Centrālās vēlēšanu komisijas kļūda ir tā, ka viņi paļāvās uz to, ka šos rīkus drīkst izmantot, ja visi speciālisti saka: jā, jā, viss ir kārtībā, viss ir labi izstrādāts.

Vēlos teikt paldies Zaļo un Zemnieku savienībai, kas vēl pirms demisijas pieprasījuma izskatīšanas panāca, ka viena ministra vairs nav.

Es vēlos vērsties pie valdības partijām ar vienu ļoti nopietnu signālu. Varbūt Bērziņas kundze bija speciāliste pašvaldības jautājumos, bet viņa galīgi nebija speciāliste digitālajos jautājumos. Caur Atveseļošanas un noturības mehānismu digitālajiem projektiem ir paredzēti 365 miljoni eiro, no kuriem lielāko daļu pārrauga VARAM. Jautājums: kā ir pārraudzīti pārējie projekti, kas gāja caur VARAM vairāku simtu miljonu eiro apmērā? Es tiešām aicinu... tas nav kaut kā ļauni domāts, bet es tiešām aicinu valdības partijām pacelt augšā lielos digitālos projektus, ko VARAM acīmredzot nav pārāk kvalitatīvi uzraudzījusi. Vai nebūs nākamie milzīgie brāķi, kur tiek zaudēti daudzi desmiti miljonu eiro, un vai beigu beigās gatavais produkts, ja būs izstrādāts, tad būs izstrādāts ar milzīgiem caurumiem?

Šobrīd mums nākas respektēt Kristīnes Saulītes vēlmi atkāpties, bet es vēlreiz vēlos norādīt, ka pamatatbildība visā šajā stāstā gulstas gan uz auditoru, kas deva zaļo gaismu, gan uz VARAM kā politiski atbildīgo personu, kam bija jāpieskata šī digitālā projekta attīstība. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām... es absolūti piekrītu Judina kungam. Šodien ir stāsts par to, vai mēs piekrītam vai nepiekrītam Saulītes kundzes iesniegumam, un viņa, neskatoties uz savām vēlmēm aiziet prom, turpina strādāt. Bet, ņemot vērā, ka daži kolēģi izmanto šo tribīni, lai parunātu par to, kas ir, nevaru uz šo nereflektēt.

Vēlēšanu naktī, kad es sapratu, ka mana priekšvēlēšanu kampaņa piedzīvojusi fiasko, es aizbraucu paskatīties uz citu fiasko – uz Rīgas vēlēšanu komisiju rātsnamā. Es runāju ar Zviedra kungu, Rīgas vēlēšanu komisijas vadītāju, un tajā laikā es paziņoju, ka mēs sasauksim komisijas sēdi (kas notika vakar), lai izskatītu šo jautājumu. Un es gribu pateikt par komisijas lēmumu. Uzreiz pateikšu, ka tas tika pieņemts pēc konsensa principa. Pieņēma lēmumu visi.

Liepiņas kundze, ja jums kaut kas nav skaidrs, jūsu rīcībā ir jūsu frakcijas kolēģe Stobovas kundze. Esmu viņai ļoti pateicīgs par ļoti konstruktīvu sarunu.

Pirmām kārtām visas pārstāvētās frakcijas, visi komisijas locekļi pieņēma lēmumu – komisija uzskata, ka viss šis darbs ir nepieņemams un vērtējams kā neapmierinošs.

Nākamais. Runājam atklāti – ja nebūtu Saulītes kundzes iesnieguma... viņa teica, ka... komisijas sēdes sākumā paziņoja, ka viņa aiziet prom, pēc tam... viņa padomās. Viņa domāja un vakar ap pusdeviņiem pieņēma lēmumu aiziet. Ja tā nebūtu, šodien darba kārtībā būtu cits stāsts – par viņas atbrīvošanu ar 10 deputātu parakstiem. Droši vien lielākā daļa no jums, ja ne visi, nobalsotu “par” atbrīvošanu.

Nākamais. Mēs aicinām pēc iespējas ātrāk apstiprināt jauno Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju. Viņiem vasarā atvaļinājumi nepienākas... kopā ar VDAA... viņiem vajadzētu strādāt. Būtu ļoti būtiski, ka jaunais CVK vadītājs tiek ievēlēts nākamnedēļ... pēc nedēļas.

Nākamais. Komisija pieņēma lēmumu, ka, ņemot vērā šo situāciju (tā ir, domāju, visi piekrīt, krīzes situācija), mēs vienu reizi divos mēnešos uzaicinām pie sevis uz komisiju atskaitīties par gatavošanos Saeimas vēlēšanām visus CVK locekļus, protams, vadību, kā arī VDAA un VARAM. Mēs prasām, lai iekļauj ziņojumā pārskatu par paveiktajiem darbiem, plānotajām aktivitātēm, riskiem un problēmjautājumiem. Kā arī mums svarīgi zināt – pēc noteiktas izmeklēšanas – uzņēmuma atbildību. Absolūta taisnība – darbs nav izdarīts. Mēs gribam zināt, kādas būs soda sankcijas.

Uzreiz pateikšu: ne man, ne kolēģiem... es debašu laikā piezvanīju CVK... nav zināma informācija par 12 miljoniem. Šobrīd tas ir zināmā slepenībā, bet zem šīs slepenības es varu pateikt, ka summa nepārsniedz piecus miljonus, plus organizēšana – viens miljons... nu seši miljoni. Ja pieliek koeficientu 2, tad sanāk 12. Var, protams, šo summu palielināt bezgalīgi, kaut līdz 120 miljoniem, bet 12 nav. Lūdzu, nezināmus ciparus šeit, no Saeimas tribīnes, nelietot.

Tas ir pats galvenais. Tāpēc gribu visus aicināt – septembrī mēs sāksim pārbaudīt. Turēsim roku uz pulsa. Visi komisijas deputāti – pārstāvēti no visām frakcijām. Tie, kas ir ieinteresēti, – lūdzu, mēs esam atvērti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Kā vienmēr – ļoti vienkāršu lietu mēs nevaram pabeigt bez garām runām.

Domāju, ka šis balsojums patiesībā ir neizbēgams. Varam nobalsot kaut tūlīt bez kādas runāšanas. Bet ir dažas lietas, ko gribu pateikt, lai Liepiņa kungam nav jākliedz no vietas.

Pirmām kārtām par kastēm. Saprotiet, nesaskaitīti biļeteni nekur nav jāved, pēc definīcijas nekur nav jāved. Līdz ar to Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Zviedra kunga skaidrojums, ka neaizzīmogotajās kastēs atrodas inventārs, kas nepieciešams, lai nodrošinātu balsu skaitīšanu, šinī gadījumā tieši vēlēšanu norisi... aizslietņi un tamlīdzīgas lietas... Pilnīgi noteikti ir runa par šādām kastēm, kurām ar biļeteniem un to transportēšanu nav pilnīgi nekāda sakara.

Otrs. Raugiet, tā situācija ir ļoti līdzīga tai, kādu es tūlīt aprakstīšu. Es esmu izgājis veiksmīgu tehnisko apskati mašīnai un braucu ārā no tehniskās apskates stacijas, un mašīnai nokrīt ritenis. Es nesavaldu mašīnu, notiek sadursme ar citu automobili. Kurš ir vainīgs? Jā, esmu vainīgs, ka avārijas situācijā nespēju savaldīt savu transportlīdzekli. Jā, man pienākas sods.

Bet pilnīgi noteikti sods – un vēl bargāks – pienākas tam pārbaudītājam, kurš neredzēja, ka mašīnai visas skrūves ir izbirušas. Šeit pilnīgi analoģiska situācija.

Vēl atcerieties, ka Centrālā vēlēšanu komisija nav tikai Saulītes kundze. Tur ir arī Baloža kungs, citi mūsu pašu, no frakcijām rekomendēti, cilvēki. Mēs visi savā ziņā esam vainīgi, arī tie mūsu partiju pārstāvji, kuri tai naktī netaisīja traci un nepalīdzēja Saulītei, gribēja to viņa vai ne. Ja viņi visi būtu likuši galvas kopā un metušies Saulītei virsū, spieduši darīt pareizi, nevis nepareizi, viss varbūt būtu noticis citādāk. Tā ka mēs visi tomēr esam mazliet vainīgi.

Tieši tāpēc es gribu pateikt paldies ne tikai vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem, bet arī Saulītei – par darbu, ko viņa līdz šim veikusi. Mūsu komisijai sadarbība ar viņu bija visnotaļ laba un produktīva, paldies viņai par darbu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Rasnačai. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk!

L. Rasnača (PRO).

Cienījamie kolēģi! Domāju, ka uzstāšanās jēga ir domāt par tālāko darbu un domāt par to, lai mūsu rīcība būtu konstruktīvāka. Tāpēc arī es gribu teikt paldies visiem, kas strādāja vēlēšanu naktī. Balsis tika saskaitītas, un domāju, ka precīzi.

Manuprāt, ir divas problēmas. Daļēji es balstos uz Saulītes kundzes teikto komisijā, skaidrojot, kurām funkcijām viņa pievērsās un kurām funkcijām viņa nepievērsās. Tas ir konceptuāls jautājums – vai Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājam ir jāatbild par tehnisko iepirkumu un kādā mērā – par tā īstenošanu. Droši vien kaut kādā mērā – jā, bet līdz šim acīmredzot tas daļēji nebija, tāpēc Saulītes kundze varēja atbildēt par visu ko citu, nevis par šo daļu.

Runājot par iepirkumiem, man liekas, ka ir diezgan liela problēma, ka iepirkumos netiek ņemtas vērā atsauksmes. Kad mūsu studenti dodas studēt uz ārzemēm, mums kā pasniedzējiem parasti ir jāraksta atsauksmes, kaut mūs tur personīgi neviens nepazīst, studentus arī nepazīst, bet mēs savstarpēji uzticamies. Domāju, ka arī Latvijā mums savstarpēji ir jāuzticas un jāņem vērā atsauksmes. Pie iepirkumiem tam jābūt ļoti svarīgam kvalitātes kritērijam, jo, balstoties tikai uz cenu un tehniskajiem rādītājiem, mēs nevaram būt sevišķi droši, ka iepirkums rezultēsies sekmīgi.

Mans ieteikums – skaidrāk noteikt Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja funkcijas, lai viņš nedomā, ka viņam par kaut ko nav jāatbild nemaz. Un otra lieta – domāt par dažādiem tehniskiem iepirkumiem, kuri mums (nav pirmais gadījums) nav visai veiksmīgi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Cilvēks, kurš ieņem amatu valsts pārvaldē, nav atrauts no procesa. Ja tu esi vadītājs, tu nevari teikt: par to, ko es nezinu, neatbildu; ko es zinu, to vadu.

Komisija. 4. jūnijs. Es uzdevu jautājumu... ka šobrīd tas, kas notiek ar balsošanas sistēmu, izskatās pēc testa režīma.

Tika atbildēts... fantastisks risinājums: mēs mācāmies. Mīļie kolēģi! Vai tajā brīdī, kad no valsts finansēm tiek ieguldīti miljoni... līdzekļi, lai nodrošinātu valstij svarīgāko procesu – vēlēšanas –, mēs varam vēlēšanu procesā mācīties? Skolā mēs bērniem aizliedzam labot kļūdas, sakot: tev ar pirmo piegājienu ir jābūt labākajam rezultātam. Bet valsts pārvaldē... kur mēs maksājam naudu... mēs mācāmies.

Līdakas kungs! Kurš atbalstīja mācīšanās procesu? Jūs teicāt: tas ir labi, mācāmies! Starp citu, jūs pats balsojāt par jaunu CVK locekli, kas ir Valaines kundze, nevis Baloža kungs. Nesekojam līdzi savam darbam, tā mēs palaižam arī daudzus citus procesus. (Starpsauciens.)

Kad mēs atkal komisijā uzdevām šos jautājumus, viss bija labākajā kārtībā. Rodas jautājums: vai cilvēki, kas pārrauga procesu, ir lietas kursā un nevar nodalīt to, kas notiek vēlēšanu iecirkņos, no tā, kā strādā sistēma? Tajā pašā dienā tika pateikts, ka sistēmai atkal radās traucējumi... ārējais uzbrukums. Cik vienkārši, bet cik apdraudoši! Kāda bija komunikācija ar iecirkņiem?

Pēc komisijas sēdes, kad CVK vajadzēja atskaitīties par to, kā noris process, man ienāca daudz informācijas no komisijām, cilvēki izmisumā teica, ka mēs vēlēšanu naktī rezultātus nesagaidīsim, jo apmācības procesu nebija izgājuši visi komisijas locekļi. Komisijai CVK teica: tika nosūtīta instrukcija. Katrs no jums labi zina, cik daudzi un cik konkrēti lasa instrukcijas. Vai ieradās komisijā un teica, ka ir plāns A, B un C?

Kas vēl svarīgāks. Kad mēs pieprasām atbildību no pārējiem CVK locekļiem, aizmirstam to, ka Saeimā tika nobalsots pret to, lai visiem būtu pieeja valsts noslēpumam. Tas atspoguļo to, ka mēs reaģējam uz sekām, nevis savlaicīgi novēršam cēloņus. Valsts pārvalde ir sistēma, kurā katrs posms ietekmē rīcību, un, ja tās vadītāji neredz, kas notiek, šai gadījumā mēs lemjam par atbildību.

Nevar tagad pateikt: par šo jautājumu debatēsim, par to – ne. Saeima ir domāta, lai runātu par visiem jautājumiem. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Vakar Jāņa Dombura raidījumā izskanēja skaitlis – 380 tūkstoši, kurus saņēmusi firma “Ernst & Young”. Būtībā tas ir cēlonis un sākums visām šīm problēmām. Proti, par šo milzīgo naudu konkrētai firmai bija uzticēts uzrakstīt plānošanas un arhitektūras uzdevumu šai sistēmai. Un ko viņi izdarīja? Viņi vēlējās centralizēt, un viņi to izdarīja – uztaisīja sistēmu, ka vēlēšanu zīmes tiek lādētas onlainā mākonī – onlainā lādētas mākonī! – un sistēma tur skaita, kas, manā skatījumā, ir absolūts absurds.

Ainars Latkovskis varētu paklausīties, jo tas ir viņa komisijas jautājums. (Starpsauciens.) Dot šo informāciju mākonim un skaitīt mākonī – tā ir absolūti nedroša sistēma. Tas ir bijis.

Kas ir jāizdara līdz Saeimas vēlēšanām? Saeimas vēlēšanās ir jāuzticas vēlēšanu komisijām, jo tajās strādā cilvēki, kuri ir novadījuši trīs... piecas... 10... 20 vēlēšanas. Viņi ir ļoti zinoši. Un šī sistēma jābūvē tā, lai katrs vēlēšanu iecirknis ir maksimāli autonoms. Pazūd elektrība – iecirknis var strādāt, pazūd internets – iecirknis var strādāt. Nekādas saistības ar internetu un ārējo pasauli, kamēr digitalizētā sistēmā nav saskaitītas ļoti labā kvalitātē visas vēlēšanu zīmes. Tad mēs augšupielādējam informāciju, kas ir jau apkopota, apstiprināta. Četras... astoņas... 20 acis redzējušas, un tad mēs saņemam caur mākoni vai vienalga kā, un to nevar vairs ietekmēt.

Sakne ir sākumā, protams, nenoņemot atbildību no tiem, kas to visu izpildīja, jo vairāk – kas to neredzēja. Tā ir nedroša, nejēdzīga sistēma. Tehniskie risinājumi, iespējams, ir derīgi, bet tiem jābūt absolūti dekoncentrētiem un bez iespējas ārējiem spēkiem caur internetu ietekmēt vēlēšanu skaitīšanu un rezultātus. Tas nākotnei.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kristīnes Saulītes atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Juridiskās komisijas”, ko iesnieguši deputāti Edgars Putra, Māris Kučinskis, Edgars Tavars, Lauris Lizbovskis, Aiva Vīksna, Ingmārs Līdaka, Raimonds Bergmanis, Česlavs Batņa, Edvards Smiltēns un Aleksandrs Kiršteins.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Māra Kučinska atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”, ko iesnieguši deputāti Māris Kučinskis, Edgars Putra, Edgars Tavars, Lauris Lizbovskis, Aiva Vīksna, Ingmārs Līdaka, Raimonds Bergmanis, Česlavs Batņa, Edvards Smiltēns un Aleksandrs Kiršteins.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”, ko iesnieguši deputāti Edgars Putra, Māris Kučinskis, Edgars Tavars, Lauris Lizbovskis, Aiva Vīksna, Ingmārs Līdaka, Raimonds Bergmanis, Česlavs Batņa, Edvards Smiltēns un Aleksandrs Kiršteins.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”, ko iesnieguši deputāti Māris Kučinskis, Edgars Putra, Edgars Tavars, Lauris Lizbovskis, Aiva Vīksna, Ingmārs Līdaka, Raimonds Bergmanis, Česlavs Batņa, Edvards Smiltēns un Aleksandrs Kiršteins.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Raimonds Bergmanis, Māris Kučinskis, Lauris Lizbovskis, Linda Matisone, Ingmārs Līdaka, Edgars Putra, Česlavs Batņa un Aiva Vīksna iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par 2025. gada pašvaldību vēlēšanu norises slikto organizāciju”.

Vārds motivācijai deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Vakar Dombura kunga raidījumā izskanēja, man šķiet, labs formulējums tam, kā tiek uztverts tas, kas notika vēlēšanās, – sīka dižķibele. Tāds oksimorons, kas raksturo gan mūsu politiķu izteikumus, gan faktisko apmēru un situāciju, kas šajās vēlēšanās ir pieredzēts.

Jautājums: vai tā ir sīka vienība, vai tas patiešām tā ir? Tas ir jānoskaidro līdz galam. APVIENOTAIS SARAKSTS šodien ar pilnu pārliecību var teikt, ka mums ir pamatotas bažas par Evikas Siliņas valdības spēju nodrošināt fundamentālu, valsts drošībai un demokrātiskajai iekārtai izšķiroši svarīgu funkciju izpildi, proti, nodrošināt to, ka vēlēšanas notiek raiti, bez aizkavēšanās, neapdraud uzticību vēlēšanām. Un tieši šis pēdējais – uzticība vēlēšanām, manuprāt, ir cietusi visvairāk. Tā ir kā medusmaize gan Kremlim, gan populistiem, kas tagad ar pilnu atdevi to visu mēģinās izmantot, iegriezt. Būtiski ir tas, ka šajos ģeopolitiskajos un hibrīdkara apstākļos, mūsuprāt, tas ir pēdējais, ko varēja atļauties izdarīt.

Otrs ir tas, ka Latvija uz āru sevi mēģina pozicionēt, piesaistot investorus un veidojot valsts reputāciju, kā moderna un tehnoloģiski attīstīta valsts. Mēs dibinām – vismaz uz papīra – mākslīgā intelekta attīstības centrus un stāstām, kā mēs tūlīt būsim igauņiem garām ar DAGR un “X-Road” īstenībā ir baigais... nu, novecojis instruments un tā tālāk. Un ko redz uz āru? Redz to, ka mēs nespējam digitāli saskaitīt 600 tūkstošus biļetenu. Elementāra funkcija, kas vienkārši izgāžas.

Līdz ar to mēs esam izveidojuši detalizētu pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem ir atbildīga arī par šo procesu (pēc idejas tā būtu jābūt), lai noskaidrotu nianses gan par atbildību, gan par to, kā ir sekots līdzi un kas patiesībā notika šajā posmā līdz pašvaldību vēlēšanām, lai vēlēšanas nebūtu apdraudējums demokrātiski vissvarīgākajiem procesiem.

Ļoti gaidīsim atbildes.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Pieprasījumu komisijas atzinums”.

Deputātu Edvarda Smiltēna, Česlava Batņas, Aivas Vīksnas, Jura Viļuma, Lindas Matisones, Laura Lizbovska, Ingmāra Līdakas, Māra Kučinska, Edgara Putras, Edgara Tavara pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai, ārlietu ministrei Baibai Bražei “Par Latvijas nostāju Eiropas Savienības Padomes lēmumā par personu izslēgšanu no sankciju saraksta”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija 4. jūnijā skatīja kolēģu pieprasījumu “Par Latvijas nostāju Eiropas Savienības Padomes lēmumā par personu izslēgšanu no sankciju saraksta”. Pieprasījums adresēts Ministru prezidentei Evikai Siliņai un ārlietu ministrei Baibai Bražei.

Ārlietu ministrija, kurai uzticēts sniegt atbildi, sniegusi to rakstveidā. Pieprasījumu komisijas sēdē piedalījās Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.

Attiecīgais pieprasījums saistīts ar to, ka 2025. gada maijā Eiropas Savienības Padome pieņēma lēmumu izslēgt no sankciju saraksta trīs Krievijas pilsoņus. Šīs personas iepriekš bija iekļautas sankciju sarakstā, bet 2025. gada maijā tās tika no šī saraksta izņemtas. Kolēģu pieprasījums bija par Latvijas nostāju šajā jautājumā.

Ārlietu ministrija gan mutvārdos, gan rakstveidā paskaidroja attiecīgos lietas apstākļus, kā arī norādīja uz to, ka Latvija nekad nav piedāvājusi vai arī iestājusies par kāda indivīda vai kompānijas izņemšanu no Eiropas Savienības sankciju saraksta. Un tas, ko pauda Ārlietu ministrijas valsts sekretārs gan rakstveidā, gan mutvārdos, ir saistīts ar to, ka diemžēl Eiropas Savienībā ir dalībvalstis, kas regulāri mēģina vājināt sankcijas un izņemt no sankciju saraksta noteiktus indivīdus. Tas ir fakts, un šīs vienas dalībvalsts rīcības dēļ pārējās dalībvalstis, lai pagarinātu Eiropas Savienības sankcijas pret visām lēmumā ietvertajām personām – un tās šobrīd ir 1879 fiziskās personas un 507 juridiskās personas –, ir spiestas vienoties par kompromisu un piekrist no sankciju saraksta izsvītrot šīs trīs personas.

Uzklausot paskaidrojumus, Pieprasījumu komisija uzskatīja, ka attiecīgais pieprasījums nav uzturams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi, 1204 dienas, kopš Krievija katru dienu plosa un iznīcina Ukrainu. Es esmu vairākkārt ticies, man ir bijis tas gods tikties gan ar Zelenska kungu, gan Stefančuka kungu un citiem, nupat vēl nesen bijām Ukrainā ar delegāciju, un tāpat arī man bijis gods runāt ar nu jau bijušo ārlietu ministru Dmitro Kulebu. Inai Strazdiņai ir ļoti laba intervija ar viņu, aicinu izlasīt “LSM.lv”. Viņš intervijā saka tādus vārdus, ka “sankcijas nav spējušas apturēt Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu nevis tāpēc, ka tā ir slikta stratēģija, bet tāpēc, ka tā arī nekad pilnībā nav īstenota”. Tā intervijā “Pasaules Panorāmai” teica bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

Un patiesi – saskaņā ar Ārlietu ministrijas sniegto informāciju mēs saprotam, ka Latvijas nostāja it kā ir skaidra, saprotama: nekādas sankciju mīkstināšanas. Tā ir principiāla pozīcija, kuru, protams, mēs visi atbalstām un aizstāvam. Nekādas sankciju mīkstināšanas! Absolūti cieta, skaidra, pārliecinoša pozīcija. Tas ir vienīgais instruments, kā var panākt, ka sankcijas ir efektīvas un strādā, ir viens no elementiem, kas var novest pie tā, ka Krievija tiek piespiesta pārtraukt slaktēt ukraiņus un atkāpties un ka tur varētu iestāties miers.

Bet rodas jautājums: kā ir iespējams, ka realitātē Latvija piedalās lēmumu pieņemšanā, kuru rezultātā no sankciju saraksta tiek izņemti cilvēki, kas ne tikai ir tuvu saistīti ar Putina režīmu, bet pat ieņem amatus Krievijas valdībā šodien? Kā tas var būt, ka sankcijas tiek atceltas tādiem kā Mihails Degtjarevs – ļoti aktīvam kara atbalstītājam un Krievijas sporta ministram.

Un te ir tā milzīgā pretruna: no vienas puses, mūsu valsts stingri iestājas, ka sankcijas nedrīkst mīkstināt, kamēr Krievija nav izbeigusi karu un Ukraina nav atguvusi savu teritoriju, no otras – mēs paši piekrītam atbrīvot no sankcijām cilvēkus, kuri šo karu ir gan atbalstījuši, gan aktīvi propagandējuši un turpina to darīt.

Tā nav tikai pretruna, kolēģi, tā ir plaisa starp deklarēto un reālo rīcību. Un vēl satraucošāk – šie lēmumi tiek pieņemti aiz slēgtām durvīm. Sabiedrībai un arī daļai politiskās vadības tiek pasniegts skaidrojums: ja mēs, redz, nepiekritīsim, tad sankciju atcelšana skars veselus divus tūkstošus personu. Proti, mēs tiekam nostādīti relatīvā bezizejas situācijā.

Bet, atzīsim, ir taču milzīga atšķirība starp principiālu nostāju un vieglu piekāpšanos šantāžai. Ja mēs kā valsts patiešām uzskatām, ka nevienu nedrīkst atbrīvot no sankcijām, tad tas ir jāievēro konsekventi, nevis tā, ka dažas amatpersonas pēc saviem ieskatiem slepus izlemj, kurus var izlaist un kurus ne, bez valdības ziņas, bez Latvijas Republikas Saeimas iesaistes un bez sabiedrības informēšanas un ļoti niansētas skaidrošanas par šādiem lēmumiem.

Un tas, kolēģi, ir ļoti bīstami. Mēs varam nonākt situācijā, kad vienā dienā uzzinām: ar Latvijas piekrišanu no sankciju saraksta ir izņemts cilvēks, kurš ne tikai atbalstījis šo asiņaino karu, bet arī bijis tā aktīvs īstenotājs. Un tad atkal viss tiks noslēpts, aizbildinoties: tā sanāca, bija bezizeja, neko nevarējām darīt, bija jāveic kompromiss.

Pat ja ir šāda situācija pie Eiropas Savienības Padomes galda, Igaunija rīkojusies principiāli citādi. Igaunija šos cilvēkus iekļāva savā nacionālajā sankciju sarakstā, tādā veidā parādot sabiedrībai Igaunijā, ka principus viņi nenodod, un tādā veidā parādot ukraiņu tautai: mēs jūs nekad nenodosim un izdarīsim visu līdz maksimumam, kas ir mūsu spēkos, lai jūs aizstāvētu. Latvijas gadījumā tas nav pat mēģināts.

Tas, protams, iezīmē tādu Krievijas pavasari. Mums bija cieta nostāja, absolūti principiāla stāja, kad sākās karš Ukrainā. Šobrīd mēs redzam, ka tās kājas sāk ļodzīties, sākam pīties kompromisos un nonākam situācijā, kas var apšaubīt mūsu tālākās pozīcijas. Cienījamie kolēģi, šādu rīcību nedrīkst pieļaut! Mums ir jāpieprasa skaidrība, caurskatāmība un atbildība, jo citādi mēs paši kļūstam par līdzatbildīgiem šajā ļoti klusajā nodevībā.

Es aicinu atbalstīt pieprasījumu. Atbildes uz jautājumiem ir jāsaņem, nekas traks nenotiks, ja šis pieprasījums aizies līdz premjerei un ministrei un mēs saņemsim atbildes, kuras deputātiem ne tikai opozīcijā, bet arī pozīcijā ir vērts iepazīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dāvim Mārtiņam Daugavietim. (Starpsauciens.) Nē.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai, ārlietu ministrei Baibai Bražei “Par Latvijas nostāju Eiropas Savienības Padomes lēmumā par personu izslēgšanu no sankciju saraksta”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 55, atturas – 1. Pieprasījums noraidīts.

___

Darba kārtībā – deputātu Jāņa Grasberga, Ilzes Indriksones, Artūra Butāna, Uģa Mitrevica, Raivja Dzintara, Jāņa Dombravas, Edvīna Šnores, Jāņa Vitenberga, Edmunda Teirumnieka, Jurģa Klotiņa pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par iesniegtajiem priekšlikumiem Izglītības likumā, kas paredz izglītības ieguves formas pieejamības ierobežošanu pamatizglītības pakāpē 1.–6. klašu skolēniem”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Kolēģi! Mēs vairākkārt esam izskatījuši jautājumu, kas saistīts ar tālmācības regulējuma izmaiņām. Kā jūs zināt, Saeima ir apstiprinājusi pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kas attiecas uz tālmācību.

Kolēģu iesniegtais pieprasījums lielā mērā saistīts ar Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajiem grozījumiem, kas šobrīd atrodas izskatīšanā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, tieši saistībā ar iepriekš Saeimā pieņemto tālmācības regulējumu Izglītības likumā.

Politiskās debates par to, kādiem jābūt grozījumiem Izglītības likumā attiecībā uz tālmācību, turpinās un notiks, līdz nonāksim pie Saeimas lēmuma attiecībā uz tālmācības procesa izmaiņām.

Līdz ar to kolēģu uzdotie jautājumi lielā mērā ir saistīti ar Izglītības un zinātnes ministrijas motivāciju un pamatojumu iesniegtajiem grozījumiem. Izglītības un zinātnes ministrija rakstveidā ir sniegusi apjomīgu atbildi par motīviem un apstākļiem, kas ir pamudinājis Izglītības un zinātnes ministriju veikt grozījumus jau iepriekš Saeimas pirmajā lasījumā pieņemtajā likumprojektā “Grozījumi Izglītības likumā”, īpaši uzsverot to, ka šobrīd attiecīgie grozījumi paredz tālmācības ierobežojumus attiecināt nevis vairs uz 1.–9. klasi, bet uz 1.–6. klasi, kas pēc būtības jau ir situācijas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekš Saeimas pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Pie visiem šiem apstākļiem, kolēģi, Pieprasījumu komisija neuzskata, ka izglītības un zinātnes ministre konkrētajā gadījumā ir veikusi... nav veikusi savu darbu neatbilstoši, vēl jo vairāk, ka galalēmums šajā jautājumā ir Saeimai.

Pie visiem šiem apstākļiem, kolēģi, pieprasījums, mūsuprāt, ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Lai saprastu motīvus un rīcības iemeslus, es šajā pieprasījumā uzdevu jautājumus, jo man tiešām nebija skaidrs izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes domu gājiens, kāpēc ir vēlme ierobežot 1.–6. klasi.

Uz jautājumiem tiešas atbildes nesaņēmu, bet daudz ko sapratu. Daudz ko sapratu, skatoties uz atbildēm, tāpēc es gribēju saprast tādu lietu – kompetences līmeni, kāds ir ministrei pašai, un to, vai šie grozījumi jeb iesniegtie priekšlikumi ir balstīti datos vai vairāk emocijās.

Varbūt paskaidrojot vairāk par šo – pirmā lieta, ka atbildēs, ko saņēmu... pirmā lieta: šo jau ierosināja komisija, nevis mēs. Bet man ir tāds jautājums: komisiju vada JAUNĀ VIENOTĪBA, Izglītības un zinātnes ministriju arī vada Jaunā VIENOTĪBA, tad jūs nesarunājaties vai kā? Man liekas, frakcija dara šo darbu kopā un jūs esat atbildīgi par izglītības sektoru valstī šobrīd gan šeit, Saeimā, gan izpildvarā, kas ir Ministru kabinets. Tāpēc šāda novelšana, ka tie jau nebijām mēs, bet tā bija komisija, man liekas, par profesionālismu neliecina.

Ja skatāmies profilu... jūs varbūt paskaidrojat kādus jautājumus. Paanalizējot šīs atbildes... Bieži vien tālmācībā nonāk bērni ar dažādiem mentāla, fiziska rakstura izaicinājumiem, varbūt atšķirīgu dzīvesveidu vai... Tas, ko es noskaidroju, – ka arī no mentālas un fiziskas vardarbības cietušie meklē glābiņu, jo nevar neko citu atrast klātienes skolu sistēmā, kurā sociālie pedagogi, piesaistītie psihiatri, psihologi netiek galā ar problēmām. Ir izveidoti pusaudžu resursu centri daudzās pašvaldībās, bet tajos rindas ir līdz pat pusgadam.

Arī ar parlamentāro sekretāru mums bija domapmaiņa komisijā... un patiešām pusaudžu resursu centri sāk strādāt jau ar bērniem no 10 gadu vecuma. No 10 gadu vecuma sāk strādāt... un tas liecina, ka ir problēmas. Jau 4., 5. klasītē sākas bulinga, vardarbības problēmas.

Uz jautājumu par bērna profilu... vai ir apkopoti iemesli, kādēļ konkrētais bērns ir tālmācībā, ministres atbilde ir: izvēli pamatā nosaka vecāki.

Šī izvēle ir saistīta ar vecāku pārliecību vai ērtībām (es uzsveru vārdu “ērtībām”), strādājot vai piekopjot noteiktu darba rutīnu vai dzīvesveidu. Ministre domā, ka tās ir vecāku ērtības.

Bet es palūdzu, lai ar mani padalās ar pētījumu, ko ir veikušas pašas tālmācības skolas, aptaujājot izglītojamos. Un šī aina rāda pavisam ko citu. Tās nav vecāku ērtības, 50,3 procenti ir... tieši emocionālā un fiziskā vardarbība, kas piedzīvota vairāku gadu garumā, un, lai rastu glābiņu, tad ir “evakuācija” uz tālmācību. Tie ir 50,3 procenti aptaujāto. Tad 5 procenti (jā, tā ir maza daļiņa, bet tā pieaugs) ir lauku iedzīvotāji, kuru tuvākā klātienes skola ir tālu no dzīvesvietas. Tas ir tas, ko mēs šodien dzirdējām tiesībsarga ziņojumā, ka nav normāli, ka bērnam divas stundas pirms stundu sākuma ir jāceļas, jāmēro ceļš uz skolu. Tad bieži vien arī šādi izvēlas... Tie ir tikai 5 procenti, bet, optimizējot skolu tīklu, tie pieaugs, tāpēc šo iespēju nedrīkst liegt. Jā, ir arī tādi, kas nevar apvienot mācības ar profesionālajām sporta, mūzikas, mākslas nodarbībām, tie ir 12 procenti. Un 24 procenti ir pastāvīga stresa dēļ un kad ir pasliktinājies bērna veselības stāvoklis. Bet kopumā, lai jūs saprastu apjomu, mēs runājam par 0,5 procentiem izglītojamo skaita. Tā ir maza, maza daļiņa skolēnu, kas to izmanto, kas tur mēģina paglābties.

Es redzu, ka vēlas aiztaisīt ciet iespēju mazai, mazai daļiņai, un es redzu, ka tā ir jāaizstāv. Arī no PROGRESĪVAJIEM Andris Šuvajevs šeit nāca un teica, ka viņi kā PROGRESĪVIE cīnīsies par cilvēktiesībām un to visu. Vai šāda maza sabiedrības daļiņa nav jāaizstāv, viņiem nav jāiet palīgā? Jūs arī esat vieni no virzītājiem šim visam, tāpēc aicinu pārdomāt šīs lietas.

Tad vēl kāds jautājums, ko es uzdevu: kādi ir pārkāpumi tālmācības programmu īstenošanā, kuri liecinātu par sistemātiskām problēmām tālmācības kvalitātē 1.–6. klasei? Atbilde ir, ka tika veikts izvērtējums valsts pārbaudes darbos tālmācības izglītības iestādēs, kurās lielā skaitā ir zemi eksāmenu rezultāti. Eksāmenu rezultāti 1.–6. klasei. Atvainojos, vai ir kāds eksāmens 1.–6. klasei? Es gribētu uzdot jautājumu Melbārdes kundzei, ja viņa būtu klātesoša, vai tiešām 1.–6. klase kārto kādu eksāmenu? Varbūt kļūdījās un sajauca ar 9. klasi, varbūt paņēma tos...

Bet vai ir korekti vispār salīdzināt, kaut vai tie būtu 9. klases eksāmenu rezultāti? Ja mēs paskatāmies, ka 1.–5. klases grupā ir 1000 bērnu un viņiem 8.–9. klasē pievienojas vēl citi 2500... tad mēs salīdzinām to pirmo bērnu rezultātus ar visu lielo kopu? Man liekas, ka tas nav... Un arī vienkārši salīdzinot rezultātus bez profila izpētīšanas... Ja mēs neizpētām profilus, kas īsti mācās, mēs nevaram pieņemt tādus lēmumus, tie visi ir vienkārši emocijās balstīti lēmumi, nevis faktos, jo tie nav fakti – 9. klases eksāmenu rezultātus salīdzināt ar 1.–6. klases rezultātiem.

Un vēl kāds cipars, kas man ļoti... nezinu, tādu trauksmes sarkano signālu raidīja, ka septembrī posmā no 1. līdz 5. klasei, kas nākamgad būs 6., principā 1.–6. klases posmā mācības ir sākuši 790 bērni, bet gadu maijā pabeidza 1020, tas nozīmē, ka par 30 procentiem ir palielinājies bērnu skaits. Tas nozīmē, ka pašā izglītības sistēmā ir kaut kāda trauksme, ja mācības vecāki pārtrauc mācību gada laikā un maina skolu uz tālmācību. Tā ir ļoti izteikta “evakuācija”. Un par ko būtu jādomā? Par cēloni – par vardarbību skolās.

Ja mēs redzam, ka tie ir 1000 bērni, tad, aizliedzot... jeb aizverot, sašaurinot šo iespēju, daļai bērnu būs jānāk atpakaļ. Vai tiešām izglītības sistēmā ir cilvēki, ir resurss paņemt viņus atpakaļ un nodrošināt aizsardzību, jo 50 procenti no viņiem ir cietuši no vardarbības. Tas nozīmē, ka jūs viņus sūtīsiet atpakaļ turpat, kur viņi cieta no vardarbības.

Es gribētu jums nolasīt ierakstus no šīs aptaujas, jo jautājums bija: ja iepriekš jūsu bērns mācījās klātienes skolā, kas ir mainījies, kopš pārnāca uz tālmācību? Kas tad ir tas, ko vecāki mājās redz savām atvasēm, it sevišķi šiem 50 procentiem, kas ir cietuši no varmācības? Viņi raksta: bērns jūtas emocionāli drošā vidē, kļūst pārliecinātāks par savām spējām. Bērns tagad mācās ar prieku, neslimo stresa dēļ. Mācās ar prieku. Liela patstāvība, kritiskā domāšana. Bērns neizjūt stresu, nav citu bērnu izsmiešanas, sekmes redzami uzlabojušās. Iemieg un guļ mierīgi, dzīve bez stresa. Mūsu meita vairs neslimo tik bieži kā agrāk, vairs negrauž nagus. Kā viņa saka, esmu laimīga, ka mācos šajā skolā. Mēs kā vecāki esam laimīgi, ja mūsu bērns ir drošībā un laimīgs.

Tas ir tas, ko... Šeit ir vairāk nekā 250–300 aptaujāto, kas tiešā veidā ir mainījuši, kas ir... kāpēc viņi ir aizgājuši, kas... ko viņi arī paskaidro šajā visā.

Un tas bija tas, ko es ar šiem jautājumiem, vēl ir daudzi citi... Ministrei Melbārdei prasot, gribēju saprast, vai ministre saprot to laukumu... kas ir cēlonis. Diemžēl, lasot atbildes par eksāmeniem, par skaitu, par visu, es redzu, ka nav izpratnes.

Bet es gribētu teikt, ka ar Jauno VIENOTĪBU nav tik slikti, kā varbūt tas izskatās, jo ir cilvēki, kuriem iedegas sirds par šiem bērniem, par viņu nākotni. Īstenībā cieš arī pedagogi, ne tikai bērni un viņu vecāki. Un deputāte Ilze Vergina arī redz. Lai tev ir spēks pārliecināt savējos pieņemt pareizos lēmumus!

Patiešām runa ir par mazu daļiņu – 0,5 procentiem – no visiem izglītojamiem.

Bija saruna arī no diasporas, viņi saka – tikai 4 procenti izmanto tālmācību – un piekrīt, ka 1.–6. klases grupu varētu arī slēgt, bet no 7. klases lai tad viņi turpina. Bet, ja bērni būs aizgājuši projām jau no mazajām klasītēm, viņi neturpinās no 7., viņi būs aizgājuši kādā ārzemju skolā un vienkārši turpinās to ceļu. Arī tie 4 procenti būs pazuduši. Kāpēc jūs gribat to izslēgt? Man nav skaidrs.

Tāpēc visi šie jautājumi bija par to. Un, analizējot arī pašu ministri, es beigās sapratu, ka patiesībā mums ir izglītības un zinātnes ministre, kas vispār nav saistīta ar izglītību. Nekāda profesionālā sakara. Es saprotu, ka var ielikt šajā politiskajā amatā cilvēku, kurš ir augstas raudzes profesionālis, vai otrs variants, ka viņš ir gājis un ieguvis tautas mandātu caur vēlēšanām. Bet nav ne viens, ne otrs, nav ne tautas mandāta, ne arī profesionālis. Tiešām tā jūs pārvaldāt izglītības nozari, kas ir mūsu nākotne? Bērni ir mūsu nākotne. Šādās rokās jūs esat uzticējuši...

Man patiesībā ir aizdomas, ka viss šis tālmācības apkarošanas projekts, kā es to saucu, ir vien dažu deputātu personīga nepatika jeb personīgas nepatikas rezultāts pret šo izglītības apguves formu. Nedarīsim tā! Nāciet pie prāta! Tāpēc arī es iesniedzu šo pieprasījumu, lai jūs atvērtu acis un saprastu, ka ejat nepareizajā virzienā, jo tas nav labi, ja deputātes ir dažas, bet cietēju ir daudz. Tāpēc nāciet pie prāta un spiediet “par” par šo pieprasījumu!

Un, manuprāt, arī ministre nav īstajā vietā, būtu laiks viņu nomainīt, mums vajadzētu tiešām jomas profesionāli, lai vadītu tik svarīgu jomu kā izglītība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jencīša kungs! Divas minūtes. (Dep. M. Jencītis: “Jā, pietiks!”) Pietiks.

Vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Paldies deputātam Jānim Grasbergam par izsmeļošo... to var saukt par pētījumu jau – kāpēc nedrīkst aizliegt tālmācības izglītības formu.

Tālmācības izglītību izvēlas tūkstošiem skolēnu vairāku iemeslu dēļ: pirmkārt, valsts nespēj risināt vardarbības jautājumus skolā, otrkārt, aizver lauku skolas un, treškārt, ignorē skolēna individuālās vajadzības.

Izglītības un zinātnes ministrija savā skaidrojumā uzskata, ka līdz ar jaunajiem grozījumiem tā palīdz sakārtot tālmācības izglītības formu, bet realitātē tā nevis sakārto, bet aizliedz mācīties līdz 6. klasei un potenciāli arī līdz 9. klasei. Jaunais piedāvātais apzīmējums “kombinētās mācības”, ar ko piedāvā aizvietot tālmācības formu, esošajos apstākļos ir pilnīgi nederīgs, jo pieprasa četras dienas mācīties klātienē un tad vienu dienu mācīties attālināti.

Galvenais Izglītības un zinātnes ministrijas arguments tālmācības ierobežošanai ir zemāki eksāmenu rezultāti. Bet ko gan var sagaidīt no bijušo vakarskolu audzēkņiem? (Starpsaucieni.) Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka sākumskolā tālmācībā bieži mācās skolēni, kuri ir palikuši uz atkārtotiem mācību gadiem. Ir pat gadījumi, ka personas virs 40 gadiem mācās tālmācībā sākumskolā, un atsevišķas tālmācību skolas jau apsver iespēju pārcelt darbību uz citām valstīm, ja Latvijā aizliegs šādu iespēju. Un ministrijas tuvredzīgā rīcība var maksāt ar simtiem skolēnu aiziešanu no Latvijas izglītības sistēmas.

Gan Izglītības kvalitātes valsts dienests, gan citi eksperti ir aicinājuši celt izglītības kvalitātes prasības, nevis aizliegt tālmācības izglītības formu. Es personīgi esmu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, mēnešiem ilgi šis jautājums jau ticis viļāts, un man līdz galam nav skaidrs motīvs, kāpēc būtu jāaizliedz tālmācības izglītības forma.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam,

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi! Atgādinu, ka šajā pārtraukumā ir Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde – uzreiz tepat, Sarkanajā zālē.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 12 deputāti: Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Igors Judins, Andris Kulbergs, Gunārs Kūtris, Ramona Petraviča, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Jana Simanovska, Edvīns Šnore, Juris Viļums un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. 50... vēl vienu deputātu, un tad varēsim sākt. (Pauze.) Zālē atgriezušies 52 deputāti.

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt deputātu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par iesniegtajiem priekšlikumiem Izglītības likumā, kas paredz izglītības ieguves formas pieejamības ierobežošanu pamatizglītības pakāpē 1.–6. klašu skolēniem”.

Turpinām debates. (Zālē troksnis.)

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

Kolēģi, mazliet klusāk... tie, kas atnākuši!

Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē!

I. Stobova (LPV).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šis pieprasījums nav tikai par tālmācības saglabāšanu no 1. līdz 6. klasei, šis pieprasījums ir arī par izglītības un zinātnes ministres attieksmi pret tālmācību kā mācību formu, jo esmu rakstījusi ministrei vēstuli, bet atbildi kā deputāte neesmu saņēmusi. Ministre ir aicināta paust savu redzējumu kā atbildīgā par nozari. Pie argumentiem, ka tā ir politiska diskusija Saeimā... apliecina to, ka ministre Dace Melbārde norobežojas no tālmācības kā Latvijas izglītības sastāvdaļas... uz argumentu, ka nav laika... un vienmēr cieņpilni tiek deleģēts Daugavieša kungs – tas atkal parāda ministres attieksmi.

Esmu saņēmusi vairākas vēstules no tālmācības skolām, kuras ir uzrunājušas izglītības un zinātnes ministri Melbārdi, lai tiktos, un – kā jūs domājat? – tās nav saņēmušas atbildi. Ja šāda ir izglītības un zinātnes ministres rīcība, tad viņa apliecina to, ka izglītojamie un izglītības iestādes nav viņas šī brīža prioritāte. Un, ja gribam pateikt, ka viens jautājums mums ir svarīgāks, otrs – nav, tas apliecina, ka izglītības un zinātnes ministre neredz izglītības nozari kopumā.

Skaļie vārdi par iekļaujošu izglītību (man jāsaka paldies Skujiņas-Rubenes kundzei, kura iekļāva šo priekšlikumu) nonāk pretrunā ar parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikumu, kurš pasaka to, ka tālmācība ir paredzēta tikai izredzētai sadaļai – tiem bērniem, kuriem ir atbildīgi vecāki, un tie ir diplomāti, konsulārie darbinieki, kā arī diasporā dzīvojošie –, bet tie bērni, kuri cieš no vardarbības, vai, vēl trakāk, tie bērni, kuri nav nevienam vajadzīgi... aizliedzot tālmācību no 1. līdz 6. klasei, jūs izslēdzat izglītību tiem bērniem, kuri atrodas SOS ciematos. Vai jūs vispār esat iedziļinājušies, kādi bērni atrodas SOS ciematos un kādus bērnus jūs gribat socializēt? Tad es jums pateikšu, ka obligāto pamatizglītību iegūst arī tādi bērni, kuriem ir likuma pārkāpumi. Un es nezinu, vai jūs gribēsiet, lai jūsu bērni klasē socializējas ar bērniem, kuri 11 gadu vecumā jau ir piedalījušies grupveida izvarošanā.

Ja jūs gribat visus bērnus skolā, tad izvērtējiet, vai tie ir tie bērni, ar kuriem jūs paši vēlēsieties socializēties. Šobrīd jau vairākas pašvaldības maksā par programmām, kuras nodrošina SOS ciemati, lai bērni, kuriem varbūt ir vairāk nekā 6. klašu izglītība... vispār apgūtu sākumskolas līmeni. Ja mēs šādi sadalām Latvijas bērnus, tad par iekļaujošo izglītību varam aizmirst. Bet tas jau arī atbild uz Valsts kontroles sniegto ziņojumu, kuru ministre laikam nav lasījusi... kur Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija ar Valsts kanceleju pa vidu joprojām spriež, kurš tad uzņemsies par tiem “ēnas” bērniem atbildību.

Šis pieprasījums nav tikai par tālmācību, šis pieprasījums ir par atbildīgo ministri, par izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes attieksmi pret nozari. Šodien tā ir tālmācība, nākamie būs skolotāji, jo tuvojas mistiskais brīdis – budžets, un budžets atainos visas prioritātes.

Līdz ar to nerakstām priekšlikumus, kurus paši nevaram izpildīt!

Ja ministres attieksme ir šāda, es uzturu prasību par pieprasījumu, jo šobrīd tas būs balsojums ne tikai par tālmācību, bet arī par nozares atbildīgo... pret tiem cilvēkiem, par kuru viņai jāuzņemas atbildība. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis pieprasījums ir par to, ko Čudara kungs teica, – ka mēs skatām komisijā... un par tālmācības iespēju, piemēram, 1.–6. klasē, par ko kā par priekšlikumu komisija jau ir nobalsojusi “pret”.

Es gribu jums atgādināt Satversmes 112. pantu: “Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.” Un, ja skatāmies uz to no juridiskā konteksta, mēs arī pasakām, ka bez maksas pamatizglītību varam iegūt... valsts dod tādu iespēju, bet savukārt vecākiem ir tiesības par maksu izvēlēties tādu izglītības ieguves formu, kas ir saskaņā ar viņu izvēles tiesībām. Un vai nebūs tā, ka mēs (Apklust. Starpsauciens: “Runā, runā!”)... Es pēkšņi ieraudzīju, cik daudzi mani klausās. (Starpsauciens.) Anda Čakša neklausās, tas ir stabili, jo es arī viņu diez vai klausītos. (Dep. A. Čakšas starpsauciens.) Bet es gribēju pateikt, ka ar šo tiesību normu, ko vēlamies ielikt likumā, mēs ierobežosim vecāku tiesības.

Un šis ir stāsts, vai tiešām... Mēs ar Jāni aizvakar... vai vakardien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā runājām, vai tiešām mēs šobrīd tik ļoti iesaistāmies pusotra tūkstoša bērnu... ģimeņu dzīvē un tā ir tik ļoti liela prioritāte, ka mums par to sāp galva? Labāk sākam domāt par tiem simtiem tūkstošu iedzīvotāju, kuriem ir mazas algas, par pensionāriem, kuri saņem mazas pensijas.

Bet šajā gadījumā es nevainoju izglītības un zinātnes ministri, piedodiet, nē! Šis likumprojekts ir nācis no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadības, un problēma ir tā, ka, manuprāt, mēs, Saeima, esam sameklējuši sev darbu, kurš pēc būtības nav bijis nepieciešams.

Jūs redzējāt, pieprasījumā vairāki jautājumi ir par to, kā mēs nodrošinām kvalitāti. Atbildes – stipri primitīvas. Vai tiešām Latvijas valstī visvienkāršāk ir...? Piemēram, ar budžetu: nav naudas – aizņemamies. Tas ir visvienkāršākais... nevis sakārtojam. Šajā jautājumā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadība diemžēl gājusi tādu ceļu, ka visvienkāršākais ir aizliegt šo izglītības formu, nevis sakārtot un nodrošināt tās kvalitāti. Ja mēs ejam šādu izglītības ceļu, to varam darīt, bet es vēlreiz atkārtoju: vai tiešām ir vērts ignorēt vecāku tiesības? Un, ticiet vai ne, ja šīs tiesības būs ierobežotas, būs kārtējais Satversmes tiesas spriedums un mēs kā valsts pēc tam domāsim, kā izgrozīties.

Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Gribu uzrunāt divus cilvēkus: Agitu Zariņu-Stūri, kas ir komisijas priekšsēdētāja, un Dāvi Mārtiņu Daugavieti. Gribu teikt tā: kļūdīties ir cilvēcīgi, bet stipri cilvēki savas kļūdas atzīst un labo. Uzklausot to, ko teica deputāts Jānis Grasbergs, to, ko kolēģi no šīs tribīnes teica, to, kas tiek vēstīts no skolām, no direktoriem, no vecākiem... ja negribat atzīt kļūdu, neatzīstiet, bet nolieciet šo, manā skatījumā, nejēdzīgo likumprojektu kaut kur tālā plauktā, lai nākamais Saeimas sastāvs izvērtē, turpināt to vai neturpināt. Nevajag kacināt un noniecināt vairākus desmitus tūkstošus cilvēku, kas ir šo bērnu ģimeņu sastāvā.

Ne jau mums izlemt, kuram bērniņam kāda apmācības forma ir vislabākā. Tā ir vecāku atbildība. Katrs vecāks savam bērnam vēl to labāko un izvēlas to labāko – gan apmācības formu, gan iespēju iegūt izglītību – un piedevām tālmācībā vēl par to arī maksā. Tā ir apzināta, kvalitatīva izvēle. Tas, kas ir jādara Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un ministrijai, – jāgatavo kvalitatīvi mācību materiāli uz digitālās platformas pamata, kas būtu izmantojami gan dienas mācību skolās, gan tālmācībā, gan ģimenes mācībās... un tā tālāk... kuru nav, tāpēc mēs arī grimstam un atpaliekam izglītības rezultātos. Nepareizi to darām.

Aicinu atzīt, ka tas nav bijis korekti un ka tā ir bijusi kļūda. Bet, ja negribas noraidīt un atzīt... noliekam tālā plauktā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam otro reizi.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi, jā, pieprasījums ir par to, ka šie priekšlikumi, manā skatījumā, ir iesniegti, nevis balstoties uz datiem, bet uz emocijām un pieņēmumiem, kas ir no nepareiziem... no pētījumiem, kas neattiecas uz konkrēto lietu, jo visi tie secinājumi ir izdarīti pēc attālinātās mācīšanās, kas bija kovida laikā. Tas ir pavisam kaut kas cits nekā tālmācība. Mēs redzam vēstules, kas ir iesūtītas... arī no UNESCO... tas pētījums un viss, kas tur aprakstīts, ir par tā laika mācībām. Mēs nedrīkstam vilkt paralēles. Bet tas, ko Česlavs iesāka, par to, ka tā ir maza, maza daļiņa bērnu, tie ir 1020 bērni jeb pusprocents no visiem izglītojamajiem, un tas, kā tas tiek pasniegts, – tā, ka šādā veidā mēs uzlabosim izglītības kvalitāti... Es saprastu, ja infrastruktūra būtu gatava uzņemt šos bērnus atpakaļ, bet tā nav. Mums jau šobrīd trūkst atbalsta personāla. Skolas jau šobrīd sāk meklēt atbalsta personālu, lai gan mācības sāksies tikai septembrī. Meklē sociālos pedagogus, ko piesaistīt. Viņu nav.

Kā jūs domājat viņus pieņemt atpakaļ šajās skolās? Es nerunāju tikai savā vārdā, es runāju arī to bērnu vārdā, kas ir jau “iesakņojušies” šajā sistēmā, kas tajā mācās jau daudzus gadus. Es gribu teikt, ka es runāju arī Aleksandra, Sofijas, Roberta, Tomasa, Emīlijas, Elīzes un vēl daudzu citu bērnu vārdā, kas uzrakstīja man vēstules, lai viņus aizstāv. Viņi saka: mēs negribam atpakaļ tajā skolā.

Tā ir kā tāda līdzība – tevi sakož suns, bet tev saka: “Ej atpakaļ pie tā suņa, viņš tev atkal kodīs, bet tu lēnām pieradīsi.”

Tas ir tad, kad nav šīs infrastruktūras, kad nav sakārtoti... nav cilvēku, kas varētu uzraudzīt. Tāpēc mēs nedrīkstam dzīt atpakaļ. Tam ir jāpaliek.

Vēstule no Elīzes: “Es mācos tālmācībā jau no 1. klases un ar visu tieku galā pati. Man ļoti patīk tālmācība, jo starpbrīžos es varu pavadīt laiku kopā ar savu ģimeni. Vēl viens iemesls, kāpēc man patīk tālmācība, ir, ka skolotājs katram skolēnam var veltīt vairāk uzmanības, ja kāds kaut ko nesaprot. Es sāku iet tālmācībā, jo man bija galvas operācija un pēc tam traucējumi, un šī skola man ļoti palīdzēja, lai neko neiekavētu. Mans brālis ir piedzīvojis mobingu lielajā skolā, un es to nevēlos piedzīvot. Man ir ļoti labi klasesbiedri un skolotāji un vislabākā skola.” To raksta Elīze no 5. klases.

Lūdzu, mīļie deputāti, pieņemsim atbildīgus lēmumus! Un pusprocents no visiem izglītojamajiem! Vai ir tā vērts?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par iesniegtajiem priekšlikumiem Izglītības likumā, kas paredz izglītības ieguves formas pieejamības ierobežošanu pamatizglītības pakāpē 1.–6. klašu skolēniem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 43, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Deputātu Svetlanas Čulkovas, Alekseja Rosļikova, Igora Judina, Jekaterinas Drelingas, Iļjas Ivanova, Jefimija Klementjeva, Dmitrija Kovaļenko, Nataļjas Marčenko-Jodko, Amila Saļimova, Viktora Pučkas pieprasījums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par kustību ierobežošanu robežkontroles punktos”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Kolēģi! Ceturtajā un piektajā... Pieprasījumu komisijas sēdē izskatījām kolēģu pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par kustību ierobežošanu robežkontroles punktos”.

Runa ir par 2025. gada 19. martā pieņemtajiem Ministru kabineta ierobežojumiem attiecībā uz robežkontroles punktiem ar Krieviju un Baltkrieviju – Pāterniekiem, Terehovu un Grebņevu. Problēmsituācija saistīta ar to, ka sakarā ar drošības apsvērumiem minētajos robežkontroles punktos nav iespējams robežu šķērsot kājām. Šis lēmums ir pieņemts, ņemot vērā drošības situāciju.

Pastāv problēma, kas saistīta ar Latvijas Republikas transportlīdzekļu un autopārvadātāju šoferiem, kuriem teorētiski vēl aizvien ir iespēja nodot kravu trešās valsts teritorijā, tur atrodoties nenosakāmi ilgu laiku. Kolēģi vērš uzmanību uz problēmu, kas saistīta ar to, ka šoferiem nav iespējas kājām atgriezties Latvijā, kas savukārt rada ļoti būtiskas problēmas, šoferiem ilgu laiku uzturoties svešas valsts teritorijā, neatstājot savu transportlīdzekli. Šie apstākļi ir problemātiski no šī viedokļa.

Mēs uzklausījām Iekšlietu ministrijas pārstāvju un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra viedokli. Tika norādīts uz drošības apsvērumiem, kas šobrīd tiešām ir trijos robežkontroles punktos, un šobrīd pastāv aizliegums šķērsot šos robežkontroles punktus kājām. Ir arī rakstveidā sniegtas atbildes.

Uzklausot visas iesaistītās puses, arī Latvijas autopārvadātāju organizāciju pārstāvjus, komisija lēma, ka pieprasījums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim ir noraidāms. Tai pašā laikā komisija vēstules veidā ir lūgusi kolēģiem no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izskatīt jautājumu par teorētiski iespējamo izņēmumu ieviešanu robežkontroles punktu šķērsošanas jomā, kas būtu attiecināmi uz Latvijas Republikas pārvadātājiem. Bet šobrīd mēs nevaram izvērtēt, vai nepieciešamie drošības pasākumi tomēr prevalē pār šo iespēju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Labdien, Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Paldies komisijai... tā neatbalstīja, bet ceru, ka mēs saņemsim atbildi no ministrijas. Vienkārši gribu jums drusciņ pastāstīt.

Sanāk tā, arguments, ka tas ir apdraudējums, ir absurds, jo, piemēram, kad šoferis atstāj savu mašīnu uz robežas, viņš ar riteni var braukt atpakaļ uz Latviju – tas nav apdraudējums, bet iet kājām – tas ir apdraudējums.

Ļoti ceru, ka īsā laikā mēs saņemsim atbildi un risinājumu šīm problēmām.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par kustību ierobežošanu robežkontroles punktos”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 62, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Militārā dienesta likumā” (Nr. 939/Lp14). Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija to skatīja 3. jūnija sēdē.

Neviens priekšlikums otrajam lasījumam netika saņemts.

Tā kā šis ir steidzams likumprojekts, lūdzu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Bergmanis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 940/Lp14) ir saistīts ar nupat jau atbalstīto. Arī šo mēs skatījām tajā pašā komisijas sēdē. Arī steidzams.

Otrajam lasījumam netika saņemts neviens priekšlikums.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Bergmanis Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Deviņi priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! 1. – deputāta Dombravas priekšlikums. “Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par militāro objektu apsaimniekošanas deleģēšanu valsts akciju sabiedrībai.” Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā, juridiski mainot nosaukumu “valsts akciju sabiedrība” uz “valsts kapitālsabiedrība”.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 2. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 3. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā, mainot piedāvāto vārdu “pārbūve” uz vārdu “pārveidošana”.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 4. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 5. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Tiek izmantots vārds “platformas”. Diemžēl mēs viņam nepiekrītam un piedāvājam vārdu “iekārtas”. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 6. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 8. – deputāta Dombravas priekšlikums. Arī valsts akciju sabiedrība (Starpsauciens: “Septītais!”)... atvainojos, jā. 7. priekšlikums. Nomainīts vārds, līdzīgi kā iepriekšējos priekšlikumos. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. Līdz ar to...

Sēdes vadītāja. 8. priekšlikums.

A. Latkovskis. 8. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 9. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Seši priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Saeimas priekšsēdētāja! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajam, galīgajam, lasījumam ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”. Atgādinājumam – likumprojekts paredz iespēju augstākās izglītības pakāpē akreditētas augstākās izglītības programmu daļas īstenot kā profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas bez papildu licencēšanas.

Ir saņemti seši priekšlikumi.

1. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Rosina profesionālās izglītības programmu licencēšanas pantā precizēt, kuras programmas licencē Izglītības kvalitātes valsts dienests un kuras – Akadēmiskās informācijas centrs. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 2. – arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Rosina uzsvērt, ka koledžas kā iestādes akreditācijas ietvaros Izglītības kvalitātes valsts dienests organizē tieši vidējās izglītības pakāpes programmu īstenošanas kvalitātes novērtēšanu. Komisijā priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizē iepriekšējo – 2. – priekšlikumu, korekti norādot papildinājumu – “vidējās izglītības pakāpē”. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 4. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Rosina precizēt Ministru kabinetam doto deleģējumu attiecībā uz kārtības noteikšanu, kādā koledžām piešķir finansējumu no valsts budžeta. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 5. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Rosina mainīt pārejas noteikumos Ministru kabineta noteikumu izstrādei paredzēto termiņu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 6. – arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Ņemot vērā, ka ir atbalstīts 1. priekšlikums... tehniski precizē pārejas noteikumus. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājai. Tātad esam izskatījuši visus priekšlikumus?

A. Zariņa-Stūre. Jā, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Par grozījumiem 1980. gada 9. maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu”, otrais lasījums.

Ir saņemts viens priekšlikums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Edmunds Cepurītis.

E. Cepurītis (PRO).

Tātad saņemts viens – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē, ka, atsaucoties uz šiem konvencijas grozījumiem, jāietver to nosaukums un jāpiemin konkrētā asambleja, kurā tie pieņemti. To atbalstīja arī atbildīgā ministrija. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Cepurītis. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem 1980. gada 9. maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Par Pasaules Pasta konvencijas Pirmo papildprotokolu”, otrais lasījums.

Ir saņemti divi priekšlikumi.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Irma Kalniņa. Lūdzu!

Irma Kalniņa (JV).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Par Pasaules Pasta konvencijas Pirmo papildprotokolu” (Nr. 689/Lp14).

Otrajam lasījumam Ārlietu komisija saņēma divus Juridiskā biroja priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izteikt 3. panta pirmo teikumu šādā redakcijā: “Ārlietu ministrija par Konvencijas Pirmā papildprotokola spēkā stāšanos paziņo oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.” Ārlietu komisijā atbalstīts.

Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Irma Kalniņa. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Papildina likuma spēkā stāšanās nosacījumus – “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas”. Ārlietu komisijā atbalstīts.

Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Irma Kalniņa. Tas arī viss.

Balsojumu, lūdzu.

Sēdes vadītāja. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Pieļauju, ka komisija lūdz atbalstīt otrajā lasījumā. (Starpsauciens: “Tieši tā!”)

Irma Kalniņa. Jā, lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Pasaules Pasta konvencijas Pirmo papildprotokolu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Irma Kalniņa. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā”, trešais lasījums.

Saņemts viens priekšlikums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā” (Nr. 909/Lp14) trešajā lasījumā. Atgādināšu, ka likumprojekts paredz kārtību, kādā jaunuzņēmumu ekosistēmas organizācijas iesaistās jaunuzņēmumu darbības nodrošināšanā, tai skaitā valsts atbalsta finansējuma piesaistīšanā, un izslēdz atsauces uz de minimis regulējumu.

Trešajam lasījumam komisijā saņēmām vienu – Juridiskā biroja priekšlikumu. Saistīts ar juridisko tehniku. Sakārto atsevišķas likumā ietvertās atsauces. Komisijā vienbalsīgi atbalstīts.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pagaidiet... Tātad jūs aicināt atbalstīt priekšlikumu?

K. Briškens. Es atvainojos. Jā, viens priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

K. Briškens. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, trešais lasījums.

Likumprojektam ir saņemti pieci priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 28. maija sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Tika saņemti pieci priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likuma 59.1 pantu, tā kā šī panta saturs citā redakcijā jau ir iestrādāts Krimināllikumā... es atvainojos... Komerclikumā. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Laumas Paegļkalnas priekšlikums. Paredz, ka klients var pieprasīt pakalpojumu sniegšanu latviešu valodā, bet, ja klients piekrīt un kredītiestāde var nodrošināt, tad komunikācija var notikt arī kādā no Eiropas Savienības dalībvalsts vai kandidātvalsts oficiālajām valodām. (Starpsauciens: “Balsojumu!”) Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 15, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Daģis. 3. – deputātes Svetlanas Čulkovas priekšlikums. Paredz, ka cilvēkiem, kuri nepārzina nevienu no Eiropas Savienības dalībvalsts vai kandidātvalsts oficiālajām valodām, var tikt samazināts procentu likmes lielums. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātes Čulkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 59, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Daģis. 4. – deputātes Svetlanas Čulkovas priekšlikums. Paredz, ka cilvēkiem, kuri nepārzina nevienu no Eiropas Savienības dalībvalsts vai kandidātvalsts oficiālajām valodām, ir tiesības prasīt kredītiestādei procentu likmes nepiemērošanu. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 71, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Daģis. 5. – deputātes Svetlanas Čulkovas priekšlikums. Paredz, ka, ja kredītiestāde neturpina sniegt informāciju tādā pašā valodā, kādā to ir sniegusi iepriekš, pakalpojuma ņēmējs ir tiesīgs vienpusēji izbeigt visus līgumus bez jebkādām sankcijām vai saņemt 75 procentu atlaidi visiem pakalpojumiem un komisijas maksām. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 72, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 15, atturas – 1. Likums pieņemts.

M. Daģis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Uldis Augulis.

U. Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”.

Trešajam lasījumam ir saņemts viens – labklājības ministra Reiņa Uzulnieka priekšlikums. Paredz svītrot likumprojekta pārejas noteikumu 44. punktu: “Līdzekļu pārvaldītājs ieguldījumu plāna gada pārskatu par 2024. gadu un zvērināta revidenta ziņojumu par to publicē savā tīmekļvietnē ne vēlāk kā 2025. gada 1. jūlijā.” Tā kā šie pārskati jau ir iesniegti, šobrīd norma nav aktuāla un likumprojektā nav nepieciešama. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Augulis. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums”, trešais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

1. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Papildināt... aiz vārda “personām” ar vārdiem “Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvam”. Pēc Nacionālo bruņoto spēku lūguma precizē terminu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 2. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums.

Ābramas kundze pati izstāstīs par savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Šis – 2. – priekšlikums paredz lielākas tiesības konkrētu iestāžu vadītājiem, nosakot, ka iestāžu vadītāji var noteikt nodarbināto amatus, kuros nodarbinātiem ir aizliegts braukt uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju.

Kāpēc tas ir tapis? Klausoties debates otrajā lasījumā... ka deputāti sāka saukt dažādas institūcijas, kurām būtu liegums izbraukt uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju, sapratu, ka ir vēl virkne institūciju, kas šeit nav minētas, līdz ar to iepriekšējā lasījumā nav piedāvāts pilnīgs uzskaitījums. It sevišķi, ja paskatāmies uz 3. punktu, ka Aizsardzības ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Tieslietu ministrijā nodarbinātajām personām nav atļauts doties uz Krievijas Federāciju, Baltkrieviju... Kāpēc nav Ekonomikas ministrijas? Kāpēc nav Latvijas Bankas? Tāpēc tapa mans priekšlikums, kas, manuprāt, ir ļoti vērtīgs tādā ziņā, ka nosedz visus tos robus... iestādes, kurām arī ir tāda atbildība, ka to amatpersonām nevajadzētu doties uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju.

Tas nav imperatīvs, tas nenoteic, ka vadītājs noteikti izdod... Tas ir nācis no manas kā vadītājas personīgās pieredzes un prakses. Mana bijusī iestāde šeit nav minēta, bet es zinu, ka noteikti manā bijušajā iestādē un citās iestādēs ir tādas amatpersonas, kurām nevajadzētu doties uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju.

Vēl ko es gribu pateikt. Mēs tā kā ļoti gribam likumā nosaukt visu... konkrētas iestādes... noregulēt, bet tas neatbilst mūsu laika garam. Viens piemērs. Tikko skatījos Igaunijas pretkorupcijas likumu, un ir ļoti interesanti. Kas attiecas uz amatpersonas ienākumu deklarāciju, ir kādas trīs grupas... Valsts prezidents, augstākās amatpersonas... un tad ir viena grupa, kas pasaka: iestāžu amatpersonu deklarēšanās pienākumu nosaka iestādes vadītājs.

Es uzskatu, ka tiešām ir jāatbrīvojas no šīs birokrātiskās visu saukšanas un nenosaukšanas līdz galam un lielāka atbildība jāuztic iestāžu vadītājiem, jo viņi labāk zina, kuras amatpersonas ar kādu informāciju strādā un kurām nevajadzētu braukt uz Krieviju un Baltkrieviju.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, jo tas tieši atbilst debirokratizācijas laika garam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu...

A. Latkovskis. Komisija lēma neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 27, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Latkovskis. 3. – arī deputātes Ābramas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 5. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 14, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Nekustamā īpašuma nodošanas biedrībai “Šamir” Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbībai likums”, trešais lasījums.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi! Izskatām likumprojektu trešajā lasījumā.

Uz trešo lasījumu komisijā saņemti 10 pārsvarā redakcionāla rakstura priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt likuma nosaukumu atbilstoši mērķim. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar otrajā lasījumā atbalstīto likuma regulējuma tvēruma paplašinājumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz visus 3. panta pirmās daļas punktus papildināt ar norādi uz attiecīgu nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbilstoši saturam secīgi tiek sakārtotas 4. panta daļas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar tālākiem priekšlikumiem, tad secīgi... kurā tiek paredzēts izslēgt 9. pantu, bet 9. panta paredzētās normas iekļautas atbilstoši 5. un 8. panta redakcijās. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Kā jau teicu, paredz... kā arī iepriekšējais paredz papildināt 5. panta trešo daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt 5. panta piekto daļu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 8. – Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Signes Grūbes priekšlikums. Paredz redakcionāli precizēt izmaksu un ieguvumu analīzes aktualizēšanu noteikta perioda beigās, nevis vairāku periodu ietvaros. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 9. pantu, tāpēc ka šīs normas jau ir ietvertas likumprojekta 5. un 8. panta redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Līdz ar to izskatīti visi priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Nekustamā īpašuma nodošanas biedrībai “Šamir” Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbībai likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Ņenaševa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Interešu pārstāvības atklātības likumā”, trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šobrīd izskatām likumprojektu “Grozījumi Interešu pārstāvības atklātības likumā” trešajā lasījumā.

Uz trešo lasījumu ir saņemts viens – deputāšu Simanovskas un Lūses priekšlikums. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi! Par šo priekšlikumu. Ņemot vērā, ka ne Mairitas, ne Janas nav šodien sēdē, es mēģināšu paskaidrot, par ko pēc būtības ir šis priekšlikums. Es zinu, ka komisijā netika atbalstīts, un droši vien visi ir ļoti noguruši un vairs neviens nesaprot, par ko mēs te runājam (Starpsauciens.), bet... tomēr esam nedaudz pamodušies. Vienkārši divos vārdos (Starpsauciens.)... ļoti labi. (Zālē troksnis. Starpsauciens: “Divos vārdos! Ļoti labi!”)

Tātad, kolēģi, par ko ir šis priekšlikums? Jau otrajā lasījumā bija līdzīga rakstura priekšlikumi. Es gribu teikt, ka jūsu e-pastos ir arī vairāku organizāciju iebildumi pret šiem likuma grozījumiem, kas pasliktina, vēlreiz pasaku – pasliktina, situāciju ar lēmumu pieņemšanas, teiksim, caurspīdīgumu un tā saucamo interešu pārstāvību, tautā zināmu kā lobismu. Tas, ko mēs šobrīd šeit, Saeimā, darām, plānojot pieņemt šos grozījumus, ir – mēs pasliktinām situāciju, padarām to mazāk caurspīdīgu, un mēs nevis mazinām birokrātiju, kā daudz kur ir teikts, bet vienkārši vairāk slēpjam tās īstās intereses, kas tiek pārstāvētas.

Kāpēc mēs to varam pārliecinoši pateikt? To ir norādījusi organizācija “Delna”, to ir norādījusi arī Latvijas Pilsoniskā alianse... ja mēs reģistrā nereģistrējam fiziskās personas, kas pārstāv konkrētu juridisko personu, teiksim, nepasakām, ka, piemēram, konkrēts vārds, uzvārds ir nevis vienkārši fizisks vārds, uzvārds, bet viņš (vai viņa) ir tiesīgs pārstāvēt vai lobēt konkrētu uzņēmumu intereses, tad mēs maldinām paši sevi un Saeimu.

Jūs ļoti labi zināt situācijas komisiju sēdēs, kolēģi, kad mums izsakās eksperti. Protams, mums ir brīnišķīgi eksperti, kas varētu būt eksperti, profesori, zinātnieki noteiktās jomās, bet vienlaicīgi viņi varētu arī pārstāvēt kādu uzņēmumu intereses. Tas nav aizliegts. Ir labi, ka ir tāds Interešu pārstāvības atklātības likums. Bet šī likuma mērķis ir, lai sabiedrībai un mums, lēmumu pieņēmējam, ir skaidrība, kuras konkrētās intereses tas cilvēks pārstāv, nevis runā vienkārši kā eksperts, jo tajā brīdī šis cilvēks pārstāv vai lobē konkrēta uzņēmuma intereses. Šis ir visu mūsu interesēs zināt un saprast, ka, ja konkrētajā brīdī pie galda cilvēks nepasaka, ka viņš lobē kāda uzņēmuma intereses... tad vismaz mēs varam tai lobiju reģistrā skaidri redzēt, ka šis cilvēks ir ar to saistīts.

Šie grozījumi... mūsu priekšlikums paredz atcelt tātad... līdz ar to reģistrēt tos cilvēkus, kuri, piemēram, nav vadītāji tajā uzņēmumā vai kādas atbildīgās personas, kas ir tiesīgas pārstāvēt. Protams, mazinot birokrātiju, var nereģistrēt tos, kas ir uzņēmuma valdes locekļi vai priekšsēdētāji, par kuriem ir skaidrs, ka tie pārstāv uzņēmuma intereses, un tas ir lieki viņus vēl kā fiziskās personas reģistrēt. Bet tas, ko mēs piedāvājam, – ja viņi tādi nav, tad tomēr ir jāreģistrē fiziskās personas, kas ir tiesīgas lobēt konkrētu uzņēmumu intereses.

Nu vienkārši, nav sarežģīti. Tas arī mazina birokrātiju. Tātad nevajag visus reģistrēt... ja konkrēti ir zināms, ka tas cilvēks ir uzņēmuma vadītājs vai valdes loceklis. Bet savukārt tas neļauj paslēpties aiz privātām interesēm vai kādiem ekspertiem un nebūt reģistrētiem tajā lobiju reģistrā.

Vispār mēs zinām, ka ar lobiju reģistru ir problēmas, šobrīd nav līdz galam skaidrs, kurš par to visu kopumā atbild, protams, tas viss joprojām ir uz tāda brīvprātības principa, bet vēlreiz saku: ja mēs ejam uz priekšu ar šiem grozījumiem un atliekam reģistra ieviešanas termiņu, un nenosakām vienu atbildīgo iestādi valstī, kas par to īsti atbild, tad mēs joprojām esam... tiešām pasliktinām situāciju gan caurspīdīgumam, gan interešu pārstāvības atklātībai.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo kolēģu priekšlikumu, bet neatbalstīt likumprojekta tālāku virzīšanu un nepasliktināt situāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Kolēģi, ļoti lakoniski! Šo priekšlikumu ļoti kategoriski neatbalstīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija, jo pēc būtības sanāk tā: ja atbalstīsim šo priekšlikumu, tad, piemēram, šīm organizācijām būs jāreģistrē praktiski visu biedru vadītāji, jo Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā ir apvienojušies gana daudz uzņēmumu un kameras vārdā... Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ietvaros var nākt pārstāvēt nozari jebkurš no šiem biedriem. Līdz ar to tas reģistrs būs ārprātā liels un tas viss būs gana nelietderīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai. (Starpsaucieni.)

S. Ābrama (PRO).

Kolēģi, man, godīgi sakot, pārsteidz ārkārtīgie strīdi par šo jautājumu. Tātad aiz katra uzņēmuma stāv kaut kādas personas, kuras pārstāv... kādreiz gadās, ka viena un tā pati persona var pārstāvēt arī vairākus uzņēmumus. Ja mēs nekonstatēsim, kuras tad ir tās personas, kas pārstāvējušas juridiskās personas vai personālsabiedrības, kādreiz var sanākt lielas problēmas.

Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir absolūti nepieciešams. Tas ir tapis sadarbībā ar KNAB, un KNAB tā ir ļoti vērtīga informācija – redzēt konkrētas fiziskās personas, kuras dodas pārstāvēt intereses no uzņēmuma A, no uzņēmuma B par kaut kādiem konkrētiem vai nu likumprojektiem, vai interesēm. KNAB tā ir tiešām ļoti noderīga informācija.

Tas, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir iebildusi... Godīgi sakot, es īsti neredzu pamatu, jo, protams, ir vispārējas lietas, kur pārstāvēt intereses noteikti iet vai nu LTRK vadītājs, vai politikas eksperts, vai ekonomikas eksperts, bet LTRK sastāv no ļoti daudziem uzņēmumiem. Uzņēmumi, vairāki uzņēmumi, kas darbojas vienā nozarē... un to pārstāvji arī var tādā veidā doties... sūtīt vienu un to pašu personu... un beigās pārstāvēt intereses tā, ka diez kas labs arī nesanāk. Tā ka, lai atvieglotu darbu arī KNAB (un mēs taču gribam, lai KNAB darba rezultāti būtu jūtami un mēs varētu jau preventīvi novērst iespējamus korupcijas riskus), es uzskatu, ka šis ir absolūti nepieciešams priekšlikums.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

I. Stobova. Tā, vairāk priekšlikumu komisijā nav.

Lūdzu Saeimu atbalstīt...

Sēdes vadītāja. Nē, nē, nē, mums ir jābalso. Tātad...

I. Stobova. Jā...

Sēdes vadītāja. Tātad šis priekšlikums netika atbalstīts.

I. Stobova. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 49, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Stobova. Vairāk priekšlikumu nav iesniegts.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Interešu pārstāvības atklātības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 8. Likums pieņemts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 24 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Iesniegti 24 priekšlikumi.

1. – iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Nav atbalstīts, tāpēc ka Juridiskais birojs un komisija uzskatīja, ka tās ir pārāk nesamērīgas prasības, un nākamais priekšlikums sagatavots kā alternatīvais priekšlikums. Tāpēc šis priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 18, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 2. – alternatīvais priekšlikums, ko sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Atbalstīts. Šeit pielikti klāt vārdi “sevišķi smagiem”... “sevišķi smagiem noziegumiem”.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Atbalstīts. Tas ir tehnisks priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – deputāta Viļuma priekšlikums. Nav atbalstīts. Komisija, kā arī Juridiskais birojs uzskatīja, ka nevajadzētu dalīt pašvaldības teritoriju divās daļās uz Saeimas vēlēšanām.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Teirumniekam.

E. Teirumnieks (NA).

Kolēģi, šis ir deputāta Jura Viļuma iesniegtais priekšlikums, bet tas ir tāds pats kā nākamais – manis iesniegtais. Ja mēs pavērtējam krietni plašāk tvērumu, it sevišķi, ņemot vērā to, ka arī Satversme nosaka... un jo sevišķi 7. pants, un arī tā komentāros ir rakstīts, ka vēlēšanu apgabali Saeimas vēlēšanu likumā ir noteikti atbilstoši Latvijas vēsturiski etnogrāfisko (sauktu arī par kultūrvēsturiskajiem) apgabalu robežām, tad faktiski mēs vislabāk varam paraudzīties caur Latviešu vēsturisko zemju likuma prizmu, un tur ir iestrādāts tas, ka tiek un būtu jāņem vērā šīs kultūrvēsturiskās teritorijas.

Ja mēs raugāmies no iesniegtā priekšlikuma, tad Barkavas pagasts, Murmastienes pagasts, Varakļānu pagasts un Varakļānu pilsēta atbilstoši Latviešu vēsturisko zemju likumā noteiktajam ir Latgales kultūrvēsturiskās teritorijas. Un pēc būtības, ja raugās uz pārstāvniecību Saeimas vēlēšanās, kā to nosaka arī Satversme, ir jābūt maksimāli pārstāvētam deputātu lokam no attiecīgajām vēsturiskajām zemēm, kultūrvēsturiskajiem novadiem. Iestrādājot šos novadus... attiecīgi pagastus Saeimas vēlēšanu likumā, mēs to varētu panākt. Tas panākams pēc būtības tādos... ne tādos gadījumos, bet maksimāli tikai tanī... ja deputāts nāk no attiecīgā reģiona (viņu atbalsta un ievēlē), viņš virza, jāsaka tā, tās likumdošanas normas, kuras reģionam pēc būtības ir izdevīgas. Un šinī brīdī te ir jāvelk arī konsekvences attiecībā, kā mēs to jau redzējām iepriekš. Saeimā diemžēl latgaliskā pārstāvniecība ir ar katru gadu... ar katrām vēlēšanām lejupejoša. Lai tas netiktu nodrošināts, ir sniegts šis priekšlikums.

Tāpēc lūdzu atbalstīt gan šo, gan nākamo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, pavisam īsi, lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu. Nedrīkst dalīt vienu novadu divos vēlēšanu apgabalos. Nav argumentācijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 50, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

5. – deputāta Teirumnieka priekšlikums. Līdzīgs priekšlikums – par Madonas novada sadalīšanu... uz vēlēšanām. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 48, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 6. – deputāta Viļuma priekšlikums. No lietderības viedokļa – arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Laurim Lizbovskim.

L. Lizbovskis (AS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis mūsu kolēģa Jura Viļuma priekšlikums paredz Rīgā, Latvijas galvaspilsētā, izveidot vienu vēlēšanu iecirkni, kurā būtu iespējams nobalsot arī par citu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstiem.

Šāda nepieciešamība balstās uz vairāku iepriekšējo Saeimas vēlēšanu pieredzi, ka daudziem galvaspilsētas iedzīvotājiem ir bijusi īpaša vēlme atbalstīt kādu no Latvijas vēlēšanu apgabaliem un tad nācies mērot daudzus kilometrus, lai sasniegtu tuvāko vēlēšanu iecirkni Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē vai Latgalē. Tieši Rīgā koncentrējas lielākais Latvijas pilsoņu skaits, kuriem ir saknes kādā no Latvijas reģioniem, kuriem ir darba darīšanas galvaspilsētā vai kuri šeit studē.

Lai stiprinātu Latvijas pilsoņu iespēju brīvi izvēlēties savus pārstāvjus parlamentā un veicinātu aktīvāku iesaisti pilsoniskajos procesos, aicinu balsot “par” un atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Ļoti īsi – aicinu neatbalstīt. Lai gan, iespējams, par dažiem šiem priekšlikumiem, kas ir tabulā, varētu diskutēt, bet, ņemot vērā vispārējo bardaku, kas šobrīd notiek tikko notikušo vēlēšanu sakarā, manuprāt, vispār vajadzēja pārcelt šī likumprojekta skatīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 6. priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 39, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 7. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Par tiem vēlētājiem, kas dzīvo ārvalstīs. Sadalīt balsis pēc pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

Par šo priekšlikumu tika balsots divas reizes. Balsis sadalījās – sešas pret sešām –, un sakarā ar to šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu... Atvainojos. (Starpsaucieni.) Jā, labi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 32, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Nākamais. 8. – deputāta Viļuma priekšlikums. Faktiski līdzīgs priekšlikums. Arī balsis komisijā sadalījās. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 34, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 9. – deputāta Teirumnieka priekšlikums. Arī zināmā mērā pēc satura līdzīgs. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 34, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 10. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Arī no līdzīgiem priekšlikumiem... zināmā mērā līdzīgs priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pavisam īsi. Šis ir jautājums par korektu mandātu sadali starp vēlēšanu apgabaliem – par korektu! Tas, ka visi mūsu emigrējušie tautieši tiek pieskaitīti Rīgas vēlēšanu apgabalam, ir nekorekti. Tad, kad tapa šis likums (varbūt Augusts atceras, viņš te ir sen), tas nebija tik aktuāli, bet pēc 2009. gada krīzes ļoti daudzi tautieši emigrēja, un emigrācija bija no tiem apgabaliem, kuros bija ekonomiski visvājākā attīstība, kur bija vislielākais bezdarbs. Tā ir Latgale, Vidzeme, Zemgale, arī Kurzeme. Par Rīgu nav tādas statistikas, bet domāju, ka emigrēja ne tik daudz.

Tāpēc korekti būtu pieskaitīt mūsu tautiešus ārzemēs vēlēšanu apgabaliem pēc viņu pēdējās reģistrētās... pareizāk sakot, deklarētās dzīvesvietas. Ja viņi ir deklarējušies savā tagadējā mītnes zemē, – pēc reģistrētās dzīvesvietas, jo piecus sešus gadus tas ir atļauts. Tie, kam nav nosakāma pēdējā deklarētā vai reģistrētā dzīvesvieta, attiecīgi proporcionāli... pēc balsotāju skaita attiecīgajā vēlēšanu apgabalā. Tik vienkārši un korekti būtu, ja mēs šo priekšlikumu atbalstītu.

Nolasīšu mūsu ētikas kodeksa 6. pantu: “Deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību (runām, balsojumiem u. c.). Deputāts nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju,” – nu, valdības pārstāvju te it kā nav – “partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu. [..]”

Aicinu Latgales, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes deputātus pārstāvēt šajā balsojumā savus apgabalus un savos apgabalos dzīvojošo iedzīvotāju intereses, jo, balsojot “pret” šo priekšlikumu, jūs balsojat pret saviem vēlētājiem. Tā tas sanāk.

Tā kā šeit ir tradīcija... paņēmu līdzi mapīti... tradīcija balsojumus koordinēt ar dažādas krāsas kartītēm... lūdzu... Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes deputāti, lūdzu, balsojam šādi. (Rāda zaļu A4 lapu. Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.) Ļoti ceru uz deputātu, kas ievēlēti no Rīgas, godaprātu un korektumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Bieži vien mēs cīņās pazaudējam lietas būtību, cīkstoties par to, kuram politiskajam spēkam būs lielāka taisnība, kuram politiskajam spēkam būs lielāka ietekme. Šeit mums ir perfekta iespēja.

Kā miera balodis ir ieradies Ceļapītera kungs, absolūti apolitisks, ar ideju, kas ir patiesa pēc būtības. Argumentus viņš jums lieliski izklāstīja.

Aicinu atbalstīt Ceļapītera kungu šajā jautājumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Balodis un līdaka... zvērudārzs. Kolēģi! Ceru, ka šis nebūs ceturtais pēc kārtas balsojums pret tiem vairāk nekā 52 procentiem diasporas cilvēku, kuri vēlas balsot katrs par savas izcelsmes vēlēšanu apgabalu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 34, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 11. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Ja to raksturo... tas ir ironiska rakstura priekšlikums – palielināt partijas biedru skaitu no 1000 līdz 10 000. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis ir ļoti nopietns priekšlikums. Skatoties atsauksmes pēc tam, kad tika palielināts partijas biedru skaits no 500 uz 1000, parādījās ļoti neapzinīgu cilvēku izteikumi sociālajos tīklos... ka tas notiek, lai mazinātu konkurenci, zinot, ka partiju biedru skaits samazinās ar katru gadu, tiek dots trieciens, lai vispār paliktu tikai dažas partijas. Bet es saku: tie ir meli.

Te taču, kad pacēla uz 1000... pēc Ceļapītera... mēs teicām: lai būtu kā Igaunijā. Igaunijā lielākajās partijās, jūs ziniet, ir 10 tūkstoši. Pirmskara Latvijā Latviešu zemnieku savienībai un sociāldemokrātiem bija starp 20 un 30 tūkstošiem, un bija ļoti ideāla divpartiju sistēma, jo bez lielas partijas nevarēja izveidot nevienu nopietnu sarakstu un valdību. Pārējās visas partijas, kas tur bija... tā kā Amerikā – ir divi kandidāti... vēl ir kādi 30, kas dabūja 0,1 procentu, un tad pievienojas vienam vai otram.

Es paskatījos, 1000 biedru mums ir Zaļo un Zemnieku savienībai, tas ir, 1320, “Platformai 21”, ko Gobzems dibināja, ir 1266, Nacionālajai apvienībai – 1114, un Jaunajai konservatīvajai partijai – 1022. Tā nav atbildība – četras partijas. Centrālā vēlēšanu komisija ar mokām var saskaitīt vienu partiju, jo pie divām jau datu plūsma sāk iesprūst, jūs redzējāt, ka nekas vairs nesanāk.

Mēs sākumā varētu izveidot divpartiju sistēmu, un es tūliņ izstāstīšu, kā. Biedru skaits partijās, no kurām ir ievēlēti deputāti, šobrīd ir 10 548, iepriekš – 2022. gadā – bija 12 214, par diviem tūkstošiem ir samazinājies. Bet tagad mums ir biedru skaits tieši vienai partijai – mēs varētu būt viena partija, un tie, kuriem nav tā skaita, varētu būt tā kā opozīcija.

Ja nopietni, tad jaunas partijas vairs neveidosies, jo kopumā Latvijā samazinās partijas biedru skaits. Es jums pateikšu skaitļus no reģistriem: ja 2022. gadā, 13. Saeimas laikā, visās politiskajās partijās Latvijā bija 27 tūkstoši biedru, tad šogad ir palikuši 23 tūkstoši, četru tūkstošu samazinājums. 2030. gadā, kad šis likums stāsies spēkā, būs 19 tūkstoši, respektīvi, paliks tikai viena partija, kurai būs šie 10 tūkstoši. Tādā gadījumā viss būs... CVK varēs saskaitīt, datu pārraide notiks, nevajadzēs apgrūtināt cilvēkus. Domāju, būs stabili – kā Igaunijā vai pirmskara Latvijā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 76, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 12. – deputāta Šuvajeva priekšlikums. Palielināt partiju apvienības kopējo biedru skaitu līdz 1500. Atbalstīts un iekļauts nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Ir prasība biedru skaitu politiskajās apvienībās trīskāršot – no 500 uz 1500. Manā izpratnē, 1000 – tas ir optimāli, jo Latvijas mērogam normāla partija šobrīd ir ar 500–600 biedriem. Vai nu tad jāiet uz ielas meklēt fiktīvus biedrus, vai kā... vai partija nevar startēt Saeimā.

Šinī gadījumā mēs lielā mērā apgrūtinām tieši mazo – lokālo, reģionālo – partiju startēšanu, līdzdalību Saeimas vēlēšanu sarakstu veidošanā. Optimālais skaits ir 1000, es aicinu nepalielināt līdz 1500, neapgrūtināt partiju normālu funkcionēšanu, jo partijas sāks vākt katru, kuru varēs... kaut vai par pudeli šņabja... salasīt. Tā ir partiju depolitizācija. Partijas paliks bez ideoloģijas... savācot kaut kur kaut ko.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tā kā mans – iepriekšējais – priekšlikums netika atbalstīts, es izteikšos par šo.

Redziet, mēs visu laiku palielinām šo skaitu. Es jau teicu, ka pirmskara Latvijā pietika ar vēlētāju listi, kuru parakstīja 100 cilvēki. Atcerēsimies, ka, atjaunojot neatkarību, nebija obligāti jābūt partijām, bet bija vēlētāju apvienības, kurām varēja savākt zināmu skaitu... Visu laiku šis skaits pieaug.

Atgādināšu tiem, kas aizmirsuši, kāpēc parādījās politisko partiju apvienības. Tāpēc, ka bija daudz partiju ar 200 un 300 biedriem, un viņi nevarēja savākt noteikto skaitu – 500. Un ideja bija, lai vismaz divas trīs kopā varētu savākt nepieciešamo skaitu. Tā ideja bija, lai demokrātija attīstās... lai cilvēki nedzer šņabi, bet iet un tiekas... kaut vai noorganizē kādu partiju ar 200 cilvēkiem, ar ko partiju var piereģistrēt, piedalīties vietējās pašvaldību vēlēšanās. Tas ļāva kaut kādā veidā palielināt to, ko mēs saucam par demokrātiju.

Šeit ir pilnīga neizpratne. Ja daudzām partijām nebūs iespējas savākt 1000 biedru, viņi nevarēs arī apvienoties, piemēram, divas partijas: vienai ir 700, otrai – 500, bet apvienībai vajadzēs 1500. (Starpsauciens.) Līdz ar to šis priekšlikums ir pilnīgi pretējs tam, kāda bija sākotnējā ideja par politisko partiju apvienību.

Tāpēc aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Nepieņēma manu... nav jēgas šādai... vai nu 1000, vai...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi! Vēlos vienkārši paskaidrot savu domu gājienu, lai ir skaidri argumenti. Otrajā lasījumā es kopumā neatbalstīju biedru skaita palielināšanu partijās kā kvalificējošo kritēriju, bet parlamenta vairākums atbalstīja. Man kļuva skaidrs, ka parlamenta vairākums uzskata... manuprāt, divas lietas.

Otrajā lasījumā atbalstot biedru skaita palielināšanu gan partijās, gan partiju apvienībās, uzskatām, ka ir nepieciešams Latvijā veidot stabilāku politisko vidi. Biedru skaita kritērijs ir viens no veidiem, kā palielināt politisko stabilitāti, lai nav tā, ka uz katrām vēlēšanām pēkšņi ir jaunas partijas bez skaidras struktūras, bez skaidras ideoloģijas, kuras tiek ievēlētas parlamentā un pēc tam izšķīst.

Otrs svarīgais arguments – veids, kā mēs varam stiprināt iekšējo partiju demokrātiju, ir ar biedru skaita palielināšanu... kā nosacītu kritēriju. Ja mēs skatāmies uz partiju apvienībām, mana pārliecība, ka arī esošajā – iepriekšējā –regulējumā bija nepieciešams uzlikt partiju apvienībām lielāku biedru skaitu kā kvalificējošo kritēriju, jo ir skaidrs, ka šādā gadījumā partiju apvienībās biedru loma pieaug. Skaidrs, ka, partijām saplūstot kopā uz kādām noteiktām vēlēšanām, tiek veidoti dažādu veidu kompromisi, un biedru skaits, parlamenta ieskatā, ir viens no veidiem, kā mēs varam labāk kontrolēt partiju vadības veiktās izvēles.

Tāpēc aicinu APVIENOTO SARAKSTU neizšķīst uz nākamajām vēlēšanām 2030. gadā. Ja nemaldos, tas neietekmē nevienu parlamentā esošo partiju un frakciju.

Aicinu, protams, atbalstīt priekšlikumu, jo, manuprāt, tas ir konsekvents attiecībā uz otrajā lasījumā apstiprināto.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Ingmāram Līdakam otro reizi.

I. Līdaka (AS).

Zaļajai partijai, ja nemaldos, šobrīd laikam ir 994 biedri (tātad 1000 ir), mēs praktiski varam startēt vēlēšanās vieni paši, bet mums ļoti gribas biedros tādu ļoti senu partiju kā Līvānu partija. Nesanāk un nesanāks. Nesanāk, saprotiet! Vienkārši jāasimilē šī partija – jālikvidē Līvānu partija un jāasimilē Zaļajā partijā. (Starpsauciens.) Tas nav pareizi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi! Pavisam īsi. Man liekas ļoti pārsteidzoši tas, cik asas izvēršas debates, līdzko partijām tiek uzlikti kādi pienākumi un uzdevumi. Es domāju, kādi uzdevumi tomēr varētu būt.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 24, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu. Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Linda Liepiņa, Selma Teodora Levrence, Svetlana Čulkova, Edgars Tavars un Jānis Dombrava lūdz turpināt Saeimas šī gada 12. jūnija sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. (Starpsauciens: “Okay!”)

Turpinām. Tātad esam palikuši... 13. priekšlikums.

O. Burovs. 13. – komisijas priekšlikums. Faktiski nosaka to, ko jūs tikko neatbalstījāt. Partijas biedru skaits palielināts no 500 uz 1000. Tā ir šobrīd esošā otrā lasījuma redakcija. Tā jau ir, bet 2. punktā – no 500 uz 1500. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 19, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts. (Daži deputāti aplaudē.)

O. Burovs. Paldies.

Tātad ar šo mums atbalstīts partiju apvienības biedru skaits – 1500. Sanāk tā? Es atvainojos.

Sēdes vadītāja. Jā.

O. Burovs. Kam negadās!

14. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Paskaidrošu, par ko ir stāsts. Esošā likuma redakcija nosaka to, ka vēlēšanu kandidātu sarakstus vajadzētu... sākot no astoņdesmitās dienas, tā ir pirmā diena pirms vēlēšanām, un pēdējā diena – sešdesmitā. Otrā lasījuma redakcijā palielināts dienu skaits par 55 – 135 dienas –, un pēdējā diena – 120 dienas pirms vēlēšanām. “Nacionālās apvienības” kompromisa variants – sadalīt šo termiņu pa vidu: sākot ar simt piekto dienu, un pēdējā diena – deviņdesmitā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens.)

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ir nepieciešams balsojums? (Starpsaucieni.) Nē.

Tad turpinām. 15. priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsojumu!”) Prasa balsojumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 6, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. 15. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Komisija neatbalstīja, pamatojoties uz to, ka tas ierobežo iespēju norādīt dzīvesvietu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 17. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Līdzīgs priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 18. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Ja es varu lietot to pašu formulējumu... ironiska rakstura priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! (Zālē troksnis.) Mans priekšlikums ir ļoti godīgs – atdot atpakaļ valstij to naudu, ko valsts nepelnīti izmaksā no nodokļu maksātājiem partijām. Tātad depozīts – viens miljons. Kāpēc?

Daudzi cilvēki ir sašutuši, jo negrib, ka no viņu kabatas izņem naudu un samaksā kaut kādai partijai. Starp mums runājot, atdot valstij vienu miljonu ir goda lieta. Kā teica iepriekšējā... to naudu dabūsiet atpakaļ, kad jūs ievēlēs. Kā es teicu: vispār būs trīs vai četras partijas, viņiem visiem tas miljons jau ir. Līdz ar to tas būtu tikai godīgi.

Ja tomēr ir kāda partija, kurai nav miljona... Mans priekšlikums bija – 10 000... 100 jau katrs sakasītu. Jo viens kolēģis iepriekšējo reizi teica, ka var taču no biedra naudām samest. Te nesanāks, jo būs tikai 1000 biedru. Bet klausieties: katrs no šī biedru tūkstoša, ja nav naudas partijai, var aiziet uz banku vai ātro kredītu kantori un to tūkstoti aizņemties. Saprotiet, būs “divi vienā”, jo alimentu nemaksātāji vai parādnieki, vai tādi, kuriem nav darba, to tūkstoti bankā nedabūs, viņi tiks atsijāti dabīgā veidā. Nevajadzēs ne KNAB, ne citiem neko pārbaudīt, jo visi... kā tagad 30 bezdarbnieki dažos sarakstos (mēs redzējām pa visu Latviju)... tiks automātiski atsijāti, jo viņi to tūkstoti kā kredītu nedabūs un viņiem nebūs, no kā maksāt. (Starpsaucieni.)

Paskatījos... pašreiz pretēji nodokļu maksātāju gribai, pēc statistikas, Jaunajai VIENOTĪBAI maksā 1 120 000, Zaļo un Zemnieku savienībai – 889 000, Nacionālajai apvienībai – 778 000, pat “PROGRESĪVAJIEM” ir pusmiljons! Nu tad var sakāst pa diviem gadiem to miljonu un samaksāt. Kāda problēma, kolēģi?

Tā ka aicinu... Un, ja nesanāks visiem, tad vēl... domāju, ka trīs partijas jebkurā gadījumā būs. Varētu būt. Pieņemsim, mainās... un nākamā Saeima atceļ partiju finansējumu. (Tā bija Levita kunga ideja, ļoti muļķīga, starp mums runājot. Viņš cerēja, ka viņu pārvēlēs, bet nepārvēlēja.) Un cilvēki ir sašutuši – viņiem tā partija varbūt nepatīk, bet no viņu kabatas maksā. Nākamā Saeima atceļ... Nebaidieties! Trīs partijas, minimums, būs. Domāju, Ventspils partija sakasīs to miljonu, varbūt vēl kāda partija, pat Rosļikova kungs sakasīs, domāju, Krievijas vēstniecība iedos.

Tā ka trīs četras partijas jebkurā gadījumā to miljonu... un valstij būs kaut kāds labums.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 72, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 19. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Redakcionāls, pēc CVK lūguma. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 20. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Runa ir par vēlētājiem, kuri balso ārvalstīs uz kuģiem. Balsošanas rezultāti komisijā divas reizes sadalījās: seši pret seši, tāpēc priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 32, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 21. – arī Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Līdzīgs iepriekšējam. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 32, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizējumi, papildināts ar... “Latvijā”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 23. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Arī varu lietot to pašu – ironiska rakstura priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 24. – deputāta Šuvajeva priekšlikums. Saistīts ar 12. priekšlikumu, kas nav atbalstīts. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens.)...

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Termiņu...

O. Burovs. Par termiņiem. Jā.

Ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 7, atturas – 1. Likums pieņemts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 13 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

J. Dombrava.... (Nr. 884/Lp14) trešajā lasījumā.

Ir saņemti 13 priekšlikumi.

1. – deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Precizē 22.2 panta 3.1 daļu, paredzot: “Par kritiskās infrastruktūras īpašnieku, patieso labuma guvēju vai tiesisko valdītāju nevar būt persona, kas publiski atbalsta (slavina vai attaisno) valstu vai personu darbības vai politiku, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, tajā skaitā sniedz informatīvu (propagandas) atbalstu tām.”

Šobrīd likumā jau ir norma, kas paredz... jebkāda veida atbalstu, ja tiek sniegts... ne tikai publisks... kas ietver daudz plašāku regulējumu. Paredz, ja, piemēram, persona finansē šādas aktivitātes, organizē šādas aktivitātes, ka arī šādā gadījumā tā ir sniegusi atbalstu ārvalstīm. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. 2. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Paredz precizēt 22.2 panta 3.2 daļu, paplašinot tvērumu, ka nedrīkst būt arī nekādā veidā noslēgti līgumi ar Krievijai vai Baltkrievijai piederīgām personām. Līdzdalības kapitāla pārvaldes līgumi, pilnvarojuma līgumi, dalībnieku vai akcionāru līgumi un koncerna līgumi attiecībā uz A, B un C kritiskās infrastruktūras vai Eiropas mēroga īpaši nozīmīgās infrastruktūras uzņēmumiem ir aizliegti un nav spēkā.

Komisijā tika uzklausīta... Ekonomikas ministrija, kura sniedza atzinumu, ka jau šobrīd likumā ir paredzēts pietiekams regulējums, kas to novērš, tāpēc komisija 2. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. 3. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Samērā tehnisks. Attiecībā uz to, ka no likumprojekta izņemti 2. panta ceturtās daļas precizējumi: “Kritiskajā infrastruktūrā, kuras tiesiskais valdītājs ir Nacionālie bruņotie spēki, noturības pasākumus īsteno saskaņā ar Valsts aizsardzības operatīvo plānu.” Tika pamatots, ka nav nepieciešams to saglabāt likumā, tāpēc šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Par noturības pasākumiem attiecībā uz A, B vai C kategorijas kritisko infrastruktūru, tātad, vienkāršā valodā runājot, lai šajos objektos varētu cīnīties pret bezpilota lidaparātiem, paredzot piešķirt tiesības šādu darbību veikšanai. Šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. 5. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tātad, risinot šo jautājumu attiecībā uz bezpilota lidaparātiem... Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. 6. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Saistīts ar 2. priekšlikumu, kurš netika atbalstīts. Un komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. 7. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Rosina papildināt 22.2 pantu ar astoto daļu, izsakot to šādā redakcijā: “Visu līmeņu valsts kritiskās infrastruktūras objektos nav tiesību strādāt Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kuri ar tiesas spriedumu atzīti par vainīgiem tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts kriminālsods, vai administratīvi sodīti par militārās agresijas un kara sludināšanu.” Komisijā izvērtās plašas diskusijas, vai šādām krimināli sodītām personām – Krievijas, Baltkrievijas pilsoņiem – būtu jāstrādā kritiskās infrastruktūras objektos. Bija argumentācija, ka tas ir absolūti nepieņemami; bija argumentācija, ka atsevišķos gadījumos ir pastrādāti šie netīšie kriminālnoziegumi.

Ar balsu vairākumu šis – 7. – priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi, tātad šī ir trešā reize, kad mēs cenšamies klauvēt pie jūsu saprāta, lai kritiskās infrastruktūras objektos nevarētu strādāt Krievijas pilsoņi. Ņemot vērā, ka jūs divreiz noraidījāt priekšlikumu un gribat arī turpmāk atļaut Krievijas pilsoņiem strādāt D kategorijas kritiskās infrastruktūras objektos, mēs vēl vairāk sašaurinājām tvērumu, un šis priekšlikums paredz liegt mūsu svarīgajos stratēģiskajos objektos strādāt tikai tiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kas ir krimināli sodīti. Tātad noziedzniekiem no Krievijas ļaut vai neļaut strādāt šajos stratēģiskajos objektos – par to ir šis. Un vēl pielikti tie, kuri ir sodīti administratīvā līmenī par kara slavināšanu.

Respektīvi, jautājums ir vienkāršs: vai mūsu infrastruktūras atslēgas objektos ļausim strādāt Krievijas noziedzniekiem un Krievijas kara slavinātājiem? Tieši tik vienkārši! Es nesaprotu, kāpēc komisija to neatbalstīja. Ceru, ka sabiedrība sekos līdzi tam, kā jūs nobalsosiet.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 12, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dombrava. Nākamais – 8. – deputāta Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Saistīts ar VI nodaļu “Apdraudējuma novēršana nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem”. Tātad šī nodaļa plašāk paredz dažādus ierobežojumus kritiskās infrastruktūras objektiem, tiek noteikti ierobežojumi attiecībā uz patiesajiem labuma guvējiem... piemēram, siltumenerģijas ražotāji, siltumenerģijas pārvades uzņēmumi, elektroenerģijas ražotāji un tamlīdzīgi... Šie nosacījumi attiektos tikai uz A, B vai C kategorijas kritisko infrastruktūru... vai tā atbilstu vismaz vienam no nosacījumiem, piemēram, tiek pateikts, ka siltumenerģijas ražotājiem jāsaražo vairāk nekā 50 megavatstundu enerģijas, tad viņiem jāpakļaujas šīm likuma prasībām. Savukārt, ja ir saražots mazāks apjoms, tad nav jāpakļaujas šīm prasībām.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts, bet tas mainīs līdzšinējo kārtību.

Aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 15, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Dombrava. 9. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Paredz, ka attiecībā uz kritisko infrastruktūru ir aizliegums izmantot tiesības uz dividendēm šajā daļā minētajām personām, tas ir, attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Šobrīd tiem, kam pieder kritiskās infrastruktūras objekti noteiktā apjomā, ir tiesības saņemt arī materiālu labumu no šī īpašuma.

Ekonomikas ministrija aicināja šo priekšlikumu noraidīt, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā ietvertajām tiesībām uz īpašumu. Savukārt iesniedzējs pauda viedokli, ka šajā gadījumā kapitāla pieaudzēšana nav uzskatāma par gadījumu, kad tiek atņemts īpašums, un ka kapitāla pieaugums ir kaut kas pilnīgi cits iepretim tiesībām uz īpašumu.

Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 15, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dombrava. 10. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Līdzīgs, tikai attiecībā uz citu pantu. Komisijā netika atbalstīts.

Aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 16, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dombrava. 11. – deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu, kas netika atbalstīts. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. 12. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Attiecībā uz spēkā stāšanās termiņu, piedāvājot to nomainīt no 30. jūnija uz 30. septembri. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks – attiecībā uz informatīvo atsauci. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks. (Starpsauciens.)

Tātad būs Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes, godājamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. Likumprojektu izstrādājusi Klimata un enerģētikas ministrija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to izskatīja pirmajā lasījumā šī gada 4. jūnija sēdē.

Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra jau ilgstoši ir kritizēta kā smagnēja, birokrātiska un uzņēmējdarbības attīstību kavējoša. Līdz ar to grozījumu mērķis ir pilnveidot IVN tiesisko regulējumu, mazināt administratīvo slogu, stiprināt investoru tiesisko paļāvību un optimizēt sabiedrības informēšanas pasākumus. Grozījumu virzība tiek pamatota: pirmkārt, ar valdības rīcības plānu, kura mērķis ir mazināt administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstībā, pilnveidojot IVN procedūras; otrkārt, ar vides organizāciju rekomendācijām, kas balstītas uz plašu sadarbību ar valsts iestādēm, pašvaldībām, NVO un uzņēmējiem, lai identificētu šaurās vietas un kavētu faktorus IVN procesā; treškārt, ar institucionālām izmaiņām – Vides pārraudzības valsts biroja reorganizācija par Enerģētikas un vides aģentūru, kas kļūst par kompetento institūciju IVN jomā; un, ceturtkārt, ar valsts drošības un aizsardzības prioritātēm, nodrošinot zaļo koridoru aizsardzības industrijas projektiem, paredzot izņēmumus no IVN direktīvas tādām darbībām, kuru vienīgais mērķis ir valsts aizsardzība un nacionālā drošība.

Kopumā šie grozījumi ir vērsti uz to, lai IVN procesu padarītu efektīvāku un pielāgotu mūsdienu tehnoloģiskajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem, vienlaikus uzlabojot vides aizsardzību un sabiedrības iesaisti.

Komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, kolēģi, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Saistībā ar šo likumprojektu – principā tas ir atbalstāms, bet ir bažas, ka būs strīds starp pašvaldību un valsti.

Jaunais likumprojekts, ka lēmumus turpmāk pieņems centralizēta institūcija – Enerģētikas un vides aģentūra –, nevis vietējās pašvaldības, ierobežo pašvaldību autonomiju, mazina sabiedrības līdzdalības ietekmi un veicina politiskos konfliktus.

Likumprojekta mērķis ir mazināt administratīvo slogu un paātrināt procesus, it īpaši aizsardzības nozarē. Aizsardzības, militārās... tās nozares – tās ir atbalstāmās. Bet pārējos gadījumos? Jā, tur varētu būt strīds un nesaprašanās, kas var radīt risku, ka vides aspekti tiek nepietiekami izvērtēti vai ignorēti. Tas ierobežo pašvaldību autonomiju un iesaisti teritorijas attīstības jautājumos, kas var radīt konfliktus starp valsts un vietējām interesēm.

Lai arī likumā formāli ir iekļauti sabiedrības līdzdalības mehānismi, centralizācija mazina uzticību un faktisko ietekmi. Tas viss tiek darīts, aizbildinoties ar procesu paātrināšanu, īpaši aizsardzības nozarē, bet tas rada reālus riskus, ka vides aspekti tiks ignorēti vai nepietiekami izvērtēti. Pavisam nosacīti... Enerģētikas un vides aģentūra tagad taisīs ietekmes uz vidi novērtējumu un, teiksim tā, var arī ar pašvaldību īpaši neko nesaskaņot. Ko tas nozīmē? Pieņemsim, ja valsts ir ieinteresēta konkrētajā vietā būvēt vēja parkus, Enerģētikas un vides aģentūra ierosina IVN un būvē. Pašvaldības iesaiste... pašvaldības loma šeit konkrēti mazinās.

Protams, mēs varam ticēt KEM, valstij par to, ka viņi ļaunprātīgi šo likumu neizmainīs, bet, ņemot vērā tās bažas, es aicinu neatbalstīt likumprojektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jūsu rokās ir likumprojekts, kas aizsedzas ar lozungu par administratīvā sloga mazināšanu, bet patiesībā atņem vienas no pamattiesībām – pašvaldību tiesības lemt un iedzīvotāju tiesības ietekmēt savu vidi, attīstību. Mums tiek stāstīts, ka likumprojekts vienkāršos procesus, bet realitātē tas ir tikai pārkārtots birokrātijas mehānisms: viena iestāde nomaina nosaukumu, pārņem dažas funkcijas no citas iestādes, bet lēmumu pieņemšana tiek izņemta no sabiedrības kontroles.

Tagad galvenā lēmumu pieņēmēja būs Enerģētikas un vides aģentūra, tā saucamā EVA, nevis vēlēta pašvaldība. Aģentūras darbinieki nav atbildīgi sabiedrības priekšā kā pašvaldības deputāti, jo nav ievēlēti. Šī ir tieša atkāpšanās no Satversmes 1. un 2. panta būtības, ka Latvija ir demokrātiska republika, kurā suverēnā vara pieder tautai. Līdz šim cilvēkiem vistuvākā – pašvaldību – vara varēja lemt, vai kādu projektu akceptēt vai noraidīt. Tagad tas tiks darīts Rīgas kabinetos. Kur paliek cilvēku viedoklis?

Varam iedomāties situāciju... dzīvo privātmājā, tās apkārtnē ir mežs, klusums... pašvaldības iedzīvotāji pretojas vēja parka vai atkritumu dedzināšanas rūpnīcas būvēšanai, izsakot viedokli, vairākums ir “pret”, bet pēkšņi uzzina, ka pašvaldības vārdā... galalēmums uzcelt atkritumu dedzināšanas rūpnīcu tiek pieņemts EVA. Nav iespējas to bloķēt vietējā domē. No rīta cilvēks pamostas... pēc Eva lēmuma...

Gribu arī atzīmēt, ka šī Eva, cik saprotu, būs pakļauta Klimata un enerģētikas ministrijai. Ja Kem viedoklis sakritīs ar Eva viedokli... ka mēs virzām zaļo kursu... lēmums būs pret tiem cilvēkiem, kuri pretojas atkritumu dedzināšanas rūpnīcas būvniecībai.

Tas ir ļoti, ļoti dīvaini, ka es pamostos savā pašvaldībā... esmu pret rūpnīcu vai pret vēja parku, izsaku savu viedokli, bet galalēmumu pieņem Eva. Pamostos no rīta... garām brauc fūres, kuras ved uz rūpnīcu atkritumus. Nu ziniet, tas ir pret cilvēku lēmumu.

Tā ir realitāte, kuru piedāvā pieņemt valdība. Atņemam pašvaldībai tiesības lemt un iedzīvotājiem – ietekmēt pašvaldības lēmumus.

Vēl viena būtiska lieta. Šāds modelis grauj līdzdalības principu. Pašvaldību var pārvēlēt, nomainīt domi, sodīt par kļūdām. Bet aģentūru? Aģentūrā strādās ielikti birokrāti... aiz stikla sienas... kurus tautai nav iespējams ne ietekmēt, ne pārvēlēt, kā tas ir ar pašvaldību.

Mēs nevaram piekrist modelim, kurā sabiedrības viedoklis ir fikcija, bet reālā vara pieder ieliktai struktūrai, kas darbojas bez tiešas atbildības. Tas ir rīks, kā tautai atņemt varu. Šis likumprojekts rada ilūziju par modernizāciju, bet patiesībā samazina demokrātijas telpu Latvijā. Tā nav attīstība, tā ir centralizācija un cilvēka tiesību ierobežošana. Aizstāvēt pašvaldības nozīmē arī aizstāvēt cilvēku iespējas aizstāvēt Satversmi un demokrātiju.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šim likumprojektam faktiski ir divas daļas. Mani drusciņ baida, ka jebkura krāpniecība tiek aizsegta ar militārām lietām. Te tika pieminēta drošība – to neviens neapstrīd, bet otra problēma ir vides novērtējums attiecībā uz vēja parkiem. Mēs jau zinām, ka notiek grandioza krāpniecība, lai izdabūtu... tie, kas nav izlasījuši atklāto vēstuli, kuru “Latvenergo” pārstāvji ir izplatījuši un kuru tagad no visiem ļoti slēpj... starp citu, tā esot Saeimai atsūtīta, bet es neesmu saņēmis, es to dabūju no avīzes.

Otrdien piedalījos pasākumā, kurā Cēsu novada dome stāstīja par to, kā tiek mainīti Cēsu novada detālplānojumi, zonējumi, kurā vietā var izvietot kaut ko attiecībā uz šiem vēja parkiem, kur ir kultūras pieminekļi, kur ir kas.

Sākam jau ar to, ka vides novērtējumi visu laiku paliek “mīkstāki”. Un kādā veidā? Tika minēti divi piemēri. Viens ir ārkārtīgi interesants, ko vispār Latvijā nezina. Mēs nemaz nevaram dabūt par vēja parkiem precīzu vides novērtējumu.

Piemēram, raksta tā, ka, ja uzceļ kaut kur Kurzemē 20 vēja parkus citu pie cita, ne putni, ne kas neiet bojā. Bet aizmirst vienu lietu, ka, piemēram, sikspārņi nemaz nepielido klāt pie tiem spārniem. Pielidojot nelielā attālumā... spārni rada vakuumu... un viņiem iet bojā iekšējie orgāni, un sikspārņi aizlido līdz mežam un tur kaut kur nobeidzas. Tas ir tikai viens piemērs, kas netiek uzrādīts, bet ir jau atklāts ārzemēs. Par to stāstīja viens zinātnieks. Latvijā ir tikai divi zinātnieki, kas var uzrakstīt šādu vides novērtējumu. Ir jāstāv milzīgās rindās... un nekādā veidā neko nevar izdarīt labāk.

Otrs variants bija... Piemēram, uzdeva vienkāršu jautājumu: ja 350 metru augsts tornis atrodas 800 metru attālumā no dzīvojamās mājas un to lielā vējā apstrādā ar pretapledojuma šķidrumu, cik tālu šis šķidrums izplatās vējā? Tas ir indīgs. Tas nav dzeramais spirts, kolēģi, tas ir kaut kas cits. Neviens nevar atbildēt. Jau ir būvēšana, jau tūliņ dosim būvatļaujas, un nekas nav izpētīts.

Tāpēc domāju tā: komisijā tagad būtu ļoti uzmanīgi jāskatās, kur var kaut ko mīkstināt. Piekrītu, jā, to, kas attiecas uz valsts drošību, uz aizsardzību, var vienkāršot un paātrināt, bet to, kas attiecas uz otro daļu... ne velti tas ir Klimata un enerģētikas ministrijai. Tas ietilpst tajā pašā krāpniecībā, uz ko norāda divi bijušie “Latvenergo” vadītāji un arī “Sadales tīkla” vadītājs... kādas briesmas draud.

Tāpēc nesteigsimies ar atvieglotiem noteikumiem iztirgot mūsu zemi visādiem ārzemniekiem, kas te nāk un stāsta, ka glābj latviešu tautu un tā tālāk. Komisija varbūt rūpīgi papētīs, kas tur ir ar tiem...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Felss. Komisijas vārdā varu piebilst, ka likumprojekta otrajam lasījumam būs pietiekami garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš, tā ka jebkuram būs iespēja uzlabot likumprojektu.

Komisijā likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 14, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 29. augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Kontu reģistra likumā”, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Kontu reģistra likumā”. Tas ir par kontu reģistriem un to funkcionalitāti.

Likumprojekts sastādīts lieliski, jo priekšlikumi nav iesniegti.

Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā. (Smiekli. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kontu reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

H. Rokpelnis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 4. jūnija sēdē ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” un atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Otrajam lasījumam tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz 12. panta pirmajā daļā izslēgt vārdu “Vietējās” un pilnībā izslēgt tā paša panta ceturto un sesto daļu, lai nedublētu terminoloģiju, kas ir jau iekļauta Pašvaldību likumā. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Tas ir precizējums, lai noteiktu, ka darba ņēmējs var saņemt tikai par viņu uzkrātos datus no vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 3. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Precizē saņemto ziņu kārtību un apjomu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 17. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

M. Daģis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Par Ļubļanas–Hāgas Konvenciju par starptautisko sadarbību genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un citu starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Kolēģi! Ļubļanas–Hāgas Konvencija tika izstrādāta, lai radītu visaptverošu starptautiskās sabiedrības instrumentu, kas būtu piemērojams genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu gadījumos, ņemot vērā, ka atsevišķas valstis bija saskārušās ar problēmām iegūt pierādījumus no citām valstīm šo noziegumu gadījumos. Izstrādājot konvenciju, tajā tika iekļautas normas no plašāk izmantotajām konvencijām, kas regulē starptautisko sadarbību, kā arī noziedzīgo nodarījumu definīcijas no Romas Starptautiskās Krimināltiesas statūtu redakcijas, kas bija spēkā 1998. gadā.

Konvencija neparedz ne jaunas noziegumu definīcijas, ne izmaiņas tiesiskās sadarbības procesā, tikai paplašina iespējas sadarboties ar citām valstīm genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu gadījumos, kas ir īpaši nozīmīgi šobrīd, kad pasaulē notiek vairāki ievērojami bruņotie konflikti. Šobrīd konvenciju ir parakstījušas 40 valstis, ieskaitot Latviju.

Komisija minēto likumprojektu apsprieda un atbalstīja pirmajā lasījumā 2025. gada 4. jūnija sēdē.

Ārlietu komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vispirms jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Ļubļanas–Hāgas Konvenciju par starptautisko sadarbību genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un citu starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Irma Kalniņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas.

Sēdes vadītāja. Jābalso par pirmo lasījumu.

Irma Kalniņa. Lūdzu balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Ļubļanas–Hāgas Konvenciju par starptautisko sadarbību genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un citu starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

Irma Kalniņa. 19. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš vai izskatīšanas laiks Saeimas sēdē?

Irma Kalniņa. Piecas dienas, kas būtu... 17. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laiks Saeimas sēdē?

Irma Kalniņa. 19. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Tātad... 17. jūnijs, un izskatīšana Saeimas sēdē – 19. jūnijā. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šī gada 10. jūnija sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr.961/Lp14).

Likumprojekta mērķis ir mazināt rindas un sakārtot satiksmes organizāciju uz autoceļiem pirms ārējās sauszemes robežas robežšķērsošanas vietām, paredzot maksimāli efektīvu transportlīdzekļu rindas administrāciju, tādēļ paredzēts ieviest elektroniskās iepriekšējās pieteikšanās un rindas progresa sistēmu ārējās sauszemes robežas šķērsošanai un robežšķērsošanas un kontroles procesa elektroniskās pārvaldības sistēmu.

Likumprojekta būtība ir noteikt pienākumu elektroniski reģistrēt transportlīdzekļus elektroniskajā iepriekšējās pieteikšanās un rindas progresa sistēmā pirms valsts ārējās sauszemes robežas šķērsošanas. Projektu paredzēts realizēt divos posmos, pirmais no tiem – ar elektronisko pieteikšanos rindā – ar Saeimas atbalstu varētu sākt darboties jau no šā gada 1. oktobra. Tādēļ komisija, izskatot šo likumprojektu, pievienojās Ministru kabineta lūgumam atzīt likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R. Bergmanis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Maslovskim.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jāsaka – beidzot, beidzot mēs virzāmies uz to, ka tiks ieviesta e-rinda, tiks administrēts process, kā jau precīzi Bergmaņa kungs pateica, tiks sakārtoti... Es arī iepazinos ar šiem grozījumiem. Kā pierobežā dzīvojošs cilvēks es ļoti labi atceros tos laikus, kad bija 30, 60 kilometru garas rindas, tas bija 2007., 2008., 2009. gads.

Igaunijā e-rindu ieviesa 2011. gadā. Mums bija nepieciešami teju 15 gadi, lai to ieviestu. Nu nekas, mēs mazliet “ātrāk” strādājam, tomēr tas ir apsveicami. Ja biju ļoti pārliecināts par e-procesa ieviešanu, pēc pašvaldību vēlēšanām neesmu tik pārliecināts, ka tas veiksies, bet novēlu, lai tas tiktu sakārtots.

Gribu vērst Saeimas deputātu uzmanību, arī to cilvēku uzmanību, kuri izstrādās kārtību, kā tiks organizēta... mēs, Saeima, to likumā nosakām, deleģējam Ministru kabinetam... jo, uzsākot šo elektronisko rindu un reģistrējoties, pēc pieredzes, prakses un savulaik runājot ar ļoti daudziem kravas automašīnu vadītājiem, uzņēmējiem un tagad ar pārstāvjiem ne tikai no Latvijas, bet arī ar citiem... laika ziņā kļūda rindai ir trīs līdz piecas stundas. Gribu vērst uzmanību arī uz to, ka ceļu infrastruktūra nav sakārtota. Tas nozīmē, ka rindu mēs varbūt mazināsim no 10 kilometriem uz 5 kilometriem, bet galvenais mērķis, kā teica Bergmaņa kungs, arī sistēma e-vidē... bet galvenais ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, lai vietējiem iedzīvotājiem 10, 15, 20, 30 kilometru apkārtnē nebūtu jāpieredz tie mēsli, kādi tur bija. Jūs visi esat redzējuši daudzas pārraides, kurās par to ir runāts. Tā tiešām bija liela problēma, tāpēc ka mēs... kā valsts... nevarējām pienācīgi nodrošināt atkritumu urnas, cilvēki, kas tur uzturējās, atradās antisanitāros apstākļos, un mēs piemēslojām dabu. Ceru, ka tas viss tiks sakārtots.

Ļoti vēlos arī vērst uzmanību tam, lai, izstrādājot šo kārtību, maksimāli tiktu iesaistīti arī kravas automašīnu termināļi, no kuriem daļa ir uzbūvēta un darbojas pirms robežas, daļa vēl nav uzbūvēta, bet tos nebūvēja, tāpēc ka tika novilcināts laiks ar šīs rindas ieviešanu. Līdz ar to, maksimāli strādājot kopā tikai ar privātajiem, vienalga tā rinda veidosies, bet, ja būs iespēja un būs paredzēta kārtība izbraukt caur termināli... jo tās trīs, četras, piecas stundas, kas ir kļūda, braucot no ārzemēm, ir normāla kļūda, tad arī būs sakārtota vide un uzlabota ceļu satiksmes drošība.

Aicinu atbalstīt šos grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jā, tiešām šis ir solis uz priekšu. Arī es lūgšu atbalstīt likumprojektu, tikai vēršu uzmanību uz to, ka šis likums attieksies ne tikai uz pārvadātājiem, bet uz visiem autovadītājiem, arī uz privātajiem, kuri gribēs šķērsot robežu. Visa pieteikšanās (ko arī uzsvēru komisijā) ir elektroniskā veidā, un nevajag domāt, ja visiem Saeimas deputātiem ir tāda iespēja, ka arī visiem Latvijas iedzīvotājiem tāda ir.

Ja mēs ņemam par pamatu tādu kārtību, kāda ir CSDD, tur var pieteikties attālināti, piereģistrēties, aizbraukt savā laikā un pāris minūtēs iziet tehnisko apskati, bet ir diezgan daudz tādu cilvēku, kuri tur ierodas un kuriem nav iespējas elektroniski pieteikties. CSDD nodrošina iespēju arī tiem cilvēkiem, kuri nevar pieteikties elektroniski... lai viņi varētu pieteikties tanī brīdī, kad ir atbraukuši. Jā, tas būs nedaudz ilgāk, bet lai viņi var iziet tehnisko apskati. Tieši tāpat ir arī ar robežu. Neapšaubāmi tā būs. Iedomājieties – cilvēks ir atbraucis no Liepājas, grib šķērsot robežu, bet viņam saka: nē, drīkst pieteikties tikai elektroniski. Ko viņam darīt tālāk?

Tā ka es lūdzu atbalstīt likumprojektu un ceru, ka uz otro lasījumu šīs nepilnības un visi šie manis uzdotie jautājumi... tiks novērsti.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Nē, man nekas nav piebilstams.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – šī gada 16. jūnijs, likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē – šī gada 19. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt to par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Komisijā strādājām ar grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”.

Nedaudz ievadam. Klimata politikas jomā Latvijai ir saistoši vairāki Eiropas Savienības tiesību akti, to skaitā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) un tās paplašinājums – ēku, autotransporta un papildu sektoros (ETS2)... Likumprojekta sagatavošanas pamatojums ir nepieciešamība pārņemt Latvijas tiesību aktos ETS un ETS2 darbību regulējošās Eiropas Savienības direktīvas, tādējādi nodrošinot, ka visas prasības, kas saistītas ar ETS sistēmu darbību Latvijā, ir transponētas un Ministru kabinetam ir doti nepieciešamie deleģējumi.

Latvijā minētās tiesību normas vēl nav transponētas, tā rezultātā pret Latviju ir ierosinātas jau trīs pārkāpuma procedūras. Ilgtermiņā tās varētu pārvērsties naudas sodos, un, kā mums stāstīja Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji, tie aprēķini varētu būt aptuveni 110 miljoni eiro gadā, ja ir Eiropas Savienības Tiesas lēmums, tad summa varētu būt vairāki simti miljonu eiro gadā. Kā vēl vienu argumentu viņi minēja – ja līdz 2030. gadam šīs normas netiek pārņemtas, tad tiek apdraudēts Eiropas finansējums, kas mūsu gadījumā ir 6,9 miljardi, un iespējama 2,4 miljardu eiro investīciju iesaldēšana vai pat zaudēšana. Latvijā ETS2 sistēma netiks ieviesta patstāvīgi, tā var tikt ieviesta reizē ar visām Eiropas Savienības valstīm. Šobrīd plāns ir 2027. gads. Klimata un enerģētikas ministrija minēja, ka ir sarunas par to, ka datums varētu tikt pārcelts uz vēlāku laiku. Šobrīd Latvija ir izmantojusi maksimālo regulējuma elastību un neattiecina ETS uz jutīgiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektoriem.

Likumprojekts tika atbalstīts komisijā, un likumprojektam tika noteikta steidzamība.

Aicinu balsot par steidzamību un tad par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 14, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 14, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Labucis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 14. jūlijs, un likumprojekts tiktu skatīts Saeimas pirmajā kārtējā rudens sesijas sēdē vai tuvākajā ārkārtas sēdē pēc 14. jūlija.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14. jūlijs. Un izskatīšana Saeimā?

A. Labucis. Kārtējā rudens sesijas sēdē vai tuvākajā ārkārtas sēdē pēc 14. jūlija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Līga Kozlovska.

L. Kozlovska (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Likumprojekta mērķis – risināt ilgstoši pastāvošo sociālo darbinieku trūkumu pašvaldību sociālajos dienestos un citās sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādēs. Grozījums paredz atvieglot izglītības prasības darbam sociālā darbinieka amatā, nosakot, ka sociālo darbu var veikt arī sociālā darba 1. cikla studiju programmas studenti, kuri ir pabeiguši pilnus divus studiju gadus un studē 3. studiju gada pavasara semestrī, izņemot sociālos darbiniekus, kuri strādā ar ģimenēm ar bērniem, kā arī sociālos darbiniekus, kuri strādā ar bērniem citās sociālo pakalpojumu institūciju iestādēs, piemēram, krīzes centros, ilgstošas bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Vienlaicīgi ir paredzēta prasība, ka sociālā darba studijas ir jāpabeidz tuvāko divu studiju gadu laikā, tādējādi nodrošinot, ka sociālā darbinieka amatā pieņemtais students pabeidz sociālā darba studijas un pilnībā iegūst sociālā darbinieka izglītību.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

L. Kozlovska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – līdz 2025. gada 29. augustam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Pēdējais likumprojekts šīsdienas darba kārtībā – “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 10. jūnijā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”. Nule kā izskatītajā likumprojektā “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, atbalstot 5. priekšlikumu, tika atbalstītas A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izveidotā iekšējā drošības dienesta apsardzes darbinieka vai tā apsardzes komersanta apsardzes darbinieka, kas sniedz apsardzes pakalpojumus attiecīgajā kritiskās infrastruktūras objektā kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja uzdevumā, tiesības pārtraukt attālināti vadāmās ierīces pārvietošanos gaisā, ūdenī vai uz sauszemes, ja tā apdraud apsargājamā kritiskās infrastruktūras objekta drošību. Kopumā iekšējās drošības dienesta vai apsardzes komersanta, kas sniedz apsardzes pakalpojumus, apsardzes darbinieku uzraudzība tiek īstenota Apsardzes darbības likumā noteiktajā kārtībā.

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, komisija šo likumprojektu izstrādāja vairākās komisijas sēdēs, pēdējā no tām – šī gada 5. jūnijā.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – šā gada 15. augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Kolēģi, esam veiksmīgi izskatījuši visus darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, vienam no runātājiem degvielas čeks ir izkritis. Ja kādam vajag atskaitēm, ziniet, ka tas tur stāv.

Nav reģistrējušies 19 deputāti: Anda Čakša, Jekaterina Drelinga, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Igors Judins, Aleksandrs Kiršteins (Starpsauciens.)... Aleksandrs ir, Andris Kulbergs, Gunārs Kūtris, Jānis Patmalnieks, Ramona Petraviča, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Jana Simanovska, Edvards Smiltēns, Didzis Šmits (Starpsauciens: “Ir!”)... Didzis ir, Edvīns Šnore, Juris Viļums, Aiva Vīksna un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par izturību un darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 12.06.25 09:03 Balsojums 1
Par - 60, pret - 14, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (910/Lp14), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.06.25 09:13 Balsojums 2
Par - 46, pret - 31, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā (972/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.06.25 09:19 Balsojums 3
Par - 65, pret - 14, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Saeimas kārtības rullī (975/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.06.25 09:24 Balsojums 4
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Selmas Teodoras Levrences 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “PROGRESĪVIE” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (737/Lm14)

Datums: 12.06.25 09:27 Balsojums 5
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Maijas Armaņevas 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu (738/Lm14)

Datums: 12.06.25 09:34 Balsojums 6
Par - 48, pret - 31, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā (972/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 12.06.25 09:35 Balsojums 7
Par - 66, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (975/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 12.06.25 09:45 Balsojums 8
Par - 17, pret - 21, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par SIA “Latprodukti” un to īpašnieku iekļaušanu Latvijas Republikas nacionālo sankciju sarakstā (724/Lm14)

Datums: 12.06.25 09:46 Balsojums 9
Par - 18, pret - 17, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Par SIA “Latprodukti” un to īpašnieku iekļaušanu Latvijas Republikas nacionālo sankciju sarakstā (724/Lm14)

Datums: 12.06.25 09:47 Balsojums 10
Par - 15, pret - 64, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Deklarācija par mazākumtautību aizsargāšanu Latvijā un piespiedu asimilācijas nepieļaušanu (727/Lm14)

Datums: 12.06.25 09:48 Balsojums 11
Par - 15, pret - 64, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Deklarācija par mazākumtautību aizsargāšanu Latvijā un piespiedu asimilācijas nepieļaušanu (727/Lm14)

Datums: 12.06.25 09:54 Balsojums 12
Par - 18, pret - 51, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Deklarācijas par 13. Saeimas un Krišjāņa Kariņa vadītās valdības pieļautajām kļūdām un pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību pieņemšanu (728/Lm14)

Datums: 12.06.25 09:55 Balsojums 13
Par - 17, pret - 48, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Deklarācijas par 13. Saeimas un Krišjāņa Kariņa vadītās valdības pieļautajām kļūdām un pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību pieņemšanu (728/Lm14)

Datums: 12.06.25 09:58 Balsojums 14
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Lindas Liepiņas atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas (739/Lm14)

Datums: 12.06.25 09:58 Balsojums 15
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Lindas Liepiņas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā (740/Lm14)

Datums: 12.06.25 09:59 Balsojums 16
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Maijas Armaņevas ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (743/Lm14)

Datums: 12.06.25 10:00 Balsojums 17
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Maijas Armaņevas ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā (744/Lm14)

Datums: 12.06.25 10:01 Balsojums 18
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (741/Lm14)

Datums: 12.06.25 10:02 Balsojums 19
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (742/Lm14)

Datums: 12.06.25 10:30 Balsojums 20
Reģistrējušies - 85.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 12.06.25 11:45 Balsojums 21
Par - 31, pret - 34, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (977/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.06.25 12:28 Balsojums 22
Reģistrējušies - 85.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 12.06.25 14:25 Balsojums 23
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Kristīnes Saulītes atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas (745/Lm14)

Datums: 12.06.25 14:26 Balsojums 24
Par - 67, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Juridiskās komisijas (747/Lm14)

Datums: 12.06.25 14:27 Balsojums 25
Par - 79, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Māra Kučinska atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas (748/Lm14)

Datums: 12.06.25 14:27 Balsojums 26
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (749/Lm14)

Datums: 12.06.25 14:28 Balsojums 27
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (750/Lm14)

Datums: 12.06.25 14:42 Balsojums 28
Par - 16, pret - 55, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas nostāju Eiropas Savienības Padomes lēmumā par personu izslēgšanu no sankciju saraksta (78/P14)

Datums: 12.06.25 15:01 Balsojums 29
Reģistrējušies - 86.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 12.06.25 15:49 Balsojums 30
Par - 28, pret - 43, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par iesniegtajiem priekšlikumiem Izglītības likumā, kas paredz izglītības ieguves formas pieejamības ierobežošanu pamatizglītības pakāpē 1.–6. klašu skolēniem (79/P14)

Datums: 12.06.25 15:53 Balsojums 31
Par - 15, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par kustību ierobežošanu robežkontroles punktos (80/P14)

Datums: 12.06.25 15:55 Balsojums 32
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Militārā dienesta likumā (939/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.06.25 15:56 Balsojums 33
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā (940/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.06.25 15:58 Balsojums 34
Par - 74, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (934/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.06.25 16:02 Balsojums 35
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (953/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.06.25 16:03 Balsojums 36
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par grozījumiem 1980. gada 9. maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu (926/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.06.25 16:05 Balsojums 37
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta konvencijas Pirmo papildprotokolu (689/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.06.25 16:07 Balsojums 38
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā (909/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 16:09 Balsojums 39
Par - 57, pret - 15, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (868/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 16:09 Balsojums 40
Par - 9, pret - 59, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (868/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 16:10 Balsojums 41
Par - 7, pret - 71, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (868/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 16:11 Balsojums 42
Par - 7, pret - 72, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (868/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 16:11 Balsojums 43
Par - 57, pret - 15, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (868/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 16:13 Balsojums 44
Par - 71, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (881/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 16:17 Balsojums 45
Par - 15, pret - 27, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums (876/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 16:17 Balsojums 46
Par - 64, pret - 14, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums (876/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 16:20 Balsojums 47
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Nekustamā īpašuma nodošanas biedrībai “Šamir” Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbībai likums (344/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 16:30 Balsojums 48
Par - 9, pret - 49, atturas - 23.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Interešu pārstāvības atklātības likumā (897/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 16:30 Balsojums 49
Par - 73, pret - 0, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Interešu pārstāvības atklātības likumā (897/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 16:31 Balsojums 50
Par - 8, pret - 18, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 16:35 Balsojums 51
Par - 8, pret - 50, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 16:36 Balsojums 52
Par - 8, pret - 48, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 16:38 Balsojums 53
Par - 17, pret - 39, atturas - 22.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 16:39 Balsojums 54
Par - 32, pret - 32, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 16:40 Balsojums 55
Par - 30, pret - 34, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 16:40 Balsojums 56
Par - 32, pret - 34, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 16:46 Balsojums 57
Par - 34, pret - 34, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 16:50 Balsojums 58
Par - 1, pret - 76, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 16:57 Balsojums 59
Par - 24, pret - 24, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 16:58 Balsojums 60
Par - 53, pret - 19, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 17:00 Balsojums 61
Par - 71, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 17:04 Balsojums 62
Par - 2, pret - 72, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 17:05 Balsojums 63
Par - 31, pret - 32, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 17:05 Balsojums 64
Par - 33, pret - 32, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 17:07 Balsojums 65
Par - 67, pret - 7, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 17:14 Balsojums 66
Par - 11, pret - 12, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (884/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 17:16 Balsojums 67
Par - 56, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (884/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 17:17 Balsojums 68
Par - 2, pret - 15, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (884/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 17:18 Balsojums 69
Par - 5, pret - 16, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (884/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 17:19 Balsojums 70
Par - 65, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (884/Lp14), 3.lasījums

Datums: 12.06.25 17:32 Balsojums 71
Par - 52, pret - 14, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (947/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.06.25 17:33 Balsojums 72
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kontu reģistra likumā (925/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.06.25 17:35 Balsojums 73
Par - 66, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (912/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.06.25 17:38 Balsojums 74
Par - 70, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Ļubļanas–Hāgas Konvenciju par starptautisko sadarbību genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un citu starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā (899/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.06.25 17:39 Balsojums 75
Par - 67, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ļubļanas–Hāgas Konvenciju par starptautisko sadarbību genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un citu starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā (899/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.06.25 17:41 Balsojums 76
Par - 74, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (961/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.06.25 17:47 Balsojums 77
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (961/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.06.25 17:50 Balsojums 78
Par - 62, pret - 14, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (910/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.06.25 17:50 Balsojums 79
Par - 54, pret - 14, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (910/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.06.25 17:53 Balsojums 80
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (968/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.06.25 17:55 Balsojums 81
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apsardzes darbības likumā (971/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.06.25 17:56 Balsojums 82
Reģistrējušies - 79.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

12.06.2025.

09.00

11.00

13.30

15.30