Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas desmitā sēde
2025. gada 19. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, lūdzu piecelties! Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Sākam Saeimas šī gada 19. jūnija kārtējo sēdi.

Vārds Latvijas Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam uzrunai.

E. Rinkēvičs (Valsts prezidents).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Godātā Saeima! Dāmas un kungi!

Šodien, noslēdzoties Saeimas pavasara sesijai, noslēdzas vēl viens jūsu – 14. Saeimas – darba gads. Es domāju, ka mēs visi droši varam teikt, ka mūsu valsts galvenās prioritātes ir un paliek nemainīgas: Latvijas valsts aizsardzība un drošība, demogrāfija, ekonomiskā attīstība un kvalitatīvas izglītības izaicinājumi. Arī manas līdz šim Saeimā iesniegtās likumdošanas iniciatīvas ir tikušas pakārtotas šim mērķim.

Es vēlos izmantot šo iespēju un pateikties katrai Saeimas deputātei un katram deputātam, atbildīgajām Saeimas komisijām, kas līdz šim ir atbalstījušas manas iesniegtās likumdošanas iniciatīvas. Bet būs vēl jaunas. Vakar Saeimas Prezidijam iesniedzu savu 17. likumdošanas iniciatīvu – par datu apmaiņu starp valsts iestādēm. Tās mērķis ir atvieglot gan valsts, gan privātā sektora darbu, un ceru, ka nākamajā sesijā šī iniciatīva gūs jūsu atbalstu.

Dāmas un kungi! Ir netveramas lietas, kas ietekmē to, cik labi cilvēki jūtas mūsu valstī, tostarp – vai valsts un sabiedrības starpā valda uzticēšanās. Bieži skan jautājumi: vai esam stipri, vai esam droši? Lai gan ar katru jaunu Saeimu vēlētājiem ir cerības un gaidas par atbildīgu politiku, bieži vien Saeimas darba laikā šīs cerības pakāpeniski zūd. Diemžēl jāteic, ka tas notiek arī šobrīd. Nesenās pašvaldību vēlēšanas notika kā pa celmiem. Amatpersonas mazliet negribīgi, tomēr ir uzņēmušās atbildību. Taču ir skaidrs, ka ar atbildību vien nepietiek, gūtās mācības ir arī jāliek lietā.

Taču paliek arī daudzi jautājumi par plašāku valsts attīstību. Kāpēc pēdējos gados mēs nespējam laikā un kvalitatīvi uzbūvēt slimnīcu korpusus, īstenot “Rail Baltica” projektu un bieži vien mēs vienkārši atbaidām investorus? Kādēļ mums joprojām vērtētāju un kritizētāju ir vairāk nekā darītāju? Kāpēc bieži vien mums nav ideju cīņas, bet mēs domājam par jauniem aizliegumiem? Kāpēc sākotnēji mēs uz visu skatāmies ar aizdomām, nevis cenšamies cits citam uzticēties?

Patiesību sakot, mēs zinām visas savas kaites, mēs zinām, ka mēs esam savā ziņā kaut kur uz procesu, nevis uz rezultātu orientēta valsts pārvalde. Mēs jau šobrīd esam iekavējuši piešķirtā Eiropas Savienības finansējuma apgūšanu, jo ikviena Eiropas projekta sīkākā detaļa tiek skaņota valdības līmenī. Un tā īsti nav Briseles prasība. Turklāt, kā jau es teicu, bieži vien mēs Eiropas Savienības projektu izpildē pat ar uzviju izdomājam savas – jaunas – prasības. Mēs... un, jāsaka, vairāk Saeima, bieži pieņem labus un izsvērtus likumus, bet problēma sākas, kad šie likumi ir jāīsteno, un bieži vien birokrātiskas instrukcijas visas labās likuma domas kaut kur atmiekšķē. Aiz dažādu likumu un normatīvo aktu mūžamežiem bieži vien pazūd ne tikai atbildība, bet pazūd cilvēks un cilvēcība. Pirms kāda laika mēs daudz runājām par birokrātijas mazināšanu, taču tagad viss kaut kā mazliet ir pieklusis. Tā jau nav, ka nekas nenotiek. Notiek. Bet šobrīd... vēl joprojām, tiekoties gan ar cilvēkiem... gan ar uzņēmējiem, es nedzirdu, ka viņi ir sajutuši šī darba rezultātus.

Mums kopumā kā sabiedrībai, mums kopumā kā valsts pārvaldei ir jāsāk uzticēties cilvēkiem un jārada pārliecība, ka arī cilvēki var uzticēties valstij. Mums pašiem par to ir jābūt pārliecinātiem. Tas jautājums joprojām ir: vai Latvija ir valsts, kurai rūp sabiedrības viedoklis, vai mums šajā jomā tomēr ir jāpilnveidojas? Mana atbilde: jā, Latvijas valstij rūp cilvēku viedoklis, jā, Latvijas valstij rūp sabiedrība, bet – jā, mums vēl ir arī daudz, ko darīt.

Satversme piešķir Latvijas vēlētājiem tiesības iesniegt Saeimai likumprojektus, taču šīm tiesībām ir jābūt ne tikai teorētiskām, šīm tiesībām ir jābūt arī praktiski īstenojamām. Tādēļ jau martā iesniedzu jums likumdošanas iniciatīvu, kas paredz lielāku valsts iesaisti parakstu vākšanā par vēlētāju piedāvātajiem likumprojektiem. Tāpat arī iesniedzu iniciatīvu par kandidātu izvirzīšanu Latvijas Bankas prezidenta, valsts kontroliera un tiesībsarga amatiem. Šo iniciatīvu mērķis ir mazināt politisko apsvērumu lomu kandidātu izvirzīšanā, bet reizē ar referendumu iniciēšanu – palielināt sabiedrības uzticību. Tā nav panaceja, tie ir mazi soļi, tie ir paveicami soļi, bet ar katru mazu soli, es esmu pilnīgi pārliecināts, mēs varam sākt atgūt sabiedrības uzticēšanos. Un es esmu pārliecināts, ka arī jums katram ir savas idejas, ka arī jūs to vēlaties, un es domāju, ka arī šīm idejām vajadzētu tikt apspriestām šeit, Saeimā. Es tiešām aicinu jūs tās īstenot.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Šo laiku nevar nosaukt par mierīgu – gan Eiropā, gan tagad jau arī Tuvajos Austrumos plosās karš. Lai arī vārdos to saprotam, tomēr mums ne vienmēr veicas ar darbiem. Kuram gan nepatīk pēc modinātāja zvana atskanēšanas laiski pagriezties uz otriem sāniem, noņurdot: “Gan jau mums vēl ir kādas piecas minūtes.” Patiesību sakot, ne Eiropai, ne Latvijai šo piecu minūšu vairs nav. Mums ir jāceļas un jārīkojas tagad.

NATO sabiedroto klātbūtne Latvijā ir izaugusi līdz brigādes līmenim Kanādas vadībā. Sabiedrotie un to kuģi nodrošina fizisku klātbūtni gan mūsu gaisa telpā, gan Baltijas jūrā. Mēs kopā esam stipri, taču katram ir darāmi arī savi mājasdarbi, un mums to ir ļoti daudz. Jau tagad mums ir nepieciešamas konkrētas militārās spējas un ieguldījumi militārās infrastruktūras attīstībā, taču kara attīstība Ukrainā parāda, ka ar klasisku pieeju nepietiek. Patiesību sakot, mums jāgatavojas nākotnes, nevis pagātnes karam. Jāgatavojas, lai tas nenotiktu, bet ir jāgatavojas. Un 5 procenti no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai un drošībai nav tikai skaitlis. Nauda pati nešauj, zem tās nevar patverties apdraudējuma gadījumā. Mums ir jārūpējas, lai mūsu un NATO aizsardzības plāni būtu balstīti reālās spējās.

Bet es arī gribu teikt atzinīgus vārdus Ministru kabinetam. Tie lēmumi, kas ir pieņemti un kas tiek īstenoti, ir pareizi un savlaicīgi, un es domāju, ka būs vēl. Arī Hāgas samitā mēs aicināsim katru NATO sabiedroto ieguldīt vairāk un ātrāk. Mums arī ir skaidrs, ka mūsu pašu mājasdarbu sarakstā, lai gan ir sākts, bet jāturpina strādāt pie civilās aizsardzības, militāri civilās sadarbības un arī plašas sabiedrības iesaistes valsts aizsardzībā. Savā ziņā gan mūsu lēmumi šeit, gan Hāgas samits nākamnedēļ būs lielā mērā patiesības mirklis.

Dāmas un kungi! Cilvēku sajūtas atspoguļojas arī demogrāfijas rādītājos – mūsu paliek mazāk. Pagājušajā gadā Latvijā piedzima mazāk nekā 13 tūkstoši bērnu. Pēc 20 un 30 gadiem problēma būs reāla, un, es teiktu, problēma būs ļoti dārga. Prognozes rāda, ka turpmāko 25 gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits var samazināties par 100 tūkstošiem cilvēku. Un arī šajā jomā modinātāja zvans ir skanējis jau sen. Šobrīd gan ir sajūta, ka esam tā kā pietrūkušies, piecēlušies gultās sēdus, izberzējuši acis un ieraudzījuši, ka nav labi, ka savā ziņā jau esam aizgulējušies.

Taču, ja mēs gribam šo situāciju, pirmkārt, apturēt... un labot – un labot to gadu garumā, jo ar vienu mēnesi un ar vienu lēmumu nepietiks –, tad lēmumi ir jāpieņem šodien. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka ir konkrēti darbi, kas ir darāmi jau nākamā gada budžetā. Ir jāpārskata pabalstu apmēri. Bērna kopšanas pabalsts – pēdējo reizi akceptētais 2014. gadā – bija 50 procenti no minimālās algas. Paskatīsimies, kā ir šodien, – tie ir tikai 20 procenti. Nepietiek tikai ar vienreizēju pabalsta palielināšanu, ir nepieciešams ieviest arī tā regulāru pārskatīšanu un indeksāciju.

Ar pabalstu pārskatīšanu vien demogrāfijas situāciju atrisināt nevar. Nevar tikai ar pabalstiem risināt ģimenes politiku, taču tas ir būtisks, skaidrs valsts signāls, ka tā šo problēmu uztver nopietni. Mums arī jāiegulda mātes un bērna veselības aprūpē un mājokļu pieejamībā jaunām ģimenēm. Arī izglītība ir būtisks demogrāfijas faktors. Izglītoti cilvēki visos vecumos ir kritisks resurss demogrāfiskās lejupslīdes apstākļos. Izglītība un mācīšanās – tas vairs nav tikai par bērniem un jauniešiem, tā jau ir visas sabiedrības attīstības norma.

Katru dienu mēs katrs jebkurā vecumā apgūstam jaunas zināšanas un prasmes, jo mūsdienās konkurence ir arī par to, kurš māk mācīties un lietas dara ātrāk. Tādēļ svarīgi arī šajos spaidīgajos apstākļos, kad būs daudz jārunā par budžeta izdevumu salāgošanu ar mūsu prioritātēm, neaizmirst arī vēl vienu ļoti svarīgu uzdevumu – izglītotu un gudru sabiedrību.

Nākamā gada budžetam, lai cik sarežģīti to būtu sastādīt, ir jāatspoguļo šīs pamata prioritātes. Šie lēmumi, kas rezultēsies nākamā gada budžetā, būs ar ilgstošu ietekmi ne tikai 2026. gadā, bet arī daudz, daudz ilgākā laika posmā. Tie ir lēmumi mūsu nākotnes vārdā.

Godātā Saeima! Nākamais jūsu darba gads faktiski ir pēdējais pilnais darba gads šai Saeimai. Jūs jau sākat gatavoties vēlēšanām nākamā gada oktobrī. Savā ziņā tas būs patiesības mirklis gan par solīto un padarīto, gan par solīto un nepadarīto. Es domāju, ka mēs visi labi apzināmies – sabiedrība nav akla, tā redz, kurš ir strādājis visu laiku un kurš eksāmenam gatavojas pēdējā brīdī. Vērtējums var būt dažāds – no laba līdz bargam. Tādēļ, es domāju, mums visiem kopā ir svarīgi pēdējo gadu aizvadīt jēgpilni, bet bez pamatīgas un cienīgas studentu pirmseksāmenu panikas sajūtas.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Dosim ne tikai cerību, bet arī patiesi pamatotu ticību mūsu cilvēkiem, ka mūsu Latvija augs, ka pēc pieciem vai desmit gadiem mēs dzīvosim labākā un stiprākā valstī, ka pēc gadiem mums apkārt būs laimīgāki un pamatoti pārliecinātāki cilvēki! Strādāsim, darīsim un nesīsim sabiedrībai labo! Darbos pamatota vīzija par stiprāku un laimīgāku Latviju! Laika nav daudz, paveicamo darbu gan. Strādāsim visi kopā mūsu skaistās Latvijas labā!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Valsts prezidentam par uzrunu.

___

Turpinām Saeimas sēdi.

Par iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Pieprasījumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā deputātu Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Raimonda Bergmaņa, Māra Kučinska, Laura Lizbovska, Lindas Matisones, Ingmāra Līdakas, Edgara Putras, Česlava Batņas, Aivas Vīksnas pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par 2025. gada pašvaldību vēlēšanu norises slikto organizāciju”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr. 893/Lp14) un Juridiskās komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr. 981/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Lauras Smukules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Inas Svilānes atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Daigas Kameņevas ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Māra Zviedra ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā paziņojumu par Ingas Bērziņas 14. Saeimas deputātes pilnvaru atjaunošanu. Komisija lūdz paziņojumu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Viļa Sruoģa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Andreja Svilāna 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 840/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025. gada 10. septembrim”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Jura Jansona atbrīvošanu no tiesībsarga amata”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru prezidente Evika Siliņa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un līdz turpmākajam komisijas lēmumam izslēgt no sēdes darba kārtības 26. punktu – likumprojektu “Grozījumi Ostu likumā” otrajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru prezidente Evika Siliņa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Deputāti Zanda Kalniņa-Lukaševica, Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa un Harijs Rokpelnis lūdz iekļaut minēto likumprojektu sēdes darba kārtībā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana”.

Paziņojums par Ingas Bērziņas 14. Saeimas deputātes pilnvaru atjaunošanu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Labrīt, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze, cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā esmu pilnvarots paziņot, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5. panta otro daļu un Ingas Bērziņas 2025. gada 12. jūnija iesniegumu ar lūgumu atjaunot Saeimas deputātes mandātu, kuru viņa bija nolikusi uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku, tiek atjaunotas Ingas Bērziņas 14. Saeimas deputātes pilnvaras. Līdz ar to 14. Saeimas deputāta pienākumus beidz pildīt Ģirts Valdis Kristovskis, kura mandātu Saeima apstiprināja uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Ingu Bērziņu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

___

Lēmuma projekts “Par Viļa Sruoģa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 18. jūnija sēdē konstatēja, ka saskaņā ar Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 10. panta pirmo daļu Aleksejs Rosļikovs ir zaudējis Saeimas deputāta mandātu. Nākamais deputāta amata kandidāts no partijas “Stabilitātei!” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā Ruslans Vereščagins ir atteicies uzņemties 14. Saeimas deputāta pienākumus. Nākamais kandidāts aiz viņa – Vilis Sruoģis – ir piekritis uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus, kā arī apliecinājis to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija aicina atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Viļa Sruoģa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Sēdes vadītāja. Aicinu dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

V. Sruoģis.

Es, Vilis Sruoģis, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Aicinu vēlreiz dot svinīgo solījumu, jo nebija ietverts vārds “Latvijas”.

V. Sruoģis. Es, Vilis Sruoģis, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Viļa Sruoģa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Aicinu deputātu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. (Aplausi.)

___

Lēmuma projekts “Par Andreja Svilāna 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 18. jūnija sēdē konstatēja, saskaņā ar Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 10. panta pirmo daļu Māris Sprindžuks ir zaudējis Saeimas deputāta mandātu. Nākamais deputāta amata kandidāts no partiju apvienības “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ir Andrejs Svilāns, kurš ir piekritis uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus, kā arī apliecinājis to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija aicina atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Andreja Svilāna 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Aicinu Andreju Svilānu dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

A. Svilāns.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Prezidij! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti!

As, Andrejs Svilāns, apsajamuot Saeimas deputāta omota pīnuokumus, Latvejis tautys prīškā svineigi sūlu byut uzticeigs Latvejai, styprynuot juos suverenitati i latvīšu volūdu kai vīneigū vaļsts volūdu, aizstuovēt Latveju kai naatkareigu i demokratisku valsti, sovus pīnuokumus piļdeit gūdpruoteigi i pēc lobuokuos apziņis. As apsajamu īvāruot Latvejis Satversmi un lykumus.

Sēdes vadītāja. Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Andreja Svilāna 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Aicinu deputātu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. (Aplausi.)

___

Turpinām. Darba kārtībā – “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ugandas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Latvijas Dievturu sadraudzes likums” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts (Starpsauciens: “Balsojumu!”)... Balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Latvijas Dievturu sadraudzes likums” nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Liepiņas, Maijas Armaņevas, Edmunda Zivtiņa, Viktorijas Pleškānes un Kristapa Krištopana iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks Latvijas Republikas Satversmē noteikt, ka valsts atzīst, ka pastāv tikai divi dzimumi – vīrietis un sieviete –, un neveicina, kā arī neatbalsta mākslīgi veidotu dzimšu izplatību.

Daudzi saka: tas ir pārāk vienkārši un pašsaprotami, ka ir tikai divi dzimumi – vīrietis un sieviete –, tāpēc neesot nekādas vajadzības to nostiprināt Satversmē, jo tad jau Satversmē būtu jāpasaka arī, ka diena ir diena un nakts ir nakts. Nē, tas sen vairs nav pašsaprotami, ka ir divi dzimumi, jo pāri pasaulei un mūsu valstij veļas propagandas vilnis, kas diemžēl tiek atbalstīts visaugstākajā politiskajā līmenī. Pati esmu saskārusies ar anketām, kurās ir jāatzīmē dzimums – vīrietis, sieviete vai cits. Kas ir šis “cits”, ja ir tik pašsaprotami, ka ir tikai divi dzimumi?

Par normu tiek padarīta relatīvo dzimumu teorija, kurā tiek apgalvots, ka var būt ļoti daudz dzimumu – dženderu –, kā nu kuram liekas. Pat Vikipēdijā var atrast dženderu jeb dzimšu sarakstu ar ļoti daudz dženderu nosaukumiem, kas jums pat sapņos nav rādījušies – dženderbenders, polidženders un kalabai. Ir dažādi saraksti – ar 72, 97, 107 dzimumiem. Un gūglē ir ieraugāma pat 1000 dzimumu liste. Un tā nav trako māja, tā ir šodienas realitāte, kurā tiek skalotas smadzenes veselai paaudzei, un daļa to uztver pilnīgi nopietni.

28. jūnijā Rīgā notiks praids, kurā, kas to zina, šogad kopā ar “PROGRESĪVAJIEM”, iespējams, soļos arī Nacionālā apvienība. Tāpēc es vēlos jautāt “Nacionālajai apvienībai” – vai jums vēl joprojām ir pašsaprotami (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

R. Petraviča.... ka ir tikai divi dzimumi? Par to mēs šodien balsojumā pārliecināsimies. Turklāt tas viss ir nonācis tik tālu, ka ir jābūt drosmei, lai šo pašsaprotamību, normalitāti un veselo saprātu aizstāvētu pret atklātiem murgiem, kas tiek lobēti augstākajā politiskajā līmenī, jo entie dzimumi tik tiešām ir murgi.

Tāpēc es šodien jūs aicinu runāt skaidri, atbildīgi un drosmīgi gan pret sevi, gan pret Latvijas tautu, kuras vārdā mēs šeit strādājam, nebaidīties, ka mūs apsaukās kāds no Sorosa finansētām organizācijām, augsta ranga progresīvi Eiropas Savienības politiķi vai starptautiskie lobiji. Ierosinu atbalstīt mūsu Satversmes grozījumus, ar kuriem būtu nepārprotami noteikts: Latvijā eksistē tikai divi dzimumi – vīrietis un sieviete.

Šī nav politiska kaprīze, šī ir vajadzība pēc skaidrības laikā, kad bioloģiskie fakti tiek sajaukti ar ideoloģijām. Cilvēka dzimums ir objektīva, zinātniski noteikta realitāte, kas balstīta ģenētikā, anatomijā un fizioloģijā. Vīrietis un sieviete – tā nav sociāla konstrukcija. Tas ir dabisks pamats mūsu esībai un turpinājumam.

Protams, mūsdienu sabiedrībā katram ir tiesības asociēties, ar ko viņš vēlas un kā viņš jūtas. Mēs taču dzīvojam brīvā valstī. Ja kāds vēlas identificēt sevi kā pretējā dzimuma pārstāvi vai kādu dzīvnieku vai citu – izdomātu – būtni, tas ir viņa personiskais jautājums, taču šādas individuālās izjūtas nevar būt pamats tam, ka mēs izkropļojam valsts likumu.

Amerikas Savienotajās Valstīs jau vairākos štatos ir pieņemti normatīvie akti, kuros tiek nostiprināts, ka dzimums ir bioloģisks un tas pastāv tikai divās formās. Līdzīgas diskusijas notiek arī Eiropā. Un pienācis laiks arī Latvijai stingri un bez vilcināšanās atzīt skaidrus un pašsaprotamus cilvēku sabiedrības pamatjēdzienus: vīrietis un sieviete, māte un tēvs... jā, mamma un tētis, nevis vecāks numur viens un vecāks numur divi. Mēs nedrīkstam ļaut ideoloģiskajam spiedienam vai sociāliem eksperimentiem ietekmēt mūsu bērnu izglītību, sabiedrības drošumu un valsts pamatprincipus.

Satversme ir mūsu pamats, un tā nedrīkst balstīties uz interpretācijām, kas noliedz realitāti un dabu. Tāpēc aicinu kolēģus no visām frakcijām atbalstīt šo priekšlikumu – nostiprināt Satversmē, ka pastāv tikai divi dzimumi.

Paldies. (Starpsauciens: “Bravo!” Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Runāt “pret” pieteikusies deputāte Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti un deputātes! Kolēģi un kolēģes! Vēlētāji un vēlētājas! Latvijas iedzīvotāji un iedzīvotājas! Šī ir mana pirmā runa no šīs tribīnes. Tas tiešām ir ļoti liels pagodinājums, bet arī pienākums iestāties pret mūsu valsts un Satversmes diskreditēšanu, ar ko cenšas nodarboties partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Tiešām skumji, ka laikā, kad Latvijas politikā absolūtai prioritātei vajadzētu būt valsts, kā arī sociālās drošības jautājumiem, mēs šeit esam spiesti nodarboties ar pilnīgām muļķībām. Laikā, kad Latvija ir tikko ievēlēta ANO Drošības padomē un mums ir iespēja aktualizēt mums eksistenciāli svarīgos jautājumus uz starptautiskās skatuves visaugstākajā līmenī, kāda partija ir nolēmusi, ka ir piemērots brīdis, lai Latviju censtos padarīt par starptautisku izsmieklu. Ar šādām muļķībām Saeimai nevajadzētu nodarboties nekad. Darīt to tagad, kad pasaule ir gatava Latvijā ieklausīties nedaudz vairāk, ieklausīties, kad mēs runājam par to, cik svarīgi ir neļaut agresoram uzvarēt, ir vienkārši kaitnieciski – censties mūsu valsti pasaulē parādīt kā tādu, kuras tautas priekšstāvjiem nav nekā labāka, ko darīt, kā bezmērķīgi ķēpāties pa savu konstitūciju.

Varbūt mums vajadzētu ierakstīt Satversmē, ka Latvijā katru dienu spīd saule. Ja tas piepildītos, vismaz nedaudz uzlabotos Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāte un mentālā veselība. Nemaz nerunāsim par to, cik vājprātīgi šis izskatās mūsu sabiedroto – Rietumu demokrātiju – acīs. Vairāk nekā 30 valstis un to iedzīvotāji ir gatavi palīdzēt aizstāvēt mūsu brīvību un demokrātiju. Mēs te nodarbojamies ar pilnīgu farsu.

Šie grozījumi nav par bērnu tiesībām, piemēram, bērnu tiesībām dzīvot brīviem no vardarbības un nabadzības. Atgādināšu – katrs ceturtais bērns Latvijā dzīvo nabadzībā. Šie grozījumi nav par tiesībām vai risinājumiem, šie grozījumi ir tikai par naidu. Šie grozījumi ir par naidu pret visiem Latvijas LGBT kopienas cilvēkiem. Šie grozījumi ir tiešs turpinājums tam laikam, kad Latvijas vārds Eiropas un pasaules ziņu virsrakstos izskanēja sakarā ar politisko vardarbību pret LGBT kopienu, kurā piedalījās tieši tie paši cilvēki, kas šos grozījumus ir iesnieguši šoreiz.

Varbūt kādam liekas, ka šie Satversmes grozījumi nav nekas tāds... neko tādu nenozīmē un nekādu kaitējumu nenodarīs. Mēs nedrīkstam atdot velnam mazo pirkstiņu, jo viņš paņems visu roku. Šie grozījumi ir turpinājums naida politikai, kas tiek apzināti un mākslīgi veidota jau vairāk nekā 20 gadus. Un tas nebeigsies – nekad šie naida kurinātāji neliksies mierā. Tas beigsies ar to, ko paveica viņu sabiedrotie Ugandā, cilvēki, kurus viņi aicināja uz Rīgu un ar kuriem kopā kurināja naidu 2005. un 2006. gadā. Tas beidzās ar likumiem, kas paredz nāves sodu LGBT+ kopienas cilvēkiem. Un cilvēki reāli tiek nogalināti. Nav pilnīgi neviena iemesla cerēt vai ticēt, ka tas nav tas, ko grib šī naida kustība arī Latvijā. Mēs nedrīkstam to pieļaut, nedrīkstam iet nevienu soli šajā virzienā.

Mīļie Latvijas kvīri! Man ir liels prieks satikt jūs šodien pie Saeimas un dzirdēt jūsu balsis. Man ir ļoti skumji, ka jums un mums vēl joprojām ir jācīnās par lietām, kas citur ir pašsaprotamas, jācīnās pret lietām, kuras daudzās valstīs nevienam pat neienāktu prātā. Es ļoti, ļoti lepojos ar mūsu kopienu un to, cik mēs esam stipri, par spīti šim ārprātīgajam naidam. Es gribu, lai mums nebūtu jābūt tik stipriem un mēs varētu vienkārši dzīvot, un politiķi mūs vismaz liktu mierā. Šobrīd tā nav. Šobrīd mums atkal ir jābūt stipriem.

Labā ziņa ir tāda, ka mēs tādi arī esam. Mūsu kopiena pārdzīvoja 2005. un 2006. gadu, un mēs pārdzīvosim arī šo. Mēs vienmēr te esam bijuši un būsim, un vienmēr šeit paliksim, un mūsu eksistenci neizdzēsīs ne muļķīgi likumi, ne bezjēdzīgi Satversmes grozījumi. Mēs dzīvosim par spīti tiem šodien un katru dienu, līdz visi būsim brīvi.

Aicinu balsot “pret”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām komisijām un Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 32, atturas – 5. Likumprojekts komisijām nodots. (Ovācijas.)

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edgara Putras, Ingmāra Līdakas, Jāņa Vitenberga, Valda Maslovska, Edmunda Teirumnieka, Mārtiņa Felsa un Māra Kučinska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Medību likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Runāt “par” pieteicies deputāts Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Cienījamie kolēģi! Staltbriedis kā dzīvnieks Latvijas faunai iepriekš nav bijis raksturīgs dzīvnieks. Tas Latvijā ir ienācis baronu laikos, kad šeit tika izveidoti briežu dārzi. Protams, pārmaiņu laikos šos dārzos mītošos dzīvniekus palaida brīvībā, un šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, ka pēdējos 20 gados šo dzīvnieku skaits ir pieaudzis 2,6 reizes. Tie nav procenti, tās ir reizes. Šobrīd ir uzskaitīti apmēram 68 tūkstoši dzīvnieku, protams, cik to ir precīzi, neviens nezina, bet tam ir sekas.

Ļoti lieli postījumi ir lauksaimniecības zemēs, mežsaimniecībā, jaunaudzēs. Šo dzīvnieku izraisīto avāriju skaits uz autoceļiem ir mērāms nu jau vairāk nekā 2000 gadījumos un ar tendenci pieaugt. Plus – mūsu lielākais mežu apsaimniekotājs “Latvijas valsts meži” ik gadu izmanto sešus miljonus savu līdzekļu, lai daļēji novērstu šos postījumus. Bet diemžēl ir vietas, kurās visi aizsardzības pasākumi ir neefektīvi, respektīvi, tiek noēsti pat 80–90 procenti no jaunaudzes. Lai arī Valsts meža dienests ar dažādiem rīkojumiem mēģina šo situāciju labot, joprojām Latvijā ir platības – apmēram 40 tūkstoši hektāru –, kurās staltbriežus nav iespējams medīt, jo šobrīd ir noteikti 1000 hektāri meža staltbriežu govju un teļu medniecībai un 2000 hektāri – staltbriežu buļļu medniecībai.

Postījumi nav tikai mežā, tie ir visur, arī lauksaimniecības zemēs. Personīgi zinu gadījumus, kad vienā naktī ir noēsti 40 hektāri ziemas rapša. Tie ir apmēram 70 tūkstoši... zaudējumu gadā. Tas tiek izdarīts vienā naktī. Būtu tikai normāli...

Šo jautājumu pagājušajā Saeimā centās risināt bijušais JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģis Atis Lejiņš, bet diezgan radikāli – grozīt šo platību. Es piedāvāju platību negrozīt – 1000 un 2000 hektāru paliek, bet šajā zemē ieskaitīt ne tikai meža zemi, bet arī pārējo. Tādējādi būtu atviegloti noteikumi un arī birokrātija šajā jautājumā samazināta. Protams, šī pārpilnā populācija... Mani uztrauc mutes un nagu sērga, kas šobrīd ir Vācijā, Slovākijā, Ungārijā... ja tā atnāks uz Latviju... Brieži ir pārnadži, un, ja šī slimība skars pārnadžus, tā diemžēl var kļūt par otro Āfrikas cūku mēri, šī problēma var kļūt aktuāla un nekontrolējama.

Tāpēc šie likuma grozījumi ir paredzēti pirmām kārtām, lai varētu medīt platībās, kurās šobrīd nav iespējams medīt, otrām kārtām tas dotu medniekiem iespēju pielietot nakts redzamības optiku un termokameras, bet ar nosacījumu, ka tas ir vietās, kurās tiešām ir ļoti lieli postījumi un Valsts meža dienests ir pieņēmis lēmumu, ka trīs gadus pēc kārtas šī populācija ir jāsamazina kontrolēti. Tas, kolēģi, nav pretrunā ar Bernes konvenciju un attiecas tikai uz noteiktām platībām.

Ceru, ka šie grozījumi kaut nedaudz, tomēr šo situāciju varētu labot. Mēs atgrieztos pie tā... Arī zemkopības ministra uzstādījums ir šo populāciju samazināt aptuveni līdz 40 tūkstošiem īpatņu šībrīža 68 tūkstošu vietā, kas būtu samērīgi, jo bez postījumiem mēs neiztiksim nekad. Ja šie postījumi skar pārdesmit hektāru uz saimniecību, nevis tuvojas simtam, tad tie ir absorbējami. Ja tiek noēsta visa potenciālā raža vai jaunaudze, protams, tas jau ir cits stāsts, un tā ir ļoti liela problēma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Kā saka, nav man liels medību stāžs... mednieka – 35 gadi par mednieku un pirms tam vēl kādus četrus par dzinēju esmu gājis. Jāsaka, ka medību tradīcijas ir tūkstoš gadu senas... un Medību likums... Nu jā, vēl vairāk – tā ir viena no vecākajām... senākajām profesijām. Divas tik tādas ir, ja jūs zināt, par ko es runāju. Bet, runājot par šo likumprojektu...

Šeit ir vairāki punkti. Tātad nakts redzamības, siltuma uztveršanas ierīces, ar ko var medīt postījumos... apvienot meža zemes ar pļavām un... Šie ir labi priekšlikumi. Faktiski šobrīd jau notiek tā medīšana uz postījumiem... lai nenodarītu postu, tā teikt, selektīviem briežiem... un labāk varētu to saskatīt. Tur zināmas pretrunas ir, un, protams, arī šie sīkie pārkāpumi, bet tas ir tikai tāpēc, ka cilvēki – mednieki – grib uzturēt savus kolektīvus, savas platības pietiekami labā situācijā, lai tās būtu izkoptas.

Un kāpēc es runāju “pret”? Tāpēc, ka man ir vairākas neskaidrības. Izrunājoties ar mednieku kolektīviem un asociācijām, nav skaidrības par to, kā tas tiks nodrošināts, jo šī problēma, kas skar briežus un postījumus, faktiski ir tikai Dienvidkurzemē (Starpsauciens: “Meli!”), Dienvidkurzemē (Starpsaucieni.)... tikai Dienvidkurzemē. (Starpsaucieni.) Līdz ar ko tagad vērt vaļā likumu, nesaskaņojot un neizrunājot to ar visu... Es saprotu, ka ir jāregulē jautājumi, kas skar gan nakts redzamības tēmēkļus, gan zemes apvienošanas... lai būtu... Tie ir normāli jautājumi, tam ir jābūt, bet, manā skatījumā, to visu var regulēt ar medību noteikumiem, nav mums obligāti jāver vaļā Medību likums, jo, būsim godīgi, šis likums aizies uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Un kas mums vada Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju? Un ko mēs gribam, lai šajā likumā ieraksta iekšā? Es nezinu, šnepju medības mēs jau esam zaudējuši, ko vēl zaudēsim?

Mana pārliecība ir tāda, ka šim likumprojektam nav jābūt Saeimā, bet ir jāiet noteiktajā kārtībā caur Ministru kabinetu, lai tur tas viss padziļināti tiktu izpētīts, izrunāts, lai nebūtu nekādu pārpratumu, lai cilvēki savstarpēji, kā saka, cits citu būtu sapratuši. (Starpsauciens: “Tā ir birokrātija!”) Tā nav birokrātija, tā ir cieņpilna attieksme pret tik ļoti nopietnu likumu. Medības – tās nav nekādas slepkavības, tās ir tradīcijas, tās ir tūkstoš gadu tradīcijas. Mēs to uztveram kā tikai kaut kādus dzīvnieku masas regulēšanas pasākumus. Tas ir pilnīgi aplami. Šobrīd jau pastāv iespēja, ja ir postījumi, dabūt papildu licences. Ja zemnieki sūdzas par postījumiem, tātad mednieki slikti strādā, nu, citu es pateikt nevaru. Pierīgā – Mārupē, Olainē – zemnieki nesūdzas, tāpēc ka mednieki dara savu darbu. Tas ir darbs zināmā mērā. Un tagad vērt vaļā faktiski tikai vienas Dienvidkurzemes dēļ šo likumu – es uzskatu, ir pilnīgi nevajadzīgi.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es tiešām aicinu šoreiz neatbalstīt, bet laist caur Ministru kabinetu, lai tie jautājumi, kas ir jāatrisina, tiktu atrisināti, bet nekas cits netiktu ievazāts iekšā. Mums ir jādomā, ko ar vilkiem darām. Eiropa saka – vilkus šaut nevar, bet vilki posta saimniecības un tos pašus briežu barus. Kas ir ar dambriežiem? (Starpsauciens.) Putras kungs, vai jūs pats esat mednieks? Cik ilgi?

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli. Zivtiņa kungs, nesarunāties!

E. Zivtiņš. Tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs nenodot šo likumprojektu komisijai. Lai tas iziet caur Ministru kabinetu! Man liekas, tas būtu pareizi. Jā, tas būs ilgāk, bet tas būs daudz pareizāk.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Medību likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 15, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Iesniegtas divas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Latvijas Dievturu sadraudzes likums”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Komisija lūdz iekļaut likumprojektu sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām ar sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Ukrainas uzaicināšanu NATO”, ko iesniegusi Ārlietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Izskatām šīsdienas sēdē.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts, ko iesnieguši deputāti Artūrs Butāns, Uģis Mitrevics, Raivis Dzintars, Jānis Grasbergs, Jānis Vitenbergs, Jurģis Klotiņš, Edvīns Šnore, Ilze Indriksone, Jānis Dombrava un Edmunds Teirumnieks “Par nodokļu sloga līdzsvarošanu ASV un citu ārvalstu investoriem Latvijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? (Starpsauciens: “Jā, ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums... deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt... vai “pret”... Butāna kungs ir “par”.

Lūdzu, vārds deputātam Artūram Butānam. “Par”, ja?

A. Butāns (NA).

Cienītās dāmas! Godātie kungi! Tātad šis “Nacionālās apvienības” iesniegtais lēmuma projekts vērš jūsu uzmanību uz situāciju par nodokļu slogu ASV investoriem un skar arī citu valstu investorus. Pašreizējā Latvijas nodokļu piemērošanas kārtība veido nevienlīdzīgu nodokļu slogu ārvalstu, tostarp ASV, individuālajiem investoriem. (Mēs runājam šeit par privātām personām!) Jo dividenžu izmaksas no Latvijā reģistrētām sabiedrībām tiek apliktas ar uzņēmumu ienākuma nodokli, bet starptautisko nodokļu konvenciju atvieglojumi fiziskām personām – nerezidentiem – netiek piemēroti, kā rezultātā rodas, konvenciju izpratnē, ne juridiska, bet faktiska nodokļu dubultā aplikšana.

Un šī problēma ir arī jūsu – koalīcijas – redzeslokā. Arī Ministru prezidente ir ļoti labi informēta par šiem jautājumiem, un arī Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē, kad notika sēdes ar ASV Tirdzniecības palātas, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras līdzdalību, ar iesaistītajām ministrijām, Ministru prezidentes ziņojums sabiedrībai un investoriem pēc šīs sanāksmes bija: problēma ir saprasta, un tā ir jāatrisina. Nevis “meklēsim” vai “var atrisināt”, bet “jāatrisina”.

Nu, lūk, un tad jau mēs tālāk Saeimā, apakškomisijā, šo jautājumu skatījām, uzklausot... gan ASV vēstniecības pārstāvji bija pie galda, gan LIAA, gan Ekonomikas, gan Finanšu ministrijas pārstāvji, arī investori, teiksim, Tallija kungs, kas ir lielākais investors šeit, Latvijā, no Amerikas Savienotajām Valstīm. Un konsenss, pie kā mēs nonācām, bija – ministrijas teica, ka tās strādā, un mēs, lai neuzvestos, nezinu, populāri vai populistiski, uzticējāmies. Varbūt tā bija kļūda, mēs uzticējāmies, ka valdība turēs solījumu un noteiktajā termiņā – līdz 12. maijam – vienosies par risinājumu, kas apmierina visas puses. Vienīgais mūsu lūgums bija iesaistīt sarunās investorus, lai nav tā, ka tikai ministrijas savā starpā meklē risinājumu.

Rezultātā 12. maijs pagāja, pagāja arī 12. jūnijs. Vairāk nekā mēnesi darbs nekust ne no vietas, starp ministrijām notiek pasīva saziņa, bet investīciju piesaistes nav, un šis sarežģītais jautājums nav ticis atrisināts.

Līdz ar to mēs vēlamies atkārtoti vērst uzmanību un uzdot finanšu ministram precizēt... Tie ir aptuveni trīs nodokļi... UIN, IIN un... “Par nodokļiem un nodevām”, arī vieni Ministru kabineta noteikumi, kas ir lēmuma projektā norādīti, kuri būtu jāprecizē, lai investīciju vide būtu sakārtota un investoriem labvēlīga. Un es... droši vien man nav jāatgādina vai jāizskaidro, ka ASV investīciju klātbūtne ir lielā mērā un pilnīgi cieši saistīta arī ar mūsu drošības un stratēģiskajiem jautājumiem.

Līdz ar to šim ir jābūt prioritāram jautājumam. Nevajag atrunāties, ka kaut kas tiek darīts, jo līdzšinējos termiņos diemžēl nekas no jūsu puses nav izdarīts. Tā ka esam vienoti šajā jautājumā, sakārtojam to, lai investīciju vide šeit ir pievilcīga, jo skaidrs, ka katra ASV investīcija Latvijā stiprina arī drošības situāciju.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds “pret” deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis ir jautājums, kurā es pilnīgi piekrītu Butāna kunga teiktajam, ka Latvijai ir ļoti svarīgi atrast risinājumu, kā mūsu politika attiecībā uz investīciju piesaisti var būt draudzīga attiecībā pret mūsu stratēģiskajiem partneriem, pret tiem investoriem, ko mēs vēlamies piesaistīt no NATO dalībvalstīm, no OECD valstīm, un vienlaikus arī nodokļu sistēma nekļūst nedraudzīgāka Latvijas uzņēmējiem.

Šis jautājums patiešām kādu laiku ļoti aktīvi ir gan valdības, gan Saeimas darba kārtībā.

Gan es personīgi, gan premjerministre ir iedziļinājusies šajā jautājumā un meklē risinājumu. Tieši, kā Butāna kungs minēja, šajā jautājumā premjerministre ir iesaistījusi Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomi. 10. aprīlī padomē šis jautājums tika izvērtēts un tika dots ļoti konkrēts uzdevums Finanšu ministrijai – sagatavot normatīvā regulējuma grozījumus ar mērķi nodrošināt nodokļu sloga līdzsvarošanu ārvalstu investoriem, izvērtējot to ārvalstu investoru grupu tvērumu, uz kurām minētais risinājums būtu attiecināms.

Šeit mums ir jābūt godīgiem un atklātiem. Jā, Finanšu ministrija nav ievērojusi uzdevumam doto termiņu. Ir pagājis ilgāks laiks, un šis uzdevums vēl nav izpildīts, un ir pamatoti Finanšu ministrijai to atgādināt. Ir lietas, kurās mums kā koalīcijai ir jāatzīst, ka kāds darbs nav izpildīts noteiktajā termiņā.

Mums priekšā starp šo dienu un nākamo Saeimas sēdi... Saeimai ir sesijas pārtraukums, bet tas nenozīmē, ka nestrādā Saeima vai nestrādā valdība un ministrijas. Tādēļ es aicinu, godātie kolēģi, lai panāktu maksimālo rezultātu un lai maksimāli lietderīgi izmantotu vasaru, un panāktu, ka vai nu Finanšu ministrija iesniedz vajadzīgos likuma grozījumus, vai arī mēs šeit, Saeimā, sadarbojoties tostarp ar apakškomisiju, ko vada Butāna kungs, izstrādājam risinājumu, ko varam rudenī raiti pieņemt.

Lai panāktu risinājumu, kas stiprinās valsts drošību, arī mūsu ekonomisko izaugsmi, būs draudzīgs ārvalstu investoriem un Latvijas uzņēmējiem, es aicinu šo lēmuma projektu nevis iekļaut nākamajā Saeimas sēdē, bet nodot komisijai un turpināt ļoti aktīvu darbu jau līdz nākamajai Saeimas sēdei.

Godātie kolēģi, tādēļ procedurāli šajā brīdī balsosim “pret” un tad balsosim “par” nodošanu komisijai.

Es aicinu to nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Paldies, kolēģi, par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par nodokļu sloga līdzsvarošanu ASV un citu ārvalstu investoriem Latvijā” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 1, atturas – 48. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Izskanēja priekšlikums nodot minēto lēmuma projektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts nodots komisijai.

___

Turpinām. Darba kārtībā – sadaļa “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jurim Viļumam 2025. gada 12. jūnijā.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

___

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Andrim Kulbergam 2025. gada 12. jūnijā.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

___

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Nataļjai Marčenko-Jodko no 2025. gada 17. jūnija līdz 19. jūnijam.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

___

Turpinām ar sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atcelšana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneša Anda Celma atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 10. jūnijā izskatīja lēmuma projektu “Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneša Anda Celma atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Andis Celms ir bijis Jelgavas rajona tiesas, Jelgavas tiesas, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas un Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Andi Celmu no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās ar 2025. gada 1. jūliju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneša Anda Celma atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Olitas Blūmfeldes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 10. jūnijā izskatīja lēmuma projektu “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Olitas Blūmfeldes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Olita Blūmfelde ir bijusi Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnese, Rīgas rajona tiesas tiesnese, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese un Rīgas apgabaltiesas tiesnese.

Olitai Blūmfeldei piešķirts Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības raksts un “sudraba” spalva par ilggadēju priekšzīmīgu darba pienākumu pildīšanu un būtisku ieguldījumu tieslietu attīstībā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Olitu Blūmfeldi no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās ar šī gada 25. augustu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Esam uzklausījuši ziņotāju.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Olitas Blūmfeldes atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Zaigas Ceras atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 10. jūnijā izskatīja lēmuma projektu “Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Zaigas Ceras atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Zaiga Cera ir bijusi Valmieras rajona tiesas tiesnese un Vidzemes apgabaltiesas tiesnese.

Zaigai Cerai piešķirts Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības raksts un “zelta” spalva par nozīmīgu ieguldījumu tieslietu sistēmas un Latvijas tiesību sistēmas attīstībā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Zaigu Ceru no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās ar šī gada 11. novembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Zaigas Ceras atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Gintas Gitas Kukaines atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 10. jūnijā izskatīja lēmuma projektu “Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Gintas Gitas Kukaines atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Ginta Gita Kukaine ir Vidzemes apgabaltiesas tiesnese.

Viņai piešķirts Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības raksts un “zelta” spalva par nozīmīgu ieguldījumu tieslietu sistēmas un Latvijas tiesību sistēmas attīstībā, kā arī tieslietu sistēmas II pakāpes Goda zīme par īpaši nozīmīgu ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Gintu Gitu Kukaini no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās ar šī gada 20. novembri.

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Gintas Gitas Kukaines atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Skaidrītes Hrebtovas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 10. jūnijā izskatīja lēmuma projektu “Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Skaidrītes Hrebtovas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Skaidrīte Hrebtova ir bijusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas un Rīgas pilsētas tiesas tiesnese. Skaidrītei Hrebtovai piešķirts Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības raksts un “sudraba” spalva par ilggadēju, godprātīgu un pašaizliedzīgu darba pienākumu pildīšanu.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Skaidrīti Hrebtovu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās ar šī gada 25. novembri.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Skaidrītes Hrebtovas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Sanitas Rūtenbergas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 10. jūnijā izskatīja lēmuma projektu “Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Sanitas Rūtenbergas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Sanita Rūtenberga ir bijusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas un Rīgas pilsētas tiesas tiesnese. Sanitai Rūtenbergai piešķirts Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības raksts un “sudraba” spalva par ilggadēju, godprātīgu un pašaizliedzīgu darba pienākumu pildīšanu.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Sanitu Rūtenbergu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās ar šī gada 1. decembri.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Sanitas Rūtenbergas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Jānis Patmalnieks, Ingrīda Circene, Inga Bērziņa, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ainars Latkovskis, Irma Kalniņa, Anna Rancāne, Mārtiņš Felss, Uģis Rotbergs, Mārtiņš Daģis un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ingas Bērziņas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Patmalnieks, Ingrīda Circene, Inga Bērziņa, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ainars Latkovskis, Irma Kalniņa, Anna Rancāne, Mārtiņš Felss, Uģis Rotbergs, Mārtiņš Daģis un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ingas Bērziņas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Inga Bērziņa, Agnese Krasta, Ainars Latkovskis, Irma Kalniņa, Mārtiņš Daģis, Jānis Patmalnieks, Alīna Gendele, Atis Labucis, Gatis Liepiņš un Zanda Kalniņa-Lukaševica lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ingas Bērziņas apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ināra Mūrniece, Edmunds Jurēvics, Juris Viļums, Harijs Rokpelnis un Andris Šuvajevs lūdz grozīt darba kārtību un lēmuma projektu “Par Ukrainas uzaicināšanu NATO” izskatīt pirms darba kārtības sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu iesniegumus.

Edmunds Jurēvics, Gundars Daudze, Agnese Krasta, Alīna Gendele un Gatis Liepiņš lūdz pārcelt darba kārtības punktu – lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ingas Bērziņas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” pirms darba kārtības (Starpsauciens: “Pēc!”)... pēc darba kārtības... bet te ir rakstīts “pirms”... pirms darba kārtības 18. punkta. (Starpsauciens: “Pārrakstīšanās! “Pēc”.”) Tātad pārrakstīšanās kļūda. Pēc. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ināra Mūrniece, Edmunds Jurēvics, Juris Viļums, Harijs Rokpelnis un Andris Šuvajevs lūdz grozīt Saeimas šā gada 19. jūnija sēdes darba kārtību un pārcelt darba kārtības 77. punktu – lēmuma projektu “Par Ukrainas uzaicināšanu NATO” (Starpsauciens: “Tas jau ir!”)... Tas jau ir bijis... tātad tas jau ir nolasīts. Labi, paldies. Tātad tikai šis viens. Deputātiem iebildumu nav. Varam turpināt.

___

Darba kārtībā – deputātu Jāņa Patmalnieka, Ingrīdas Circenes, Ingas Bērziņas, Zandas Kalniņas-Lukaševicas, Ainara Latkovska, Irmas Kalniņas, Annas Rancānes, Mārtiņa Felsa, Uģa Rotberga, Mārtiņa Daģa un Edmunda Jurēvica iesniegtais lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Ingas Bērziņas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Sveicināti, kolēģi! Es noteikti lūgšu atbalstīt, jo mēs jau vakar (Nav saklausāms.)... komisijas sēdē skatījāmies... kad notiek šīs rotācijas un kāds ministrs iet projām, mēs jau zinām, ka ministrs nevis vienkārši aiziet projām un paņem atpakaļ Saeimas deputāta mandātu, bet viņš automātiski kļūst arī par kādas Saeimas komisijas vadītāju.

Līdz šim Bērziņas kundze nav darbojusies Pieprasījumu komisijā, bet tagad būs... un uzreiz kļūs par vadītāju. Noteikti, pilnīgi noteikti! Mēs jau zinām, ka droši vien šodien tiks izsludināta komisijas sēde un Bērziņas kundze, visticamāk, tiks ievēlēta par komisijas vadītāju. Tas vienkārši klausītājiem un skatītājiem ārpus šīs zāles, kuri nezina, kā tās lietas notiek. Es izstāstu, ka, visticamāk, tā tas būs.

Bet tos, kas vēlas, aicinu, protams, atbalstīt, ievēlēt – lai darbojas Pieprasījumu komisijā. Jauki. Tā ka laipni aicināta atpakaļ, Bērziņas kundze!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ingas Bērziņas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Andris Šuvajevs, Ainars Latkovskis un Alīna Gendele lūdz grozīt Saeimas šā gada 19. jūnija sēdes darba kārtību un pārcelt darba kārtības 69. punktu – lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram” pirms darba kārtības 19. punkta. (Starpsaucieni: “Nē, nē!” Starpsaucieni.) Kolēģi, tas ir saistīts ar Ministru prezidentes klātbūtni. Tāpēc ir tā. Ir iebildumi? Tad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu priekšlikumu pārcelt darba kārtības 69. punktu pirms darba kārtības 19. punkta! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 33, atturas – nav. Atbilstoši deputātu lūgumam darba kārtība ir grozīta.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Kolēģi, būs vēl paziņojums. Čudara kungam – paziņojums. Lūdzu! (Starpsauciens: “Uz banketu?”)

R. Čudars (JV).

Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisijas locekļus lūdzu sanākt uz sēdi mūsu ierastajās telpās tagad, pārtraukumā, pulksten 11.00.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies 10 deputāti: Anda Čakša, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Irma Kalniņa... Irma Kalniņa? (Starpsauciens.) Dmitrijs Kovaļenko, Nataļja Marčenko-Jodko, Viktors Pučka, Amils Saļimovs, Didzis Šmits un Edgars Zelderis. Didzis ir?

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Pirms mēs turpinām Saeimas sēdi, informēju, ka šī sēde turpināsies līdz pulksten 12.45, tas ir, 15 minūtes ilgāk, tad būs pārtraukums līdz pulksten diviem... stundu un piecpadsmit minūtes... līdz pulksten diviem. Tātad no pulksten 11.00 līdz pulksten 12.45 būs sēdes darba... sesija, tad pārtraukums līdz pulksten 14.00.

___

Turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram”.

Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti, cienītas deputātes, klātesošie ministri! Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatam kā kandidātu es virzu Raimondu Čudaru. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir plaša nozaru ministrija. Šajā ministrijā vienlaikus būs jādomā gan par digitalizāciju un mākslīgo intelektu, gan par pašvaldībām un reģionu attīstību un pēc pēdējām vēlēšanām, kā mēs saprotam, arī par vēlēšanu procesu. Tāpēc mums valdībā ir vajadzīgs cilvēks ar plašu skatījumu, pieredzi un augstu profesionalitāti.

Es domāju, ka Raimondam Čudaram piemīt visas šīs īpašības. Vairāk nekā 10 gadus Raimonds ir bijis Salaspils mērs, tas nozīmē, ka viņš ne tikai zina, kā norit darbs pašvaldībā, bet viņš spēj arī vadīt un attīstīt pašvaldību ilgtermiņā. Mēs visi varam lepoties ar to, kāda šodien izskatās Salaspils salīdzinājumā ar Salaspili, kāda tā bija pirms 20 gadiem. Raimonds ir bijis arī klimata un enerģētikas ministrs, kurš zaudēja amatu, krītot valdībai... mainoties valdībai, un nu jau Raimonds ir pieredzējis Saeimas deputāts, izglītots jurists, kurš orientējas gan valsts pārvaldē, gan likumdošanas procesā, vadot arī Pieprasījumu komisiju. Es domāju, ka tas dos iespēju Čudara kungam negaidīt ieskriešanās procesu, bet viņš kā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs varēs strādāt jau no pirmās amatā apstiprināšanas dienas.

Mēs esam vienojušies par skaidrām prioritātēm, kas būtu... digitālās pārvaldības attīstība un īpaši, kā es jau minēju, mākslīgā intelekta izmantošana arī valsts pārvaldē, protams, strādājot kopā ar privāto industriju, jo ir ļoti svarīgi, ka ne tikai valsts pārvalde attīsta mākslīgo intelektu, bet pati industrija piedalās Latvijas attīstīšanā. Paldies arī Saeimai – jūs pieņēmāt likumu, kas dos iespēju ministrijai turpināt šo darbu kopā ar privāto sektoru.

Ļoti nozīmīgs darbs ir jāveic austrumu pierobežas attīstībā un drošības stiprināšanā austrumu reģionā... un kopumā reģionu izaugsmes veicināšana un ciešāks dialogs ar pašvaldībām – tas ir viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra viens no pamatdarbiem.

Pēc šīm pašvaldību vēlēšanām Saeimas deputāti ir atbalstījuši Valsts prezidenta iniciatīvu par valsts noslēpuma pielaižu piešķiršanu domju priekšsēdētājiem. Tā ka šis arī ir jauns, gana izaicinošs pienākums jaunajam ministram, ar kuru būs jātiek galā, veidojot jaunu praksi.

Kā jau minēju, arī vēlēšanu procesa skrupuloza izvērtēšana un tūlītēja gatavošanās Saeimas nākamajām vēlēšanām, jo šī ir viena no pēdējām Saeimas sēdēm šajā sesijā... un nākamais – rudens – cēliens jau iesāksies ar gatavošanos Saeimas vēlēšanām.

Jāpiemin, kāpēc mēs šobrīd lemjam par jaunu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru...

Es vēlos pateikt lielu paldies Ingai Bērziņai par jau paveikto viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā, par to, ka viņa spēja šajā situācijā uzņemties politisko atbildību, un par to, ka viņa nebaidījās būt drosmīga politiķe un pateikt, ka tādas kļūdas, kas bija šajā procesā, turpmāk nav pieļaujamas. Es domāju, ka Inga Bērziņa ir piemērs vairākiem politiķiem... daudziem no mums, kā spēt... politiskā briedumā... atbildēt, ja tava iestāde... vai iestāde nespēj sadarboties ar citu iestādi. Tāpēc Saeimai, kas pārvalda Centrālo vēlēšanu komisiju, noteikti būs izaicinājums sadarboties ar to tehnisko... nodrošinājumu, kas ir viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra uzdevums. Paldies tev, Inga, par darbu, un es zinu, ka tu būsi labs papildinājums Saeimas kolēģiem.

Runājot par CVK un Saeimas vēlēšanām, ir skaidrs... Bērziņas kundze ir uzņēmusies politisko atbildību, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja arī vairs nav amatā, un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas atbildībā esošās iestādes tiks izvērtētas, Valsts digitālās attīstības aģentūrā notiek disciplinārās atbildības un tehniskās izvērtēšanas process. Bet es gribu skaidru atbildību no uzņēmējiem – lai viņi samaksā par to, ko viņi nav izdarījuši. Mēs nevaram runāt tikai par politisko atbildību, publiskās pārvaldes atbildību, mums ir jārunā arī par to līgumslēdzēju atbildību, kuri piegādāja un nodeva lietošanai tādas sistēmas, kas nebija tādā kārtībā... tehniski līdz galam gatavas, lai mēs nepieviltu... tehniski... mūsu vēlētājus, kuri izdarīja brīnišķīgu darbu – ļoti kuplā skaitā aizgāja uz vēlēšanām un nebija vienaldzīgi... un arī visām vēlēšanu komisijām, kuras spēja noorientēties, strādāja un skaitīja balsis arī ar rokām, kas bija plāns B, par ko Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja tomēr varēja uzņemties atbildību jau ātrāk un pieņemt lēmumu.

Es viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram noteikti prasīšu, lai viņš tiem uzņēmumiem, kuri – pēc mana aicinājuma – vakar visi tika publiskoti, prasa novērst nepilnības un samaksāt, jo mūsu sabiedrība ir pelnījusi, ka arī uzņēmējs, ja viņš nevar kaut ko izpildīt, par to samaksā.

Aicinu apstiprināt viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā Raimondu Čudaru, kurš ir cilvēks, kas nebaidās no grūtībām, nebaidās pateikt “nē”, ja tas ir vajadzīgs, arī mūsu, jaunās Vienotības, komandā... un mēs to ļoti labi zinām.

Aicinu jūs atbalstīt Raimondu Čudaru viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentei par uzrunu.

Vārds deputātam Raimondam Čudaram.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamā Ministru prezidentes kundze! Godātie kolēģi! Paldies Ministru prezidentei par aicinājumu.

Jūsu piekrišanas gadījumā... uzņemoties viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra pienākumus, pirmām kārtām ir svarīgi viest... drošību par vēlēšanu procesa nevainojamu tehnisku norisi nākotnē. Izvērtējot pieļautās kļūdas un nepilnības, tas ir primārais šī brīža uzdevums.

Lai arī mēs esam sasnieguši būtiskus rezultātus digitālajā transformācijā, dažādu digitālo rīku ieviešanā valsts pārvaldē, tomēr ir jāatzīst, ka atsevišķi gadījumi, tādi kā vēlēšanu process... vai arī situācija ar elektroniskajām adresēm, pareizāk sakot, informētība par situāciju ar elektroniskajām adresēm, ir darvas karote, kas var vairot sabiedrības neuzticēšanos kopumā valsts pārvaldei un mūsu spējām nodrošināt modernu pārvaldību.

Es ticu, ka kopīga darba rezultātā mūsu sniegums un ieguldījumi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomas attīstībā turpmāk neradīs šaubas. Tas primāri ir arī ministra uzdevums.

Ministres Bērziņas iesāktais darbs, lai radītu priekšnoteikumus mākslīgā intelekta attīstībai valstī, ir turpināms, un Mākslīgā intelekta centram ir jākalpo par uzņēmēju, zinātnes institūciju un valsts pārvaldes saskarsmes platformu ar mērķi veicināt industrijas attīstību un mākslīgā intelekta rīku izmantošanu tautsaimniecībā, valsts pārvaldē un – vēlos īpaši uzsvērt – izglītības sistēmā, nodrošinot mūsu cilvēku konkurētspēju nākotnes mainīgajā darba tirgū.

Reģionālo attīstību tiešā veidā ietekmē mūsu austrumu reģionu robežošanās ar agresorvalsti. Hibrīdkarš, migrācijas kā ieroča izmantošana īpaši ietekmē mūsu austrumu pierobežas ekonomisko un sociālo attīstību, tās noturību pret šādiem draudiem. Šī gada sākumā valdība apstiprināja Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam. Tas ir konsekventi realizējams.

Tāpat šobrīd mums ir jāizmanto iespēja stiprināt mūsu reģionus, ieviešot korekcijas Eiropas Savienības kohēzijas politikā, īpaši veltot uzmanību visiem Eiropas Savienības reģioniem, kuri robežojas ar agresorvalstīm. Šī izdevība mums ir jāizmanto.

Latvijas cilvēki ir ievēlējuši savus priekšstāvjus pašvaldību domēs. Tuvākajā laikā tiks ievēlētas pašvaldību vadošās amatpersonas. Kā vienu no svarīgiem uzdevumiem uzskatu konsekventu kontroli pār pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu ievēlētajām pašvaldību vadošajām amatpersonām. Likumdevējs – saskaņā ar Valsts prezidenta iniciatīvu – ir nostiprinājis priekšnosacījumus pielaides valsts noslēpumam saņemšanai pašvaldību amatpersonām... viņu spējai pildīt savus pienākumus. Pārraugošā ministra tiešs uzdevums ir nepieļaut atkāpes no šī nosacījuma.

Ir jāuzsver nozīmīgā loma, ko VARAM šajā laikā veica pašvaldību darbības pārraudzībā, nodrošinot tiesisku pašvaldību darbu. Pārraudzības procesā ministrijai un ministram ir stingri jāievēro likums un judikatūra, nevis kādas partejiskas intereses. Tā ir mana stingra apņemšanās, kolēģi!

Šis ir otrais sasaukums, kura laikā pašvaldības strādā jaunās administratīvi teritoriālās reformas ietvarā. Likums šobrīd paredz, ka līdz 2026. gada 1. maijam tiek veikts komplekss izvērtējums par izmaiņām, kādas ir nesusi reforma. Saeimā ir bijušas dažādas diskusijas par vienu vai otru iespējamo reformas izmaiņu, tomēr reformas vētīšanas priekšnosacījumi ir: pirmkārt, manis minētais kompleksais izvērtējums; otrkārt, vienmēr ir jāņem vērā atziņas, kuras attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu sniegusi Satversmes tiesa, izskatot vairākus jauno novadu apvienošanās gadījumus.

Viena no ministrijas kompetences nozarēm ir dabas aizsardzības joma. Mēs šobrīd esam ceļā uz dabas aizsardzības teritoriju apjomu pārskatīšanu atbilstoši kopējai Eiropas Savienības apņēmībai palielināt šādas teritorijas. Sugu un biotopu daudzveidības saglabāšana ir viens no būtiskākajiem uzdevumiem, sabalansējot dabas aizsardzības un tautsaimniecības intereses.

Nobeigumā vēlos pateikties ministrei Bērziņai par ieguldījumu ministrijas attīstībā. Vēlos arī pateikties kolēģiem Saeimā par iespēju uzrunāt viņus, uzklausīt viedokļus un piedalīties diskusijās, īpaši kolēģiem no opozīcijas partijām, kuri šādu iespēju man deva. Ceru uz jūsu atbalstu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidente! Kolēģi! Ekonomikā ir termins “stagflācija” – ekonomika krīt, bet inflācija pieaug. Tā ir oficiāla šīs valdības pozīcija, pirms trīs dienām publicēta arī Finanšu ministrijas mājaslapā. Jaunākās oficiālās prognozes – ekonomika samazinās strauji, inflācija turpina pieaugt.

Mēs atceramies, šī valdība vēl relatīvi nesen stāstīja par “4 × 4 uzrāvienu”. Vēl relatīvi nesen šīs valdības locekļi runāja par ekonomikas dubultošanos, par pārtikas cenu samazināšanu, par konkurētspējīgām enerģētikas izmaksām, par reģionālās politikas sabalansēšanu, lai nebūtu tikai Rīga, Pierīga, bet lai attīstītos visa Latvija. Par drošību – lai cilvēki justos pasargāti katrā pašvaldībā, lai visiem būtu skaidrs, ko, kā un kurš dara, ja iestājas X stunda.

Kas no visa šī ir izdarīts, kolēģi? Mēs redzam, ka notiek pilnīgi pretēji procesi tam, kas ir ticis solīts un kas ir runāts. Vai mēs brīnāmies, ka sabiedrība neuzticas ne valdībai, ne Saeimai, ne pozīcijai, ne opozīcijai – visiem? Tas ir tāpēc, ka darbi ir pilnīgi pretēji solījumiem.

Mēs redzam, ka šobrīd notiek viena ministra nomaiņa – Bērziņas kundze tiek nomainīta ar Čudara kungu. Kolēģi, kas mainīsies? Vai jums ir ticība un pārliecība, ka kaut kas no solītā... ka Latvijas iedzīvotājiem paliks labāk? Tieši – kas? Domāju, mēs visi ļoti labi apzināmies, ka nekas nemainīsies.

Ko mums bija nepieciešams darīt? Mums šobrīd plašā sastāvā bija jāapsēžas un jāiziet cauri visiem budžeta tēriņiem, jāatmet visas liekās izmaksas, nevis jārunā tikai un vienīgi par mūsu algu iesaldēšanu, respektīvi, lielās algas neturpinās pieaugt tik strauji, bet tās paliks. Pārskatīt visu, kur un kā mēs varam izdarīt, sākot ar ministriju apvienošanu (šis bija lielisks brīdis to darīt), visu tēriņu pārskatīšanu. Pārskatīt visus kvadrātmetrus, ko mēs ziemā apkurinām, vasarā dzesējam (vai tik daudz vajag), katru ierēdni, katru iepirkumu, katru pētījumu, ko mēs pētām... valstī, ministrijā, Saeimā, pašvaldībās... visur... visas kapitālsabiedrības. Visu efektivizēt, visur... sarauties... lai mums būtu resurss aizsardzības spēju stiprināšanai un demogrāfijas vajadzību apmierināšanai.

Mēs turpinām darīt visu iesākto, it kā pasaulē nekas nebūtu mainījies, komentējam starptautiskos notikumus, it kā mums viss būtu kārtībā. Dievs dod, lai nekādas problēmas arī neiestājas! Bet ekonomikas cipari, vismaz Finanšu ministrijas cipari, mums signalizē par nopietnām problēmām. Un tad, kad šī griešana būs jādara, kolēģi, tas būs ļoti, ļoti sāpīgi, un to vairs nevarēs izdarīt tā, kā to aicināja Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Finanšu nozares asociācija. Šobrīd mēs, kolēģi, tiešām stagnējam un cenas pieaug.

Mēs satikāmies ar Čudara kungu. Paldies JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģiem, tiešām bija lietišķa, konstruktīva saruna. Bet mēs saprotam, ka nekas nemainīsies. Šie ir tie iemesli, kāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS šoreiz nevar atbalstīt Čudara kungu ministra amatā. Mēs nepiedalāmies balsojumā vai arī balsojam “pret”.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Cienījamie kolēģi! Jaunajai VIENOTĪBAI pārņemot VARAM, pirmais un svarīgākais darbs bija nomainīt nosaukumu. Tā bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ļoti garās diskusijās darba grupās nonāca pie īstā nosaukuma – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Cienījamie kolēģi, šis viss izrādījās Potjomkina sādža. Liekot uzsvaru uz viedo administrāciju, domājot par modernu e-pārvaldi, sistēmu attīstību, digitālo transformāciju, aiz šiem skaitļiem, aiz šīs skaistās fasādes, izrādījās, atradās sapuvusi, satrunējusi ēka, kas nespēja nodrošināt pat elementāras – es uzsveru – elementāras! – sistēmas izstrādi, lai varētu ieskenēt vēlēšanu biļetenus un atpazīt, kurā vietā ir aizkrāsots laukumiņš un kurā nav. Tas viss vienkārši izgāzās.

Tam nav tikai sekas... uzticībai pašiem demokrātijas pamatiem – netraucētai, labi organizētai vēlēšanu norisei. Tas ir ļoti liels kauns un mūsu izgāšanās starptautiski. Mēs runājam par mūsu valsts konkurētspēju – mēs nevaram konkurēt ar valstīm, kurās ir lēts darbaspēks vai milzu resursi, mums ir jābūt ļoti gudriem, izglītotiem, viediem. (Pareizs jau ir tas vārds nosaukumā.) Jāspēj konkurēt investoru piesaistē, jo mēs esam valsts, kas ir digitāli attīstīta, esam pārāki par citiem. Ar šīm vēlēšanām mēs ne tikai iedragājam uzticību pašam vēlēšanu procesam, bet parādām uz āru mūsu partneriem un draugiem, potenciāliem sadarbības partneriem, ka mūsu valsts ir absolūti nespējīga nodrošināt elementāru sistēmu izstrādi un to darbināšanu.

Vēl vairāk – bija entās darba grupas (Valsts prezidents vakar intervijā arī atzina, ka viņam pārsteigums) – formālās, neformālās –, bija iesaistīti pilnīgi visi līmeņi, arī premjera līmenis, šā visa uzraudzībā, un beigās no tā visa sanāca čiks. Izrādās, iesaistītās puses zināja par problēmām, visu cits no cita mēģināja klusiņām noslēpt, vismaz no publikas, un rezultāts ir likumsakarīgs.

Protams, visu cieņu Bērziņas kundzei – uzņēmās atbildību. Pēdējos gados, šķiet, šīs valdības kredo ir vai nu kolektīvā bezatbildība, vai absolūta ignorance pret pārmetumiem vai argumentiem, kas liecina par fundamentālām problēmām, kas tiek izgaismotas. Un šis jautājums nav tikai par bijušo ministri, tas ir par pēdējiem gadiem kopumā.

Atcerēsimies, kolēģi, kas notika 2019. gadā. Mums valstī arī bija vēlēšanu sistēmas problēmas. Cilvēki, kas bija deklarēti Daugavpilī, Dagdā, Alūksnē un Nīcā, gāja Rīgā uz vēlēšanām, un izrādījās, ka sistēma nestrādā – nevar piereģistrēties vēlēšanām un nobalsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jo jābrauc ir uz turieni, kur esi deklarēts. Ko tas izraisīja? Tā nav vienkārši sīka tehniska ķibele. Kolēģi, tas izmainīja Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, jo, visticamāk, šie cilvēki atmeta ar roku un nebrauca uz savu pieraksta vietu Dagdā, Nīcā, Alūksnē un Ilūkstē. Tas iedragā uzticību demokrātijai un mazina cilvēku vēlmi piedalīties vēlēšanu procesā, un tas šajos laikos ir absolūti nepieļaujami.

Mēs daudz runājam par digitālo transformāciju. Tiešām ceru, ka Čudara kungs... kā latviešu tautas pasakās teikts... Antiņš trīsreiz jāja stikla kalnā... beidzot pieķersies pie jautājuma un šī ministrija patiešām kaut nedaudz attaisnos savu nosaukumu – Viedās administrācijas... ministrija. Skatoties, kas bija tas, kāpēc mēs nonācām situācijā, ka nespējam nodrošināt normālu un plūstošu vēlēšanu procesu, izrādījās, ka mūsu digitālās attīstības politika saknē ir nepareiza.

Māris Sprindžuks un APVIENOTAIS SARAKSTS, ienākot VARAM, uzreiz ķērās klāt pie idejas centralizēt visus digitālos pakalpojumus, nodrošināt to, ka valstī ir vismaz viena iestāde, kurā ir koncentrēti spicākie cilvēkresursi, kas ir spējīgi nevis algot konsultantus par simtiem tūkstošiem eiro... Tā ir šībrīža prakse – algosim tos, kas auditēs, kas formulēs prasības, pieskatīs projektus... Ir jābūt vienai centralizētai iestādei, kuras kompetence ir tik liela, ka viņi var būt kvalitatīvs arhitekts sistēmām, redz kopainu valstī, spēj definēt prasības un nodrošināt to, ka iepirkumi ir uzbūvēti kvalitatīvi. Galu galā – neprasīt ārējo ekspertīzi, kas jau kuro reizi... arī “airBaltic” stāstā, piedodiet, tie lielie eksperti, izrādījās, ir vienkārši nekam nederīgs mēsls.

Tātad ceru, ka Čudara kungs, stājoties amatā, beidzot salauzīs līdzšinējo praksi – katrai ministrijai ir kaut kāda digitālās naudiņas kastīte, kabatiņa, katrs savus mazos vai lielos projektiņus realizē. Tas būs tomēr centralizēti pārraudzīts un vadīts process ar ekspertiem un speciālistiem, kas tiešām spēj ātri reaģēt, pareizi izkalkulēt nepieciešamās jaudas, kas bija šo sistēmu problēma, uzbūvēt arhitektūru, kas nepārslogos serverus, un mēs Latvijā beidzot varētu lepoties ar kvalitatīviem digitālajiem pakalpojumiem. Citādāk mūsu konkurētspēja iepretim mūsu kaimiņvalstīm un partneriem ir apdraudēta.

Protams, visu cieņu Bērziņas kundzei. Premjere uzsvēra – spēja uzņemties politisko atbildību. Bet man šķiet, ka gan premjere, gan Bērziņas kundze ļoti labi zina, ka labāk ir īstenot to politiku, par ko daži politiķi jau sāk runāt, – vēlēšanas ir beigušās, viss ir saskaitīts, aizmirstam šo!

Nē, draugi, nākamajā gadā ir Saeimas vēlēšanas. Ja visam šim procesam neizies cauri ar rūpīgu izmeklēšanu, nesaprotot visas nianses, kā mēs nonākam pie šāda rezultāta... Dažos formātos jau esam skatījuši un gājuši cauri niansēm, bet ceru, ka šī informācija kļūs publiska. Un tad, kad šī informācija kļūs publiska, būs skaidrs, ka atkāpšanās no ministra amata bija vienkārši neizbēgama. Nebija iespējams savienot to, kas nāktu ārā publiski – kā šis process tika organizēts, kas bija iesaistīti, kādas fundamentālas kļūdas pieļāva –, un palikšanu amatā.

Ir nepieciešams ātri tikt cauri un tikt skaidrībā, kas notika, kas ir atbildīgie. Ar vienu ministru šeit nepietiek. Te es premjerei piekrītu – tie uzņēmēji, kas piegādāja nekvalitatīvu produktu... ir jāiet cauri viņu līgumiem... ceru, ka tie līgumi ir publicēti, ne tikai kompāniju nosaukumi. Viņiem ir jāatbild par nekvalitatīvi izdarītu darbu.

Otrs ir tas, ka mēs esam izveidojuši sistēmu, ka IT iepirkumos uzvar vieni un tie paši izstrādātāji. Tie paši, kas īsteno salauzto e-veselības projektu, citus skandalozus projektus par astronomisku – astronomisku! – naudu (igauņi to programmē un veido daudz lētāk) un piegādā absolūti nederīgas vai kļūdainas sistēmas vai tādas, ar kurām ir grūti strādāt. Šī ir otra lieta, par ko jādomā ministram, – kādā veidā paplašināt konkurenci tirgū, kā nodrošināt, lai izstrādātāji atbild par sava darba rezultātu. Tas – par digitālo.

Šī ministrija ir arī pašvaldību ministrija. Te man gan ir lielas cerības uz Čudara kungu, jo tas ir cilvēks, kas nāk no pašvaldībām. Tiešām bija prieks sadarboties, izveidojot un kopā dibinot “RĪGAS METROPOLI”. Šobrīd arī Rīgā tūlīt tiks ievēlēta jaunā vadība, jau ir izveidota jaunā koalīcija. Es ceru, ka Čudara kungs Rīgā kļūs partneris tiem politiķiem, kas patiesi strādās, lai nodrošinātu Rīgas savienošanu ar Pierīgas pašvaldībām, savienojot infrastruktūru, pakalpojumus, lai mēs nevis runātu par galvaspilsētu Baltijā, kas atpaliek no Tallinas un Viļņas, bet veidotu spēcīgu Rīgas metropoles politiku. Mēs tiešām ceram uz atbalstu Sprindžuka kungam kā nākamajam Rīgas vicemēram metropoles jautājumos.

Un pēdējais – ļoti ceru, ka Čudara kungs savā darbībā un darbā aizstāvēs pēc būtības pašvaldības, jo līdzšinējā politika ir bijusi tāda: tiklīdz ir kādas izmaiņas nodokļos, budžetā, tā vieni no pirmajiem, kuri cieš un tiek apdalīti, kuriem kaut ko atņem, ir pašvaldības – vietas, kur cilvēki vistiešākajā mērā sajūt savu nodokļu rezultātu, kur viņiem ir ceļi, bērnudārzi, apgaismojums un nepieciešamie pašvaldības pakalpojumi. Līdz ar to, saprotot, ka nākamā gada budžeta pieņemšanas process būs ļoti sarežģīts, ka mūsu ekonomikas prognozes nav visai rožainas, es ceru, ka Čudara kungs izmantos iespēju katrā lēmumā aizstāvēt Latvijas pašvaldību un to iedzīvotāju intereses.

Paldies, un – bez liekulības – lai veicas! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Premjeres kundze! Kolēģi! Bērziņas kundze bija ļoti labs Kuldīgas mērs, tāpat kā pieminētais Čudara kungs. Bet es gribu pateikt par “4  4 restartu”. Tas ir tas... mēs taču redzam valdības restartu... bet tā ir tāda auto terminoloģija. Šis restarts ir kā tāds 4  4 bez velkošajiem riteņiem. Auto terminoloģijā ir tāds teiciens: jo lielāks 4  4, jo dziļāk mežā pēc traktora jāiet.

Manuprāt, šobrīd ir tik dziļā purvā, ka neviens traktors nepalīdzēs izvilkt. Un šo sauc par valdības restartu?! Patiesībā šobrīd vajadzētu krīzes vadību, reālu lēmumu pieņemšanu, drosmi un rīcību, bet mēs redzam pretējo – strausa politiku, lēmumu atlikšanu, publiskas frāzes bez darbiem.

Es gribu teikt: būtu vismaz izmantojuši iespēju dotajā mirklī. Tā bija laba iespēja pārskatīt ministriju skaitu, darbinieku skaitu, īpašumu apkopošanu, ierēdņu jautājumu, pārskatīt izdevumus, jo pagājušā gada oktobrī premjere bija publicējusi, ka, sākot ar šo gadu, par 5 procentiem samazinās izdevumus jau no paša gada sākuma. Bija uzdots tāds uzdevums. Es atgādināšu: mēs esam Jāņos! Nav izdevumu pārskatīšanas, par to ir tikai lozungi, bet katru mēnesi tiek tērēts vairāk, nekā ir ienākošā nauda.

Cik riteņu jūs mainīsiet tam “4 × 4”? Varbūt beidzot būtu jāapskatās, ka vaina nav riteņos, bet pilotā un patiesībā kādam citam būtu jāuzņemas atbildība, nevis tiem riteņiem. Un mēs nerunājam par auto sacensībām, kurās mēs skatāmies un testējam tehniku. Īstenībā mēs šeit runājam par valsts vešanu dziļākā purvā, un tā ir nopietna problēma, ja reāli nerīkosimies. Tāpēc es neesmu “par” riteņa nomaiņu uz jaunu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Atļaujiet man izteikt nelielu skepsi par ministra amata kandidāta Raimonda Čudara spējām mainīt esošo situāciju, ar ko es faktiski apzīmēju visu Latvijas valdības stāvokli. Tā no valsts pārvaldes institūcijas faktiski ir kļuvusi par pašvaldības iestādi, kurai pedantiski jāizstrādā... pat ne jāizstrādā... ir jāievieš un jāizpilda instrukcijas, kuras ir izstrādājuši ārzemju eksperti dažādu regulu un direktīvu veidā.

Mana skepse par Čudara kungu ir sakarā ar to, ka viņš bija klimata un enerģētikas ministrs un tagad viņš būs ministrs, kurš rūpēsies par vidi. Es nekur nedzirdēju un nekur neatradu, ka Čudara kungs būtu stāstījis patiesību, ar ko viņš nodarbojās laikā, kad bija klimata un enerģētikas ministrs, – vai viņš kaut kādā veidā aizstāvēja Latvijas pilsoņu, pašvaldību tiesības un intereses attiecībā uz viņu īpašumu, veselības aizsardzību, uz Satversmē garantētajām tiesībām uz vidi... ko bojā trokšņi, zibšņi, dažādas vibrācijas, vides saindēšana ar eļļu un dažādiem atledošanas šķidrumiem.

Arī ainavas ir Latvijas vide, kuru šī valdība intensīvi mēģina iztirgot ārzemju vēja grabažu tirgotājiem, kuri, pēc “Augstsprieguma tīkla” datiem, pagājušajā gadā nespēja saražot Latvijā... arī aizpagājušajā gadā... vairāk par 21 procentu ar kopējo vidējo jaudu. Mums stāstīja, ka tā nav taisnība, ka vēja elektrostacijas pat 30 procentus... varot izspiest. Tā kā Latvijā vēl nav šo trīssimtmetrīgo, varbūt kādreiz 30 procentus varēs izspiest. Diemžēl pēdējos divos gados šīs grabažas nav izspiedušas vairāk par 20 procentiem, ja precīzāk – 21 procentu. Čudara kungs, būdams ministrs, nestāstīja, ka pie 12 metriem sekundē šīs vēja grabažas spēj saražot tikai 50 procentus no vidējās enerģijas gadā, bet pie 7 metriem sekundē šīs grabažas nespēj saražot pat 10 procentus.

Biju otrdien Saldus novadā uz apspriešanu. Tā man bija jau kāda ceturtā vai piektā sanāksme, kurā cilvēki – visi kā viens – iebilst pret viņu dzimtās zemes piemēslošanu ar dažādām nevajadzīgām betona būvēm. Daži skaitļi: vienā nelielā novadā ir paredzētas – jūs varat aptvert! – 248 vēja turbīnas. Nekāds protests nav atskanējis ne no valdības, ne no kā. Vienkārši ir jau izsniegtas vides novērtēšanas atļaujas. Daži... vēl nav pabeigti.

Bet iedomājieties: 2500 tonnu vajag vienam šādam tornim, 2500 tonnu betona un 250 tonnu tērauda. Tātad pareizinām ar 248 – mazajā Saldus novadā lauksaimniecības zemē tiks iebetonēts 620 tūkstoši tonnu. Jūs varat iedomāties? Lauksaimniecības zemē! Un arī dažos mežos... kuriem jau ir atļaujas. Turpmāk it kā mežos nebūvēs. Mežs tātad tiek izcirsts. Vienā novadā tikai, nevis visā Latvijā... un 62 tūkstoši tonnu tērauda tiek iztērēts grabažām, kuras ražos kaut kādus 20 procentus no lielīgi izreklamētajām jaudām gadā. Tātad, ja mēs sakām, ka mēs kaut kādā veidā uzbūvēsim... vienu gigavatu jeb tūkstoš megavatu, faktiski mēs spējam gada laikā izspiest tikai vidēji kaut kādus 200 megavatus no visa tā. Visi šie skaitļi ir jādala ar pieci!

Vai Čudara kungs kaut reizi ir teicis, būdams ministrs, ka šie ir meli, ko mums uzspiež dažādas starptautiskās instrukcijas, ekspertu murgainie stāsti, teju visas pasaules zinātnieki, kuru viedoklis ir nomainījis latviešu tautas, Latvijas pilsoņu, vēlētāju un Latvijas ministru viedokli? Tātad suniska izkalpošanās un iztapība kaut kādiem utopiskiem projektiem.

Saeimai ir atsūtīta... gan Saeimas priekšsēdētājai, gan Valsts prezidentam ir atsūtīta Latvijas fiziķu un bijušo “Latvenergo” vadītāju, energospeciālistu, atklātā vēstule. Viņi raksta, ka tas viss, kas mums līdz 2022. gadam... Pirms tam 10–15 gadus mums bija stabila elektrības cena Latvijā (ja jūs paskatīsieties līkni), un tad no 2022. gada tā sāka lēkāt augšā, lejā, tāpēc ka arvien vairāk parādījās šīs vēja grabažas, kuras ir fantastiski jābalansē.

Tātad atklātajā vēstulē rakstīts, ka nekādā gadījumā saules un vēja parku izstrādātā enerģija nedrīkst būt vairāk kā 30 procenti no tās enerģijas, ko ražo termoelektrocentrāles, elektrostacijas un koģenerācijas stacijas. Kāpēc? Tāpēc, ka gāzes patēriņš palielinās, tas absolūti nesamazinās (kā šeit melo). Gāze ir jāpērk, tagad tā, protams, būs Kataras vai Amerikas Savienoto Valstu... vai no Norvēģijas pirksim.

Vai Čudara kungs ir izskaidrojis, ka gāzes patēriņš pie vēja un saules grabažām, šādā veidā uzceļot neproporcionāli... Mums ir paredzēti 7,5 megavati 2050. gadā. Tas ir nevis 30 procenti, bet septiņreiz vairāk, nekā mēs pašreiz patērējam. Jūs varat iedomāties? Ja mums ir tikai vēja elektrostacijas, tad fiziķi, kas uzstājās Saldū, stāstīja, ka, maksimums, būtu pieļaujami 13 procenti no šīm vēja grabažām, nevis septiņreiz vairāk.

Nākamais – par vides piesārņošanu. Man ir jautājums: kāpēc mūsu ministra kandidāts un arī cienījamā premjere, un arī bijusī vides ministre, kas tagad saucas “viedā”... mums ir “viedā”, nevis vides ministrija... viedo tehnoloģiju, nav komentējušas, ka līdz 2022. gadam, kamēr Saeima nedēļu pirms vēlēšanām nebija izmainījusi, mums bija tā saucamās nostādnes vēja elektrostaciju būvniecībai vai vadlīnijas, sauciet, kā gribat, un tajās bija ieteikts, ka minimums ir pieci augstumi. Tātad, ja ir 300 metru augsts tornis vai elektrostacija, minimums būtu pusotra kilometra, dažās valstīs ir divi kilometri. No kultūras pieminekļiem bija ieteikts trīs kilometru attālums. No starptautiskas nozīmes, teiksim, “Natura” parkiem – 10 kilometri. Tas viss ir pārsvītrots. Internetā jūs to vēl varat izlasīt.

Iedomājieties, godājamais Čudara kungs, pie jūsu īpašuma 800 metru no jūsu logiem! Jūs gribētu dzīvot pie tāda torņa, kas izplata reaktīvās lidmašīnas skaņu kilometriem tālu? Jums ne silts, ne auksts. Jūs noteikti nedzīvosiet pie šādas elektrostacijas. Kādā veidā jūs esat kaut vārdu pateicis, kā jūs aizstāvēsiet pilsoņu intereses, kuri zaudē savus privātīpašumus? Aizbrauciet uz Pērnavu, kur šāds parks ir ar 300 metriem – cilvēki masveidā grib pārdot īpašumus, to vērtība ir nulle. Satversmē garantētās īpašuma tiesības ir anekdote, ja?

Līdz ar to es iesaku, protams, nekādā gadījumā nebalsot par šo ministru, nebalsot arī par šo valdību, kas faktiski vairs nav nekāda neatkarīgas valsts valdība, bet ir vietējā pašvaldība ar mērķi pedantiski izpildīt kārtējās muļķīgās instrukcijas, kas bojā mūsu dzīves līmeni, veselību.

Es uzdevu jautājumu jums, Čudara kungs, pasakiet! Šī indīgā pretapledošanas vielu smidzināšana lielā vējā 300 metru augstumā – cik tālu tiek piesārņota augsne visapkārt? Jūs varbūt to medu ēdīsiet no tām bitītēm, kas no tām puķītēm savāks? Mēs redzam atkal kārtējo cilvēku, kurš bez jebkādiem principiem ieņems kārtējo bezjēdzīgo amatu, kurā neko nedarīs.

Un nākamās vēlēšanas būs tikpat neveiksmīgas kā šīs, tāpēc ka tur aizmirsa pateikt tie iepriekšējie runātāji, ka vienkārši vajadzēja iebīdīt savu cilvēku. Cimdaram, kurš bija ļoti labi novadījis visas vēlēšanas, pateica, ka viņš vienkārši ir pārāk ilgi aizsēdējies, pēc tam ielika vienu dāmu no Austrālijas bez izglītības, kura vispār neko nesaprata no šīm lietām. Un tā pati sistēma, kas bija izstrādāta, ko jau es te vienreiz teicu... ko izstrādāja “SOAAR”, kas darbojās nevainojami... Viņi atteicās apkalpot Jaunās VIENOTĪBAS kongresus bez maksas, un vajadzēja viņus padzīt.

Es domāju, ka mēs vienkārši varam nobalsot “pret” – gan pret šo valdību, gan pret šo ministru – un sākt kaut ko jēdzīgu darīt.

Un pēdējais. Latvija ir visbagātākā valsts, nu, viena no visbagātākajām ar energoresursiem, ar miljardiem, nevis miljoniem – ar miljardiem! – kubikmetru kūdras, kas mums ir. Ir izrēķināts, ka tās pietiek tūkstoš gadiem. Visi ir aizmirsuši, ka vēl nesen, kaut kādā 1996. gadā, ar PHARE bija izstrādāta iepriekšējā Latvijas enerģētikas programma, kur bija rakstīts, ka mums šie resursi ir pietiekami ja ne tūkstoš gadiem, tad simts gadiem. Mums bija TEC, kas darbojās līdz 2003. gadam ar kūdru. Pie Helsinkiem ir lielā TEC, kas strādā ar kūdru. Tur ir izstrādāti ļoti labi filtri, kuriem nevajag nekādu gāzi importēt, kuriem nevajag ķīniešu magnētus importēt un visu pārējo. Nē, mums atkal ir jārāpo, jāzemojas, jāstāsta, kā mēs kaut ko no Ķīnas importēsim (Starpsauciens.), kura kontrolē 92 procentus no pasaules retajiem apstrādātajiem materiāliem.

Un nāk šeit šādi cilvēki un saka, kā mēs atkal ieviesīsim... varbūt uzliksim kaut kādu nodokli par gaļu vientiešiem, varbūt vēl pensionāru ar mazo dīzelīti izčakarēsim, jo viņš taču klimatu sabojās, uzliksim viņam maksāt. Viņš vēl spirinās, viņš vēl ir dzīvs – tad viņam nodokli par gaļu uzliksim! Vēl kaut ko! Nu, kaut ko, ko vēl izčakarēt (Starpsauciens.)... Katru rītu uzceļas šie ministri: nu ko mēs vēl varētu latviešu tautai izgudrot, lai mūs Brisele paslavē (Starpsauciens.)... kaut ko vēl. Nu, saprotiet...

Balsojam pret klauniem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es mēģināšu īsi izstāstīt jums savu redzējumu par topošā ministra darbību. Gribu jums atsaukt atmiņā, ko jūs dzirdējāt pirmajā šīsdienas uzrunā, ko teica Valsts prezidents par valsts un sabiedrības savstarpējo uzticēšanos, par problēmām birokrātijā, kas sākas pēc pieņemtā likuma jau ministriju līmenī, par demogrāfiju, tai skaitā mājokļiem reģionos, un par topošo budžetu un tā prioritātēm. Visi četri punkti ļoti cieši saistās ar topošā ministra darbību.

Valsts un sabiedrības savstarpējo uzticēšanos mēs tikko redzējām ar vēlēšanu procesu un balsu skaitīšanu. Es patiešām novēlu ministram tikt skaidrībā, kurš ir vainīgs pie tā, ka mums nebija izstrādāta atbilstoša sistēma. Čudara kungs minēja, ka viņš neturēsies pie partejiskās piederības, bet skatīsies uz jautājumu pēc būtības, tāpēc es aicinu nekādā gadījumā nepiesegt nevienu potenciālo vainīgo, iespējams, arī partijai pietuvināto.

Ja runājam par birokrātiju, tad viens piemērs šobrīd ir ļoti aktuāls, tas ir Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam. Tas tapa ilgi, nu tas ir izstrādāts. Šobrīd, kā izskatās, katrus divus mēnešus ministrija gatavos atskaiti. Atskaites, protams, ir labi, bet, ja katrus divus mēnešus mēs saņemam garu papīru, kurš pēc būtības neko... nedod atbildi ne Latgales pašvaldībām, ne Alūksnes pašvaldībai, tad tas nedod uzticamību arī ministrijas darbībai. Un, ja topošais ministrs saka, ka pēc būtības vienīgā cerība reģionam ir uz Eiropas naudām pēc 2027. gada, tad tas mani neiedrošina balsot par šādu ministru.

Par mājokļiem. Es zinu, ka VARAM apcirkņos ierēdņiem ir vairākas idejas sadarbībai ar Ekonomikas ministriju, lai īstenotu mājokļu pieejamību reģionos. Ja tomēr jums ideju trūkst, sakiet droši, mēs piedāvāsim arī no savas puses. Man pašam personīgi ir vairākas idejas, kā šo jomu varētu risināt.

Par budžetu un prioritātēm. Mani kolēģi, arī Edvards Smiltēns, jau pieminēja – nu, neaizmirstiet tās pašvaldības! Jo pēc visa, ko mēs pēdējā laikā dzirdam no Siliņas kundzes, diemžēl pašvaldībām acīmredzot būs vēl jāpaciešas. Mēs tikko saņēmām OECD ziņojumu par austrumu teritorijām – Latgali un ne tikai Latgali –, un tur ir ļoti labi priekšlikumi, bet viss atduras pret to, ka jau 20 gadus mums tomēr nav mehānisma, kā šos labos priekšlikumus no starptautiskajiem ekspertiem patiešām Latvijā īstenot. Vai nu mazās pašvaldības par mazu, vai ministrijas par lēnu, un reģionālajā līmenī mums pēc būtības nav nopietnu spēlētāju. Tāpēc es jums novēlu ja ne izstrādāt šo mehānismu, tad vismaz iesākt tā veidošanu.

Par austrumu pierobežu runājot, man, protams, jāpiemin divas lielās pašvaldības – Rēzekne un Daugavpils. Es jūs aicinu uzmanīgi skatīties uz šo pašvaldību topošajām vadībām un pēc būtības turpināt divu iepriekšējo ministru iesākto saistībā ar Rēzeknes pilsētu. Izdevās panākt daudzas lietas, bet ne līdz galam izdevās panākt pašvaldību vadības darbības caurspīdīgumu. Vismaz šobrīd izskatās, ka arī nākamās domes turpinās kā līdz šim, tātad pa vecam.

Un visbeidzot – es jau pieminēju, ka ļoti svarīga jūsu nosauktajās prioritātēs, manuprāt, ir tieši austrumu pierobežas stiprināšana, reģionālā attīstība. Tāpēc es jūs, teikšu tā, izaicinu nākamo 100 dienu laikā patiešām nākt ar skaidru personisko piedāvājumu, kā jūs redzat austrumu pierobežas stiprināšanu un drošības stiprināšanu... nevis tikai balstoties uz iepriekšējiem birokrātiskajiem dokumentiem, nevis tikai gaidot 2027. gadu ar cerību, ka varbūt Eiropas Savienības līmenī izdosies papildu finansējumu dabūt, bet jau šobrīd rīkoties. Tas nav tikai jūsu partijas uzdevums, tas nav tikai valdības uzdevums, tas ir mūsu kopīgs uzdevums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Pavisam īsi. Apnicis klausīties: “mēs skaidrosim”, “mēs domāsim”, “mēs meklēsim par vēlēšanu nedienām”. Ko tur daudz skaidrot, tur viss ir skaidrs. “Ernst & Young” uzrakstīja arhitektūru, tas, kurš apstiprināja šo nejēdzīgo risinājumu – lādēt mākonī biļetenus un skaitīt mākonī... tur ir tā problēmas sakne.

Zviedra kungs, droši vien jums būs jāizdara tā, ja negribat izgāzties kā iepriekšējās vēlēšanās... un es domāju, ka pašvaldību vēlēšanas nebija tik interesantas mūsu ienaidniekiem, bet Saeimas vēlēšanas būtu ļoti interesantas. Katram iecirknim ir jābūt absolūti autonomam, maksimāli digitalizētam un maksimāli nošķirtam no tīkliem, ministra kungs... topošais! Tas ir punkts numur viens, kas jāievēro.

Tas, kas uzbūvēja šo, ielika šo nejēdzību... tur ir tā vaina, un, protams, arī tie puiši, kas programmēja, nesarēķināja ne tīklu, ne serveru, teiksim, spējas pieņemt fotogrāfijas. Tas ir viens.

Un otrs. Diez vai ministrs paspēs daudz ko izdarīt gada laikā. Galvenais – nesabojāt kaut kādas lietas. Bet vienu lietu gan es aicinu – ļoti vajadzīgu, manā skatījumā, gana piepildītu, bet absolūti no formas un lietojamības nejēdzīgu – “Latvija.lv” jeb “Latvija.gov.lv”. Šo pakalpojumu portālu vajag pataisīt par cilvēcīgu, lai katrs, kurš ienāk, tīri intuitīvi var atrast to, kas viņam ir vajadzīgs. Tas nav tikai valsts pakalpojumu portāls, tam ir jābūt par valsts un pašvaldību pakalpojumu formātu, kur katrs cilvēks var atrast gan attiecīgo ministriju, gan attiecīgo iestādi, gan attiecīgo pašvaldību, kur viņš var saņemt pakalpojumu digitāli, jo tas, kas pašlaik ir, nu, tas ir absolūts... absolūta vakardiena no formas viedokļa. Un meklētājs, kas tur ir ielikts, nestrādā.

Divas lietas: autonomas vēlēšanu komisijas – tās saskaitīs, nevajag centralizēt; un otra lieta – šo svarīgo instrumentu... Piesaistiet mākslīgo intelektu, piesaistiet gudrus ļaudis, kas padara šo rīku modernu. Tas jau būs daudz, ja jūs to izdarīsiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājam vēl ir kas piebilstams? Nav.

Tad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Sveicam Raimondu Čudaru ar apstiprināšanu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā!

___

Turpinām Saeimas sēdi. Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Kristaps Krištopans, Maija Armaņeva, Ričards Šlesers, Viktorija Pleškāne, Aleksandrs Kiršteins, Mārcis Jencītis, Ilze Stobova un Didzis Šmits lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai”. (Starpsaucieni.) Es atvainojos, es atvainojos. Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andreja Svilāna ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. (Zālē troksnis.) Jā, sajuka. Deputāti Andrejs Svilāns, Aiva Vīksna, Linda... Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Andrejs Svilāns, Aiva Vīksna, Linda Matisone, Edgars Tavars, Edgars Putra, Māris Kučinskis, Andris Kulbergs, Raimonds Bergmanis, Ingmārs Līdaka un Lauris Lizbovskis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Andreja Svilāna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Sanitas Uplejas-Jegermanes apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 13. panta pirmajai daļai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima un no kuriem vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents.

Valsts prezidents ir atkārtoti izvirzījis Sanitu Upleju-Jegermani apstiprināšanai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatā. Ir saņemta visa nepieciešamā informācija, kas apliecina, ka Sanita Upleja-Jegermane atbilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajām amata prasībām.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Sanitas Uplejas-Jegermanes apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sanitas Uplejas-Jegermanes apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 5, atturas – nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Sveicam Sanitu Upleju-Jegermani ar apstiprināšanu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatā.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Unas Klapkalnes apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatam pēc 10 Saeimas deputātu priekšlikuma ir izvirzīta Una Klapkalne.

Šī gada 12. jūnija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē tika izskatīts lēmuma projekts “Par Unas Klapkalnes apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”. Komisija konstatēja, ka minētā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata kandidatūra atbilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajām amata prasībām un ir virzāma izskatīšanai Saeimā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma atbalstīt lēmuma projektu “Par Unas Klapkalnes apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.

Komisijas vārdā aicinu minēto lēmuma projektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Neatkarīgajā Latvijā 35 gadus ir bijuši trīs bastioni, kas ir šķēluši mūsu pilsoņus latviešos un krievos, radot sašķeltību un divvalodības tumsu. Nosaukšu šos trīs.

Okupācijas piemineklis, kura nojaukšanas lielākie pretinieki bieži vien bija nevis tie, kas pulcējās pie okupācijas pieminekļa, bet tie, kas aiz tolerances, iekļaušanas un skaistām diplomātiskām frāzēm slēpa savu nevarību vai centās aizbildināties ar juridiskiem argumentiem, kuri, kā izrādās, bija pārvarami tad, kad sabiedrības spiediens lika to izdarīt. Okupācijas piemineklis tika nojaukts... lielā mērā ar to amatpersonu rokām, kas paši iepriekš pretojās šai rīcībai.

Nākamais pēc okupācijas pieminekļa bija izglītības sistēma divās valodās, kas Latvijā dzimušus bērnus dalīja un šķēla divās informatīvās, divās mācību satura telpās.

Trešais, vēl nenovērstais, ir mediju telpa, kas turpina šķelt, līdzīgi kā izglītības sistēma turpina šķelt iedzīvotājus divās karojošās, savstarpēji sašķeltās frontēs. Sabiedriskajiem medijiem šeit ir ārkārtīgi būtiska loma, jo vecā pieeja 35 gadus ir bijusi tieši tāda, kā es to nupat raksturoju.

Šodien, apstiprinot šos kandidātus... konkrēti par Klapkalnes kundzi runājot, viņas publiskie izteikumi un arī līdzšinējā rīcība “Latvijas Radio” neliecina par jaunu pieeju, bet par vecās kārtības, par vecās pieejas, kas 35 gadus ir šķēlusi Latvijas sabiedrību, nostiprināšanu. Tikai SEPLP šobrīd mēģina to ietērpt zem jauna nosaukuma, kas saucas “jaunā pieeja”, maķenīt samazinot krievu valodas saturu, vienreiz nedēļā ieliekot vienu rakstu poliski, lai pateiktu, ka mēs tagad strādājam ar visām mazākumtautību valodām, bet nomenklatūrā turpinātu divvalodību, apmaksātu divvalodību no valsts budžeta, neievērotu Nacionālās drošības koncepciju, kas no 1. janvāra paredz atteikties no krievu valodas pilnībā – nevis mazāk, bet pilnībā atteikties.

Faktiski var saprast, ka SEPLP uzskata sevi par lielākiem drošības ekspertiem nekā Valsts drošības dienests, jo Valsts drošības dienesta izstrādātā drošības koncepcija paredz atteikties no krievu valodas, savukārt SEPLP uzskata, ka no krievu valodas nedrīkst atteikties tieši drošības dēļ. Tieši tik augstprātīgi cilvēki vada SEPLP.

Klapkalnes kundze ne reizi nav norādījusi uz citādāku politiku, gluži otrādi, viņa ir norādījusi, ka viņa labprāt turpinātu šo pieeju, un arī šobrīd nespēja viennozīmīgi atbildēt, vai drošības koncepcija tiks pildīta. Pie tam viņa vēl ir minējusi, ka Latvijai jānodarbojas ar demokrātijas eksportu, ar Krievijas mediju stiprināšanu šeit, kas, manuprāt, ir nevis demokrātijas eksports, bet dezinformācijas imports no Krievijas. Un vēl – bieži vien lepojas ar “Latvijas Radio 4” un “Rus.LSM.lv” jeb tagad “LSM+” rezultātiem, bet īstie rezultāti ir redzami partijas “Saskaņa” rezultātos vēlēšanās. Un tas lielā mērā ir sabiedriskā medija neizdarības un divvalodības stiprināšanas rezultāts.

Vai šobrīd notiek pāreja? (1. janvāris nav tālu.) Nē, gluži otrādi – Latgalē tiek plānots atvērt mediju studiju divās valodās. Tātad vēl par maz, Latgalē un Latvijā krievu valodu vajag vēl vairāk. Tas, manuprāt, ir absolūti nepieņemami. Līdz ar to es neredzu veidu... kādēļ mums būtu jāatbalsta cilvēki, kuri šo veco politiku, kas 35 gadu laikā ir izgāzusies, vēlas turpināt vai pat nostiprināt. Grūti saprast tos argumentus.

Interesanti – “Neatkarīgā Rīta Avīze” rakstīja, ka Klapkalnes kundze teica, ka “Latvijas Radio 4” darbinieki esot noguruši no neziņas, vai viņiem būs vai nebūs darbavieta... krievu valodā. Klapkalnes kundze, jautājums: kas viņus tur neziņā? Nacionālās drošības koncepcija noteic, ka neziņai nevajadzētu būt, jo krievu valodas saturam ir jābeidzas. Tātad neziņā tur tie, kas sabiedrisko mediju vadībā ir spītīgi iekrampējušies krievu valodā. Manuprāt, tas ir pretvalstiski, tā ir pretvalstiska rīcība. Es ļoti sagaidu, ka mēs mainīsim šo politiku un arī kārtību, kādā SEPLP tiek ievēlēta.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Unas Klapkalnes apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 10, atturas – 5. Lēmums pieņemts.

Apsveicam Unu Klapkalni ar apstiprināšanu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatā. (Aplausi.)

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Ivara Beltes apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome apstiprināšanai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatā izvirzījusi Ivaru Belti.

Ir saņemta visa nepieciešamā informācija, kas apliecina, ka Ivars Belte atbilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajām amata prasībām.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šā gada 12. jūnija sēdē izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Ivara Beltes apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie Saeimas deputāti! Nenoliedzami, Ivars Belte ir augstas klases profesionālis, jo, ja viņš tāds nebūtu, tad Krievijas pārstāvji diez vai viņam uzticētu pārstāvēt Latvijā Krievijas televīzijas kanālus. Un, ja viņam būtu arī kādi varbūt ideoloģiskas vai ētiskas dabas iebildumi pret to, tad viņš droši vien šādu darbu nebūtu strādājis. Ivars Belte droši vien nebūtu strādājis arī par PBK (“Pervij Baltijskij kanal”) izpilddirektoru, ja viņam nebūtu pieņemams tas, ko un kā šis kanāls rādīja. Bet Ivaram Beltem nekādu iebildumu pret to nebija. Tieši otrādi – viņš uzsvēra, ka viņš lepojas ar to un ka viņš faktiski... tā viņam ir sirdslieta – krievu valodas apraide šeit, Latvijā.

Tāpēc arī diezgan loģiski, ka tad, kad Ivars Belte nonāca “Latvijas Televīzijā”, viņa pirmais lielais uzstādījums bija, ka sabiedriskajos medijos, konkrēti “Latvijas Televīzijā”, krievu valodas saturu vajag četrkāršot. Tas bija 2013. gadā. Es atgādināšu, daudziem varbūt tas ir piemirsies, ka sākotnēji šo Beltes uzstādījumu neatbalstīja, tam nebija politiska atbalsta, līdz ar to arī nebija naudas, sākumā tas buksēja un netika realizēts. Bet tad pienāca 2014. gads, notika Krimas aneksija, un tad šis atbalsts radās, jo daudziem bija pārliecība, ka tiešām, jā, vajag atbalstīt vietējo krievu saturu un tas būs kā pretspēks Kremļa propagandai.

Bet Beltes kungam tā ideja bija pavisam cita. Viņš neatbalstīja... viņš uzskatīja, ka, jā, krievu saturu vajag, bet kā pretspēks Krievijas propagandai... kurā atspēkot tos naratīvus, tas absolūti nav vajadzīgs, tas ir nepareizi, jo šeit cilvēkiem tas nepatiks. Acīmredzot savu auditoriju Beltes kungs zināja no PBK laikiem, līdz ar to... viņi to neskatīsies, tam nebūs nekādas jēgas.

Rezultātā tas, kas tika izveidots “LTV7” kanālā, bija Beltes kunga redzējums, respektīvi, tika rādīts tas, kas cilvēkiem patīk, tika aicināti tie eksperti, kas patīk un kas faktiski sludināja Krievijas naratīvu. Tika aicināts Aleksejevs, Girss, Lindermans – šie personāži bija bieži viesi šajā Beltes kunga stiprinātajā sabiedriskās televīzijas kanālā krievu valodā. Tas, ko viņi tur sludināja, ko varēja redzēt 2014., 2015. un 2016. gadā... ja jūs paskatītos, ko rādīja šajā kanālā, – tur bija Krievijas naratīvs, to mēs tur redzējām... ka Ukrainā ir pilsoņu karš, ka nevis Krievija to ir izraisījusi, bet Rietumi pie tā ir vainīgi, ka, izrādās, Krima pienākas Krievijai, to arī tur stāstīja. Tas viss bija šajā kanālā. Līdz ar to tā ideja, ka Latvija būs izveidojusi kaut ko līdzīgu “Freedom TV” Ukrainā, kas atspēkos propagandu... tas nenotika, faktiski tika izveidots otrs PBK kanāls, kas atgremoja Krievijas propagandu. Starp citu, arī žurnālistus uzaicināja... žurnālisti no PBK pārgāja... sāka strādāt “LTV7”, un vēl arvien viņi strādā LSM.

Kad deputāti un arī drošības iestādes sāka paust bažas, ka kaut kas nav īsti kārtībā, ka to vajadzētu tomēr mainīt un ka tas nav pareizi – par Latvijas valsts naudu sludināt Krievijas propagandu... ka nebūtu pareizi aicināt... konkrēti runa bija par Girsu... par to bija plašas debates. Beltes kungs aktīvi iebilda, ka to nevajag... ka tas ir viss pareizi, ka to vajag turpināt. Viņš arī paziņoja, ka “Latvijas Televīzija” nav Aizsardzības ministrija un tās uzdevums nav aizstāvēt šo valsti.

Kopumā var teikt, ka grūti būs atrast otru, kurš ir darījis vairāk Krievijas informatīvās vides izplatīšanā, krievu valodas stiprināšanā, krievu pasaules cementēšanā šeit, Latvijā, kā Ivars Belte. Tāpēc, visu to zinot (Starpsauciens: “Laiks!”)...

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Šnore.... ir pilnīgs neprāts viņu atbalstīt. (Starpsauciens: “Laiks! Laiks!”)

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Cienītās dāmas un kungi! Pirmām kārtām es no sirds vēlu katram no šodien Saeimas Sēžu zālē esošajiem SEPLP locekļu kandidātiem sekmes turpmākajā profesionālajā darbā, bet ar man uzticēto atbildību... no Latvijas pilsoņiem... es nevaru nekritizēt Ivara Beltes kunga kandidatūru. Es vēlos kritizēt to, kādā veidā tā tika virzīta uz Saeimu, jo, manā skatījumā, netika ievērotas likumā noteiktās prasības.

Tika nokavēts termiņš. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija tikai 11. jūnijā saņēma Valsts kancelejas vēstuli, ka Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome beidzot ir atradusi laiku pieņemt lēmumu un ka viņi virza Ivaru Beltes kungu šim visatbildīgākajam amatam Latvijā mediju jomā un attiecīgi informatīvās telpas drošības jomā.

Manuprāt, tas nav pieņemami. Es arī komisijas sēdē aicināju kolēģus nevirzīt Beltes kunga kandidatūru, pamatojoties tieši uz to, ka nav ievērota procedūra. Kā dienu iepriekš mani informēja Juridiskais birojs, SEPLP var strādāt arī divu cilvēku sastāvā. Tātad 3. augustā beidzas pašreizējā SEPLP sastāva pilnvaras, visām kandidatūrām bija jābūt iesniegtām, vēlākais, līdz 3. jūnijam. Valsts prezidents to izdarīja ļoti savlaicīgi, Saeima to izdarīja ļoti savlaicīgi. Kāpēc Ministru kabinets... Valsts kanceleja nokavēja to izdarīt, paskaidrojumi nav bijuši, deputātiem tas nav skaidrots. Tas, ka komisijas priekšsēdētāja ir sazvanījusies ar Valsts kanceleju, neskaitās. Ir jāskaidro, ir jābūt protokolam no Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdes, kāpēc neievēroja procedūru. Mums kā likumdevējam, kurš izdod likumus, tas ir jāprasa – jāprasa to ievērot.

Mans kolēģis Edvīns Šnore jau pateica par to, kas attiecas uz reputācijas jautājumiem. Var jau skatīties tā, ka, nu, ziniet, pēc 2022. gada februāra viss ir mainījies, tagad visas vecās lietas ar Krievijas informatīvās telpas atbalstīšanu “Pirmajā Baltijas kanālā”, ar sadarbību... tāda personība kā Jurijs Kovaļčuks, kurš tagad ir Eiropas Savienības sankciju sarakstā... “Video International Ukraine” – tāds uzņēmums, kurā Beltes kungs ar viņu savulaik sadarbojās... var jau teikt, ka tas viss jau ir pagājis, ko tur vairs. Bet es uzskatu, ka šajos jautājumos tomēr nevar visu tā ar vieglu roku atstāt, jo šis ir valsts amats. Amatā privāto mediju nozarē, protams, var izvēlēties pēc citiem kritērijiem, kādi tam privātajam akcionāram ir svarīgi, bet mums ir jāizvēlas pēc valstiskiem... nacionāli valstiskiem kritērijiem, ņemot vērā kandidāta iepriekšējo darbību ne tikai vienu vai piecus gadus, bet arī ilgākā laika periodā.

Tāpēc, kolēģi, aicinu Ivara Beltes kandidatūru neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Sveicināti, kolēģi! “Mums nav jāaizstāv šī valsts!” Tā kandidāts Ivars Belte izteicās intervijā 2018. gadā, tajā brīdī viņš bija “Latvijas Televīzijas” ģenerāldirektors. Viņš arī skaidroja: neprasiet, negaidiet no mums šādu rīcību, tas nav mūsu pienākums.

Šeit, Saeimā, mums iet visādi – ir koalīcija, opozīcija, atšķiras viedokļi, mēs diskutējam, cenšamies cits citu pārliecināt, bet es tiešām nesaprotu, kā šajos apstākļos šādu kandidātu var virzīt valstiski domājoši deputāti, jauni deputāti. Mēs šeit ikdienā komunicējam, strādājam plecu pie pleca, bet uz jautājumu, kas ir tik svarīgs un vajadzīgs Ivara Beltes personā, ko viņš varētu mums pienest, atbildes es no jums nesaņēmu. Man rodas jautājums: kas ir tas spēks, kas šajā situācijā šo kandidatūru spiež un virza uz priekšu? Kas šajos apstākļos Latvijā strādājošiem medijiem var būt vēl svarīgāks, kā rūpēties, lai netiktu apdraudēta Latvijas valsts neatkarība, lai rūpētos par mūsu valsts drošību, lai neļautu šeit izplatīties agresorvalsts naratīviem un paustajai nepatiesībai? Piedodiet, pārējais man šķiet otršķirīgi. Arī dzirdot to, ko saka kolēģi... un visa šī informācija, kas parādās medijos... mani nepamet sajūta, ka biedrs Belte ir bijis otrā pusē, un ir bažas par to, ka viņš vēl aizvien ir otrā pusē. Vai tiešām šajos apstākļos mums ir jārada problēmas, atbalstot Ivara Beltes kandidatūru? Es domāju, mēs saprotam, ar ko tas beigsies, kādus riskus tas ietver.

Es tiešām gribu aicināt... iedrošināt visus Saeimas deputātus pirms šī balsojuma: mums ir jāaizstāv sava valsts! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Godātie kolēģi, es domāju, ka neviens vairs nestrīdas, ka mēs dzīvojam kara apstākļos. Un mēs par to nedebatējam. Mēs esam to sapratuši, un nav arī diskusiju par to, ka mediji ir nacionālās drošības jautājums. Tad kādēļ mēs šodien izliekamies, ka to nesaprotam?

Es gribu uzlikt dažus akcentus. Esmu sekojusi Beltes kunga darbībai, arī strādājot parlamentā... un tikko kā arī mediji atgādina par Beltes kunga darbību un darbošanos mediju sfērā. Vispirms – vai ir izpratne par to, kur mēs dzīvojam un kādos apstākļos mēs atrodamies, vai ir izpratne par to, kas ir Latvija un kas ir Latvijas valsts intereses brīžos, kad mēs piedzīvojam Krievijas hibrīduzbrukumus un Krievijas uzbrukumus informatīvajā telpā? Man par to ir ārkārtīgi lielas šaubas. Šodien es teiktu – nē. Pēc amata atstāšanas “Latvijas Televīzijā”, Beltes kungs ir zūdījies, ka Latvijā esot ieviesta cenzūra, proti, nedrīkstot ēterā aicināt krievvalodīgo interešu aizstāvjus. Man ir jautājums: kas ir šie “krievvalodīgie”, un kādas īpašas intereses ir jāaizstāv šiem krievvalodīgajiem? Un izskatās, ka tās nav tās intereses, kas ir tiem, kas izjūt piederību Latvijas valstij.

Vai kandidāts Belte ir izteicies par savu piederību un par Latvijas valsts interesēm? Nē. Savās intervijās viņš uzsver: mēs visi mīlam šo zemi, tāpēc es gribētu izveidot komandu, kura palīdzēs krieviem šeit, Latvijā, vairāk justies kā mājās. Bet kur paliek Latvijas valsts? Kur paliek Latvijas valsts intereses? Atgādināšu no citāta presē, ka Beltes kungs ir bijis Krievijas reklāmas holdinga “Video International” Ukrainā ģenerāldirektors, proti, šis “Video International” piederēja Krievijas bankas struktūrām, diviem to dibinātājiem – “Surgutneftegaz” un “Severgroup” –, kuru īpašnieks bija Aleksejs Mordašovs, viens no bagātākajiem cilvēkiem Krievijā, šobrīd sankcionēts, kurš 2024. gadā savu bagātību pavairoja par pāris miljardiem. Lūk, sankcijas arī nav bijušas pietiekami efektīvas.

Lūk, un Beltes kungs, kurš ar visu savu pārliecību stāstīja, ka Latvijā ir jādara viss, lai krievi justos kā mājās un nebrauktu projām, ir kandidāts uz “Latvijas Televīzijas” valdi. Jautājums... tad, kad bija jārunā par Kremļa kontrpropagandas kanāla izveidi, šis darbs tika nolikts uz blakus sliedēm – par Kremļa vēstījumu atspēkošanu –, tas nelikās pietiekami interesanti, un tika uzskatīts, ka to nevajag darīt, ka tas ir pilnīgi lieki.

Otrs jautājums: kas ir tie, kas izvēlas “Latvijas Televīzijas” valdes locekļus? Tā ir Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome. Es pieņemu – nevalstisko organizāciju pārstāvji, sabiedrībā cienīti un godātie cilvēki. Diemžēl viņiem acīmredzot nav bijis ne pietiekami daudz laika, ne vēlmes, ne gribas detalizētāk iedziļināties mediju jautājumos.

Šobrīd mēs piedzīvojam uzbrukumus mediju telpā, uzbrukumus informatīvajā telpā un mums ir vajadzīgi stipri cilvēki ar stipru pārliecību. Vai Beltes kungs būs stiprs cilvēks, kas spēs aizstāvēt Latvijas valsts intereses iepretim Kremļa uzbrukumiem? Es domāju, ka ne, un aicinu balsot “pret”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Iesākumā vēlos citēt iecienīto “Re:Baltica”, kur 2021. gadā rakstīja, ka “Baltijas Mediju Alianse”, kuras “Pirmais Baltijas kanāls” “bija populārākā Latvijas krievu skatīšanās izvēle, regulāri dēvēts par Kremļa propagandas ieroci. Ikdienā tas raidīja to pašu programmu, ko redz Krievijas iedzīvotāji, ar nelielām vietējo ziņu piešpricēm. [..] PBK nekautrīgi atbalstīja Latvijas un Igaunijas krievvalodīgo partiju līderus, Tallinas mēru Mihailu Kolvartu un toreizējo Rīgas mēru Nilu Ušakovu, palīdzot mobilizēt viņu vēlētāju atbalstu”.

Beltes kungs, bijušais izpilddirektors šajā propagandas kanālā, – neesmu dzirdējis, ka viņš nāktu ar paziņojumu, ka viņš būtu bijis, nezinu, dubultaģents, kurš mēģināja graut Krievijas Federāciju no iekšpuses. Tas ir absurds, ka mums šodien izskatīšanā ir šāda kandidatūra. Tas ir absurds, ka Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome atļaujas uz Saeimu atsūtīt kandidātu, kurš neizpilda Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma punktu par nevainojamu reputāciju. Šis punkts nav izpildīts, nemaz neskatoties uz citām lietām.

Ir jāskatās, vai nav jāmaina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums... kur Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomei, kas tiek ievēlēta ar 20 līdz 40 deputātu atbalstu... ne ar deputātu, bet ar pārstāvju atbalstu šī memoranda padome tiek ievēlēta... vienkārši sanāca kopā 20 līdz 40 cilvēki un nobalsoja par viņiem... Viņiem ir līdzvērtīgas tiesības izvirzīt SEPLP kandidātu, kādas ir Valsts prezidentam vai Saeimai kopumā. Tas ir absurds, kas būtu jāmaina, lai šādas kļūdas neatkārtotos.

Aicinu noraidīt šo absolūti nepiemēroto kandidatūru!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam. (Dep. A. Butāns: “Lūdzu apvienot debašu laikus!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, šodien mēs redzam politisko cirku, jo PROGRESĪVIE ar Šleseru izspēlē LGBT strīdu – ārā piketē, šeit strīdas –, bet realitātē sadarbojas un šodien kopīgi iebalsos prokrievisku personu SEPLP vadībā. Jāņu priekšvakarā, kad ir silts laiks, vēlētāju uzmanība ir dalīta. Tā teikt, zem galda var viegli sakārtot politiskās aizkulises. Tā šobrīd izskatās. Pēc manas matemātikas spriežot, ZZS un Jaunā VIENOTĪBA – tur domas dalās, bet “PROGRESĪVO” un Šlesera partijas rindās atbalsts ir ļoti ciets.

Ir interesanti, kāpēc es apgalvoju, ka Ivars Belte ir Šlesera partijas kandidāts, kuru ir apstiprinājusi un virzījusi koalīcija. Nesen Ivars Belte kandidēja uz NEPLP amatu – pavisam nesen. Jau toreiz es norādīju uz interešu konfliktu, kas ir Šlesera partijā. Arī jums, Liepiņas kundze, es to norādīju, un jūs man nācāt klāt un personīgi teicāt, ka es smagi kļūdoties – jūs neatbalstāt Beltes kungu, tas neesot jūsu kandidāts. (Starpsauciens.) Bet dzīve rāda savādāk. Šodienas balsojums parādīs, kuram vārdi sakrīt ar darbiem. To, vai jūsu saspēle ar “PROGRESĪVAJIEM” ir tikai vārdi vai ne, parādīs balsojums. To, vai Belte ir jūsu kandidāts, parādīs balsojums.

Šeit izšķiroši... neceru jūs pārliecināt, droši vien (Starpsauciens.) jūs arī necerat mani pārliecināt, bet es mēģinu uzrunāt centriskās partijas, kas šeit sēž man pretī, – jūs šobrīd esat ierauti spēlē, lai nobalsotu un atbalstītu Šlesera partijas virzītu kandidātu. Manuprāt, tas nav vajadzīgs, tas ir riskanti. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Butāna kungs...

Kolēģi, mazliet klusāk, mazliet klusāk! Paldies.

A. Butāns. Tie, kas klaigā, var uznākt tribīnē un pateikt savu lielo patiesību, bet patiesības brīdis būs balsojums. Patiesības brīdis būs balsojums – kurš atbalstīs Belti un kurš ne. Līdz ar to viss cirks, ko jūs medijos un soctīklos radāt – ka jūs cīnāties ar “PROGRESĪVAJIEM” –, būtībā ir imitācija, jo jūs tieši ar PROGRESĪVAJIEM šobrīd Belti apstiprināsiet.

Ko es vēlos norādīt – Beltes kunga darbībā (jau tika uzskaitīti vairāki fakti) ir absolūtas nesakritības un pretrunas ar valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanu... ja televīzijas vadītājs var pateikt, ka viņam nav jāpretojas... un nav jāaizstāv valsts. Ir pretruna ar Nacionālās drošības koncepciju – par krievu valodas saturu (Starpsauciens.), ir pretruna ar valsts stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības koncepciju. Manuprāt, ir novērojama profesionāla un, iespējams, finansiāla sadarbība ar Krieviju. Beltes kungs pēc “Latvijas Televīzijas” pamešanas kādā intervijā stāsta, ka viņš strādā visādos fondos saistībā ar krievu saturu. Profesionāla un finansiāla sadarbība arī ar Ķīnu. Arī ar Ķīnu – SIA “Latvia Cross-Border E-Commerce Hub”, kurā viņš ieņēma vadošu amatu kā izpilddirektors. Ķīnas investorus pietuvināt mūsu kritiskajai infrastruktūrai... regulāras vizītes Ķīnā. Tāpat līdzdalība divvalodības un informatīvās telpas sašķeltībā.

Slēgti septiņi latviešu valodas raidījumi un, pēc mūsu aprēķiniem, četrkāršots krievu valodas saturs – tas bija rokraksts, kā Ivars Belte darbojās “Latvijas Televīzijas” vadībā. Un vēl divi akcenti... bez ideoloģijas vai bez koncepcijām.

Ivara Beltes kandidatūra ir iesniegta pēc termiņa. Kā tā? Kur ir Juridiskais birojs? (Starpsauciens.) Kur ir tiesībsargs? Kur ir “PROGRESĪVIE” – ar atklātību, caurspīdību, tiesiskumu? Nav, jo “PROGRESĪVIE” ir aizņemti, dīlojot, vienojoties ar Šleseru par kandidātu, un piemiedz acis... saviem principiem. Jāņu priekšvakars – vēlētājs neredzēs. Neievērojam termiņu, mierīgi virzām neatkarīgas iestādes vadībā... vispār pārkāpjam visu.

Un vēl viens – SEPLP likuma 13. panta, ja nemaldos, otrās daļas 5. punkts runā par nevainojamu reputāciju. Stiepjams jēdziens, vai ne? Reputācija. Katrs varam interpretēt citādāk. Vai kapitālsabiedrības vadītājs, kurš ir atlaists no amata par finanšu pārkāpumiem... nav tā kā drusciņ traips uz nevainojamas... nevis labas, bet nevainojamas reputācijas? Jūs šobrīd virzāt uz nevainojamu... Likums prasa nevainojamu reputāciju. Varbūt padomājam par to.

Vēlos informēt, ka iepriekš uzskaitītos faktus, ko minēja gan kolēģi, gan es, arī daudzus citus – konkrētākus – esam apkopojuši kopā ar mediju nozares profesionāļiem un politikas veidotājiem. Šo apkopojumu esam iesnieguši drošības iestādēs, lai tās vērtē Ivara Beltes atbilstību... jo būs nepieciešama arī pielaide valsts noslēpumam. Manuprāt, Ivara Beltes rīcībā ir saskatāmas pazīmes... apzinātas vai sakritība – to lai vērtē kompetentās iestādes. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Butāns. Ivara Beltes darbībā ir sakritība ar to, kas Nacionālās drošības koncepcijā tiek norādīts... kādas ir Krievijas specdienestu intereses Latvijā. To lai vērtē atbilstošās iestādes. Mēs sekosim līdzi.

Jebkurā gadījumā šobrīd aicinu nebalsot un aicinu iedzīvotājus sekot līdzi uzvārdiem. Ja vajadzēs, pirms vēlēšanām uzvārdus atgādināsim. Šis nav koalīcijas–opozīcijas jautājums, šis ir valsts drošības jautājums. Aicinu vismaz drošības jautājumos būt šeit vienotiem.

Aicinu noraidīt Ivara Beltes kandidatūru.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! “Nacionālā apvienība”, cik nakšu pavadījāt, gatavodami to sienu ar visādiem materiāliem, kaut ko meklēdami? (Starpsaucieni.) Tiešām apbrīnojami.

Es gribu pajautāt: kurš no jums bez visām šīm interpretācijām ir kādreiz reāli strādājis ar Ivaru Belti vai bijis sadarbības partneris? Droši vien neviens, tikai meklēti (Starpsauciens.)... jā, komisijā.

Esmu strādājusi... bijusi sadarbības partneris. Bija tā, ka es nomainīju Ivaru Belti amatā raidstacijā, kas nebija nekādā saistībā ar Krieviju, tā bija starptautiska Rietumeiropas raidorganizācija.

Profesionālis, ļoti spēcīgs profesionālis ar ļoti plašu tvērumu dažādās mediju jomās, ne prokrievisks, ne prokremlisks. Ļoti daudz sadarbojāmies arī pēc tam, kad Ivars Belte aizgāja no raidorganizācijas uz laikrakstu “Diena”, ja es nemaldos... mediju grupu. Tad ļoti bieži sadarbojāmies.

Domāju, viena lieta ir kritēriji, ko izvirzāt, bet kritēriji tomēr jāvērtē pēc cilvēka reālās atbilstības. Tas, ko jūs šobrīd runājat, ir vienkārši zākāšanās, nopelšana. Un vēl draudēt, ka kaut kas ir iesniegts... izpētīt kaut kādus materiālus... kā lai saka... Es saprotu, ka var mēģināt norakt spēcīgu profesionāli, bet tik primitīvā, zemiskā veidā... tomēr, deputāti, mums vajadzētu atturēties. Ja jūs nezināt, ja neesat strādājuši ar cilvēkiem, tad tomēr varbūt piebremzējiet! (Starpsaucieni.)

Jā, es dzirdēju jūsu skaistos citātus, atsaukšanos un tā tālāk. Bet tad man ir jautājums: kur tad jūs esat bijuši deviņdesmitajos gados, kad krievu FM raidstacijas vērās viena pēc otras? (Starpsauciens: “Bērnudārzā!”) Tagad jūs... Tur jau tā lieta, ka bijāt bērnudārzā, un tagad var runāt visādus murgus, kas neatbilst...

Sēdes vadītāja. Nesarunāties ar zāli.

S. Ābrama.... īstenībai. Nevajag no bērnudārza uzreiz ielēkt deputāta statusā un sākt runāt dažādas muļķības.

Kolēģi, domāju, viena no mūsu lielākajām problēmām ir tā, ka, ja mēs redzam spēcīgu profesionāli, dažiem neviens līdzeklis nav svešs, lai viņu noraktu. Mūsu valsts pārvaldes, mūsu institūciju vājums ir tas, ka mēs izejam priekšā, nozākājam, kaut ko piemeklējam... uzreiz pēc bērnudārza... kaut kādos materiālos... un mēģinām profesionāļus nogremdēt. Tādā veidā mēs neko spēcīgu nevaram radīt.

Es noteikti aicinu balsot “par” Ivaru Belti. Esmu strādājusi... es zinu. Varu izstāstīt gadījumu. Atnācu uz iestādi, kurā pirms tam Ivars Belte bija mārketinga direktors. Zināt, kāda bija darbinieku lojalitāte? Ivars teica tā, Ivars darīja tā... Iestāde bija perfektā kārtībā, sadarbība ar klientiem – perfekta. Tas ir tiešām spēcīgs profesionālis. Domāju, SEPLP no viņa kā profesionāļa, kuram neviena mediju joma nav sveša, tikai iegūs.

Aicinu balsot “par” Ivaru Belti. Nenogremdējam spēcīgu profesionāli, kurš nav ne prokremlisks, ne prokrievisks. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Šonedēļ bija ļoti vērtīgs izbrauciens uz Latvijas valsts robežu, varētu teikt, divu Saeimas komisiju pārgājiens visas robežas garumā, pārbaudot, kā tiek būvēta mūsu aizsardzības līnija, kā strādā robežsardze un cik gatavi mēs esam. Proti, Nacionālās drošības komisija kopā ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju rūpīgi izbraukāja tās vietas, kur ir padarīts darbs, un paskatījāmies, kas vēl ir darāms.

Tā ir Latvijas aizsardzības līnija. Visa šī brauciena laikā diezgan demonstratīvi mums sekoja līdzi kaimiņvalsts karavīri, robežsargi, vietām pat demonstratīvi ar savu zaļo, veco tautā saukto buhanku piebraucot tuvu, skaļi klaudzinot durvis, tādā veidā mums mēģinot pateikt: redziet, mēs te esam, ļoti rūpīgi jūs vērojam, mēs vērojam katru jūsu kļūdu un katru jūsu neizdarību, un pagaidām vēl esam šajā robežas pusē.

Mēs skatījāmies, kā izbūvēti prettanku grāvji, kā saražoti un izvietoti tā saucamie pūķa zobi, dzeloņdrātis, mūsu fiziskā robeža, digitālā robeža – novērošanas sistēmas. Kas ir būtiski – tikāmies arī ar LVRTC, lai saprastu, cik attīstīta ir infrastruktūra mūsu informācijas apritē Latvijas pierobežā.

Domāju, šodienas balsojums novelk skaidru aizsardzības robežu Saeimas deputātu lokā. Ja pastāv kaut mazākās šaubas... šajā svarīgajā amatā nedrīkst nonākt cilvēki, kuri kaut ko var neizdarīt, domāt atšķirīgi... Latvijas valsts drošības un nacionālajām interesēm.

Tāpēc es gribu aicināt, tai skaitā arī PROGRESĪVOS, – padomājiet pirms šī balsojuma kārtīgi, jo aizsardzības un drošības jautājumos mums nevajadzētu būt būtiskām viedokļu atšķirībām. Mēs varam līdz aizsmakumam plēsties par dzimumu skaitu, par daudz un dažādām lietām, bet šajos jautājumos mums nedrīkst būt fundamentālu atšķirību.

APVIENOTAIS SARAKSTS absolūti dzelžaini un skaidri šobrīd ir nolēmis balsot “pret”. Uz to pašu es aicinu visus Saeimas deputātus, kuriem ir svarīga Latvijas valsts nacionālā drošība.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Man patīk, ka “Nacionālā apvienība” var atrast problēmu tur, kur tās nav. Mūsu frakcija pilnībā atbalsta šo kandidātu, mēs balsosim “par”. (Starpsaucieni.)

Latvijā ir problēma – Nacionālā apvienība, nevis krievvalodīgie. Mums... man kā krievvalodīgajai ir tiesības saņemt informāciju savā dzimtajā valodā. Jūs esat naida kurinātāji. Tā ir vienīgā jūsu problēma. Ja nebūs krievu... ko mēs darīsim... ko jūs darīsiet? Mums dzimstība krīt, mums ekonomika krīt, mums ir ļoti daudz problēmu. Jums – tikai viena problēma.

Es aicinu atbalstīt šo kandidātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Nav jau it kā nekas jauns, ka “Nacionālā apvienība” nāk ar tādu interpretāciju jautājumos, kas skar valodu, vienu vai otru amatpersonu... tieši interpretāciju par... šajā gadījumā par to, kur konkrētais cilvēks ir strādājis, kas ir bijuši šīs darbavietas īpašnieki. Ziniet, tajā laikā, kad kāds kaut kur strādāja, tas nebija baigi populāri – skatīties, kam tas pieder. “Pirmais Baltijas kanāls” bija absolūti legāls kanāls Latvijā.

Vienkārši tas, kādu ainu jūs šobrīd uzburat par augstas raudzes speciālistu mediju jomā Ivaru Belti, manuprāt, ir absolūti nepieņemami. Tas ir apmelojoši, ko jūs šobrīd darāt. Tā ir ārkārtīgi bīstama interpretācija, ar ko jūs nodarbojaties, lai radītu maldīgu priekšstatu par cilvēku, kurš nav tāds, par kādu jūs viņu uzskatāt. Tas, ka jūs mēģināt sasiet Ivaru Belti ar Šlesera partiju... starp citu, partija saucas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ... Ticiet man, Ainārs Šlesers nemaz nezina, kas ir Ivars Belte.

To, kas ir Ivars Belte, zinu es, Linda Liepiņa, jo es, darbojoties mediju vidē vairāk nekā 10 gadus, esmu dienu dienā strādājusi kopā ar Ivaru Belti. Par viņa profesionalitāti tad, kad viņš strādāja “TV3” koncernā... “MTG” grupas... arī tad, kad viņš strādāja “Pirmajā Baltijas kanālā”, es varu teikt tikai tos labākos vārdus. Latvijā ar uguni būtu jāpameklē šādi speciālisti. Tas, ka jūs velkat deķi, šobrīd nomelnojot šo konkrēto cilvēku, nomelnojot Ivaru Belti, ieliekot viņu kaut kādā groziņā... cik viņš ir pretvalstisks... ir nepieņemami, tas nav godīgi. Kolēģi, tā nedrīkst darīt! Bet ir skaidrs, kāpēc jūs to darāt, – jums ir jākurina nacionālais naids. Tas ir jūsu lauciņš, tas ir tas, kur jūs spēlējaties ilgstoši.

Kas attiecas par valodu sabiedriskos medijos... Ja jūs būtu... Pirmām kārtām Ivars Belte arī komisijas sēdē teica: nav pareizi, ka ir bijušas divas dažādas redakcijas. Tas, ko jūs stāstāt par kaut kādiem lēmumiem... Labi (Starpsauciens.)... Nē, nepietiks, jo šis nav normāli. Jūs pārmetat kaut kādu pagātni.

Atcerieties, 2010. gadā... ja nemaldos, tās bija 2010. gada beigas... Latvijas prezidents, kas šorīt šeit teica uzrunu... vai tikai gadījumā viņš nebija Maskavā un netikās ar Putinu un nedāvināja viņam dažādas dāvanas? Kāpēc jūs nerunājat par to no tribīnes? Cik tālā pagātnē un ar kādu interpretāciju mēs ejam, un cik tas ir godīgi?

Es aicinu atbalstīt Ivara Beltes kandidatūru. Aicinu uzticēties tām nevalstiskajām organizācijām, kuras šo kandidātu ir virzījušas, jo tie, kas zina, kā šie kandidāti tiek izvirzīti, droši vien arī zina, ka vienu kandidātu virza Saeima, vienu virza Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome un vienu virza Valsts prezidents.

Tas ir absolūti nepieņemami un naidu kurinoši, kā jūs šobrīd izsakāties par cilvēku, par kuru jūs tiešām ne velna nezināt, par kuru jūs vienkārši interpretējat kaut kādus faktus.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams?

L. Rasima. Jā, komisijas vārdā vēlos adresēt... Klotiņa kunga un Butāna kunga minēto argumentu par to, ka padome ir aizkavējusies ar kandidāta izvirzīšanu. Juridiskā biroja pārstāvis piedalījās mūsu komisijas sēdē un skaidroja, ka bija notikusi nebūtiska aizkavēšanās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes kandidāta izvirzīšanu.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma mērķis ir tāds, lai divu mēnešu laikā, pirms iepriekšējais SEPLP loceklis zaudē savas pilnvaras, būtu zināms nākamais kandidāts un tādā veidā tiktu nodrošināta padomes darba nepārtrauktība. Ja tiktu apturēta Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes virzītā kandidāta apstiprināšana, tad mēs komisijā būtu nonākuši situācijā, kas ir pilnīgi pretrunā ar likuma mērķi. Kā arī tika akcentēts, ka komisijai ir jādara viss, lai tiktu nodrošināta SEPLP darbības nepārtrauktība, tādēļ arguments par to, ka nevaram izskatīt Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes izvirzīto kandidātu, jo bijusi neliela aizkavēšanās, tiešām īsti nav vietā.

Vēlos arī aktualizēt, ka komisijas sēdē Beltes kungs deputātiem atbildēja par valodas jautājumu. Atbilde bija nepārprotama – viņš atbalsta vienotu informatīvo telpu valsts valodā.

Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka komisija saņēma patiešām visu nepieciešamo informāciju, kas apliecina, ka Ivars Belte atbilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajām amata prasībām, tajā skaitā atbildīgo iestāžu, drošības iestāžu un citu iestāžu atzinumus.

Vēlreiz komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ivara Beltes apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 33, atturas – 13. (Daži deputāti aplaudē.) Lēmums nav pieņemts.

___

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Aicinu reģistrēties un lūdzu pēc reģistrācijas neizklīst, jo sumināsim Līgas un Jāņus. Galu galā ir saulgriežu laiks. Un iesim arī nedaudz ielīgot.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds paziņojumam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas! Komisijas sēde ir sasaukta pulksten 13.40.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 10 deputāti: Anda Čakša, Raivis Dzintars, Dmitrijs Kovaļenko, Ainars Latkovskis (Starpsaucieni: “Ir!”)... Kur viņš ir? Ingmārs Līdaka, Nataļja Marčenko-Jodko, Viktors Pučka, Leila Rasima... redzēju, Amils Saļimovs un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Ir saulgriežu laiks, un mūsu kolektīvā ir gan Līgas, gan Jāņi. Mums ir trīs Līgas. Aicinu priekšā Līgu Kļaviņu, Līgu Kozlovsku un Līgu Rasnaču. (Deputāti pieceļas. Aplausi. Starpsaucieni.) Aicinu priekšā Jāni Dombravu, Jāni Grasbergu, Jāni Patmalnieku, Jāni Skrastiņu, Jāni Vitenbergu un Jāni Vucānu. (Aplausi.)

Kolēģi, vai viesu sektorā ir Jānis Zariņš? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir. Viņš ir mūsu nākamais deputāts. Suminām arī viņu! (Aplausi. Sēžu zālē ienāk folkloras kopa, skandējot Līgo dziesmu un nesot jāņuzāles un vainagus. Folkloras kopas uzstāšanās. Deputātu Līgu un Jāņu godināšana.)

Aicinu iet uz Sarkano zāli. (Skan Līgo dziesma.)

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Jāņa Zariņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Jaunā VIENOTĪBA” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms 59. darba kārtības punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Turpinām Saeimas sēdi. Sadaļa – “Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Jāņa Zariņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Jaunā VIENOTĪBA” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās deputātes un godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 19. jūnijā saņēma Raimonda Čudara iesniegumu par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 19. jūnija sēdē konstatēja, ka nākamā deputāta amata kandidāte no politiskās partijas Jaunā VIENOTĪBA Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta – Viktorija Baire – ir atteikusies uzņemties 14. Saeimas deputātes pienākumus, taču nākamais kandidāts pēc viņas – Jānis Zariņš – ir piekritis uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājis to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amatu ieņemšanas ierobežojumi.

Aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par Jāņa Zariņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Jaunā VIENOTĪBA” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Jāni Zariņu dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

J. Zariņš.

Es, Jānis Zariņš, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Zariņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Jaunā VIENOTĪBA” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicu! (Aplausi.) Aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

___

Turpinām darba kārtību.

Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Lauras Smukules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 18. jūnijā izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Lauras Smukules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Laura Smukule Biznesa augstskolā “Turība” ieguvusi profesionālo bakalaura grādu tiesību zinātnē un juriskonsulta kvalifikāciju, Latvijas Universitātē – profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Bijusi biroja administratore SIA “Solus Industry”, tiesas sēžu sekretāre Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, tiesneša palīdze Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, tiesneša palīdze Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā, šobrīd – tiesnese Rīgas pilsētas tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Lauru Smukuli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Lauras Smukules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Inas Svilānes atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 18. jūnijā izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Inas Svilānes atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”.

Pamatojums atsaukšanai: Inas Svilānes iesniegums Saeimai, kurā lūdz Saeimu atbrīvot viņu no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata pildīšanas.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atsaukt Centrālās vēlēšanu komisijas locekli Inu Svilāni no Centrālās vēlēšanu komisijas, pamatojoties uz viņas iesniegumu par atkāpšanos no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Inas Svilānes atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Daigas Kameņevas ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 18. jūnijā izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Daigas Kameņevas iecelšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”.

Daiga Kameņeva Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvusi profesionālo bakalaura grādu iestāžu darba organizācijā un vadībā un personāla vadītāja kvalifikāciju, pašlaik studē Juridiskajā koledžā. Darba pieredze: tehniskās pārvaldes vecākā referente SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, valdes asistente Rīgas domes nodibinājumā “Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs”, grāmatvede administratore aģentūrā “Rīgas enerģētikas aģentūra”. Šobrīd ir frakcijas “Stabilitātei!” konsultante Saeimā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ievēlēt Daigu Kameņevu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Daigas Kameņevas ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Māra Zviedra ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 18. jūnijā izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Māra Zviedra ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”.

Māris Zviedris Latvijas Policijas akadēmijā ieguvis profesionālo bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Darba pieredze: Rīgas Vidzemes priekšpilsētas Administratīvās inspekcijas vecākais inspektors, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas Teritorijas apsaimniekošanas un attīstības nodaļas pārvaldes vecākais referents, Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas Teritorijas apsaimniekošanas un attīstības nodaļas Teritorijas uzturēšanas daļas vadītājs, šobrīd – Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ievēlēt Māri Zviedri par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju. Lēmums stājas spēkā šī gada 30. jūlijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Pēc visa tā, kas noticis vēlēšanās, iepriekšējā Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja ir atkāpusies no amata, un šobrīd Zviedra kungs stājas šajā amatā ļoti izaicinošā situācijā, tāpēc ka Saeimas vēlēšanas jau ir nākamajā gadā. Mums ir sistēmas, kas ir pierādījušas to, ka tās nebija kvalitatīvi uzbūvētas, arhitektūra nepareiza, tās netika pilnībā notestētas, viena trešdaļa tikai tika testēta. Zviedra kungam, neesot reālām iespējām un pilnvarām pārbaudīt šīs sistēmas, skatīties, kāds ir pasūtījums un tā tālāk, būs jāatbild kopumā par vēlēšanu procesu... kā politiķi ir jau iepriekš atgādinājuši... iepriekšējās CVK vadītājas kontekstā. Līdz ar to, es domāju, Zviedra kungam šī situācija ir neapskaužama.

Tāpēc es gribētu no tribīnes aicināt visus kolēģus nedarīt kā iepriekšējā gadījumā, sākotnējā, pirmajā dienā visu atbildību mēģinot novirzīt uz CVK vadītāju, jo viņš taču atbild par visu CVK procesu kopumā (Starpsauciens.), bet skaidri nodalīt to, ka CVK vadītājam kā pamatuzdevums ir vēlēšanu procesa organizēšana, savukārt likumā noteiktie pienākumi Valsts digitālās attīstības aģentūrai, VARAM un valdībai kopumā – izstrādāt sistēmas, palīdzēt nodrošināt to, ka nākamās vēlēšanas iet raiti, bez iespējām populistiem mēģināt apšaubīt vēlēšanu rezultātu. Un trešā sadaļa, protams, ir CERT.lv, kuriem ir jārūpējas par kiberdrošību. Tātad šīs lietas ir publiski nodalāmas. Bet, protams, Zviedra kungam būs iespēja un pienākums šo vēlēšanu procesu kopumā uzraudzīt un gādāt... un, es ceru, arī laikus indicēt... un ziņot par ieraudzītajām problēmām, lai pārējie varētu reaģēt un izdarīt savu darbu.

Līdz ar to šajā izaicinošajā amatā tiešām APVIENOTAIS SARAKSTS novēl veiksmi. Zviedra kungs sevi ir labi pierādījis kā Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs. Savulaik kā Rīgas vicemēram man bija gods viņu izvirzīt. Līdz ar to es ceru, ka nākamās – Saeimas – vēlēšanas būs drošībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi, pāris vārdu. Es ļoti cienu... un uzskatu par pareizu lēmumu ministrei Ingai Bērziņai politiski uzņemties atbildību un atkāpties no ministra amata. Tas parāda augstu morālo stāju un pareizu rīcību, bet jebkurā gadījumā es joprojām palieku pie pārliecības, ka Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājai Saulītei bija jāuzņemas atbildība par šo procesu un ir ļoti pareizi, ka viņa atkāpās.

Vēl es gribu pateikt paldies piecām frakcijām, piecu frakciju vadītājiem, kas atsaucās un vienojās, ka šajā brīdī mums ir svarīgi par Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju ievēlēt tādu cilvēku, kam ir ilggadēja pieredze un izpratne par vēlēšanu procesu, cilvēku, kas pats ir strādājis un skaitījis balsis, zina šo procesu no iekšienes, nevis ir teorētiķis.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt Māra Zviedra kandidatūru, un vēl atgādinu, ka mums, visām septiņām frakcijām, ir atbildība par vēlēšanu procesu, jo ikvienai frakcijai ir pārstāvis Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Vēlam veiksmi Mārim Zviedrim!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Māra Zviedra ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 6, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicam Māri Zviedri ar ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju! (Aplausi.)

___

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu, kurā deputāti Raimonds Bergmanis, Juris Viļums, Jānis Dombrava, Agnese Krasta, Augusts Brigmanis... Saeimas deputāti lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 19. jūnija sēdes darba kārtībā un pārcelt 76. darba kārtības punktu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” pirms darba kārtības 29. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Turpinām. Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Jura Jansona atbrīvošanu no tiesībsarga amata”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

17. jūnija sēdē Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja tiesībsarga Jura Jansona paziņojumu par tiesībsarga amata atstāšanu pēc paša vēlēšanās saskaņā ar Tiesībsarga likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu un atbalstīja lēmuma projektu “Par Jura Jansona atbrīvošanu no tiesībsarga amata”.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu “Par Jura Jansona atbrīvošanu no tiesībsarga amata”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jura Jansona atbrīvošanu no tiesībsarga amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Ingas Bērziņas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”, ko iesnieguši deputāti Jānis Patmalnieks, Ingrīda Circene, Inga Bērziņa, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ainars Latkovskis, Irma Kalniņa, Anna Rancāne, Mārtiņš Felss, Uģis Rotbergs, Mārtiņš Daģis un Edmunds Jurēvics.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Ingas Bērziņas apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”, ko iesnieguši deputāti Inga Bērziņa, Agnese Krasta, Ainars Latkovskis, Irma Kalniņa, Mārtiņš Daģis, Jānis Patmalnieks, Alīna Gendele, Atis Labucis, Gatis Liepiņš un Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andreja Svilāna ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”, ko iesnieguši deputāti Andrejs Svilāns, Aiva Vīksna, Linda Matisone, Edgars Tavars, Edgars Putra, Māris Kučinskis, Andris Kulbergs, Raimonds Bergmanis, Ingmārs Līdaka un Lauris Lizbovskis.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andreja Svilāna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”, ko iesnieguši deputāti Andrejs Svilāns, Aiva Vīksna, Linda Matisone, Edgars Tavars, Edgars Putra, Māris Kučinskis, Andris Kulbergs, Raimonds Bergmanis, Ingmārs Līdaka un Lauris Lizbovskis.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Turpinām ar sadaļu “Deputātu pieprasījuma izskatīšana”. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Aivas Vīksnas, Edgara Tavara, Edgara Putras, Andra Kulberga, Jura Viļuma, Edvarda Smiltēna, Lindas Matisones, Laura Lizbovska, Česlava Batņas, Māra Kučinska pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par iespējamajiem valsts papildus nepieciešamajiem ieguldījumiem AS “AirBaltic””.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Gundars Daudze.

G. Daudze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija šī gada 11. jūnija sēdē izskatīja Saeimas deputātu Aivas Vīksnas, Edgara Tavara, Edgara Putras, Andra Kulberga, Jura Viļuma, Edvarda Smiltēna, Lindas Matisones, Laura Lizbovska, Česlava Batņas, Māra Kučinska pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par iespējamajiem valsts papildus nepieciešamajiem ieguldījumiem AS “AirBaltic””.

Komisija uzklausīja iesniedzējus, kā arī atbildētājus no Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas un ar balsu vairākumu priekšlikumu noraidīja... es atvainojos, pieprasījumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi un cienījamās kolēģes! APVIENOTAIS SARAKSTS jau atkārtoti vēršas pie Ministru prezidentes ar pieprasījumu par situāciju pagaidām vēl nacionālās aviokompānijas “airBaltic”... uzdodot virkni sabiedrībai svarīgu jautājumu. Ministru prezidente konsekventi uz Pieprasījumu komisijas sēdi neierodas, un deputāti cieņpilnas atbildes nesaņem. Šis nav jautājums par būt vai nebūt “airBaltic”, šis ir jautājums par to, kā valdība pārvalda tai uzticēto valsts īpašumu un nodokļu maksātāju naudu, kā tā uzņemas atbildību un skaidro savus lēmumus sabiedrībai. Šodien es vēršos pie jums ar stingru pārliecību, ka mums, tautas vēlētiem deputātiem, ir pienākums iestāties par fiskālo disciplīnu, caurskatāmu lēmumu pieņemšanu un atbildīgu attieksmi pret nodokļu maksātāju naudu.

Satiksmes ministrijas atbilde uz APVIENOTĀ SARAKSTA pieprasījumu par iespējamo vairāku... simtiem miljonu eiro mērāmu nodokļu maksātāju naudas ieguldījumu “airBaltic” mani nepārliecināja. Lēmums pašlaik vēl nav pieņemts, taču “airBaltic” pagaidu padomes priekšsēdētājs publiski jau ir norādījis, ka uzņēmumam ir būtiskas kapitāla vajadzības un tiek apsvērti turpmākie ieguldījumi. Tas nav tikai vērtēšanas process, tā ir klusa, tehnokrātiska virzība uz nākamo ieguldījumu, ko sabiedrībai piedāvās kā nepieciešamību pēdējā brīdī. Šāds piegājiens nav pieļaujams demokrātiskā valstī, kur sabiedrībai un parlamentam jābūt pilnai informācijai un pilnai izvēles brīvībai. Ak, šī bīstamā divkosība! Lēmuma nav, bet faktiski virzība notiek, tādējādi valsts, proti, mēs visi, varam tikt nostādīti fakta priekšā.

Šodien no Saeimas tribīnes ir jāuzdod tiešs jautājums: vai valdība jau ir pieņēmusi politisku lēmumu kādā slepenā sēdē un meklē tikai juridiskus un budžeta mehānismus tā īstenošanai? Kolēģi, mēs nedrīkstam pieļaut, ka valsts līdzekļi tiek ieguldīti uzņēmumā, kura eksistence joprojām nav viennozīmīga un publiski pārbaudāma. Cienījamie kolēģi, mēs nevaram pieņemt lēmumus, balstoties uz materiāliem, kurus ne parlaments, ne sabiedrība nevar redzēt. Tā vietā mums tiek piedāvāts noticēt, ka šoreiz būs citādi, ka IPO būs panākums, ka investori būs, ka drīz iestāsies finansiālā stabilitāte, bet arī šīs cerības ir balstītas tikai uz pieņēmumiem, nevis uz garantijām. Un, ja nebūs, ko tad? Sēdēsim pie sasistas siles un vaimanāsim, sakot, ka tā ir komunikācijas kļūda. Mūsu pienākums nav akli ticēt, bet pārbaudīt; mūsu pienākums nav tikai klausīties, bet izmeklēt. Tāpēc es ierosinu, ka Saeimai ir jāizvērtē izmeklēšanas komisijas... vajadzība šajā jautājumā.

Un vēl, kolēģi, pragmatiski jāapsver, vai šie ieguldījumi “airBaltic” būs fiskāli neitrāli tikai uz papīra un vai patiesībā netiek upurētas citas budžeta prioritātes – demogrāfija, drošība, veselība, izglītība, sudraba ekonomika – un vai valdība spēs piepildīt šorīt Valsts prezidenta publiski paustās vēlmes palielināt pabalstus ģimenēm, kas nav pārskatīti kopš 2014. gada, un jūtami uzlabot bērnu veselības aprūpi.

Ierosinu Saeimai izskatīt jebkuru lēmumu par valsts līdzekļu ieguldi “airBaltic”, ja tas pārsniedz 25 miljonu eiro robežu un var ietekmēt valdības fiskālās saistības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šo pieprasījumu mēs kopīgi... speciāli... tāpēc ka tas ir atbilstoši... aicinājumam atbildēt premjerei, jo tāds jautājums kā “airBaltic” vairs nav Satiksmes ministrijas jautājums. Kā mēs redzam, tas ietekmē pilnībā visu – gan Latvijas ekonomiku, gan katru sabiedrības locekli, gan nodokļu maksātāju naudu. Ir pilnībā skaidrs, ka ir neizbēgama nākamā naudas “injekcija”... vai arī ļoti fundamentāls un būtisks lēmums, jo šī nasta – 340 miljoni plus 40 miljoni, tātad 380 miljoni, – uzņēmumam... matemātiski... nav panesama, uzņēmuma ienākumi nav tādi, kas spētu šo aizņēmumu apkalpot, it sevišķi ņemot vērā, ka 58 miljoni gadā ir tikai procentu maksājumi vien. Šo nastu uzņēmums nevar ilgstoši nest. Ja neatbrīvo no šīs nastas, uzņēmumam nav iespējas nonākt līdz pozitīvam rezultātam. Uz to norāda jau viens fakts – otrā kvartāla beigās bija 33 miljoni... ir naudas atlikums vai naudas plūsma, kas ir pieejama. Šinīs aizņēmuma dokumentos ir konkrēti norādīts, ka pie 25 miljoniem nekavējoties ir jādod signāls obligāciju turētājiem. Ja netiek atgriezts... un iestājas skaitlis “90... dienas”... ja netiek atgriezta šī nauda virs 25 miljoniem, obligāciju turētājiem ir pilnīgas tiesības pieprasīt atgriezt naudu. Tā ka tas... mēs tam tuvojamies ļoti, ļoti.

Tātad viss atkarīgs no šīs sezonas, kādā veidā... kādi ieņēmumi būs šobrīd. Bet mēs zinām, ka, tuvojoties ziemas sezonai, situācija pasliktinās. Matemātiski tas nozīmē, ka lēmums par “injekciju” nozīmēs vai nu oktobri, vai novembri... šī gada novembri. Būs jāpieņem lēmums, ko darīt tālāk, jo kontā nebūs pietiekami daudz naudas, lai šīs saistības... Un to mēs redzam šobrīd pēc “airBaltic” “ķirsīšiem”. Viņiem ir nemitīgas akcijas, pērkot šo naudas plūsmu šodienai ar rītdienas, nākamā gada darījumiem... kur ir tas optimisma pamats apakšā.

Problēma ir tā, ka 2023. gadā valdība, tieši Ministru kabinets, apstiprināja un deva svētību šim lielajam ekspansijas plānam. Tas nozīmēja to, ka 2023. gada novembrī uzņēmums parakstījās uz papildu 30+20 lidmašīnu iegādi, apzinoties – apzinoties! –, ka šis lidmašīnu skaits kalpotu un strādātu tikai tad, ja mums būtu vaļā austrumu virziens – gan Krievija, gan Ukraina, gan visas citas šīs lokācijas. Bez šīm lokācijām Latvijas vajadzības, lai nosegtu mūsu savienojušos reisus, vajadzības Latvijas ekonomikai un mūsu iedzīvotājiem ir 30 lidmašīnas, nevis 100 lidmašīnas, kā tas ir šobrīd. Tagad mēs redzam, ka jaunajā informatīvajā ziņojumā ir paredzēts... ir izņemts ārā šis ekspansijas plāns, nav šīs ekspansijas. Bet kā? Saistības pret lidmašīnu iegādi paliek, to iegāde ir apstiprināta.

Ir jāsaprot, ka šis darījums ar lidmašīnām bija labs iepriekš – bija iedotas īpaši labas cenas iegādei, tāpēc ka mēs bijām pirmie, mēs parakstījāmies iegādāties lielu skaitu, rezultātā “airBaltic” bija ieguvējs... vai tam bija konkurētspēja, tātad attiecībā pret citiem konkurentiem lētāki lidojumi vai vismaz izmaksas par lidmašīnām. Kas ir noticis? Šīs lidmašīnas tika iegādātas, un atgriezeniskā līzingā tika iegūta summa atpakaļ... atgriezeniskā līzingā šīs lidmašīnas tiek novērtētas pēc tirgus vērtības. Tātad “airBaltic” ieguva šo naudas masu ap, nezinu, 5 līdz 10 miljoniem par lidmašīnu... kā rezultātā šī nauda tika apēsta ikdienas operatīvajām vajadzībām.

Šodien maksājums par lidmašīnām ir identisks kā jebkuram konkurentam. Savukārt konkurence šobrīd notiek starp “Finnair”, “Lufthansa”, “SAS” un citām aviokompānijām, un priekšrocības Eiropas tirgū ir ļoti grūtas, jo tirgus ir piesātināts un konkurēt ir grūti. Tāpēc “airBaltic” nav tādu ieņēmumu apmēru, lai segtu šīs saistības.

Tāpēc mēs arī uzdevām šos jautājumus. Tāpēc ir šis pieprasījums.

Vēl jo vairāk – kad mēs redzējām, ka 2019. gadā vadībai tika samazināts atalgojums par 20 procentiem, bet kad pārgāja pāri... viss krīzes moments, valsts iedeva kārtējo “injekciju”, bet šo “injekcijas” naudu nevis lika lietā uzņēmumā, bet atmaksāja iepriekšējo algu samazinājumu visai vadības grupai. Kas ir tiešs pārkāpums... kam tā nauda vispār bija domāta. Ar to es gribu norādīt, ka tā galīgi nav labas korporatīvās pārvaldības prakse, tas galīgi nav labs piemērs, kādā veidā tiek slavināts šis Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta diploms un šī institūta dalība... kā pareizi vajadzētu iecelt padomes un valdes locekļus. Un rezultātu mēs redzam.

Un IPO, kas tiek piesaukts, ir izsapņots. Tāpēc ir ļoti konkrēts jautājums ne tikai no manis, bet arī no visas Latvijas sabiedrības un APVIENOTĀ SARAKSTA: kad ir plānota nākamā “injekcija”? Jo bez atbalsta vai bez risinājuma, bez lēmuma nevar turpināt.

Ja nepieņems lēmumu par šīs nastas – 380 miljonu eiro – noņemšanu no kakla, “airBaltic” nav iespējama normāla nākotne. Tātad jautājums nebūs... ja jūs izdomāsiet piešķirt vēl 50 miljonus vai 100 miljonus, tā būs tikai agonijas pagarināšana un šī nauda būs atkal vienkārši “apēsta”, tas neglābs situāciju. Šobrīd ir jāpieņem drosmīgi lēmumi, ko jūs plānojat stratēģiski darīt ar šo uzņēmumu.

Tāpēc, lūdzu, pēc būtības atbildiet uz šo jautājumu, jo, veidojot nākamo budžetu, jūs nevarat to veidot bez atbildes uz jautājumu par “airBaltic”. Šo atbildi mēs nesaņēmām necik. Šinī pieprasījumā viss bija apaļš, bet nebija nekā konkrēta. Uz šiem jautājumiem netika atbildēts. Tāpēc mēs uzturam šo pieprasījumu aktīvu un gaidām no jums skaidru atbildi: kad Latvijas sabiedrībai atkal gaidīt nodokļu maksātāju naudas “injekciju” “airBaltic”, kas atkal tiks notrallināta? Vai arī drosmīgi pasakiet, kāds ir stratēģiskais plāns.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, es tikai ļoti īsi papildināšu to, ko dzirdēju vai, pareizāk sakot, ko nedzirdēju Pieprasījumu komisijas sēdē.

Kulberga kungam ir taisnība par to, ka tā vien šķiet, ka šis IPO sapnis ir izsapņots, bet mani arvien vairāk māc bažas par to, ka arī “airBaltic” sapnis varētu būt izsapņots.

Komisijas sēdē piedalījās pārstāvji no Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas, un man par nožēlu jāsaka, neviens – neviens! – nevarēja atbildēt uz jautājumu, kāds visu šo gadu laikā ir bijis valsts kopējais ieguldījums “airBaltic”, kāda nauda kur un kādā veidā ir ceļojusi un gājusi. Neviens – ne Satiksmes ministrija... Satiksmes ministrija sauca kaut kādus mistiskus 50 miljonus. Nu nesmīdiniet mani! Arī uz manu jautājumu, kurš būtu tas cilvēks (ar konkrētu vārdu un uzvārdu), kuram es varētu adresēt šādu jautājumu un kurš varētu sniegt informāciju, cik tad mēs esam kopumā ieguldījuši “airBaltic”... ziniet, kāda bija Satiksmes ministrijas atbilde par to, kurš varētu atbildēt? Varētu atbildēt ministrija, varētu atbildēt valde un varētu atbildēt padome. Tas nozīmē – kolektīvā atbildība, kolektīvā atbilde, kas ir faktiski pilnīga bezatbildība. Un šīs atbildes joprojām nav.

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt šo pieprasījumu un vērst jūsu uzmanību, ka šis jautājums... tam bija jābūt vismaz tiešā Ministru prezidentes kontrolē, kuras nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Kolēģi, daudz jūs neaizkavēšu. Mēs iepriekš esam daudz un dikti runājuši par izmaksu samazinājumu. Šobrīd mums daudziem, vismaz politisko partiju... frakciju vadītājiem, mediji jautā: kāds ir jūsu viedoklis par premjeres aicinājumu iesaldēt augstāko amatpersonu algas, iesaldēt algu pieaugumu, tas ir, no 50 līdz 200, 300 eiro? Kā nu kurai amatpersonai... potenciālais pieaugums.

Bet nacionālās aviokompānijas kontekstā mēs runājam par miljardiem – miljardiem! Ja mums būs jāīsteno... veicot šos aprēķinus arī pēc tirgus cenām... mēs zinām, cik aviolainerus mēs esam pasūtījuši, rezervējuši... ja šīs saistības pilnībā būs jārealizē, beigu beigās visas šīs lidmašīnas būs jānopērk, tie ir miljardi – vairāk nekā miljards, vairāk nekā divi miljardi un pat vairāk nekā trīs miljardi... kopējais apjoms. Uz kā balstās visa valdības informācija, kad pieņem lēmumus? Tikai un vienīgi uz nacionālās aviokompānijas menedžmenta sniegtās informācijas pamata. Vēl trakāk – pat Satiksmes ministrija informatīvos ziņojumus gatavo, pamatojoties uz to pašu sniegto informāciju, nevis pieaicina no malas, pilnīgi neatkarīgus... nevis kompānijas pieaicināti, bet valsts pieaicināti kārtīgi finanšu mērķu un nefinanšu mērķu auditori, kas izanalizē, pārbauda, saprot visus dotos lielumus. Mēs mierīgi paļaujamies...

Otrā pusē... mēs saprotam, ka mums daudz kur regulāri nav naudas mazām lietām – aizsardzībai, drošībai. Bet ir segments, kur mēs ar drošu roku norakstām... faktiski norakstām miljardus. Un tad mēs brīnāmies, ka laiku pa laikam mums 100, 200, 300 miljoni... regulāri jāiegulda mūsu aviokompānijā.

Kolēģi, īpaši valdības frakcijas, pievērsiet šim jautājumam pilnīgi citu vērību, nekā tas ir bijis līdz šim. Nedod dievs, iestāsies sliktākie scenāriji. Tie ir tikai riski. Jā, ceram, ka tie neiestāsies, bet mums ir jārēķinās: ja nu tie iestājas, kas notiks ar mūsu valsts finanšu... maksātspēju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par iespējamajiem valsts papildus nepieciešamajiem ieguldījumiem AS “AirBaltic””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 47, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Deputātu Andra Kulberga, Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Edgara Putras, Aivas Vīksnas, Lindas Matisones, Česlava Batņas, Māra Sprindžuka, Māra Kučinska, Jura Viļuma pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Ministru kabineta rīcību saistībā ar dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” īstenošanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Gundars Daudze.

G. Daudze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija šī gada 11. jūnija sēdē izskatīja deputātu Andra Kulberga, Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Edgara Putras, Aivas Vīksnas, Lindas Matisones, Česlava Batņas, Māra Sprindžuka, Māra Kučinska, Jura Viļuma pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Ministru kabineta rīcību saistībā ar dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” īstenošanu”.

Uzklausot pieprasījuma iesniedzējus, kā arī atbildētājus no Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas, Pieprasījumu komisija ar balsu vairākumu pieprasījumu atzina par noraidāmu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Tik nopietni jautājumi kā “airBaltic”, “Rail Baltica”, siltuma jautājums... pret šiem jautājumiem vienkārši ir klaja necieņa. Pret mani – to es varu pieņemt, bet pret šiem jautājumiem, kas ir fundamentāli jautājumi... ielikt vienā sēdē, stundu un trīsdesmit minūtes tos skatīt, praktiski... pēc būtības neko neizskatīt... Tā ir necieņa. Tā ir necieņa pret sabiedrību, kas grib zināt atbildes uz šiem jautājumiem.

Kā tiek vadīta Pieprasījumu komisija, man vispār ir... Kāpēc mēs tērējam laiku, kāpēc mēs vispār izmantojam šo resursu... brutālā veidā ignorējot šos jautājumus?

Par “Rail Baltica”. Šis bija specifiski adresēts premjerei, tāpēc ka neviens cits nevar šos jautājumus atbildēt pēc būtības. Pie mums atnāca Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, kuram nav nedz pilnvaru, nedz tiesību ko vairāk runāt. Šis jautājums vēl joprojām ir atstāts novārtā.

Runāšu par to, ko Satiksmes ministrija atbildēja mums uz šo pieprasījumu. Tas bija formāli – apjomīgi, bet praktiski pilnībā tukši. Uz jautājumiem nekā netika atbildēts. Tā ir skaidra norāde uz lēmumu pieņemšanas paralīzi. Jūs labi zināt, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija skaidri norādīja uz to, ka pilnībā ir bezatbildīga rīcība un nav nekādas kontroles... kas bija jāievieš.

Tika ielikti trīs punkti, kas ir galvenie kavēšanās iemesli. Tie priekšlikumi bija tādi:

Satiksmes ministrija viena nespēj vadīt šo projektu. Skaidri bija apzināts, visi vienojās, visiem ir skaidrība, ka nav iespējams to risināt tikai Satiksmes ministrijas ietvaros. Ko mēs redzam? Satiksmes ministrija turpina tāpat kā iepriekš;

ir jānodrošina regulāra politiskā vadība un skaidras prioritātes. Tādas ir noteiktas? Nē, nav;

ir jāizbeidz lēmumu ilgstošā nepieņemšana. Ir tieši pretēji – lēmumi konstanti netiek pieņemti.

Ko mēs redzējām šodien? Mēs redzējām, ka dzīvē nekas no šī nav izdarīts. Ministru kabineta 2024. gada 10. decembra sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums. Satiksmes ministrija ziņoja par ieviešanas scenāriju. Atceramies, kas tajā bija? Ziņojums tika “pieņemts zināšanai”. Vārdi “pieņemts zināšanai” ir tāda regulāra prakse. Un vārds “zināšanai” šajā kontekstā nozīmē tikai vienu – nekādu lēmumu, nekādas virzības, nekādas atbildības. Mēs redzam, cik sabrukusi ir disciplīna un kontrole pār termiņiem. Es kā vadītājs uzņēmumā nekad nespētu pieņemt to, ka ir noteikts konkrēts datums un laiks, kad ir jāiesniedz konkrēta prasītā informācija vai ziņojums... sistemātiski netiek turēti nekādi limiti, viss tiek novilcināts. Un attiecībā uz šo bija konkrēts pieprasījums.

Informatīvajā ziņojumā un Ministru kabineta sēdē tika prasīts veikt konkrētus uzdevumus termiņā – līdz šī gada 1. martam. Šodien ir Jāņi. Līdz 1. martam!

Pirmais – informatīvais ziņojums par būvdarbu veikšanas grafiku. To mēs arī prasījām. Termiņš nokavēts. Šobrīd ziņojums ir tikai izstrādes stadijā. Kas ir šobrīd? Ir jau Jāņi. Nav ne grafika, ne prioritāšu, ne skaidrības būvdarbu loģistikā.

Otrais – Eiropas dzelzceļa un Latvijas dzelzceļa reorganizācijas plāns. Termiņš nokavēts. Vēl joprojām tiek vērtēti atzinumi ar iebildumiem. Praktiski tas nozīmē, ka nav nekādas konceptuālas vienošanās starp nozarēm.

Trešais – “Rail Baltica” projekta īstenošanas likumprojekts. Arī termiņš nokavēts. Tikai maijā likumprojekts tika nodots atkārtotai saskaņošanai, un arī iebildumu netrūkst. Mēs nevaram pieņemt pamatlikumu valsts svarīgākajam infrastruktūras projektam. Kā tas nākas?

Un vēl – līdz 1. jūlijam ir jābūt ziņojumam par maksimāli pieļaujamo finansējuma apjomu un papildu finanšu instrumentiem. Bet uz kā pamata... mēs varēsim uzticēties, ka 1. jūlijā tas būs gatavs? Nē, es – godīgi – nevaru! Bet tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, ja mēs vispār kaut ko gribam turpināt.

Vēl – līdz 1. novembrim jābūt tehniski ekonomiskajai analīzei (tika taču uzdots līdz šī gada 1. novembrim) un priekšlikumiem par privāto investoru piesaisti vienai no starptautiskajām stacijām. Kur ir kādas pazīmes, ka šajā virzienā kaut kas tiek veikts?

Visi šie termiņi sistemātiski tiek kavēti. Un Ministru prezidente projicē, bet praktiski neiesaistās šī projekta reālajā ikdienas uzraudzībā. Tāpēc šo jautājumu mēs adresējam tieši premjerministrei, kura izvairās atbildēt. Arī Valsts prezidents tikko publiski skaidri un gaiši norādīja: “Rail Baltica” nav sektora jautājums, tā ir valdības vadītāja atbildība. Tieši viņa vārdi. Bet kur ir šī atbildība? Es to neredzu.

Šobrīd rodas tāds iespaids, ka projekta ieviešana tiek apzināti atlikta. Apzināti, jo tikko bija pašvaldību vēlēšanas, viss bija tām pakārtots, līdz pašvaldību vēlēšanām nepieņemam, novelkam. Un ir tāda sajūta, ka tiks darīts tāpat – novilksim līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, lai nākamie tiek galā ar to putru. Tikai tas neizdosies, jo nākamā gada budžetu nav iespējams sastādīt – un tas būs pretvalstiski –, ja netiks skaidri un gaiši iekļauti jautājumi, kā tiks risināts “Rail Baltica” finanšu jautājums. Tur ir tiešas juridiskās saistības ne tikai mums pašiem pret būvniekiem un pret sabiedrību šeit, Latvijā, bet starptautiskās saistības pret mūsu kaimiņiem, arī pret Eiropu. Satiksmes ministrija atzīst, ka kavējumi reāli rada riskus un iespēju zaudēt CEF līdzfinansējumu. Šīs vilcināšanās dēļ ir tiesvedību draudi tieši būvniekiem. Visiem šiem finansējumiem ir datumi. Būvniecība nevar notikt, ja nav projekta. Būvniecības nauda – tieši 528 miljoni, kas ir paredzēti būvniecībai, – stāv kontā kopš 2022. gada. Tam ir termiņš – 2026. gads, tam ir termiņš – 2027. gads.

Kā tieši jūs vēlaties apgūt šo būvniecības naudu, ja neeksistē projekti? Vēl nav pat dots uzdevums projektus pārprojektēt, nav pat atbildīgā par to. Rezultātā... kā var prasīt Eiropas Savienībai papildu līdzekļus, ja viņi ar pirkstu norādīs, ka jau no 2022. gada jums kontā stāv nauda un nav iztērēts ne cents?

Jau šobrīd ir būvuzņēmēji, kuru rēķini netiek apmaksāti. Jau ir nerealizētās aktivitātes, kurām beidzās finansējuma periods, un jau ir stratēģiskie investori, kuri vairs nav gatavi uzticēties. Un ko mums saka Satiksmes ministrija? Satiksmes ministrija aicina izvairīties no negatīvas publicitātes, aicina klusēt. Tieši tā – aicina klusēt. Bet klusēšana nav stratēģija. Pats par sevi šis vilciens tā garām mums nepaies. Igauņi vai lietuvieši mūsu vietā neko neuzbūvēs.

Un tāpēc – kas ir jādara? Ir jābūt rīcības minimumam.

Pirmais – Ministru prezidentei jāuzņemas “Rail Baltica” politiskā vadība, citādāk nekas nenotiks. To mēs redzam jau šodien.

Otrais – jānodrošina visu nokavēto ziņojumu un likumprojektu tūlītēja iesniegšana. Kas tā ir par vadītāju, kuru ignorē viņas padotie un neievēro nekādus termiņus vai solījumus!

Trešais – jāsniedz skaidra atbilde, vai Latvija vispār ir gatava īstenot “Rail Baltica”.

Ceturtais – Saeimai jāuzņemas aktīva loma projekta uzraudzībā.

Tagad ir sestais mēnesis kopš izmeklēšanas komisija beidza darbu. Saeimai... parlamentam bija jāuzņemas reizi mēnesī... jākontrolē, vai šie jautājumi tiek pildīti. Kolēģi, kur tas ir? Es adresēju šo jautājumu jums visiem. Tā ir arī jūsu atbildība.

Un noslēgumā. “Rail Baltica” nav tikai infrastruktūra, tā ir Latvijas vieta Eiropā, un mēs šo vietu reāli zaudējam, mēs riskējam kļūt par vājāko posmu – nevis ģeogrāfiski, bet politiski – reģionālajā savienojumā. Ir pēdējais brīdis pāriet no “pieņemt zināšanai” uz reālu rīcību.

Pieprasījumu uzturu aktīvu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Ministru kabineta rīcību saistībā ar dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” īstenošanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 47, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Deputātu Andra Kulberga, Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Edgara Putras, Aivas Vīksnas, Lindas Matisones, Česlava Batņas, Māra Sprindžuka, Māra Kučinska, Jura Viļuma pieprasījums ekonomikas ministram Viktoram Valainim “Par situāciju siltumapgādes jomā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Gundars Daudze.

G. Daudze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija šī gada 11. jūnija sēdē izskatīja deputātu Andra Kulberga, Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Edgara Putras, Aivas Vīksnas, Lindas Matisones, Česlava Batņas, Māra Sprindžuka, Māra Kučinska un Jura Viļuma pieprasījumu ekonomikas ministram Viktoram Valainim “Par situāciju siltumapgādes jomā”.

Uzklausot pieprasījuma iesniedzējus, kā arī ekonomikas ministru Viktoru Valaini un akciju sabiedrības “Latvenergo” regulācijas lietu vadītāju Kristapu Ločmeli, Pieprasījumu komisija ar balsu vairākumu pieprasījumu atzina par noraidāmu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, vēlreiz, – šis ir trešais būtiskais un valstiskais jautājums. Gribu pateikt personīgu... respektu ekonomikas ministram Valaiņa kungam, viņš personīgi ieradās uz Pieprasījumu komisiju, tāpat arī šodien personīgi atvainojās, ka neieradīsies uz Saeimas sēdi. Es cienu to, ka ministrs saprot, ka pret parlamentu jāizturas ar cieņu. Paldies par to.

Mēs pieprasījām informāciju, kas skar ikvienu rīdzinieku un ikvienu Latvijas iedzīvotāju – par siltumenerģijas ražošanu. Ekonomikas ministra... ministrijas atbildē uz mūsu pieprasījumu mēs saņēmām tikai formālu, sakārtotu, bet pēc būtības tukšu dokumentu. Vai zināt, kāpēc jautājums ir Ekonomikas ministrijai? Tāpēc, ka Ekonomikas ministrija ir 49 procentu kapitāla daļu turētājs “Rīgas Siltumā” un vienlaicīgi ir tiešs “Latvenergo” kapitāla daļu turētājs, tātad ir “Latvenergo” īpašnieks, un tai ir tieša interese un spēja koordinēt jautājumu par siltumenerģiju. Bija būtiska izvairīšanās no jautājuma, neuzrādīja nekādus skaitļus, kaut gan mēs pieprasījām konkrētus ciparus, kas norādītu uz šo situāciju, un ignorēja ilgstošas problēmas siltumenerģijas apgādē. Tātad “Latvenergo” TEC-2 ir valsts aktīvs, kura potenciāls tiek mērķtiecīgi izšķērdēts.

Mēs sākām ar vienkāršu, bet satriecošu faktu. Katru gadu “Latvenergo” TEC saražo simtiem tūkstošu megavatstundu siltumenerģijas, kuru brutāli izpūš gaisā un kura netiek izmantota “Rīgas Siltumā”. Ja šī siltumenerģija tiktu integrēta sistēmā, varētu samazināt iedzīvotāju rēķinus, palielināt valsts budžeta ieņēmumus un arī samazināt Rīgas atkarību no neatkarīgiem ražotājiem, samazinot arī CO2 izmešus. Tāpēc ka no šķeldas... katlu mājas ražošanas CO2 izmešu ir trīsreiz vairāk nekā no TEC gāzes. Kaut vai viens fakts. Šobrīd mēs ražojam divus CO2. Šīs privātās katlu mājas ir ar peļņas rādītājiem starp 30 līdz 43 procentiem, tā praktiski nav nevienā biznesa jomā, kas spētu uzrādīt šādus ciparus... ka tev apgrozījums ir 15 miljoni un peļņa – 6,5 miljoni.

Ja tas vēl nebūtu pietiekams absurds, kāpēc Ekonomikas ministrijai un “Latvenergo” nav intereses samazināt tarifu – valstij piederošai kompānijai valsts budžeta likumā ir uzrakstīts pienākums, un šī ir viena no lielākajām problēmām. Jūs paši budžetā esat apstiprinājuši... budžeta likumā, ka “Latvenergo” 2025. gadā valsts budžetā no dividendēm obligāti ir jāieskaita 183 miljoni, bet 2027. gadā – 128 miljoni... 131... un 2027. gadā... Es atvainojos, 2026. gadā – jāieskaita 131 miljons, 2027. gadā – 124 miljoni vai minimums... vai 73 procenti no dividendēm.

Ko jūs esat uzdevuši “Latvenergo” darīt? Ko padome un valde dara, ja viņiem ir šāds uzdevums? Viņu vienīgā doma ir nevis par sabiedrību, nevis par to, lai rēķini būtu mazāki... vai siltumenerģijas avots, elektrība būtu lētāka, nē, viņu vienīgā doma – lai peļņa būtu lielāka. Ko tas nozīmē? “Latvenergo” nav nekādas ieinteresētības samazināt tarifu, jo viņi no augstā tarifa iegūst tāpat kā šie privātie uzņēmēji, kas pelna miljonus. Tā ir tā būtiskākā problēma. Jūs paši esat radījuši šādu situāciju. Ja “Latvenergo” spētu realizēt savu saražoto siltumu, kā tas ir šobrīd, valsts saņemtu daļu no šīs vērtības atpakaļ ar dividendēm, ar nodokļiem, ar labākiem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Šobrīd šī vērtība tiek vienkārši izpūsta gaisā.

Konkrēti jautājumi, uz kuriem netika sniegtas atbildes.

Mēs prasījām, cik daudz siltumenerģijas katru gadu tiek izvadīts no TEC-2? Kāds ir “Latvenergo” neiegūtais finanšu apjoms? Kāds ir faktiskais Rīgas siltumslodzes pieaugums vai samazinājums? Nevienam no šiem jautājumiem, pilnībā nevienam, nav skaitliskas atbildes. Ir tikai vispārīgas frāzes – tirgus darbību ieguvuma optimizācija, esošo mehānismu izvērtēšana... Tukšmuldēšana! Un jūs sakāt, ka atbildes uz šo pieprasījumu ir okay? Nē, tā nav, tāpēc ka tās neatbild uz jautājumiem, tieši un konkrēti uz vienkāršiem jautājumiem. Iepirkumu sistēmas absurds ir nosaukts par konkurenci, lai gan visi piedāvājumi ir praktiski vienādi. Kas tā par konkurenci, ko jūs esat ieviesuši ar Konkurences padomes lēmumu?

Ekonomikas ministrija uzsver, ka siltumenerģija tiek iepirkta izsolē, kas balstīta uz tirgus principiem, kur uzvar zemākā cena. Taču fakti rāda, ka siltuma cena no neatkarīgiem ražotājiem ir praktiski vienāda – 76,7 eiro par megavatstundu, kas ir pāris centus zem maksimālā tarifa, ko ir noteicis regulators. Kur ir šī konkurence? Tajā pašā laikā, kad “Latvenergo” piedalās... tas nav bieži, bet, kad viņi piedalās izveidotajā dienas tirgū, kā rāda dati, “Latvenergo” ir spējīgs vinnēt ar atlikumsiltumu tikai 55 procentos gadījumu, 45 procentos gadījumu tie paši komersanti ir gatavi nolaist cenu uz 23 līdz 25 eiro par megavatstundu. Tad pēkšņi mēs redzam patieso konkurences cenu. Tā nav tirgus efektivitāte, tā ir tirgus kropļošana. Rezultātā pārmaksā visi rīdzinieki.

Jūs sakāt: dienas tirgus taču ir ieviests, viss taču ir sakārtots! Ministrija slavē... ka “Rīgas Siltums”... par dienas tirgus ieviešanu. Taču fakts ir tāds – tas tika ieviests praktiski tikai pēc manas un APVIENOTĀ SARAKSTA... apakškomisijas... pateicoties arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas spiedienam. Mēs izskatījām šo jautājumu Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā. Rezultātā, sadarbojoties ar Klimata un enerģētikas ministriju, tiešām sadarbojoties ar Klimata un enerģētikas ministriju, ar valsts sekretāri Līgu Kurevsku, mēs novedām līdz diskusijai... ka beidzot šī doma par dienas tirgu tiek ieviesta. Tas ir nonācis līdz realizācijai, bet tikai kroplā veidā, jo šobrīd tikai 60 procenti no šī dienas tirgus tiek doti... konkurencē, 40 procenti tāpat tiek paturēti.

Atbildiet uz jautājumu: kāpēc Viļņā, Kopenhāgenā, Helsinkos un citās pilsētās spēj ieviest ne tikai dienas tirgu, bet stundu tirgu siltumtirgū? Pie mums nevar. Tas taču ir sarežģīti – nevar palaist iekārtas. Bet tur var! Tas ir tāpēc, ka “Latvenergo” ir gatavs tikai tehniski, atbildīgie uzņēmumi ir atvērti formāli, bet sistēma rāda, ka tā ir radīta, lai neizdevīgais risinājums kļūtu par normu. Mums bija jautājums par Rīgas... Daugavas labā krasta un kreisā krasta savienošanu. Jā, mums norādīja, ka... ministrija uzsvēra, ka viens no galvenajiem infrastruktūras attīstības virzieniem ir Daugavas krastu... siltuma savienošana, kas būtu pareizi, tāpēc ka tie nav savienoti, TEC nevar nodot siltumu otrā pusē. Šis projekts ir procesā jau 10 gadus – 10 gadus nekas nav noticis! Tagad ir noteikts, ka 2027. gadā būs. Lai tas notiktu 2027. gadā, nekādu reālu darbību dzīvē nav. Bet saukļos viss ir pareizi.

Tad mēs uzprasījām: kā ir ar infrastruktūru? 2024. gadā Kojusalas ielā ir uzbūvēti 413 metri siltumtrases. Kolēģi, tas ir mazāk nekā pusotrs kvartāls – 10 gados pusotrs kvartāls! Ir izbūvēti 413 metri, tas ir viens posms. Cik vēl ir izstrādē? Kur ir pārējie posmi? Kur ir publiski pieejama informācija un grafiks par to? Šobrīd izskatās, ka šis stratēģiskais projekts ir tikai “runās”, realitātē Rīga joprojām dzīvo ar šķeltu, sadalītu, neefektīvu siltumtīkla modeli.

Par jauniem pieslēgumiem. Mēs uzdevām ļoti vienkāršu jautājumu: kāda ir siltumslodze? Tā samazinās vai palielinās? Mums tika atbildēts: jā, rekur mums ir jauni objekti, mēs tos pievienojam. Bet cik objekti atvienojas? Mūs interesē bilance. Cik objekti atvienojas? Es labi zinu, ka RAKUS ir atvienojusies ar savu lielo siltuma avotu, paši ir uzbūvējuši savu koģenerācijas staciju, kas nav pieslēgta “Rīgas Siltumam”. Cik tādi objekti ir atvienojušies? Ministrija informē, ka nāk tikai klāt, bet, par tiem, kas ir atvienojušies, mums nav nekādas informācijas. Atbildes nav.

Tarifu jautājums. Skaidri redzot... saskaņā ar finanšu informāciju... tūlīt... nākamajā sezonā neizbēgami... matemātiski, finansiāli neizbēgami, ka tarifam, minimums, ir jābūt 90 eiro par megavatstundu, 90! Šobrīd ir 74 eiro. Nekas zemāk nevarēs nosegt šīs izmaksas, kas ir veidojušās mīnus... šobrīd. Mēs uzdevām jautājumu: kad mainīsies šis tarifs, un uz ko tas mainīsies? Mēs dzirdējām garu demagoģiju un izvairīšanos no praktiskās... atbildes. Rīdzinieki negrib dzirdēt, kāda ir cena Viļņā vai kā darbojas izsoļu algoritms. Rīdziniekus interesē, vai viņu rēķini augs vai kritīsies. Šo atbildi ministrija nav iedevusi.

Kam būtu jānotiek tagad?

Pirmais. “Latvenergo” atlikumsiltuma enerģijai jābūt prioritātei. Tā ir jānosaka kā prioritāte valstiski. Tā ir valsts vērtība. Ja tirgus to ignorē, tirgus ir jāmaina.

Otrais. Dienas tirgus jāpārvērš par pilnu tirgus mehānismu, nevis formālu dekorāciju. Dienas tirgū ir jābūt 100 procentu slodzei un konkurencei.

Trešais. Jāveic neatkarīgs audits par siltumenerģijas tirgu Rīgā, kas ir noticis pēdējo piecu gadu laikā, – cenas, peļņas maržas, slodžu izmaiņas, atslēguma dati, iepirkumu sistēmas caurskatāmība. Viļņā var katru dienu redzēt, kādi ir iepirkumi. Pie mums šī informācija nav publiska, neskatoties uz to, ka tā ir mūsu valsts kapitālsabiedrība.

Un ceturtais. No “Rīgas Siltuma” un Ekonomikas ministrijas jāpieprasa konkrēta atskaite ar cipariem, termiņiem un atbildīgajām amatpersonām.

Noslēgumā. Šī nav tikai ekonomika vai tehniska kļūda, šis ir valsts atbildības tests. Mēs redzam, ka daļa no sistēmas ir kļuvusi par peļņas instrumentu tikai dažiem, bet nespēj sniegt taisnīgu un efektīvu pakalpojumu sabiedrībai. Valsts kapitālsabiedrība “Latvenergo” tiek ignorēta, tās resurss – zaudēts, sabiedrības nauda – pārmaksāta. Bet no atbildīgajām ministrijām mēs dzirdam tikai retoriku.

Kolēģi, šis nav vienkāršs opozīcijas deputātu jautājums, šis ir valstisks jautājums, kā mēs izmantosim savu resursu un savas kapitālsabiedrības.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram Viktoram Valainim “Par situāciju siltumapgādes jomā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 49, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Ir iesniegtas četras izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Atis Labucis, Alīna Gendele, Ainars Latkovskis, Ingrīda Circene, Mārtiņš Daģis, Irma Kalniņa, Jānis Patmalnieks, Mārtiņš Felss, Uģis Rotbergs un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edmunda Jurēvica atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. (Zālē troksnis.) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Atis Labucis, Ingrīda Circene, Ainars Latkovskis, Mārtiņš Daģis, Jānis Patmalnieks, Irma Kalniņa, Alīna Gendele, Mārtiņš Felss, Uģis Rotbergs un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edmunda Jurēvica ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Zariņš, Jānis Patmalnieks, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ingrīda Circene, Ainars Latkovskis, Irma Kalniņa, Anna Rancāne, Mārtiņš Felss, Uģis Rotbergs, Mārtiņš Daģis un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Zariņa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Zariņš, Jānis Patmalnieks, Ingrīda Circene, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ainars Latkovskis, Irma Kalniņa, Anna Rancāne, Mārtiņš Felss, Uģis Rotbergs, Mārtiņš Daģis un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Zariņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Deputātu Edmunda Teirumnieka, Ilzes Indriksones, Jura Viļuma, Jāņa Dombravas, Uģa Mitrevica, Edvīna Šnores, Jurģa Klotiņa, Lindas Matisones, Raivja Dzintara, Česlava Batņas pieprasījums kultūras ministrei Agnesei Lācei “Par latgaliešu valodas lietojumu sabiedriskajos medijos”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Gundars Daudze.

G. Daudze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija šī gada 12. jūnija sēdē izskatīja deputātu Edmunda Teirumnieka, Ilzes Indriksones, Jura Viļuma, Jāņa Dombravas, Uģa Mitrevica, Edvīna Šnores, Jurģa Klotiņa, Lindas Matisones, Raivja Dzintara un Česlava Batņas pieprasījumu kultūras ministrei Agnesei Lācei “Par latgaliešu valodas lietojumu sabiedriskajos medijos”.

Uzklausot iesniedzējus, kā arī atbildētājus no Kultūras ministrijas, Pieprasījumu komisija ar balsu vairākumu pieņēma lēmumu šo pieprasījumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Teirumniekam.

E. Teirumnieks (NA).

Godātie kolēģi! Runājot par šo pieprasījumu kultūras ministrei Agnesei Lācei, jāvērš uzmanība ne tikai uz šī gada 23. maijā “Latvijas Televīzijas” priekšvēlēšanu debašu raidījumā “Izvēlies nākotni!” liegšanu... par latgaliešu valodas popularitātes veicināšanu... runāt latgaliski, bet skatīt latgaliešu valodas apguves, izmantošanas un lietošanas jautājumu atbilstoši likumiem plašākā tvērumā.

Pēc šī pieprasījuma iesniegšanas jau 4. jūnijā tika organizēta Mediju politikas apakškomisijas un Latgales apakškomisijas kopsēde par latgaliešu valodas lietošanas veicināšanu medijos, finansējumu un citiem aktuāliem jautājumiem. Sēdē piedalījās SEPLP, Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latgales kongresa lēmumu izpildes padomes, kā arī izglītības iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Sēdē tika atzīmēts, ka “Latvijas Televīzijas” debates radīja sajūtu, ka latgaliešu valodas statuss nav izprasts un esošajā ģeopolitiskajā situācijā ir pat bīstami ignorēt likumu normas. Tāpat sabiedrība ir neizpratnē, kāpēc Latgalei un Latvijai tik nozīmīgs kultūras pasākums kā Latgales Dziesmu svētku lielkoncerts netika pārraidīts “Latvijas Televīzijā”. Paldies jāsaka “Latvijas Radio”, kas nodrošināja šī pasākuma tiešraidi.

Kopā savelkot sēdē skatīto, secināms, ka gan apakškomisiju deputāti, gan viesi atzina, ka ir jāstiprina latgaliešu valodas lietojums medijos, tas jāpopularizē, kā arī jāveic sabiedrības, tai skaitā žurnālistu un sabiedrisko mediju darbinieku, izglītošana par latgaliešu valodu kā latviešu valodu. Tika uzsvērts, ka jāstiprina latgaliešu valodas apguve skolās, tai skaitā augstskolās, tas ir svarīgi gan skolotāju, gan žurnālistu sagatavošanā. Jāatzīmē, ka diskusija bija produktīva jautājuma izpratnes ziņā. Redzēsim, kā veiksies ar darbiem.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu un raudzīties uz likumu normu izpildi tādā apmērā, kā tie to paredz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļūti cīnejamuo Saeimys prīšksādātuoja! Ļūti cīnejamuos Saeimys deputates! Augsti gūduotī Saeimys deputati! Ir vīns ļūti svareigs princips Latvejis vaļstī juoīvāroj. Latvejā nav taidys vītys, kur nadreikst runuot latgaliski jeb Latgolys latvīšu volūdā – latgalīšu volūdā. Kai arī šudiņ jius dzierdejot, Saeimys deputata zvārasts, Svilāna kunga saceitais, var skanēt latvīšu volūdys ūtrajā paveidā. Deļ kuo tys ir svareigi? Tys ir svareigi saisteibā ari ar prīškvieliešonu debatem, pādejom prīškvieliešonu debatem, kas tikkū nūtyka, kur žurnalists naļuove runuot latgaliski voi aicynova narunuot latgaliski. Veļ vairuok, “Latvejis Televizeja” sovā nūlykumā īraksteja, ka jī paredz, ka visi deputatu kandidati Latvejis sabīdriskajā medijā – “Latvijas Televīzijā” – runuos latvīšu literarajā volūdā, respektivi, narunuos latgaliski. Piec byuteibys tys ir Vaļsts volūdys lykuma puorkuopums. Kai sacieju, Latvejā nav vītys, kur nadreikst runuot latgaliski, Latgolys latvīšu volūdā.

Pavisam eisai es grybu atguodynuot ari Franci Trasunu. Starp cytu, kurš ari nu ituos tribinis divdesmitajūs, treisdesmitajūs godūs runova latgaliski, un visi tū respekteja. Šūbreid myusim ari dīvamžāļ vysu laiku juoatsagrīž pi tuo, ka myusim juoskaidroi ituos latvīšu nācejas daļis svareiguo lūma Latvejis nacejis styprynuošonai, it seviški Latgolys regionā, bet ari itepat, Reigā. Deļ tuo es prīcojūs, ka mes kūpā pīviersem uzmaneibu latgalīšu volūdai ari Latgolys apakškomisejā, izrunojūt ar medijiem, un es ceru, ka izpratne par tū, ka latgalīšu volūda var skaneit jebkur, ir vairuojusēs.

Cyta storpā 2014. godā es pats ari Saeimys... pyrms Saeimys debates “Latvejas Televizejā” runovu tikai latgaliski, un tei nabeja nikaida problema, visi saprota, un beiguos mani ari veiksmeigi ībolsova Saeimā.

Aicynoju cīnēt Latvejis Vaļsts volūdys lykumu, cīnēt latgalīšus un kūpā sasadorbuot latvīšu volūdys, obu tuos tradiceju styprynuošonai.

Paļdis. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu kultūras ministrei Agnesei Lācei “Par latgaliešu valodas lietojumu sabiedriskajos medijos”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 45, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Deputātu Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Raimonda Bergmaņa, Māra Kučinska, Laura Lizbovska, Lindas Matisones, Ingmāra Līdakas, Edgara Putras, Česlava Batņas, Aivas Vīksnas pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par 2025. gada pašvaldību vēlēšanu norises slikto organizāciju”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jā, patiesi, Pieprasījumu komisija vakardien, 18. jūnijā, izskatīja šo pieprasījumu un uzklausīja iesaistītās puses... vai adresātus, kurus pārstāvēja Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Karina Ploka, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis un Valsts digitālās attīstības aģentūras pārstāvis. Pēc šo pārstāvju uzklausīšanas, komisija pieprasījumu noraidīja.

Diskusijā tika konstatēts, arī rakstiskajās atbildēs tas ir sniegts, ka vēlēšanas ir notikušas, demokrātiskas valsts pamatfunkcijas nav apdraudētas. Vēlēšanu risinājumam tika izstrādātas trīs datorsistēmas, no kurām vienai tika konstatētas problēmas. Izmeklēšana par problēmām, kas bija šai datorsistēmai, turpinās.

Uzklausot šos argumentus un... apstākļus... komisija vienojās pieprasījumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Šodien šis ir pēdējais pieprasījums, bet, es domāju, viss šis pieprasījumu virknējums ir diezgan loģisks un likumsakarīgs.

Diskutējām par “airBaltic”, kas faktiski ir novests līdz kliņķim un kam ir negatīvs pašu kapitāls, kurš faktiski vairs nemaksā neko, respektīvi, tas mums izmaksās daudz. Situācija ar “airBaltic” ir tāda, ka mēs jau piedāvājam kaimiņiem nākt iekšā šajā neveiksmīgajā projektā.

Attiecībā uz “Rail Baltica” mēs kaunpilni uzņemam igauņu izmisīgo piedāvājumu: “Varbūt tad mēs tās sliedes uzbūvēsim.” Jo mums valstī nav ne mazākās nojausmas, kā tikt galā ar “Rail Baltica” izmaksām.

Klāt vēl nāk jautājums, ko Kulberga kungs nupat pacēla, tas ir, par siltumapgādes sistēmu, kur gadu gaitā ir izveidota shēma, kāpēc siltums 180 miljonu vērtībā tiek izpūsts gaisā un rīdzinieki ir spiesti maksāt par trešdaļu vairāk... jo ir atsevišķas kompānijas, kurām tiek garantēta peļņa pat 44 procentu apmērā.

Un tad mēs nonākam pie demokrātijas un demokrātijai tik vitāli svarīgo funkciju nodrošināšanas, kas ir valsts un valdības uzdevums. Tāpēc ir tapis APVIENOTĀ SARAKSTA pieprasījums premjerei Evikai Siliņai par pašvaldību vēlēšanu netraucētu norisi un par tām problēmām, kas saistītas ar informācijas sistēmām.

Uzreiz jāteic, ka Pieprasījumu komisijā bija ļoti interesanta situācija: pieprasījuma iesniedzējiem jāiet uz komisijas sēdi diskutēt ar komisijas locekļiem un pāris atsūtītajiem ierēdņiem, tā arī atbildes nesaņemot. Trešdien no premjeres nebija atbildes. Tās nebija komisijas sēdes laikā. Komisijā neieradās neviena politiski atbildīgā amatpersona, bija tikai ierēdniecības gals. Tas liecina arī par to, cik nopietni tiek uztverts šis jautājums. Lai gan atbildes no premjeres nebija, komisija tik un tā balsoja par šī pieprasījuma neatbalstīšanu.

Mēs pieprasījumu strukturējām trīs daļās. Pirmā bija par demokrātisku un godīgu pašvaldību vēlēšanu norisi šajā gadā, kas būtiski izriet no pašas Ministru prezidentes Evikas Siliņas 2025. gada 4. februāra rīkojuma Nr. 2025/1.2.1.-38 “Par starpinstitūciju darba grupu” un tajā noteiktā. Tie ir deviņi jautājumi, kurus mēs uzdodam šajā kontekstā par to, kā ir notikusi informācijas apmaiņa, koordinācija un tā tālāk.

Pie šī būtu svarīgi pieminēt, ka atbildes ir saņemtas tikai vakar vakarā, līdz ar to pat ir grūti izlasīt to apjomu ar visiem pielikumiem, lai kvalitatīvi sagatavotos. Ātrumā pārejot pāri... ir pāris ļoti zīmīgu vietu, kurās tiek jautāts, vai ministre Inga Bērziņa ir informējusi par iespējamiem sarežģījumiem 2025. gada pašvaldību vēlēšanu norisē. Premjeres atbilde: “Ministre atbilstoši kompetencei ir regulāri informējusi Ministru prezidenti par norisēm vēlēšanu procesa sagatavošanā” – protams, aiz komata – “ievērojot to informācijas apjomu, kas bija pieejams ministrei.” Tātad bija mehānisms un sistēma, kurā premjere personīgi tika detalizēti viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres informēta par to, kāda ir procesa gaita, vai ir vai nav problēmas, un ministre, visticamāk, stāstīja, kā te ir apgalvots, ka viss ir kārtībā.

Kā mēs zinām, oficiāli tika veidota premjeres uzraudzības grupa, bija dažādas citas darba grupas. Kā mēs uzzinām, bija dažādas signālgrupas, arī neformālās, bet tas nenovērsa katastrofu, un izgaismojās absolūtā nekompetence vadīt pat tik vienkāršu, elementāru projektu.

Uz jautājumu, vai Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs ir premjeri informējis par šo procesu norisi, tiek atbildēts, ka Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs 13. maijā ir mutiski informējis Ministru prezidenti par gatavošanos vēlēšanām un nekādi šķēršļi vēlēšanu norisei atbilstoši Ministru prezidentes rīkojumā noteiktajiem uzdevumiem netika konstatēti. Dzīve ir skaista – divas nedēļas pirms vēlēšanām viss visiem ir kārtībā.

Otrā sadaļa ir jautājumu bloks par vēlēšanu procesa organizēšanu. Skaidrs, ka šajā kontekstā mēs varam jau šodien iezīmēt... te gan rūpīgi jādomā, kura informācija ir slēgta, kura – apspriesta formātos, ko var paust... daudzi žurnālisti arī ir izpauduši. Ir pilnīgi skaidrs, ka procesa organizēšana, uzraudzība, kompetence nav bijusi uzdevumu augstumos, un tas ir novedis pie šādām kļūdām.

Tas skaidri izgaismo politikas maiņas nepieciešamību, ko es jau pieminēju, stiprinot Čudara kungu amatā. Faktiski šis piemērs ir galapunkts, pie kura mums ir visiem jāsaprot: ja mēs neveidosim centralizētu, spējīgu digitālās pārraudzības un veidošanas sistēmu... tas var būt kā centrs Valsts digitālās attīstības aģentūras pakļautībā. Tātad viena institūcija, kurai nevajag auditorus, dažādus par 300–400 tūkstošiem pasūtītus pētījumus un tā tālāk... kuriem pietiek smadzeņu, zināšanu, kompetences, kuri spēj paši veikt kvalitatīvu pasūtījumu mūsu IKT sistēmām, kuri spēj vadīt šos projektus, kuri spēj izprojektēt, loģiski redzot visu kopainu, un kuri spēj to visu uzraudzīt.

Viss šis process ir parādījis to, ka, lai cik mēs zīmētos, ka mums ir mākslīgā intelekta attīstības centri, ka mēs esam attīstīti digitālajās tehnoloģijās, patiesībā no valsts puses šī kompetence ir absolūti zem katras kritikas. Ja šī politika netiks mainīta, mēs aiziesim absolūti nekonkurētspējīgā situācijā, salīdzinot ne tikai ar mūsu kaimiņiem, bet reģionu kopumā.

Es saprotu, katrai ministrijai, katrai iestādei gribas naudiņu projektiem, iepirkumiem, būvēt savas IT sistēmiņas. Ja šo visu nekoncentrēs kā vienotu resursu vienā vietā vai nedaudzās vietās un ja tur nebūs kompetences centra, kas ar to var tikt galā, tas nozīmēs to, ka mūsu valsts nekādus labos laikus nepiedzīvos. Tas ir secinājums, izejot cauri šim kopējam procesam.

Protams, jautājums ir arī par valsts reputāciju, jo, ja mēs mēģinām savu valsti stādīt kā ļoti augsti attīstītu valsti, kurā mēs sagaidām investorus tieši augstas pievienotās vērtības sektoros, kas radītu labas darbavietas, tad ar šo skandālu mēs sevi izgaismojam kā šajās jomās nekompetentus. Tāpēc arī bija jautājums, cik lielus starptautiskās reputācijas un citus zaudējumus ir nodarījusi valsts acīmredzamā nespēja nodrošināt darbojošos vēlēšanu IT sistēmu vienai no Latvijas kā demokrātiskas valsts pamatfunkcijām. Zināt, kāda ir atbilde? “Ir svarīgi uzsvērt labi paveikto, kā arī uzsvērt Latvijas IKT industrijas, pārvaldes un iedzīvotāju veiksmes stāstus.” Domāju, ka tad, kad esam nonākuši ar seju dubļos starptautiski, pateikt, ka mums ir bijuši arī labi projekti, manuprāt, ir smieklīgi.

Visbeidzot trešā sadaļa – par IT sistēmu gatavību pašvaldību vēlēšanām. Ir pilnīgi skaidrs, neejot absolūtā detalizācijā, ka no pasūtītāja puses ir bijusi nekompetence, pati arhitektūra, kā izpildītāji ir uzbūvējuši šīs sistēmas... faktiski jau saknē bija iebūvēta problēma, kas pārslogoja serverus. Viss tika darīts absolūti pēdējā brīdī – visi testi sistēmā... divās trešdaļās sistēmas... faktiski notika vēlēšanu dienā. Vēlēšanas bija šīs sistēmas pirmais un vienīgais tests, kurā tas viss arī sagāzās. Histēriski tika pirktas kaut kādas licences (kā baumoja pilsētā), palielinātas serveru jaudas līdz astronomiskiem apmēriem – arī tas viss nelīdzēja.

Tas liek secināt... paldies, Siliņas kundze ir atsūtījusi beidzot arī izmaksas pa pozīcijām... vēlēšanu zīmju skenēšanas sistēma “SKENIS” izmaksā miljonu 43 tūkstošus eiro. Mēs pajautājām, cik faktiski ir samaksāts. Paldies dievam, tie ir tikai 276 tūkstoši. Tāpēc mēs ļoti ceram, ka šim jautājumam jaunais ministrs pieies atbildīgi un attiecīgi šos gandrīz 800 tūkstošus, kas nav izmaksāti... spēs pierādīt šīm kompānijām kvalitātes deficītu, uzdevumu neizpildi... par šādu sliktu darbu nebūtu jāmaksā.

Tas, kolēģi, īsumā par šo... bet ceru, ka (Smiekli. Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi, vēl mazliet... tūlīt būs pārtraukums.

E. Smiltēns. Bērziņa kungam ir smieklīgi, bet problēma ir tā, ka nākamajā gadā jau ir Saeimas vēlēšanas. (Smiekli. Starpsauciens.) Ja šos jautājumus, kurus uzdevis APVIENOTAIS SARAKSTS, neuztvers nopietni un atbildes uz tiem nebūs pienācīgi izveiktas, tad, visticamāk, mēs varam šādā pašā kaunā attapties arī nākamajā gadā. Kas ir būtiski šajos ģeopolitiskajos apstākļos? Tas lieti noder populistiem, lai zvanītu zvanus par negodīgām vēlēšanām un musinātu tautu. Tas nebūtu pieļaujams.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai un sagaidu ļoti rūpīgu darbu visu problēmu novēršanā, lai nākamās vēlēšanas noritētu netraucēti.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par 2025. gada pašvaldību vēlēšanu norises slikto organizāciju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 49, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 14 deputāti: Edmunds Cepurītis, Anda Čakša, Mārtiņš Daģis... redzu, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Iļja Ivanovs, Dmitrijs Kovaļenko, Līga Kozlovska, Ingmārs Līdaka, Nataļja Marčenko-Jodko, Viktorija Pleškāne, Viktors Pučka, Amils Saļimovs un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Atgādinu, ka šajā pārtraukumā ir frakciju vadītāju un Prezidija kopsēde Baltajā zālē.

___

Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Aicinu visus ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Turpināsim darbu. Atgādinu, ka mums ir vēl vairākas būtiskas darba kārtības sadaļas. Neesam pat tikuši līdz likumprojektu izskatīšanai, tādēļ koncentrējamies un lūkojam labi izdarīt šodienas darbus.

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Ārlietu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Ukrainas uzaicināšanu NATO”.

Komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Paldies, Saeimas sēdes vadītāja! Ceru, kamēr ziņošu par šo lēmuma projektu, deputāti vēl ieradīsies Saeimas Sēžu zālē.

Pirms 24. un 25. jūnija NATO samita Hāgā Ārlietu komisija sanāca uz sēdi, lai izstrādātu Latvijas Republikas Saeimas paziņojumu par atbalstu Ukrainai, par atbalstu Ukrainas dalībai NATO un Ukrainas ceļu uz Eiropas Savienību.

Godātie kolēģi, pirms NATO samita Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Stefančuka kungs ir uzrunājis politiskos līderus un aicinājis izteikt atbalstu Ukrainai. Ne tikai līderus, bet arī parlamentus. Ceru, ka Latvijas parlaments pieņems paziņojumu par atbalstu Ukrainai, līdzīgi kā nesen to izdarīja Lietuvas parlaments.

Jūsu uzmanībai Latvijas Republikas Saeimas paziņojums par Ukrainas uzaicināšanu NATO.

“Saeima šā gada 19. jūnija sēdē,

atsaucoties uz 2008. gada NATO samita secinājumiem Bukarestē, kur tika apliecināts, ka Ukraina kļūst par alianses dalībvalsti;

pamatojoties uz NATO samita Viļņā 2023. gada jūlijā pieņemto lēmumu par atteikšanos no Dalības rīcības plāna kā priekšnoteikuma Ukrainas eiroatlantiskās integrācijas procesam;

atsaucoties uz 2024. gada NATO samitā Vašingtonā deklarēto par Ukrainas neatgriezenisko ceļu uz NATO;

sagaidot NATO samitu Hāgā 2025. gada 24. un 25. jūnijā;

ievērojot 2024. gada aprīlī parakstīto Latvijas un Ukrainas vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, tajā paredzēto praktisko un politisko atbalstu, tai skaitā eiroatlantiskās integrācijas procesā;

ņemot vērā Latvijas Republikas Saeimas konsekvento nostāju, atbalstot Ukrainas teritoriālo vienotību, suverenitāti un eiroatlantisko integrāciju,

konstatē, ka Ukraina ir ciešs NATO sadarbības partneris, kas piedalās alianses mācībās, informācijas apmaiņā un aizsardzības sadarbībā;

uzsver NATO konsekventi īstenotās atvērto durvju politikas ietekmi uz Eiropas drošības un stabilitātes telpas paplašināšanu;

ņemot vērā Ukrainas cīņu pret Krievijas agresiju, pauž pārliecību par Ukrainas iestāšanās NATO ilgtermiņa ieguldījumu Eiropas un transatlantiskās drošības un stabilitātes stiprināšanā. Ukrainas vēlme pievienoties NATO ir tās stratēģiska izvēle, kas orientēta uz ilgtspējīgu drošību un starptautiskās kārtības nostiprināšanu atbilstoši ģeopolitiskajai situācijai, un nevienai trešai valstij nav tiesību liegt Ukrainai šo stratēģisko izvēli;

uzsver, ka uzaicinājuma izteikšana Ukrainai nenozīmē tūlītēju pievienošanos, bet sniedz politiski un morāli nozīmīgu signālu par skaidru ceļu uz aliansi, sākot caurskatāmu un pakāpenisku integrācijas procesu atbilstoši sabiedroto vienprātībai;

atbalsta Ukrainas pēc iespējas drīzāku uzaicināšanu dalībai NATO un raitu Ukrainas iestāšanās ES procesa virzību;

uzsver, ka Latvijas atbalsts Ukrainas eiroatlantiskajai integrācijai ir pamatots pārliecībā, ka stabila Ukraina ir priekšnoteikums ilgtermiņa drošībai Eiropā un Latvijā;

izceļ Ukrainas integrācijas NATO potenciālo ieguldījumu alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanā. Ukraina ir valsts, kas ar aktīvu pretestību agresijai veicina arī citu reģiona valstu drošību;

aicina alianses dalībvalstis aktīvi virzīt Ukrainas uzaicināšanas procesu un uzsvērt to šā gada NATO samitā Hāgā.”

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies Mūrnieces kundzei par ziņojumu. Paldies Ārlietu komisijai par lēmuma projekta sagatavošanu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Ir vismaz astoņi argumenti, kāpēc mums ir jāatbalsta šis lēmuma projekts.

Domāju, pirmais svarīgākais arguments ir tas, ko mēs, Latvijas delegācija, redzējām Ukrainā, izbraucot vairāk nekā 2300 kilometrus pa Ukrainu. Tas, kas bija redzams pilnīgi visur – katrā ciemā, katrā lielā vai mazā pilsētā –, ir šāds skats (Rāda fotogrāfiju planšetdatorā.): Ukrainas karogi, kas ir izvietoti pie ļoti jaunu, perspektīvu un patriotiski noskaņotu cilvēku kapavietām. Tas bija visur (ik pēc kilometriem) – katrā pilsētā, katrā mazākajā vietā.

Proti, šos cilvēkus vieno tas, ka viņi ir gājuši aizstāvēt savu valsti ne tikai robežu nosargāšanas dēļ, bet arī tādēļ, ka ieraudzīja savu sapņu piepildījumu – ka viņi varētu dzīvot pilnīgi citā pasaulē: drošā, Rietumu vērtībām piederošā. Tas ir galvenais viņu dzinulis un motivācija, ejot cīnīties ar ļaunuma impēriju Krieviju, – cerība, ka viņi vai vismaz viņu bērni spēs piedzīvot to dienu, kad Ukraina būs NATO un arī Eiropas Savienības dalībvalsts. Tas ir galvenais, kas viņus motivē cīnīties.

Otrais iemesls – Ukrainas dalība NATO patiesībā vairāk ir vajadzīga NATO nekā pašai Ukrainai, jo Ukrainai šobrīd neapšaubāmi ir spēcīgākā armija Eiropā. Krievija, izmantojot visus savus resursus, nav bijusi spējīga līdz šim –jau vairāk nekā 1200 dienas – uzvarēt Ukrainu.

Trešais iemesls – ja Ukraina kļūtu par NATO sabiedroto, mēs iegūtu uzticamu un reālajā karadarbībā pārbaudītu sabiedroto. Paši zinām, ka mēs piegādājam Ukrainai dronus. Diemžēl daudzi droni vairs nav derīgi frontei, tāpēc ka šīs tehnoloģijas frontē attīstās kosmiskā ātrumā. Vieni izdomā kaut ko jaunu, otrā pusē Krievijas Federācija jau ir izdomājusi, kā ar to cīnīties, un arī uzlabojusi savas tehnoloģijas. Protams, ar Irānas, Ķīnas un Ziemeļkorejas atbalstu. Ko tas nozīmē? Ja mums kā NATO dalībvalstij ir tāds sabiedrotais, tas nozīmē arī modernu pieeju karadarbībai. Tas ir tas, uz ko šodien aicināja prezidents: negatavojamies pagātnes karam, esam gatavi, un tas novērsīs nākotnes karus.

Ceturtais ir vērtību ģeopolitikas jautājums. Ar šo mēs varam pierādīt, ka starptautiskās tiesības vispār eksistē. Proti, izšķirīgi svarīgs princips – katra valsts pati var izlemt savu likteni, katra tauta pati var izlemt savu likteni, un nevienam citam nav tiesību liegt pievienoties kādai tautai un valstij kādai no aliansēm. Tas ir neapšaubāms... šīs suverēnās tiesības... instruments...

Sestais. Pieredze, ko Ukraina var dot NATO sabiedrotajiem, ir absolūti neatsverama, – gan kaujas laukā, gan sabiedrības noturībā un dezinformācijas apkarošanā. Karš nav tikai lādiņi, kas krīt abās frontes pusēs, un lodes, kas tiek šautas. Kara metodes un instrumentārijs ir ļoti izsmalcināts, ļoti tehnoloģiski pārbagāts, un reālā kaujas pieredze ir izšķiroši svarīga, lai spētu nodrošināt, ka mūsu aizsardzības sistēma ir moderna.

Septītais. Mēs faktiski pagarinām robežu ar Krieviju, NATO robežu ar Krieviju, tādējādi Krievija ilgtermiņā savus bruņotos spēkus būs spiesta izvietot proporcionāli gar visu robežu, nevis pie Baltijas valstīm. Es jau runāju par laiku, kad šis karš, cerams, būs beidzies. Tas nozīmē, ka arī Krievijai būs jādiversificē savi spēki, un tas šādā veidā viņus vājinās.

Un pēdējais, kas ir ļoti būtiski. Tādējādi ļoti būtiski mazinās Krievijas ģeopolitiskā loma pasaulē, jo arī citas valstis, tostarp autoritārie režīmi, redzēs, ka Krievijai nav ietekmes un de facto tā ir zaudējusi karu. Līdz ar Ukrainas nonākšanu NATO būs sasniegts Ukrainas galvenais mērķis un tiks sagrauts Krievijas galvenais mērķis, kāpēc tā kaut ko vispār sāka darīt.

Līdz NATO, es domāju, ceļš ir ļoti garš. Bet pastāv arī citi formāti. Viens no tiem ir JEF – Joint Expeditionary Force jeb latviski – kopējie reaģēšanas spēki. Tas, ka Ukraina ir iesprūdusi durvīs uz NATO, nenozīmē, ka viņi nevar ieiet paralēlajās durvīs to valstu savienībās, kas jau šobrīd vislabāk pazīst Krieviju un ir gatavas sadarboties un uzņemt Ukrainu savā pulkā.

Slava Ukrainai! Saules mūžu Latvijai! Es aicinu visus zālē esošos atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Irmai Kalniņai.

Irma Kalniņa (JV).

Labdien, kolēģi! Kad mēs šeit stāvam tribīnē, mums priekšā ir divi karogi – Latvijas un Ukrainas karogs. Es ļoti atbalstu savas komisijas lēmuma projektu, lai atbalstītu Ukrainas iestāšanos NATO.

Es jums pateikšu par realitāti, kas tagad notiek NATO Parlamentārajā asamblejā, kurā mēs ar Latkovska kungu un Bergmaņa kungu, un Līgu Kļaviņas kundzi esam. Kad mums ir darbs (man tūliņ atkal būs komandējums), vienmēr katrā komitejā runājam par Ukrainu. Un mēs redzam, ka pasaules ziņās lēnām, lēnām uzsvars uz Ukrainu paliek arvien mazāks. Kāpēc? Tāpēc, ka Izraēla kopā ar Irānu... kopā ar ASV... Tagad notiek jautājums par karu, un katru vakaru un katru rītu mēs gaidām jaunas ziņas.

Bet kāpēc es izdomāju runāt ar jums? Mums Saeimā ir 50 parlamentārās sadarbības grupas – 50! – un 13 interešu grupas. Es jūs lūdzu: ar septembri vismaz... bet šovasar, kad jūs tiksities ar savu sadraudzības grupu, vienalga, vai tas būtu tirgū, vai tas būtu tepat tuvumā, lūdzu, runājiet par Ukrainu, jo Ukraina Hāgas konvencijā netiks uzaicināta. To mēs apmēram saprotam, bet mēs nevaram atļaut, ka Ukrainas jautājums aiziet kaut kur sāņus, mums jāturpina, jāturpina, jāturpina runāt par Ukrainu un NATO, NATO un Ukrainu.

Jo... es jums pateikšu vienu lietu: šodien avīzē “The New York Times” visi pasaules lielākie kara eksperti saka: tad, kad būs miera līgums pēc pieciem gadiem, jūs esat apdraudēti, mācieties krievu valodu, ja jūs nemaksāsiet to attiecīgo procentu. Un tāpēc es jūs lūdzu šovasar, rudenī, vienalga, kad, turpināt runāt par Ukrainu un atbalstu NATO.

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Es domāju, ka mēs, protams, šo aicinājumu atbalstīsim, bet te ir daži jautājumi, uz kuriem nav atbildes. Un tikai Kalniņas kundze precīzi pateica, ka nekādu aicinājumu pašreiz Ukraina nesaņems.

Mans jautājums ir: vai šis aicinājums palīdz noslēgt pamieru vai miera līgumu starp Ukrainu un Krieviju pašreiz, ko ļoti grib visi ukraiņi. To rāda arī mūsu televīzijas pārraidēs, kurās ir intervijas ar cilvēkiem, un viņi saka: tas ir pirmais, ka diplomāti... un sarunu rezultātā mums ir jāaptur karš un cilvēku nogalināšana. Un katrs saprot, ka kara turpinājums – tas ir atkal kārtējā tūkstošiem cilvēku bojāeja, un tad ar diplomātiskiem ceļiem, ar sankcijām, ar dažādiem citiem veidiem ir jāmēģina risināt šos jautājumus.

Mani vairāk uztrauc, vai šis aicinājums nav pretrunā ar Amerikas Savienoto Valstu viedokli. Mēs redzam konfliktu starp Eiropas Savienības un Amerikas viedokļiem. Amerikas prezidents paziņoja, ka Ukraina nebūs NATO dalībvalsts. Bet te ir interesanta lieta, ka arī Ukrainas prezidents Zelenskis vairs nerunā par NATO. Viņš saka – mēs gribam no Rietumvalstīm sagaidīt drošības garantijas. Un es būtu priecīgs, ja Ārlietu ministrija būtu devusi kaut kādu mājienu vai priekšlikumus Ārlietu komisijai, kādas varētu būt drošības garantijas NATO vietā, ko Ukraina grib. Varbūt mēs nezinām visu – tās sarunas joprojām notiek. Darba grupas tiekas. Bet, ko tur runā, mēs nezinām.

Ja Zelenskis saka, ka viņš grib Rietumu garantijas, tad viņš grib acīmredzot ASV un Eiropas valstu kopējās drošības garantijas. Mēs zinām, ka, teiksim, ASV investīcijas ir laba garantija, varbūt arī Ķīnas investīcijas, kuras neviens nebombardēs un neiznīcinās Ukrainā. Bet, konkrēti kādas militārās drošības garantijas NATO vietā, – vismaz es nezinu. Es būtu priecīgs, ja šeit tas parādītos.

Stāstīt, ka Ukraina tuvākajā laikā būs NATO, – tā ir arī mūsu vēlētāju muļķošana. Mums jāpasaka godīgi – tas nebūs pat tuvākajos 10 gados nekādā veidā. Un kāpēc? Tāpēc, ka ne jau tikai Amerikas Savienotajām Valstīm ir veto tiesības, bet arī liela daļa Eiropas Savienības dalībvalstu NATO iebilst pret to, un nekad par to nebalsos ne tikai Ungārija, bet arī Slovākija. Tāpat kā 2008. gadā Vācija un Francija negribēja to darīt.

Bet jautājums ir tāds, ka... un es arī te piekrītu iepriekšējam runātājam, ka palīdzība nav pietiekama, manuprāt, tieši militārajā jomā. Atcerēsimies 2022. gadu, kad tika apsolīts miljons lādiņu! Bet gada beigās tur bija kaut kādi 450 tūkstoši tikai. Tas ir tā kā – ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē.

Bet cerēsim, ka Ārlietu komisija nākamo paziņojumu uztaisīs reālu un tajā tiešām būs mūsu apņemšanās, un tas varbūt būs saskaņots ar Amerikas Savienotajām Valstīm un arī Rietumeiropas valstīm.

Kādas īsti būs tās drošības garantijas, ko viņi grib. Galvenais miera līguma nosacījums starp Krieviju un Ukrainu, es domāju, varbūt būs tas, ka Ukraina nebūs NATO. Tas, ko es kādreiz teicu par Austriju, kura uz mūžīgiem laikiem ir parakstījusies, ka tā būs neitrāla valsts. Tas ir tas pats, ko mēs tagad redzam starptautiskajā politikā, kā, teiksim, Izraēla uzbrūk Irānai, lai tai nekad nebūtu kodolieroči, tātad tas jau parāda, ka Krievija uzbrūk Ukrainai, lai tur nebūtu NATO karabāzes. NATO karabāzes – tas tāpat ir ballistiskās raķetes... un viss pārējais. Man nav atbildes uz šo. Bet tā vietā, lai rakstītu... teiksim, nu, tas ir labs, atbalstīsim, kāpēc ne? Neviens taču nav pret Ukrainu NATO, bet nemānīsim savus vēlētājus, tā nebūs NATO!

Nevajag šādus solījumus dot, bet reāli gan vajadzētu izstrādāt Ārlietu komisijai dokumentu – tas, protams, prasa darbu –, kādas būs konkrētās drošības garantijas, ko mēs sniegsim, un kādas ir militārās iespējas to darīt. Tas ir jautājums. Un pašreiz es īsti neredzu... jo, ja Krievija trīs mēnešos saražo tikpat daudz bruņojuma un dronu kā visas rietumvalstis gada laikā, tad tur kaut kas ir jādara. Un vai 5 procenti ir pietiekami? Varbūt vajag 7, varbūt vajag 6? Varbūt vajag citus? Un tie ir konkrēti dokumenti.

Tāpēc aicinu tomēr kaut ko praktiskāku šeit taisīt, nevis vienkārši paziņot: mēs aicināsim. Nu, ko mēs aicināsim? Nekas tur nenotiks.

Bet, protams, atbalstām. Mēs jau vienmēr esam par Ukrainu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Paldies Kiršteina kungam par, kā allaž, klātesošo veselīgo skepsi un visa apšaubīšanu. Tas nebūtu Aleksandrs, ja tas tā nebūtu bijis. Es pieņemu. Bet, godātie kolēģi, ir jāsaprot realitāte. Aleksandrs Kiršteins saka – jautājumu ir daudz. Patiešām arī mums jautājumu ir daudz un atbilžu ir ļoti maz. Un, jāteic, arī par drošības garantijām parādās dažādi varianti un iespējas, kurš varētu šīs drošības garantijas sniegt, kā tās izskatītos, kāda būtu labās gribas koalīcija... vai Ukrainas vēlme ir iestāties NATO vai iestāties JEF vai paplašinātajā JEF?

Situācija ir ārkārtīgi mainīga, tā tas ir, un nedomāju, ka Ārlietu komisija būs tā, kas varēs izstrādāt kaut kādu ļoti praktisku, konkrētu pozīciju šajā ļoti, ļoti mainīgajā vidē. Situācija mainās atkarībā no vēsmām no Amerikas Savienotajām Valstīm, atkarībā no tā, kas notiek Krievijas–Ukrainas frontes līnijā, atkarībā no Eiropas Savienības militārās industrijas attīstības plāniem. Jāteic, jā, patiešām joprojām Krievija saražo vairāk gan ieroču, gan militāro preču nekā Eiropas Savienība kopā. Un lielā militārā industrija, par ko sapņo Eiropas Savienība, vēl nav realitāte, bet es ceru, ka tā tuvojas.

Tā ka jautājumu ir daudz, atbilžu ir maz, un šīs atbildes mainās, un jautājumi mainās. Bet tas, ko mēs šobrīd ļoti mainīgajā vidē varam pateikt, ir mūsu politiskā pozīcija – mēs atbalstām Ukrainas izvēli, jo Ukraina ir deklarējusi, ka tās izvēle ir NATO un eiroatlantiskais kurss. Mēs varam teikt: jā, Latvija ir kopā ar jums. Aicinu pagaidām pie tā arī palikt.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Pieņemu, ka komisijas vārdā vairs nekas nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ārlietu komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par Ukrainas uzaicināšanu NATO”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Paldies.

Sākam darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Pirmais likumprojekts – “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu pirmajā lasījumā.

Neliela atkāpe kontekstam: šis likumprojekts ir cieši saistīts ar citu likumprojektu – “Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā” –, kura mērķis bija veicināt godīgu tirdzniecības praksi, izlīdzināt tirgus varu starp piegādātāju un tirgotāju, nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecībā. Šis iepriekšējais likumprojekts tika radīts situācijā, kad sabiedrība saskārās ar augstām pārtikas cenām, dažādām anomālijām, tai skaitā salīdzinot ar kaimiņiem, un, protams, ar nepieciešamību veicināt vietējo pārtikas produktu noietu. Šis likumprojekts nebija viennozīmīgi vērtējams, ņemot vērā, ka tā tomēr būtu diezgan aktīva iejaukšanās uzņēmējdarbības principos, bet tas tomēr ir nostrādājis kā motivācijas instruments jeb burkāns, lai pierunātu iesaistītos nozares partnerus tomēr vienoties par citiem veidiem, kā sadarboties cenu samazināšanā. Šī gada maijā darbs rezultējās ar visiem labi zināmo sadarbības memorandu, kas ir noslēgts starp Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, “Latvijas Pārtikas Tirgotāju Asociāciju”, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, “Latvijas Piensaimnieku Centrālo Savienību”, “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi” un Zemnieku saeimu un kurā ir trīs galvenie pīlāri: viens ir zemo cenu grozs (mazumtirgotāju apņemšanās nodrošināt vismaz vienu produktu ar zemāko cenu katrā pārtikas produktu kategorijā), otrs ir digitāls salīdzināšanas rīks (lai ir iespējams salīdzināt dažādos tīklos konkrētu produktu cenas), un trešais aspekts, ko es iepriekš minēju, – vietējo produktu pārdošanas veicināšana, tai skaitā nodrošinot ciešāku sadarbību starp lauksaimniekiem, ražotājiem, mazumtirgotājiem un tā tālāk.

Lai realizētu memorandā minēto digitālā cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu un radītu tiesisku pamatu datu apmaiņai starp mazumtirgotājiem un attiecīgajām institūcijām, Ekonomikas ministrija nāca klajā ar iniciatīvu – likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, ar kuru šobrīd strādājam pirmajā lasījumā un ko iesniedza pagājušajā nedēļā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ar lūgumu komisijai virzīt šo likumprojektu kā komisijas likumprojektu un rast iespēju likumprojektu pieņemt jau šajā Saeimas sesijā. Nu, lai vasarā jau varētu uzsākt darbu ar pilnvērtīgu cenu monitoringu, kontrolēt memoranda ieviešanu dzīvē un rezultātā īstenot memorandā noteiktos mērķus – samazināt pārtikas cenas.

Likumprojekta “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” mērķis ir veicināt godīgu tirdzniecības praksi, kopumā tas paredz tiesisko pamatu datu nodošanai privāto cenu salīdzināšanas rīkiem, kas ir ļoti svarīgi. Mazumtirgotājiem ar apgrozījumu virs 400 miljoniem eiro šī datu iesniegšana būs obligāta. Latvijā trīs vadošās pārtikas mazumtirdzniecības ķēdes ir “Rimi”, “Maxima” un “Lidl”.

Tas nosaka arī deleģējumu Ministru kabinetam noteikt datu iesniegšanas kārtību un pārtikas groza saturu jeb pārtikas saraksta saturu, protams, nosaka arī to, lai elektroniskie darījumu dati tiktu nodoti Centrālajai statistikas pārvaldei un tos definētiem mērķiem varētu izmantot arī Ekonomikas ministrija, Konkurences padome un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Mēs komisijā šim jautājumam esam pievērsuši padziļinātu uzmanību. Paļaujamies uz nozares labo gribu šo memorandu ieviest dzīvē bez stingrākiem regulatīviem risinājumiem, un šis paralēlais likumprojekts atrisina tās lietas, par ko partneri jau ir vienojušies, lai mēs visi varētu vērot, kā tuvākajā laikā šis memorands tiek ieviests dzīvē.

Lai paātrinātu šī tiesiskā ietvara izveidošanu, komisija lūdz Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vitenberga kungs, jūs gribat par steidzamību? (Dep. J. Vitenbergs: “Nē, es par...”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Briškena kungs iezīmēja kontekstu, bet man sajūta ir nedaudz savādāka, un situācija... es to redzu nedaudz savādāk. Pēdējās sēdes... mēs katru sēdi atsaucam, mainām ministrus, liekam jaunus, arī deputāti nāk un mainās. Un man varbūt jāatgādina, kā viss sākās.

Pagājušā gada decembrī es kāpu tribīnē un biju dusmīgs, neapmierināts, jo zemkopības ministrs Krauze nakts aizsegā bija rakstījis e-pastus manai sievai, beigās izrādījās... no kolēģiem, ka arī citas sievas bija saņēmušas vēstules no ZZS ministriem, pēc tam arī vīri. ZZS tajā brīdī varbūt vēl svārstījās un īsti... nu, tas kompass bija pazaudējies un nesaprata...

Jautājums toreiz bija tāds: vai cilvēki, Latvijas iedzīvotāji, ir apmierināti ar pārtikas cenām? Viņi atbildēja: nē, neesam. Sekoja ZZS politiķu skaļš paziņojums, ka pārtikas cenas tiks samazinātas par 20 procentiem. Kas mainījās? Mainījās tas, ka cenas nesamazinājās, bet pieauga par vairāk nekā 7 procentiem. Tā ka pretējs efekts. Un tajā brīdī jūs palielinājāt PVN likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem no 5 uz 12 procentiem. Pēc brīža būs likumprojekts “Transporta enerģijas likums”, kuru apstiprinot degvielas cenas pieaugs 2027. gadā par 20 centiem, 2030. gadā par 40 centiem (tas ir klāt tirgus cenai). Un jūs te kaut ko runājat par cenu samazināšanu, bet rīkojaties pretēji – absolūti! –, veicot dažādas aktivitātes, kas cenu palielina.

Tāds pirmais solis... un es arī kolēģiem varbūt neesmu līdz galam ieskicējis... Šis likumprojekts ir par digitālu rīku, lai Latvijas patērētāji varētu ieiet... uzklikšķināt produktus, ko vēlas nopirkt, redzēt, kuros veikalos tie ir vislētāk. Kādu nedēļu atpakaļ Latvijas Bankas eksperti ir veikuši pētījumu, salīdzinot cenas Latvijas veikalos ar cenām Lietuvā un Igaunijā šajās pašās veikalu ķēdēs, cik maksā produkti. Bija rīsi, griķi, citi produkti... un, lai saprastu, viens un tas pats iepakojums. Rīsi Latvijā veikalā maksāja 1,19 eiro, Lietuvā – 99 centus, Igaunijā – 39 centus.

Komisijā bija diezgan plaša diskusija. Šis rīks ir paredzēts, lai salīdzinātu vietējo veikalu cenas, bet mans ierosinājums un aicinājums atbildīgajai ministrijai bija – iet tālāk un pielikt blakām cenas, kādas ir kaimiņvalstīs, jo beigās tas grozs sanāk tik neizdevīgs, ka varbūt sametas kopā vairākas mājsaimniecības un brauc uz kaimiņvalstīm iepirkties, un tas būs lētāk. Komisijā teica, ka tas īsti nav iespējams. Bet vasara ir priekšā, varbūt šos... nu, kas tas ir – aizbrauc pāri robežai, saskaita, cik maksā konkrētie produkti, un lieta darīta. Tā būtu pilna aina, lai mēs redzētu, kā izskatāmies un kā šis rīks strādā.

Otrs aspekts, ko gribētu norādīt, – neaizraujieties ar kaut kādiem, nu, superdārgiem rīkiem, par kuriem būs bažas, ka tas varētu maksāt miljonus. Tiešām aicinu to nedarīt. Ir jau platformas, kurās tas viss ir izdarāms, redzams. Mums ir bijusi saruna ar jaunajiem uzņēmējiem, kuriem jau ir šāds rīks. Būtu vajadzīgi nelieli pilnveidojumi. Es teiktu, par tādu saprātīgu summu viņi to izdarītu.

Tā ka, ZZS, es jūs aicinu, kā saka, neatlocīt... rokas un nemeklēt šeit iespējas, kā nopelnīt vai sarīkot kādu konkursu partijai tuviem uzņēmējiem! Izmantojam mūsu vietējos, kuriem jau šādi rīki ir! Tā ka divas lietas – atbalstām šodien, lai ministrijas darbiniekiem vasarā ir, ko darīt, lai var izstrādāt MK noteikumus, prasīt veikaliem apstrādāt cenas, bet pieliekam klāt Lietuvu, Igauniju un neaizraujamies ar dārgiem eksperimentāliem produktiem, iztiksim ar to, kas mums jau ir. Kolēģi, vasara ir priekšā (Starpsauciens.)... Ko teici? (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Sveiki, kolēģi! Man liekas, šis bija populisma piemērs, ka uz vēlēšanām vajadzēja parādīt, ka kaut ko dara ar cenām. Bet ar cenām... nu, nevar mērķtiecīgi tās samazināt, tāpēc ka visi par kaut ko vienojas.

Te ir jautājums par 20 procentiem, mērķis ir samazināt par 20 procentiem. Kur tie 20... Tirgotāji pateica, viņi nav gatavi atteikties no savas peļņas un to samazināt. Tad – kur tas tālāk kritīs? Tas kritīs uz ražotājiem, uz loģistiku, uz tirdzniecības ķēdēm? Kāds ir plāns?

Otrs – tas ir memorands. Memorandu parakstīja bez saistībām, bez apņemšanās... Nu jā, visi gribētu tās cenas lētākas. Kādā veidā to izdarīt? Vienīgais veids, kā normāli to darīt, ir vairot konkurenci.

Tieši konkurence ir tā, kas padara cenas zemākas, nevis otrādāk, kā kādam liekas. Šobrīd liekot... ir uzrakstīts: konkrēta cena... pārtikas preču... ne jau visām precēm ir tā. Izvēlēta eļļa, augļi, dārzeņi, katram no... būs visiem veikaliem jārāda. Tātad tiks uzliktas pastāvīgo... akcijas cenas... preču... konkrētai grupiņai, un kur tad tās pārējās atgūs? Atgūs uz citām precēm... vienkārši uzliks peļņu... un beigās jau nekas nemainīsies.

Otrs – monitoringa rīks. Ļoti labi. Ja varētu sinhronizēt šo informāciju, datu apmaiņu, nav slikta ideja. Viss kārtībā. Tikai ir nosprausts tas, ka mēs jūnijā, – tagad, jūnijā – salīdzināsim cenas ar janvāri. Piedodiet, ko jūs varat salīdzināt jūnijā ar janvāri... kad sezonālie dārzeņi un citi... mainās? Burtiski preču cenas pēc... dabiski tās mainās savā starpā. Tur nav salīdzināmu lietu. Ir jāsalīdzina ābols ar ābolu.

Tāpēc ir risinājums, ko vislabāk... mums pateica “Depo” īpašnieks. Ko pateica “Depo” īpašnieks? “Depo” īpašnieks pateica, ka atvērt “Depo” veikalu Lietuvā ir piecreiz ātrāk, tur ir piecreiz mazāka birokrātija nekā Latvijā un daudz lētāk to var izdarīt. Latvijā tieši birokrātiskā procesa dēļ viņam ir dārgi atvērt veikalu. Dārgi atverot veikalu, kur viņš ieplāno izmaksas? Preču cenās. Tātad varbūt skatāmies, kādā veidā vairot konkurenci, kādā veidā tirdzniecības vietām padarīt mazākas izmaksas, tad mēs redzēsim arī pārtikas cenu samazinājumu.

Vislabākais pārtikas cenu samazinājums Latvijas precēm būtu bijis... kas līdz šim strādāja – samazinātais PVN Latvijas dārzeņiem un augļiem. Kā viens no piemēriem. Jūs teicāt: jā, bet tie veikali atgūs ar apjomu, jo tad tās cenas samazinās un apjoma ziņā tad atgūst atpakaļ tos ienākumus. Tāda ir tā doma. Mēs vairāk dzersim eļļu, tāpēc ka tā ir lētāka? Augļus apēdīsim vairāk? Tā nebūs. Pārtikas grozā tas nemainīsies, vienkārši pārdalīsies. Veikali parādīs: rekur šīs cenas, viens plauktiņš būs ar šīm... un tad viss izskatīsies lēti, un jūs teiksiet: mēs esam izdarījuši visu! Nekas nenotiks. Ir tirgus ekonomika, un tirgus ekonomiku var tikai uzlabot konkurence, tikai konkurence var nodzīt cenas lejā.

Tātad ir nepietiekama konkurence starp šiem tīkliem. Vienkārša atbilde. Tā ka beidzam muļķot tautu un sevi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Kolēģi, es ļoti daudz dzirdu, visi runā – vairosim konkurenci. Bet varbūt varētu būt kādi konkrēti priekšlikumi? Es jau to dzirdu kopš 2005. gada, kad Konkurences padome pievērsās mazumtirgotāju tirgus varas ļaunprātīgai izmantošanai attiecībā pret piegādātājiem. Darīts ir ļoti daudz.

Ko nozīmē vairot konkurenci? Kad es vēl strādāju savā iestādē, bija mēģinājums runāt ar pašvaldībām par teritoriālo plānošanu. Šobrīd mēs ejam un redzam: “Maxima”, “Rimi”, “Maxima”, “Rimi”, “Lidl”... Visas labākās vietas ir aizņemtas, kā mēs panāksim... vairot konkurenci? Mēs viņus izmetīsim no patērētājam ļoti ērtajām piebraukšanas, piekļūšanas vietām? Es domāju, ka šis priekšlikums, ko piedāvā Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija, šos jautājumus nerisina. Ir mēģināts risināt šos jautājumus ar pašvaldībām un pašvaldību teritoriālo plānošanu. Nav bijuši nekādi rīki. Mēs nevaram ar varu Latvijā palielināt konkurenci.

Vēl es gribu pateikt, ka mazumtirdzniecības tīklu skaits mūsu patērētāju daudzumam Latvijā ir optimāls, plus... apmēram 20 tīkli, no kuriem lielākā tirgus daļa jau šobrīd veidojas četriem lielākajiem. Es nevaru iedomāties, kādu vēl lielāku konkurenci, kādu vēl mazumtirdzniecības tīklu ieviest, ja nu vienīgi valsts kā pēdējo variantu pēkšņi iedomājas... bet es šaubos, vai varēs ilgu laiku noturēt zemākās cenas. Visticamāk, tas arī būs kārtējais valsts kapitālsabiedrības fiasko ar milzīgiem zaudējumiem.

Runājot par šo memorandu, man jāatgādina, ka tas bija arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu ierosinājums. Viss tas, ko šobrīd runāja Kaspars un ko ir apņēmusies darīt Ekonomikas ministrija... mēs jau rakstījām pagājušā gada 15. maijā. Es atradu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vēstuli gan par šī memoranda noslēgšanas iespējamību, gan par patēriņa preču cenu grozu. Jau ir pienācis jūnijs, un mēs apstiprinām... es ceru, ka mēs apstiprināsim, beigās kaut kas notiks un no tā būs arī kāds labums patērētājiem... no šī cenu groza. Tā ir bijusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu vēlme un attiecīgi arī strādā...

Runājot par memorandiem, jā, es esmu kādreiz, analizējot mazumtirdzniecības tirgu, analizējusi arī memorandus, kāda tiem bijusi iedarbība, piemēram, Lielbritānijā. Tur arī ir divi tādi lielākie tīkli, kas nepārtraukti... likās, ka ar pārāk lielu uzcenojumu, kaut gan gada peļņa nemaz nebija tik milzīga. Tur tie memorandi maz spēja līdzēt. Bet mums ir jāatceras viena lieta, ka pār mazumtirgotājiem karājas Damokla zobens – Valaiņa kunga savdabīgais likumprojekts. Es domāju, ka jebkurā brīdī ar to var piedraudēt, un tad mazumtirgotāji, visticamāk, katrā preču grupā kādai precei noteiks zemāku cenu. Es tikai nevaru saprast, kā mēs vērtēsim to zemāko cenu, jo jau šobrīd veikalos ir daudz akciju preču, mēs noteikti varam atrast pienu ar atlaidi, maizi ar atlaidi, gaļas produktu ar atlaidi... un tā tālāk.

Tā ka ir ļoti daudz... varam runāt, veicināt to, darīt to. Skatīsimies, kā šis memorands darbosies, bet, godīgi sakot, manuprāt, mēs neko nepanāksim, ja nedomāsim, kā mazumtirgotājiem mazināt lielākās izmaksu pozīcijas, un izmaksu pozīcija numur viens ir enerģētikas cenas. Kamēr enerģētikas cena... enerģijas cena, siltuma cena... viss būs tik augsts, mēs nepanāksim ne to lielāko... lētāko preču groza iespējamību, ne arī to īsto cenu kritumu, ko mēs visi sagaidām. Tā ka uz lietām jāskatās kopumā. Es saprotu, ka šis priekšlikums ir pavisam par ko citu. Tātad beidzot jau tuvojas pārtikas cenu grozam. Sagaidīsim, kas būs. Bet ar esošajiem instrumentiem panākt milzīgu cenu kritumu – es neesmu tik optimistiska.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājam komisijas vārdā ir kas piebilstams?

K. Briškens. Jā, pavisam īsi. Varu tikai apliecināt, ka arī komisijas diskusijās izskanēja aspekti par mazumtirdzniecības konkurenci, par visu šo ķēdi – no lauksaimniekiem līdz pārtikas ražotājiem, no vairumtirgotājiem līdz mazumtirgotājiem un tālāk līdz patērētājiem... izskanēja aspekti, kas ir saistīti arī ar pārtikas loģistiku un piegādes ķēdi. Arī tur ir iespējas visu optimizēt. Un arī šis memorands paredz sadarbības iespējas. Nav tā, ka komisijas deputāti akli tic, ka šis memorands maģiski iedzīvosies dabā. Tāpēc arī ministrijai ir uzdots vasarā strādāt, ministrs pats piedalījās komisijas diskusijās, apņēmās vasaras laikā visus šos mājasdarbus izdarīt. Stingri turēsim pie vārda, un rudenī pie šī jautājuma labprāt atgriežamies.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma izskatīšanas datumu.

K. Briškens. Ņemot vērā jautājuma steidzamību un arī lielo atbalstu pirmajā lasījumā, komisija lūdz atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā šajā sēdē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

K. Briškens. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Par Ļubļanas–Hāgas Konvenciju par starptautisko sadarbību genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un citu starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā”, otrais, galīgais, lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Konvencija tika izstrādāta, lai radītu visaptverošu starptautiskās sadarbības instrumentu, kas būtu piemērojams genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu jautājumos.

Ņemot vērā, ka atsevišķas valstis bija saskārušās ar problēmām iegūt pierādījumus no citām valstīm šo noziegumu gadījumos, izstrādājot konvenciju, tajā tika iekļautas normas no plašāk izmantotajām konvencijām, kas regulē starptautisko sadarbību. Konvencija neparedz ne jaunas noziegumu definīcijas, ne izmaiņas tiesiskās sadarbības procesā, tikai paplašina iespējas sadarboties ar citām valstīm genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu gadījumos, kas ir īpaši nozīmīgi šobrīd, kad pasaulē notiek vairāki ievērojami bruņotie konflikti.

Šobrīd konvenciju ir parakstījušas 40 valstis, tostarp Latvija.

Ārlietu komisija minēto likumprojektu apsprieda un otrajam lasījumam atbalstīja savā 2025. gada 18. jūnija sēdē.

Priekšlikumi netika saņemti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Ļubļanas–Hāgas Konvenciju par starptautisko sadarbību genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un citu starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 4, atturas – nav. Likums pieņemts.

Irma Kalniņa. Paldies, kolēģi.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! Iesim raiti cauri.

1. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Tiek nomainīts vārds “elektronizētās” ar vārdu “elektroniskās”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 2. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 4. un 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tajā iekļauti iepriekšējie priekšlikumi. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums apvieno deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā notiek informēšana par rindas virzību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 5. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 6. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Šie likuma grozījumi ir tapuši, balstoties uz vairākās komisijas sēdēs saņemto informāciju un apzināto nozares problemātiku ilgākā laika posmā. Un konkrēti... man jāpaskaidro, jo šis ir pirmais lasījums un komisija pati ir sagatavojusi šo likumprojektu.

Likumprojekts paredz veicināt sabiedrības noturību un iesaisti visaptverošās valsts aizsardzības sistēmā, mazināt ieroču aprites administratīvo slogu gan attiecībā uz valsts un pašvaldību institūcijām, kas savā darbā izmanto un pielieto dienesta šaujamieročus, gan attiecībā uz privātpersonām, kā arī padara vienlīdzīgāku Latvijas ieroču komersantu konkurētspēju Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.

Likumprojekts paredz izslēgt likumā noteikto pienākumu, ar kuru netiek sasniegts sabiedrības vajadzībām nepieciešamais mērķis. Veicot šī brīža situācijas analīzi Latvijā, tika konstatēts, ka kontrolšāviena veikšana nolūkā iegūt no dienesta lietojuma un civilā lietojuma vītņstobra šaujamieroču čaulu un ložu paraugus ar to turpmāku uzglabāšanu nav sasniegusi izvirzīto mērķi. Vītņstobra šaujamieroču ložu un čaulu kolekcija praksē nav kļuvusi par efektīvu kriminālistikas instrumentu noziedzīgo nodarījumu atklāšanā, kas bijuši saistīti ar dienesta lietojuma vai civilā lietojuma vītņstobru šaujamieroču prettiesisku pielietošanu vai izmantošanu.

Tagad ieklausieties! Pēdējo 20 gadu laikā nav bijis neviens tāds gadījums, kad ložu un čaulu kolekcija būtu bijusi izmantojama šādiem mērķiem. Gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs nekur netiek uzturētas vītņstobra šaujamieroču ložu un čaulu kolekcijas ne dienesta lietojuma, ne civilā lietojuma šaujamieročiem. Vienīgā valsts ar analogo sistēmu... mēs bijām divas – Latvija un Rumānija. Šim ir jāpieliek punkts.

Aicinu Saeimu atbalstīt komisijas sagatavoto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Reiz sensenos laikos bija cilvēki, kuriem bija ļoti laba ideja, pat ne laba, bet cēla, un labi nodomi. Viņi centās izveidot sistēmu, kas atvieglotu noziedznieku ķeršanu. Tika izveidots reģistrs, tika vākti dati, tika algoti darbinieki, tika tērēts visu laiks. Pagāja gadi, un atbildīgā komisija konstatēja, ka šis reģistrs ir nejēdzīgs, ka varbūt šādu reģistru un šādu papildu sistēmu nevajag. Un, ziniet, tas ir pilnīgi pareizi.

Kādēļ es par to runāju? Pirmkārt, es, protams, aicinu atbalstīt likumprojektu, otrkārt, pie šīs tēmas mēs šodien vēl atgriezīsimies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A. Latkovskis (JV).

Es gribu pateikt vienu svarīgu lietu. Skaidrs, es jau pieminēju, ka tas mazinās administratīvo slogu, tiks mazināta birokrātija, arī konkurence komersantiem. Konkrēti varu pateikt – par kontrolšāviena izdarīšanu ar vītņstobra šaujamieroci valsts nodeva ir 73 eiro 50 centi. Kā es jau teicu, valsts nodevu maksā gan valsts un pašvaldības iestādes, kurām ir dienesta ieroči, gan privātie. Līdz ar to tas neietekmēs budžetu, bet būs zināma administratīvā sloga mazināšana.

Visbeidzot es gribu pateikties komisijas vadītājam Raimondam Bergmanim – tiešām Latvijas patriotam –, kurš stāvēja aiz šīs iniciatīvas, virzīja to un arī pierādīja komisijai, ka to ir nepieciešams izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Es arī vēlos papildināt to, ko teica Latkovska kungs. Arī vēlos pateikt paldies komisijai, Bergmaņa kungam, Latkovska kungam un visiem komisijas kolēģiem, visiem, kas ir šajā atbildīgajā komisijā, par šo darbu – viena nejēdzība vairāku desmitu gadu garumā beidzot ir novērsta. Visi tie, kas ir mednieki vai piedalījušies medībās, zina, ko tas administratīvi prasa – regulāri veikt šīs darbības... tai skaitā arī no maksājumu viedokļa. Tā ka viens labs darbs... ko var pateikt... kas Saeimā ir sācies... vismaz mednieki to noteikti novērtēs... un ne tikai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Latkovskis. Lūdzu Saeimu atbalstīt komisijas iniciatīvu un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Latkovskis. Paldies par vienbalsīgu atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – 15. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Priekšlikumi iesniedzami līdz 15. augustam.

___

Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumi nav saņemti.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Dārgie kolēģi! Jūsu uzmanībai divi nesaistīti likumprojekti.

Pirmais – “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”.

Uz trešo lasījumu komisija priekšlikumus nesaņēma.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā”, trešais lasījums.

Saņemti septiņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans. Lūdzu!

K. Krištopans (LPV).

Kā jau sēdes vadītāja minēja, komisijā mēs saņēmām septiņus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēgt no likuma 8.1 panta piektās daļas vārdus “uzrādot oriģinālu”. Priekšlikums komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 2. – finanšu ministra priekšlikums. Paredz redakcionāli saskaņot 9. pantā noteiktos absolūtos aizliegumus, proti, terminoloģiski saskaņojot ar Krimināllikumu. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Krištopans. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Pamatojums ir tāds pats kā 1. priekšlikumam. Norma, kas ietverta 10. pantā, ir par imperatīvām prasībām attiecībā uz izglītību apliecinošu dokumentu iesniegšanu. Komisijā priekšlikums guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Krištopans. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Krištopans. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tehnisks precizējums. Ir izslēgta atsauce uz panta piekto daļu, jo faktiski šī prasība ar grozījumiem ir iekļauta un šāda atsauce vairs nav nepieciešama. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Visbeidzot 7. – finanšu ministra priekšlikums. Ņemot vērā, ka likumprojekta virzība bija visai ilgstoša, šis priekšlikums attiecas uz pārejas noteikumiem. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti finanšu ministra priekšlikumu atbalsta.

K. Krištopans. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā”, trešais lasījums.

Saņemts viens priekšlikums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Šis ir likumprojekta “Grozījumi Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā” trešais lasījums.

Ir saņemts viens priekšlikums (priekšlikumi bija jāiesniedz līdz 10. jūnijam).

Atgādināšu, ka tā ir sistēma, kas ļauj automatizēti piešķirt atbalstu, negaidot, ka iedzīvotāji iesniegs iesniegumu. Sistēma nevāc nekādus jaunus datus, tikai izmanto to, kas jau ir iesniegts. Tas bija lielākais jautājums mūsu komisijā – datu apstrādes sakarā. Ar šo ir sākotnēji solīts, ka sistēmu izstrādās tā, lai to var pēc iespējas izmantot arī pašvaldības un lai nākotnē tā arī kalpotu sagaidāmiem Eiropas uzdevumiem, specifiski – enerģētikas nabadzības... uzturēšanai, arī kopā ar Enerģētikas likumu, kur ietvertas enerģētikas nabadzības normas... kā arī harmonizē terminoloģiju. Tātad tas būs arī citos likumos, par ko es ziņošu turpmāk.

Iesniegts viens – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējums. Aizstāj vārdus “Šā likuma mērķgrupa ir mājsaimniecība ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni – mājsaimniecība” ar vārdiem “Šā likuma mērķgrupa ir enerģētiskās nabadzības skarta mājsaimniecība – mājsaimniecība ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni”. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti piekrīt.

Visi priekšlikumi izskatīti.

A. Kulbergs. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 5, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, trešais lasījums.

Saņemti 10 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs. Lūdzu!

A. Kulbergs (AS).

Atkal es. Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, trešais lasījums.

Tieši tāpat – līdz 10. jūnijam bija jāiesniedz priekšlikumi. Ir 10 priekšlikumi.

Grozījumu kopsavilkums. Te ir atjaunīgo energoresursu direktīva, energoefektivitātes direktīva, ēku energoefektivitātes direktīva un elektroenerģijas tirgus modeļa direktīva, un to normu transponēšana. Salīdzinoši plaši, bet ne pārāk kontroversiāli grozījumi.

Ir precizēti regulējumi, kas paplašina valsts iespējas sniegt atbalstu īpaši energokopienām, enerģētiskās nabadzības jēdziena uzraudzība un stiprināšana, regulējums par pētniecību un plašākām iespējām energokopienām izmantot izcelsmes apliecinājumus un labumus. Regulējums saskaņots ar partneriem, komisijā pēc būtības neizpelnījās plašu diskusiju.

Galvenais – bija diskusija uz otro lasījumu... terminoloģija par aukstumapgādi, dzesēšanas siltumu... tas izraisīja lielāko... kā pareizi šo definēt likumā. Noslēgumā panākta vienošanās, ka saglabājam regulā lietoto terminu “aukstumapgāde”, bet skaidrojam to, izmantojot arī vārdus “dzesēšanas enerģija”.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

1. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Par atlikumaukstuma (dzesēšanas atlikumenerģijas) definīciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējums par biomasas biržu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 3. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Par centralizētās aukstumapgādes sistēmas definīciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 4. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Par efektīvas aukstumapgādes definīciju. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 5. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Par sadales sistēmu, tieši dabasgāzes pārvades sistēmu... uzlabo terminu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. Tālāk mums ir... tūlīt... atvainojos...

Sēdes vadītāja. 18. lappusē...

A. Kulbergs. 6. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Par koksnes materiālu produktu ražošanu un izmantošanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens.) Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 6, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kulbergs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāt vārdus “atjaunīgās enerģijas kopienām” ar vārdu “energokopienām”. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 8. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Izslēgt likumprojekta 17. pantu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 9. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Par atjaunīgajiem energoresursiem, no kuriem saražota siltumenerģija vai aukstumenerģija... un to ražošanas sākuma un beigu datumus. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Definīcijas maiņa. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. Tas bija pēdējais – 10. – priekšlikums.

Šis ir trešais lasījums. Komisijā tika atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 11, atturas – 1. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”, kuru iesniedza deputāti Patmalnieks, Labucis, Felss, Krasta un Daģis. Trešais lasījums.

Trešajam lasījumam saņēmām divus priekšlikumus.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz visā likumā aizstāt vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 2. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz, ka turpmāk, dibinot sabiedrību, Uzņēmumu reģistrā nav jāiesniedz maksājumu pakalpojuma sniedzēja izsniegts dokuments par pamatkapitāla apmaksu, ja naudas ieguldījums nepārsniedz 50 000 eiro, tomēr saglabājas prasība, ka dibinātājam jāatver maksājumu konts un jāiemaksā tajā nauda. Šajā gadījumā dibinātāji pieteikumā reģistram apliecina pamatkapitāla apmaksu un konta atvēršanu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 5, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Juridiskā komisija pirms trešā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu “Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums”.

Saņēmām trīs priekšlikumus.

1. – deputātes Leilas Rasimas priekšlikums. Paredz, ka 2. pantā noteiktais aizliegums neattiecas uz Baltkrievijas Republikas pilsoni, kas Latvijā ieguvis bēgļa statusu. Komisija diskutēja par šo priekšlikumu gan pirms otrā lasījuma, gan pirms trešā lasījuma un secināja, ka regulējumu katrai konkrētai situācijai paredzēt nevajadzētu, bet attiecībā uz izņēmumiem jautājums tiek risināts 3. – komisijas priekšlikumā. Šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz 4. panta pirmajā daļā ievaddaļā vārdu “ieguvis” aizstāt ar vārdu “iegūst”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz, ka 2. pantā noteiktais aizliegums nav attiecināms uz gadījumiem, kad Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsonis nekustamo īpašumu vai tā daļu ieguvis kā vienīgo dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu, ja tam Latvijā ir piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss vai ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kas izdota līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 8, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja Leila Rasima.

Ir iesniegti 19 priekšlikumi.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi un kolēģes! Skatām likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” trešajā lasījumā.

Likumprojektam, kā minēts, iesniegti 19 priekšlikumi.

Īsi izskaidrošu. Likumprojekta mērķis ir noteikt kārtību, kādos gadījumos ir jānotiek nepilngadīgā obligātai ārstēšanai no atkarībām... no alkohola, narkotisko vielu, psihotropo un toksisko vielu lietošanas... kad viņš nepiekrīt, bet tas apdraud viņa dzīvību vai arī citu cilvēku dzīvību. Kad visi citi gadījumi ir izsmelti un nav bijuši efektīvi, tad šis ir tāds galējais variants.

Ejam cauri priekšlikumiem.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 2. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Kļaviņas priekšlikums. Paredz papildināt 64.1 panta otrās daļas 2. punktu pēc vārdiem “ārstēšanu stacionārā” ar vārdiem “bez viņa piekrišanas”. Priekšlikums iesniegts, lai 64.1 panta daļās lietotu vienotu terminoloģiju, proti, lēmums, kuru pieņem ārstniecības iestādes ārstu konsīlijs, ir par nepilngadīgā obligātu narkoloģisko ārstēšanu stacionārā bez viņa piekrišanas.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 3. – arī Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Kļaviņas priekšlikums. Tas ir iesniegts pēc diskusijām ar Juridiskā biroja, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Latvijas Ārstu biedrības pārstāvjiem. Likumprojekta mērķis ir vērtēt, kāds ir nepilngadīgā stāvoklis ne tikai pagātnē, bet arī šobrīd, jo var būt situācijas, ka nepilngadīgais iepriekš nav bijis ārstēts, bet no kopējās situācijas skaidrs, ka citi ārstēšanas veidi šim nepilngadīgajam nav iespējami. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Rasima. 4. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Pēc būtības saistīts ar nākamo – 5. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Kļaviņas priekšlikumu. Iekšlietu ministra priekšlikums piedāvā svītrot likumprojekta 64.1 panta sestās daļas otro teikumu un precizēt piekto daļu, nosakot kārtību, kādā ārstniecības iestāde sniedz ziņas Valsts policijai un pašvaldības policijai un kādā nepilngadīgo nogādā atpakaļ ārstniecības iestādē pirms ārstu konsīlija slēdziena un tiesas lēmuma.

Pēc diskusijām komisijas sēdē vienojāmies par Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres 5. priekšlikumā piedāvāto precizējumu – ar piebildi, ko rosināja Valsts policija, proti, noslēgt starp Valsts policiju un ārstniecības iestādi sadarbības vienošanos, ar kuru precizētu informācijas apmaiņas kārtību, informācijas saturu un iesniegšanas termiņus.

Komisijas vārdā aicinu noraidīt 4. priekšlikumu un atbalstīt 5. priekšlikumu. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Tātad komisijā 4. priekšlikums nav atbalstīts.

L. Rasima. Jā.

Sēdes vadītāja. Vai labais flangs iebilst?

L. Rasima. Neiebilst.

Sēdes vadītāja. Neiebilst. Vai tomēr...

L. Rasima. 5. priekšlikums. Tikko izskaidroju.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos. Ceļapītera kungs, jūs iebilstat? (Starpsauciens.) Jūs iebilstat pret priekšlikumu? Dzirdu jūsu skaļo balsi. (Starpsaucieni.)

L. Rasima. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vai jūs iebilstat? Vai jūs iebilstat pret 5. priekšlikumu? (Starpsauciens: “Neiebilstu!” Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Tad, lūdzu, nedaudz pieklusinām sarunas! (Starpsaucieni.)

Deputāti piekrīt 5. priekšlikumam.

L. Rasima. 6. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Kļaviņas priekšlikums. Precizē 64.1 panta septītās daļas ievaddaļu, aizstājot to ar atsauci uz panta trešo daļu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 7. – tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Paredz izslēgt 64.1 panta septītās daļas 1., 3., 4., 6., 7. un 9. punktā noteikto nepilngadīgā vecuma ierobežojumu – “kurš sasniedzis 14 gadu vecumu”. Šis priekšlikums komisijas sēdē neguva atbalstu.

Līdzīgu priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs, aicinot komisijā izvērtēt likumprojekta autoru skaidrojumu par to, kādēļ likumprojektā ietverts šāds kritērijs – 14 gadu vecuma slieksnis –, un pārliecināties par to, ka tieši šāds regulējums atbilst bērna vislabākajām interesēm.

Komisijas sēdē uzklausījām Veselības ministrijas un Tieslietu ministrijas argumentāciju. Komisija piekrita izslēgt minētā panta septītās daļas 4. punktā vecuma gradāciju attiecībā uz nepilngadīgā tiesībām piedalīties slēgtā tiesas sēdē, kurā pieņem lēmumu par viņa obligāto narkoloģisko ārstēšanu stacionārā bez viņa piekrišanas, pārējos 64.1 panta septītajā daļā minētajos gadījumos atstājot nepilngadīgā gadu gradāciju – no 14 gadu vecuma – un piešķirot viņam tiesības saņemt no tiesas informāciju par sniegto materiālu izskatīšanas dienu, laiku, vietu un formu, tiesības izteikt lūgumu iepazīties ar ārstu konsīlija lēmumu par viņa obligāto narkoloģisko ārstēšanu stacionārā un tam pievienotajiem dokumentiem, tiesības izteikt motivētu lūgumu uzklausīt arī citu personu, kura var sniegt informāciju par lietā nozīmīgiem apstākļiem. Un citas procesuālās darbības, līdz 14 gadu vecumam atstājot šīs tiesības nepilngadīgā advokātam.

Komisijas vārdā aicinu noraidīt 7. priekšlikumu. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Kolēģi! Pārtraukums būs pēc 15 minūtēm. Lūgums mazliet koncentrēties.

L. Rasima. 8. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Kļaviņas priekšlikums. Precizē atsauci.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 9. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Kļaviņas priekšlikums. Paredz precizēt atsauci un noteikt nepilngadīgā tiesības neatkarīgi no viņa vecuma piedalīties tiesas sēdē, kurā lemj par viņa obligāto narkoloģisko ārstēšanu stacionārā bez viņa piekrišanas. Komisijā atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Rasima. 10. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Kļaviņas priekšlikums. Precizē 64.1 panta septītās daļas 5. punktā atsauci uz panta trešo daļu un terminoloģiju.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Rasima. 11. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Kļaviņas priekšlikums. Līdzīgs – precizē atsauci.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 12. un 13. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Kļaviņas priekšlikumi. Precizē 64.1 panta septītās daļas 8. un 9. punktu... ar vārdiem “tiesas lēmumu”.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 12. priekšlikumu, un deputāti piekrīt 13. priekšlikumam.

L. Rasima. Nākamie trīs – 14. 15. un 16. – arī Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Kļaviņas priekšlikumi. Līdzīgi kā iepriekšējie – precizē atsauci uz panta trešajā daļā minēto lēmumu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 14. priekšlikumu, 15. priekšlikumu un 16. priekšlikumu.

L. Rasima. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē, ka tiesnesis “pieņem lēmumu”, nevis “var pieņemt lēmumu”.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē pārejas noteikumu 46. punktu, ar kuru noteikts, kādas 64.1 pantā noteiktās darbības veiks konkrētās ārstniecības iestādes līdz 2027. gada 31. decembrim.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 19. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Kļaviņas priekšlikums. Izslēdz norādi par likuma spēkā stāšanos šā gada 1. jūlijā, līdz ar to likums stāsies spēkā parastajā kārtībā. Tādējādi tiks novērsta situācija, ka likumprojektā noteiktās normas stājas spēkā, pirms Ministru kabinets pieņem informatīvo ziņojumu, kurā paredzēts finansējums jaunu narkoloģiskās palīdzības pakalpojumu, tajā skaitā obligātās narkoloģiskās ārstēšanas nepilngadīgajam bez viņa piekrišanas, mehānisma pilotēšanai.

Līdz ar to izskatīti visi priekšlikumi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt 19. priekšlikumam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

L. Rasima. Paldies, kolēģi.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 773/Lp14), trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”.

Divi priekšlikumi.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Redakcionāli grozījumi. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Pārejas noteikumi papildināti ar normām un termiņiem. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O. Burovs. Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 773/Lp14) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šis likumprojekts saistīts ar iepriekšējo, tikko pieņemto.

Ir iesniegts viens – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Ar šo priekšlikumu noņemti lieki ierobežojumi. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Trešajam lasījumam saņemts tikai viens – atbildīgās komisijas priekšlikums. Šis priekšlikums saņemts no Rīgas domes – pašvaldības, izpildvaras. Tā būtība – samazināt administratīvo slogu. Runa ir par birokrātiju, par de minimis programmu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Transporta enerģijas likums”, otrais lasījums.

Ir saņemti 46 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Likumprojekts “Transporta enerģijas likums”, otrais lasījums.

Ir iesniegti 46 priekšlikumi. Pacietību jums visiem!

Likumprojekts jau daudz skatīts. Tajā ļoti daudz definīciju, jautājumu, bet pats būtiskākais uz šo lasījumu ir tas, ka lielākā diskusija komisijas sēdē radās tieši biodegvielas piemaisījumu dēļ, ko pieprasa Eiropas normatīvi. Klimata un enerģētikas ministrija ir panākusi kompromisu, redakcija saskaņota ar “LATVIJAS DEGVIELAS TIRGOTĀJU ASOCIĀCIJU”. Tas ir saistīts ar siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākumu.

Ir jautājums par piemaisījumu procentu pie degvielas... tirdzniecībā... biodegvielas... apmēru. Un kompromiss, kas ir panākts un piedāvāts komisijā, ir tāds, ka no 2026. gada tie būtu vismaz 4 procenti, 2027. gadā – vismaz 8 procenti, 2028. gadā – vismaz 10 procenti, 2029. gadā – vismaz 12 procenti, un no 2030. gada – vismaz 16 procenti. Eiropas Komisija prasa, ka ir jābūt izpildītam uz 2030. gadu... konkrētam procentu apmēram. Klimata un enerģētikas ministrija piedāvā trepi – pa gadiem šo piemaisījumu... sasniegt pakāpeniski.

Papildus KEM strādās kopā ar Satiksmes ministriju (tā mums solīja) un Ekonomikas ministriju, lai, ja būs iespējams, saistībā ar aviodegvielu... ja notiek atkāpe regulā un kas mainītos, tieši aviodegvielai paredzēts atstāt lielāku lēcienu 2029. gadā un 2030. gadā, ja nu galaciparu Latvijai tomēr izdodas samazināt. Trešajam lasījumam KEM sola salikt pārējos periodus, jo apzinās, ka degvielu tomēr iepērk gada vidū. Tādi ir šie solījumi.

“LATVIJAS DEGVIELAS TIRGOTĀJU ASOCIĀCIJA” kompromisu panāca šā gada februārī. Apstiprināts rakstos... un arī uz iepriekšējo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi.

Tātad tā. Ejam cauri priekšlikumiem.

1. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tas ir par biogāzes definīciju... aizstāt ar “biomasas degvielu”. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējumi... izslēgt punktus. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 3. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Definīcija par... atjaunīgā elektroenerģija transportā... Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 4. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Vārdus “sašķidrināts biometāns” aizstāt ar vārdiem “sašķidrināts metāns”. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Terminu precizējums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arīdzan precizējumi. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 7. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Par likuma darbības jomu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 8. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Par transporta enerģijas kvalitātes prasībām. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 9. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Par transporta enerģijas kvalitātes atbilstības novērtēšanu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 10. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Par transporta enerģijas tirgus uzraudzību. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 11. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 4. panta vienpadsmito daļu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 12. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Par Ministru kabineta kompetenci transporta enerģijas tirgus uzraudzības jomā. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēdz 5. panta otro daļu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 14. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Papildinājums redakcijai. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 15. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Par valstspilsētu pašvaldību teritorijas nodrošinājumu... un definīcijām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Starpsauciens.) Nē, deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 6, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kulbergs. 16. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Par patērētājiem sniedzamo informāciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Likumprojekta 7. panta sestās daļas 2. punktā aizstāj... ar vārdiem... Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 18. – deputātu Jāņa Vitenberga un Artūra Butāna priekšlikums. Šie deputāti piedāvā šo trepi – trepi, ko es nosaucu, no 2026. gada... kas bija tas galvenais diskusijas objekts... nesākt no 2026. gada, ieviest tikai no 2030. gada, tādā veidā neradīt slogu uz cenām, jau sākot no 2026. gada. Tā ir šī priekšlikuma būtība.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Būtu jāuzsāk debates, bet ir pienācis laiks pārtraukumam. (Starpsaucieni.) Līdz ar to būs... Priekšlikums, ka pārtraukums ir 15 minūtes. Deputāti piekrīt tikai 15 minūtēm? Deputāti piekrīt, arī darbinieki neiebilst.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 16 deputāti: Raimonds Bergmanis, Edmunds Cepurītis, Anda Čakša, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Iļja Ivanovs, Dmitrijs Kovaļenko, Kristaps Krištopans... redzēju, Nataļja Marčenko-Jodko, Daiga Mieriņa, Viktorija Pleškāne, Viktors Pučka, Amils Saļimovs, Ilze Stobova, Edvīns Šnore un Edgars Zelderis... Edvīns ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 17.45.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, laiks atsākt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Izskatām likumprojektu “Transporta enerģijas likums” otrajā lasījumā.

Iesniegti 46 priekšlikumi.

Izskatām 18. priekšlikumu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam... bet deputāts Jānis Vitenbergs nav zālē, līdz ar to saskaņā ar Kārtības rulli... viņš šobrīd nerunā.

Nākamajam vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, ļoti īsi. Es gribētu, lai jūs apzināties: ja mēs šo pieņemam... mēs esam noguruši... komisija ir skatījusi... degvielas pieaugums ar 2026. gadu nesīs līdzi šleifi. Es negribu skaidrot, visi mēs esam kaut cik ekonomiku mācījušies. Tas nesīs šausmīgi lielu pieaugumu visās sfērās – visās sfērās! Un mēs, sastādot budžetu... tas nāks uz nākamo gadu... kaut kam vēl būtu jāliek klāt.

Es šo jautājumu neatbalstu, es drīzāk atbalstu to, ko Vitenberga kungs piedāvā, – atlikt, ne 2026., bet vismaz 2027. gadā. Tajā situācijā, kas mums ir izveidojusies, mēs klāt pieliekam galvenajam dārguma cēlējam... par kādu produktu lētumu mēs runāsim? Tas tiks obligāti pielikts klāt... jebkurā lietā. Tā ka es nevaru darīt to, kas nav labi. (Starpsaucieni: “Malacis!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Jā, patiesi, mēs šodien skatām likumprojektu “Transporta enerģijas likums”, taču jāsaprot ir tas, ka mums Saeimā acīmredzami ir plaša vienošanās, ka ir jāsasniedz noteikti atjaunojamās enerģijas veidi transporta enerģijā.

Ko piedāvā Vitenberga kungs? Viņš varbūt nedaudz maina procentu likmi, bet tā būtiskā atšķirība starp viņa piedāvājumu un to, ko piedāvā ministrija un ko arī komisija ir apstiprinājusi, – tas, ka mēs šo mērķi izpildām pakāpeniski. Un tas mīts, ko Bērziņa kungs tikko teica, ka 2026. gadā būtiski augs cenas, jo šāds mērķis ir iekļauts... es varu droši teikt, ka cenas tāpēc neaugs, jo mēs jau tagad izpildām šo mērķi, kas ir noteikts 2026. gadā un tuvākajos gados... izpildām šo mērķi, jo jau tagad ir piejaukums. Mēs visi benzīntankos pildām B7, E5, E10 un citas degvielas, un tas, ko šis regulējums, šis likums varbūt papildus dos, – dos iespēju uzskaitīt arī citu veidu degvielas, piemēram, elektroenerģiju. Pašlaik mēs nekādā veidā neuzskaitām Latvijā pat to, kā tiek lādētas automašīnas un ar kādu enerģiju tās tiek lādētas. Tas dos papildu ieskaitu SEG emisiju samazinājumos... ko paredz šī likumprojekta mērķi. Manuprāt, ministrijas un arī komisijas piedāvājums pēc būtības piedāvā lēzenāku pāreju, lai būtu skaidrība gan patērētājiem, gan enerģijas ražotājiem Latvijā.

Un mums Latvijā ir enerģijas ražotāji, kas ražo atjaunīgo enerģiju. Mēs nesen saņēmām paziņojumu arī par to, ka Rīgā tiks veidota otrās paaudzes biodegvielu rūpnīca. Mēs redzam, ka Latvijas uzņēmumi veido biogāzes rūpnīcas, kas nākotnē paredzētas transporta enerģijas vajadzībām. Tā ir attīstība gan reģionos, gan arī pie mums Rīgā lielāka rūpnīca, kur tiks ražota... bet pārsvarā biogāze tiks ražota attālos Latvijas reģionos, kur ir attiecīgie resursi.

Un vēl viena lieta – tas, ka šie mērķi kaut kādā veidā liks mainīt milzīgā apjomā Latvijas autoparku vai kaut kā tamlīdzīgi. Nebūt ne, tie ļaus cilvēkiem izvēlēties enerģijas veidus un pēc iespējas lētāku enerģijas veidu, jo atjaunīgā enerģija ir konkurētspējīgs resurss. Mēs redzam, ka pēdējā nedēļā naftas cenas ir pieaugušas no aptuveni 60 dolāriem par barelu līdz 76 dolāriem par barelu. Šāda veida lēciens nav iespējams atjaunīgās enerģijas veidiem, kuriem ir daudz stabilākas piegāžu ķēdes, kuras ir uz vietas un kuras dod arī lielāku ekonomisko stabilitāti mūsu uzņēmumiem, kuri izmanto šo enerģiju transportā.

Tā ka aicinu noraidīt šo Vitenberga kunga priekšlikumu un atbalstīt komisijas priekšlikumu, kas paredz lēzenāku un visiem – gan patērētājiem, gan ražotājiem – skaidrāk saprotamu pāreju uz transporta enerģiju... atjaunīgo transporta enerģiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Atgādinu, ka šis likumprojekts Saeimā jau bija un tika apturēts pirms vēlēšanām, jo klimata un enerģētikas ministrs Melnis un viņa politiskais spēks negribēja, ka tas tiek virzīts, jo varētu atstāt kādas sekas uz vēlēšanu rezultātiem. Šobrīd tas atkal parādās būtībā bez jebkādām izmaiņām.

Skatoties... un iedziļinoties šajā likumprojektā, šis likumprojekts un grozījumi, ko tas paredz, ir nopietnākie, ko skatīs šī Saeima... ko Saeima līdz šim ir skatījusi, jo tas atstās iespaidu uz katru mūsu sabiedrības locekli un arī uz uzņēmējiem. Pati ministrija arī ir nākusi ar prezentācijām. Viņi neslēpj, ka, pieņemot šos grozījumus, degvielas cenas pieaugs. Papildus tirgus cenai 2027. gadā būs 19 centi, 2030. gadā – 26 centi.

Komisijā tika iesūtītas vēstules no degvielas tirgotājiem, kuri norāda, ka viņiem jau ir vienalga, par cik viņi tirgos. Kāda būs situācija, tāda būs, bet viņi norāda, ka pieaugums 2030. gadā varētu sasniegt pat 40 centus. Un tas viss ir papildus akcīzei, kas no nākamā gada 1. janvāra pieaugs par 3 centiem par litru, sadārdzinās cenas... degvielas rezervju uzturēšana, iegāde – tie ir 7 centi klāt par litru. Un tas viss kopums, kādu sadārdzinājumu tas veidos, kādas sekas tas atstās uz mūsu tautsaimniecību, uz konkurētspēju... neviens jau nevarēja atbildēt.

Komisijā bija ieradušies pasažieru pārvadātāji, viņi norādīja: “Draugi, mums ir noslēgti līgumi uz 10 gadiem, ja cena pieaugs par 20 vai 30 līdz 40 centiem, mēs būsim zem ūdens, mēs nevarēsim izpildīt.” Tāpat ar pārvadātājiem. Šis viss ož pēc OIK2, jo, tāpat kā tad, salīdzinoši neliela uzņēmēju grupa no šī iegūs, bet visa sabiedrība, uzņēmēji pārmaksās. Pēc tām aplēsēm, kas tika iesniegtas, līdz 2030. gadam kopumā tas varētu būt ap 700 miljoniem.

Par ko ir stāsts? Mums ir uzlikti klimata mērķi, kuri ir jāsasniedz, jāsamazina SEG emisijas transporta sektorā par 16 procentiem, pareizāk sakot, par 14,5 procentiem līdz 2030. gadam, bet ministrija nāk: “Hei, skriesim pa priekšu, sāksim jau tagad!” Un, ticiet vai ne, komisijā tika minēti argumenti: lai cilvēki pierod pie dārgas cenas, pie tā, ka nevarēs kā līdz šim. Bet tie ir 700 miljoni šajos apstākļos, mūsu loģistikas nozare mirst, tā neattīstās! Kaut kur izskan tas, ka Meļņa kungam ir kaut kādas savas intereses biometāna kontekstā, bet tās ir... Protams, varbūt vajag – lai viņi ražo, ja pretī (Starpsauciens.)... ja pretī ir patērētājs. Bet šajā gadījumā... Latvijā kopumā ir ap miljonu transportlīdzekļu, no tiem 200 mašīnām ir CNG, tā ir saspiestā dabasgāze, kā vietā varētu izmantot biometānu. Tas ir tas, kur mēs esam šobrīd, bet nākamā gada 1. janvāris jau ir ievērības cienīgs... lēmums, kas atstās iespaidu uz katru.

Ja pirms nedēļas šeit bija ETS2 mehānisms, kam šīs kvotas... tas ir Eiropas kopīgs regulējums, no kura mēs nevarētu atteikties, bet šis ir mūsu nacionāls lēmums. Pieņemot to, cenas kļūs augstākas. Un tas nav mans izdomājums. Ministrija pati atnāk ar savu prezentāciju, un jums šie skaitļi ir jāiegaumē, pirms jūs izdarīsiet balsojumu: 2027. gads – plus 20 centi, 2030. gads – plus 30 centi, un vēl citas papildu izmaksas, jo katra ministrija nāk ar savu redzējumu. Finanšu ministrijai tā ir akcīzīte, Ekonomikas ministrijai – degvielas rezerves. Un kopumā neviens jau nesaskaita, kādu iespaidu tas atstās. Tā ka kāda tur... pieradināšot cilvēkus pie dārgas cenas. Bet mums jau pretī nav samērīga piedāvājuma.

Zinot to, kādas diskusijas notiek Briseles gaiteņos, kur lielās valstis, kurās ir attīstīta mašīnbūve, attīstīta industriālā ražošana, šos mērķus aicinās pārskatīt... un mums ir laiks līdz 2030. gadam... ar savu un Butāna kunga priekšlikumu mēs neatsakāmies no šiem mērķiem. Mēs sakām: draugi, pagaidām, kad situācija būs stabila, neliekam mūsu sabiedrībai pārmaksāt šos aptuveni 700 miljonus, kad būs šie mērķi, kad tie stāsies spēkā, tad arī ieviešam, neskrienam visiem pa priekšu ar karogu, lai nedzītu postā mūsu sabiedrības gan iedzīvotājus... gan uzņēmējus.

Vēl ir iespēja glābt šo situāciju, atbalstot šo priekšlikumu un virkni nākamo. Tas slogs un spiediens uz cilvēkiem nebūs tik liels. Nav gluži tā, kā Patmalnieka kungs teica, un es tiešām jūtu, ka šis ir OIK2.

Tūlīt nāks Kulberga kungs. Izskatās, Andri, ka nākamā gada sākumā varētu būt vajadzīga jauna parlamentārās izmeklēšanas komisija, jo cilvēki meklēs iemeslus, kāpēc cenas ir dārgākas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, es teorētiski... saprotu ministrijas argumentāciju, vajadzētu pakāpeniski, bet ir viena problēma. Jūs labi zināt, ka mums zaļā kursa mērķi jau ir pārspīlēti augsti, mēs nevaram tos realizēt... matemātiski... pat līdz 2030. gadam. Šis priekšlikums nozīmē to, ka mēs jau laicīgi, ne tā, kā Eiropa prasa, – 2030. gadā... bet jau laicīgi – no nākamā gada – gribam ieviest.

Mēs redzam, kā mainās situācija. Ir nopietns spiediens arīdzan... auto ražotājiem... Eiropā atlikt, un šobrīd jau ir sarunas par 2035. gadu, kā minimums... rezultātā Briseles gaiteņos ir nopietnas sarunas par visiem šiem mērķiem. Ja mēs jau no nākamā gada pārspīlēti uzliksim sev slogu, situācija var mainīties. Ko tas nozīmē? Pilnīgi pareizi Vitenberga kungs teica. Jūs tikko runājāt par to, ka veikalos gribat redzēt lētākas pārtikas preces. Kas ir pirmais avots, kas sadārdzina jebko Latvijā? Tā ir loģistika (Starpsauciens: “Transporta izmaksas!”)... transporta izmaksas. Ko Latvijā piegādā ar transportu? Somijā 98 procentus piegādā ar kuģiem, bet pie mums to piegādā pa sauszemi. Viss notiek pa sauszemi. Rezultātā tas ir transports, tas ir autotransports. Un mūsu veikalos automātiski... Tie nav pāris centi, ko pateica, un to neizdomājām mēs ar Vitenberga kungu, tā bija ministrijas informācija. Minimums – 23 centi. Nozare pateica – 40 centi... 40 centi klāt par litru. Būs ļoti nopietns cenu kāpums jebkuram produktam veikalu plauktos. Un, ja jūs gribat ieviest monitoringu, tad šis izjauks jebkādu jūsu monitoringu.

Tāpēc mans priekšlikums – varbūt šoreiz nepārsteigties ar to laicīgo ieviešanu, jo pareizi pateica, ka ieguvēji būs pāris biodegvielas ražotāji, tieši tāpat kā “Rīgas Siltumā”... šķelda, katlu mājas, un par to maksā visi rīdzinieki. Šis būs gadījums, ka visa Latvija maksās konkrētiem komersantiem. Man šķiet, šis lobijs šeit ir pārāk spēcīgi nostrādājis un tas neatbilst Latvijas interesēm, it īpaši, kad mums ir jāiegulda nauda aizsardzībā.

Mēs nevaram izvēlēties abas puses – zaļā kursa pārmērīgu īstenošanu un vienlaicīgi ieguldīt aizsardzībā. Tagad mēs gribam vēl pielikt klāt. Padomājiet, ko katrs šis cents nozīmēs tautsaimniecībai! Tāpēc mans ierosinājums – nepārsteidzamies, nogaidām, kādi ir Briseles lēmumi par zaļā kursa mērķiem, un tad skatāmies šo jautājumu. Mums tam pietiks laika. It sevišķi – jūs paši esat uzrakstījuši likumprojektā to, ka aviodegvielai jau tiek pārskatīts šis... šo jautājumu atlikt uz 2028. gadu. Arī rezerves ietekmē... degvielas rezerves... tie ir 7 centi klāt pie degvielas... vēl šim nāks klāt. Jūs noteikti nāksiet ar priekšlikumu budžetā vēl paaugstināt akcīzi degvielai. Tas viss komplekts būs pārlieku lieks slogs tautsaimniecībai.

Tāpēc es aicinu ieklausīties šinī priekšlikumā. Es pilnībā atbalstu Vitenberga kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Es arī atbalstu šo priekšlikumu. Papildinot to, ko minēja kolēģis Vitenbergs un kolēģis Kulbergs... No rīta mēs runājām, ko nozīmē ekonomisks termins “stagflācija” – ekonomikas izaugsme krīt, inflācija aug.

Ko nozīmē šis likums realitātē... tas, ko virza valdība... Transporta enerģijas likums? Pēc nozares aplēsēm, līdz 2030. gadam degvielas cena pieaugs par 40 centiem par litru. Plus – iespējamie valdības lēmumi par akcīzes pieaugumu un, iespējams, vēl kādu pieaugumu. Plus – degvielas rezerves... pieaugumi. Tas viss degvielas cenu ļoti būtiski sadārdzina. Tas veicina inflāciju? Veicina inflāciju. Mēs to visi ļoti labi zinām. Vai tas veicina ekonomikas regresiju? Loģiski, ka tas veicina.

Saprotiet, mēs paši ar šādiem likumiem darām visu iespējamo, lai patēriņa cenas mūsu valstī būtiski augtu un mūsu ekonomika strauji kristu. Mēs apzināti vedam mūsu valsti kaut kādā iznīcībā? Ko mēs, kolēģi, darām?

Es aicinu... vismaz opozīciju... aicinu izmantot visus mūsu tiesiskos instrumentus, lai šo likumprojektu šodien mēs nepieņemtu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam otro reizi.

J. Patmalnieks (JV).

Kolēģi! Šeit daudz izskanēja par cenām un par to, kāds iespaids būs uz cenām. Varu tikai norādīt, ka Lietuva un Igaunija ir pārņēmušas šīs direktīvas un ieviesušas šādas prasības un, kā mēs zinām, Lietuvā cenas ir krietni zemākas. Tas arī ir secinājums par to, kādas būs cenas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kulberga kungs, Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Tātad mēs izskatījām 18. – deputātu Jāņa Vitenberga un Artūra Butāna priekšlikumu, kas komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 28, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par konkrētiem pantiem... aizstāt. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 20. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Par degvielas piegādātāju nodrošinājumu... ka konkrētajā kalendāra gadā visu veidu transportā realizētās atjaunīgās transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma apjoms salīdzinājumā ar konkrētā gada bāzlīniju... Tātad par atskaitīšanos. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 21. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Par siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma izpildes nosacījumiem. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 22. – deputātu Jāņa Vitenberga un Artūra Butāna priekšlikums. Saistīts ar (Starpsauciens.)... Ā, par modernās biodegvielas...

Jānis Vitenberga kungs to izstāstīs precīzāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi! Šis ir vēl viens ķieģelis, kuru piesiesim pie mūsu uzņēmēju kājām, un viņiem ar to būs jāpārvietojas. Te ir stāsts par modernās degvielas izmantošanu kopējā portfelī, un Eiropas mērķi – 5,5 procenti – ir jāsasniedz 2030. gadā. Un tā ir degviela, kas ir ražota no aļģēm, dūņām, arī biometāns – modernās degvielas dažādi paveidi. Eiropa saka: draugi, 2030. gadā jums ir jāpiemaisa 5,5 procenti. Mēs sakām: Eiropa, mēs izdarīsim ātrāk, mēs katru gadu liksim klāt pa procentam, līdzīgi kā bija trepe, par ko iepriekš diskutējām, un mēs būsim pirmrindnieki: 2026. gadā – 1,5 procenti piemaisījuma, 2027. gadā – 2,5 procenti. Un tā mēs audzēsim, un 2030. gadā mūsu sabiedrība būs pārmaksājusi gandrīz 100 miljonus, ja? Tā ka arī šis ir ievērojams iespaids uz degvielas cenām.

Kā jau teicu iepriekš, lēmām par ETS sistēmu, tātad tas ir kopīgs Eiropas regulējums un atstās ievērojamu iespaidu uz cenām, bet, jāsaka, tas ir visā Eiropā, tur mums manevra iespējas nav. Bet šajā gadījumā šis ir nacionāls lēmums. Akcīze pieaugs... degvielas rezervju nodrošināšana, kas... Patmalnieka kungs teica, cena nav dārgāka. Jā, Lietuvā nav jāmaksā par drošības rezervēm pie katra litra klāt – tie septiņi astoņi centi, kā tas ir mums. Akcīze ir līdzīga. Bet ar šiem mērķiem, ar šo skriešanu pa priekšu sadārdzinājums būs tiešām milzīgs.

Un tāda likteņa ironija. Bieži vien piemin, ka Patmalnieka kungs ir bijis tas šūpuļa šūpotājs OIK sistēmai un bijis pie tās klāt. Un tagad Jānis nāk un aizstāv likumprojekta “Transporta enerģijas likums” priekšlikumus, ir tas, kurš ir galvenais lobists un to virza uz priekšu. Bet, kā jau teicu, te ir stāsts par tām dažām OIK stacijām, kuras ir ārā no sistēmas, bet atrod citu veidu, kā sadārdzināt izmaksas visai sabiedrībai, lai cena uzlēktu tik augstu. Dažiem būs labi, bet ne visiem pārējiem, kopumā skatoties.

Ja runājam par inflāciju... interesanti, ka arī Latvijas Banka ir teikusi, ka mums ir paveicies, ka degvielas cenas ir nokritušās un inflācija nav tik liela, bet te cenas būs augšā, un nav nekāda pamata cerēt, ka inflācija samazināsies, gluži pretēji – tā pieaugs.

Tā ka skaitām kopā: ja tā trepe SEG emisiju samazinājumam ir 500 miljonu, te vēl simtiņš klāt, un tālāk mēs nonāksim pie priekšlikuma – dīzeļdegvielai pievienot piemaisījumu ne tikai sezonā, bet arī rudenī un ziemā. Zemnieki, arī citi uzņēmēji norādīja, ka to nevajadzētu darīt. Arī tur ir papildu izmaksas. Tā ka jūs maucat pa visu lauku, nedomājot, kādas sekas tas atstās.

Bet vēl ir viena iespēja ar savu balsojumu izsvītrot šo normu. Mēs tajā paredzam – 2030. gads. Ja Eiropas mērķi nav mainījušies, labi, ieviešam! Neko darīt, citas iespējas nav. Bet šobrīd mums vēl ir iespējas manevrēt un neiet tik radikāli, un, kā saka, nepadarīt mūsu uzņēmējiem dzīvi nepanesamu.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Es pavisam īsi. Viens precizējums. Jāsaprot, ka runa priekšlikumā ir par otrās paaudzes biodegvielu. Tas, ko jūs taisāties ieviest, ir, ka pirmā paaudze... par kuru Eiropa pateikusi, ka pēc 2030. gada tā vairs nav pieļaujama piemaisījumā. Jūs sakāt, ka tas vairos Latvijas uzņēmējdarbību, darba vietas, bet kāda jēga ir atbalstīt ražotni, kurai nav nekāda tālāka pielietojuma un izmantošanas iespēju? Eiropa pasaka: nē, nedrīkstēs piemaisīt. Nav jēgas to sākt šobrīd – šo ražošanas apmēru –, ja mēs līdz šim to neesam tādā apmērā darījuši... kuram jau ir beigu datums... un pēc tam būs tikai sintētiskā... Tāpēc, man šķiet, tas ir tīrs lobijs, kuram nav pievienotās vērtības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai kas piebilstams komisijas vārdā?

A. Kulbergs. Nē.

Sēdes vadītāja. Tātad izskatījām 22. – deputātu Vitenberga un Butāna priekšlikumu, kas komisijā nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputātu iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 22, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. 23. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Par transporta enerģijas modernizēšanas pienākumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 24. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Par transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildes nosacījumiem. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 25. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Paredz Ministru kabineta kompetenci siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma un transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildes jomā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 26. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbilstības ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem apliecināšana. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Korekcija vārdiem. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 28. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Piegādes ķēdes un masas bilances sistēma. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 29. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Sertifikācijas institūciju darbība brīvprātīgās shēmas ietvaros. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 30. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Ministru kabineta kompetence atbilstības apliecināšanas jomā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 31. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Aizstāt konkrētus vārdus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. Tad 32. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Par likumā noteikto prasību un pienākumu izpildes uzraudzību. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 33. – deputātu Jāņa Vitenberga un Artūra Butāna priekšlikums. Par siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma izpildes nodrošināšanu.

Sēdes vadītāja. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Šis priekšlikums paredz, ka, vēl nesasniedzot 2030. gadu, tos komersantus, kuri neieviesīs šo trepi vai SEG emisiju samazinājumu, būs iespējams sodīt. Iztēlojieties situāciju, ka mums ir klimata mērķi, kuri ir jāsasniedz no 2030. gada, bet mēs savus komersantus jau sodīsim par to, ka viņi nav sasnieguši mūsu nacionālos mērķus 2026. gadā. Absurda situācija!

Un piedāvājums, kuru aicinājām... ar šo priekšlikumu – tad, ja mērķi ir no 2030. gada, ja kāds nav ticis galā, tad arī... tad, kad mēs zināsim, kādas ir prasības... iespējams, ka tur būs puse no... nebūs 16 procenti, būs 8 vai mazāk, un tad arī varēs izdarīt kaut kādus secinājumus par to, ko tālāk darīt. Bet tagad mēs, kā saka, skrienam laikam pa priekšu un uz sodīšanu arī esam lieli meistari. Kam tas ir vajadzīgs – man īsti nav atbildes, un arī likumprojekta skatīšanas laikā komisijā es tās neatradu.

Tā ka šajā gadījumā, ja reiz ir kaut kādas... kādam ir tik liela vēlme, lai tādas prasības ieviestu, zinot blaknes, kuras būs, jo par tām es jūs informēju... tad vismaz tos sodus varbūt atstājam un ieviešam no tā laika, kad šīm prasībām reāli būs jābūt ieviestām.

Tā ka aicinu, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. – deputātu Jāņa Vitenberga un Artūra Butāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 19, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. Tātad 34. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atvainojos...

Sēdes vadītāja. Komisijā ir atbalstīts.

A. Kulbergs. Komisijā atbalstīts. Tūlīt, jā...

Sēdes vadītāja. Un deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Tad 35. – deputātu Jāņa Vitenberga un Artūra Butāna priekšlikums. Par transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildes nodrošināšanu. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. – deputātu Jāņa Vitenberga un Artūra Butāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 21, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. 36. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Izteikt citā redakcijā... 14. pantu kā 23. pantu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 37. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Izteikt citā redakcijā pantus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izteikt konkrētus punktus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Pārejas noteikumu punkti par laiku. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta

A. Kulbergs. 40. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 41. – komisijas priekšlikumā. Tas ir par pārejas noteikumiem.

Un 41. savukārt – atbildīgās komisijas veidotais priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti piekrīt, ka 40. tiek daļēji atbalstīts un iekļauts 41.

Un deputāti atbalsta 41. priekšlikumu.

A. Kulbergs. 42. – deputātu Jāņa Vitenberga un Artūra Butāna priekšlikums. Tas ir saistīts ar to, ka līdz šim piemaisījums dīzeļdegvielai ir tikai vasaras periodā un ziemas periodā nav tieši klimata apstākļu dēļ. Priekšlikums no klimata un enerģētikas ministra ir, ka šis piemaisījums ir visu gadu, savukārt 42. priekšlikums ir neatbalstīt to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi, šis priekšlikums tapa, jo komisijā bija ieradušies zemnieki, arī citu nozaru pārstāvji un norādīja, ka nevajadzētu iet tādu ceļu, kā paredz Klimata un enerģētikas ministrija, jo dīvaini, ka šī ministrija ir Kaspara Meļņa rokās un Melnis pārstāv ZZS. Man ir sajūta, ka viņam vajadzētu saprast, ko tas nozīmē. Zemnieki norādīja: ja visu gadu dīzeļdegvielai piejauc šīs modernās degvielas... šo piemaisījumu, tad īpaši aukstajā laikā, no novembra līdz aprīlim, var rasties tehniski riski. Viņi to ir novērojuši, un arī speciālisti to ir atzinuši.

Tādēļ iesniedzām priekšlikumu, kas paredz atstāt situāciju tādu, kāda tā ir šobrīd, – no aprīļa līdz novembrim piemaisījums ir, kā minimums, 6,5 procenti, un tas varētu būt samērīgi. Kaut vai arī tika norādīts, ka citreiz veidojas nogulsnes un arī, pildot šo degvielu, koncentrācija var būt daudz lielāka, un pēc tam tā skāde varētu būt.

Degvielas tirgotāji bija saskaitījuši un uz komisiju sagatavojuši skaitļus, ka šī norma ir ar fiskālu ietekmi, par ko maksās katrs, kurš pirks benzīntankā degvielu, – gan privātpersonas, gan juridiskas personas –, un kopējās izmaksas būs papildu 18 miljoni. Es te nāku un pie katra priekšlikuma saku, cik tas sabiedrībai maksās. To mēs runājām komisijā, dīvaini, ka kolēģi to nesaklausīja. Varbūt Saeimā tam būs dzirdīgas ausis, jo kopsumma un kopējā ietekme no šī likumprojekta tiešām ir milzīga, šis būs skandalozs likumprojekts.

Nezinu, šajā Saeimā... varbūt nākamajā, ja Kulbergu ievēlēs, tad būs parlamentārās izmeklēšanas komisija, meklēs, šķetinās, kādēļ Latvijā degviela ir par 30 vai 40 centiem dārgāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Un tad visi būs pārsteigti, kā nu tā, kā nu tā! Un tad jūs atcerēsieties: nāca Vitenbergs un teica... Ja mēs varētu pagriezt laiku atpakaļ, mēs noteikti būtu atbalstījuši Vitenberga priekšlikumus. Tā ka šī vēl ir pēdējā iespēja, ka jūs to varat darīt, un es tiešām jūs to aicinu darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi, šis kārtējo reizi ir tas, ko jau iepriekš Vitenberga kungs teica un Tavara kungs teica, ka ekonomika neiet kopā ar tiem mērķiem, ekonomika no tā cietīs. Šinī gadījumā cietīs industriālā tehnika, lauksaimniecības tehnika. Piemēram, lauksaimniecības tehnikai 250–300 motorstundas ir tas brīdis, kad jāmaina degvielas filtri. Tagad mēs mainīsim filtrus ik pa 250–300 motorstundām, plus vēl oktobra sākumā, kad vairāk parādās rasas punkts un temperatūra nokrīt jau uz kaut kādiem pieciem grādiem no rīta, tad šie filtri būs ciet. Jautājums – nu, kā vārdā... tiešām. Jūs nesaprotat, ka tie filtri maksā? Viens filtrs maksā apmēram 120–140 eiro papildus klāt. Tas ir normāli? Tas nav normāli. Un ļoti daudzām tehnikas vienībām ir gan smalko daļiņu filtrs, gan rupjais filtrs. Divi filtri – tie ir kādi 300 eiro. Forši, vai ne? Tikai – kā vārdā? Lai šis likumprojekts būtu pieņemts un mēs būtu izpildījuši kaut kādas stulbas direktīvas!

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. – deputātu Jāņa Vitenberga un Artūra Butāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 23, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. Tātad 45... atvainojos, 43. – deputāta Jāņa Patmalnieka priekšlikums. Aizstāt likumprojekta pārejas noteikumos 12. punktā skaitli “2027” ar skaitli “2026”, tātad pārcelt agrāk. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 44. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Aizstāt likumprojekta pārejas noteikumu 12. punktā... ar skaitli un vārdu “16. pantā”. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. Priekšpēdējais – 45. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. Un pēdējais šī likumprojekta priekšlikums. 46. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. “Izejvielas modernās biodegvielas un modernās biomasas degvielas ražošanai un izejvielas tādas biodegvielas un biomasas degvielas ražošanai, kuru devums šā likuma 11. pantā noteikto pienākumu izpildei ir ierobežots”. Tātad tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram. (Starpsauciens.)

Otrajā lasījumā mēs varam debatēt tikai par konkrētiem priekšlikumiem. Vai jums būtu kas sakāms par 46. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikumu? (Starpsaucieni.)

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, tie, kas gribat balsot “par” šo likumprojektu... gribu pateikt: OIK numur divi, tikai daudz dārgāks. OIK numur viens mums izmaksā apmēram četrus miljardus, šis mūsu iedzīvotājiem izmaksās 20 gadu periodā... 20 gadus mēs maksājām OIK, un vēl tagad budžets maksā, mēs maksājam, tikai katrs savos rēķinos neredzam... Izmaksās.... nu, tad kalkulators ir, ātri var sarēķināt: pie 19 centu sadārdzinājuma – 4,94 miljardi, miljardi ne miljoni; pie 26 centu sadārdzinājuma – 6,76 miljardi; pie 40 centu sadārdzinājuma – 10,4 miljardi. Un gadā tie ir aptuveni 200–290 miljoni. Tagad valdība meklē 150 miljonus. Mēs gribam pilnīgi bezjēdzīgas lietas labā obligāti izņemt 200–300 miljonus no mūsu sabiedrības. Nedrīkst to darīt!

Es atbalstu atjaunojamās enerģijas, bet tām jābūt uz brīvprātības principa un ar ekonomisku pamatojumu. Ja mums ir zaļā enerģija, zaļā degviela, kas atbrīvota no akcīzes nodokļa, un tā nespēj konkurēt ar fosilo degvielu ar akcīzes nodokli, tad tur ir vai nu neefektīva ražošana, vai arī kaut kādas baigās intereses izņemt no sabiedrības, no iedzīvotājiem, resursus, līdzīgi kā tas bija ar OIK numur viens.

Tie, kas grasās balsot “par”, apdomājiet, nedariet to! Miljardi tiek izņemti no iedzīvotāju, uzņēmēju, no visu mūsu, sabiedrības, makiem, mūsu konkurētspēja tiek pazemināta.

Nebalsojam “par” šo likumprojektu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kulbergs. Vēlos atgādināt, ka šis konkrētais priekšlikums tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. – klimata un enerģētikas ministra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 5, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kulbergs. Tas bija pēdējais priekšlikums.

Likumprojekts komisijā tika atbalstīts otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Transporta enerģijas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. (Starpsauciens.) Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam atbilstoši komisijā lemtajam.

A. Kulbergs. Komisijā likumprojekta trešajam lasījumam... priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29. augusts. (Starpsaucieni: “Priekšlikums – 26. septembris!”)

Sēdes vadītāja. Tātad no komisijas termiņš ir 29. augusts. Deputāti ierosina – 26. septembris. Tādā gadījumā mums ir jābalso. (Starpsaucieni.)

Kolēģi, lūdzu, saglabājam kārtību Saeimas Sēžu zālē.

Balsosim, sākot no tālākā. Deputāti ir ierosinājuši termiņu – 26. septembris.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu – termiņa noteikšanu 26. septembrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – nav, atturas – 8. (Starpsaucieni. Smiekli.)

Mums ir jābalso otrreiz par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Kolēģi, lūdzu mirkli uzmanības jūsu pašu darbam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto priekšlikumu – 26. septembri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – nav, atturas – 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

Tātad priekšlikumus iesniedzam līdz septembra nogalei.

___

Tālāk – likumprojekts “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”, otrais lasījums.

Saņemti septiņi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājām ar likumprojektu “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” otrajā lasījumā.

Nedaudz atgādināšu par likumprojektu. Mērķis ir... par atkrastes vēja parku tiesisko pamatu izveidi. Ir plāns, ka tiks ieviestas tiesības rīkot izsoles par laukuma izmantošanu jūrā, vienlaikus būs arī licence šīm vēja enerģijas stacijām un kabelim, kas iet vai nu no, vai uz tām. Likuma... noteikšanu jūrā rosinās Klimata un enerģētikas ministrija, šobrīd to pēc savas iniciatīvas izvēlas pats komersants. Pēdējais – tiks dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kā rīkot izsoles, kādas kvalifikācijas prasības veidot un tamlīdzīgi.

Likumprojekta otrajam lasījumam tika saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Daļēji tika atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt, ka 1. priekšlikums tiek daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

A. Labucis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 19. panta otrās daļas 4. punktu pēc vārdiem “enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu” ar vārdiem “un ar to saistītās infrastruktūras, tostarp pieslēguma elektroenerģijas sistēmai”. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Labucis. 3. – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārās sekretāres Dambītes-Dambergas priekšlikums. Paredz 19. panta 3.2 daļā aizstāt vārdus “publisko ūdeņu nomu” ar vārdiem “publiskas personas mantas iznomāšanu”. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 4. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Izslēgt likumprojektā piedāvāto grozījumu 19. panta 3.2 daļā. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Labucis. 5. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Tika atsaukts.

Sēdes vadītāja. Pieņemam zināšanai.

A. Labucis. 6. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Paredz 19. panta ceturtās daļas 6. punktu izteikt šādā redakcijā: “kārtību, kādā rīkojama izsole par tiesībām izmantot atļaujas vai licences laukumu jūrā šā panta otrās daļas 4. punktā minētajām darbībām, kvalifikācijas prasības izsoles pretendentiem, izsoles noteikumus, izsoles saistību izpildes nodrošinājumu, atļaujas vai licences apturēšanas un atcelšanas kārtību.” Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Labucis. 7. – deputāta Butāna priekšlikums. Izslēgt likumprojektā piedāvāto grozījumu, kas paredz papildināt 19. panta sesto daļu pēc vārdiem “par 30 gadiem” ar vārdiem un skaitli “izņemot atļauju vai licenci noteiktā atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanai atjaunīgās elektroenerģijas ražošanai, kuru izsniedz uz laiku līdz 70 gadiem”. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Jau vairākkārt esmu norādījis, ka šis likuma grozījums attiecas uz vienu projektu – ELWIND atkrastes vēja parku pretī Jūrkalnei un Pāvilostai. Esmu jau daudzreiz minējis, ka šī projekta virzībā ir daudz trūkumu, nerunājot par to, ka nav ņemti vērā iebildumi gan TAP portālā, gan citur, kur tos ir sūtījuši vietējie iedzīvotāji un biedrības. Arī šis priekšlikums ir no biedrības “SĀRNATE”: tiek norādīts, ka noteiktais termiņš – 30 gadu – nav pamatots un ir neloģisks.

Vēl neloģiskāk ir to palielināt uz 70 gadiem. Faktiski iesniedzēju arguments atdot šo laukumu vēja parkiem licencei uz 70 gadiem bija – tam ir jārada situācija, lai investoram būtu ekonomiskais pamatojums. Manuprāt, ja projektam nav ekonomiskā pamatojuma, tad nevajag mēģināt to mākslīgi radīt, izstiepjot uz 70 gadiem. Vienkārši no tādiem projektiem ir jāatsakās. Un man nav pārliecības, ka šajā zālē kāds uzskata, ka šim projektam vēl ir kaut kāda ekonomiskā atdeve, ņemot vērā citus enerģijas avotus.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – noraidīt ideju pagarināt licences izsniegšanu uz 70 gadiem – un atteikties no šī projekta virzības kopumā, ņemot vērā drošības situāciju Baltijas jūrā un arī iepriekš minētos iedzīvotāju priekšlikumus.

Tā ka – atbalstiet! Šis ir biedrības “SĀRNATE” priekšlikums. Ieklausāmies vietējos iedzīvotājos!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Labucis. Jā, šis bija punkts, par ko bija visvairāk diskusiju. Pēdējā sēdē Klimata un enerģētikas ministrija nāca ar priekšlikumu, ko viņi plāno iesniegt trešajam lasījumam, – ka licences derīguma termiņš nebūs visi 70 gadi. Sākumā – 35 gadi – un tiesības pagarināt vēl uz 35 gadiem. Atrasts sava veida kompromiss.

Tātad es pieņemu, ka mums par 7. priekšlikumu ir jābalso.

Sēdes vadītāja. Tātad komisijā 7. priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Butāna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 27, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Labucis. Komisijā likumprojekts kopumā tika atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu to atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 12, atturas – 6. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Labucis. Šī gada 14. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, otrais lasījums.

Ir saņemti 30 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” otrajā lasījumā.

Īsumā atgādināšu, ka iesniegtie priekšlikumi ir saistīti ar administratīvā sloga mazināšanu, birokrātijas mazināšanu, likumdošanas sakārtošanu, arī paātrināšanu, neradot, ja tā var teikt, kaitējumu.

1. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Saistīts ar BVKB kompetenci. Ir precizējumi komisijas lasījumā. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir rasts redakcionāls precizējums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. 5. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu, precizēts formulējums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizējums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 7. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Arī saistīts ar 1. priekšlikuma precizējumu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Saistīts ar tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem – ka inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji ievēro noteiktās tehniskās prasības būvdarbu veikšanai inženierbūves aizsargjoslā. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. 10. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Saistīts ar to pašu precizējumu, kas bija 1. priekšlikumā. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. 11. – deputātes Simanovskas priekšlikums. Par būvniecības ieceres publisku apspriešanu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē darbību saistībā ar būvatļaujas izsniegšanu. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. 14. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Precizējums (lai nav pārpratumu), ko ietver būvatļauja. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. 15. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Par būvprojekta izstrādi. Komisijā atbalstīts – ar Juridiskā biroja precizējumu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 16. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Saistīts ar patvaļīgas būvniecības definīcijas precizējumu. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Saistīts ar patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. 18. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Saistīts ar būvprojekta izstrādātāju atbildību par būvprojekta izstrādi. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. 20. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Saistīts ar būvprojektā iesaistīto atbildību. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. 21. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Saistīts ar pazemes inženiertīklu novietojuma precizēšanu dabā. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. 22. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Papildināt attiecīgi ar vārdiem... Precizējums. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. 23. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Saistīts ar ēkas pieņemšanu ekspluatācijā, ja ēku būvē pa kārtām. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. 24. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Saistīts ar kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. 25. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26. – Juridiskā biroja priekšlikumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar terminoloģiju un... darbību. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar... termiņu. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. 29. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Saistīts ar terminoloģiju. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. Noslēdzošais – 30. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Saistīts ar... apmaksu. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Maslovskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. Nevajag balsojumu?

Sēdes vadītāja. Balsosim par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 29. augusts.

Sēdes vadītāja. 29. augusts. Deputāti piekrīt. Paldies referentam.

___

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 937/Lp14), otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” būtība – dzīvokļa īpašuma kopība.

Iesniegti septiņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir sakārtota likuma struktūra. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas pats – arī sakārtota likuma struktūra. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O. Burovs. 3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Precīzāk apraksta reģistrēšanas Būvniecības informācijas sistēmā darbību. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O. Burovs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniski grozījumi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O. Burovs. 5. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Tā būtība – paskaidro rīcību, ko darīt citām personām. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O. Burovs. 6. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Precizē likuma struktūru. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 7. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Arī sakārto likuma struktūru.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 937/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O. Burovs. 10. septembris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Godātie kolēģi! Tagad mums būs 10 normatīvie akti, kas ir saistīti, kā pagājušajā reizē mēs visi skatījāmies, ar regulu DORA un Mākslīgā intelekta aktu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 11. jūnija sēdē tika skatīts un otrajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums”.

Iesniegti 22 priekšlikumi. Visi ir tehniska rakstura – terminoloģiski precizējumi, juridiski precizējumi.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Terminoloģijas precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 8. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Arī precizē terminoloģiju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 9. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 10. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 11. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 12. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 13. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 14. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 15. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 16. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 17. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 18. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 19. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 20. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 21. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. Pēdējais – 22. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 12. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 11. jūnija sēdē tika skatīts un otrajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”.

Saņemti divi priekšlikumi. Tehniski precizējumi.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Kā es minēju, precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 2. – arī Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 12. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 11. jūnija sēdē tika skatīts un otrajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”.

Saņēmām divus priekšlikumus. Arī tie ir juridiski tehniski precizējumi.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – arī Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 12. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

___

Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 11. jūnija sēdē tika skatīts un otrajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”.

Priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 12. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums.

Deputāte Aiva Vīksna – komisijas vārdā.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 11. jūnija sēdē tika skatīts un otrajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Priekšlikumi nav saņemti.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 12. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”, otrais lasījums.

Komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 11. jūnija sēdē tika skatīts un otrajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”.

Saņēmām vienu priekšlikumu, precizējumu, un tas ir iesniegts... Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 12. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 11. jūnija sēdē tika skatīts un otrajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā”.

Saņēmām vienu – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikumu. Tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 12. augusts.

Sēdes vadītāja. 12. augusts. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 11. jūnija sēdē tika skatīts un otrajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.

Saņēmām 25 priekšlikumus, un šie priekšlikumi ir tehniska rakstura, terminoloģiski un juridiski precizējumi.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Kā es teicu, precizējumi divām regulām, ko iepriekš minēju. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 4. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 5. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 8. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 9. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 10. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 11. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 12. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 13. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 14. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 15. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 16. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 17. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 18. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 19. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 20. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 21. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Vai jūs neizlaidāt 20.?

A. Vīksna. 20.? Tūlīt!

Sēdes vadītāja. Bija 19.

A. Vīksna. 20. – arī Finanšu ministrijas parlamentārā...

Sēdes vadītāja. Jā, to mēs atbalstījām, un 20. ir līdzīgi – tātad atbalstīts.

A. Vīksna. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

21. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 22. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 23. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. Un tagad uz beigām... 24. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. Un pēdējais – 25. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 12. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 11. jūnija sēdē tika skatīts un otrajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”.

Saņēmām sešus priekšlikumus. Tie ir juridiski un terminoloģiski precizējumi un ir tehniska rakstura.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 2. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 3. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Paegļkalnas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Paegļkalnas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 12. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

___

Turpinot Aivas Vīksnas maratonu – likumprojekts “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā”, otrais lasījums.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 11. jūnija sēdē tika skatīts un otrajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā”.

Komisijā saņēmām sešus priekšlikumus. Šie priekšlikumi ir juridiski un terminoloģiski precizējumi, tehniska rakstura.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. Un 6. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 12. augusts.

Paldies. (Aplausi. Starpsaucieni: “Uh!”)

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti piekrīt, un paldies Aivai.

___

Tagad pārejam uz citas komisijas atbildību. Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referents Dāvis Mārtiņš Daugavietis.

D. M. Daugavietis (JV).

Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Šo grozījumu mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu un efektīvu izglītības sistēmas un resursu pārvaldību. Šis likumprojekts dos iespēju Ministru kabinetam sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāt Ministru kabineta noteikumus un noteikt, pirmkārt, kritērijus izglītības pieejamībai un, otrkārt, izglītības iestāžu, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, klašu grupu sadalījumu un izglītojamo skaita kvantitatīvos rādītājus klašu grupās.

Likumprojekts paredz deleģējumu noteikt kritērijus un kārtību, kādā valsts piedalās izglītības iestādes vispārējās izglītības programmu pamatizglītības pakāpē īstenošanā un nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neatbilst Ministru kabineta noteiktajiem izglītojamo skaita kvantitatīvajiem rādītājiem klašu grupās.

Komisijā likumprojekts pirmajā lasījumā tika atbalstīts.

Aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Runāšu frakcijas vārdā.

Apvienotais saraksts neatbalstīs pirmajā lasījumā šos grozījumus, jo ar tiem mēs dodam ļoti lielas pilnvaras Ministru kabinetam, kuras iepriekš bija iekļautas likumā. Līdz ar to, kamēr nav izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par finansējuma piešķiršanu, par kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem, mēs nevaram atbalstīt likumprojektu, jo ir lietas, ko sociālie partneri ļoti gaida Ministru kabineta noteikumos, kuri ir vitāli svarīgi vispār izglītības kvalitātei un skolu tīklam visā Latvijā. Ja šie noteikumi uz otro lasījumu tiks izdiskutēti un tajos nebūs nekas kritisks, mēs atbalstīsim.

Šoreiz APVIENOTAIS SARAKSTS balsos “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Līgai Kļaviņai.

L. Kļaviņa (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā mēs atbalstījām likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Un atbalstījām divu iemeslu pēc.

Pirmkārt, to aicina darīt izglītības nozare, to aicina darīt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Iepriekšējais modelis sevi ir izsmēlis, un mums jau labu laiku atpakaļ vajadzēja šo darbu izdarīt. Domāju, ka esam uz pareizā ceļa. Esam saņēmuši apsolījumu no Izglītības un zinātnes ministrijas, ka viņi vasarā apmeklēs pašvaldības, turpinās produktīvas sarunas un augusta beigās mēs sagaidīsim Ministru kabineta noteikumu projektus – līdz brīdim, kad varēsim turpināt tālāk skatīt šos grozījumus otrajā lasījumā komisijā.

Otrkārt, mēs ņemam vērā pašvaldību aicinājumu beidzot pieņemt šo regulējumu.

Tāpēc, kolēģi, es Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kas saistīts ar jauno finansēšanas modeli, un balsot “par” pirmajā lasījumā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

D. M. Daugavietis. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

D. M. Daugavietis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 22. septembris.

Sēdes vadītāja. 22. septembris. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš... vienmēr sirdī ugunsdzēsējs.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, visi ir noguruši, centīšos – maksimāli īsi.

Kopumā iesniegti 14 priekšlikumi.

1. – deputāta Harija Rokpeļņa priekšlikums. Pēc diskusijām komisija nolēma to neatbalstīt. Priekšlikums bija izteikt 3. panta pirmās daļas 3. punktu: “pašvaldības ugunsdzēsības un glābšanas organizācija, ja tāda ir izveidota”. Tātad pēc diskusijām nolēmām to neatbalstīt, bet atgriezties pie šī panta formulējuma trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Mums tagad būtu jāiet pārtraukumā. Vai deputāti ir ar mieru strādāt bez pārtraukuma līdz sēdes beigām, vai vajag 15 minūtes? (Starpsaucieni.) Bez pārtraukuma?

Turpinām darbu.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šajā pavisam īsajā priekšlikumā ir divas būtiskas lietas. Viena skar formulējumu – mēs runājam par ugunsdzēsības vai ugunsdzēsības un glābšanas organizācijām, kas, izrādās, ir krietni piņķerīgāk, nekā sākumā varētu šķist. Un par šo formulējumu tik tiešām komisijā saņēmām apliecinājumu, ka uz trešo lasījumu varētu panākt kompromisu un vienošanos.

Bet ir otra, būtiska, daļa šajā priekšlikumā, kura ietver stāstu, ka šajā pantā tiek uzskaitītas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijas, kādas valstī pastāv. Ir ierakstīts, ka ir pašvaldības ugunsdzēsības organizācija. Rosinu šo sadaļu papildināt ar vienkāršu palīgteikumu – “ja tāda ir izveidota”.

Kādēļ tas ir svarīgi? It sevišķi šajā laikā, kad dažādi likumi un līgumi var tikt interpretēti dažādi, – lai nebūtu vietas interpretācijai. Ar šo priekšlikumu mēs ļautu pašvaldībām brīvāk organizēt savu darbu, jo situācijā, ja tiek atstāts, ka ir pašvaldības ugunsdzēsības organizācija, kāds pēc kāda laika, nezinot šīs diskusijas, nezinot specifiku, varētu pieņemt, ka pašvaldībai šāda organizācija obligāti ir jāveido. Taču pašvaldības šo funkciju pilda dažādos veidos – ir tādas, kurām organizācija ir izveidota; ir tādas, kuras noslēdz sadarbības līgumu ar citu pašvaldību, kurā ir šāda organizācija; ir tādas, kuras šo funkciju realizē, noslēdzot sadarbības līgumu, piemēram, ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību. Tādēļ aicinu neierobežot pašvaldību brīvību pēc iespējas labākā veidā uz vietas lemt, kā organizēt šīs funkcijas izpildi.

Aicinu atbalstīt 1. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Skrastiņš. Gribu atgādināt, ka diskusijas bija ļoti, ļoti plašas ne tikai par šo punktu, bet par ļoti daudziem. Tas skar ļoti daudzas sfēras. Šis likumprojekts beidzot tiešām centīsies sakārtot visu to plašo ugunsdzēsēju... un tamlīdzīgi... saimi.

Tādēļ lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu – šajā gadījumā neatbalstīt šo priekšlikumu. Bet, vēlreiz saku, mēs pie tā atgriezīsimies trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Harija Rokpeļņa iesniegto priekšlikumu, kas komisijā nav atbalstīts! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 27, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Skrastiņš. 2. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Precizē, kādas personas būs tiesīgas sniegt ugunsdrošības pakalpojumus. Šeit ir runa par izglītību un dažādām zināšanām, kas ir nepieciešamas. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Skrastiņš. 3. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Paredz izteikt likumprojekta 12. panta trešo daļu divos punktos. Būtībā priekšlikums – precizēt 12. panta trešo daļu, kas nepieciešams, lai uzlabotu pilnvarojuma uztveramību. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 4. – arī iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Paredz 13. panta papildināšanu ar divām jaunām daļām. Nepieciešams, lai precizētu tiesību subjektus, kas platformā sniedz informāciju ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanai. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Ļoti atvainojos, ka nozogu visu laiku, bet tiešām vēlos pievērst uzmanību šim jautājumam. Es nezinu, cik jums katram frakcijā kvalitatīvi ir ziņots saistībā ar šo likumprojektu, bet šī ir sadaļa, kas palielinās birokrātiju, pamatīgi palielinās birokrātiju. Jums noteikti visiem ļoti patīk katru gadu pildīt valsts amatpersonu deklarācijas, bet šis paredzēs kaut ko daudz apjomīgāku.

Šobrīd ir paredzēts, ka tiks izveidota ugunsdzēsības platforma, kur katram valsts iedzīvotājam, kuram pieder īpašums, izņemot daudzdzīvokļu ēku īpašniekus, būs pienākums šajā ugunsdzēsības platformā sniegt informāciju, kādā stāvoklī atrodas jūsu dūmu detektors, vai ir sertificēts ugunsdzēšamais aparāts, būs jāiesniedz sertifikāts, un tas būs jādara katru gadu par visiem īpašumiem.

Komisijā izskanēja, ka attiecībā uz fizisko personu privātmājām šī norma neattieksies sākotnēji, ar laiku attieksies, bet, piemēram, attiecībā uz lauksaimniecības uzņēmumiem... Brigmaņa kungs... par katru ēku, par katru šķūni būs jāsniedz šāda informācija. Vēl plašāk tas attieksies uz visām pašvaldībām, uz visām valsts iestādēm. Milzīgs birokrātiskais slogs, kas katru gadu būs jādara, ja galīgajā lasījumā paliks šī redakcija.

Es aicinu tomēr, it īpaši vēršoties pie valdības pārstāvjiem, savstarpēji izrunāt un nolemt, ka šāda platforma netiek veidota. To var veidot ugunsdzēsēji, viņi var šo informāciju papildināt, bet nelikt slogu pašvaldībām, uzņēmumiem un sabiedrībai. Tas ir pilnīgi neadekvāts slogs, kas tiks radīts. Arī ugunsdzēsēju pārstāvji neslēpa, ka ar laiku varētu ieviest soda naudas par to, ka cilvēks nebūs laikā iesniedzis šo deklarāciju.

Mums vēl priekšā ir trešais lasījums. Tāpēc aicinu Zaļo un zemnieku savienību, APVIENOTO SARAKSTU, JAUNO VIENOTĪBU pievērst uzmanību. Tas radīs milzīgu administratīvo slogu, ko, es domāju, mēs nedrīkstam pieļaut.

Lai ugunsdzēsēji paši, ja viņi aizbrauc apsekot īpašumu, ievada tos datus, ko fiksējuši, par konkrēto uzņēmumu. Nevis noteikt, ka tagad katram cilvēkam, kam kaut kas pieder, ir jāsniedz šāda informācija.

Pievērsiet uzmanību, tur rakstīts – katru gadu līdz 31. decembrim būs jāsniedz šī informācija. Arī apliecinājuma kopijas, sertifikāti un kas tik vēl ne.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Skrastiņam.

J. Skrastiņš (JV).

Nav tiesa, ka... par katru šķūni, katru māju. Tie apjomi ir daudz lielāki. Un patiesībā veidojas situācija... šī digitālā platforma ir domāta, lai elementārāk... lai būtu vienkāršāk strādāt ne tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, bet arī pašam objektam... tam, kurš strādā. Piemēram, ja jums pārbaudes aktā ir minēts, ka tajā un tajā laikā ir jāpārbauda vai jāpārlādē ugunsdzēšamie aparāti, jūs to veicat un arī pierakstāt, līdz ar to tas ir piefiksēts.

Vienkārši tādā veidā... lai vienkāršāk, elementārāk būtu strādāt gan dienestam, gan pašam uzņēmumam, kuram, sakārtojot šo sistēmu, būtu daudz vienkāršāk strādāt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Nu nav precīzi, kā komisijā izskanēja. Tātad būs uzlikts pienākums uzņēmumiem, pašvaldībām, valsts iestādēm par konkrētajiem objektiem, kas Ministru kabineta noteikumos nebūs paredzēti kā izņēmumi, sniegt katru gadu visu informāciju. Tas nebūs brīvprātīgs pasākums, tas būs obligāts pasākums. Ar laiku tiks ieviesta soda sankcija, ja tas netiks darīts.

Tāpēc es aicinu šādu birokrātisko slogu uz trešo lasījumu izņemt ārā, lai ugunsdzēsēji pēc tam, kad ir apsekojuši objektu, paši papildina datu bāzi. Neradīt slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kam kaut kas pieder.

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā? Vai deputāts Jānis Skrastiņš... otro reizi?

J. Skrastiņš (JV).

Jā, otro reizi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

J. Skrastiņš. Tagad mēs tikām mazliet tuvāk patiesībai. Skaidrs, ka nav runa par katru māju, katru šķūni, bet kopēji... Gribu teikt vienu: visas ugunsdzēsības normas ir rakstītas ar gruvešiem un asinīm. Tā ka nevajag pārspīlēt.

Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu un atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tā, pagaidiet... pēc kārtas.

Deputāts Jānis Skrastiņš ir beidzis piedalīties debatēs.

J. Skrastiņš. Jā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tagad – komisijas vārdā.

J. Skrastiņš. Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikumu, kas komisijā ir atbalstīts! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 6, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Skrastiņš. 5. – deputāta Harija Rokpeļņa priekšlikums. Būtībā... grūti saīsināt. Labi, Harij, mēģināšu aši nolasīt tava priekšlikuma daļu, kuru iesaki pielikt klāt šim punktam.

“Ja ugunsdrošības riska līmenis, kas noteikts atkarībā no normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību un pienākumu izpildes un notikušajiem ugunsgrēkiem, objektā ir mainījies, atbildīgā persona trīs mēnešu laikā iesniedz aktualizētos datus platformā [..].”

Arī bija ļoti plaša diskusija. Komisija nolēma, ka pie šī priekšlikuma varētu atgriezties, bet tas netika atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Labdien! Vērīgākie varbūt pamanīja, ka šodien no šīs komisijas nāca tādi patīkami grozījumi Ieroču aprites likumā. Bija konstatēts, ka ir nejēdzīgs reģistrs, kurš ir veidots ar labu un cēlu mērķi, bet faktiski nefunkcionē.

Šobrīd šī pati komisija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests virza grozījumus citā likumā, potenciāli atkal veidojot nejēdzīgu reģistru. Bet nebūsim tik kritiski, varbūt visā šajā stāstā ir arī kāds labs grauds. Varbūt no reģistra pilnībā nevajag atteikties. Mēs arī nevarētu šobrīd to izdarīt, jo tāds priekšlikums nav iesniegts. Taču ir iesniegts priekšlikums... Skrastiņa kungs pareizi minēja... ka dati reģistrā būtu jāaktualizē trīs mēnešu laikā pēc situācijas maiņas. Tas, ko Skrastiņa kungs nepieminēja, – šis teikums aizstāj tekstu, ka dati reģistrā jāievada katru gadu.

Mans priekšlikums būtu skatāms kontekstā ar 18. priekšlikumu... pārejas noteikumos. Tas nozīmētu, ka šajā reģistrā juridiskās personas, tai skaitā pašvaldību iestādes, iesniedz datus par situāciju ugunsdrošības jomā vienreiz un tad atkārtoti – ar nosacījumu: ja kaut kas būtiski mainās. Tas stipri atvieglotu administratīvo slogu.

Iedomājieties to kultūras nama direktoru vai skolas saimnieku! Ja šo priekšlikumu neatbalstīs, tad viņiem katru gadu decembra beigās papildus visiem pārējiem dokumentiem būs vēl jāieiet lieliskajā IT sistēmā (kura funkcionēs un darbosies ērti) un ar pāris klikšķiem pavisam vienkāršā veidā būs jāaktualizē dati par ugunsdrošību. Tas laikam nav labākais risinājums, bet, protams, ir būtiski, ka VUGD ir zināms, kurā šķūnī glabājas propāns, kurā šķūnī – butāns un kurā – akmeņogles. Tā ir derīga informācija, un to vajadzētu apkopot. Bet – mazinām administratīvo slogu!

Aicinu atbalstīt priekšlikumu, ka mums pietiktu ar vienreizēju datu ievadi šajā sistēmā. Nenoslogosim pārlieku mūsu uzņēmumus, pašvaldības un VUGD darbiniekus!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Skrastiņš. Kā jau minēju, aktualizēta... nenozīmē, ka viss katru gadu no jauna jāieraksta... kurā šķūnī stāv propāns vai butāns, kurā... jo tas jau lielā mērā nemainās. Jāievada dati par to, kas ir mainījies gada griezumā, un to noteikti nebūs daudz. (Dep. H. Rokpelnis: “... nemainīsies kultūras namam!”) Tad nekas arī nav jādara.

Sēdes vadītāja. Nesarunājamies ar zāli. Nav debates. (Dep. H. Rokpeļņa starpsauciens.)

J. Skrastiņš. Ja jaunu datu nav, tad nav jāaktualizē. (Starpsauciens.)

Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu – neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Harija Rokpeļņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 21, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Skrastiņš. 6. – arī deputāta Harija Rokpeļņa priekšlikums. Izslēgt likumprojekta 26. panta pirmās daļas 1. punktu: “atbilstoši iespējām nodrošināt ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi pašvaldības teritorijā”. Komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Skrastiņš. 7. – deputāta Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Arī par šo pašu punktu. Tika atbalstīts un iekļauts 8. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 8. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Arī par šo punktu – izteikt šādā redakcijā: “nodrošināt ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi pašvaldības teritorijā”. Tika atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 9. – deputāta Harija Rokpeļņa priekšlikums. Izslēgt likumprojekta 26. panta pirmās daļas 2. punktu: “nodrošināt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam piekļuvi pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas informācijas sistēmai”. Komisijā tika izdiskutēts. Nav atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Pirms deputāts Harijs Rokpelnis nāk tribīnē... lūdzu, mazliet klusāk!

Harij, lūdzu!

H. Rokpelnis (ZZS).

Šodien mēs izskatījām vienu likumu par datu apmaiņu. Arī prezidents nāk klajā ar to, ka datiem starp valsts iestādēm jābūt pieejamiem.

Likumprojektā tagad ir ierakstīts, ka pašvaldībām būs pienākums nodrošināt pieeju datu sistēmai, lai VUGD tiek klāt. Tātad VUGD sadarbosies vai dibinās kontaktu ar 42 pašvaldībām, lai tiktu pie katras pašvaldības datu sistēmas, lai identificētu cilvēkus, ar kuriem būtu jāstrādā īpaši. Tas ir pareizi. Bet dati ir arī valsts pusē. Kāpēc valsts iestāde nevar tikt galā ar datiem? Kāpēc jāuzliek papildu pienākums pašvaldībām? Ar šo priekšlikumu mēs šo pienākumu pašvaldībām noņemtu.

Vēl viens punkts: ja mēs uzliekam pašvaldībām pienākumu, ir paredzēts, ka pašvaldībām būtu par šo pienākumu attiecīgi jākompensē izdevumi. Šis likumprojektā nav minēts. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka valsts iestādes ar datu apmaiņu bez pašvaldību iesaistes tiktu galā ļoti labi.

Kolēģi, lūdzu, nesarežģījam dzīvi paši sev, pašvaldībām un visiem pārējiem! Darām lietas efektīvāk!

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Skrastiņam.

J. Skrastiņš (JV).

Kā jau teicu, nav runa par visām sistēmām. Ir runa par sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas informācijas sistēmu. Kādēļ tas ir nepieciešams? Valstij šādu datu nav. Lai VUGD varētu... Tā ir prevencija – strādāt ar sociāli problemātiskām lietām, skatīties, kā viņiem ar dūmu detektoriem, citām lietām... lai varētu cilvēkiem palīdzēt. Tādēļ nepieciešama šī piekļuve.

Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu – neatbalstīt Harija Rokpeļņa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Visu pēc kārtas.

Debates slēdzu.

Skrastiņa kungs, komisijas vārdā...

J. Skrastiņš. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Harija Rokpeļņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 24, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Skrastiņš. 10. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Papildināt 26. panta pirmo daļu ar jaunu punktu. Komisijā izdiskutēts un atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Harij, tas brīdis ir pienācis.

11. – deputāta Harija Rokpeļņa priekšlikums. Šī redakcija dod pašvaldībām tiesības slēgt divpusējus līgumus ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām. Šis priekšlikums ir at-bal-stīts! (Ovācijas.)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Skrastiņš. Lūdzu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!” Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Harija Rokpeļņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Skrastiņš. 12. – arī deputāta Harija Rokpeļņa priekšlikums. Papildināt likumprojekta 29. panta pirmo daļu ar vārdiem “un Valsts meža dienests”, dodot iespēju pašvaldībām, lai saņemtu lietotu ugunsdzēsības tehniku, sadarboties ne tikai ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, bet arī ar Valsts meža dienestu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Skrastiņš. Balsojumu nevajadzēs. Labi.

13. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Izteikt likumprojekta pārejas noteikumus... ietverot jaunu termiņu – 2027. gada 1. janvāris. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Skrastiņš. Pēdējā, tā skumjā nots.

14. – deputāta Harija Rokpeļņa priekšlikums. Saistīts ar 5. priekšlikumu, ko mēs noraidījām. Arī šis netika atbalstīts.

Harij, piedod.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Skrastiņš. Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu – neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Skrastiņš. Paldies, esam izgājuši visam cauri.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Skrastiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 30. augusts.

Sēdes vadītāja. 30. augusts. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Kolēģi, mums darba kārtībā ir jāizskata 32. un 33. jautājums... likumprojekts “Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr. 893/Lp14) un alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr. 981/Lp14). Kā allaž šādos gadījumos lūdzu deputātei Inesei Kalniņai Juridiskās komisijas vārdā ziņot par abiem likumprojektiem. Ja nepieciešamas debates, tad – par abiem, un tad attiecīgi balsosim.

Vārds deputātei Inesei Kalniņai.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr. 893/Lp14), nolēma to noraidīt un iesniegt Saeimai izskatīšanai Juridiskās komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr. 981/Lp14).

Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts paredz mainīt tiesībsarga izvirzīšanas kārtību – 10 Saeimas deputātu vietā šīs tiesības piešķirt Valsts prezidentam, neskarot Saeimas tiesības pieņemt galīgo lēmumu. Komisijas ieskatā, nav tiesiska pamata liegt deputātiem šobrīd pastāvošās tiesības izvirzīt tiesībsarga amata kandidātu, taču paplašināt subjektu, kuri ir tiesīgi izvirzīt tiesībsarga amata kandidātu, loku komisija ir gatava.

Juridiskās komisijas alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr. 981/Lp14) paredz, ka līdztekus vismaz 10 Saeimas deputātiem šo tiesību iegūst arī Valsts prezidents. Šāda pieeja veicinātu profesionāla, nepolitiski motivēta kandidāta atlases iespējas, nostiprinātu cilvēktiesību aizsardzības institucionālo kvalitāti un uzlabotu sabiedrības uzticību ombuda institūtam. Vēl likumprojektā iestrādāts grozījums, kas sniedz iespēju Saeimas deputātiem pietiekami ilgā laikā – 60 dienās – iepazīties ar izvirzītajiem kandidātiem, lai pieņemtu izsvērtus un atbildīgus lēmumus.

Juridiskā komisija atbalstīja alternatīvā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr. 981/Lp14).

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Grozījumi, kas nāk no Valsts prezidenta, arī tie, ko piedāvā Juridiskā komisija, ir Trojas zirgs. Lēmums nav par tiesībsarga izvirzīšanas kārtību... tas ir fundamentāli svarīgs lēmums, kas skar varas balansu, kas ir noteikts Satversmē, atver iespēju diskutēt par to, ko parlamentārā demokrātijā nozīmē Saeimas pilnvaras, prezidenta pilnvaras un kāds ir šo pilnvaru balanss.

Līdz šim konstitucionālo tiesību juristi un Juridiskais birojs ir stāvējuši Satversmes sardzē, nosakot, ka Satversmē noteiktais interpretējams tā, ka Valsts prezidenta pilnvaras ir skaidri noteiktas Satversmē un nav grozāmas ar vienkāršiem, parastiem likumiem. Ja kāds gribētu palielināt Valsts prezidenta pilnvaras, tad tiem ir jābūt Satversmes grozījumiem, pilnīgi citai pieņemšanas kārtībai, citam nepieciešamajam balsu īpatsvaram Saeimā. Tikai tad tas būtu iespējams.

Ko paredz šie grozījumi? Ja šie grozījumi tiek pieņemti, tas nozīmē, ka mūsu parlamentārajā demokrātijā Saeima ar šādu lēmumu citādāk interpretē līdz šim pieņemto attiecībā uz Satversmi un atver maisam galu vaļā – turpināt grozīt Valsts prezidenta pilnvaras ar jebkuriem likumiem. Tas lauž principu, ka Valsts prezidenta pilnvaras ir skaidri noteiktas Latvijas Republikas Satversmē.

Tāpēc, kolēģi, aicinu jūs trīsreiz apdomāties balsojot un uztvert to ļoti nopietni. Tā ir būtiska robežšķirtne, jo citādi... būs Pandoras lāde, no kuras nāks ārā citi piedāvājumi par amatpersonām un citām funkcijām, kuras ar vienkāršu Saeimas vairākumu ar parastiem likumu grozījumiem pēkšņi varēs attiecināt uz Valsts prezidenta pilnvarām. Manuprāt, tas nav pieļaujams. Satversme ir svēta. Līdz šim interpretācija, ka Valsts prezidenta pilnvaras izriet tikai un vienīgi no Satversmes, ir pietiekama, nav labojama un, manuprāt, svēta. Aicinu pie tā, kolēģi, turēties.

Aicinu neatbalstīt abus likumprojektus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Gribu palabot tikko dzirdēto. Smiltēna kungs vairākas reizes pateica, ka Satversmē ir skaidri noteikts. Tā gluži nav. Piemēram, prezidents izvirza SEPLP locekļa amata kandidātu, bet Satversmē par to nav rakstīts. Ir arī citi piemēri.

Juridiskais birojs norādīja, ka šis jautājums prasa diskusiju, jo arī iepriekš, grozot citus likumus, viņi aicināja skatīties Satversmi. Diskutējot par šo likumprojektu, mēs vienojāmies, ka izvērtēsim šo jautājumu Satversmes un tiesu politikas apakškomisijā. Tas ir plānots. Bet domāju, ka saistībā ar šo jautājumu ir svarīgi ievērot, ka mēs negrozām pamatprincipu – tiesībsargu apstiprina Saeima. Tātad mēs būsim tie, kas lems, kam strādāt par tiesībsargu. Tas ir būtiski. Jautājums par to, kurš var izvirzīt kandidātu, ir diskutējams.

Kolēģi, mans aicinājums – atbalstīt komisijas izstrādāto likumprojektu un turpināt darbu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Divi mazi komentāri.

Pirmais. Domāju, ka abi likumprojekti ir absolūta butaforija, nerisina nevienu jautājumu... tādā izpratnē, ka tas, ka koalīcija vai ne koalīcija uztaisa teātri ap jebkuru izvirzīto kandidātu, nekādā veidā nemazināsies tā dēļ, kurš to ir izvirzījis. Šis neko nerisina. Punkts viens.

Punkts divi. Ja jāpalielina prezidenta pilnvaras, tad, manuprāt, tas iet kopā tikai un vienīgi ar Satversmes grozījumiem par tautas vēlētu prezidentu. Lemjam par to un tad varam runāt arī par pilnvarām. Šobrīd neredzu nekādu pamatu to grozīt, jo tas nerisina nevienu jautājumu, kas mums ir vai būs aktuāls.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

Inese Kalniņa. Komisijas vārdā vēlos aicināt tomēr atbalstīt alternatīvo likumprojektu, jo, uzklausot ekspertu viedokļus, krasa noraidījuma šai idejai nebija. Līdz ar to vajadzētu to apsvērt apakškomisijā, pēc tam, turpinot darbu, –Juridiskajā komisijā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Atgādinu par procedūru. Vispirms balsosim par Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu un tad – par alternatīvā likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts prezidenta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr. 893/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Komisija šo likumprojektu nav atbalstījusi. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 23, atturas – 58. Likumprojekts nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr. 981/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 12, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Šī gada 21. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Vēlreiz, lūdzu!

Inese Kalniņa. Šī gada 21. jūlijs.

Sēdes vadītāja. 21. jūlijs. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Beidzamais likumprojekts šajā darba kārtības sadaļā – likumprojekts “Latvijas Dievturu sadraudzes likums”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Kolēģi, turpinām darbu un skatām likumprojektu “Latvijas Dievturu sadraudzes likums”.

Šis likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz 2023. gada 7. septembrī Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Civillikuma 51. pantā, kas paredz tiesības noslēgt laulību arī pie dievturu konfesijas garīdznieka, kuram ir konfesijas vadītāja atļauja. Tajā pašā laikā tika noteikts, ka šīs tiesības stājas spēkā vienlaikus ar atsevišķu likumu par savstarpējo attiecību noregulēšanu starp valsti un dievturu reliģisko organizāciju. To paredz likums “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”. Līdz ar to šodien skatāmais likumprojekts “Latvijas Dievturu sadraudzes likums” Juridiskajā komisijā ir izstrādāts, lai sasniegtu šo mērķi un lai noregulētu valsts un Latvijas Dievturu sadraudzes attiecības, nodrošinot sadraudzes garīdzniekiem Civillikumā piešķirtās tiesības noslēgt laulības ar juridisko spēku, kā arī noregulētu citus valsts un sadraudzes sadarbības jautājumus.

Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja un kolēģi! Es pārlapoju šo likumprojektu, un atceros to, ka tā iniciatīva nāca tādēļ, lai būtu arī tiesības laulāt, lai nebūtu jāveic divas ceremonijas: viena – dzimtsarakstu nodaļā, otra – ceremoniālā.

Bet, pārskatot šo likumprojektu, man šķiet, ka komisija nav ņēmusi vērā... un pieaicinājusi kapelānu dienestu pārskatīt to, jo šeit 7. un 8. pants runā par tādām pašām tiesībām arī darboties kapelānu dienestā, un man šķiet, ka tas nav līdz galam pareizi.

Tāpēc es atturēšos šajā balsojumā, un gribēju arī pamatot, kāpēc.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

Inese Kalniņa. Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Latvijas Dievturu sadraudzes likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 5, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18. jūlijs.

Sēdes vadītāja. 18. jūlijs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Inese Kalniņa. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Nākamā darba kārtības sadaļa – “Paziņojumu izskatīšana”.

Paziņojums par administratīvi sodītajiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2025. gada 7. janvāra līdz 2025. gada 27. aprīlim.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Edmunds Zivtiņš.

Aicinu deputātus spēt to uzklausīt pilnā nopietnībā.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Kā saka, man ir tas atbildīgais uzdevums nolasīt... tā teikt, grēciniekus. Tas tikai parāda to, ka arī deputāti ir cilvēki.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta pirmās daļas 5. punktu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sniedz informāciju par administratīvi sodītiem deputātiem saskaņā ar Sodu reģistra datiem laika periodā no šī gada 7. janvāra līdz 27. aprīlim.

Minētajā laika periodā pie administratīvās atbildības saukti šādi Saeimas deputāti:

Raimonds Bergmanis. (Starpsaucieni: “Ūūū!”) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvajā komisijā 2024. gada 6. augustā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Meža likuma 51. panta vienpadsmito daļu (par koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2025. gada 11. aprīlī. Tas ir pirms ziemas iestāšanās, droši vien gatavoja malku.

Svetlana Čulkova. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 8. grupā 2024. gada 26. decembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta septīto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2025. gada 15. janvārī.

Dāvis Mārtiņš Daugavietis. (Starpsauciens: “Oi!”) Arī Latgalē. (Smiekli.) Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 6. grupā 2025. gada 30. martā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta septīto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas). (Starpsauciens: “Kopā braucāt?”) Droši vien kopā braucāt. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2025. gada 16. aprīlī.

Raivis Dzintars. (Starpsaucieni: “Ūūū!”) Valsts policijas Rīgas reģiona Kārtības policijas pārvaldes Atļauju sistēmas nodaļā 2025. gada 5. martā pieņemts lēmumu par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ieroču aprites likuma 98. panta trešo daļu (par šaujamieroča, salūtieroča (akustiskā ieroča), lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas, šāviena trokšņa slāpētāja (klusinātāja) vai šaujamieroča vai salūtieroča (akustiskā ieroča) munīcijas vai munīcijas sastāvdaļas aprites noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījusi persona, kurai ir attiecīgā ieroču atļauja). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2025. gada 22. martā. Es paskaidrošu, lai jūs visi zinātu. Kādreiz raķešu pistoles nebija jāreģistrē, bet šobrīd gan raķešu pistoles, gan visas salūtu ierīces ir jāreģistrē. Tā ka to lieciet aiz auss.

Juris Jakovins. Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļā 2025. gada 10. janvārī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ārstniecības likuma 87. pantu (par darbnespējas lapas izsniegšanas un anulēšanas kārtības neievērošanu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2025. gada 29. janvārī.

Inese Kalniņa. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas biroja 2. nodaļā 2025. gada 5. februārī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 64. panta otro daļu (par braukšanu bez iedegtām noteiktām ārējām apgaismes ierīcēm diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2025. gada 22. februārī. Īstenībā jau varēja izteikt brīdinājumu, nebija jau tik traki. (Smiekli.)

Māris Kučinskis. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 10. grupā 2025. gada 22. martā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta vienpadsmito daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas). (Starpsaucieni: “Ooo!”) Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2025. gada 5. aprīlī.

Valdis Maslovskis. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 1. grupā 2025. gada 3. aprīlī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta deviņpadsmito daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 51 kilometra stundā līdz 60 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas). (Starpsaucieni: “Ooo!” Starpsauciens.) Piemērots naudas sods un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums uz 3 mēnešiem. Lēmums stājies spēkā 2025. gada 24. aprīlī.

Edvards Smiltēns. (Starpsauciens: “Ūūū!”) Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Pierīgas Ziemeļu iecirkņa Izmeklēšanas nodaļā 2025. gada 21. janvārī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ieroču aprites likuma 98. panta pirmo daļu (par gāzes ieroča un signālieroča vai tā munīcijas aprites noteikumu pārkāpšanu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2025. gada 7. februārī.

Viesturs Zariņš. Jā, Viesturs Zariņš? Es domāju, kurš ir Viesturs Zariņš? Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Ziemeļvidzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 2. grupā 2024. gada 14. decembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta septīto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2025. gada 7. janvārī.

Komisijas vārdā vēršu uzmanību, ka “sniedzamajā informācijā netiek sniegtas ziņas par Saeimas deputātu administratīvajiem pārkāpumiem, kuriem piemēroti sodi saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļu “Administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās””.

Draugi, tā kā mums visiem priekšā ir Līgo svētki, atgādinu par drošo braukšanu. Ir jauna reklāma par to, ka izgulies un brauc... Un sekojam līdzi arī visiem, kas jums ir blakām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Zivtiņam par paziņojuma nolasīšanu.

___

Godātie kolēģi! Nākamā mūsu darba kārtībā ir lēmuma projekta izskatīšana.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotais lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 840/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025. gada 10. septembrim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtības sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputātu Ata Labuča, Alīnas Gendeles, Ainara Latkovska, Ingrīdas Circenes, Mārtiņa Daģa, Irmas Kalniņas, Jāņa Patmalnieka, Mārtiņa Felsa, Uģa Rotberga un Edmunda Jurēvica iesniegtais lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edmunda Jurēvica atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputātu Ata Labuča, Ingrīdas Circenes, Ainara Latkovska, Mārtiņa Daģa, Jāņa Patmalnieka, Irmas Kalniņas, Alīnas Gendeles, Mārtiņa Felsa, Uģa Rotberga un Edmunda Jurēvica iesniegtais lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edmunda Jurēvica ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Deputātu Jāņa Zariņa, Jāņa Patmalnieka, Zandas Kalniņas-Lukaševicas, Ingrīdas Circenes, Ainara Latkovska, Irmas Kalniņas, Annas Rancānes, Mārtiņa Felsa, Uģa Rotberga, Mārtiņa Daģa un Edmunda Jurēvica iesniegtais lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Zariņa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputātu Jāņa Zariņa, Jāņa Patmalnieka, Ingrīdas Circenes, Zandas Kalniņas-Lukaševicas, Ainara Latkovska, Irmas Kalniņas, Annas Rancānes, Mārtiņa Felsa, Uģa Rotberga, Mārtiņa Daģa un Edmunda Jurēvica iesniegtais lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Zariņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Deputātu Lindas Liepiņas, Edmunda Zivtiņa, Kristapa Krištopana, Maijas Armaņevas, Ričarda Šlesera, Viktorijas Pleškānes, Aleksandra Kiršteina, Mārča Jencīša, Ilzes Stobovas un Didža Šmita iesniegtais lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai”. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai”! (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

Liepiņas kundze, es došu jums vārdu, bet īstenībā jūs mazliet nokavējāt pieteikšanos... bet, lūdzu...

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Šī attieksme ļoti daudz ko pasaka gan par sēdes vadītāju, gan par parlamentu.

Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Vēlos jums pateikt lielu paldies, ka jūs šodien esat atnākusi, esat šeit un esat gatava uzklausīt, ko es, mūsu partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ un arī citi deputāti vēlas jums pateikt.

Vakar vakarā es staigāju un domāju par šo manu šodienas uzrunu jums, Siliņas kundze, par šo demisijas pieprasījumu, kas ir ļoti konkrēts. Šis demisijas pieprasījums ir par vēlēšanu totālu izgāšanos vai izgāšanu. Es arī domāju par to, vai es drīkstu savā stundu garajā uzrunā klusēt... stundu paklusēt un likt jums klausīties klusumu. Ir reizes, kad klusējot var pateikt daudz, daudz vairāk, kad klusējot liec domāt tam, kuram liec klausīties klusumu.

Premjerministres kundze, jums ir laiks domāt, un domāt – tas nav vadīt, domāt nav piedalīties, domāt nav izskatīties, domāt nav arī runāt un domāt nav fotografēties. Domāt ir domāt. Man patiešām gribētos ticēt, ka jums, Siliņas kundze, un jums, kolēģi, ir tāds laiks, kad jūs domājat, kad jūs paliekat ar sevi vienatnē un domājat klusumā, jo domāt drīkst.

Šajā namā būtu ļoti svētīga tāda stundu ilga kolektīva klusēšana un domāšana par to, kas tad īsti notika vēlēšanu naktī. Ja vēl fonā skanētu baznīcas zvani, kā mums te nereti notiek, tad domas varētu nonākt līdz sirds dziļumiem, tās kļūtu daudz skaidrākas un tīrākas, domas, kurās jūs varētu atbildēt paši sev: kas tad īsti notika vēlēšanu naktī?

Projekts “Pašvaldību vēlēšanas” ir ikonisks piemērs tam, kas Latvijā notiek ar gandrīz visām lietām, – neprofesionāla vadība. Vai kāds zina, kur ir Saulītes kundze, vai viņa vispār vēl ir Latvijā? Kronberga kunga darba stils... cik viņam bija darba grupu un čatu?

Premjerministres kundze, man ir jautājums: vai jūs zināt, ka ir ierēdņi, kas uzskata, ka pieņemšanas un nodošanas akts, kas jāparaksta par šīm sistēmām... kas vēl nav parakstīts... ierēdņiem liekas, ka tas ir tikai tāds finansiāls dokuments? Gribētos domāt, ka jūs domājat, ka tā nav. Par visām lietām... par izšķērdību bez bremzēm.

Es gribu pieminēt “Ernst & Young Baltic” piesaistīšanu. Nav skaidrs – kādēļ. Uzpūstais administratīvais resurss it visā, arī tajā, kas attiecas uz vēlēšanām. Valsts digitālās attīstības aģentūrā nodarbināto skaits – pāri par 100 cilvēkiem – arī liek uzdot jautājumu: ko viņi tur dara... ar ko viņi tur nodarbojas?

Valsts iestāžu nespēja savstarpēji sadarboties – ar to mēs arī saskaramies ik dienu. Un tad vēl ir meli un sabiedrības maldināšana. Vakar, klausoties, ko “Latvijas Televīzijā” teica Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs... aizvakar... man kļuva pavisam skumji, jo, izrādās, tā informācija, ko tad, kad bija sākusies vēlēšanu nedēļa... tā informācija, ko mēs saņēmām par to, ka notiek kaut kāda ārēja iejaukšanās vēlēšanu sistēmā, ir izrādījušies klaji meli. Un to “Latvijas Televīzijā” saka Latvijas Valsts prezidents.

Un tas ir – kā mēs dzīvojam. Un vienai lielai daļai tas liekas pieņemami. Slepenība, kas ir tik daudzos jautājumos... slepenība... dažādu līmeņu pieejas valsts noslēpumiem. Slepenībā valsts pārvalde ir sapinusies, un arī tajā ir daļa atbilžu, kāpēc šīs vēlēšanas ir izgāzušās.

Un tad ir nespēja tikt galā ar krīzes situācijām. Man ir jautājums: vai jūs, premjerministres kundze, vispār esat spējīga atpazīt krīzes situāciju? Svētdienas rītā jūs paziņojāt, ka vēlēšanas un to rezultāti ir droši. Bez izmeklēšanas, bez situācijas noskaidrošanas... Viss ir labi, jums vēlēšanu rezultāti der, basta! Un tikai tad, kad otrdien notika jūsu tikšanās ar Valsts prezidentu, sāka ripot galvas. Līdz tam viss bija kārtībā.

Vakar vakarā es domāju: Dievs, dod man pareizos vārdus, ko jums šodien sacīt! Un tad es atnācu mājās, ieslēdzu televizoru, un tur jūs sarunājāties ar “Latvijas Televīzijas” žurnālisti Aneti Bērtuli. Un tie vārdi, ko es jautāju, atnāca tajā jūsu sarunā. Noklausoties jūsu teikto, man ir divas lietas, ko es vēlētos jums sacīt.

Jūs varētu iet strādāt cirkā par iluzionisti, kura no cepures velk ārā trusīti. Tieši tā izskatījās jūsu piedāvājums par algu iesaldēšanu. Jūsu piedāvājums izskatījās lēts. Un tas ir lēts. Vai tiešām jums šķiet, ka tādā veidā jūs nopirksiet cilvēku labklājību? Vai tādā veidā jūs nopirksiet cilvēkus, kuri ir neapmierināti ne tikai ar vēlēšanu rezultātiem, bet arī ar jums kā premjeri un ar visu Jaunās VIENOTĪBAS vadīto valdību kopumā?

Un otra lieta – skatoties šo interviju... Tā man atsauca atmiņā interviju laikrakstam “Diena”, kurā jūs sacījāt, ka šobrīd pie apvāršņa neredzat nevienu spēcīgu konkurentu sev. Es skatījos uz jums abām, un man šķita, ka Anete Bērtule ir labāka.

Ja jau es pieminēju interviju laikrakstam “Diena”, tad citstarp jūs šajā intervijā aizpļāpājāties līdz tam, ka jūs strādājat, lai Šlesers neizveidotu koalīciju Rīgas domē. Un es gribu jums prasīt: visus darbus padarījāt? Un kuri tad īsti bija tie darbi, pie kuriem jūs kā premjere pielikāt savu roku? Gribētos zināt (Starpsauciens.)... tā bija tikai vēlēšanu... tās nakts šausmas... vai arī Jaunās VIENOTĪBAS taustekļi izplatās kaut kur daudz dziļāk?

Ir bijuši vairāki jūsu demisijas pieprasījumi, un jūs metodiski neesat nākusi, koķetējot, ka jūs taču netaisāties piedalīties Šlesera priekšvēlēšanu kampaņā. Un man jūs ir jāapbēdina šodien, ka arī tagad, ja seko jūsu domu gājienam, jūs piedalāties mūsu vēlēšanu kampaņā, jo mēs savu kampaņu uz Saeimas vēlēšanām, kas notiks nākamgad, uzsākām naktī, kad jūs nozagāt vēlēšanas.

Jūs varat ņirgt par Šleseru, jūs varat ņirgt par partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atbalstītājiem, jūs varat ņirgt par protestiem, jūs varat ņirgt par cilvēkiem, jo īpaši – par cilvēkiem, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda. Jūs varat turpināt ņirgt, bet mēs turpināsim aicināt cilvēkus protestēt – 1 cilvēku, 2 cilvēkus, 10, 50, 100 vai 1000 cilvēkus, bet cilvēkus.

Un nobeidzot. Jūs mēdzat teikt, ka jums visi Latvijas cilvēki ir svarīgi, tad atnāciet un pasakiet to 28. jūnijā pie Brīvības pieminekļa tiem cilvēkiem, kas tur būs un kuri gaida jūsu demisiju par to, kas notika vēlēšanu naktī.

Es aicinu atbalstīt šo demisijas pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Mūsu valstī ir divas cilvēku grupas: vieniem naudas vienmēr pietrūkst, bet otriem naudas ir tik daudz kā nekad.

Pirms pāris dienām “airBaltic” paziņoja, ka viņiem pietrūkst 250 miljonu. Tātad kovida laikā no 2020. līdz 2022. gadam valsts “airBaltic” ieguldīja 340 miljonus eiro, un tie pazuda kā caurā mucā. 2024. gada augustā valdība nolēma samazināt “airBaltic” pamatkapitālu par 571 miljonu eiro, būtībā norakstot 570 miljonus eiro. Un tagad “airBaltic” padomes priekšsēdētājs paziņo, ka viņiem vajag vēl 250 miljonus. Un ziniet, es arī nešaubos, ka Siliņas valdība izdarīs visu, lai “airBaltic” šos miljonus dabūtu. Kamēr izglītībai un medicīnai 2,5 miljoni ir summas, kas vienmēr pietrūkst gan tur, gan tur, tikmēr “airBaltic” ar vieglu roku tiek iegrūsti 250 miljoni. Un tas ir Siliņas kundzes iepriekšējais priekšnieks, kas izcēlās ar frāzi “mums naudas ir tik daudz kā nekad”, un arī tad nabaga cilvēki smējās vēderus turēdami, jo viņiem naudas nav, bet naudas ir tik daudz kā nekad, tikai ne tautai. Tas raksturo Jauno VIENOTĪBU un Jaunās VIENOTĪBAS valdību. Vienā vietā no nabadzības krīt betons no sienām slimnīcā, un tas ir Latvijas Onkoloģijas centrs, kur lustras karājas vienā vadā, bet tur tomēr tiek cilvēki operēti, smagi slimi cilvēki tiek operēti, un betons krīt no sienām nost, tikmēr otrā vietā pērk parādes zobenus par miljonu. Vienā vietā aizveras skolas naudas trūkuma dēļ, bet otrā vietā iedzen “zelta” pāli Daugavā.

Ja tos simtus miljonu, kuri bezsaimnieciskuma un, iespējams, afēru dēļ tiek nolaisti podā, tērētu sabiedrībai labākajā un vajadzīgākajā veidā, iespējams, nevajadzētu slēgt skolas un likvidēt ātrās palīdzības brigādes.

Nē, “airBaltic” un “Rail Baltica” tēriņi nav Latvijas sabiedrības prioritāte. Bet tie ir Siliņas valdības prioritāte. Es domāju, ka mums ir nepieciešama valdība, kuras prioritātes sakrīt ar sabiedrības prioritātēm. Tāpēc Siliņas demisija ir skaidra un loģiska prasība nevis politisku spēļu dēļ, bet konkrētu smagu iemeslu dēļ, kas liecina par sistemātisku nekompetenci, politisku bezatbildību un sabiedrības interešu ignorēšanu. “airBaltic”, “Rail Baltica”, nesen notikušais šokējošais bardaks ar pašvaldību vēlēšanām – katrs jau no tā ir pietiekams iemesls, lai demokrātiskā valstī valdība būtu demisionējusi, uzņemoties atbildību par nespēju risināt šos jautājumus. Valsts aviokompānija šobrīd rēķinās ar simtiem miljonu eiro papildu ieguldījumu, neskatoties uz gadiem ilgiem zaudējumiem, izsaimniekotiem resursiem un publisko naudu, kas tiek ieguldīta bez jebkādas skaidrības par atdevi. Šī ir situācija, ko valdība ir nevis pārņēmusi kontrolē, bet atstājusi pilnīgā pašplūsmā ar tukšiem solījumiem par IPO un nākotnes investoriem. Kur ir rezultāti? Kur ir atbildība? Šie zaudējumi nav nejaušība. Tie ir tiešas valdības rīcības sekas, un tā ir valdība, kas ir premjerministres atbildība. Neviens no mums nevar iedomāties, ka privātā uzņēmumā šāds valdes loceklis vēl atrastos amatā. Bet valsts pārvaldē tā ir norma.

“Rail Baltica” projekts jau sen ir pārvērties par naudas kapsētu, kurā valsts iedzīvotājiem tiek uzspiesti “zelta” pāļi, nākotnes vīzijas, bet vienlaikus katrs cents tiek aprakts zem dārgiem lozungiem. Kurš atbild par to, ka šis projekts ir zaudējis kontroli pār izmaksām, termiņiem un sabiedrisko uzticību? Un premjerministre pati ir atzinusi, ka tiešām viss šis ir ļoti sarežģīti. Bet kāpēc tad mums ir vajadzīga premjerministre, kura tikai konstatē faktu, bet nerisina krīzes? Premjerministre solīja, ka personiski uzņemsies atbildību par “Rail Baltica”. Kur ir šī atbildība? Gadsimta megaprojekts ir pilnīga izgāšanās, bet izgāšanās, par ko dārgi maksā ikviens no mūsu sabiedrības cilvēkiem.

Protams, īpaši satraucoša ir arī iespējamā iejaukšanās vēlēšanu procesā. Ir pietiekami daudz signālu, ka tika izmantoti valsts resursi, politiskie sakari, lai ietekmētu pašvaldību... rezultātus Rīgā ar vienu vienīgu mērķi – nepieļaut konkrēta politiskā spēka pārstāvja, šajā gadījumā Aināra Šlesera, kļūšanu par Rīgas mēru. (Starpsauciens.) Ko Siliņa deklarēja par politisko mērķi? Ar kādiem līdzekļiem šis mērķis tika sasniegts? Vai tie bija tiesiski līdzekļi? Pat ja kādam tas šķiet politiski pareizi, tas nav attaisnojums demokrātijas graušanai. Šāda rīcība, pat ja tiek pierādīta, ir ne tikai tieša demokrātisko principu graušana un iejaukšanās vēlēšanu brīvībā, tas ir likumpārkāpums. Vai tas tiks pierādīts, skatoties uz to varas monopolu, kas šobrīd valda? Šaubos.

Taču premjerministre Siliņa šobrīd ne bauda uzticību sabiedrībā, ne arī parāda acīmredzamas spējas kontrolēt procesus un drosmi uzņemties politisko atbildību par haosu, kas šobrīd valda valstī. Ja vēl pie tā pieskaitām augsto inflāciju, stagnējošo ekonomiku un rekordzemo uzticēšanos valdībai, tad jautājums vairs nav, vai viņai būtu jāaiziet, bet gan – kāpēc viņa joprojām ir amatā?

Cienījamie kolēģi, premjera amats nav cilvēkiem sāpīgu eksperimentu vieta par valsts naudu. Latvijai ir vajadzīga valdība, kas pārvalda valsti labākajā veidā, nevis piesedz afēras; kas risina cilvēkiem vajadzīgus jautājumus, nevis runā ģeopolitiskas mantras; kas ir atbildīga vispirms savas sabiedrības priekšā un tad – citas.

Pirms kāda laika arī prezidents aicināja premjeri saņemties, premjere izsludināja “4  4 uzrāviena” plānu. Šis uzrāviens jau gan ir noslāpis. Un tagad premjere aicina ministrus saņemties. Bet varbūt tad visi saņemieties vienreiz un aizejiet, demisionējiet!

Tāpēc aicinu visus deputātus neatkarīgi no frakcijas piederības atbalstīt aicinājumu uz premjerministres Evikas Siliņas demisiju un beidzot sākt nopietnu valsts pārvaldes atjaunošanu, nevis sabiedrības maldināšanu. Pietiek tukšu runu un milzu tēriņu Latvijas cilvēkiem nevajadzīgām lietām!

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamajai vārds deputātei Maijai Armaņevai.

M. Armaņeva (LPV).

Dārgie kolēģi! Premjerministre! Šodien tika publicēta jaunākā SKDS aptauja ar datiem, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju vēlētos jaunu valdību. Piemēram, premjerministri Eviku Siliņu neatbalsta 54,3 procenti no respondentiem, un viņi sagaida jaunu valdību.

Es šodien stāvu jūsu priekšā, pārstāvot tieši to sabiedrības daļu, kuri ir noguruši – noguruši no tukšiem solījumiem, no vārdiem bez darbiem, no nolaidības, kurai neseko atbildība. Premjerministre solīja restartu, solīja jaunu sākumu, bet – kur tas ir? Kur ir tā gaisma tuneļa galā, ko Latvijas tauta gaida jau tik ilgi? Salīdzināšu ar saprotamu piemēru, jā, varbūt banālu, bet, ja dators ir inficēts ar vīrusu, to var restartēt kaut simt reižu, tas nekļūs ne ātrāks, ne labāks, vīruss turpinās inficēt vēl tālāk.

Premjerministre nomainīja četrus ministrus, bet vai tauta to sajuta? Vai ģimene ar diviem bērniem, kurai apkures rēķins ziemā pārsniedza 400 eiro un vairāk, sajuta jebkādu atvieglojumu? Un tikmēr cenas turpina augt gan veikalos, gan aptiekās, gan par komunālajiem pakalpojumiem. Uzrāviens, protams, ir, tas ir cenu uzrāviens un neizpildītu solījumu uzrāviens, bet ne uzticības vai labklājības uzrāviens, kā mēs to gaidām. Šai valdībai ir paveicies, ka Latvijas tauta ir diezgan pacietīga, tā ir izturējusi grūtības, krīzes, neskaitāmas vilšanās, bet tā nav pelnījusi, ka to gadiem ilgi turpina mocīt ar tām pašām tukšajām runām, nerealizētajām vīzijām un bezgalīgajām darba grupām, kuras nenes rezultātus.

Jā, Evika Siliņa pārņēma stafeti no Kariņa, bet vai tas viņu attālināja no kļūdām? Mūsuprāt, premjerministre turpina attālināties no tautas. Es vēršos pie katra no jums, godātie deputāti! Vai jūs varat, liekot roku uz sirds, ar tīru sirdsapziņu pateikt, ka šī valdība ar esošo premjerministri dara visu iespējamo Latvijas tautas labā? (Starpsauciens: “Jā!”) Nē. Un akcents ir ne tikai uz vārdiem “tautas labā”, bet vārdu “dara”.

Vēlos jums atgādināt, ka mums ir pienākums pret tautu, mums ir pienākums ieklausīties, rīkoties un mainīt to, kas nedarbojas. Latvijas cilvēki gaida nevis solījumus, bet darbus, nevis vīzijas, bet rezultātus, nevis restartu, bet reālas pārmaiņas. Vai jūs to viņiem dosiet vai tomēr atņemsiet? Es aicinu jūs parādīt ne tikai drosmi, bet arī atbildību pret Latvijas tautu.

Aicinu atbalstīt neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Dāmas un kungi! Es neuzskaitīšu visus šos ordeņus, ko Siliņas kundze jau sev pie baltās kleitas ir piespraudusi gan saistībā ar “Rail Baltica”, gan “airBaltic”. Jāpiemin, ka “Rail Baltica” gadījumā igauņi jau piedāvā mums nākt talkā un “airBaltic” gadījumā mēs jau piedāvājam igauņiem un lietuviešiem pārņemt mūsu tā sauktās nacionālās lidsabiedrības aktīvus.

Nākamais budžets noteikti būs smags, un mēs redzam, ka jau šobrīd valdības vadītāja sāk runāt par to, ka būs kaut kas jāgriež, kaut kur būs jātaupa, algas necelsim. Un daudzi cilvēki man tā arī jautā: bet, Juri, ja valdība tagad kristu, vai jūs ar APVIENOTO SARAKSTU ietu valdībā, veidotu to? Protams, es saku: jā, mēs veidotu valdību. Un šie cilvēki ļoti labi saprot, ka nākamajai valdībai, lai kāda tā būtu, būs ļoti smagi lēmumi jāpieņem un gadu pirms Saeimas vēlēšanām, pēc būtības tagad, šos smagos lēmumus pieņemt nav izdevīgi nevienam opozīcijas spēkam.

Bet mums kā parlamentāriešiem, kā cilvēkiem, kurus šeit ir ievēlējuši Latvijas cilvēki, protams, ir jābūt gataviem uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un tos skaidrot.

Tai pašā laikā es jums varu pateikt vienu piemēru par Preiļu novadu. Kādreiz tur vadīja faktiski Jaunā vienotība un noveda pašvaldību līdz tam, ka bija ļoti grūta situācija. Pamainījās ar pašvaldību vēlēšanām situācija, pēdējos četrus gadus bija jāpieņem ļoti smagi lēmumi pašvaldībai un pašvaldības vadībai, kurā nebija Jaunās vienotības. Lielā mērā pašvaldībai šie lēmumi bija jāpieņem tieši tā iemesla dēļ, kā strādā Siliņas kundzes valdība un kā strādāja viņas priekštecis Kariņa kungs, un vietējie Jaunās vienotības atbalstītāji skaļi kritizēja pašvaldības lēmumus. Šobrīd šie Jaunās vienotības atbalstītāji un skaļie kliedzēji Preiļu novadā ir ieguvuši vairākumu ar tukšiem, piedodiet, solījumiem. Vai tā bija atbildīga rīcība pašvaldības iedzīvotāju priekšā, rādīs, protams, laiks, un sabiedrība redzēs, kuri ir patiešām atbildīgu lēmumu pieņēmēji un kuri ir tikai skaļu lozungu teicēji.

Es aicinu koalīcijas deputātus saprast, ka tieši jūs esat līdzatbildīgi par to, kā strādā Siliņas kundzes valdība, kurā ir nomainījušies nu jau četri ministri. Sākumā bija triju ministru rotācija, varbūt jau esat piemirsuši, – Auguļa kungs, Čakšas kundze, Briškena kungs nomainījās. Valdība sāka strādāt labāk, vai ne? Vai tomēr nē? Jums godīgi pašiem katram sev ir jāatbild, vai jūs nesat līdzatbildību par šo Siliņas kundzes valdību. Kāds varētu teikt, ka opozīcija arī nes atbildību par to. (Starpsauciens.) Mēs nesam atbildību tik daudz, lai šeit nāktu un norādītu (Starpsauciens.) uz neizdarītajiem darbiem. (Starpsauciens.) Un, ja kāds jauns deputāts iedomājas, ka viņš nenes atbildību, esot koalīcijā, un ka viņš var vienkārši no vietas bļaustīties un teikt, ka visi opozīcijas deputāti nes atbildību par koalīcijas... katrā balsojumā, kurā balsojums ir uz 51–52 balsīm, tad tā nav taisnība, cienījamie jaunie deputāti! Jūs šajā, 14., parlamentā nesat pilnu atbildību par to, kā strādā valdība un ko tā nav izdarījusi. Un katrā pieprasījumā, katrā demisijas pieprasījumā opozīcija gana daudzus argumentus jau ir teikusi. Es negribu tos tagad atkārtot. (Starpsaucieni.) Bet jums ir jāsaprot, ka – vēlreiz – jūs nesat atbildību arī ar šo balsojumu, ko jūs tagad... varbūt arī vieglprātīgi domājot, ka – nu, nobalsosim, dosimies vasaras starpsesiju pārtraukumā, nu, līdz septembrim skatīsimies, kas tur būs... Šos dažus mēnešus jūsu akceptētā valdība turpinās nestrādāt tā, kā mums valstī būtu vajadzīgs. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Labvakar, Siliņas kundze! Gala beigās opozīcija savu panāca ar trešo piegājienu. Varēja būt ar vienu reizi. Vienkārši ļoti gribējās jūs redzēt. Ieraudzījām.

Ne mēs jums kaut ko jaunu varam pateikt šobrīd, ne droši vien jūs – mums. Mēs jau visu zinām, ko jūs teiktu, ja kāptu tribīnē. Tāpēc atgādināšu, ka tomēr... tomēr mēs jūs reizēm gribam šeit redzēt, tāpat kā daudzi opozīcijas deputāti grib redzēt ministrus ceturtdienās pulksten 17.00, bet ministriem vienmēr ir milzu aizņemtība. Neatceros, kad pēdējo reizi kāds tiešām uz šejieni būtu atnācis. Manuprāt, tas, ja mēs un jūs redzētu ministrus biežāk klātienē, krietni vien mazinātu spriedzi šajā telpā.

Tāpēc visiem mums, deputātiem, un, protams, arī jums vēlu priecīgus svētkus, pēc tam – saņemties spēkus un strādāt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Kolēģi! Nebiju plānojis nākt runāt un pateikšu, kāpēc es nebiju plānojis. Jo neatbalstu šo demisijas pieprasījumu, un es paskaidrošu, kāpēc. Katru dienu Siliņas kundze strādā – jo ilgāk tas būs, jo mazāk jūs tiksiet ievēlēti nākamajā Saeimā. Padomājiet par to.

Es zinu, ka jūs jau par to domājat. Padomājiet par to!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam otro reizi.

J. Viļums (AS).

Es tikai aicinu tos drosmīgos pogu spaidītājus, kas ir gatavi tikai nospiest pogu... un pēc tam drosmīgi nospiest... tā nedarīt. (Starpsauciens.) Tā nedarīt, jo šis tomēr ir premjera demisijas pieprasījums. Protams, jūs varat arī turpmāk tā darīt... Liepiņa kungs, piemēram. Vienkārši aicinu tā nedarīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas sēdes vadītāja! Ministru prezidentes kundze! Deputāti! Īstenībā šis jautājums, man liekas, tiešām ir vērsts uz nākotni. Ir piedāvājums ātrāk iziet no šībrīža situācijas ar minimāliem zaudējumiem, jo jūs paši zināt, ka esat milzīgu izaicinājumu priekšā, un šī ir reāla iespēja no tā visa izbēgt. Un galvenie uzvarētāji varētu būt zaļzemnieki, kā es redzu, jo jums reitingi krītas ļoti strauji, tātad nepieciešamas straujas izmaiņas. Tātad – ko mēs piedāvājam?

Skaidrs ir viens... kāpēc nekā nebūs un nekas neizmainīsies. Tāpēc, ka... pieņemsim, Sabiedrības integrācijas fonds vai Mediju atbalsta fonds, kur ir 60 miljoni... jūs nevarat to likvidēt, nu nevarat. To jūs nevarat izdarīt! Jūs esat tā saauguši kopā ar ierēdniecību... tas nav iespējams. Ir jāgriež – sāpīgi jāgriež! – un jāskatās, kur to var darīt.

Tāpēc mēs piedāvājam tādu risinājumu... domāju, ka tā ir ļoti laba izeja no situācijas... lai savestu kārtībā... lai mēs domātu valstiski. Es piekrītu Jurim par to, ka šobrīd nepopulārie lēmumi... jebkura partija, kas šobrīd nāktu pie varas, pārņemtu valsts vadību... būtu ļoti daudz nepopulāru lēmumu, ar kuriem, tā teikt, nebūtu viegli tikt galā, bet ir jādara, bez tiem nekā nebūs.

Līdz ar to... tiešām ļoti nopietni padomājiet, zaļzemnieki, par savu šībrīža pozīciju. Vai tomēr nevajadzētu atbalstīt šo demisijas pieprasījumu? Es jums kā blakussēdētājiem lūdzu. (Starpsaucieni.) Jā, ugunsdzēsības likumu es varbūt arī atbalstīšu... bet tā pamatdoma (ceru, ka jūs mani sapratāt) – par to, ka izejam ārā no šīs situācijas. Situācija nav diez ko laba, mēs saprotam, ka ir daudz darāmā un ir lietas, ko jūs nevarat izdarīt, vienkārši nevarat izdarīt. Ne jau tāpēc, ka jūs negribat to darīt. Jūs nevarat to izdarīt. Bet jaunie, kas nāks vietā, to izdarīs apmēram trīs mēnešu laikā. Tā ir tā starpība. (Starpsaucieni. Ūjināšana.)

Nē, nē, pagaidiet! Jūs nesapratāt. Uzreiz var redzēt – tie, kas ūjina, nav strādājuši valsts pārvaldē vai vēl kaut kur... vai nav vadījuši lielus kolektīvus. Nav ko smieties, ja?

Iesaku padomāt par pārmaiņām valsts pārvaldē. Es runāju par to, ka ir būtiski jāsamazina – no 30 līdz varbūt pat 50 procentiem – ierēdņu skaits, kurš ir jāintegrē darba tirgū, un mēs iegūtu apmēram līdz pat trīs miljardiem valsts budžetā. Tie nav mani aprēķini, tie ir pamatoti aprēķini. Tāpēc es iesaku padomāt... un padomāt par tālejošākām politiskajām sekām. (Starpsauciens.)

Gatis Liepiņš nāks tomēr runāt? (Starpsauciens: “Es tev prasu, kurās...?”) Varbūt uz “jūs” labāk. (Starpsauciens: “Nesarunājies ar zāli!”) Uz “jūs” varbūt labāk. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, nesarunājieties ar zāli.

E. Zivtiņš. Labi, kolēģi, lirika...

Gribu aicināt pārdomāt... izdarīt pārdomātu lēmumu un atbrīvot no šī smagā sloga Eviku Siliņu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie deputāti, deputātes, klātesošie! Protams, kritizēt no malas noteikti ir vienkāršāk, un tāds, protams, ir opozīcijas uzdevums. Es saprotu, ka uzņemties atbildību un risināt sarežģītas situācijas ne vienmēr ir vienkārši.

Es arī piedodu jums, Liepiņas kundze, ka jūs nezināt, ka Centrālās vēlēšanu komisijas atbildībā... ir tieši Saeimas deputātu atbildība. Bet es to jums tiešām piedodu, arī neturu uz jums ļaunu prātu (Starpsauciens.), ka jūs gribējāt pateikt, ka pie visa ir vainīga valdības vadītāja.

Kopš pirmās dienas koalīcijā strādājam ne vienkāršos apstākļos. Ģeopolitiski situācija nav vienkārša arī Eiropā. NATO samita priekšvakarā mums visiem ir jāspēj vienoties par to, ka nākamajos gados tērēsim 5 procentus no mūsu IKP drošībai, par kuru šobrīd notiek sarunas visā NATO kontekstā. Mēs esam spējuši pieņemt nozīmīgus lēmumus, esam spējuši valdībā konceptuāli vienoties, ka virzāmies uz 5 procentiem.

Šajā nedēļā esam papildinājuši mūsu NATO spējas... ar lēmumiem, kas paredz, ka iegādāsimies kaujas mašīnas un papildināsim mūsu profesionālā dienesta karavīru skaitu par 500 karavīriem jau šajā gadā. Tātad mūsu profesionālajā dienestā turpmāk būs jau 8000 karavīru, kas mācēs rīkoties ar NATO jaunajām kaujas spējām un būs tie, kas apmācīs jaunos valsts aizsardzības dienesta karavīrus. Mums faktiski jau nākamajā gadā aizsardzības budžets būs 4,35 procenti no IKP. Varat spriest... kritizēt valdību, bet tas ir lēmums, ko esam pieņēmuši.

Turpinās darbs pie izdevumu samazināšanas. Un man nav skaidrs, kā ar tādu naidu var runāt par ierēdņiem, par cilvēkiem, kas ir Latvijas pilsoņi, kuriem ir ģimenes, bērni, par cilvēkiem, kas strādā šajā darbā... kā par lietām. Mani tas fascinē, jo tie ir arī diplomāti, kas tajā brīdī, kad jums pazūd ārzemēs pase vai jūs nevarat atgriezties (līdzīgi kā tagad daudzi cilvēki Jeruzalemē), kārto jūsu dokumentus, palīdz grūtās situācijās. Tie ir cilvēki, kas strādā, meklē iespējas, lai mums būtu finansējums... kaut vai patvertnēm.

Mēs esam atraduši Eiropas finansējumu 20 miljonu apmērā, lai varētu ierīkot patvertnes. Jau šobrīd ir atzīmētas... pašvaldībām ir izdalītas zīmes tām vietām, kuras apsekojis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un kur var patverties. Un uz mums mūsu kaimiņi skatās, jā, ar nelielu skaudību, ka mēs esam atraduši gana lielu finansējumu drošībai.

Manas prioritātes ir skaidras – drošība, ekonomiskā attīstība, atbalsts ģimenēm, izglītota un vesela sabiedrība. Šogad mērķtiecīgi pa ceturkšņiem esam gājuši uz priekšu ar “4 × 4” prioritātēm.

No 1. jūlija drošības jomā, kā tika solīts, darbu sāk Krīzes vadības centrs. Paldies deputātiem par likuma pieņemšanu Saeimā.

Ir ieviests zaļais koridors militārajā ražošanā, un šonedēļ, kā jau teicu, pieņēmām lēmumu par NATO spēju stiprināšanu. Vairs neatkārtošu par kaujas mašīnām.

Mēs apstiprinājām papildu finansējumu atbalstam ģimenēm reģionos hipotekāro kredītu iegūšanai zemākas īres mājokļiem, lai zemas īres mājokļi būtu pieejamāki visā Latvijā. Pašvaldības iesaistās šajā programmā. Paldies ekonomikas ministram, kas ir atdzīvinājis šo programmu, pateicoties arī “Altum” atbalstam.

Mēs ejam uz priekšu ar atbalstu ģimenēm un esam vienojušies, ka demogrāfiskās politikas attīstības plāns, kas principā jau ir izstrādāts, 1. jūlijā tiks izskatīts Demogrāfisko lietu padomē. Jau šonedēļ piešķīrām papildu atbalstu audžuģimenēm, jo mūsu labklājības ministrs rūpējas, lai stiprinātu tās ģimenes, kuras ir gatavas bērnus, kuriem nav ģimenes, uzņemt savā paspārnē, rūpēties par viņiem, sniegt pakalpojumus, tāpēc valdība tam piešķīra papildu finansējumu.

Kā solīts, “4  4” programmā esam piešķīruši... atraduši papildu finansējumu, lai šogad uzsāktu modeli “Programma skolā”, atbalstot... un sagatavojot atbalsta personālu, lai viņi var sākt strādāt skolā jau no 1. septembra... un nākamajā gadā – pilnā apmērā.

Runājot par ekonomisko izaugsmi... kā bija solīts “4  4” plānā... darbu ir sācis Mākslīgā intelekta centrs. Ir pieņemts jauns regulējums krājaizdevu sabiedrībām, lai paplašinātu finansēšanu reģionos, un ir vienkāršota pārkreditēšanās fiziskajām personām. Labā ziņa – jā, pirmo reizi kopš 2008., 2009. gada finanšu krīzes mums beidzot ir palielinājies kreditēšanas apjoms, tātad ir gan lielāka iespēja finansēt hipotekāro kredītu fiziskajām personām, gan finansējums ir pieejams arī uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka virziens, kādā esam strādājuši, ir izrādījies pareizs. To apliecina pēdējo divu gadu Latvijas Bankas statistikas dati.

Investīciju apjoms caur LIAA ir pieaudzis par 20 procentiem. Lai kā gribētos kritizēt valdību, interese par Latviju tiešām ir arvien lielāka. Latvijas investīciju vides indekss Ārvalstu investoru padomes Latvijā novērtējumā no 1,9 procentpunktiem iepriekšējos gados ir pieaudzis līdz 3 (piecu punktu skalā). Tas nozīmē, ka tieši šīs valdības laikā ārvalstu investoru novērtējums ir uzlabojies.

Par birokrātiju. Esam Saeimai nodevuši vairākus likumprojektus, un, paldies, jūs esat jau pieņēmuši to, kas paredz, ka turpmāk mājas varēs siltināt daudz vienkāršākā veidā – kopīpašniekiem par to vienojoties. Tas bija gana radošs veids. Skatīsimies, kā tas tiks ieviests dzīvē.

Šobrīd Tieslietu ministrija un Ekonomikas ministrija kopā strādā pie jauniem digitālajiem risinājumiem. Cilvēkiem vai uzņēmumiem nebūs vairs jāiet uz trīs dažādām iestādēm reģistrēt būvniecības uzsākšanu, to varēs izdarīt vienā iestādē – tieši tā, kā bijām solījuši. Arī likumprojekts par ietekmes uz vidi novērtējuma vienkāršošanu ir nodots Saeimai. Ceru, ka rudenī galīgajā lasījumā tiks izskatīti grozījumi Būvniecības likumā. Tātad īpašnieki vienkāršotākā veidā varēs attīstīt investīcijas Latvijā... būvēt, attīstīt projektus... nebūs vairs jāpaļaujas uz šādu birokrātisko procesu, kas paņēma daudz laika, naudas un arī resursu.

Līdz šim no ministrijām ir saņemti apmēram 190 dažādi priekšlikumi par tēriņu mazināšanu vairāk nekā 75 miljonu eiro apmērā. Tas ir virziens... kur mēs gribam atrast finansējumu, kas nepieciešams atbalstam ģimenēm, demogrāfijai un izglītībai. Mēs ejam uz priekšu ar šo mērķi un turpināsim strādāt, jo minimums ir 150 miljoni, kas būtu jāatrod publiskajā valsts pārvaldē, lai trijos gados mēs rastu ietaupījumu 450 miljonu apmērā, ko varētu novirzīt prioritātēm – atbalstam ģimenēm, izglītībai un citām svarīgām lietām, tai skaitā veselībai.

Par vēlēšanām. Par tām, es saprotu, ir ļoti daudz emociju. Izmantojot šo tribīni, gribu vēlreiz pateikt lielu paldies mūsu iedzīvotājiem, vēlētājiem, paldies arī deputātiem, ka aicinājāt iedzīvotājus iet vēlēt. Vēlēšanas ir mūsu demokrātijas pamats, un tas, protams, nedrīkst būt eksperiments. Ceru, ka nākamajā reizē Saeimas deputāti uzņemsies atbildību par Centrālo vēlēšanu komisiju, kurā katrai no ievēlētajām frakcijām ir savs pārstāvis, un valdība varēs darīt savu darbu un rūpēties par tehnisko nodrošinājumu.

Protams, nav pieņemami, ka tehniskās ķibeles aizēnoja vēlēšanu nakti. Manuprāt, ir jāizdara viss nepieciešamais bez tā, ka ir atkāpusies Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja un ir jauns Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs, pagaidām no amata ir atstādināts Valsts digitālās attīstības aģentūras vadītājs un notiek izmeklēšana. Vēlreiz varu teikt, ka uzskatu – arī tām kompānijām, kas piegādāja šo pakalpojumu, bet nespēja to izpildīt pienācīgā kvalitātē, ir jāsamaksā un jāsaņem sods, ne tikai fiziski jāsamaksā, bet jānovērš nepilnības, ja Saeima, kas atbild par vēlēšanu likumu, izlems turpmāk lietot šādu balsu skenēšanu... elektronisko skaitīšanas metodi. Es viennozīmīgi no atbildīgajiem prasīšu atbildību. (Starpsauciens.)

Man ir ļoti žēl, ka Centrālās vēlēšanu komisijas publisko attiecību speciālists paziņoja par ārēju iejaukšanos vēlēšanās, kas absolūti neatbilda patiesībai. Tajā dienā es uzreiz sazinājos ar Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju un prasīju, kāpēc viņi tā dara, kāpēc izplata nepatiesu un nepārbaudītu informāciju. Man ir tiesības uzdot jautājumus. (Dep. J. Viļums: “Mums arī!”) Uzdevu jautājumus, tieši tāpat kā jūs, Viļuma kungs. (Starpsaucieni.)

Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka šai neatkarīgajai Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājai bija iespēja strādāt kopā ar grupu, kas izveidota Valsts kancelejā pēc mana uzdevuma un kuru vadīja Valsts kancelejas vadītājs, kas atbildēja tieši par ārējiem drošības apdraudējumiem. Vēršoties pie šīs grupas, bija pilnīgi skaidrs, ka informācija nav pārbaudīta un neatbilst patiesībai. Ja Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja būtu izmantojusi šīs grupas izveidotos algoritmus (gadījumā, ja kaut kas vēlēšanās nav kārtībā ar drošību), tad varētu īstenot plānu B.

Par “airBaltic”. Uzņēmums “airBaltic” ir Latvijai stratēģiski svarīgs jau ilgāk nekā... 20 gadus... manuprāt, “airBaltic” strādā ilgāk. Mums ir svarīgi, ka ir savienojamība, darba vietas, ekonomiskais pienesums. Jā, Baltijas valstu kolēģi atteicās... likvidēja savas nacionālās aviokompānijas, ne Igaunijā, ne Lietuvā nav pasažieru aviokompāniju.

Esmu uzrunājusi politiskajā līmenī pārējās Baltijas valstis, un satiksmes ministrs turpina darbu. Mēs valdībā lēmām, ka uzrunājam pārējās Baltijas valstis, jo saprotam, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā un ne tikai... atrodoties ģeogrāfiski tur, kur mēs atrodamies... ir ļoti svarīgi, ka mums ir savienojamība... gadījumā, ja mūsu iedzīvotāji ir iestrēguši Izraēlā, mums ir nacionālā aviokompānija, kas ir gatava brīdī, kad ir nepieciešama palīdzība, doties un Latvijas iedzīvotājus atvest atpakaļ uz mājām.

Mums ir svarīgi, ka šī aviokompānija ir veiksmīga, lai gan ceļas degvielas cenas, ir dolāra un eiro valūtas svārstības. Eiropā pieaug zaļās prasības, un aug arī izmaksas. Un tas nav nejauši, ka šai aviokompānijai vēl ir iespējams darboties, jo valdība ir konsekventi sekojusi līdzi un atbalstījusi tajos brīžos, kad tas ir nepieciešams, nepārkāpjot Eiropas Komisijas nosacījumus par to, cik liels var būt valsts atbalsts.

Šobrīd “airBaltic” pārvaldība, manuprāt, ir uzlabota. Ir atkāpusies iepriekšējā padome, jaunā padome ir atbrīvojusi no amata valdes vadītāju, valdei vismaz par 40 procentiem ir samazināts atalgojums, ir samazinātas izmaksas, un ir izsludināts jauns konkurss uz valdes vadītāja amatu. Ir noteikti jauni stratēģiskie mērķi, un valdība tos ir apstiprinājusi, un tas samazina iespēju izdot finanses patiešām neplānotām idejām, ko mēs kā juristi saucam par greznuma idejām, kas nav pirmā nepieciešamība. Valsts kā akcionārs ir bijis prasīgs, bet noteikti varēja būt vēl prasīgāks. Es piekrītu tam, ka mēs nevaram politiski pārvaldīt kapitālsabiedrības, bet atbildību mēs nesam politiski.

Līdz ar to “airBaltic” noteikti vienmēr būs ļoti sarežģītā attiecību struktūrā starp to, ka tā ir valstij piederoša kompānija, bet nu jau 10 procentus... Mēs ceram, ja Vācijas konkurences padomē tiks apstiprināts tas, ka “Lufthansa” tiešām var iegūt 10 procentu daļas no “airBaltic”, tad arī “Lufthansa” būs daļa no mūsu nacionālās aviokompānijas.

Par “Rail Baltica”. “Rail Baltica” projekts arī ir jau vairāk nekā 10 gadus sens stāsts, un tas ir ļoti svarīgs projekts visām Baltijas valstīm, jo mēs nevēlamies, ka mūsu dzelzceļš mūs aizved uz Krieviju vai Baltkrieviju, bet mēs vēlamies, lai mūsu dzelzceļš mūs savieno ar Eiropas ziemeļu daļu un Eiropas rietumu daļu. Tāpēc nav brīnums, ka tik daudz un tik sarežģīti argumenti man jānāk šeit skaidrot, – kāpēc mums ir vajadzīgs savs uzticams un drošs pārvadājumu tīkls, kas var nodrošināt arī NATO kravu pārvietošanos starp trijām Baltijas valstīm, savienojot jaunpienākušās NATO dalībvalstis – Somiju un Zviedriju.

Jā, šis ceļš nav bijis vienkāršs, bet tieši šī valdība nav kautrējusies saukt ciparus, godīgi uzlikt galdā, cik mums izmaksās “Rail Baltica”, un kopīgi likt sabiedrībai diskutēt, ļaut redzēt, ko patiesībā mēs būvējam, samazinot izmaksas, integrējot “Eiropas dzelzceļa līnijas” “Latvijas dzelzceļā”, lai būtu viens pārvaldnieks, lai būtu mazāk papīru un lai samazinātu izmaksas, kas... Jā, neslēpsim, ir viens vārds... Piecu gadu laikā, kad to vadīja Tālis Linkaits, bija ļoti maz informācijas Ministru kabinetā. (Starpsaucieni.)

Tas ir īpaši svarīgi “Rail Baltica” īstenošanā, ka mums ir cilvēki, kas spēj uzņemties atbildību, un arī Saeima vērtē šī projekta virzību uz priekšu. Man žēl, ka Andris Kulbergs atteicās vadīt (Starpsauciens.) šo projektu, kad es viņu aicināju, jo viņš visur prezentē sevi kā ļoti labu šī projekta pārzinātāju. Un mēs visi – visi! –, neskatoties uz to, vai mēs esam pozīcijā vai opozīcijā, esam ievēlēti un atbildam mūsu iedzīvotāju priekšā par to, vai mēs katrs esam izdarījuši visu, kas ir bijis mūsu spēkos, vadoties no saviem talantiem, stiprajām un vājajām pusēm.

Tāpēc es vēlos pateikt paldies tiem deputātiem, kas teica, ka vēlas redzēt Ministru prezidenti šeit biežāk Saeimas sēdēs. Es ļoti labprāt pie jums nāku, bet es noteikti neatbalstīšu politisko partiju priekšvēlēšanu kampaņas. Ja tie būs pamatoti opozīcijas deputātu jautājumi, es labprāt nākšu un uz tiem atbildēšu.

Tā ka – lai jums visiem ir labi Jāņu svētki un lai šī Saeimas sesija atnes labu nospiedumu arī mūsu iedzīvotājiem! Un tad, kad jūs mēdzat lamāt ierēdņus... atcerēsimies – tie ir mūsu iedzīvotāji ar dzīvām ģimenēm, bērniem, un viņi ir mūsu sabiedrības daļa.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Es vēlos atvainoties deputātiem savā ziņā par šo demisijas pieprasījumu, jo – kad noklausās kaut ko šādu, tad ir pavisam traki. Es nebiju domājusi, ka ir tik traki, bet ir traki. Es viņai piezvanīju: nu, ko tu tur dari, kāpēc tu tā dari? Šī ir valsts, šī nav smilšu kaste, kur spēlēties, šī nav smilšu kaste, ko vadīt, šī ir mūsu valsts. Šis, ko jūs tikko dzirdējāt...

Es nezinu, kāpēc Evika Siliņa neizmantoja iespēju paklusēt. Un es tieši runāju savā runā par klusumu. Tas būtu bijis daudz vērtīgāk. Šeit jūs atnācāt, nodemonstrējāt spilgti, ka jūs nepārredzat laukumu, jūs nesaprotat ļoti daudz ko, arī par tām pašām vēlēšanām. Es nesaprotu, ko jūs man tur piedevāt. Bet, ja jūs uzskatāt, ka Saeima par visu ir atbildīga, tad – kāda velna pēc jūs atlaidāt ministri un ko darīja Kronbergs ar tām savām darba grupām? Bet nav vērts iedziļināties, jo man ir pilnīgi skaidrs, ka jums ir problēmas pat ar elementāru lietu sapratni, un tas tikai vēlreiz un vēlreiz apliecina, ka jūs nedrīkstat vadīt Latvijas valdību.

Aicinu atbalstīt demisiju.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Iesniedzēju vārdā vairs nekas nav piebilstams? Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Lindas Liepiņas, Edmunda Zivtiņa, Kristapa Krištopana, Maijas Armaņevas, Ričarda Šlesera, Viktorijas Pleškānes, Aleksandra Kiršteina, Mārča Jencīša, Ilzes Stobovas un Didža Šmita iesniegto lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 50, atturas – nav. Lēmuma projekts ir noraidīts.

___

Godātie kolēģi, līdz ar to esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus, bet ar to sēde vēl nav noslēgusies. Mums ir vēl vairākas lietas.

Un kā pirmā, par ko jūs informēšu, – ir iesniegts jauns deputātu jautājums. (Zālē troksnis.)

Godātie kolēģi, mazliet uzmanības, jo mūsu kolēģi deputāti Ramona Petraviča, Maija Armaņeva, Mārcis Jencītis, Ričards Šlesers un Ilze Stobova ir iesnieguši jautājumu “Par Dzīvojamo telpu īres likumu” ekonomikas ministram Viktoram Valainim, labklājības ministram Reinim Uzulniekam un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram. Jautājums tiek nodots ministriem atbildes sniegšanai.

___

Pirms mēs reģistrējamies, sēdes noslēgumā vēlos jums teikt trīs lietas.

Pirmkārt, paldies par noturību un darbu šodien un visas pavasara sesijas laikā. Paldies gan opozīcijas, gan pozīcijas deputātiem, paldies arī visiem Saeimas darbiniekiem, kas nodrošina Saeimas sēžu norisi un Saeimas ikdienas darbu.

Otrkārt, lai top! Vēlu mums ražīgu vasaru. Daudzi darbi ir izdarāmi gan valdībai, gan šeit, Saeimā, vasaras laikā, tādēļ – lai tā tiešām ir ražīga!

Un noslēgumā – līgo! Vēlu visiem skaisti un skaņi nolīgot, nosvinēt Jāņus, un lai mūsu tautas tradīcijas atjauno spēkus, dod spēkus, iedvesmu un gudrību! Tas patiešām mums visiem ir vajadzīgs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, vēl mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies 17 deputāti: Raimonds Bergmanis, Anda Čakša, Jekaterina Drelinga, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Iļja Ivanovs, Dmitrijs Kovaļenko, Andris Kulbergs, Nataļja Marčenko-Jodko, Linda Matisone, Daiga Mieriņa, Viktorija Pleškāne, Viktors Pučka, Amils Saļimovs, Ilze Stobova, Juris Viļums un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Saeimas šā gada 19. jūnija sēdi un līdz ar to pavasara sesiju pasludinu par slēgtu.

Paldies visiem.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 19.06.25 09:28 Balsojums 1
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Viļa Sruoģa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu (761/Lm14)

Datums: 19.06.25 09:30 Balsojums 2
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Andreja Svilāna 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu (762/Lm14)

Datums: 19.06.25 09:32 Balsojums 3
Par - 71, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Latvijas Dievturu sadraudzes likums (976/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 19.06.25 09:43 Balsojums 4
Par - 45, pret - 32, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (977/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 19.06.25 09:54 Balsojums 5
Par - 66, pret - 15, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Medību likumā (978/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 19.06.25 10:06 Balsojums 6
Par - 37, pret - 1, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Par nodokļu sloga līdzsvarošanu ASV un citu ārvalstu investoriem Latvijā (755/Lm14)

Datums: 19.06.25 10:09 Balsojums 7
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneša Anda Celma atbrīvošanu no tiesneša amata (730/Lm14)

Datums: 19.06.25 10:10 Balsojums 8
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Olitas Blūmfeldes atbrīvošanu no tiesneša amata (731/Lm14)

Datums: 19.06.25 10:11 Balsojums 9
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Zaigas Ceras atbrīvošanu no tiesneša amata (732/Lm14)

Datums: 19.06.25 10:13 Balsojums 10
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Gintas Gitas Kukaines atbrīvošanu no tiesneša amata (733/Lm14)

Datums: 19.06.25 10:14 Balsojums 11
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Skaidrītes Hrebtovas atbrīvošanu no tiesneša amata (734/Lm14)

Datums: 19.06.25 10:15 Balsojums 12
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Sanitas Rūtenbergas atbrīvošanu no tiesneša amata (735/Lm14)

Datums: 19.06.25 10:21 Balsojums 13
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Ingas Bērziņas ievēlēšanu Pieprasījuma komisijā (767/Lm14)

Datums: 19.06.25 10:22 Balsojums 14
Par - 51, pret - 33, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 19.06.25 10:23 Balsojums 15
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 19.06.25 11:55 Balsojums 16
Par - 52, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par uzticības izteikšanu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram (765/Lm14)

Datums: 19.06.25 11:58 Balsojums 17
Par - 84, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Sanitas Uplejas-Jegermanes apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli (752/Lm14)

Datums: 19.06.25 12:05 Balsojums 18
Par - 76, pret - 10, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par Unas Klapkalnes apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli (753/Lm14)

Datums: 19.06.25 12:48 Balsojums 19
Par - 35, pret - 33, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par Ivara Beltes apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli (754/Lm14)

Datums: 19.06.25 12:48 Balsojums 20
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 19.06.25 14:06 Balsojums 21
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Zariņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Jaunā VIENOTĪBA” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (771/Lm14)

Datums: 19.06.25 14:08 Balsojums 22
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Lauras Smukules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (756/Lm14)

Datums: 19.06.25 14:09 Balsojums 23
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Inas Svilānes atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas (757/Lm14)

Datums: 19.06.25 14:10 Balsojums 24
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Daigas Kameņevas ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli (758/Lm14)

Datums: 19.06.25 14:16 Balsojums 25
Par - 78, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Māra Zviedra ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju (759/Lm14)

Datums: 19.06.25 14:18 Balsojums 26
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Jura Jansona atbrīvošanu no tiesībsarga amata (764/Lm14)

Datums: 19.06.25 14:19 Balsojums 27
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Ingas Bērziņas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā (766/Lm14)

Datums: 19.06.25 14:19 Balsojums 28
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ingas Bērziņas apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli (768/Lm14)

Datums: 19.06.25 14:20 Balsojums 29
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Andreja Svilāna ievēlēšanu Juridiskajā komisijā (769/Lm14)

Datums: 19.06.25 14:21 Balsojums 30
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Andreja Svilāna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (770/Lm14)

Datums: 19.06.25 14:38 Balsojums 31
Par - 34, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par iespējamajiem valsts papildus nepieciešamajiem ieguldījumiem AS “AirBaltic” (81/P14)

Datums: 19.06.25 14:50 Balsojums 32
Par - 37, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta rīcību saistībā ar dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” īstenošanu (82/P14)

Datums: 19.06.25 15:03 Balsojums 33
Par - 35, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par situāciju siltumapgādes jomā (83/P14)

Datums: 19.06.25 15:13 Balsojums 34
Par - 34, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par latgaliešu valodas lietojumu sabiedriskajos medijos (84/P14)

Datums: 19.06.25 15:28 Balsojums 35
Par - 38, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 2025. gada pašvaldību vēlēšanu norises slikto organizāciju (85/P14)

Datums: 19.06.25 15:28 Balsojums 36
Reģistrējušies - 86.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 19.06.25 16:24 Balsojums 37
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ukrainas uzaicināšanu NATO (751/Lm14)

Datums: 19.06.25 16:29 Balsojums 38
Par - 71, pret - 4, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (982/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.06.25 16:44 Balsojums 39
Par - 77, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (982/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.06.25 16:44 Balsojums 40
Par - 77, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (982/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.06.25 16:47 Balsojums 41
Par - 75, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ļubļanas–Hāgas Konvenciju par starptautisko sadarbību genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un citu starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā (899/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.06.25 16:49 Balsojums 42
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (961/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.06.25 16:54 Balsojums 43
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču aprites likumā (984/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.06.25 16:56 Balsojums 44
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (904/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.06.25 16:58 Balsojums 45
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā (869/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.06.25 17:00 Balsojums 46
Par - 70, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā (880/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.06.25 17:04 Balsojums 47
Par - 63, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Enerģētikas likumā (930/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.06.25 17:05 Balsojums 48
Par - 68, pret - 11, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (930/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.06.25 17:06 Balsojums 49
Par - 76, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (882/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.06.25 17:09 Balsojums 50
Par - 69, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums (830/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.06.25 17:18 Balsojums 51
Par - 79, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (933/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.06.25 17:20 Balsojums 52
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (773/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.06.25 17:20 Balsojums 53
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (774/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.06.25 17:22 Balsojums 54
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (870/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.06.25 17:28 Balsojums 55
Par - 63, pret - 6, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Transporta enerģijas likums (660/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 17:30 Balsojums 56
Reģistrējušies - 84.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 19.06.25 18:05 Balsojums 57
Par - 30, pret - 28, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Transporta enerģijas likums (660/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 18:11 Balsojums 58
Par - 33, pret - 22, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Transporta enerģijas likums (660/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 18:16 Balsojums 59
Par - 29, pret - 19, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Transporta enerģijas likums (660/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 18:17 Balsojums 60
Par - 30, pret - 21, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Transporta enerģijas likums (660/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 18:23 Balsojums 61
Par - 24, pret - 23, atturas - 28.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.42. Transporta enerģijas likums (660/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 18:28 Balsojums 62
Par - 47, pret - 5, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Transporta enerģijas likums (660/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 18:28 Balsojums 63
Par - 49, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Transporta enerģijas likums (660/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 18:29 Balsojums 64
Par - 40, pret - 0, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu termiņu 26.09. Transporta enerģijas likums (660/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 18:30 Balsojums 65
Par - 41, pret - 0, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu termiņu 26.09.2025. Transporta enerģijas likums (660/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 18:37 Balsojums 66
Par - 18, pret - 27, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (812/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 18:38 Balsojums 67
Par - 58, pret - 12, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (812/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 18:45 Balsojums 68
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (901/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 18:47 Balsojums 69
Par - 72, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (937/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 18:51 Balsojums 70
Par - 70, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums (915/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 18:53 Balsojums 71
Par - 71, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (916/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 18:54 Balsojums 72
Par - 70, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā (917/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 18:55 Balsojums 73
Par - 70, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (918/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 18:56 Balsojums 74
Par - 71, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (919/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 18:57 Balsojums 75
Par - 72, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā (920/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 18:59 Balsojums 76
Par - 72, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā (921/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 19:04 Balsojums 77
Par - 71, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (922/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 19:06 Balsojums 78
Par - 71, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (923/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 19:08 Balsojums 79
Par - 74, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā (924/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 19:12 Balsojums 80
Par - 70, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (965/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.06.25 19:16 Balsojums 81
Par - 23, pret - 27, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums (885/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 19:23 Balsojums 82
Par - 58, pret - 6, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums (885/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 19:28 Balsojums 83
Par - 25, pret - 21, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums (885/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 19:32 Balsojums 84
Par - 20, pret - 24, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums (885/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 19:33 Balsojums 85
Par - 72, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums (885/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 19:35 Balsojums 86
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums (885/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.06.25 19:44 Balsojums 87
Par - 0, pret - 23, atturas - 58.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesībsarga likumā (893/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.06.25 19:45 Balsojums 88
Par - 67, pret - 12, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesībsarga likumā (981/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.06.25 19:48 Balsojums 89
Par - 61, pret - 5, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Latvijas Dievturu sadraudzes likums (976/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.06.25 19:57 Balsojums 90
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr.840/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025. gada 10. septembrim (763/Lm14)

Datums: 19.06.25 19:57 Balsojums 91
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edmunda Jurēvica atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas (772/Lm14)

Datums: 19.06.25 19:58 Balsojums 92
Par - 82, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edmunda Jurēvica ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (773/Lm14)

Datums: 19.06.25 19:59 Balsojums 93
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Zariņa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (774/Lm14)

Datums: 19.06.25 19:59 Balsojums 94
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Zariņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (775/Lm14)

Datums: 19.06.25 20:55 Balsojums 95
Par - 33, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (746/Lm14)

Datums: 19.06.25 20:58 Balsojums 96
Reģistrējušies - 83.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

19.06.2025.

09.00

11.00

14.00

16.00

17.45