Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas divdesmit trešā sēde
2025. gada 11. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi! Sākam Saeimas 2025. gada 4. decembra kārtējo sēdi. Ņemot vērā, ka šīs sēdes darba kārtība netika izskatīta, šodien vispirms skatām 4. decembra kārtējās sēdes, pēc tam – 11. decembra kārtējās sēdes darba kārtību.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. (Zālē troksnis.) Kolēģi, es lūdzu mazliet klusāk!

Iesniegtas piecas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””. Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Muzeju likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums””. Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms 8. darba kārtības punkta – likumprojekta “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Agnese Krasta un Selma Teodora Levrence lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Turpinām izskatīt darba kārtību ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Edmunda Jurēvica, Harija Rokpeļņa, Agneses Krastas un Selmas Teodoras Levrences iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Labrīt, kolēģi! Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Tas nav noslēpums, ka viens no skaļākajiem jautājumiem pēdējā nedēļā, kopš mēs pieņēmām budžetu, ir likums “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”. Reaģējot uz atsevišķiem iebildumiem, satiksmes ministrs kopā ar nozares pārstāvjiem ir vienojušies par dažām korekcijām plānotajās izmaiņās, lai labāk līdzsvarotu dažādās intereses.

Šajā deputātu parakstītajā likumprojektā jūs varat iepazīties ar četriem grozījumiem, par ko mēs vēlamies diskutēt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Pirmkārt, tiek piedāvāts plašāks atbalsts visiem zemniekiem, un turpmāk deviņus mēnešus gadā, tātad no 1. marta līdz 30. novembrim, vinjete nebūs jāiegādājas. Atgādinu, ka līdzšinējais regulējums paredz atbalstu tikai trīs mēnešu garumā. Turklāt ir panākta vienošanās, ka likuma grozījumi attieksies uz visu veidu saimniecībām, tātad lopkopjiem, graudu, dārzeņu, ogu audzētājiem un citiem, reģistrējoties Lauku atbalsta dienestā.

Otrkārt, un šis, iespējams, bija viens no skaļākajiem jautājumiem, satiksmes ministrs un koalīcijas deputāti šajā likumprojektā piedāvā saglabāt nodevas likmes autotransportlīdzekļiem ar pilnu masu no trīs tonnām līdz trīsarpus tonnām. Es redzēju, ka šis bija viens no jautājumiem, par kuriem pēdējās nedēļas laikā tika izplatīts diezgan daudz informācijas, ka šī ir jauna lieta, ko vispār ievieš koalīcija un valdība. (Zālē troksnis.) Es tikai atgādināšu...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

A. Šuvajevs.... ka tas faktiski ir ieviests pirms gandrīz 10 gadiem.

Treškārt, tiek piedāvāts specifisks atbalsts reemigrantu ģimenēm un daudzbērnu ģimenēm, kam pieder autotransports ar pilnu masu no trīs līdz trīsarpus tonnām, piešķirot 50 procentu atlaidi par vienu ģimenes īpašumā esošu kravas auto.

Kolēģi, kopumā es vēlos piebilst, ka šajā jautājumā pēdējās nedēļas laikā varējām redzēt arī mērķtiecīgi izplatītu maldinošu un apmelojošu informāciju par iepriekšējā nedēļā balsoto likumprojektu. Tiešām ceru, ka politiskajās diskusijās spēsim turēties pie faktiem. Es pilnībā respektēju un saprotu, ka var būt atšķirīgi uzskati par to. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mazliet klusāk!

A. Šuvajevs. Var būt atšķirīgi uzskati, vai šādas izmaiņas vispār ir nepieciešamas. Bet aicinu turēties pie faktiem, to godīgas interpretācijas un meklēt labākos risinājumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

___

Ir iesniegtas vēl vienas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Darba kārtībā – sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Lēmuma projekts “Par 22 218 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Tātad izskatīsim šīsdienas sēdē.

Darba kārtībā – patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Par 10 702 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par dzīvnieku tiesībām dzīvot” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauts.

___

Turpinām ar sadaļu “Par likuma otrreizēju caurlūkošanu”.

Darba kārtībā – likums “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, kas ir nodots otrreizējai caurlūkošanai.

Valsts prezidents šā gada 10. decembrī ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimas šā gada 3. decembrī pieņemto likumu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”. Atbildīgā par šo likumu ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam Saeimai ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kā arī datums, kad likums atkārtoti izskatāms Saeimas sēdē.

Mums ir priekšlikumi.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Pirmais bija Šuvajeva kungs.

A. Šuvajevs (PRO).

Labrīt, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Tātad pirmais – Šuvajeva kungs.

A. Šuvajevs. Jā. Tātad, kolēģi, es piedāvāju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 16. decembra pulksten 17.00. Atbilstoši Saeimas kārtības rullim izskatīšana Saeimas sēdē – 15. janvārī.

Sēdes vadītāja. 15. janvāris, ja? Labi. Citu priekšlikumu nav. (Starpsauciens.)

Vēl Zivtiņa kungam ir priekšlikums. Lūdzu! (Starpsauciens.) Nē.

Tātad, kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 16. decembra pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē – 2026. gada 15. janvārī. Deputātiem iebildumu nav. Atbalstīts.

___

Turpinām ar darba kārtības sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Latgales apgabaltiesas tiesneša Andra Vilmaņa atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 2. decembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Latgales apgabaltiesas tiesneša Andra Vilmaņa atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Andris Vilmanis ir bijis Krāslavas rajona tiesas tiesnesis, Latgales apgabaltiesas tiesnesis un šīs tiesas priekšsēdētāja vietnieks.

Saņemtie apbalvojumi – Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības raksts un “sudraba” spalva par būtisku ieguldījumu tieslietu sistēmā un Latvijas tiesību sistēmas attīstībā un darba pienākumu pašaizliedzīgu pildīšanu.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ar 2026. gada 23. janvāri atbrīvot Latgales apgabaltiesas tiesnesi Andri Vilmani no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latgales apgabaltiesas tiesneša Andra Vilmaņa atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Jānis Vitenbergs, Uģis Mitrevics, Edmunds Teirumnieks, Nauris Puntulis, Jānis Grasbergs, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Jurģis Klotiņš, Jānis Dombrava un Artūrs Butāns iesnieguši pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri pārdot Latvijas Sporta muzeja ēku Vecrīgā”.

Vārds motivācijai – deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Labrīt, kolēģi! Šis pieprasījums tapis pēc publiskajā telpā parādījušās informācijas, ka Izglītības un zinātnes ministrija grib pārdot savā īpašumā esošo Latvijas Sporta muzeja ēku Vecrīgā.

Divi aspekti. Viens. Kadastrālā vērtība šim objektam ir ap 300 tūkstošiem. Izskan informācija, ka mērķis ir pārdot aptuveni par 500 tūkstošiem. Tā būtu summa, kādu Izglītības un zinātnes ministrija gribētu iekasēt. Taču neatkarīgie eksperti norāda, ka ēkas patiesā vērtība ir virs miljona, iespējams, vairāki miljoni. Tātad milzīga atšķirība. Mums rodas bažas par to, vai izglītības un zinātnes ministre rīkojas kā gādīga un atbildīga saimniece, vai netiek izšķērdēti valsts līdzekļi.

Otrs. Šāda rīcība, kā tas tiek virzīts – lielā steigā un ar necieņu pret muzeju un tā darbiniekiem –, absolūti nav pieņemama.

Budžeta starplaikā ar kolēģi Butānu bijām aizgājuši līdz šim muzejam, runājām ar darbiniekiem, un viņi atzīst, ka ar viņiem neviens pat nav sazinājies. Šie cilvēki ir absolūti fanātiķi tajā, ko viņi dara. Viņi mīl savu darbu. Un ja viņus pat neinformē, ka muzejam būs jāpārceļas... Uz kurieni jāpārceļas?

Izskatās, ka šobrīd pašai ministrijai nav atbildes, cik tas maksās, vai beigās tas nebūs dārgāk nekā pārdot pašu ēku. Nu, piekritīsiet, ka tas izskatās aizdomīgi. Ja ar muzeja darbiniekiem normāli šo jautājumu izrunātu, teiktu: hei, jums būs iespēja pārcelties uz lielākām, gaišākām telpām, būs iespēja izvietot vairāk muzeja eksponātu, kas ir īpašumā, es domāju, ka viņi neiebilstu. Bet šajā gadījumā izskatās, ka ir viens galvenais mērķis – par jebkādu cenu pārdot šo īpašumu. Un izskatās arī, ka ir zināms pircējs... kas vēl jo vairāk šo situāciju padara aizdomīgu.

Tādēļ aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Esam sagatavojuši virkni jautājumu, ko uzdot ministrei un noskaidrot, kā patiesībā ir, kādēļ šāda steiga, kādēļ nav normālas komunikācijas ar muzeja darbiniekiem. Bija interesanta situācija... nu, redzēt, ka mūsu bijušie sportisti, sporta leģendas, uzticas muzejam. Viņi nes to, ko karjeras laikā ir izcīnījuši, savas, iespējams, vērtīgākās lietas – medaļas, inventāru. Tas viss tur ir pieejams. Laikā, kad bijām muzejā, ieradās bijušais bobslejists Cimdiņš, kurš atnesa caurlaides, dažādus apbalvojumus. Tur valdīja tāda sirsnība! Arī cilvēku bija gana daudz.

Tā ka muzejs strādā labi, un es domāju, ka šobrīd nav pamata mainīt tā atrašanās vietu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Pieprasījumu komisijas atzinums”.

Deputātu Andra Kulberga, Edvarda Smiltēna, Aivas Vīksnas, Edgara Putras, Lindas Matisones, Česlava Batņas, Jura Viļuma, Edgara Tavara, Laura Lizbovska, Māra Kučinska pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par “Rail Baltica” projekta ieviešanu un finansējumu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Komisija iepazinās ar Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Ārlietu ministrijas sniegtajām rakstveida atbildēm par projekta ieviešanas grafiku, finansējuma avotiem, administratīvo izmaksu optimizāciju, iespējamo publiskā un privātā modeļa izmantošanu, kā arī par turpmāko lēmumu sagatavošanu un neatkarīga izvērtējuma veikšanu. No sniegtās informācijas izriet, ka ir sagatavots informatīvais ziņojums par projekta pirmās kārtas būvdarbu grafiku un izmaksām, notiek tā saskaņošana, kā arī tiek īstenoti Ministru kabineta uzdevumi par projekta pārvaldības un finansēšanas modeļa pilnveidi.

Komisijas 26. novembra sēdē piedalījās arī ministriju pārstāvji, parlamentārie sekretāri, kuri skaidroja situāciju un projekta gaitu... kas notiek projektā “Rail Baltica”.

Izvērtējot saņemtos skaidrojumus un konstatējot, ka atbildīgās ministrijas ir sākušas nepieciešamos pasākumus projekta “Rail Baltica” pārvaldības, finansējuma plānošanas un risku mazināšanas jomā, komisija – balsojot trim “par” un deviņiem “pret” – atzina, ka minētais deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Aicinu atbalstīt komisijas lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Zīmīgi, šodien aprit tieši gads parlamentārās izmeklēšanas komisijai par “Rail Baltica”. Mēs premjerei uzdevām jautājumus, jo neviens cits uz šiem jautājumiem atbildēt nevar. Protams, premjere nebija ne pati, ne atsūtīja no sava biroja... nodeva to visu Satiksmes ministrijai risināt. Bet šeit ir konkrēti jautājumi, ko premjere bija uzdevusi... tātad premjere bija uzdevusi rīkoties.

Numur viens – 1. martā mēs gribējām redzēt, kur ir uzdotais... 1. martā bija jāiesniedz informācija par ziņojumu par būvdarbu veikšanas grafiku un to, kā izskatīsies pamattrase. 1. marta dokumenta vēl joprojām nav. Mums pateica, ka tas būšot un esot kaut kad tagad iesniegts... pēdējās dienās. Bet kārtējo reizi mēs redzam vienu lietu... nu jau ir jauns līmenis sasniegts... ka ir iesniegts ar slepenību – ir noteikts slepenības līmenis... valsts noslēpums.

Pasakiet, lūdzu, kas tieši varētu būt valsts noslēpums šajā dokumentā, kurā ir pateikts, kur trase ies un kāds būs finansējums?! Tur nav nekāda militārā komponenta, nekā tamlīdzīga. Briškena kungam – paldies. Toreiz Briškena kungs piegāja lietām nopietni un identificēja to, ko mēs komisijā redzējām, – ka ir ļoti daudz noslepenotu dokumentu, nepamatoti noslepenotu dokumentu. Ļoti daudzi dokumenti tika atslepenoti, arī pateicoties Briškena kungam. Bet šobrīd mēs redzam, ka jūsu pašu partijas biedrs nevis vienkārši uzliek šim slepenības līmeni... kurš ir nevis valsts noslēpums, bet dienesta vajadzībām... bet šinī gadījumā valsts noslēpuma līmeņa dokuments. Kā tieši to saprast? Kā saprast šo, ka mums... Tātad acīmredzot nespēju sniegt atbildes, nekompetenci grib noslēpt aiz valsts slepenības... lai jums nebūtu šī informācija, lai jūs nevarētu šo informāciju zināt.

Mēs, Saeimas deputāti, tāpēc uzdevām šos vienkāršos jautājumus. Mēs gribējām zināt: pirmais – kā ies trase, otrais – 1. jūlijā tika uzdots no Siliņas kundzes valdībā sniegt ziņojumu par projekta realizācijas maksimālo pieļaujamo finansiālo... griestus un privāto investīciju piesaisti, un kā izskatīsies šis 85 pret 15 procentiem finansējums. 1. jūlijs jau sen garām. Tas nav vēl joprojām šobrīd pieejams. 1. novembrī bija jāiesniedz tehniskā analīze par novērtējumu... par šo investīciju piesaisti... un risinājums tieši Upeslejas... Rīgas Centrālajai stacijai un Misas... starptautiskās lidostas “Rīga”... Arī šī dokumenta nav. Mēs, no izmeklēšanas komisijas, arīdzan prasījām... ka līgums trīs valstīm... caur trīs valstīm... ir novecojis. Tajā ir pilnīgi juridiski neatbilstoša informācija. Šis starpvalstu līgums ir jāmaina. Saturs tajā pilnībā neatbilst tam, ko būvē šobrīd. Ir jāveic izmaiņas. Nekāda darbība nav notikusi arī šajā ziņā.

Vienkārši, konkrēti jautājumi, uz kuriem nevar atbildēt satiksmes ministrs, uz kuriem jāatbild premjerei. Tieši tāpat, kā to dara Lietuvas un Igaunijas premjeri – ir pārņēmuši “Rail Baltica” projektu savā pārziņā, jo par to nav iespējams atbildēt satiksmes ministram. Ir iesaistīta Finanšu ministrija, valsts galvenais risinātājs... finanšu piesaistei. Kādā veidā satiksmes ministrs var šo jautājumu atrisināt? Vienalga, kāds brīnumcilvēks tur atrastos, viņš nevarēs atrisināt galvenos projekta jautājumus, saistītus ar militāro mobilitāti, trases novietojumu.

Mums joprojām nav nekā. Gads! Ir pagājis gads, un neviens no punktiem nav risināts, nav pat mēģināts risināt. Vienīgais, ko Saeimā pēc gada esam saņēmuši, ir “Rail Baltica” likums. Vismaz kaut kas atnācis, bet tas ir tik vājš... tur nekā nav no tā, ko mēs īstenībā prasījām.

Šis ir nopietns jautājums. Man ir ļoti liels kauns atbildēt lietuviešu un igauņu kolēģiem uz Baltijas Asamblejas tikšanās laikā uzdotajiem jautājumiem par to, kas notiek.

Pēdējā informācija ir vēl traģiskāka. Es saņēmu apstiprinājumu... tieši Pieprasījumu komisijā saņēmu konkrētu atbildi uz jautājumu, kas notiek ar tiltu pār HES, kuram (jau izmeklēšanas komisijā identificējām) ierēdņu nolaidības dēļ pazaudēts 103 miljonu eiro finansējums no militārās mobilitātes. Tas jau vienreiz tika pazaudēts. Tagad ir spēkā trešās militārās mobilitātes (MM) finansējums, kuru mums apstiprināja. Arī to mēs potenciāli pazaudēsim, jo nav lēmuma par to, kāds tas tilts būs: ar auto, bez auto, ar dzelzceļu un auto... atsevišķi vai kopā.

Tas jau sen ir izprojektēts. Eiropas Komisijas cilvēki bija prasījuši: kur jūs to būvējat? Nē, mēs vēl neesam identificējuši, ko mēs gribam laist pāri tam tiltam. Arī šī nauda tiks zaudēta. Ja nav atbildes uz jautājumu par tiltu pār HES, nav vispār atbildes par “Rail Baltica”. Šis tilts ir atslēga tam, vai igauņiem būs “Rail Baltica” vai nebūs. Šis tilts ir atslēga, vai vispār ir jēga būvēt Latvijas teritorijā kaut vienu metru. Ja nav atbildes par tiltu, nav nekāda projekta “Rail Baltica”.

Tāpēc šis ir vēl satraucošāk – mēs arī šo finansējumu pazaudēsim. Kā tad vispār jūs taisāties kaut vienu metru uzbūvēt?

Nākamais – tika solīti šogad 43 kilometri. Man liekas, jūs neesat informēti, ka šogad ir uzbūvēti nulle metru – nulle metru! Kāpēc? Tāpēc, ka vienkārši nav... projekts ir jāpārprojektē. Tas, ko bija uzdots iesniegt 1. martā, nav iesniegts. Ko mēs būvēsim? Nevar uzbūvēt to, kas nav zināms. Tāpēc tas stāsts, vai mēs kaut ko būvējam... vienīgais... sagatavot būvlaukumu. Tas ir viss, kas šobrīd notiek.

Nezinu, kā jūs pārējos, bet mani uztrauc šis jautājums, jo redzam šīs saistības mūsu budžetā. Bet acīmredzot koalīciju neuztrauc, jo... kārtīgs vadītājs un valstsvīrs uzdotu šo jautājumu katru dienu, katru nedēļu. Premjere kategoriski izvairās uzņemties atbildību par projektu. Noveļ tikai uz jums, PROGRESĪVIE, turpināt gremdēt šo projektu. Bet premjeram ir jāuzņemas šāds jautājums.

Premjere nespēj vadīt šo valdību... jo šie četri ir elementāri punkti. Ja Satiksmes ministrija tos nevar sagatavot, tad jāuzdod jautājums: kāpēc nevar sagatavot? Satiksmes ministrija atbild, ka viņiem neļauj sagatavot – pārējās ministrijas nesaskaņo. Tad acīmredzot vadītājam ir jāveic darbība... jāsasauc sēde un jātiek galā ar šo jautājumu. Bet notiek izvairīšanās no atbildības.

Un tas turpinās. Kolēģi, tas ir gads! Gads ir riņķī. Nav nekas pakustējies. Neviens punkts nav pakustējies. Neviens priekšlikums no tiem, kurus secinājām, izstrādājām izmeklēšanas komisijā, vispār nav pakustējies uz priekšu. Izņemot vienu – jā, iesniedza tikko likumprojektu... “Rail Baltica” likumprojektu. Tas ir vienīgais, kas no tiem punktiem ir. Viss! Ne finansējuma, nekā.

Ļoti “atbildīgi” pieejam šim jautājumam. Es nešaubos, kāpēc igauņiem un leišiem par mums ir kauns. Man nav skaidrs, kā jūs varat nobalsot “pret” šo pieprasījumu, jo tie nav opozīcijas/pozīcijas jautājumi. Tie ir konkrēti jautājumi visas sabiedrības priekšā par četriem elementāriem punktiem: kādu trasi mēs būvēsim, cik ir maksimālā summa, ko mēs tērēsim un ko varam atļauties šim projektam, par juridisko izmaiņu likumā, kurš šobrīd nav atbilstošs. Mēs nerīkojamies atbilstoši likumam.

Elementāri jautājumi. Kā mēs finansēsim? Elementāri jautājumi, uz kuriem vajag atbildes. Citādi jūs nevarat pieņemt budžetu, kuru izveidojāt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par “Rail Baltica” projekta ieviešanu un finansējumu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 45, atturas – 2. Pieprasījums noraidīts.

___

Deputātu Andra Kulberga, Edvarda Smiltēna, Aivas Vīksnas, Edgara Putras, Lindas Matisones, Česlava Batņas, Jura Viļuma, Edgara Tavara, Laura Lizbovska, Māra Kučinska pieprasījums satiksmes ministram Atim Švinkam “Par “Rail Baltica” projektu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisijas 26. novembra sēdē tika izskatīts pieprasījums satiksmes ministram Atim Švinkam. Satiksmes ministrs arī piedalījās komisijas sēdē. Pieprasījuma saturs bija līdzīgs pieprasījumam premjerei Evikai Siliņai.

Uzklausot satiksmes ministra paskaidrojumus un izvērsto izklāstu par projekta gaitu, komisijas deputāti pārliecinājās, ka Satiksmes ministrija strādā savu iespēju robežās un ir daudz paveikusi projekta virzībā.

Pieprasījumu komisija, trim deputātiem balsojot “par”, astoņiem – “pret”, atzina, ka minētais deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Aicinu balsot “pret” pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Es jau daudz izteicos. Konkrēti par šo pieprasījumu – tajā galvenais jautājums ir par finansēm.

Mēs redzējām, ka budžetā tika iestrādāti 4,8 miljoni eiro. Man kaut kā matemātika galīgi neiet kopā... ka 4,8 miljoni eiro ir domāti administrācijas izdevumiem. Man nav saprotams. Pieprasījumu komisija, kā jums arī nav saprotams, ka matemātika nesaiet...? Latvijas saistības uzņēmumā “RB Rail”... trīs puses – Igaunija, Lietuva, Latvija – finansē “RB Rail”. Tur ir 6,9 miljoni eiro. Šie 4,8 miljoni ir domāti Satiksmes ministrijai... pārvaldīt... “Eiropas dzelzceļa līnijām” un “RB Rail”.

Kā 4,8 iet kopā ar 6,9 “RB Rail”? Vēl ir “EDzL”, Satiksmes ministrijas birojs, kas jāuztur. Man nav skaidrs. Šie jautājumi netika atbildēti un joprojām nav atbildēti. Lietuvas un Igaunijas kolēģi ir samaksājuši savas daļas, bet šis uzņēmums atrodas Latvijā. Un mēs atkal turpinām... no neparedzētiem izdevumiem iznirs šie izdevumi, kurus visi zinājām jau iepriekš. Atkal parādīsies, atkal tiks piešķirti... Tā nav pareiza finanšu pratība.

Otrs jautājums bija par to, ka “Progresīvie” ir par atklātību, par caurspīdīgumu. Cilvēks, kas šobrīd Satiksmes ministrijā ir iecelts par atbildīgo “Rail Baltica” jautājumos, ir “ProgresīvO” biroja vadītājs. Mēs izmeklēšanas komisijā par “Rail Baltica” secinājām, ka akūti pietrūkusi jebkāda kompetence par dzelzceļu. Mums ir bijuši par “Rail Baltica” atbildīgie ierēdņi, kas ir bez zināšanām par dzelzceļu. Šobrīd atkal ielikts cilvēks, kuram nav zināšanu par dzelzceļu, kur nu vēl par starptautisko dzelzceļu. Tā ir realitāte. Mēs turpinām to, kas tika identificēts izmeklēšanas komisijā. Lēmumus pieņem cilvēki, kuriem nav zināšanu.

Tā bija galvenā problēma. Un jūs to turpināt tālāk, ieliekot amatos savējos, kuriem nav kompetences. Tieši tāpēc ziņojums šobrīd ir nonācis... ir uzlikts slepenības līmenis... valsts noslēpums. Kāds valsts noslēpums! Jūs gribējāt visu atslepenot, visu rādīt uz paplātes – tas ir tas, ko no tribīnes sakāt. Kārtējo reizi noslepenojat dokumentus. Kur ir jūsu vārdi no tribīnes un jūsu darbības? Šis ir jau augstāks slepenības līmenis, ko mēs redzam. Valsts noslēpums! Valsts noslēpums ir zināt, kur ies trase un kā jūs taisāties to finansēt? Tas ir valsts noslēpums, kolēģi!

Tā turpinot, jā... Ačgārno spoguļu zeme.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Nav jau tā, ka opozīcijai vajag to projektu. Projekts un skaidrība par to ir nepieciešama visai sabiedrībai. Ir ļoti skumji un man personīgi ļoti žēl, ka pēc visa darba, ko ieguldījām izmeklēšanas komisijā, joprojām valda tāda vienaldzība ne tikai parlamentā, valdībā, bet arī sabiedrībā. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka projekts nekad netiks pabeigts.

Jebkurā gadījumā šie ir pieprasījumi, kuri jāatbalsta. Ja jūs tos neatbalstāt, tas nozīmē, ka jums neinteresē, kas ar šo projektu notiek.

Aicinu jūs visus vismaz šo pieprasījumu atbalstīt un uzdot jautājumus, kuri jāuzdod. Galu galā, ja potenciālais iztrūkums ir apmēram četrarpus miljardi, tā ir milzīga nauda. Tā ir prātam neaptverama nauda, ņemot vērā, ka mūsu budžeta ieņēmumi ir tikai 18 miljardi.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam “Par “Rail Baltica” projektu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 44, atturas – 2. Pieprasījums noraidīts.

___

Deputātu Jāņa Dombravas, Jāņa Vitenberga, Artūra Butāna, Naura Puntuļa, Jāņa Grasberga, Ilzes Indriksones, Raivja Dzintara, Uģa Mitrevica, Edvīna Šnores, Jurģa Klotiņa pieprasījums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par izņēmuma statusa piemērošanu Latvijai attiecībā uz imigrantu pārvietošanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija 27. novembra sēdē, piedaloties iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, izskatīja minēto pieprasījumu.

Komisija iepazinās ar iekšlietu ministra sniegto informāciju par Eiropas Savienības regulu par patvēruma un migrācijas pārvaldības piemērošanu, Latvijas statusu Eiropas Savienības solidaritātes mehānismā, Latvijas īpašo situāciju pie Eiropas Savienības ārējās robežas un migrācijas instrumentalizācijas riskiem, kā arī par aktīvo dialogu ar Eiropas Komisiju, tostarp Eiropas Savienības papildu finansējuma piesaisti robežu apsardzībai un ministra ieceri lūgt Latvijas statusa pārskatīšanu, nosakot Latviju par valsti, kas saskaras ar ievērojamu migrācijas situāciju, un panākt izņēmumu solidaritātes rezerves ietvaros.

Izvērtējot ministra sniegtos skaidrojumus par Latvijas pozīciju attiecībā uz solidaritātes mehānismu, imigrantu pārvietošanas kā obligāta pienākuma neesību un Iekšlietu ministrijas apņemšanos turpināt aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienības līmenī, Pieprasījumu komisija neuzskatīja par pamatotu virzīt Saeimai tālākus politiskus lēmumus attiecībā uz iekšlietu ministru.

Pieprasījumu komisija, četriem deputātiem balsojot “par”, deviņiem – “pret”, atzina, ka minētais deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis ir panākušas, ka uz tām neattieksies Eiropas Savienības Migrācijas un patvēruma pakta nosacījumi par to, ka ir vai nu jāuzņem zināms migrantu skaits, vai jāatpērkas. Tāda iespēja ir, maksājot 20 tūkstošus eiro par katru neuzņemto migrantu. Uz Poliju, Čehiju, Bulgāriju, Horvātiju, Austriju un Igauniju tas neattieksies. Vai nu pilnībā, vai daļēji – tas ir atkarīgs no valsts. Tāds lēmums šo pirmdien ir pieņemts Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomē.

Latvijas šajā sarakstā nav. Mūsu jautājums iekšlietu ministram – kāpēc? Kāpēc Polija un Igaunija ir šajā sarakstā, bet Latvijas nav? Ar ko migrācijas jomā atšķiras, piemēram, Igaunijas situācija no Latvijas situācijas?

Ja runa ir par Ukrainas bēgļu uzņemšanu, tad mūsu situācijas ir ļoti līdzīgas gan apjomu, gan resursu ziņā. Tas, kas mūs atšķir no igauņiem, – Latvija pašreiz piedzīvo bezprecedenta migrantu spiedienu uz robežas ar Baltkrieviju. Vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku gadā, šogad ir absolūts rekords. Situācija uz Latvijas ārējās robežas ir tik kritiska, ka to mums nāk palīgā aizsargāt lietuvieši, igauņi un pat somi. Jā, es saprotu, ir neērti to atzīt un negribas par to runāt, bet tas noteikti bija jādara iekšlietu ministru padomē.

Bija jāuzsver arī tas, ka Latvija vēl arvien nav tikusi galā ar PSRS okupantu masu migrācijas sekām. Latvijā joprojām uzturas vairāk nekā 100 tūkstoši PSRS laika iebraucēju, kas nav nedz integrējušies, nedz iemācījušies latviešu valodu. Latvija katru gadu šim mērķim tērē vairākus miljonus eiro. Latvijā, starp citu, PSRS kolonistu skaitliski ir vairāk nekā Igaunijā. Mums viņu ir vairāk. Vai Kozlovska kungs to visu teica iekšlietu ministru padomē?

Noslēgumā. Astoņdesmito gadu beigās, kad Latvijā sākās atmoda, pirmā lielā demonstrācija bija pret metro, citiem vārdiem, pret migrāciju. Tolaik septiņās lielākajās Latvijas pilsētās latvieši bija minoritāte, un ļoti maz pietrūka, lai kļūtu par minoritāti arī Latvijā kopumā. Tāpēc apturēt migrāciju bija atmodas pamatmotīvs. To prasīja “Helsinki-86”, Radošo savienību plēnums, LTF, LNNK, Pilsoņu Kongress – visa tauta to tolaik prasīja. Arī Eiropas Parlaments to tolaik prasīja savās rezolūcijās. Ja kāds toreiz teiktu, ka pienāks diena, kad papildus jau iebraukušajiem krieviem mums liks uzņemt migrantus, piemēram, no Āfrikas, neviens tam neticētu. Jo šāds lēmums ir absolūti neloģisks un klajā pretrunā ar Latvijas un latviešu interesēm.

Latvijas iekšlietu ministram to kristālskaidri vajadzēja paust Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomē un panākt Latvijai izņēmumu. Tas nav izdarīts.

Tāpēc aicinu balsot “par” šo pieprasījumu un aicināt Kozlovska kungu uz Saeimu skaidrot situāciju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vēl tikai daži akcenti saistībā ar šo pieprasījumu.

Vispirms – no militārā aspekta. Mēs runājam par to, ka šis instrumentalizētās migrācijas spiediens ir hibrīddraudi. Domāju, mums ir jāmaina domāšana. Atbilstoši Gerasimova militārajai doktrīnai tie ir uzbrukumi pirms konvencionālā uzbrukuma. Faktiski tas ir uzbrukums, ar ko šobrīd sastopas valstis Krievijas un Baltkrievijas pierobežā, tostarp Polija, Lietuva, un Latvija to jūt visasāk. Tā ir viena lieta.

Mainām domāšanu. Saprotam, ka tie, ko mēs saucam par hibrīduzbrukumiem, ir uzbrukumi pirms konvencionālā uzbrukuma atbilstoši Krievijas militārajai doktrīnai. Tā šobrīd ir spēkā. To visu izbaudīja Ukraina, un ceru, ka tas nebūs jāpieredz šeit.

Jautājums: kā Polija varēja panākt izņēmumu, ja mēs esam līdzīgā situācijā? Vēl lielāks jautājums: kā šādu izņēmumu no solidaritātes mehānisma varēja panākt Igaunija? Domāju, tas ir jautājums, uz kuru mēs gribam dzirdēt detalizētas atbildes. Igaunija nesastopas ar šiem mākslīgi veidotajiem uzbrukumiem no Baltkrievijas puses tādā veidā, kā ar tiem sastopas Latvija, Lietuva un Polija. Un te jārunā arī par ārlietu dienesta atbildību.

Kad medijos un atklātībā parādījās ziņas par to, ka Polija varētu būt panākusi sev izņēmumu no solidaritātes mehānisma, kāda bija mūsu ārlietu dienesta reakcija? Ministre tās nosauca par maldu ziņām. Jautājums: vai Igaunijas ārlietu ministrs būtu atļāvies rīkoties līdzīgi? Nē, Igaunija atšķirībā no Latvijas šādu izņēmumu sev panāca.

Domāju, migrācijas jautājums paliks uzmanības lokā vēl ilgi. Un jārunā ne tikai par iekšlietu ministra, bet arī par ārlietu dienesta atbildību.

Aicinu balsot “par”. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par izņēmuma statusa piemērošanu Latvijai attiecībā uz imigrantu pārvietošanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 46, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 2. decembrī izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” (Nr. 1156/Lp14) pirms pirmā lasījuma.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Satversmes tiesas 2025. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2024-07-01 izpildi. Dotajā lietā ar spriedumu atzīts, ka personas nāves gadījumā piemērotais valsts kompensācijas piešķirtais mehānisms, kad kopējā summa tiek proporcionāli sadalīta starp visām kriminālprocesā par cietušām atzītajām personām, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam – tieši panta trešajam teikumam, jo nenodrošina taisnīgu un samērīgu atlīdzinājumu katram cietušajam.

Šobrīd kompensācijas maksimālais apmērs personas nāves gadījumā ir piecas minimālās mēneša darba algas. Šī summa ir kopējā valsts kompensācija visiem cietušajiem, un tā netiek maksāta katram cietušajam atsevišķi. Tas ir, ja kriminālprocesā par cietušajiem tiek atzītas vairākas personas, katra no šīm personām saņem proporcionālo summas daļu. Savukārt likumprojekts paredz noteikt, ka šādos gadījumos kompensācija katram cietušajam tiks piešķirta pilnā apmērā, nevis sadalīta proporcionāli starp vairākām cietušajām personām.

Komisija 2. decembrī nolēma, ka šis likumprojekts tiek virzīts kā steidzams. Tomēr, iedziļinoties un saņemot Tieslietu ministrijas komentārus, 9. decembrī komisija lēma šo lēmumu par steidzamību atsaukt.

Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu Saeimu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

E. Teirumnieks. 2026. gada 12. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – lēmuma projekta izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums” (Nr. 1142/Lp14)”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – tās vadītāja Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Labrīt, kolēģi! Balstoties uz 10. decembrī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā lemto, lūgums atcelt steidzamību likumprojektam “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums”.

Lūdzu Saeimu atbalstīt steidzamības atcelšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums” (Nr. 1142/Lp14)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums”, otrais lasījums.

Astoņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Turpināsim ar likumprojektu “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums”.

Saņemti astoņi priekšlikumi.

Atgādināšu, kāds ir likuma mērķis – nostiprināt tiesnešu un prokuroru neatkarību, nodrošināt tiesības uz atbilstošu materiālo nodrošinājumu pēc amata atstāšanas un noteikt kārtību, kādā tiek piešķirta un aprēķināta speciālā pensija.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Nosaka tiesības uz speciālo pensiju. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Papildina iepriekšējo priekšlikumu, precizējot tiesības uz speciālās pensijas saņemšanu. Noteic, ka speciālo pensiju var saņemt, ja amatā ir nostrādāti vismaz 25 gadi un no tiem 10 gadi – tiesneša, tiesībsarga vai prokurora amatā. Ir vēl atsevišķas lietas, kas precizētas šajā punktā.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 3. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Redakcionāli precizē, nosakot, kāds pensijas stāža laiks tiek uzskaitīts, lai veidotu speciālo pensiju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 4. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Nosaka speciālās pensijas aprēķināšanas un līdzekļu speciālās pensijas izmaksai metodiku, kas noteic, ka tiesnesim un tiesībsargam piešķir speciālo pensiju 60 procentu apmērā no vidējās mēnešalgas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A. Čakša. 5. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tieši tāpat... nosaka prokuroram piešķirto speciālo pensiju 50 procentu apmērā no vidējās mēneša samaksas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 6. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Noteic, ka maksimālā speciālā pensija nevar pārsniegt 75 procentus no pēdējos piecos gados izmaksātās vidējās pensijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 7. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Noteic, kādā veidā izmaksājama personas nāves dēļ nesaņemtā speciālā pensija un apbedīšanas pabalsta izmaksa. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A. Čakša. 8. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Noteic, ka ar šī likuma stāšanos spēkā beigsies Tiesnešu izdienas pensiju likums, Prokuroru izdienas pensiju likums un ka šis likums attiecas uz personām, kas stājas tiesneša vai prokurora amatā no 2027. gada 1. janvāra. Un vēl daudzi precizējumi par to, kādā veidā šis likums stāsies spēkā.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūgums atbalstīt likumprojektu “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums” otrajā lasījumā.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 21, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Čakša. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2026. gada 16. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Čakša. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” trešajā lasījumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skatīja 26. novembrī. Likumprojekts ir par iespēju veidot speciālās kredītiestādes, lai veicinātu kredītu pieejamību.

Priekšlikumu nebija.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu atbalstīja trešajā lasījumā.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei””, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Juridiskajā komisijā likumprojektam “Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei”” pirms trešā lasījuma priekšlikumi netika saņemti.

Likumprojekts komisijā tika atbalstīts.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 18, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”.

Komisijā uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Komisija likumprojektu trešajā lasījumā atbalstīja un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Priekšlikumi netika saņemti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, trešais lasījums.

18 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” trešajā lasījumā.

Tātad atgādinājumam. Pamatā... likumprojekts paredz grozījumus attiecībā uz augstskolu padomju sastāvu, tātad izmaiņas attiecībā uz visu tipu padomju locekļu skaitu, to samazinot, kā arī ietver grozījumus par studējošo un absolventu aptaujas veikšanu.

Pirms trešā lasījuma komisijā bija plašākas diskusijas... likumprojekta izskatīšanas gaitā diskusijas bija par studējošo pārstāvju līdzdalību padomes darbā, rezultātā paredzot, ka studējošo dalība padomes sēdēs notiek augstskolas padomes noteiktajā kārtībā.

Saņemti 18 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura precizējums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāla rakstura. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ievērojot to, ka otrajā lasījumā tika atbalstīta likuma 14.1 panta sešpadsmitā daļa jaunā redakcijā, ar šo priekšlikumu tiek izslēgta atsauce uz sākotnējo redakciju. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Otrajā lasījumā izskanēja arī rosinājums precizēt augstskolas padomes kompetences. Izpildot šo aicinājumu un precizējot Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto redakciju, ko viņi piedāvā 8. priekšlikumā, ar šo komisijas priekšlikumu tiek precizēts, ka augstskolas padome sadarbībā ar citām augstskolas pārvaldes institūcijām lemj par investīciju piesaisti, kā arī nodrošina investīciju un publisko resursu efektīvu pārvaldību.

Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Investīciju piesaistes jautājums tādām sarežģītām pārvaldes struktūrām kā augstskola ir visai komplicēts jautājums. Savā laikā mums ar Teirumnieka kungu kā rektoriem ir nācies ar šo jautājumu strādāt. Ticiet man, tas ir visai komplicēti, apgrūtinoši un arī atbildīgi.

Tas, ka augstskolās ir izveidotas padomes un ka padomēm tiek iedalīta funkcija lēmumu pieņemšanā par investīciju piesaisti, ir tikai loģiski. Bet, tā kā neesmu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas loceklis, es šodien, pirms šī jautājuma skatīšanas, mēģināju izprast, ko tas nozīmēs augstskolām lēmumu pieņemšanā. Priekšlikumā ir rakstīts – kopā “ar citām augstskolas pārvaldes institūcijām”. Un tās citas institūcijas ir senāts, rektors, padomnieku konvents. Nevienai no tām, izņemot rektoru, kas valdības priekšā personīgi atbild par augstskolas finanšu darbību, ar šiem likuma grozījumiem vai ar likuma iepriekšējo redakciju nav uzlikts par pienākumu darboties ar investīcijām.

Tajā pašā laikā... senāta un padomnieku konventa funkcijas var paplašināt ar augstskolas satversmes... jautājumiem, bet tādā gadījumā šie grozījumi, kas tiek pieņemti likumā, nozīmē, ka augstskolām būs jāatver savas satversmes un jāparedz, ka senātam vai padomnieku konventam ir jāpaplašina funkcijas.

Es vienkārši vēršu uzmanību uz to, ka ar šo nobalsošanu nepietiek. Nobalsojot “par” šo priekšlikumu, mēs uzdodam augstskolām pārskatīt savas satversmes un salāgot tās ar šo jauno regulējumu. Man nav nekas pret šo formulējumu, es to atbalstīšu, bet vēršu uzmanību, ka šīs divas izmaiņas šajā pantā... arī mainot rektora... mainot investīciju piesaistes kārtību – kur tālāk runā par rektoru... iepriekš bija, ka par investīciju piesaisti augstskolas padome lemj pēc rektora ieteikuma... to mēs ņemam ārā no likuma ar nākamajiem priekšlikumiem...

Bet vēlreiz – augstskolu vadības, esiet uzmanīgas! Manuprāt, jums jāmaina savas Satversmes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jānis īstenībā aktualizēja ļoti labu tēmu, jo kopš padomju izveidošanas atbildīgā ministrija nav veikusi padomju efektivitātes izvērtēšanu. Tāpēc, iesniedzot priekšlikumus uz otro lasījumu, kurus galvenokārt noraidīja, es mēģināju pateikt, ka mums jāskatās uz padomēm un jāmaina to funkcijas, kompetences, un, iespējams, jādod jaunas kompetences... ko tās drīkst darīt. Un šis ir viens no punktiem – tāds hibrīds, ko izveidoja kā komisijas priekšlikumu.

Bet es joprojām uzskatu, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav savos augstumos, jo es kā apakškomisijas vadītājs pavasarī veicu aptauju, kurā iesaistījās gan augstskolu padomes, gan rektori, kuri pauda savas bažas un savu izvērtējumu par padomēm. Ministrija to nav veikusi.

Ja mēs pieņemam šādus grozījumus, tostarp par padomes locekļu skaita samazināšanu, neizvērtējot viņu funkcionalitāti un kompetences, tie būs tādi tīri birokrātiski grozījumi, kas neko īpaši nedos. Ir jābūt pilnīgam auditam, lai saprastu, vai padomes strādā efektīvi, vai pilda likumā noteiktās normas. Ar šiem grozījumiem mēs to nepanāksim.

Kā jau Jānis teica... es arī atbalstīšu šos grozījumus, bet, manuprāt, šajā jomā ir jābūt pilnvērtīgākam darbam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Ņenaševa. Komisijas vārdā gribu piebilst, ka šī diskusija par... iespējams... precizējot un papildinot padomes kompetences par investīciju piesaisti, bija gan otrajā, gan trešajā lasījumā. Ņemot vērā padomju potenciāli jauno lomu budžeta apstiprināšanā... pie jaunā institucionālās finansēšanas modeļa... lemšana par investīciju piesaisti, kaut kādā ziņā uzliekot to kā funkciju, lai būtu aktīvāka iesaiste, nevis paļaujoties uz to, ka to izdarīs citas institūcijas... tieši padomei... tāpēc tika izveidots šis komisijas priekšlikums.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē augstskolas padomes kompetenci attiecībā uz iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmu darbību, nosakot, ka augstskolas padome šīs sistēmas apstiprina, kā arī uzrauga to darbību, atbilstību un efektivitāti. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 6. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Tā kā investīciju piesaistes jautājums pārcelts uz 14.2 panta pirmās daļas 5.1 punktu, ko pie 4. priekšlikuma tikko atbalstīja... kolēģi debatēja par šo priekšlikumu... tiek izslēgta sākotnējā redakcija. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 7. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Ministrijas piedāvātā redakcija attiecībā uz padomes kompetenci par iekšēju kontroli, kas tika atbalstīta 5. – komisijas priekšlikumā.

Līdz ar to šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 8. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Ministrijas piedāvātā redakcija attiecībā uz padomes kompetenci par investīcijām. Savukārt šis priekšlikums tika atbalstīts 4. priekšlikumā.

Līdz ar to šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 9. – deputātes Ņenaševas priekšlikums. Rosina noteikt, ka studējošo pašpārvaldes deleģētajam pārstāvim ir tiesības piedalīties padomes sēdēs, kā arī to, ka gadījumā, ja studējošo pašpārvalde sniedz atzinumu ar iebildumiem vai negatīvu atzinumu, jautājumu izskata saskaņošanas komisija likuma 54. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

Diskusiju rezultātā komisija vienojās par redakciju, kurā noteikta studējošo līdzdalība padomes darbā. Taču jautājumā par studējošo atzinumiem ar iebildumiem izskanēja, ka risinājumi, iespējams, meklējami citu likuma grozījumu atvēruma ietvaros. Tas bija arī kontekstā ar to, ka, mainoties institucionālajam finansēšanas modelim un padomei pārņemot lielāku lomu budžeta apstiprināšanā, būtu arī iespējams tur iestrādāt šos grozījumus par studējošo tiesībām izteikt negatīvus atzinumus... un kas tad notiks pēc tam.

Priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Noteic, ka studējošo pašpārvaldes deleģētam pārstāvim ir tiesības piedalīties padomes sēdēs valsts augstskolas padomes noteiktajā kārtībā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 11. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Arī šis priekšlikums ir par studējošo iesaisti. Priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 12. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Piedāvāts precizējums likumā paredzētajam jaunajam pantam par studējošo un absolventu aptaujas veikšanu, skaidrojot aptaujas nolūku un nepieciešamos datus. Pēc Juridiskā biroja piedāvājuma Izglītības un zinātnes ministrijas redakcija sakārtotu... komisijas piedāvātajā redakcijā... Tāpēc šis priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Izveidota korekta redakcija. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atsaucoties uz otrā lasījuma redakciju, piedāvā precizēt pārejas noteikumu punktu attiecībā uz esošo augstskolu padomju locekļu pilnvaru laiku. Ņemot vērā, ka par pārejas noteikumiem tika saņemti vairāki priekšlikumi, tika izveidota komisijas redakcija.

Priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 16. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 15. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Par jau minēto pārejas noteikumu punktu. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Konsolidējot pārejas noteikumu piedāvātās redakcijas, paredz, ka grozījumi par augstskolu padomju locekļu skaita samazināšanu stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā. Līdz tam izvirzītie padomes locekļi turpina darbu līdz 2026. gada 30. jūnijam. Ja kāds no tiem zaudē amatu, izvirza vietas izpildītāju uz laiku līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Grozījumi pārejas noteikumos paredz, ka padomes locekļa amata atlīdzību nosaka Ministru kabinets. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 18. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Saistīts ar iepriekš skatīto pārejas noteikumu punktu par pilnvaru termiņiem padomes locekļiem.

Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 16. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 6, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Ņenaševa. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” komisijā tika izskatīts trešajā lasījumā.

Priekšlikumi likumprojektam nav saņemti.

Vēlos atgādināt, ka šis likumprojekts regulē kārtību, kādā tiek ierosināta disciplinārlieta pret pašu iestādes vadītāju, kā tiek izveidota komisija, arī tas, cik ilgi informāciju par šiem notikumiem jūs varat saņemt vietnē.

Komisija ir atbalstījusi likumprojektu trešajā lasījumā.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Lauris Lizbovskis.

L. Lizbovskis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šodien izskatīšanai Saeimai nododam likumprojektu, ar kuru tiek veikti vairāki būtiski grozījumi Darba likumā. Grozījumi ir izskatīti Sociālo un darba lietu komisijā ciešā sadarbībā ar Juridisko biroju, Labklājības ministriju un sociālajiem partneriem. Komisija šī gada 25. novembra sēdē tos izskatīja un konceptuāli atbalstīja.

Likumprojekts ir apjomīgs – aptver virkni būtisku jautājumu, kas attiecas gan uz darba devējiem, gan uz darba ņēmējiem. Tas paredz izmaiņas, kas nepieciešamas, lai mūsu darba tiesību regulējums atbilstu mūsdienu darba tirgus realitātei, Eiropas Savienības tiesību prasībām un tehnoloģiskajai attīstībai.

Šajā likumprojektā ietverts regulējums par augsta riska mākslīgā intelekta sistēmas izmantošanu darba vidē. Likumprojekts ievieš prasības, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija regulas, kas paģēr darba devējiem rakstveidā informēt darbiniekus un viņu pārstāvjus gadījumos, kad tiek ieviesta augsta riska mākslīgā intelekta sistēma jomās, kurās kļūda vai neobjektīva lēmuma pieņemšana var radīt būtisku kaitējumu cilvēkiem un visai sabiedrībai.

Likumprojektā tiek piedāvāts risinājums arī situācijām, kad vienlaikus ir vairāki darbinieku tiesību pārstāvji.

Vēl šajā likumprojektā izskatīs grozījumus attiecībā uz koplīgumu darbību un to izbeigšanos. Likumprojekts noteic, ka, ja divu gadu laikā pēc koplīguma izbeigšanās netiek noslēgts jauns koplīgums, pusei ir tiesības vienpusēji atteikties no tā piemērošanas, par to rakstveidā paziņojot sešus mēnešus iepriekš. Ir izstrādāts pārejas noteikums, kas šīs tiesības attiecinās uz koplīgumiem, kas beiguši pastāvēt līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai, ļaujot pusēm pēc diviem gadiem no likuma spēkā stāšanās vienpusēji atkāpties no koplīgumu piemērošanas. Šie grozījumi sniedz lielāku juridisko noteiktību un paredzamību.

Šajā likumprojektā tiek pilnveidots dīkstāves regulējums. Ja dīkstāve ilgst vairāk nekā piecas darba dienas pēc kārtas, darba devējam ir tiesības samazināt dīkstāves atmaksu līdz 70 procentiem, vienlaikus nodrošinot: pirmais – ne mazāk kā minimālo mēneša darba algu; otrais – darbinieku tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu; trešais – darba devēja pienākumu izmaksāt atlaišanas pabalstu no likumā vai koplīgumā noteiktā. Tāpat darbiniekam tiek noteiktas tiesības nekavējoties lauzt darba līgumu, ja darba algas izmaksa tiek kavēta vairāk nekā divas nedēļas.

Papildu precizējumi ilgstošas darbnespējas regulējumam. Turpmāk ilgstošā darbnespējā netiks ieskaitīts laiks, kad darbinieks kopj smagi slimu bērnu līdz 18 gadu vecumam, kuram nepieciešama ilgstoša ārstēšanās. Tas ir sociāli taisnīgs risinājums, kas atbalsta ģimenes ārkārtas situācijās.

Likumprojektā tiek paredzētas izmaiņas arī kolektīvās atlaišanas regulējumā. Nodarbinātības valsts aģentūrai turpmāk būs tiesības ne tikai pagarināt, bet arī saīsināt kolektīvās atlaišanas termiņu, ja objektīvie apstākļi to ļauj. Tas nodrošinās elastīgāku pieeju situācijās, kad darba attiecības noslēgtas uz noteiktu laiku, kura beigas saistītas ar konkrēta darba pabeigšanu.

Likumprojektā piedāvāta arī elastīgāka darba laika organizēšana. 2022. gadā platformā “ManaBalss.lv” tika savākti nepieciešamie pilsoņu paraksti sabiedrības iniciatīvai “Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu”. Tādēļ likumprojekts paredz iespēju vienoties par 40 stundu darba nedēļas izpildi četrās dienās, pagarinot darba dienu līdz divām papildu stundām.

Likumprojektā tiek piedāvāti risinājumi nepilna darba laika regulējumam.

Ir vairāki strīdīgi jautājumi sociālo partneru vidū. Komisijas diskusijās darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji pauda atšķirīgus viedokļus par diviem jautājumiem, kuri ietverti likumprojektā: par vienpusējām tiesībām atteikties no koplīguma pēc diviem gadiem un par iespēju jebkura līmeņa koplīgumā noteikt zemāku virsstundu apmaksas likmi – ne mazāku par 50 procentiem, ja vienlaikus būtiski tiek paaugstināta minimālā darba alga. Šajos jautājumos vienošanās netika panākta, un paredzams, ka likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā būs īpaši spraiga un principiāla.

Kolēģi! Šis likumprojekts ir līdzsvarots un nepieciešams, lai mūsu darba tiesību sistēma atbilstu gan sociālajai realitātei, gan ekonomikas vajadzībām. Tas stiprina darbinieku aizsardzību un dod darba devējiem skaidrākus un elastīgākus instrumentus darba organizācijai.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un turpināt darbu pie tā pilnveides otrajam lasījumam.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam sākotnēji bija 30. janvāris, bet likumprojekta kvalitātes vārdā komisija šonedēļ nolēma termiņu pagarināt – līdz 2026. gada 6. februārim.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Selmai Teodorai Levrencei.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien Saeimā mēs uzsākam darbu pie Darba likuma, pie kura PROGRESĪVIE pēdējos mēnešos jau ir intensīvi strādājuši un attīstījuši mūsu vīziju sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, partijas biedriem un jaunatnes organizāciju “Protests”, kā arī jaunizveidoto uzņēmēju forumu.

Skaidrs, ka jebkādi grozījumi Darba likumā būtiski skar katru cilvēka ikdienas, drošības, labklājības un uzticēšanās darba tirgum aspektu. Tās nav tehniskas detaļas. Tās ir izvēles par to, kādu darba vidi un kādu valsti ar kādu sociālo līgumu starp sabiedrību un valsts institūcijām mēs veidojam.

Jau kopš dibināšanas partija “PROGRESĪVIE” ir uzskatījusi, ka Latvijas darba tirgus var būt konkurētspējīgs tikai tad, ja tam pamatā ir ielikts taisnīgums, drošība un cieņa pret strādājošo. Ilgtspēja un konkurētspēja nevar un nedrīkst balstīties pieņēmumā, ka vienīgais, ko Latvija spēj piedāvāt, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir zemākas darbaspēka izmaksas un neoliberālāks darba tiesību regulējums. Šāda izpratne par ekonomiku un sabiedrību diemžēl slēptākā vai atklātākā formā izskan publiskajā telpā arvien biežāk. Taču tā liecina par necieņu ne vien pret to milzīgo daļu Latvijas iedzīvotāju, kas ir darba ņēmēja statusā, bet arī pret tiem uzņēmējiem, kas ir izvēlējušies savu biznesa modeli balstīt uz mūsdienīgākiem un ambiciozākiem principiem un kuri zina, ka darbinieku labbūtība, cieņpilni apstākļi un atalgojums nāk uzņēmumam par labu, nevis par sliktu.

Šodien vēlos izcelt gan to, kurus iesniegto grozījumu aspektus mēs atbalstām, gan to, kur redzam riskus, kā arī mūsu vīziju par iespējām Darba likumu padarīt modernāku un ilgtspējīgāku.

Protams, mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Savienības regulas ieviešanu attiecībā uz darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par augsta riska mākslīgā intelekta sistēmas izmantošanu darba vidē. Tas nav tikai tehnisks pienākums, īpaši laikā, kad ar mākslīgo intelektu taupīšanas nolūkos cenšas aizstāt funkcijas, kuras kvalitatīvi var veikt tikai cilvēks. Darbiniekiem ir tiesības zināt, vai mākslīgais intelekts ir ietekmējis viņu atlasi, novērtēšanu un darba organizēšanu, kā arī to, vai mākslīgais intelekts vai citi rīki tiek izmantoti viņu algoritmiskai novērošanai un izsekošanai.

Runājot par ideju par vienkāršu balsu vairākumu, nevis konsensa principa ievērošanu gadījumos, kad uzņēmumā darbojas vairākas arodbiedrības vai darbinieku pārstāvības struktūras, varam saprast, kā tas varētu veicināt produktīvāku un efektīvāku sarunu kultūru. Taču vienlaikus jāatzīst, ka arodbiedrību novājinātā stāvokļa situācijā Latvijā šāds regulējums varētu vairot jebkādus uzliktos šķēršļus, kas jau arodbiedrībām ir spēkā to novājinātā stāvokļa dēļ.

Vēlamies arī brīdināt, ka jebkura regulējuma maiņa, kas skar koplīguma spēkā esību, ir jāveic ļoti atbildīgi, to pamatīgi izdiskutējot. Vairāku mēnešu garumā strādājot ar šiem jautājumiem, tostarp tiekoties ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, vēlamies uzsvērt, ka regulējums, kas ļautu vienpusēji atteikties no koplīguma pēc diviem gadiem, ja vien nav panākta vienošanās, nekādā gadījumā nedrīkst attiekties uz jau spēkā esošiem koplīgumiem. Retroaktīva lēmumu pieņemšana ar atpakaļejošu datumu reti kad ir attaisnojama, īpaši situācijā, kad sabiedrībā ir novērojama zema uzticība lēmumu pieņēmējam. Šādu retroaktīvu normu piemērošana varētu graut uzticēšanās kultūru sabiedrībā, arī uzticēšanos sociālajai partnerībai.

No tā izriet sekas, kas skar ne vien Latvijas cilvēku izpratni par darba attiecībām, bet arī sabiedrības noturību krīzes situācijās. Jo rīcība šādās situācijās balstīta spējā uzticēties citiem, īpaši nevienlīdzīgās varas dinamikās, kas cilvēkiem ir, piemēram, ar darba devēju vai valsti, kādas iestādes formām.

Tādēļ aicināsim vismaz uz kompromisu – jauno kārtību attiecināt tikai uz nākotnē noslēgtiem koplīgumiem. Ļoti ceru, ka arī kolēģi no citām frakcijām to atbalstīs.

Par virsstundām. Vēlos vispirms atgādināt, ka virsstundas nebūtu jāuztver kā norma. Tam ir jābūt izņēmumam, nevis permanentam ārkārtas stāvoklim, kuru tāpēc neviens vairs neuztver kā ārkārtas stāvokli.

Mēs neatbalstām priekšlikumu visaptveroši samazināt visu virsstundu apmaksu uz 50 procentiem, jo tas var radīt spiedienu uz darbiniekiem un faktiski palielināt virsstundu īpatsvaru, normalizējot tās kā ikdienišķu lietu. Mūsuprāt, apgalvojums par to, ka šāda likmes samazināšana samazinās ēnu ekonomikas aspektu, maksāšanu aploksnē par virsstundām, neiztur kritiku un nav balstīts reālos novērojumos.

Ir daudzas nozares, kurās līdzšinējā 100 procentu piemaksa ir viens no retajiem instrumentiem, kā cilvēki var nodrošināt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus. Šādu virsstundu un zemu algu normalizēšana, protams, ir kārtējais simptoms tam, ka mūsu uzņēmējdarbības vidē pārāk ilgi ir dominējušas šauras intereses un ačgārns uzskats, ka vienīgais veids, kā Latvija var konkurēt ar citām valstīm, un vienīgais, ko Latvija var piedāvāt, ir lēts darbaspēks. Arī summētais darba laiks nedrīkst kļūt par instrumentu pastāvīgai pārslodzei un tās normalizēšanai. Tāpēc piedāvāsim to skaidri regulēt un uzdot Ministru kabinetam izstrādāt sarakstu ar nozarēm, kur tas būtu jāierobežo.

Runājot par četru dienu darba nedēļu, jāsaka, ka šībrīža piedāvātais risinājums neatbilst tam, par ko varētu sākumā domāt. Lai patiesi un godīgi izvērtētu iespējas, ko Latvijas darba tirgum varētu sniegt šādu pieeja, aicinām modeli ar 35 darba stundām nedēļā izvērtēt pēc būtības, balstoties datos un novērojumos, jo nav iespējams spriest par to, kas vispār netiek pamēģināts, ja citās valstīs ir skaidri pierādījies, ka šāds modelis ne vien mazina pārslodzi, bet arī veicina produktivitāti un dzīves kvalitātes uzlabojumus. Tādēļ aicināsim šādu pieeju izvērtēt pilotprojekta formā atsevišķās valsts iestādēs. Latvija šajā jautājumā var būt līdere vismaz Baltijas līmenī – nevis imitēt reformu, bet to patiesi ieviest.

Attiecībā uz sociālo aizsardzību, protams, mēs pozitīvi vērtējam precizējumu par iespēju nekavējoties izbeigt darba attiecības, ja algas izmaksa tiek kavēta. Vienlaikus mums jārisina situācijas, kad alga netiek izmaksāta uzņēmuma maksātnespējas dēļ, tādēļ mēs rosināsim detalizētāk izpētīt šādas situācijas un pilnveidot mehānismus, kas aizsargā darba ņēmējus šādās situācijās, lai viņi nepaliktu pēdējie rindā un nebūtu spiesti mēnešiem ilgi gaidīt samaksu par darbu, kas jau sen ir izdarīts. Šāda situācija ir milzīgs finansiāls trieciens, īpaši tiem cilvēkiem, kas dzīvo no algas līdz algai un nekādā veidā nav vainojami uzņēmuma neveiksmēs.

Mēs atzinīgi vērtējam piedāvājumu bērna ar smagu slimību kopšanas laiku neieskaitīt kopējā darbnespējas laikā, un sarunās ar LBAS apspriedām iespēju šo regulējumu paplašināt arī uz citiem līdzīgiem smagiem un nopietniem gadījumiem. Rūpju darbs mūsu sabiedrībā joprojām ir nenovērtēts, lai gan neviens no mums nespētu izdzīvot bez citu cilvēku rūpju darba, un joprojām tas bieži tiek uzskatīts vienkārši par sievietes pienākumu.

Šajā kontekstā plašāka diskusija būtu nepieciešama, piemēram, lai risinātu situāciju, kad viens vecāks ir bērna kopšanas prombūtnē, bet smagi saslimst. Šobrīd otram vecākam nebūtu iespējams saņemt slimības lapu bērna kopšanai. Taču šis ir plašāks jautājums, kas neaprobežojas tikai ar Darba likumu.

Runājot par dzimumu līdztiesības politiku darbos, nevis tikai deklarācijās, aicināsim Darba likumā ieviest attaisnotas prombūtnes iespēju cilvēkiem, kas saskaras ar vardarbību ģimenē, līdzīgi kā tas ir Īrijā un citās valstīs. Tās ir dažas dienas, kas cilvēkam var nozīmēt aiziešanu no vardarbīgām attiecībām, drošas dzīvesvietas sameklēšanu un savas mentālās veselības savešanu kārtībā pēc traumatiska notikuma vai iespēju pasargāt savus bērnus. Tie gada laikā nav daudzi cilvēki, bet tiem, kas vardarbību piedzīvo, šāda norma var būt glābiņš un var mainīt visu turpmāko dzīvi.

Runājot par cilvēku aizsardzību nedrošās situācijās, es vēlos akcentēt jautājumu par darbinieku aizsardzību atlaišanas gadījumā. Publiskajā telpā ir izskanējis aicinājums pilnībā atteikties no Darba likuma 110. panta, kas šobrīd paredz iespēju relatīvi plašam tiesas procesam gadījumā, ja darba devējs vēlas atlaist arodbiedrības biedru, bet arodbiedrība tam nepiekrīt.

Ņemot vērā, ka stipras arodbiedrības ir veselīgas ekonomikas priekšnoteikums, bet Latvijā tās jau gadiem ir sistēmiski vājinātas, uzskatām, ka šāda panta svītrošana, nepiedāvājot vietā pilnīgi neko, būtu ārkārtīgi satraucošs signāls. Tāpēc aicinām šo sistēmu reformēt un strīdus par arodbiedrības biedru atlaišanu risināt nevis tiesā, bet komisijā, kurā piedalītos darba devēja pārstāvji, Valsts darba inspekcija un arodbiedrība, kas samazinātu tiesu noslogojumu un birokrātiju, varētu risināt plaši izskanējušos gadījumus, kad arodbiedrības biedra statuss varētu tikt izmantots ļaunprātīgi, vienlaikus saglabājot darbinieku aizsardzību.

Godātie kolēģi! Darba likums nav tikai par ekseļos uzskaitītām darba stundām un stundas likmēm. Tas ir par cilvēku dzīves kvalitāti. Latvijai ir jāvirzās uz taisnīgu, drošu un modernu darba kultūru. Mums ir jāveido izpratne, ka darbinieku tiesības un labi darba apstākļi uzņēmumam, valstij un sabiedrībai ir ieguvums, nevis izmaksas.

PROGRESĪVIE iesniegs savus priekšlikumus, lai Darba likuma grozījumi nekaitētu darbiniekiem, bet stiprinātu Latvijas konkurētspēju un produktivitāti.

Aicinu visus kolēģus šajā diskusijā nevis domāt par īstermiņa peļņu tiem, kas visskaļāk bļauj, bet domāt valstiski un ilgtermiņā par cilvēku labklājību, par mūsu ekonomikas attīstības ceļu un par sabiedrības uzticēšanos valstij.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies deputāti: Raimonds Bergmanis, Artūrs Butāns (Starpsauciens.)... ir, Gundars Daudze... neredzu, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars... neredzu, Jānis Grasbergs, Igors Judins, Inese Kalniņa, Irma Kalniņa, Jurģis Klotiņš, Dmitrijs Kovaļenko, Māris Kučinskis, Ainars Latkovskis, Ričards Šlesers, Edgars Tavars un Edgars Zelderis.

Lai veiksmīgs pārtraukums!

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām Saeimas 4. decembra sēdes darba kārtības jautājumu izskatīšanu.

Skatām likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” pirmajā lasījumā.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vai valsi var dejot viens? Domāju, ka ne. Vai uzņēmums var iztikt bez darba devēja, uzņēmuma īpašnieka? Vai uzņēmums var iztikt bez darba ņēmēja? Domāju, ka ne.

Mēs šodien runājam par jautājumu, kas ir būtisks jau vairākus gadus. Ja atmiņa mani neviļ, gandrīz 10 gadus... Latvijas uzņēmējdarbībai... Darba likumu. Konkrēti es runāšu tieši par virsstundu piemaksām.

Mēs visi zinām, ka Latvijā piemaksa par virsstundu darbu ir visaugstākā Eiropas Savienībā – 100 procenti. Tas būtu apsveicami, ja mūsu ekonomika būtu starp spēcīgākajām Eiropā. Bet realitāte ir pretēja. Latvijas uzņēmumi šodien konkurē ar valstīm, kurās virsstundu piemaksas ir zemākas – 25 procenti, 30 procenti, 50 procenti –, dažās valstīs pat nulle – Nīderlandē, Dānijā, kur koplīgumi daudz elastīgāk regulē darba attiecības.

Mēs esam situācijā, kad normatīvi sadārdzina darbaspēku laikā, kad mums visvairāk vajag ražīgumu, investīcijas un izaugsmi.

Kad virsstundu izmaksas kļūst nesamērīgi augstas, uzņēmumiem ir trīs scenāriji. Pirmais – nepiesaistīt papildu cilvēkus, jo tas kļūst finansiāli neiespējami. Otrais – samazināt apjomu, zaudējot tirgus daļu. Trešais – pārcelt ražošanu uz citām valstīm, kurās virsstundas ir lētākas un konkurētspējas nosacījumi labvēlīgāki.

Vai to vēlas darba ņēmēji? Vai to vajag Latvijas valstij? Domāju, ka ne. Virsstundas nav un nedrīkst būt ikdiena, taču tām ir jābūt iespējamām.

Piemaksa 100 procentu apmērā par virsstundām rada situāciju, ka virsstundas Latvijā kļūst par luksusu, kuru var atļauties tikai vislielākie uzņēmumi. Mazajiem un vidējiem tas ir nesamērīgs slogs. Tāpēc ir nepieciešams kompromiss – samazināt virsstundu piemaksu līdz 50 procentiem, ko piedāvā darba devēji un atbalsta starptautiskā prakse. Tas nozīmē mazākas darbaspēka izmaksas, lielāku konkurētspēju, labāku investīciju vidi, elastību gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem vienoties koplīgumos. Fakts ir tikai viens – darba devējs nevar iztikt bez darba ņēmēja, bet darba ņēmējs nevar iztikt bez darba devēja. Tāpēc sistēmai jābūt abpusēji godīgai.

Eiropas Komisijas un vairāku valstu darba tirgus modeļi rāda – ir normāli, ka virsstundas tiek regulētas koplīgumos, nevis ar vienu augstu, likumā noteiktu likmi visiem. Latvija ir vienīgā, kas uztur tik augstu – 100 procentu – piemaksas prasību, ievieš stingrus ierobežojumus uzteikšanai arodbiedrības biedriem, liedz elastīgi pagarināt koplīgumus. Tas bremzē uzņēmumus laikā, kad mums vajag tieši pretējo – elastību, spēju pielāgoties, spēju konkurēt.

Virsstundu regulējums nav par to, kā kādam kaut ko atņemt, tas ir par to, kā nezaudēt uzņēmumus, darba vietas un Latvijas ekonomisko spēku. Piemaksa 100 procentu apmērā par virsstundām nav norma Eiropā, tā nav norma pat ekonomiski attīstītākajās valstīs, un nav norma, kas atbilstu Latvijas uzņēmumu iespējām. Eiropas praksei atbilstošs risinājums būtu 50 procentu piemaksa – līdzsvarota, taisnīga un ekonomiski pamatota.

Es no savas pieredzes, vadot divas rūpnīcas... ja atmiņa mani neviļ, septiņos gados virsstundas ir bijušas varbūt tikai dažas reizes – kad ir ienākusi fūre un tā ir atmuitota pulksten piecos, tad mēs esam palikuši, lai tā atbrauktu līdz Engurei un lai sveķus vai kādus citus materiālus spētu izkraut.

Darba devējs skatās... un sabalansē gan darba laikus, gan darbinieku noslodzi. Bez tam visvairāk virsstundu darba devējiem varbūt rodas tad, kad darbinieki saslimst vai māmiņām saslimst bērni... ejot skolā. Arī šobrīd ir gripas epidēmija Latvijā. Mums ir jābūt elastīgiem.

Piedaloties Sociālo un darba lietu komisijā un sadzirdot... no arodbiedrībām... šķita, ka Darba likums risina visas problēmas, kas ir uzņēmumos. No tā, ka attieksme pret darba ņēmējiem... Man šķiet, ka dažu darba devēju neprasme komunicēt ar saviem darba ņēmējiem nav jāattiecina uz visiem. Darba likums ir par darba attiecībām, nevis par attiecībām starp darba devēju un darba ņēmēju... citos jautājumos. Un šis likums nav kā konstitūcija, kā Satversme, kur mēs saliksim visu iekšā.

Es gribu akcentēt, ka ir jābūt cieņpilnai attieksmei vienam pret otru. Tāpēc es gribu teikt – valsi var dejot divatā. Arī darba attiecībās, vadot uzņēmumus, mums ir jābūt gan uzņēmējiem, gan darba ņēmējiem, kas tajos strādā. Mums ir jābūt cieņpilnai attieksmei vienam pret otru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs arī frakcijā uzklausījām arodbiedrību. Un ir būtisks jautājums. Es iestājos par tautsaimniecības un uzņēmumu attīstību valstī. Ja mēs ieviešam 100 procentus, tas nerisina jautājumu uzņēmējiem. Tas automātiski nozīmē to, ka pašizmaksa ir tik augsta, ka tas ir arī pret darba ņēmēju, darbinieku, interesēm. Ļoti daudz darbinieku labprāt grib strādāt ārpus darbalaika. Regulējums ar 100 procentiem praktiski nozīmē to, ka viņiem tādu iespēju nebūs.

Diemžēl arodbiedrības uz šo jautājumu skatās ļoti šauri. Vienīgais lielais arguments ir veselības nozare. Mēs visu Latvijas uzņēmējdarbības vidi pakārtosim tikai veselības nozarei, kur, neapšaubāmi, ir problēmas. Bet šajā kontekstā veselības nozares problēmu varam risināt atsevišķi, neiekļaujot visus pārējos uzņēmumus, jo ar šādu regulējumu uzņēmējdarbības vidi mēs padarīsim neinteresantu un tā nebūs konkurētspējīga. Daudzi Latvijas iedzīvotāji nesaņems ne pakalpojumus, ne arī piekļuvi uzņēmumiem. Jo tas ir dārgs risinājums – 100 procenti –, ko jūs piedāvājat. Uzņēmējiem tas nav pa kabatai. Tas nevis veicina, bet bremzē mūsu uzņēmējdarbības vidi un ekonomiku. Un tas ir iemesls, kāpēc nevajadzētu iestāties ar tik kritisku – 100 procentu – punktu. To pieprasa vairums uzņēmēju un arī darba ņēmēju. Lūdzu, nepakārtojam šo jautājumu vienam sektoram.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Līgai Rasnačai.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Darba tirgus ir tas, kur tiek saražota pievienotā vērtība, tie ir gan pakalpojumi, gan ražošana. Tāpēc mēs visi esam ieinteresēti, lai attiecības darba tirgū būtu tādas, kas ir patīkamas gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Ja mēs vienpusēji pārliekam šo smagumu, svaru tikai uz darbiniekiem, kam jāsamierinās ar dažādiem apstākļiem un dažādām samaksas mazināšanām, tad mēs nevaram gaidīt, ka mūsu darba tirgus plauks un zels, mums būs daudz darbinieku un tie nebrauks uz citām valstīm.

Es domāju, ka ir svarīgi ņemt piemēru arī no mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas –, kur ir noteikts, ka ir mazaizsargātās... riska... grupas, kam ir jāpiedāvā elastīgs darba laiks un attālinātā darba iespējas. Un tas attiecas (Starpsauciens.)... Jā, mums var piedāvāt, bet tas nav noteikts saistībā ar grupām.

Es paskatījos arī statistiku pa reģioniem. Ir daži reģioni, piemēram, Jēkabpils reģions, kur ir ļoti daudz viena vecāka ģimeņu, to īpatsvars krietni pārsniedz 10 procentus, salīdzinot ar citiem reģioniem. Problēma ir tā, ka bieži vien viena vecāka ģimenēm nav iespējams bērnu pat aizvest pie ārsta. (Starpsauciens.) Jā, noteikt likumā to, ka ir grupas, kam... obligāti... ir jāpiedāvā attālinātā darba iespējas un nepilns darba laiks. Darba likumā vispār nav pieminēta tāda lieta kā darba attiecību... darba laika hibrīdforma, kas var būt... ļoti bieži ir izdevīga gan darba devējam, gan darba ņēmējam.

Mums vajadzētu papildināt Darba likumu – iekļaut tajā lielākas elastības iespējas ne tikai darba devējiem, bet arī darba ņēmējiem. Īpaši šīs elastīgās iespējas... iespējams, ir jāpiemin, kurām grupām. Piemēram, Lietuvā tādas ir grūtnieces, viena vecāka ģimenes, tie, kas aprūpē slimus tuviniekus, un arī tie, kas ir saistīti ar militārajām apmācībām. Jā, es saprotu, ka to neregulē tikai Darba likums, bet ir jābūt mazaizsargātajām grupām, kurām ir tiesības strādāt nepilnu darba laiku un par kurām nav jāmaksā pilnas sociālās iemaksas... kas būtu izdevīgi arī darba devējiem.

Tāpat elastīgais darba laiks un saīsinātais darba laiks ir ļoti nepieciešams cilvēkiem ar invaliditāti. Latvijā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem nodarbinātība ir aptuveni 64 procenti, šaurākā vecuma grupā nodarbinātība ir vēl augstāka, bet personām ar invaliditāti tā ir tikai 19 procenti. Viena vecāka ģimenēm nodarbinātība ir augstāka, tā ir 85 procenti. Tas nozīmē, ka viena vecāka ģimenes ļoti cenšas nodrošināt saviem bērniem finansiālo, materiālo... nodrošinājumu un strādāt vairāk, nevis mazāk. Tāpēc ir jābūt šai elastībai – lai var aizvest bērnu, piemēram... nav jāņem neapmaksāta brīvdiena, lai bērnu aizvestu pie ārsta uz novada centru... un tamlīdzīgi.

Es iesaku iekļaut mazaizsargātās grupas – ar tiesībām strādāt elastīgi.

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A. Bērziņš (ZZS).

Cienītie kolēģi! Mūsu komisijā bija neformāla tikšanās ar arodbiedrībām un darba devējiem, kurā mēs mēģinājām saprast šīs problēmas būtību. Tie, kas šodien jau uzstājās, vēlreiz pasvītroja, ka ir divi – darba devējs un darba ņēmējs. Gribu pasvītrot to, ka, gribot vai negribot, mums būs jāatrod (laikam tomēr gribot, nevis negribot) kaut kāds vidusceļš, jo likumā nedrīkst būt tā, ka viena vai otra puse gūst virsroku. Tā tam nevajadzētu būt, jo darba devējs riskē ar savām finansēm, grib izveidot savu biznesu, grib gūt peļņu. Bet viņš nevar iztikt arī bez darba ņēmēja. Viņš vienkārši nevar bez viņa iztikt. Savādāk viņš to naudu var ieguldīt un pats... ir atsevišķas sfēras, kur viņš pats ražo, pats taisa, bet galvenokārt šī otrā puse ir vajadzīga. Un darba ņēmējs – arī viņš grib uzturēt savu ģimeni, normāli dzīvot, normālos apstākļos, un normālā vietā strādāt.

Šie divi elementi mums būs kaut kā... būs jāatrod vidējais posms, lai mēs varētu... Diskusijās jau arī parādījās... tas, ko teica... ka mums būs diezgan spraigas... Tāpēc arī ir pagarināts iesniegšanas termiņš.

Lūdzu, sniedziet priekšlikumus. Laipni aicināti uz komisijas sēdēm, lai izteiktu... bet, vēlams, argumentēti... Nevajag nākt raudāt. Ja ir arguments, lūdzu, ar argumentu. Ja ir pamatojums – ar pamatojumu. Ja ir finansiāli kaut kādas lietas, mēģināsim būt konstruktīvi. Aicinu arī tad, kad mēs nākamajā gadā skatīsim šo likumprojektu otrajā lasījumā, kaut kā mēģināt... Katram ir sava sāpe... “es tur strādāju, man bija tik grūti”... un tā. Otrs saka: “Šitie darba... šitādi sliņķi, un tikai strādā...” Nometīsim to, uzskatīsim, ka visi darba devēji ir ļoti godīgi un grib strādāt labi un ka visi darba ņēmēji grib viņiem palīdzēt. Tad laikam... tad mēs arī atradīsim to, ko mēs gribam šeit gūt.

Tā ka atbalstīsim – vai arī neatbalstīsim – pirmajā lasījumā un tad iesim uz priekšu, nākamajā gadā gaidīsim iesniegumus un uzsāksim diskusiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

L. Lizbovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2026. gada 6. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

L. Lizbovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā”, otrais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Labrīt vēlreiz! Likumprojekts “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā” otrajā lasījumā komisijā tika atbalstīts.

Tika saņemti četri priekšlikumi.

Trīs no tiem ir saistīti.

Visi ir no tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres.

1. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz izteikt likuma 6. panta otro daļu šādā redakcijā: “Par kandidātu tiesu psiholoģiskās ekspertīzes specialitātē var būt persona, kura papildus šā panta pirmajā daļā izvirzītajām prasībām ir saņēmusi Psihologu likumā noteiktajā kārtībā psihologa sertifikātu un vismaz trīs gadus veikusi profesionālo darbību klīniskās un veselības psiholoģijas vai juridiskās psiholoģijas profesionālās darbības jomā.”

Priekšlikums paredz precizēt prasības tiesu psiholoģiskās ekspertīzes specialitātē, kā arī samazināt nepieciešamo darba pieredzi no pieciem uz trim gadiem, taču līdzsvarojot to ar citām specializācijas prasībām.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. T. Levrence. 2., 3. un 4. priekšlikums. Tie ir tapuši, pamatojoties uz Satversmes tiesas 2024. gada 17. decembra spriedumu, kur tika norādīts, ka saudzējošāks līdzeklis pilnīgam aizliegumam sodītām personām darboties kādā jomā var būt gan tāds regulējums, kas noteiktos gadījumos pieļauj individuālu vērtēšanu, gan regulējums, kurā ietvertais ierobežojums ir saistīts ar konkrētām noziedzīgu nodarījumu grupām, piemēram, tie varētu būt vardarbīgi noziegumi vai kas cits... un ar noziedzīgu nodarījumu aizskartām interesēm... vai regulējums, kas noteikts uz konkrētu laika posmu.

Savukārt Satversmes tiesas 2025. gada 22. septembra spriedumā ir norādīts, ka var pastāvēt dažādi apstākļi, kuru kopsakarā var atļaut atzīt, ka personas iepriekšējā noziedzīgā rīcība neapdraudēs sabiedrības objektīvu uzticēšanos profesijai. Šādā gadījumā var tikt ņemti vērā, piemēram, tādi apstākļi kā kaitīguma pakāpe, personas uzvedība un rīcība pēc šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas un laiks, kas pagājis kopš šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, kā arī aizsargājamās intereses, pret kurām konkrētais noziedzīgais nodarījums bija vērsts, arī personas attieksme pret izdarīto.

Ņemot to vērā, individuāls izvērtējums, kurā tiktu ņemti vērā visi šie faktori, var būt viens no līdzekļiem, ar kuru personas pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk un arī mazināta stigma pret cilvēkiem, kas ir sodīti. Ievērojot minēto un pamatojoties uz diskusijām komisijas sēdē, ir pārskatītas 1. pantā piedāvātās redakcijas, paredzot individuālā izvērtējuma nepieciešamību un Tiesu ekspertu padomes pienākumu izveidot speciālu komisiju tiesu ekspertu kandidātu izvērtēšanai, kā arī noteikt citus ar komisijas darbību saistītus jautājumus.

2. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz izteikt likuma 6. panta trešo daļu šādā redakcijā: “Par kandidātu nevar būt persona: 1) kura ir apsūdzētā vai aizdomās turētā krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu; 2) kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot, ja tā ir reabilitēta; 3) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata; 4) kurai, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atņemtas tiesu eksperta tiesības, ja no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi; 5) kurai nodibināta aizgādnība.”

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. T. Levrence. 3. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz papildināt 6. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “Tiesu ekspertu padomes izveidota komisija var atļaut personai, uz kuru attiecas šā panta trešās daļas 2. un 3. punktā noteiktie ierobežojumi un kura ir izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, kļūt par tiesu eksperta kandidātu, ja no brīža, kad persona sodīta vai kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi, bet gadījumā, ja šajā termiņā sodāmība nav dzēsta vai noņemta, – no brīža, kad sodāmība ir dzēsta vai noņemta. Ministru kabinets nosaka komisijas sastāvu un kārtību, kādā izvērtē, vai atļaut šādai personai kļūt par tiesu eksperta kandidātu. Komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

Arī šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. T. Levrence. 4. – pēdējais – priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 9. punktu, kas paredz Ministru kabinetam līdz 2026. gada maijam izdot šā likuma 6. panta ceturtajā daļā un 7. panta otrajā daļā minētos noteikumus. Arī šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. T. Levrence. Likumprojekts “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā” komisijā tika atbalstīts pirms otrā lasījuma.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

S. T. Levrence. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam – divas nedēļas, tas ir, 25. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”, otrais lasījums.

Astoņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, godājamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” izskatīts Juridiskajā komisijā.

Esam saņēmuši astoņus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikumā labākā juridiskajā valodā ir izteikta tā pati iepriekš atbalstītā doma. Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tehniski nozīmē, ka... no iepriekš atbalstītās redakcijas teikumi, kas attiecas uz izdienas pensijas jautājumu, pārcelti uz pārejas noteikumiem, tātad pārvietoti uz citu vietu.

Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Pilnveido likuma redakciju. Iepriekš atbalstītie punkti, kas paredzēja vispārējās jurisdikcijas tiesām un administratīvajām tiesām katrai atsevišķu punktu, bet pieteikumu iesniegšanas kārtība ir vienāda... līdz ar to Juridiskais birojs piedāvā visām tiesām noteikt vienā daļā.

Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniski uzlabo redakciju. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Par iepriekšējā panta papildināšanu ar jaunu otro un trešo teikumu... kas nebūtu īsti labi – šajā likumā paredzēt šādu procedūru. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Panta nosaukuma precīzāks definējums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja, bet, iespējams, uz trešo lasījumu būs 33.1 pants par e-lietas izdalīšanu. Šobrīd ir atbalstīta ideja, lai šī... nepazūd. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Visbeidzot 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumos ietvertos pantus, kas attiecas uz izdienas pensiju... ja tas ir prokurors, kas atnācis strādāt uz Satversmes tiesu... un tas ir tas, ko 2. priekšlikumā izsvītroja no pamat... panta un pārcēla uz pārejas noteikumiem, jo tas ir tikai pārejas periods, un mums šodien skatīšanā jau bija jaunais likums par tiesnešu un prokuroru izdienas pensijām.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

G. Kūtris. Aicinājums priekšlikumus iesniegt divu nedēļu laikā, tas ir, līdz 25. decembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Tiesībsarga likumā”, otrais lasījums.

Viens priekšlikums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referents Jānis Zariņš.

J. Zariņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā” otrajā lasījumā.

Saņemts viens – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Zariņš. Ir izskatīts vienīgais likumprojekta “Grozījumi Tiesībsarga likumā” otrajam lasījumam iesniegtais priekšlikums.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesībsarga likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Zariņš Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam – šā gada 16. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, otrais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi, kolēģes! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”.

Uz otro lasījumu ir iesniegti četri priekšlikumi.

Visi priekšlikumi tika apstiprināti bez debatēm.

1. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Saistīts ar to, lai izslēgtu likumprojekta 1. pantā (grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 4. pantā) vārdus “tiesisko statusu”. Komisijā atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Zivtiņš. 2. – arī tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Faktiski tas ir redakcionāls, lai aizstātu likumprojekta 2. pantā skaitli “24.6” ar skaitli “22.1”. Šis priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Zivtiņš. 3. – arī tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tas ir nedaudz komplicētāks. Skar ieslodzīto informācijas sistēmas uzturēšanu, apstrādi, pārvaldes funkciju īstenošanu... kā notiek sistēmas uzturēšanas un nodrošināšanas darbs. Tieši tāpat arī par informatīvo sistēmu un informatīvo platformu, un ieslodzīto garīgās aprūpes organizēšanu un īstenošanu. Arī par to, lai Ministru kabinetam tiktu deleģētas funkcijas par... lai tas noteiktu konkrētas lietas, kā saņem kompensāciju par izdevumiem, kas radušies brīvprātīgā darba veikšanas laikā. Nu, tātad saistīts ar brīvprātīgajiem. Diezgan komplicēts grozījums, bet komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Zivtiņš. 4. – deputāta Mārča Jencīša priekšlikums. Skar reliģisko organizāciju darbu un brīvprātīgo darbu. Jāsaka tā, ka neviens pret nebija, bet šis konkrētais jautājums jau ir atrunāts citos likumos. Lai nebūtu dublēšanas, netika atbalstīts.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Zivtiņš. Ir izskatīti visi četri priekšlikumi.

Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

E. Zivtiņš. Iesniegšanas termiņš – šī gada 16. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

E. Zivtiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Trauksmes celšanas likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Trauksmes celšanas likumā”, otrais lasījums.

Saņemti 10 priekšlikumi.

Uzreiz pateikšu: visi priekšlikumi nāk no deputātes Skaidrītes Ābramas, visi priekšlikumi nav atbalstīti. Komisijas sēdēs piedalījās arī Valsts kancelejas, KNAB, kā arī Valsts drošības dienesta pārstāvji, un viņi arī sniedza atzinumus par priekšlikumu noraidīšanu.

1. priekšlikums. Pēc Juridiskā biroja viedokļa, šeit nekas nemainās pēc būtības. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs 2. priekšlikums. Saistīts ar 3. priekšlikumu. Pēc Valsts drošības dienesta atzinuma... Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Kā teica Burova kungs... Neraugoties uz to, ka visi mani 10 priekšlikumi, vienīgie uz otro lasījumu, kas bija iesniegti, tika noraidīti, man tomēr bija prieks strādāt ar šo likumprojektu, ņemot vērā, ka es zinu, kā tapa trauksmes celšanas koncepcija... Piedalījos tajā, zinu, kā notiek darbs, zinu, kādās situācijās ir trauksmes cēlēji. Tā ka mēģināju dalīties ar pieredzi, novērojumiem un starptautisko pieredzi, ko diezgan daudz esmu studējusi. Bet, kā lai saka, acīmredzot maniem priekšlikumiem vēl nav pienācis laiks.

Tomēr esmu nolēmusi jūs, tā sakot, informēt un trijās grupās sadalīt priekšlikumu būtību.

1. priekšlikums tika noraidīts, tāpēc ka... pateikts, ka tas neko nedara. Patiesību sakot, es ar 1. priekšlikumu mēģināju paplašināt likuma tvērumu. Bet nu labi, par to nerunāsim.

Tātad šobrīd par 2. priekšlikumu. Trauksmes celšanas likumā ir noteikts, par ko drīkst celt trauksmi un kas nav uzskatāms par trauksmes celšanu. Manuprāt, raugoties no sistēmiskas pieejas, tas nav atbilstīgi, ka trauksmes celšana nav informācija, kura var saturēt valsts noslēpumu vai informāciju par speciālām izmeklēšanas darbībām. Tāpēc mans 2. priekšlikums paredzēja izslēgt šīs divas normas un 3. priekšlikumā paredzēt īpašu kārtību, kā šādi ziņojumi par kādu valsts noslēpumu vai speciālām izmeklēšanas darbībām tiek tālāk uzlūkoti, lai trauksmes cēlējs pats nenonāktu informācijas izpaudēja lomā un viņam nebūtu kriminālprocess.

Kā es dzirdēju no iestādēm, kas... bija atnākušas... tiesībsargāšanu... viņi teica: jā, tajā un tajā, un tajā likumā, mājaslapā jūs varat atrast, kādā veidā ziņot par trauksmes celšanu, ja ir kāds valsts noslēpums vai kādas citas darbības. Bet, manuprāt, ja mēs esam sagatavojuši vienu likumu, tad vajadzētu būt pateiktam, ka jūs drīkstat ziņot arī par tādu informāciju, kas jums... nonāk par... kaut kādu valsts noslēpumu saturošu... bet tikai īpašā kārtībā – kā 3. priekšlikums.

Jo, kolēģi, es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju. Mums ir jārēķinās, ka arī cilvēki, kas strādā ar valsts noslēpumiem, ar īpašu informāciju... tur var dažādas situācijas gadīties. Un arī milzīgie drošības tēriņi... arī tur var būt ļoti daudz iemeslu ziņot, celt trauksmi, kā tiek tērēts.

Tā ka, es uzskatu, nav korekti, ka mēs it kā ignorējam... un trauksmes cēlējiem dodam nepareizu signālu. Viss, ko jūs ziņojat, ir trauksme, bet tikai neziņojiet par to, kas satur kādu īpaši ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpumu.

Tā kā 2. priekšlikums saistīts ar 3., mazlietiņ koriģēšu. Valsts drošības dienesta pārstāvis teica: nu drīzāk nē. Es domāju, ja likumdevējam būtu vēlme, tad tomēr varētu šo priekšlikumu ņemt vērā. Bet nebija gribēšanas no izpildvaras, līdz ar to tas netika atbalstīts.

Bet es aicinu paust atbalstu 2. priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam. (Dep. J. Viļums: “Es atsaucu!”)

Debates slēdzam.

Tātad 2. priekšlikums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 27, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Es jau informēju par 3. priekšlikumu, ka tas zināmā mērā saistīts ar 2. priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. priekšlikums nav atbalstīts, kā arī 5., ņemot vērā, ka runa ir par psiholoģisko palīdzību... Arī iestādes informē, ka jau tagad zināmā mērā psiholoģisko palīdzību var sniegt.

Sēdes vadītāja. Burova kungs...

Jā, Ābramas kundze? (Dep. S. Ābrama: “Man nebija iespējas ielikt karti, jo es zināju, ka man vienai pašai būs jārunā.”)

O. Burovs. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Tātad 4. priekšlikums. Tā, tūlīt es pateikšu. 4., 5. (Starpsauciens: “Nav atbalstīts!”) Jā, nav atbalstīts, bet tūdaļ es izklāstīšu, ko es gribēju ar 4. priekšlikumu pateikt. Tā, tas laikam bija par psiholoģisko...? Tā, tātad tas ir par psiholoģisko palīdzību trauksmes cēlējiem.

Kolēģi, es daudz esmu runājusi ar trauksmes cēlējiem vai tiem, kuri vēlējušies par tādiem būt... gan tad, kad saņemti ziņojumi... Man jāsaka tā: es apbrīnoju to cilvēku drosmi, uzņēmību, kuri vispār sniedz ziņojumus par augsta līmeņa pārkāpumiem. Diemžēl šie cilvēki – ir saņemta informācija – tiek atstāti vieni. Jā, viņiem ir kaut kāda juridiskā palīdzība. Daļa vienkārši izmanto savu juristu, algo savus juristus, bet izvadīt šo procesu no sākuma līdz beigām neviens viņiem neuzņemas.

Es gribu jums apliecināt, ka tas ir milzīgs stress. Un nav pārsteigums, ka daudzi trauksmes cēlēji no tā visa procesa izstājas, jo tas ir ilgstošs process. Kamēr iestādes veic izmeklēšanu, trauksmes cēlējam jābūt klāt, vai nu jāsniedz papildu informācija, vai kaut kādi apstiprinājumi, apliecinājumi. Un to visu izturēt nav vienkārši.

Ārzemēs... ārvalstīs, kur trauksmes celšanas likums darbojas, tas ir pilnīgi, kā saka, must have – pats par sevi saprotams, ka psiholoģiskā palīdzība tiek sniegta. Trauksmes cēlējs saņem... piemēram, Eiropas Savienībā... valstīs saņem vaučeru 10 psihologa apmeklējumiem. Speciāli sagatavoti psihologi strādā ar trauksmes cēlējiem. Tie nav vienkārši klīniskie psihologi. Bet tas viss notiek.

Šeit man teica: jā, mēs tur kaut ko gatavojam. Kaut kur kaut ko, bet skaidrības nav, kāpēc šāda psiholoģiskā palīdzība jau šobrīd nav paredzēta Trauksmes celšanas likumā. Es domāju, mums noteikti būtu daudz vairāk līdz galam atklāto pārkāpumu, ja trauksmes cēlējs saņemtu atbalstu no sākuma līdz beigām, ja būtu psihologs vai mentors, kas viņu iedrošina, kas ir viņam atbalstošs, kas visu laiku pamudina darboties.

Es aicinu atbalstīt 4. priekšlikumu. Patiesību sakot, 4. priekšlikums ir saistīts ar 5., 7. un 8. priekšlikumu.

Aicinu atbalstīt 4. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 28, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 5. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies deputātiem.

6. priekšlikums. Šeit ir runa par kompensāciju trauksmes cēlējiem. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

6. priekšlikums. Ābramas kundze!

Sēdes vadītāja. Tātad Ābramas kundze vēlas debatēt.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai par 6. priekšlikumu.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

6. priekšlikums ir saistīts ar 10. priekšlikumu. Tā ir trešā priekšlikumu grupa – kompensācijas.

Jāsaka tā – kompensācijas... Lietuvā ir paredzēta kompensācija jau no trauksmes celšanas likuma pirmsākumiem. Tie ir 105 tūkstoši. Tas nav daudz, bet tas ir katrā ziņā motivējoši.

Iedomājieties situāciju: atnāk kāds praktikants uz uzņēmumu, nejauši noklausās informāciju, ka tur briest kaut kādas, es nezinu... kaut kāda korupcijas vai ēnu ekonomikas shēma. Viņš ar šo informāciju sāk tālāk strādāt, dodas uz attiecīgām iestādēm, un tur, patiesību sakot, tiek atklātas miljonu shēmas. Paldies trauksmes cēlējam, paldies, ka tu esi gadu, divus gadus darījis visu, ko vajag, ka tu esi izbaudījis visu šo stresa nastu, ka esi vienkārši nesavtīgi darbojies sabiedrības labā. Valsts tiesvedībās atgūst miljonus. Trauksmes cēlējam tikai – paldies!

Es uzskatu, ka noteikti motivējošāk būtu izstrādāt mehānismu, kā kompensēt vai atlīdzināt trauksmes cēlējam par viņa labo gribu, par patriotismu, par vēlmi kaut ko mainīt. Manuprāt, tas noteikti vairotu ziņojumu skaitu. Tas nekādā ziņā nebūtu ne kāds biznesa darījums, ne papildu peļņas avots, jo, kā saka, iestādes, tai skaitā KNAB, ļoti sijā, kuri ir trauksmes celšanas ziņojumi patiesībā, ar kuriem strādāt, ar kuriem nestrādāt. Apmēram, es domāju, kādas divas trešdaļas tiek atsijātas.

Bet šis mehānisms būtu nepieciešams. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, kur, pateicoties trauksmes celšanas ziņojumiem, tiek atšķetinātas miljonu shēmas, turpat 30 procentus... trauksmes cēlējs saņem miljonu par to, ka ir novērsis kādu pārkāpumu. Tā ka kompensācijas ir nepieciešamas.

Arī tālāk tie mani priekšlikumi... kas ir 10., tas paredzētu laiku KNAB sagatavot regulējumu attiecībā uz kompensācijas mehānismu, kā piešķirt kompensāciju. Laiks būtu pietiekams līdz 2027. gadam, gada beigām, lai veiktu izpēti un saprastu, ko un kā maksāt. Bet man liekas, ka te vajadzētu būt arī politiskajai gribai pateikt, ka mēs esam gatavi šos cilvēkus atalgot par viņu ieguldījumu. Kā jau iepriekš teicu, trauksmes celšana – tas ir tiešām ļoti sarežģīts uzdevums, ko ne katrs... ne katram ir tāds gara spēks, lai to izturētu.

Tā ka aicinu atbalstīt 6. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 38, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 7. priekšlikums. Bet, kolēģi, es gribu, vienīgais, papildināt par iepriekšējiem noraidītajiem un par nākamajiem priekšlikumiem, ka sēdē izskatīšanas laikā KNAB informēja, ka, pārņemot šo funkciju gada sākumā, viņi plāno izstrādāt vadlīnijas un plāno runāt un diskutēt par iespējamo psiholoģisko palīdzību un arī kompensāciju.

7. priekšlikums zināmā mērā saistīts ar iepriekšējiem – par psiholoģisko palīdzību. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

O. Burovs. 8. priekšlikums. Arī komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 9. un 10. priekšlikums.

9. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Arī 10. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Trauksmes celšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

 

O. Burovs. 16. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Muzeju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 12 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, skatām likumprojektu “Grozījumi Muzeju likumā” otrajā lasījumā. Steidzams.

Saņemti 12 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi uz otro lasījumu visus 12 priekšlikumus. Un atgādinājumam – likumprojekta mērķis ir noteikt muzeju darbības principus, precizēt un papildināt muzeju pārvaldības jautājumus, kā arī precizēt normas, kas sniegtu iespējas muzejiem pretendēt uz valsts garantēto apdrošināšanu starptautisku izstāžu rīkošanai.

Likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas gaitā aktīvi iesaistījās muzeju nozares pārstāvji no Latvijas Muzeju biedrības, Latvijas Muzeju padomes, kā arī komisijas sēdē piedalījās plaša muzeju vadītāju pārstāvniecība.

Pirms otrā lasījuma plašākas diskusijas komisijā likumprojekta izskatīšanas gaitā norisinājās tieši par terminoloģiju, un būtiski, ka komisija iedziļinājās un ieklausījās nozares pārstāvju viedokļos.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 2. – kultūras ministres Agneses Lāces priekšlikums. Atbilstoši jaunpieņemtai starptautiskajai normai tiek precizēta muzeja definīcija. Tāpat arī likts akcents uz interpretācijas nozīmi muzeju darbībā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 3. – kultūras ministres Agneses Lāces priekšlikums. Tiek noteikts, ka muzeja profesionālā darbība, īstenojot pamatfunkcijas, notiek brīvi, neatkarīgi un atbilstoši katra muzeja misijai jeb muzeja darbības vispārīgajam mērķim. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 4. – kultūras ministres Agneses Lāces priekšlikums. Komisijā raisīja diskusijas. Atsevišķus komisijas deputātus darīja uzmanīgus vārdi “iekļaujošs” un “piekļūstams”. Un tika paustas bažas par to, lai ar šiem grozījumiem netiktu uzlikts papildu slogs pašvaldību dibinātajiem muzejiem. Lai vienotos par visatbilstošāko terminoloģiju, diskusijā tika iesaistīti nozares pārstāvji, kas pārstāv arī pašvaldību dibinātus muzejus. Šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika izveidots, uzklausot Kultūras ministrijas skaidrojumu un muzeju nozares pārstāvju viedokļus, kas pārliecināja, cik būtiski ir likumā ietvert muzeju nozarē plaši lietotu un atbilstošu terminoloģiju, kas atspoguļo muzeja darbības mērķus un centienus.

Tai pašā laikā gan Kultūras ministrijas amatpersonas, gan nozares speciālisti apstiprināja... paredzot likumā, ka muzejs darbojas saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības, profesionālās ētikas, sociālās atbildības un kopienas līdzdalības principiem, veicina pētniecību un piekļūstamību, kā arī piedāvā daudzveidīgu izglītības, emociju, pārdomu un zināšanu apmaiņas pieredzi, tas neuzliek papildu saistības dibinātājam, bet legalizē jau šobrīd esošu muzeju darbību. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 6. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 3. pantu, jo komisijā netika panākta vienošanās par muzeju institucionālas pārvaldības maiņu uz pārraudzības formu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 7. – kultūras ministres Agneses Lāces priekšlikums. Saskaņā ar Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto turpmāk valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžus privāto un publisko tiesību jomā apstiprina ministrs vai citas centrālās valsts iestādes vadītājs. Lai mazinātu administratīvo slogu, 7. priekšlikumā tiek paredzēts, ka valsts muzejam publisko maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina valsts muzeja direktors (vadītājs).

Ņemot vērā, ka likumprojekta norma būtu jādefinē citā likuma pantā, kā arī nepieciešami redakcionāli precizējumi, komisijā šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tehniski precizē 7. priekšlikuma normu, pārnesot to uz likuma 14. pantu, kā arī precizē, ka šī norma attiecas uz valsts muzeja – iestādes – direktora (vadītāja) pilnvarojumu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 10. – kultūras ministres Agneses Lāces priekšlikums. Tiek noteikts skaidrs deleģējums Ministru kabinetam, lai noteiktu kārtību, kādā akreditēti valsts muzeji var saņemt valsts garantēto apdrošināšanu starptautisko izstāžu rīkošanai. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šeit par valsts garantēto apdrošinājumu un vispār par finansējumu es gribēju vienu lietu pateikt.

Likumprojekts, protams, ir sasteigts. To vajadzēja skatīt trīs lasījumos un nopietni apsvērt. Jo nekur neparādās, kur ir tā robeža, cik valsts var tērēt. Ja vienam rakstniekam var būt četri muzeji, citiem ir divi muzeji, nu, piemēram, kas ar sarkaniem karogiem staigājuši... kā Andrejs Upīts, un daudziem izciliem rakstniekiem nav neviena muzeja. Piemēram, leģionāru pasākumos vai nacionālo partizānu pasākumos taču nedzied dziesmas ar Andreja Upīša vārdiem, bet dzied ar Leonīda Breikša vārdiem. Leonīdam Breikšam nav neviena muzeja. Es varētu nosaukt, netērēšu jūsu laiku, veselu rindu šādu izcilu Latvijas kultūras darbinieku, kuriem valsts nefinansē muzejus, un tai pašā laikā tiem, kas skraidīja ar sarkaniem karogiem, tiek finansēti.

Šeit būtu jāieraksta, man liekas... bet ne tikai šeit, tas jau no pašas likuma būtības... ka valstij nevajadzētu finansēt vienam cilvēkam vairāk kā vienu. Nu kaut kādai proporcionalitātei jābūt. Tur ir vairākos pantos... tagad negribu tos visus uzskaitīt, bet domāju, ka šo priekšlikumu...

Mums nevajadzētu vispār šo likumprojektu atbalstīt, bet aizsūtīt atpakaļ uz komisiju un atcelt steidzamību, un tad iziet cauri sarakstam, kuriem vispār būtu vajadzīgi muzeji, kuri būtu jāfinansē.

Ja privātie muzeji vai kāds no savas kabatas... tā kā, piemēram, Ventspilī. Tur var stāvēt piemineklis, un to nekā nevar nojaukt, kaut gan tas ir pretī... likumam. Nu labi, tas nav muzejs. Sarkanās armijas karavadonis. Ja kāds grib savā pagalmā turēt vai uztaisīt muzeju, lai viņš finansē. Bet šeit ir nodokļu maksātāju nauda. Un nodokļu maksātāji, sevišķi tie, kuru radinieki... katram otrajam ģimenē radinieki ir izsūtīti uz Sibīriju... viņi negrib finansēt, piemēram, divus komunistu muzejus pēc kārtas. Tāpēc vajadzētu par to padomāt.

Šis likumprojekts nav līdz galam izstrādāts. Es sāku skatīties pa tiem pantiem, un gandrīz katrā var kaut ko iesniegt. Nav jēgas pašreiz. Tam vajag trešo lasījumu.

Es aicinu šo likumprojektu sūtīt atpakaļ.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad 10. priekšlikums komisijā atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 9, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

A. Ņenaševa. 11. – arī kultūras ministres Agneses Lāces priekšlikums. Tiek noteikts, ka līdz 2026. gada 31. janvārim Ministru kabinets izdod 15. panta otrajā daļā minētos noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ņemot vērā, ka minētajiem Ministru kabineta noteikumiem jābūt izdotiem jau līdz nākamā gada 31. janvārim, priekšlikumā tiek paredzēts, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muzeju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Ņenaševa. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Nedaudz par šī likumprojekta vēsturi un cēloņiem. Pirms četriem gadiem tika pieņemti grozījumi Bāriņtiesu likumā, kuros bija paredzēts, ka Latvijā tiek izveidota sistēma, ka bāriņtiesu priekšsēdētāji un locekļi zināmā kārtībā tiek pārbaudīti un sertificēti. Ministru kabinetam sīkāk bija jāizstrādā noteikumi, kā tas notiek.

Strādājot pie šīs domas, speciālisti, tieši ar to saistītie, secināja, ka sertificēšana šīm amatpersonām nav pareizākā kārtība, ka tā būtu zināmā mērā pat aplama. Taču piedāvāt citu variantu... izstrādātu projektu par citu kārtību Saeimai iesniedza tieslietu... es atvainojos... Ministru kabinets iesniedza tikai šogad rudenī.

Juridiskajā komisijā, skatot šo jauno versiju, kādā veidā varētu pārbaudīt un atzīt bāriņtiesu cilvēku profesionalitāti vai izvērtēt, radās lielas diskusijas. Īsti to kārtību mēs nebijām gatavi atbalstīt. Pareizais risinājums vēl netika atrasts. Problēmu secinājām... mēģinājām šo jautājumu atrisināt līdz šī gada beigām, taču sapratām, ka tas ir krietni lielākas diskusijas jautājums.

Taču, ievērojot spēkā esošo likumu, no 1. janvāra ir jābūt sertifikācijas kārtībai. Ja mēs šobrīd neko neizdarīsim, tad pēc būtības bāriņtiesu lēmumus varēs juridiski apstrīdēt, jo tos būs pieņēmušas personas, kas nav izgājušas sertifikāciju vai kādu citu procedūru.

Līdz ar to Juridiskajā komisijā kā risinājumu jeb ielāpu šībrīža situācijai mēs piedāvājām šo īso likumprojektu, proti, esošo regulējumu, kas neprasa ieviest valsts sertifikāciju, pārcelt par vienu gadu un nākamā gada laikā, pareizāk sakot, pavasarī, tikt galā ar izvērtēšanas procedūru, kāda būtu labākā, saprotot, ka sertifikācija varbūt nav labākais risinājums, bet kāda cita procedūra būtu labāka. Tas risinājums mums vēl ir priekšā.

Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā es aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu. Pirmkārt, atbalstīt šo likumprojektu kā steidzamu, jo mums līdz 1. janvārim būtu jāpieņem. Otrkārt, atbalstīt šo īso labojumu, proti, par termiņa pārcelšanu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu visus atbalstīt gan steidzamību, gan likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms par steidzamību.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Liepiņas kundze, par steidzamību? (Starpsauciens.) Ja? Par steidzamību. “Par” vai “pret”? Nē (Starpsauciens.)... “Par”! Tātad “par” steidzamību.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Šis likumprojekts un arī steidzamība mums ir jāatbalsta faktiski tādā brīvprātīgi piespiedu kārtā. Jo šis likumprojekts, par ko jums tikko izstāstīja Kūtra kungs, ir ļoti spilgts piemērs tam, kā ierēdņi četrus gadus neko nedarīja.

Iepriekšējā Saeima pieņēma lēmumu par to, ka bāriņtiesās jāveic reforma un jāievieš sertifikācijas komisijas. Ko darīja ierēdņi? Četrus gadus viņi faktiski nedarīja neko, tad paskatījās: vai, vai, vai! 2026. gadā jau ir jābūt sertifikācijas komisijai. Un tad viņi padomāja: nē, nē, mums taču ir... Kaut ko viņi tagad mums stāsta gada beigās, ka ir izpētījuši, kāpēc šo sertifikāciju nevajadzētu ieviest. Respektīvi, neizpētīja pirms tam, kad par šo sertifikāciju nobalsoja iepriekšējā Saeima. Bet nomainījās Saeima, un ierēdņi padomāja: a priekš kam? Nāks jauna Saeima, varbūt varēsim...

Šī jau ir otrā reize, kad termiņš tiek pārcelts. Otrā reize! Tad atbildiet man uz jautājumu: kurš vada valsti? Saeima vai ierēdņi, kuri izdomā, ka reformu drīkst nepildīt? Un tagad, gada beigās, viņi drīkst atnākt pie mums, un mums tā kā tādiem jefiņiem, kā balsošanas mašīnai, lai glābtu šo situāciju, ir brīvprātīgi piespiedu kārtā jānobalso – labi, pārcelsim termiņu.

Faktiski problēmas sakne ir daudz dziļāka. Un tas, kam jānotiek nākamajā gadā un par ko esmu runājusi arī ar jauno tiesībsardzi, – ir jāmaina šis bāriņtiesas koncepts pilnībā... uz to, ka ir jāatdod pakļautībā no Labklājības ministrijas atpakaļ uz Tieslietu ministriju. Iespējams, bāriņtiesas ir jāpievieno tiesai. Un beidzot šis bardaks ar bāriņtiesām ir jāatrisina. Tā ka šī situācija ir ļoti bēdīga.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” steidzamību (Starpsauciens: “Uz nākamo!”)... Uz nākamo...

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šī jau mums paliek par tādu decembra tradīciju. Kā pienāk decembra beigas, tā mēs steidzamības kārtībā ķeramies klāt Bāriņtiesu likumam... lai izdarītu grozījumus, lai nebūtu nepieciešama bāriņtiesu sertifikācija.

Kvalifikācijas komisija bija jāizveido jau no 2025. gada 1. janvāra. Tātad to mēs pārlikām. Nekas nebija izdarīts. Pārlikām, lai tas stājas spēkā no 2026. gada 1. janvāra. Tūlīt būs klāt 2026. gada 1. janvāris. Pa šo gadu atkal it nekas nav izdarīts, un mēs atkal par gadu to pārliekam. Bet tikmēr katru dienu – katru dienu! – četri bērni tiek izņemti no ģimenes. Tātad gadā tie ir ap tūkstoš bērniem, un diemžēl puse no šiem bērniem neatgriežas bioloģiskajā ģimenē. Tātad par viņu tālāko likteni lemj bāriņtiesu darbinieki. Visa viņu dzīve ir bāriņtiesu darbinieku rokās atkarībā no tā, cik tie ir profesionāli, kādus lēmumus pieņem.

Nedaudz atgādinot vēsturi. Pirms pieciem gadiem es biju tā, kas sāka bāriņtiesu reformu, jo tajā laikā bāriņtiesas bija pakļautas pašvaldībām un bāriņtiesu darbiniekus iecēla pašvaldības dome. Līdz ar to šie darbinieki vistiešākajā nozīmē bija pakļauti domei, domes vadības lēmumiem.

Šie lēmumi nereti tika pieņemti garāmejot, jo tie nebija cilvēki, kas strādātu tur pilnu darba slodzi, spētu iedziļināties lēmumos, kas ir jāpieņem par bērnu likteni. Šie pienākumi tika apvienoti ar dažādiem citiem... saviem pamatdarbiem. Un tad tika ieskriets, dažu minūšu laikā iepazinās ar dokumentiem un izšķīra bērnu dzīvi.

Tāpēc sāktajā reformā tika noteikts, ka no 2021. gada 1. jūlija bāriņtiesu darbiniekiem nodarbinātība būs tikai uz darba līguma pamata, kā arī tika samazināts bāriņtiesu skaits no 117 uz 43.

No 2022. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai bija jāīsteno funkcionālā pārraudzība par bāriņtiesu lietām par aizgādnības pārtraukšanu, atņemšanu un par pārtraukto aizgādnības tiesību atjaunošanu, jo līdz tam principā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija nevarēja iejaukties bāriņtiesu lēmumos.

No 2023. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai bija jāīsteno funkcionālā pārraudzība bāriņtiesu lietās par bērna ārpusģimenes aprūpi. Un no 2021. gada 1. janvāra tātad bija jābūt kvalifikācijas komisijas izveidei, kuras darbību organizē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, un viņiem tātad būtu jāveic bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļu profesionālās darbības novērtēšana, sertifikācija, jāizstrādā bāriņtiesu speciālistu tālākizglītības programmu saturs un šo programmu apguves rezultātu novērtēšanas sistēma, kā arī viņi būtu tie, kas sniedz atļauju personai strādāt par bāriņtiesas priekšsēdētāju, vietnieku, locekli vai bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgu vai locekļa palīgu un arī veic bāriņtiesu darbinieku sertifikāciju. Tātad tam bija jāstājas spēkā jau no šī gada janvāra.

Un tagad... ko Saeima tūlīt darīs? Tātad tiks nobalsots pazemināt šīs prasības, neieviest bāriņtiesu darbinieku sertifikāciju un atstāt to pašvaldības izvērtēšanā.

Par bērnu likteni ir jālemj profesionāliem cilvēkiem ar pieredzi, ar izglītību, nevis tāpat vien... garāmejot. Tie tiešām ir bērnu likteņi, par kuriem lemj.

Tā ir pilnīgi bezatbildīga pieeja, ja mēs gadu no gada pagarinām šo termiņu, un, izskatās, tas vispār netiks ieviests. Ar nožēlu ir jāsaka tas, ka Labklājības ministrija diemžēl neko nav darījusi, lai šī reforma tiktu ieviesta. Bet savukārt paldies tiesībsardzei, kas ir vērsusi uzmanību uz šo procesu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Verginai.

I. Vergina (JV).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Katrā brīdī, kad tiek runāts par bērniem, man ir vēlme atnākt un pateikt savu viedokli.

Mēs katrs skatāmies no sava skatpunkta, un man, skatoties no skolu vadītāja un ilgus gadus arī pašvaldības deputāta skatpunkta, arī pieņemot lēmumus, kas saistīti ar bāriņtiesām, ir savs viedoklis. Protams, mums ir jāuzlabo process, un bieži vien ir tādas situācijas, kas nav salīdzināmas pašvaldībai ar pašvaldību, jo ir jāsaprot, ka, protams, visu izsaka katrs cilvēks un katra cilvēka prasmes tajā brīdī, kuras ir viņa varbūt ne profesionālās...

Un tomēr – savā praksē, redzot to, kas notiek ģimenēs, vairākkārt esmu aicinājusi bāriņtiesu būt vēl izlēmīgākai... vēl izlēmīgākai tieši situācijās, kad bērni ir jāizņem no ģimenes. Jo situācija, kas veidojas pēc tam, ja ilgi nevaram pieņemt lēmumus, ja mēs bērnus ilgi, es gribu teikt, kropļojam... Te nav runa tikai par alkoholu. Te ir runa par dažādiem vardarbības veidiem, un es negribu jūs ar tiem visiem šobrīd iepazīstināt. Visticamāk, jūs paši arī ļoti labi saprotat, par ko ir runa.

Tad tomēr man jāsaka tā, ka šī diskusija par bāriņtiesām kā sliktām vai labām varbūt nav īsti vietā un nav īsti profesionāla vai ētiska. Mēs šo sarunu padarām, nu, es nezinu, atklātu, bet tajā pašā laikā apšaubām valsts institūcijas darbību, tās funkcijas un uzdevumus.

Ejam uz to, ka sakārtojam, uzlabojam, ja ir vajadzība, tālāk saliekam visu kopīgā sistēmā, jo mums ir jāredz bērns... kā, nu, ne tikai, nezinu, bērns piedzimst... viņš ir vesels vai nav... kā tālāk notiek... kas notiek skolā... tas, kas viņu tiešām kopumā var ietekmēt tālākajā dzīvē un viņa tālākajās... pirmām kārtām skolas gaitās un arī... Kāds šis cilvēks būs savā dzīvē – laimīgs, nelaimīgs, ko darīs? Dzīvos Latvijā vai bēgs projām no šīs valsts un no savas ģimenes pavisam? Gadījumi ir ļoti dažādi.

Tā ka, lūdzu, cienījamie kolēģi! Es, iepriekšējās debatēs ļoti, ļoti ieklausoties, sadzirdēju to, ka šobrīd mēs... nu, varbūt vieglprātīgi izņemam bērnus no ģimenēm vai vieglprātīgi šādi rīkojamies, bet tā tiešām nenotiek. Tie ir lēmumi, kas tiek izsvērti.

Tajā pašā laikā, es vēlreiz saku, mums ir pārāk... gribētu teikt, varbūt pārāk vieglprātīga attieksme pret to, ko mēs saucam par ģimenes atbildību par savu bērnu. Ja tu bērnu laid pasaulē, tu esi atbildīgs par viņu. Un nereti mums varbūt ir stingrāki noteikumi dzīvnieku aizsardzībā nekā bērnu tiesību aizsardzībā... tieši no vecāku viedokļa. Tā ka varbūt esam korekti savos izteikumos par to, kas šobrīd notiek. Bet ejam tālāk uz uzlabojumiem, ja tie ir nepieciešami, un arī uz tiesībsardzes norādīto.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Godātie kolēģi! Es vēlos informēt par darbu ar šo likumprojektu, lai jums būtu labāks priekšstats.

Te ir viens no retajiem gadījumiem, kad mums bija vienprātība. Visiem deputātiem atbalstot, mēs nolēmām šo likumprojektu virzīt, jo tas maina normu, kas paredz spēkā stāšanos attiecībā uz bāriņtiesu sertificēšanu. Bet pirms tam mēs skatījām citu likumprojektu, kurā bija paredzēts, ka vajadzētu atteikties no sertificēšanas un paredzēt citu kārtību. Proti, kādu?

Bija paredzēts un piedāvāts, ka pašvaldību izpilddirektors novērtēs bāriņtiesas priekšsēdētāja spēju labi strādāt ar bērniem. Tas nav pieņemams nevienas frakcijas deputātiem. Mums ir vienprātība par to. Un tieši komisijas sēdē mēs aicinājām Labklājības ministriju sasaukt darba grupas, apspriest šo jautājumu un rast risinājumu.

Kāpēc mēs šodien skatām šo jautājumu? Tāpēc, ka patlaban ir rakstīts, ka no 1. janvāra sertifikātam ir jābūt. Un, ja sertifikāta nav, bāriņtiesas lēmumi var tikt apstrīdēti. Bet to nedrīkst pieļaut, ka katru lēmumu būs iespēja apstrīdēt. Tāpēc mēs tiešām uzskatām, ka šos grozījumus vajadzētu pieņemt steidzamībā.

Bet ir svarīgi, lai Labklājības ministrija negaidītu nākamo gadu, lai kaut ko rosinātu pagarināt. Ir svarīgi, lai būtu izstrādātas normas, kas ļauj bāriņtiesām pildīt savas funkcijas... un pildīt efektīvi.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

G. Kūtris. Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka šī likumprojekta teksts nav garš un pati būtība šeit ir termiņa pārcelšana.

Juridiskās komisijas vārdā, ievērojot Saeimas kārtības rullī paredzēto iespēju, aicinu šo likumprojektu šodien pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā. Tagad.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par 10 507 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanu no Latvijas un LR pilsonības atņemšanu” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Mums jau bija diskusija par šo jautājumu tad, kad lēmām par tā iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā. Bet man ir jāatkārto galvenais, par ko bija runa Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē.

Tātad 2025. gada 27. oktobrī Saeima saņēma 10 507 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Par Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanu no Latvijas un LR pilsonības atņemšanu”. Šā gada 19. novembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iesniedzēju pārstāvi, kurš skaidroja, ka ir nepieciešams izraidīt un atņemt pilsonību personām, kuras ir nelojālas Latvijas valstij un kuras vēlas būt lojālas Kremļa režīmam.

Uz komisijas sēdi uzaicinātie Iekšlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji skaidroja, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums jau šobrīd ir pietiekams, lai kompetentās institūcijas spētu adekvāti reaģēt uz personas nelojalitāti valstij vai nacionālās drošības apdraudējumu. Šo institūciju pārstāvji skaidroja, ka Pilsonības likumā jau pēc iniciatīvas ierosināšanas tika veikti grozījumi, kas paredz pilsonības atņemšanu par atbalstu agresorvalstīm, ievērojot nosacījumu, ka persona nekļūst par bezvalstnieku. Valsts drošības dienesta pārstāvis skaidroja, ka līdztekus Pilsonības likumam lojalitātes kritēriji ir iestrādāti arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Valsts drošības dienesta pārstāvji skaidroja arī, ka Latvijas pilsoņu izraidīšana nav iespējama, jo pilsoņiem ir tiesības atgriezties valstī. Ārlietu ministrijas un Tiesībsarga biroja pārstāvji akcentēja, ka pilsonības atņemšana ir smaga iejaukšanās personas pamattiesībās, un vērsa uzmanību uz Latvijas starptautiskajām saistībām. Ārlietu ministrijas pārstāvis skaidroja, ka, pētot citu valstu pieredzi, konstatēts, ka cīņā ar valsts drošības apdraudējumu pilsonības atņemšana ne vienmēr ir efektīvākais līdzeklis.

Ņemot vērā, ka Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības liedz atņemt pilsonību personai, kurai nav dubultpilsonības, komisija nolēma atbalstīt iesnieguma tālāko virzību un nodot to Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, lai padziļināti izvērtētu jautājumu par Latvijai nelojālu personu izraidīšanas iespējām.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 507 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanu no Latvijas un LR pilsonības atņemšanu” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, es jau pagājušajā reizē, kad mēs diskutējām par šo jautājumu, runāju par to, ka var jau saprast šo cilvēku, kas ir iniciatīvas autori, mērķi.

Bet šeit Vucāna kungs tikko izstāstīja par iemesliem... cik daudz dažādas institūcijas komisijas sēdē runāja par šīs iniciatīvas absurdumu, ka tas vienkārši nav iespējams.

Kādēļ mums kā Saeimai ir jāatbalsta tālāka iniciatīvas virzība, kas ir absurda? Jūs atvērāt vaļā, izlasījāt? Šajā iniciatīvā ir deklaratīvs sauklis – “Prasām likumdošanas grozījumus, lai noteiktu Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanu no Latvijas un Latvijas Republikas pilsonības atņemšanu”.

Ko jūs darīsiet ar šiem cilvēkiem? Ko tieši jūs taisāties grozīt? Kāds nolems, ka cilvēks nelojāls, atņemsiet viņam vienīgo – Latvijas – pilsonību. Uz kurieni jūs viņu izraidīsiet? Ar laivu ievedīsiet Baltijas jūrā un tur turēsiet? Kāpēc jāvirza tālāk absurdas iniciatīvas? Tāpēc, ka tas izklausās labi? Tāpēc, ka 10 tūkstoši cilvēku ir trīs gadu laikā iegājuši portālā, paskatījušies, izlasījuši... o, tas labi izklausās! Skaidrs, ka mēs neviens negribam, lai mūsu valstī dzīvotu nelojāli cilvēki. Nu, bet tas jau nav par to.

Mēs taču protam lasīt, atvērt dokumentu. Mēs taču protam sadzirdēt, ko komisijā saka atbildīgās institūcijas. Es ceru, ka mēs protam pieņemt lēmumu – ir šī iniciatīva tālāk virzāma vai ne. Uzskatu, ka šī ir absurda iniciatīva. Un nevajag mums nodarboties ar šādām absurdām lietām.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, vai jums pietiks ar deviņām minūtēm?

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien mēs diskutējam par iniciatīvu, kas ir iesniegta 2022. gadā, bet brīnumaini pēkšņi atradusies Saeimas darba kārtībā tieši tagad. Piedodiet, bet, jo vairāk klausos argumentus, jo vairāk rodas jautājums: kāpēc tieši tagad tas kļūst par politisko zelta gabaliņu?

Man ir jāsaka skaidri, un to atzīst arī eksperti, ka Latvijas likumos jau tagad ir visi instrumenti, lai sodītu nelojālos pilsoņus, kuri reāli apdraud valsti. Likums par valsts drošību un kriminālatbildību jau paredz sankcijas par darbībām pret valsti. Valsts drošības dienests jau tagad var rīkoties, ja ir apdraudējums. Nav tā, ka valsts būtu bezspēcīga. Valsts ir bezspēcīga tikai tad, kad politiķi ir nekompetenti.

Ko faktiski prasa iniciatīva? Ko var izlasīt tekstā? Izraidīt Latvijas pilsoņus. Atņemt pilsonību arī tad, ja tā ir vienīgā.

Nu, te ir problēma. Saskaņā ar Satversmi Latvijas pilsoni no savas valsts izraidīt nedrīkst. Punkts! Pilsonību nevar atņemt, ja tā dēļ cilvēks kļūst par bezvalstnieku. To ierobežo ne tikai mūsu likumi, bet arī starptautiskās konvencijas, kurām Latvija ir brīvprātīgi pievienojusies.

Kolēģi, vai kāds no jums vēlas pieteikt karu Satversmei? Vai mēs gribam izstāties no starptautiskajām konvencijām kā Ziemeļkoreja? Bet visbīstamākais ir cits... kas noteikts... kas ir nelojāls un kādi kritēriji. Labi, ir... iekārtas likums, kurš nosaka. Bet mums šeit bija diskusijas, un jūs jau esat parādījuši, kā izskatās jūsu lojalitātes kritēriji.

Te es nonākšu pie saviem kolēģiem PROGRESĪVAJIEM un JAUNĀS VIENOTĪBAS. Atceraties, ka debatēs par kafiju jūsu deputāti paziņoja – tie, kas pērk produktus lētāk ārpus Latvijas, nav īsti patrioti? Ko lai saka? Pie PROGRESĪVAJIEM jau pilnā sparā var strādāt, lai top jaunās lojalitātes kodekss – ja nepērc šeit dārgāku kafiju, esi valsts ienaidnieks vai nelojāls. Kas būs nākamais? Tie, kas brauc pie zobārsta uz Lietuvu, tie, kas strādā ārzemēs, tie, kas kritizē valdību, tie, kas balso nepareizi? Rīt – tie, kas nebalso par JAUNO VIENOTĪBU vai nebalso kā JAUNĀ VIENOTĪBA un PROGRESĪVIE, būs nelojāli? Parīt – jebkurš, kas uzdod jautājumus komisijās? Būs pareizie un nepareizie jautājumi, kurus uzdot komisijā.

Kolēģi, tā nav valsts drošība, tā ir politisko raganu medību rokasgrāmata. Man rodas jautājums. Paskatīsimies godīgi, ir iniciatīvas ar 50–60 tūkstošiem parakstu, kas stāv plauktiņā, bet tieši šo – ar 10 tūkstošiem – pēkšņi virza. Tieši tajā laikā, kad valdība grimst skandālos, ekonomika buksē, sabiedrības uzticība koalīcijai krīt, reitings “PROGRESĪVAJIEM” un Jaunajai VIENOTĪBAI slīd uz leju. (Starpsauciens: “Uz augšu!”) Un parādās tēma, kas rada skaļu, emocionālu troksni.

JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģi, neizliekamies, ka tas ir nejauši! Sabiedrība nav muļķi. Tā redz, ka tiek mēģināts aizklāt neveiksmes ar skaļu, bet juridiski tukšu tēmu. To jau pateica, ka juridiskā realitāte ir tāda... Iekšlietu ministrija, PMLP, Valsts drošības dienests, Ārlietu ministrija, Tiesībsarga birojs – visas šīs iestādes skaidri norāda: esošais regulējums ir pietiekams. Pilsonību nevar atņemt, ja cilvēkam tā ir vienīgā. Pilsoņu izraidīšana Latvijā ir neiespējama. Pilsonības atņemšana reti ir efektīvs drošības līdzeklis. Un te nu rodas absurds. Valsts drošības dienests saka: instrumentu pietiek. Bet PROGRESĪVIE un JAUNĀ VIENOTĪBA saka: mums vajag vēl, lai vēl plašāk un brīvāk... Kāpēc tas ir vajadzīgs?

Ko tieši jūs gribat panākt, paplašinot definīciju par nelojalitāti? Šie jautājumi kļūst vēl svarīgāki, kad redzam, ka iniciatīvas virzīšana notiek nevis drošības vārdā, bet politiskā ērtuma dēļ. Es nekad neatbalstīšu politisko instrumentu, ko var izmantot pret opozīciju, likumu, ar kuru varētu sodīt cilvēku par kritiku, mehānismu, kas ļauj vienai partijai noteikt, kurš ir pareizs pilsonis, kurš nav. (Starpsauciens.) Latvija ir demokrātiska valsts ar Satversmi, nevis ar privāta klubiņa iekšējo nolikumu. Ja kādam ļoti gribas rakstīt lojalitātes kodeksu, tad sāciet ar sevi, ar nodokļu nomaksu, ar godīgu politiku, ar spēju uzņemties atbildību par savām kļūdām, un tad sabiedrība jūs uztvers nopietni.

Kolēģi, šī iniciatīva nav par drošību. Drošību nodrošina dienesta likumi un tiesības, kas strādā jau šodien. Šī iniciatīva ir par kaut ko citu – par politiķu vēlmi iegūt instrumentu, ar kuru var ērti piespiest klusēt tos, kas traucē. Es nevaru piekrist, ka Latvijā kādreiz parādītos situācija, kad koalīcijai ir tiesības lemt, kurš pilsonis ir lojāls un kurš – izraidāms. Latvija ir tiesiska valsts, un tiesiskā valstī nepieņem lēmumus pēc emocijām, politiskām iegribām vai reitingu krituma.

Aicinu balsot “pret” šo iniciatīvu nevis tāpēc, ka mēs esam pret drošību, bet tāpēc, ka esam par Satversmi, par demokrātiju, par valsti, kura pilsoni neizmanto kā politisku ierīci.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Liepiņa kungs, divas minūtes. (Starpsauciens: “Jā!”)

Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Vispirms jāatceras – katra iniciatīva, kas saņēmusi 10 tūkstošus parakstu, nonāk Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Atcerēsimies, kad šī iniciatīva radās. Šī iniciatīva radās, sākoties Ukrainas karam 2022. gada maijā, kad pie padomju totalitāro režīmu slavinošiem pieminekļiem pulcējās pret Latviju nelojāli, naidīgi cilvēki un nekautrējoties kamerās pauda savus naidīgos uzskatus pret Latviju, ukraiņu tautu un tā tālāk. Tāpēc radās šāda iniciatīva.

Es personīgi uzskatu, ka ir jāatrod veids, kā personām, kuras ienīst Latviju un latviešus, ienīst mūsu valsti, palīdzēt pamest, atstāt šo valsti. Iniciatīva ir pelnījusi tikt izskatīta Saeimā.

Mani pārsteidza iepriekšējās runātājas, ka viņas tas tik šausmīgi satrauc. Acīmredzot padomju mentalitāte dara savu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 507 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanu no Latvijas un LR pilsonības atņemšanu” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 16, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies deputāti: Raimonds Bergmanis, Gundars Daudze... neredzu, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Jānis Grasbergs, Igors Judins, Inese Kalniņa, Irma Kalniņa, Jurģis Klotiņš, Dmitrijs Kovaļenko, Māris Kučinskis, Ainars Latkovskis, Jana Simanovska (Starpsauciens: “Ir!”)... Jana Simanovska ir?... Ričards Šlesers un Edgars Zelderis.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt 4. decembra sēdes darba kārtības jautājumus. Ir palikuši tikai divi darba kārtības jautājumi.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par 22 218 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! 2025. gada 24. oktobrī Saeima saņēma 22 218 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne”. Šā gada 26. novembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi.

Pārstāve skaidroja, ka 80 procentos gadījumu varmācību pret dzīvniekiem veic paši dzīvnieku īpašnieki, kuri uzskata, ka dzīvnieks ir lieta. Pārstāve norādīja, ka dzīvnieki Civillikumā būtu jāizdala no lietas statusa, kā tas ir tādās Eiropas valstīs kā Austrija, Čehija, Francija, Šveice un Vācija. Pārstāves ieskatā, grozījumi Civillikumā mazinātu tiesiskās neskaidrības, un jautājumu izšķiršana un soda bargums vairs nebūtu atkarīgs tikai no lēmuma pieņēmēju individuālajiem ētiskajiem apsvērumiem.

Uz komisijas sēdi uzaicinātā Tieslietu ministrijas pārstāve informēja, ka Tieslietu ministrija jau ir uzsākusi dzīvnieku jomas regulējuma izvērtējumu Latvijā un citās Eiropas valstīs. Viņa piekrīt, ka Civillikumā būtu jāizdara grozījumi, nosakot, ka dzīvnieks ir dzīva būtne. Tāpat būtu jāpārskata arī pārējais Civillikuma regulējums, kas saistīts ar dzīvniekiem, lai novērstu to, ka dzīvnieks paliek bez aizsardzības gadījumos, kad, piemēram, tiek šķirta laulība, tiek vērsta piedziņa uz personas mantu vai kad persona nonāk slimnīcā vai nomirst.

Zemkopības ministrijas pārstāvji skaidroja, ka Eiropas Savienības normatīvie akti nosaka, ka dzīvnieks ir jūtīga būtne. Tas ir minēts arī Satversmes tiesas spriedumā. Tomēr problēmas ar normatīvā regulējuma interpretāciju rodoties policijā un tiesā.

Uzklausot uzaicinātās personas, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt iesnieguma tālāko virzību un nodot to padziļinātai izvērtēšanai Juridiskajai komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 22 218 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es runāšu par diviem pilsoņu kolektīvajiem iesniegumiem, jo, manā skatījumā, tie ir saistīti, lai netērētu jūsu vērtīgo laiku, kāpjot tribīnē otro reizi.

Šodien mēs runājam par jautājumu, kas nav tehnisks. Tas nav tikai par likuma panta formulējumu, tas ir par mūsu civilizācijas līmeni. Dzīvnieks nav manta. Dzīvnieks ir dzīva, jūtīga būtne.

Tas, kā sabiedrība izturas pret tiem, kas ir vājāki par mums, parāda, kāda ir šīs sabiedrības morālā kvalitāte. Un Latvija šobrīd šo eksāmenu neiztur. Mūsu likumos dzīvniekam joprojām ir piešķirts mantas statuss kā krēslam, jakai – kā priekšmetam. Saskaņā ar to izdara secinājumus: ja sabojā, maksā par bojājumu; ja nozog, meklē kā mantu; ja izmet aiz durvīm – administratīvais sods; ja spīdzina – simbolisks sods. Bet dzīvnieks nav priekšmets, tas ir dzīvs radījums, kas jūt sāpes, bailes, vientulību. Daudzi, kuri strādā dzīvnieku aizsardzībā, jau gadiem norāda – sods par cietsirdību ir pārāk vājš. Robeža starp administratīvo procesu un kriminālprocesu ir pārāk šaura. Mēs sodām par bojātu īpašumu, nevis par nodarītām sāpēm.

Ir vēl viena realitāte, kurā mēs joprojām dzīvojam, bet negribam par to neko ne zināt, ne dzirdēt. Patversmēs Latvijā joprojām masveidā – masveidā! – tiek piemērota eitanāzija. Un ne tāpēc, ka dzīvnieks nevar dzīvot, ne tāpēc, ka viņš cieš no neārstējamas slimības, bet tāpēc, ka likums nosaka turēt dzīvnieku patversmē tikai 14 dienas.

Kā teica PVD darbinieks Rīgas domes komisijā, tas esot lētāk nekā ārstēt. Jā, tā ir frāze, ko bieži aizstāv kompetentās iestādes. Lētāk nogalināt nekā ārstēt. Es gribu pateikt skaidri – tas ir morāli nepieņemami. Valstij nav tiesību aprēķināt dzīvību pēc izmaksām. Sabiedrība nevar pieņemt risinājumu – ja tas maksā, tad mēs to nogalinām. Latvijā tiek izmantota prakse – dzīvnieku var likumīgi iemidzināt (piemērot eitanāziju) pēc 14 vai 30 dienām (kā kurā patversmē), ja tas nav atradis saimnieku. Kolēģi, 14 dienas – divas nedēļas! Tas nav humāni. Tas nav cilvēcīgi!

Latvijas cilvēki ir savākuši vairāk nekā 30 tūkstošus parakstu, prasot divas lietas. Dzīvnieks likumā nedrīkst būt manta, bet dzīva būtne. Un patversmē dzīvniekiem jānodrošina vismaz 60 dienas, lai atrastu saimnieku. Labākajā gadījumā – nepiemērot eitanāziju un būt cilvēcīgiem. Tas ir pamatoti, cilvēcīgi, tas ir tas, ko dara Eiropa. Tādās valstīs kā Austrija, Vācija, Šveice, Čehija jau sen ir skaidri noteikts – dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne.

Dzīvnieki šobrīd maksā ar dzīvību par cilvēku bezatbildību, neapzinīgiem saimniekiem, nelegāliem audzētājiem, bezatbildīgiem pavairotājiem, par to, ka valsts gadiem nespēj ieviest kārtību. Mēs nerisinām problēmas cēloni, mēs risinām sekas... un sekas ir nāve. Dzīvniekiem piemēro eitanāziju. Viņi mirst cilvēku vienaldzības dēļ, jo kādam pietrūka sirds... un pienākuma izjūtas. Mirst, jo cilvēki izvēlas ērtību, nevis atbildību un cilvēcību, jo neuzskata dzīvu būtni par vērtību, ko var aizstāvēt.

Es gribu, lai Saeima pateiktu – dzīvnieka dzīvība nedrīkst būt atkarīga no izmaksu aprēķina vai birokrātiskās ērtības. Ja valsts nespēj sakārtot normatīvus audzētājiem un pavairotājiem, izglītot saimniekus, nodrošināt kontroli, nedrīkst būt tā, ka dzīvnieks maksā ar savu dzīvību.

Kas man ir svarīgi? Ka šīs pārmaiņas atjaunos sabiedrības ticību taisnīgumam. Gribu, lai mēs šodien runājam godīgi – dzīvnieki Latvijā joprojām tiek nogalināti ne tāpēc, ka nav iespējas ārstēt, bet tāpēc, ka tas šķiet dārgāk. Un tā ir kļūda. Dzīvnieki nedrīkst maksāt ar dzīvību par cilvēku bezatbildību.

Visus tos, kas fotografējās ar saviem dzīvniekiem un kuru foto Starptautiskajā dzīvnieku aizsardzības dienā tika izlikti Saeimas mājaslapā, aicinu aizbraukt uz tuvāko patversmi un paskatīties acīs sunim, kas tur vada savas pēdējās dienas, pēdējās minūtes, kuru eitanazēs. Tā ir cieņa... ko šobrīd maksā sabiedrība par mūsu lēmumiem.

Aicinu atbalstīt pārmaiņas – ieviest likumā, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne. Patversmes – bez eitanāzijas! Attieksme – cilvēcīgāka! Tas ir svarīgi sabiedrībai, svarīgi mūsu bērniem un svarīgi Latvijai. Vissvarīgāk tas ir dzīvniekiem, jo tie ir dzīvi, tie jūt un cer. Mēs varam būt valsts, kura neaprēķina dzīvību pēc izmaksām. Mēs varam būt valsts, kura sargā dzīvības – gan cilvēku, gan dzīvnieku.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Ņemot vērā, ka šo ierosinājumu ir paredzēts nodot Juridiskajai komisijai, gribu pievērst uzmanību priekšlikuma būtībai un saturam. Un teikšu atklāti – kad es runāju ar juristiem, kas lasīja šo piedāvājumu un saprot civiltiesības, pirmā reakcija bija diezgan negatīva: kā mēs varam to darīt? Ja mēs pasakām, ka dzīvnieks nav manta, tas nozīmē, ka dzīvnieku nevar nopirkt, dzīvnieku nedrīkst uzdāvināt, dzīvnieku nedrīkst mantot. Var tā lasīt šo ierosinājumu.

Manuprāt, jālasa tomēr citādāk. Runa nav par to, ka mēs gribam atteikties no mājdzīvniekiem vai gribam ierobežot iespējas iegādāties dzīvnieku. Runa ir par citu – par attieksmi pret dzīvnieku. Ierosinājuma autori ir atsaukušies uz piemēru, kas ir nostiprināts Šveices likumā.

Kāds arī to var kritizēt, bet tur pirmajā teikumā rakstīts: “Dzīvnieks nav manta.” Otrajā teikumā rakstīts: “Mēs turpinām piemērot normas par mantu, kamēr mums nav citu.” Kāpēc to darīt? Vai tā nav liekulība? Domāju – nē. To svarīgi darīt, lai mainītu attieksmi pret dzīvnieku.

Piemēram, nomira cilvēks, palika mantojums – mašīna un suns. Kā un kam nodos mašīnu, lai lemj tehniski un mehāniski. Tas nav tik svarīgi. Bet dzīvnieks ir dzīva būtne. Ir jāskatās, kādas ir attiecības, saites ar citiem cilvēkiem. To nevar darīt mehāniski.

Nedomāju, ka mums būs viegla diskusija Juridiskajā komisijā, jo juristu vidū viedokļi dalās. Bet domāju, ka ir ļoti labi, ka esam gatavi par to runāt. Noteikti, aicinot juristus un diskutējot, mēs atradīsim risinājumu, kas palīdzēs sasniegt mērķi, par kuru runā iniciatīvas autori, proti, aizsargāt dzīvniekus.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Jāatzīst, ka vārdiem “dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne” varbūt mazāk ir juridiska jēga, kā morāli ētiska jēga. Ir Dzīvnieku aizsardzības likums, kurš ir gana plašs un kurā ļoti skaidri tiek deklarēts tas, ko drīkst darīt ar dzīvniekiem, kādai jābūt attieksmei pret dzīvniekiem.

Dzīvnieku aizsardzības likums pēc būtības arī pasaka, ka dzīvnieks ir citāda manta, nekā, piemēram, mašīna vai māja.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Vēlreiz labdien, kolēģi! Judina kungs un Līdakas kungs jau daļēji pateica to, ko arī es gribu teikt. Pietiekami dziļa diskusija jau bija Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, diskutējot par šo jautājumu, mēs saskārāmies ar problēmu, ka... juridiski... ir jārunā par lietu tiesībām un par šo mantas jautājumu. Mantu var mantot, bet mājdzīvniekiem ir šī divējādā daba, pret viņiem nevar izturēties kā pret lietām, kā pret tādām lietām, kuras mēs iegādājamies veikalā un ar kurām, ko gribam, to darām.

Jau Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē iezīmējās, manuprāt, tas virziens, kurā ir jāiet. Juridisko tiesību eksperti, kas bija klāt, mums parādīja, kā tas būtu risināms, atsaucoties uz dažu citu valstu piemēriem.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo iniciatīvu un Juridiskajai komisijai tālāk ar šo jautājumu strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

L. Rasima. Tikai vēlreiz atkārtoju, ka gan Tieslietu ministrija, gan Zemkopības ministrija piekrita, ka šis jautājums jāvirza tālāk un jāskata.

Darbs vēl ir priekšā, bet vēlreiz – komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo iniciatīvu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 22 218 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtības pēdējais jautājums – lēmuma projekts “Par 10 702 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par dzīvnieku tiesībām dzīvot” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

2025. gada 4. novembrī Saeima saņēma 10 702 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Par dzīvnieku tiesībām dzīvot”, kurā lūgts noteikt pienākumu patversmēm uzturēt tajās nonākušos fiziski veselos dzīvniekus 60 dienas.

Šā gada 26. novembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja Zemkopības ministrijas pārstāvi, kura skaidroja, ka Dzīvnieku aizsardzības likuma norma, kas paredz meklēt dzīvniekam īpašnieku 14 dienas, tiek nepareizi interpretēta. Pārstāve uzsvēra, ka normatīvais regulējums neparedz, ka piecpadsmitajā dienā vesels dzīvnieks ir obligāti jānogalina. Viņa skaidroja, ka piecpadsmitajā dienā patversme kļūst par dzīvnieka īpašnieku un tālāk tas jau ir patversmes lēmums, vai dzīvnieks tiks nogalināts vai turpināsies jauna īpašnieka meklēšana.

Minētās normas par dzīvnieka īpašnieka meklēšanu pirmajās 14 dienās tika pieņemtas pirms aptuveni 15 gadiem epidemioloģiskās situācijas dēļ, un tas bija saistīts ar trakumsērgas izplatību. Šobrīd tas vairs nav aktuāli, tāpēc, Zemkopības ministrijas ieskatā, minētās normas no normatīvā regulējuma būtu izslēdzamas.

Tiesību zinātņu doktore, kas ir specializējusies dzīvnieku tiesiskajā aizsardzībā, skaidroja, ka likumā noteiktais 14 dienu termiņš tiekot uzskatīts... par atļauju nogalināt dzīvnieku pēc šī termiņa beigām. Viņa informēja, ka ārvalstīs no dzīvnieku aizsardzības likumiem tiek izslēgtas normas, kas pieļauj dzīvotspējīgu un veselu dzīvnieku eitanāziju.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis skaidroja, ka 14 dienu termiņš pašvaldībām kalpo par pamatu izdevumu plānošanai attiecībā uz dzīvnieku izņemšanu, nogādāšanu un uzturēšanu, ja dzīvnieku turēšanai nebūs ierobežojumu, pašvaldības pret to iebildīs, jo tas prasa lielus finanšu resursus.

Pēc visu uzaicināto personu uzklausīšanas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt iesnieguma tālāko virzību un nodot to padziļinātai izvērtēšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 702 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par dzīvnieku tiesībām dzīvot” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 702 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par dzīvnieku tiesībām dzīvot” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

L. Rasima. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Kolēģi, esam izskatījuši visus 4. decembra kārtējās sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas priekšsēdētājas biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Kolēģi, nav reģistrējušies 20 deputāti: Raimonds Bergmanis, Artūrs Butāns, Gundars Daudze, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Jānis Grasbergs, Ilze Indriksone, Igors Judins, Inese Kalniņa, Irma Kalniņa, Jurģis Klotiņš, Dmitrijs Kovaļenko, Māris Kučinskis, Andris Kulbergs, Ainars Latkovskis, Linda Matisone, Edvards Smiltēns, Ričards Šlesers, Aiva Vīksna un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mēs tūlīt, bez pārtraukuma, turpināsim. Saeimas sekretariāts pārkārtosies 11. decembra kārtējai sēdei, un turpināsim darbu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 11.12.25 09:14 Balsojums 1
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latgales apgabaltiesas tiesneša Andra Vilmaņa atbrīvošanu no tiesneša amata (863/Lm14)

Datums: 11.12.25 09:30 Balsojums 2
Par - 37, pret - 45, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par “Rail Baltica” projekta ieviešanu un finansējumu (105/P14)

Datums: 11.12.25 09:37 Balsojums 3
Par - 36, pret - 44, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par “Rail Baltica” projektu (106/P14)

Datums: 11.12.25 09:46 Balsojums 4
Par - 37, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par izņēmuma statusa piemērošanu Latvijai attiecībā uz imigrantu pārvietošanu (101/P14)

Datums: 11.12.25 09:49 Balsojums 5
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (1156/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.12.25 09:50 Balsojums 6
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums” (Nr.1142/Lp14) (868/Lm14)

Datums: 11.12.25 09:54 Balsojums 7
Par - 55, pret - 21, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums (1142/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.12.25 09:55 Balsojums 8
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (995/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.12.25 09:56 Balsojums 9
Par - 52, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei” (1029/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.12.25 09:57 Balsojums 10
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (989/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.12.25 09:58 Balsojums 11
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (970/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.12.25 10:12 Balsojums 12
Par - 73, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (769/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.12.25 10:14 Balsojums 13
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā (992/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.12.25 10:30 Balsojums 14
Reģistrējušies - 84.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 11.12.25 11:19 Balsojums 15
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (1022/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.12.25 11:24 Balsojums 16
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu ekspertu likumā (1021/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.12.25 11:28 Balsojums 17
Par - 68, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes tiesas likumā (946/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.12.25 11:30 Balsojums 18
Par - 75, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesībsarga likumā (1071/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.12.25 11:33 Balsojums 19
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (1052/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.12.25 11:39 Balsojums 20
Par - 4, pret - 27, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Trauksmes celšanas likumā (1051/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.12.25 11:42 Balsojums 21
Par - 33, pret - 28, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Trauksmes celšanas likumā (1051/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.12.25 11:46 Balsojums 22
Par - 1, pret - 38, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Trauksmes celšanas likumā (1051/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.12.25 11:47 Balsojums 23
Par - 79, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Trauksmes celšanas likumā (1051/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.12.25 11:56 Balsojums 24
Par - 66, pret - 9, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Muzeju likumā (1009/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.12.25 11:57 Balsojums 25
Par - 72, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muzeju likumā (1009/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.12.25 12:03 Balsojums 26
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1161/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.12.25 12:15 Balsojums 27
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1161/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.12.25 12:16 Balsojums 28
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1161/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.12.25 12:30 Balsojums 29
Par - 67, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 507 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanu no Latvijas un LR pilsonības atņemšanu” turpmāko virzību (861/Lm14)

Datums: 11.12.25 12:30 Balsojums 30
Reģistrējušies - 85.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 11.12.25 13:46 Balsojums 31
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 22 218 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne” turpmāko virzību (864/Lm14)

Datums: 11.12.25 13:49 Balsojums 32
Par - 75, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 10 702 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par dzīvnieku tiesībām dzīvot” turpmāko virzību (865/Lm14)

Datums: 11.12.25 13:49 Balsojums 33
Reģistrējušies - 80.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

04.12.2025.

09.00

11.00

13.30