“Baltijas valstis līdzīgi redz drošības izaicinājumus, un mūsu sadarbība stiprina reģionālo drošību,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns piektdien, 19.maijā, Igaunijas galvaspilsētā Tallinā tiekoties ar Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju Lauri Husaru (Lauri Hussar) un Lietuvas parlamenta priekšsēdētāju Viktoriju Čmilīti-Nilsenu (Viktorija Čmilytė-Nielsen).
Baltijas valstu spīkeri bija vienisprātis, ka jāstrādā pie tā, lai tiktu īstenoti Madrides NATO samita lēmumi par aizsardzības un atturēšanas spēju nostiprināšanu NATO austrumu flangā, līdz brigādes līmenim palielinot sabiedroto klātbūtni. Tāpat, raugoties uz NATO Viļņas samitu, NATO valstu līderiem nepieciešams vienoties par skaidru vīziju Ukrainas integrācijai NATO.
Baltijas valstis ir vienotas atbalstā Ukrainai, tai skaitā attiecībā uz rekonstrukcijas centieniem un Krievijas augstāko amatpersonu saukšanu pie atbildības par zvērīgajiem noziegumiem Ukrainā, akcentēja E.Smiltēns.
Tikšanās laikā pārrunāts ne tikai Baltijas valstu sniegtais atbalsts, bet arī pieredze, uzņemot no kara bēgošos ukraiņus. Spīkeri arī apmeklēja Tallinas Brīvības skolu, lai uzzinātu vairāk par to, kā tur norit no kara bēgošo ukraiņu bērnu uzņemšana un ar kādiem izaicinājumiem skola saskaras.
Piedaloties Baltijas Asamblejas rīkotajā konferencē par Baltijas valstu lomu Austrumu partnerības valstu stiprināšanā Eiropas jaunajā ģeopolitiskajā realitātē, Saeimas priekšsēdētājs atzīmēja, ka, atbalstot Ukrainu karā pret Krieviju, mēs – eiropieši – esam vienoti, mūsu atbalsts ir spēcīgs, un mūsu noturība nesatricināma.
Mēs apzināmies augstās likmes un Krievijas agresijas eksistenciālo dabu attiecībā pret mieru, stabilitāti un labklājību Eiropā, un esam parādījuši, ka esam gatavi aizstāvēt savas intereses. Tomēr mūsu nākamajiem starptautiskajiem soļiem ir skaidri un neapšaubāmi jāliecina par mūsu ilgtermiņa interesēm, pauda E.Smiltēns.
Izlēmīgiem un drosmīgiem politiskajiem lēmumiem par Ukrainas un Moldovas eiroatlantisko kursu būs ne tikai pozitīva ietekme uz ilgtermiņa stabilitāti un izaugsmi Ukrainā, bet arī reģionā kopumā un visā Eiropā, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs.
E.Smiltēns atzīmēja, ka gan Ukrainas, gan Moldovas gadījumā Austrumu partnerība ir labs instruments, kas var sniegt palīdzību, tiem, kas vēlas un ir gatavi veikt nepieciešamās reformas, lai pievienotos Eiropas miera, labklājības un drošības telpai. Austrumu partnerība manifestē mūsu interesi veidot vienotu, brīvu un mierpilnu Eiropu, ņemot vērā katras valsts centienus un izaicinājumus.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720308405463
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests