Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa otrdien, 14.novembrī, parlamentā tikās ar Kanādas, Norvēģijas, kā arī Turcijas vēstniekiem Latvijas Republikā.
Tiekoties ar Kanādas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Braianu Švarcu (Brian Szwarc), D.Mieriņa uzsvēra veiksmīgo, kopīgās vērtības balstīto Latvijas un Kanādas līdzšinējo sadarbību. Saeimas priekšsēdētāja augstu novērtēja būtisko Kanādas ieguldījumu Baltijas reģiona aizsardzībā. Vēstnieks uzsvēra NATO paplašinātās kaujas grupas palielināšanu līdz brigādes līmenim kā būtisku tuvākā laika prioritāti.
“Starptautiskās sabiedrības uzmanība nedrīkst atslābt no Krievijas agresijas Ukrainā,” vēstniekam pauda D.Mieriņa, uzsverot jautājuma nozīmi globālā līmenī un nepieciešamību uzturēt Ukrainas atbalstu.
Puses pārrunāja arī sadarbības iespējas savienojamības un transporta jomā, tostarp dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” projektā. D.Mieriņa akcentēja projekta aktualitāti reģiona drošības kontekstā.
Saeimas priekšsēdētāja un vēstnieks izcēla plašās Latvijas diasporas Kanādā ieguldījumu valstu attiecību stiprināšanā. Puses bija vienisprātis, ka plašāki kultūras sakari vēl vairāk stiprinātu valstu un tautu vienotību.
Sarunā ar Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Īni Morengu (Ine Måreng) Saeimas priekšsēdētāja pateicās par lielisko sadarbību ar Norvēģiju NATO drošības stiprināšanā. Puses pārrunāja Baltkrievijas izvērsto hibrīdkaru uz mūsu valsts robežas, un Saeimas priekšsēdētāja akcentēja Latvijas ieceres un pieņemtos lēmumus drošības stiprināšanā, tostarp pabeidzot žoga izbūvi uz robežas, trīs procentu no iekšzemes kopprodukta novirzīšanu aizsardzībai, kā arī Sēlijas poligona izveidi un iepirkumus aizsardzības spēju stiprināšanai. “Mums jānodrošina, lai Latvijas valsts sevi spētu aizsargāt no pirmās minūtes,” sacīja D.Mieriņa.
Tāpat puses pārrunāja Latvijas parlamenta darbakārtībā aktuālo Stambulas konvencijas ratifikācijas jautājumu. Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka par šo konvenciju sabiedrībā pastāv daudz mītu, kurus nepieciešams atspēkot. “Stambulas konvencija pati par sevi no vardarbības cilvēkus nepasargās, taču tas ir būtisks solis, lai pēc tam īstenotu mērķtiecīgas darbības vardarbības mazināšanai,” pauda D.Mieriņa.
Sarunas laikā tika akcentēts arī Norvēģijas finanšu instrumentu sniegtais ieguldījums valstu divpusējo attiecību stiprināšanā.
Sadarbība drošības jomā tika pārrunāta arī tikšanās laikā ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Šuli Eztunči (Şule Öztunç). Saeimas priekšsēdētāja izcēla valstu sadarbību NATO ietvaros un izteica cerību par Turcijas atbalstu drīzai Zviedrijas dalībai aliansē. D.Mieriņa un vēstniece pārrunāja arī ekonomiskās sadarbības veicināšanas iespējas, tai skaitā tūrisma jomā.
Pārrunājot Krievijas agresiju, Saeimas priekšsēdētāja un vēstniece uzsvēra atbalsta Ukrainai nozīmīgumu. Saeimas priekšsēdētāja izcēla nepieciešamību pēc sabiedroto vienotības iepretim Krievijas agresijai, tai skaitā stiprinot sankcijas un novēršot to apiešanu. Tika pārrunāts arī jautājums par Ukrainas graudu eksportu. Tāpat Saeimas priekšsēdētāja un vēstniece pārrunāja situāciju Tuvajos Austrumos.
Foto no tikšanās ar Kanādas vēstnieku: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720312664370
Foto no tikšanās ar Norvēģijas vēstnieci: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720312679373
Foto no tikšanās ar Turcijas vēstnieci: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720312661247
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests