Galerija
Kanādas lēmums stiprināt savu militāro klātbūtni Latvijā ir spilgts piemērs NATO sabiedroto vienotībai un solidaritātei. Tas ir nozīmīgs ieguldījums ne vien Baltijas, bet visas Eiropas drošībā, jo pauž skaidru vēstījumu Krievijai: NATO ir apņēmības pilna aizsargāt katru savas teritorijas centimetru. To pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Kanādas galvaspilsētā Otavā tiekoties ar parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Gregu Fērgusu (Greg Fergus).
Kanādas karavīrus Latvijā mēs uztveram kā savējos, un tie vairo mūsu drošības sajūtu, G.Fērgusam apliecināja Saeimas priekšsēdētāja. Pateicība un augstais novērtējums nāk ne tikai no Saeimas un valdības, bet arī Latvijas sabiedrības, kas izprot sabiedroto klātbūtnes nozīmi Krievijas atturēšanā.
Saeimas priekšsēdētāja Kanādu apmeklē kopā ar Baltijas valstu kolēģiem – Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju Lauri Husaru (Lauri Hussar) un Lietuvas Seima priekšsēdētāju Viktoriju Čmilīti-Nilsenu (Viktorija Čmilytė-Nielsen), lai stiprinātu transatlantisko sadarbību Ukrainas atbalstam un plašākai Krievijas agresijas iegrožošanai.
Kanāda vada NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā un ir paziņojusi par sava kontingenta palielināšanu līdz brigādes līmenim no 800 līdz vismaz 2000 militārpersonām līdz 2026.gada beigām. Latvija turpinās ieguldījumus militārajā infrastruktūrā, lai nodrošinātu Kanādas karavīriem pilnvērtīgu dienestu un militāro vingrinājumu iespējas. Laba sadarbība ar Kanādas bruņotajiem spēkiem izveidojusies, Latvijas teritorijā apmācot Ukrainas karavīrus, un tā tiks turpināta arī turpmāk.
Runājot par situāciju Ukrainā, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra - labākā iespēja nosargāt Eiropas drošību ir kāpināt palīdzības apjomus un maksimāli atbalstīt Ukrainu tagad, sniedzot tādu militāru atbalstu, kas paātrinātu Krievijas sakāvi Ukrainā. Šodien Ukrainas-Krievijas frontes līnija ir Eiropas aizsardzības līnija, tāpēc Latvijas dara visu iespējamo Ukrainas uzvaras tuvināšanai.
G.Fērguss atzina: būtu kļūdaini Krievijas iebrukumu Ukrainā uzskatīt par reģionālu konfliktu. Tā ir globāla cīņa par pasaules kārtību, kurā visiem sabiedrotajiem jāiestājas, lai sargātu demokrātiskās vērtības un likuma varu.
Baltijas parlamentu spīkeri tikās arī ar Kanādas parlamenta Senāta Ziemeļvalstu un Baltijas sadraudzības grupu. Sarunā ar senatoriem Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra nepieciešamību dokumentēt Krievijas veiktos kara noziegumus un saukt agresoru pie atbildības. Krievija līdz šim daudzkārt izvairījusies no atbildības par pastrādāto, un tas vairo nesodāmības sajūtu. Tāpat D.Mieriņa pauda nepieciešamību ierobežot sankciju apiešanu, lai neļautu Krievijai iegūt rietumos ražotās komponentes militārajai industrijai. Pārrunāta arī nepieciešamība apkarot Krievijas izplatīto dezinformāciju.
Baltijas valstu parlamentu spīkeri turpinās vizīti Ziemeļamerikā, dodoties uz ASV galvaspilsētu Vašingtonu, kur tiksies ar virkni ietekmīgu ASV Senāta un Pārstāvju palātas politiķu gan no demokrātu, gan republikāņu rindām. D.Mieriņa oficiālā vizītē Kanādā un ASV uzturas no 27.janvāra līdz 2.februārim.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720314430068/with/53497321641
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests