Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputātam Jānim Reiram. Lūdzu!

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika pieņemts 2011.gada valsts budžets pirmajā lasījumā, un šī budžeta mērķis ir nostiprināt to, lai Latvija varētu sabalansēt savus izdevumus ar ieņēmumiem un vairs nedzīvotu uz parāda. Līdz šim, trīs gadu konsolidācijas periodā no 2008. līdz 2010.gadam, mūsu valsts izdevumu samazināšana tika veikta 1,2 miljardu latu apmērā un ieņēmumu palielināšanas pasākumu rezultātā valsts budžeta ieņēmumi tika palielināti par 633 miljoniem latu.

Gatavojot šo likumprojektu, valdība ir panākusi vienošanos arī ar Latvijas Pašvaldību savienību par tai svarīgākajiem jautājumiem, kas skar katru pašvaldību, kā arī katru Latvijas iedzīvotāju. Šī vienošanās apliecina, ka nākamā gada budžeta projekts ir sagatavots Latvijas sabiedrības interesēs, jo sarunu rezultātā ar pašvaldībām tika mainīts protokola nosaukums, uzsverot, ka puses par būtiskajiem aspektiem ir vienisprātis.

2011.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 4,2 miljardu latu apjomā, savukārt izdevumi tiek plānoti 4,8 miljardu latu apmērā jeb par 600 miljoniem latu lielāki. Tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 4,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Savukārt konsolidētais kopbudžets ar pašvaldībām... ieņēmumi ir 5,1 miljards un izdevumi ir 5,4 miljardi, kas dod mums nepieciešamo – mazāku par 6 procentiem – deficītu. Jāatgādina, ka no šīm visām izmaksām centrālā valsts aparāta izdevumi sastāda tikai 40 miljonus latu, savukārt izdevumi sociālās apdrošināšanas izdevumu segšanai – pensijām un pabalstiem – veido 1,5 miljardus latu.

Godātie radioklausītāji! Jāatzīmē, ka Latvijas valdība ir viena no retajām Eiropā, kas spēj piedāvāt stabilizācijas budžetu, kamēr daudzviet citur valdības ir spiestas veidot krīzes budžetus. Tieši pateicoties pēdējo gadu stingrajai fiskālajai politikai, jau šogad mēs redzam rezultātu – ekonomikas atlabšanu un uzņēmējdarbības – kaut vai nelielu! – augšupeju.

Svarīgi, ka nākamā gada valsts budžetā paredzēti vēsturiski līdz šim lielākie līdzekļi Eiropas Savienības fondu apguvei. Eiropas Savienības un citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām un projektu īstenošanai atvēlēts 1,1 miljards latu. Tagad svarīgi šo finansējumu izmantot maksimāli efektīvi, kā papildu resursu valsts ekonomiskās attīstības un izaugsmes veicināšanai.

2011.gada budžetā Dombrovska valdība piedāvā ieviest arī sociālā taisnīguma principu, kuru īstenojot, mazāk turīgo iedzīvotāju nodokļu slogs nākamgad mazināsies, kamēr turīgākie nodokļus maksās vairāk.

Būtiski, ka, konsolidējot valsts budžetu par 280 miljoniem, esam nosargājuši neskartu sociālo budžetu, saglabājot pensijas un pabalstus, bet papildu ieņēmumi tiks gūti, ar lielāku nodokļu slogu apliekot luksusa nekustamos īpašumus un transportu.

Kopumā nākamā gada budžeta mērķis ir ekonomikas stabilizācija, lai nodrošinātu būtiskākos priekšnosacījumus gan mūsu valsts tautsaimniecības atveseļošanai, gan konkurētspējas atjaunošanai, kā arī vienlaikus maksimāli aizsargātu sociāli jutīgākās sabiedrības grupas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas „Vienotība” deputātam Jānim Reiram.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies.

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Iesniedzot alternatīvo budžeta projektu 2011.gadam, „Saskaņas Centrs” izvirza šādus Latvijas sociāli ekonomiskās attīstības mērķus: atbalsts un labvēlīgu priekšnoteikumu radīšana uzņēmējdarbībai, tajā skaitā nodokļu nastas samazināšana, investīciju veicināšanas mehānisma radīšana vietējiem ražotājam un ārvalstu investīciju piesaiste, jaunu darba vietu radīšanas programmas pieņemšana un ievērojamu valsts budžeta līdzekļu piešķiršana tās īstenošanai; sociāls atbalsts iedzīvotājiem, kuri ekonomiskas krīzes dēļ nonākuši grūtos materiālos apstākļos, atbalsta saglabāšana maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.

Lai sasniegtu šos mērķus, pirmām kārtām ir jāizmanto starptautiskā aizdevuma līdzekļi. No mērķa pievienoties eirozonai un tādēļ par jebkuru cenu panākt valsts budžeta deficīta samazināšanu ir jāatsakās.

Valsts budžeta deficīts ir jāsamazina, konsolidējot valsts aparāta uzturēšanas izdevumus un paaugstinot tā darba efektivitāti. Kopējais slogs iedzīvotājiem un biznesam ir jāsamazina, lai tādējādi panāktu ražošanas atdzīvošanos un līdz ar to īsā laikā palielinātu nodokļu ieņēmumu apjomu.

Sociālā taisnīguma paaugstināšanu veicinās arī progresīvas nodokļu sistēmas ieviešana iedzīvotājiem. Alternatīvajā „Saskaņas Centra” budžeta projektā 2011.gadam paredzēts, ka PVN likme ir jāsaglabā līdzšinējā 21 procenta līmenī. Tas ļaus nodrošināt stabilu šā nodokļa iekasēšanu.

Mūsu eksperti norāda, ka pēc PVN paaugstināšanas 2008.gada janvārī no 18 procentiem līdz 21 procentam valsts zaudēja līdz 200 miljoniem latu. PVN iekasēšana atgriezās normālā gultnē tikai 2010.gada jūnijā, pusotru gadu pēc paaugstināšanas, tādēļ valdības priekšlikums paaugstināt PVN nekādi nav uzskatāms par efektīvu risinājumu.

Ministru kabineta plāns papildināt valsts budžetu par 70 miljoniem uz PVN paaugstināšanas rēķina ir neizpildāms.

Mūsu frakcija iestājas arī pret valdības ideju sociālo iemaksu likmi uz darbinieku rēķina paaugstināt no 33 uz 35 procentiem. Mēs plānojām paaugstināt algas, līdz ar to mūsu priekšlikums ir paaugstināt neapliekamo minimumu no 35 līdz 70 latiem un ieviest iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvo likmi.

Pirms vēlēšanām visas partijas solīja ieviest šo progresīvo likmi, pašlaik laikam vienīgi „Saskaņas Centrs” piedāvā to reāli darīt. Par svarīgāko risinājumu valsts budžeta izdevumu samazināšanai „Saskaņas Centrs” uzskata valsts aparāta uzturēšanas izdevumu samazināšanu, un, pēc mūsu frakcijas domām, valsts sektora darbinieku vidējai algai ir jābūt pietuvinātai vidējai algai privātajā sektorā.

2010.gadā vidējā alga valsts sektorā bija 500 latu, privātajā sektorā – 300 latu. „Saskaņas Centrs” iestājas arī par vienotās darba samaksas sistēmas ieviešanu visās valsts un pašvaldību iestādēs, valsts uzņēmumos, kuri saņem no valsts budžeta dotācijas vai subsīdijas, kā arī valsts monopoluzņēmumos. Šie pasākumi ļaus nepaaugstināt pensionēšanās vecumu, neaplikt pensijas ar papildu nodokļiem, nesamazināt bērnu pabalstus, izvairīties no stipendiju un studiju kredītu atcelšanas studentiem, kā arī no bezmaksas medicīnisko pakalpojumu apjoma samazināšanas iedzīvotājiem un pacientu iemaksu palielināšanas par ārstēšanos stacionāros.

2011.gadā „Saskaņas Centrs” ierosina saglabāt lata stingru piesaisti eiro, reformēt valsts pārvaldes sistēmu un samazināt neracionālus izdevumus valsts budžetā, kā arī nekādā gadījumā nepaaugstināt nodokļu slogu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labvakar, radioklausītāji! Jā, šodien Saeima beidzot sāka diskutēt par ilgi gaidīto budžetu, un jāteic, ka budžets, protams, ir stabilitātes – bet stabilitātes vairāk stagnācijas nozīmē! – uzturēšanas budžets. Tāds, kādu mēs to šodien redzam. Un budžetā ir divas galvenās problēmas, un viena no tām problēmām ir tāda, ka šis budžets tomēr neparedz būtiskas pārvaldes un ar pārvaldi saistītas reformas. Un šis budžets neparedz atgūt no ēnu ekonomikas tik daudz, cik patiesībā ir iespējams atgūt. Un abas šīs lietas, kuras budžetā nav paredzētas, protams, nosaka to cenu, kādu maksās uzņēmēji tad, ja tiks paaugstināti nodokļi, kā arī to, kādu maksās iedzīvotāji tad, ja samazināsies lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju ienākumi.

Mēs, protams, saprotam, ka labāk ir slikts budžets nekā nekāds budžets, un tāpēc atbalstījām šo budžetu pirmajā lasījumā, lai mēs varētu iesniegt savus priekšlikumus, lai mēs varētu diskutēt ar pozīciju, tātad ar koalīciju, par saviem priekšlikumiem un, iespējams, panākt atbalstu daļai šo priekšlikumu. Mūsu priekšlikumi būs finansiāli sabalansēti. Mēs ievērosim pieņemto budžeta „rāmi” attiecībā uz deficītu, bet pievērsīsimies tām jomām, kurām valdība, mūsuprāt, nav veltījusi pietiekami daudz uzmanības, tas ir, mūsu priekšlikumi būs atbalstam ģimenēm ar bērniem. Mēs uzskatām, ka neapliekamais minimums ir jāpalielina līdz 91 latam par katru bērnu ģimenē; tas ļaus vidējai Latvijas ģimenei iegūt papildu līdzekļus jeb, pareizāk sakot, nesamaksāt nodokļos apmēram 270 latus gadā. Mēs atbalstīsim pašvaldības, paredzot, ka tām jāsaņem simtprocentīgas ienākuma nodokļu iekasēšanas garantijas. Mēs atbalstīsim uzņēmējus, nosakot, ka visām licencēm... visi licenču veidi Latvijā ir jāsamazina par ceturto daļu... Būs arī vēl citi priekšlikumi. Mēs uzskatām, ka no ēnu ekonomikas ir jāatgūst vismaz 60 miljoni latu, un mēs paredzēsim arī konkrētus priekšlikumus, kā to izdarīt.

Un pēdējais. Daļa mūsu priekšlikumu būs veltīti reformām valsts pārvaldē. Mēs uzskatām, ka mūsu priekšlikumi būs tik racionāli, ka iemesls to neatbalstīšanai varētu būt tikai politiska spītība un neuzticēšanās mums, bet nevis tas, ka tie būtu neatbalstāmi pēc būtības. Priekšlikumi tiks iesniegti rīt, kā noteikts, līdz pulksten 12.00. Un nākamajā nedēļā notiks arī diskusijas, kurās aicinu ieklausīties.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edgaram Zalānam – apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam.

Nākamais runās nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Imants Parādnieks. Lūdzu!

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija uzskata, ka sagatavotais budžeta projekts prasa vairākus būtiskus uzlabojumus, lai pat šajos sarežģītajos apstākļos varētu tikt uzskatīts par vispārēju sabiedrības interešu aizstāvības cienīgu. Minimālās nepieciešamās izmaiņas ir PVN pamatlikmes atstāšana pašreizējā līmenī un PVN nepalielināšana pamatlikmei elektroenerģijai. Tieši šīs budžeta pozīcijas būtiski ietekmēs sabiedrības maznodrošinātos iedzīvotājus, palielinās inflāciju, samazinās iedzīvotāju pirktspēju, bremzēs uzņēmējdarbības izaugsmi, kā arī veicinās ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanos.

Uzskatām, ka pamatslogu budžeta ieņēmumu daļā jāliek iznest tiem tautsaimniecības dalībniekiem, kuri pamatā ir atbildīgi par krīzes situāciju Latvijā. Banku sektorā jau ieplānotā tā sauktā nekreditēšanas nodokļa jeb finanšu stabilitātes nodevas likme palielināma līdz 0,15 procentiem, kas budžetā papildus dotu apmēram 9 miljonus latu. Ieviešams banku transakcijas nodoklis, kas budžetā varētu ienest apmēram 20 miljonus latu. Nepieciešams piemērot papildus nekustamā īpašuma nodokļa likmi juridiskām personām – līdz pat dubultam apmēram! – par ilgstoši neizmantotu apdzīvojamo platību (šie izdevumi attieksies uz tiem darījumiem, kas veikti spekulatīvos nolūkos, un banku īpašumiem), ieviest papildus 10 procentus – uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi pēc progresivitātes principiem – no to uzņēmumu peļņas, kas pārsniedz 5 miljonus latu gadā, kā arī nodokļa likmi ienākumam no kapitāla paaugstināt līdz 15 procentiem; nepieciešams ar papildu nodokļiem aplikt arī azartspēles.

Valdības plānu gūt 15 miljonus latu no ēnu ekonomikas apkarošanas nevar uzskatīt par apmierinošu, ņemot vērā to, ka, pēc dažādiem aprēķiniem, ēnu ekonomikas naudas īpatsvars sastāda no 3 līdz pat 4,5 miljardiem latu. Lietuvas nākamā gada budžetā paredzētie ienākumi ir 200 miljoni latu! Ēnu ekonomikas apkarošanai svarīgi ir nekavējoties ieviest reverso PVN būvniecības, metālapstrādes un pakalpojumu jomā (tas pilnībā izslēgtu naudas atmazgāšanas iespējas un uzlabotu uzņēmēju dzīvotspēju), kā arī nekavējoties jāveic vienreizēja amnestijas procedūra tiem uzņēmumiem, kuri ir uz maksātnespējas robežas.

Bez minētā aicinām izvērtēt alternatīvu auto nodokļa palielināšanai, iekļaujot izmaksas benzīna cenā tā, kā tas ir Lietuvā.

Budžeta izdevumu daļā mēs ierosinām samazināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem no paredzētajiem 0,4 līdz 0,2 procentiem no IKP, tādējādi iegūstot papildus 26 miljonu latu ietaupījumu budžeta konsolidācijai.

Samazinājumi budžetā ir iespējami, arī veicot starpnozaru optimizāciju un atsevišķu pozīciju lietderīgu izvērtēšanu (piemēram, samazinot Naturalizācijas pārvaldes reģionālo nodaļu skaitu un izvērtējot Valsts kancelejas funkcijas). Veicama arī Saeimas budžeta efektivizācija, primāri samazinot izdevumus Saeimas autobāzei; tas, pēc mūsu aprēķiniem, varētu dot vismaz pusmiljona latu ietaupījumu.

Ar savu priekšzīmi vieglāk prasīt no valdības reālu strukturālu reformu veikšanu valsts pārvaldē. Uzskatām, ka budžeta projektā ir pozīcijas, kas prasa palielināt arī izdevumus. Piemēram, Valsts valodas centram nepieciešams palielināt dotāciju vismaz 10 procentu jeb 50 tūkstošu latu apmērā, netieši kompensējot izdevumus, būtiski palielinot sodus par Valsts valodas likuma pārkāpumiem. Nelielas dotācijas piešķiramas Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai, Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai un Latvijas Politiski represēto biedrībai.

Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” atbalstīja budžetu pirmajā lasījumā un strādā pie šiem un citiem priekšlikumiem – budžeta projekta izmaiņām. Atkarībā no tā, cik lielā mērā valdība būs gatava veikt izmaiņas, būs atkarīgs mūsu lēmums par budžeta atbalstīšanu galīgajā lasījumā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Imantam Parādniekam – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Oskars Zīds. Lūdzu!

O.Zīds (ZZS frakcija).

Labvakar! Vispirmām kārtām es vēlos izteikt atzinību Ministru kabinetam par sastādīto valsts budžeta dokumentu paketi, kur kopumā bija 90 līdzdokumentu.

Nākamais. Labā lieta ir tā, ka koalīcija, strādājot ar šo paketi, strādā kā viena komanda. Tas liecina par to, ka, Saeimai strādājot savā pašreizējā sastāvā, kurā ienākuši 60 jauni deputāti, situācija noteikti būs citādāka, nekā tā ir bijusi līdz šim.

Nākamais. Šodien, apspriežot budžetu pirmajā lasījumā, uzstājās gandrīz 20 deputāti, no visām frakcijām. Tomēr dominēja tāda divpusēja mētāšanās ar komplimentiem vai apvainojumiem, kurš pie kā ir vainīgs. Taču situācija 20 gadus pēc Latvijas neatkarības ir tāda, ka Latvija ir ļoti smagā situācijā, un 2011.gada budžets ir tas brīdis, kad ir jāsāk visiem racionāli strādāt, lai varētu sākt iet attīstības ceļu.

Vēl. Es gribu atzīmēt to, ka ir ļoti daudz jādomā par konkrētiem priekšlikumiem, īpaši tiem, kas vērsti uz valsts pārvaldības pārstrukturēšanu. Man, kā jau augstskolu pārstāvim, ļoti „imponē” budžetā iestrādātais finansējuma samazinājums izglītībai par 4 miljoniem. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tas ir ļoti neliels finansējums, un galvenais ir domāt, kā konkrēti šīs reformas īstenot. Jo ir daudz tādu variantu, kuri liecina par to, ka īpaši budžeta iestādes, valsts pārvaldības iestādes, kā man šķita, vairāk prasa, nevis domā, kā šos resursus racionālāk izmantot, jo vairāk naudas nav. Ir jādomā, kā ar šo naudu tikt galā un to racionāli izmantot.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Oskaram Zīdam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties. Visu labu!