Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputātam Klāvam Olšteinam. Lūdzu!

 

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti ļoti daudzi būtiski jautājumi.

Kā vienu no būtiskākajiem jautājumiem es gribu uzsvērt Civilprocesa likuma grozījumus, kas paredz, ka summa 10 procentu apmērā no realizētās ķīlas vērtības novirzāma tieši komunālo pakalpojumu segšanai. Šis jautājums izraisīja ļoti lielas debates, jo šajā gadījumā bija daudz viedokļu. Bija runa par to, ka šāda veida norma apdraud juridiskās normas. Taču, ja mēs runājam pēc būtības, tad jāteic, ka šī norma paredz to, ka tiem cilvēkiem, kuri maksā par komunālajiem pakalpojumiem, nebūtu nākotnē jāsedz parādi to vietā, kuri nemaksā par šiem pakalpojumiem. Kā piemēru var minēt tādas biedrības, kuru pamatkapitāls jeb pašu kapitāls ir 2000 latu un kurām tiešām naudas plūsmas nav pārāk lielas, un kurām ir sarežģīti maksājumus veikt un norēķināties par tiem iedzīvotājiem, kuri nesamaksā.

Šīs ir tās apdraudētās vietas, mūsuprāt, un tās jānovērš, lai nākamajā apkures sezonā varētu runāt par to, ka esam spējuši veiksmīgi iekasēt parādus par siltumu.

Protams, bija arī diskusijas par to, kura no pusēm vairāk aizstāv sabiedrības intereses un kura no pusēm aizstāv banku viedokli. Es gribu uzsvērt, ka šī norma tiešām ir būtiska tiem cilvēkiem, kuri maksā par komunālajiem pakalpojumiem, kuri regulāri to dara – iepretim tiem cilvēkiem, kas brauc dārgās mašīnās, tērē naudu citiem izdevumiem, bet nemaksā ne par siltumenerģiju, ne par mājas apkopšanu, ne par kāpņu telpu apsildīšanu un citām lietām, kas ir kopējā patēriņa grozā.

Šis likumprojekts tika atbalstīts pirmajā lasījumā, un es ceru, ka tas iegūs deputātu atbalstu arī nākamajos lasījumos un ka likums varēs tikt pieņemts jau uz nākamo apkures sezonu, un ka mēs aizvien mazāk mūsu valstī saskarsimies ar tām problēmām, kuras rodas, iestājoties apkures sezonai, un pastāv saistībā ar mājām, kuras netiek pieslēgtas pie siltumenerģijas un nesaņem citus pakalpojumus.

Paldies par uzmanību. Tas bija būtiskākais.

 

Vadītāja. Paldies apvienības „Vienotība” frakcijas deputātam Klāvam Olšteinam.

Nākamais runās nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Imants Parādnieks. Lūdzu!

 

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Sveicināti, cienījamie tautieši! Diemžēl šodien Saeimas sēde radīja vien mieles. Azartspēļu biznesa intereses tiek sargātas ar cēliem argumentiem par tiesisko paļāvību, ilgtspēju un uzņēmēju plānošanu. Šie paši argumenti nez kāpēc neskanēja no valdošās koalīcijas puses, paaugstinot PVN, ceļot elektroenerģijai tarifus, palielinot autonodokli un citas ražojošiem uzņēmējiem un vienkāršiem cilvēkiem izdzīvošanai tik svarīgas izmaksas.

Ekonomikas ministrs no Saeimas tribīnes apliecina savu nezināšanu par eksporta apjoma pieaugumu attiecībā pret importu, lai gan tas, starp citu, norādīts šodien apspriestajā apjomīgajā, bet gana tukšajā premjera ziņojumā par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību – ziņojumā, kurā īsti nemaz neatradās vieta, lai risinātu tādu nacionālai valstij vitāli svarīgu lietu kā demogrāfijas problēma.

Valdībai tas raksturīgi – iesniegt milzīgus dokumentu masīvus, kur starp daudziem sīkumiem pazūd būtība. Ierēdņi ir pamanījušies salikt šo informāciju dažādā veidā katram iespējamam gadījumam, un brīžiem šķiet, ka galvenais mērķis ir panākt, lai to neviens nevarētu izlasīt.

Bieži vien arī tālākie paredzētie darbi atkal ir izstrādāt pamatnostādni, nostādnes un priekšlikumus... Turklāt šie plānošanas dokumenti tiek „ražoti” bez savstarpēja saskaņojuma, un, pats galvenais, tie nav nekādā sakarā ar budžeta prioritātēm, bieži vien tie ir tikai darbinieku laika lieka tērēšana.

Var, protams, priecāties par makroekonomisko rādītāju uzlabošanos, taču šis ziņojums neparāda, kā mēs īsti spēsim atjaunot Latvijas valsti un kas ir valsts galvenās prioritātes.

Ja valsts politikas prioritāte nav mainīt tendences demogrāfiskajā politikā, tad maz ko dod diskusijas par lielāku sabiedrības līdzdalību un daudzas citas lietas.

Valdībai diemžēl nav skatījuma uz to, kā valsts veidos savu attīstību, kā attīstīsies rūpniecība un citas tautsaimniecības nozares. Šobrīd būtu jādomā par daudz lielāku valsts līdzdalību šo procesu virzībā.

Valdības nespēja izstrādāt un īstenot konsekventu enerģētikas politiku jau ir kļuvusi hroniska. Mētāšanās no vienas idejas uz citu, nerealizējot nevienu, dārgas piemaksas atsevišķiem izredzētajiem atjaunojamo energoresursu ražotājiem, nebeidzami plāni, kuru vienīgais mērķis ir, lai Brisele uz kādu brīdi liktu mieru!

Šādos apstākļos īpaši problemātiski šķiet padomnieku algu palielinājumi un dāsnās kompensācijas politiski atlaistajiem uzņēmumu valžu locekļiem. Šķebina arī deputātu satraukums par it kā iejaukšanos privātajā dzīvē, jo KNAB norādījis uz nesamērīgām īres maksām par deputātu izīrētajām platībām. Ar tādu attieksmi ne šī Saeima, ne valdība nevar būt ilgmūžīga.

Tomēr nacionālās apvienības frakcijas vārdā izsaku pateicību visiem tiesībsargājošo struktūru vadītājiem, darbiniekiem un īpaši iekšlietu ministrei par lieliski nodrošināto drošību un kārtību vakardien leģionāru piemiņas gājiena laikā.

Ceram, ka nākotnē kopā ar tiesībsargājošajām institūcijām, to skaitā ar šodien zvērestu devušo jauno tiesībsargu, mums izdosies likumīgi novērst tās naida izpausmes un likumpārkāpumus, kas izpaudās no piemiņas gājiena pretinieku puses.

Lai mums visiem kopā labie nodomi izdodas!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Parādnieka kungam no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!– Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Laimis Šāvējs. Lūdzu!

 

L.Šāvējs (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien paralēli citiem jautājumiem izskatījām arī vienu priekšlikumu, kas varbūt nav tik būtisks un kam nav tik skaļas nozīmes, bet kas tomēr svarīgs daudziem tūkstošiem lauku iedzīvotāju, it sevišķi tiem, kas veic saimniecisko darbību, īpaši gados veciem cilvēkiem, kas joprojām nodarbojas ar zemes kopšanu, lopu audzēšanu, amatniecību un citiem pasākumiem.

Kā zināms, ar šo gadu ir obligāta elektroniskā deklarēšanās Valsts ieņēmumu dienestā, bet lauku teritorijām joprojām nav kvalitatīva interneta pārklājuma. Bez tam šis likums ir uzlicis, teiksim tā, nesamērīgu apgrūtinājumu – nesamērīgu salīdzinājumā ar to, kādas ziņas valsts saskaņā ar šo likumu saņemtu –, jo cilvēkiem, kuriem līdz šim nav bijis datorzināšanu, speciāli jāiet tagad kursos, jāiegādājas datortehnika, jāslēdz līgums par interneta pakalpojumiem, kas ne visur lauku teritorijā ir kvalitatīvi pieejami.

Uzskatu, ka elektroniskā deklarēšanās sistēma ir gana sarežģīta priekš iesācējiem lietotājiem, taču izmantot citu personu pakalpojumus – tas ir apdraudējums fiziskās personas datu drošības sistēmai, jo, nododot elektronisko parakstu kāda palīga rokās, mēs, teiksim, riskējam ar savu datu drošību.

Šodien tika pieņemts priekšlikums pagarināt vismaz uz diviem gadiem termiņu, pēc kura datu nodošana jeb deklarēšanās elektroniskā formā būs obligāta. Tātad līdz 2013.gada 31.decembrim var deklarēties gan elektroniski, gan papīra formātā fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību.

Paldies kolēģiem deputātiem, kas atbalstīja šo manu priekšlikumu. Un lai jums visiem jauka nedēļas nogale!

 

Vadītāja. Paldies Laimim Šāvējam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos informēt jūs par to, ka šodien Saeima pēc plašām diskusijām nolēma pirmajā lasījumā atbalstīt Civilprocesa likuma grozījumus, kas paredz iespēju piedzīt komunālo maksājumu parādus: ieķīlāto nekustamo īpašumu pārdotu piespiedu kārtā un šos parādus atgūtu pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas.

Plānots, ka šī norma darbotos pārejas periodā līdz 2014.gada beigām. Šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto regulējumu izmanto tie dzīvokļu īpašnieki, kuru ienākumi ir būtiski samazinājušies un kuru dzīvoklis ir apgrūtināts ar ķīlu. Nenorēķinoties par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī par mājas uzturēšanu situācijā, kad kopējais parādsaistību apjoms par dzīvojamām mājām piegādāto siltumenerģiju pieaug, pastāv risks, ka siltumenerģijas nepiegādāšana dzīvojamām mājām un ar to saistītās sekas, piemēram, veselības problēmas šo māju iemītniekiem, materiālie zaudējumi, dzīvojamo māju tehniskā stāvokļa neatgriezeniska pasliktināšanās, var kļūt par izplatītu problēmu. Parādnieku skaits patlaban būtiski nepieaug, taču kāpj tieši parādu apjoms, kas valstī sasniedzis jau apmēram 60 miljonus latu. Problēma noteikti ir jārisina, meklējot veidu, kā apmierināt sabiedrības intereses.

Problēmas ar siltumapgādes, gāzes piegādes, ūdensapgādes un citu pakalpojumu apmaksas parādiem radušās tieši daudzdzīvokļu mājās, kur atsevišķu nemaksātāju dēļ cieš pārējo dzīvokļu iemītnieki. Šie grozījumi ir svarīgi, lai ieviestu kompleksu problēmas risinājumu, jo pašlaik piedziņa nav iespējama, jo pārsvarā gadījumu vienkārši nav no kā piedzīt. Nama īpašnieki un kaimiņi nav gatavi segt parādus, un pašreizējā situācija apdraud tos dzīvokļu īpašniekus, kas veic maksājumus regulāri.

Mēs nevaram atļauties sodīt godīgus cilvēkus un parādus pārlikt uz godīgiem maksātājiem, palielinot tarifu, lai ar to nosegtu nenomaksāto summu. Lai arī piedāvātais risinājums nav ideāls, tas tomēr sākotnēji ir atbalstāms, un parlamentam jāturpina pie tā strādāt. Citi samērīgi risinājumi pagaidām nav rasti. Kā alternatīva varētu būt tikai tarifu palielināšana uz parādu rēķina, kas noteikti nerastu atbalstu sabiedrībā.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Un frakciju viedokļus šodien noslēgs partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!

 

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labdien, godātie klausītāji! Jā, šodien Saeimas sēdē darba kārtībā pirmais jautājums bija valdības vadītāja ziņojums Saeimai par savas valdības padarīto un iecerēto.

Jāsaka tā, ka pretēji šim sausajam un ierēdnieciski sagatavotajam 500 lappušu garajam ziņojumam diskusijas parlamentā bija pietiekami karstas, un radās dažas pārdomas. Viena no tām ir tāda: ir parādījusies bīstama tendence – un to mēs ļoti labi varējām redzēt šajās debatēs –, ka valdība un koalīcija dzīvo zināmā pašapmierinātībā, un ir tiešām eiforijas pazīmes par it kā ļoti daudz padarīto. Manuprāt, šī tendence ir bīstama tāpēc, ka tā savā laikā arī citas valdības ir faktiski novedusi līdz opozīcijai un faktiski ir darījusi ļoti lielu kaitējumu Latvijai, jo situācijas nenovērtēšana un pārāk liela pašapmierinātība pēc būtības neļauj saskatīt tās problēmas, kuras valstī ir, un droši vien nebūtu jābrīnās par to, ka tieši tās dēļ arī neparādās adekvāts problēmu novērtējums.

Viena no šādām lietām ir tāda, ka tiešām ziņojumā, kā teica kolēģis no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–TB/LNNK”, neparādās pilnīgi neviens piedāvājums par demogrāfijas jautājuma risināšanu. Problēma „emigrācija un tās apturēšana” vispār ziņojumā nav pieminēta. Bija pārsteidzoši arī tas, ka ekonomikas ministrs, izrādās, pats nemaz nav iepazinies ar to ziņojuma sadaļu, kas attiecas uz eksporta un importa bilanci, un, tā teikt, dzīvo pārliecībā... ar tādiem datiem, kādi patiesībā neeksistē, un neredz to, ka problēmas patiesībā pastāv pietiekami lielas.

Nākotnes plāna sadaļā vairākkārt tika piesauktas šeit debatēs no premjera puses un arī ziņojumā aprakstītās strukturālās reformas. Te nu gan jāsaka tā, ka var jau vārdos runāt daudz, bet pēc būtības neviena būtiska strukturālā reforma kopš 2009.gada tā arī nav iesākusies, kopš valdību vada Valdis Dombrovskis. Un mani tas satrauc arī kā ministru, kas šajā valdībā ir strādājis un nācis klajā ar pietiekami lielu reformu piedāvājumiem. Es varu tikai teikt pilnīgi precīzi, ka tās strukturālās reformas... Tātad divu gadu laikā ir sagatavots beidzot premjera ziņojums Reformu vadības grupai, kurā noteikti pieci principi. Un tas ir paņēmis divus gadus! Tikai šobrīd, pēc diviem gadiem, parādās vārgi mēģinājumi vispār pieteikt kaut kādas strukturālās reformas būtiskos sektoros. Un jāatzīmē, ka šos sektorus, kuros ir daudz kas jāreformē, vada Zaļo un Zemnieku savienības ministri, tāpēc ir diezgan lielas šaubas, ka vispār šīs reformas varētu notikt, jo, ja divi gadi bija vajadzīgi, lai vispār sāktu sagatavot sakarīgus priekšlikumus šīm reformām, tad ir jautājums: cik gadu mums vajadzēs, lai šīs reformas realizētu? Jo gada beigās tomēr būs jāsamazina budžets saskaņā ar valdības plānu vismaz par 200 miljoniem latu.

Līdz ar to es gribu teikt, ka, ja reiz šādi ziņojumi tiek gatavoti, tad tos tomēr nevajadzētu gatavot ierēdņiem. Politiķiem, kuri pārstāv valdību, pašiem vajadzētu šos ziņojumus pārbaudīt, vajadzētu tajos iedziļināties, jo tomēr Latvijas valstij un Latvijas sabiedrībai ļoti svarīga ir tieši pašu politiķu apņemšanās un pašapmierinātība un ieslīgšana skaitļos un ciparos, kas pašiem ļoti patīk, bet diemžēl neraksturo to situāciju, kāda šobrīd ir Latvijā, un neļauj to arī atbilstoši risināt. To mēs arī valdībai novēlējām – strādāt, redzēt situāciju, nevis priecāties par Statistikas pārvaldes sagatavotajiem cipariem.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Edgaram Zalānam, partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam!

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Tos vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!