Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti turpmākajās minūtēs jums pastāstīs, kādi jautājumi Saeimā šodien tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmais šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Strazdiņš. Lūdzu!

 

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Es sākšu ar šodienas sēdē izskatīto pēdējo jautājumu: tika pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam „Augstākās izglītības likums”. Pievērsīšu jūsu uzmanību tam, ka par likumprojektu „Augstskolu likums” ir saņemti 128 priekšlikumi. Pašreiz par augstāko izglītību mūsu valstī ir ļoti liela interese, pastāv zināma, tā teikt, modes līnija – kritizēt mūsu augstāko izglītību, neskatoties uz to, ka mums ir ļoti liels studējošo skaits un daudz augstskolu, kas strādā ar lielu pievienoto vērtību. Dabīgi, ka to starpā pašreiz ir izveidojusies liela konkurence, jo mazās dzimstības dēļ samazinājies ir studentu skaits un līdz ar to mazāks ir studējošo skaits. Taču tā ir ļoti nozīmīga mūsu tautsaimniecības nozare, jo tā dod mūsu iedzīvotājiem izglītību un palielina viņu konkurētspēju.

Zaļo un Zemnieku savienības valde jau vairākkārt pievērsusi uzmanību tam, kā strādā Izglītības un zinātnes ministrija, kādi ir kvalitātes rādītāji, kā tiek īstenota mūsu politika augstākas izglītības kvalitātes palielināšanai, uzlabošanai. Mēs esam pievērsuši uzmanību tieši tam, lai mēs no savu nodokļu maksātāju naudas maksātu par pēc iespējas kvalitatīvāku izglītību, lai mazāk būtu dublējošos programmu, lai mēs sagatavotu vairāk speciālistu tām tautsaimniecības nozarēm, kur ir pieprasījums pēc speciālistiem, un lai mazāks būtu bezdarbs augstāko izglītību ieguvušo vidū, un tāpēc mūsu ministrija, kuru mēs pārvaldām, strādāja ļoti nopietni šajā virzienā un dara daudz, lai kvalitāte uzlabotos.

Mēs arī domājam par to, lai efektīvi tiktu izmantoti Eiropas Savienības līdzekļi dažādu programmu un projektu finansēšanai, un jāteic, ka tieši Izglītības un zinātnes ministrija pēdējos gados izdarījusi visvairāk, lai šos līdzekļus piesaistītu un lai tie tiktu izmantoti infrastruktūras uzlabošanai gan mūsu augstākās izglītības iestādēs, gan profesionālās izglītības iestādēs. Ir notikušas lielas reformas tieši profesionālajā izglītībā: mēs esam izveidojuši 9 kompetences centrus, kur ir koncentrētas visas labākās profesionālās izglītības iestādes, lai tajās būtu liels studējošo skaits un lai tiešām būtu labi infrastruktūras apstākļi, lai būtu tur modernas tehnoloģijas, lai šie studējošie būtu konkurētspējīgi pēc tam ražošanā.

Tā ka šīs pārmaiņas pašreiz mūsu valstī notiek. Mēs domājam, ka izglītības reforma, kur galvenais princips ir tas, lai nauda sekotu kvalitātei, tiks efektīvi īstenota, un Zaļo un Zemnieku savienība intensīvi sekos līdzi visiem šiem procesiem.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Strazdiņa kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Lūdzu!

 

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Es domāju, ka šodien svarīgākais jautājums saistībā ar Saeimas darbu norisinās ne pašā Saeimā, bet ap to. Un tas vēl būs, un, proti, tas ir sabiedrības protests pret elektroenerģijas tarifiem.

Nacionālā apvienība uzskata, ka šis protests ir visnotaļ leģitīms un ka veids, kādā tas notiek, arī parāda sabiedrības arvien plašāku pašorganizēšanās spēju, jo īstenībā šo pasākumu neorganizē ne politiķi, ne politiskās partijas, bet sabiedrība, izmantojot modernos komunikāciju līdzekļus, pašorganizējas. Es domāju, ka tas ir ļoti labi un pareizi un ka arī šādā veidā sabiedrība rezultātu panāks.

Šodien protestēt taisījās arī autopārvadātāji. Šinī sakarā viens no jautājumiem, ko šodien skatīja Saeima, bija grozījumi Autopārvadājumu likumā. Diemžēl Saeima neatbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumus ierobežot tā sauktos neregulāros pārvadātājus, kuri bieži vien faktiski, pēc būtības, ir nelegāli pārvadātāji. Un rezultātā mums pastāv risks, ka vai nu pieaugs prasība pēc dotācijām, vai arī samazināsies maršruti lauku reģionos, tieši vismazāk apdzīvotajās vietās, jo diemžēl pie pašreizējā Latvijas iedzīvotāju blīvuma iztikt bez dotācijām nav iespējams.

Cits jautājums, ka nacionālā apvienība uzskata, ka šo dotāciju izmantošana Satiksmes ministrijai pavisam noteikti būtu jākontrolē stingrāk un jāskatās, lai tās tiktu izmantotas racionāli.

Un šodien kārtējo reizi mēs skatījām Imigrācijas likumu, un notika balsojums par to, vai saglabāt vai izslēgt normu par uzturēšanās atļauju, tā teikt, iegādi pret nekustamo īpašumu. Mazliet atkal pietrūka balsu šajā balsojumā, bet nacionālajai apvienībai ir gandarījums, ka tomēr arvien lielāku skaitu atbalstītāju iegūst viedoklis, ka uzturēšanās atļaujas nedrīkst pārdot par nekustamo īpašumu. Mēs esam pārliecināti, ka kādā no nākamajām reizēm, kad skatīs Saeima Imigrācijas likumu, šo normu izdosies izslēgt.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Eināram Cilinskim, nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam.

Nākamajam vārds politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos paust savu un „Saskaņas Centra” frakcijas viedokli par grozījumiem Autopārvadājumu likumā.

Nu Saeimā ir sākušās atsevišķu deputātu un Satiksmes ministrijas rosinātas diskusijas par neregulāriem pasažieru pārvadājumiem jeb vienkārši „mikriņiem”, kuri veic pārvadājumus starp Latvijas pilsētām. Satiksmes ministrija ierosināja vispār aizliegt šo biznesu. Par laimi, Saeima otrajā lasījumā noraidīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu aizliegt neregulāros pārvadājumus, kuros pārvadā pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas.

Es vēlos atgādināt, ka vēl 2009.gadā tika izdarīts mēģinājums radīt Autopārvadājumu likumā grozījumus, kas faktiski liegtu iespēju tā sauktajiem mikriņiem jeb neregulārajiem pasažieru pārvadātājiem veikt pakalpojumu sniegšanu pasažieriem. Par laimi, arī toreiz Saeima sagatavotos grozījumus noraidīja. Un kārtējais likuma grozījumu variants tika piedāvāts šodien – un atkal ar mērķi izstumt no tirgus neregulāro pārvadājumu veicējus.

Es uzskatu, ka uzņēmumi, kuri nodarbojas ar neregulāriem pasažieru pārvadājumiem starp Latvijas pilsētām, tā sauktie mikriņi, kuri veic pārvadājumus, piemēram, starp Rīgu un Liepāju vai Bausku un Rīgu, maksā nodokļus, nodrošina darba vietas cilvēkiem, un tiem ir attiecīgas licences. To automašīnas tiek uzturētas tehniskā kārtībā, šoferi vada transportlīdzekļus atbilstoši kategorijai, kas dod tiesības pārvadāt pasažierus. Minētie uzņēmēji nesaņem dotācijas no valsts, kā tas ir gadījumos ar sabiedrisko transportu. Komercpārvadātāji savu darbu organizē tā, lai netraucētu sabiedriskajam transportam, turklāt komercpārvadātāji piedāvā pasažieriem tādu servisu, kādu nevar nodrošināt regulārie pārvadājumi, piemēram, pasažiera uzņemšanu pie mājām vai citā viņam izdevīgā vietā, kā arī pasažiera nogādāšanu viņam vajadzīgā vietā, elastīgas cenas. Piemēram, šie pārvadātāji labprāt iebrauc lidostā „Rīga” un nogādā cilvēkus uz citu pilsētu – līdz pat viņu mājas durvīm ar visu smago bagāžu. Šāds piedāvājums ir ļoti ērts studentiem, kā arī slimiem un vientuļiem cilvēkiem.

Savukārt valsts dotētie pārvadātāji piedāvā kulties ar visu smago bagāžu uz Rīgas centru un tur nīkt autoostā.

Es uzskatu, ka neregulārie pārvadātāji ir tīrais ieguvums valsts budžetam, jo viņi nevaimanā pēc dotācijām un viņi labprāt dara darbu, par ko īpaši smalkie kantori prasa no valsts atsevišķu samaksu. Vēl vairāk – es uzskatu, ka visu nosaka godīga konkurence un tieši pasažieris ir tas kungs, kurš izlems, kāda pārvadātāja pakalpojumus izmantot.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Agešina kungam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!

 

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien ir 24.marts, un tiešām, kā daži kolēģi teica, acīmredzot sabiedrībā ir atsevišķi cilvēki, kas spēj kaut kādā veidā organizēt citus cilvēkus un parādīt to, ka esošās valdības politika tomēr nav pārāk saprātīga attiecībā uz dažiem nodokļiem un elektrības tarifiem, un citām tādām lietām, kas tiešām būtiski paaugstina iedzīvotājiem izdevumus pietiekami grūtā laikā. Krīze joprojām ir. Tā nav beigusies. Valdībā kāds to neredz. Es domāju, Latvijā ir pietiekami daudz iedzīvotāju, kas šo krīzi jūt savās mājās, savos ieņēmumos. Un, protams, mēs nezinām, cik daudz cilvēku šodien būs pie Saeimas, pie Valsts prezidenta pils un citur.

Saeimā tomēr bija viens tāds lēmums, kas nu ne gluži būtu bijis jāpieņem šajā dienā. Tas ir lēmums, ko atbalstīja koalīcija, – lēmums, ka Saeimas Prezidijs turpmāk varēs noteikt apsardzes kārtību Saeimas deputātiem. Atgādinu, ka šobrīd šo apsardzes kārtību regulē Ministru kabinets un Drošības policija to izpilda. Mēs bijām frakcija, kura nobalsoja pret to, ka šāda kārtība būtu jāmaina. Saskaņā ar to, ko ierosināja Saeimas Prezidijs un apstiprināja koalīcija, pēc būtības Saeimas Prezidijs turpmāk noteiks, kuram deputātam ir vajadzīga 24 stundu apsardze dienā un kuram nav vajadzīga. Mēs nezinām tos motīvus, kāpēc radās šāds priekšlikums. Varbūt tas bija motivēts ar to, ka varbūt kādam ir jānoņem apsardze. Mēs saprotam tomēr tā, ka tas lēmums ir par to, lai kādam apsardzi papildus uzliktu, un, mūsuprāt, tas nav īpaši saprātīgi, jo Saeimas deputātiem vispār būtu jāstrādā tā, lai viņiem nebūtu jābaidās no sabiedrības. Īpaša apsardzība būtu vajadzīga tikai atsevišķos gadījumos, par ko valstī tomēr atbild Drošības policija. Saeimas deputāts pēc būtības ir tāds pats cilvēks kā jebkurš šīs valsts iedzīvotājs, un, ja Drošības policija uzskata, ka jebkuram šīs valsts iedzīvotājam, tajā skaitā arī Saeimas deputātam, ir vajadzīga apsardze, tad, protams, tā to arī nodrošinās.

Par to, ko minēja kolēģis Agešins. Mums bija pilnīgi pretējs viedoklis. Mēs uzskatām, ka tas, ko viņi sauc par budžeta ieņēmumu papildināšanu, pēc būtības ir nelegālas vai daļēji legālas uzņēmējdarbības atbalsts attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem. Mēs uzskatām, ka šobrīd sistēma strādā pareizi. Tiem, kuri saņem dotācijas vai kuri ir vinnējuši rentablu maršrutu paketes Latvijā, – tiem ir jāveic arī pārvadājumi lauku apvidos; sistēmai ir jābūt noregulētai tā. Kad nelegāli uzņēmēji ar mazām transporta vienībām jeb busiņiem vienkārši brauc pa legāliem maršrutiem un paņem pasažierus par lētākām cenām un neviens nekontrolē, kā viņi maksā nodokļus, nedz arī citas lietas, tā ir šīs sistēmas izjaukšana, un pēc būtības zem sitiena tiek nolikti arī cilvēki lauku apvidos. Un tāpēc mēs neatbalstījām. Tā kā neviens no saprātīgiem priekšlikumiem netika atbalstīts attiecībā uz likumu, kas regulē sabiedrisko autotransportu, mēs neatbalstījām šo likumprojektu kopumā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Edgaram Zalānam – apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz apvienības „Vienotība” frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis. Lūdzu!

 

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā bija, var teikt, parasta ikdienas darba sēde. Tajā nebija daudz strīdīgu jautājumu, tādi bija pārsvarā divi, par kuriem jau mani kolēģi runāja. Paudīšu arī savu viedokli par tiem.

Viens no tiem ir likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”. Diemžēl ar divu balsu pārsvaru tika noraidīts frakcijas „Vienotība” priekšlikums, kas liegtu saņemt termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi. Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti svarīgi – izslēgt šo iespēju, jo, skatoties uz citu valstu pieredzi, redzam, ka Eiropas Savienībā nav nevienas citas valsts, kur, iegādājoties nekustamo īpašumu, varētu saņemt termiņuzturēšanās atļauju. Cita lieta ir par investīcijām kapitālsabiedrībās vai banku subordinētajā kapitālā. Attiecībā uz šiem jautājumiem tika pieņemti vairāki būtiski precizējumi, kas bija ierosināti no Iekšlietu ministrijas puses. Līdz ar to zināms darbs ir paveikts, bet trešajā lasījumā... Es varu atbalstīt Cilinska kunga cerības, ka trešajā lasījumā mēs varēsim precizēt šo priekšlikumu un izslēgt iespēju, ka, izpērkot Latvijas zemi, var iegūt šeit termiņuzturēšanās atļaujas.

Otrs jautājums, par kuru šodien jau plaši šeit runāts, – Autopārvadājumu likums. Mēs pieņēmām, manuprāt, labus tā grozījumus, proti, noraidījām vairākus Satiksmes ministrijas ierosinājumus, kas vispār likvidētu neregulāros pārvadājumus. Bet, jāteic, ideāla risinājuma šodien Saeimai nebija. Jo galvenais, kas mums ir jālabo, ir 2008.gadā pieļauta... es ceru, ka kļūda, nevis ļaunprātība. Tajā laikā varēja uz 12 gadiem noslēgt līgumus par autopārvadājumiem un tādējādi tām sabiedrībām, kas šajos konkursos ir vinnējušas, nodrošināt bezriska biznesu, kur droši saņem 3,8 procentus no ieguldītā – lielu peļņu... Faktiski no šīs valsts dotācijas tiek dotēts bizness, kura veicēji absolūti nav ieinteresēti konkurētspējīga biznesa nodrošināšanā, jo peļņa viņiem ir garantēta. Šī bija vēl tāda tipiska trekno gadu atskaņa – necaurspīdīgs konkurss, uz 12 gadiem nodrošināts bezriska bizness.

Diemžēl pie šā jautājuma būs vēl valdībai nopietni jāstrādā, bet šodien mēs paturējām vismaz iespēju pastāvēt brīvai konkurencei autopārvadājumu jomā.

Tas arī, godātie radioklausītāji, viss, ko gribēju jums pastāstīt par šo sēdi. Paldies par uzmanību. Un rīt kopīgi godināsim komunistiskā terora represiju upuru piemiņu.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Šadurska kungam no apvienības „Vienotība” frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa. Paldies, ka klausījāties. Visu labu!