Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un „Frakciju viedokļu” minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam šodien vārds politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputātam Jānim Reiram. Lūdzu!
J.Reirs (frakcija „Vienotība”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Galvenais notikums šodien bija 2011.gada budžeta grozījumu pieņemšana jeb apstiprināšana. Gribu pateikt, ka 2011.gada budžetā ar izmaiņām tiek saglabāti iestrādātie principi, tātad mēs turpināsim sociālās drošības tīkla stratēģiju, finansējot pagaidu nodarbinātības pasākumus, palīdzot pašvaldībām finansēt garantētā minimālā ienākuma un mājokļu pabalstus; nodrošināsim pensiju saglabāšanu esošajā apmērā visiem pensiju saņēmējiem. Ir atvēlēti maksimāli līdzekļi Eiropas fonda finanšu apguvei, tādā veidā sildot ekonomiku un kāpinot valsts konkurētspēju. Viena no budžeta prioritātēm ir arī cīņa ar ēnu ekonomiku. No pagājušajā gadā apstiprinātā pasākumu plāna jau esam ieviesuši vienu trešdaļu no visiem plānotajiem pasākumiem un aktivitātēm un turpināsim darbu pie pārējo pasākumu īstenošanas.
Jāatgādina, ka kopsummā šāgada budžetā tas ienesīs 45 miljonus latu, padarot vienkāršāku nākamā gada noteiktā budžeta deficīta – mērķa – sasniegšanu. Turklāt ēnu ekonomikas apkarošana nav tikai budžeta papildināšanas līdzeklis, tas daudz vairāk ir godīgas konkurences instruments, skaidras un visiem vienādas piemērotas biznesa vides veidošanas jautājums.
2011.gada budžeta grozījumi paredz 4 miljardu 256 miljonu latu lielus ieņēmumus, kas ir par 102 miljoniem latu vairāk, un izdevumus paredz 4,7 miljardu apmērā, kas ir par 19,9 miljardiem vairāk. Tādējādi mēs samazinām budžeta deficītu līdz 491 miljonam, kas ir 3,7 procenti no iekšzemes kopprodukta pēc naudas plūsmas metodes un 4,2 procenti no iekšzemes kopprodukta pēc „EKS 95” metodes.
Kā vienu labu ziņu nobeigumā gribu pateikt arī to, ka vakar ir panākta vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu, ka mēs uzkrātos un uzglabātos līdzekļus finanšu stabilizācijai... lielu daļu no šiem līdzekļiem varēsim paņemt un izmantot budžeta deficīta segšanai. Tas nozīmē, ka visa summa, kas bija 7,5 miljardi lati, nebūs jāņem mūsu valstij, un tas nozīmē arī to, ka mums ir visas iespējas 22.decembrī slēgt Starptautiskā Valūtas fonda misiju kā ļoti veiksmīgu un turpināt iet uz to, lai ieviestu eiro 2014.gadā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jānim Reiram no apvienības „Vienotība” frakcijas.
Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dace Reinika. Lūdzu!
D.Reinika (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien, protams, pats galvenais darba kārtības jautājums Saeimas sēdē bija likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”” un ar to saistītie citi likumprojekti.
Gribētu informēt klausītājus, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir pildījusi vēlētājiem doto solījumu – ar budžeta grozījumiem neaizskart sociālās sfēras jautājumus. Stingri turēsim solījumu nepārkāpt šīs, mūsuprāt, „sarkanās līnijas” arī tad, kad veiksim 2012.gada budžeta apspriešanu.
Ņemot vērā to, ka vadu Bērnu un jaunatnes lietu apakškomisiju un darbojos Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, gribu jūs informēt par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Šodien likuma grozījumi tika izskatīti otrajā lasījumā. Likuma grozījumi paredz papildināt Iekšlietu ministrijas kompetenci bērnu tiesību aizsardzībā. Ko no tā iegūs sabiedrība? Vienkopus tiks apkopota visa informācija par riska grupās esošām nepilngadīgām personām, kuras nonākušas policijas vai citu iesaistīto iestāžu, tātad sociālo un izglītības iestāžu, redzeslokā saistībā ar dažāda veida riska faktoriem.
Pateicoties šai jaunveidojamai informācijas sistēmai, tiks būtiski veicināta operatīva informācijas apmaiņa un sadarbība starp iesaistītām tiesību aizsardzības, sociālajām un izglītības iestādēm. Šīs sistēmas ieviešana paredzēta ar 2012.gada 1.aprīli.
Bez tam grozījumi paredz arī lielākas pilnvaras bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem, nosakot viņiem tiesības veikt pārrunas un iztaujāt bērnu bez citu personu klātbūtnes. Tas notiks tikai tādēļ, lai aizstāvētu bērna intereses. Šis priekšlikums ir svarīgs gadījumos, kad bērns kļuvis par vardarbības vai citas prettiesiskas darbības upuri un ir aizdomas, ka bērns tuvinieku vai pedagogu klātbūtnē izvairās sniegt patiesu informāciju.
Iegūtā informācija netiks publiskota un izmantota kā pierādījums, bet tā dos iespēju ātri risināt situāciju, piesaistot nepieciešamos speciālistus, piemēram, no bāriņtiesas, sociālā dienesta vai policijas. Bērni ir īpaši aizsargājami, tādēļ minētā norma nostiprināma Bērnu tiesību aizsardzības likumā, un valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektori darbosies tikai savas kompetences ietvaros.
Cienījamie radioklausītāji! Noslēgumā es gribu parunāt par Zaļo un Zemnieku savienības aktivitātēm ārpus Saeimas sēdēm. Gribu informēt, ka ir noslēdzies Zaļo un Zemnieku savienības atbalstītais projekts „Andreja Eglīša dzejas svētki”.
Laikā, kad aprit 20 gadi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas un ir izaugusi jauna paaudze, kura pati nav piedalījusies šajos valstiski nozīmīgajos notikumos, atkārtoti uzsveru, cik svarīga nozīme ir jauniešu patriotiskajai audzināšanai. Tieši jauniešu patriotiskā izglītošana ir galvenais mērķis, kā dēļ projekta „Andreja Eglīša dzejas svētki” norisi atbalstīja arī Zaļo un Zemnieku savienība, kura uzskata, ka ir svarīgi atbalstīt patriotisko audzināšanu skolās, ka izglītības uzdevums ir noteikt atbildīgu Latvijas pilsoņu un savas valsts patriotu audzināšanu.
Man bija iespēja vairāku nedēļu garumā kopā ar teātra un kino aktrisi Irinu Tomsoni un Daugavpils teātra aktieriem Māri Korsieti, Viesturu Renci un Ritvaru Gailumu piedalīties projekta dalībnieku snieguma vērtēšanā Talsu, Preiļu, Balvu, Bauskas, Līvānu un Daugavpils reģiona skolās. Bija patīkami redzēt, cik liela bija skolēnu aktivitāte, ņemot dalību šajā projektā. Astoņpadsmit jaunieši bija tie veiksmīgie, kas tika izvirzīti uz projekta „Andreja Eglīša dzejas svētki” noslēguma pasākumiem Daugavpils teātrī 3. un 4.aprīlī.
Projekta idejas autors un īstenotājs bija režisors Māris Druva. Viņu mēs pazīstam arī kā romāna „Vidusskola” autoru. Māris ir teicis: „Lai dzīvi piepildītu, tajā ir jāpiedalās.” Nu tad Māris arī piedalās.
Neaizmirstams paliks viņa režisētais uzvedums uz Daugavpils teātra skatuves – „Dievs, Tava zeme deg!”. Uzveduma motīvs – neaizbrauksim, paliksim, nesadegsim.
Uzvedums stāstīja par 1944.gada rudeni, kad Rīgas Svētās Ģertrūdes baznīcā pēdējo reizi tika atskaņota Andreja Eglīša un Lūcijas Garūtas leģendārā kantāte „Dievs, Tava zeme deg!”. Cilvēki pēc tās noklausīšanās devās ostu, lai sāktu bēgļu gaitas.
Astoņpadsmit vidusskolēni no Latvijas reģionu skolām kopā ar māksliniekiem, profesionāliem aktieriem, darbojās uz Daugavpils teātra skatuves. Uzvedums bija emocijām bagāts, skatītāju zāle bija pilna, daudzu acīs bija asaras. Tas apliecina vien to, ka cilvēkiem ir nepieciešami šādi pasākumi, kas liek aizdomāties par pagātni un ielūkoties tajā ar šodienas acīm. Tā bija brīnišķīga patriotisma stunda kā latviešu, tā cittautiešu jauniešiem. Prieks bija par to, ko spēj mūsu jaunieši. Lepojos ar to, ka projektu atbalstīja Zaļo un Zemnieku savienība.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Dacei Reinikai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamais runās partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!
E.Zalāns (PLL frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Jā, šodienas sēdē, kurā skatījām budžeta grozījumus un kurā Saeimas deputāti pavadīja visu darba dienu, nekādu lielu pārsteigumu nebija. Opozīcijai un tiem, kas klausījās, kārtējo reizi nācās konstatēt, ka koalīcijas deputāti pēc būtības negrib ieklausīties nevienā priekšlikumā, ko sniedz opozīcija, un neievēro paši savu principu, kuru ievērot vienmēr aicinājuši savulaik, kad paši bija opozīcijā, – klausīties priekšlikumu būtību, nevis skatīties, kas tos iesniedz. Diemžēl neviens no opozīcijas izvirzītajiem un iesniegtajiem priekšlikumiem atbalstīts netika. Un līdz ar to var teikt, ka koalīcijai, Valda Dombrovska vadītajai valdībai izdevās šo budžeta korekciju jeb budžeta sabalansēšanu veikt uz tā principa pamata, uz kuru viņi to plānoja, tātad būtībā veikt lielas daļas nodokļu palielināšanu, to nodokļu palielināšanu, kuri skars katru šīs valsts iedzīvotāju. Tiem, kas maksā par gāzi, būs jāmaksā vairāk, jo lielāks būs gan pievienotās vērtības nodoklis, gan akcīzes nodoklis. Tiem, kas maksā par elektrību, būs tāpat. Tiem, kas maksā par benzīna liešanu savās degvielas tvertnēs, savos automobiļos, būs jāmaksā tieši tāpat. Un tā tālāk. Nekādas diskusijas, kuras varēja novest pie citiem – labākiem sabiedrībai un katram iedzīvotājam – priekšlikumiem, faktiski šodien netika akceptētas. Šajā sakarā jāsaka viena svarīga lieta: mēs – sākumā apvienība „Par Labu Latviju”, pēc tam arī mūsu kolēģi deputāti no opozīcijas frakcijām „Saskaņas Centrs” un „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” – rosinājām valdībai gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan sarunās ar premjeru personiski, gan arī debatēs, kuras notika sēdes sākumā, izslēgt no budžeta paketes trīs likumprojektus, kuri attiecas uz pabalstu „iesaldēšanas” pagarināšanu, – tātad tos, kuri attiecas uz māmiņu algām, bezdarba pabalstiem, kā arī citiem pabalstiem, par kuriem šobrīd iedzīvotāji godprātīgi maksā nodokļus. Valdība paredzēja šajos trīs likumos pagarināt to laiku, kurā visi tie, kas godīgi ir maksājuši nodokļus, tomēr nesaņems to, kas viņiem godīgi pienākas par šiem samaksātajiem nodokļiem. Valdība vēlējās – un koalīcija atbalstīja – šo „iesaldēto” pabalstu, tātad samazināto pabalstu, maksāšanu turpināt vēl pēc 2012.gada. Šos trīs likumprojektus varēja mierīgi izslēgt no budžeta paketes, izdiskutēt atsevišķās Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs, jo tie tiešām neskar ne šā, ne nākamā gada budžetu.
Manis jau minētās neieklausīšanās dēļ mēs, lielākā daļa opozīcijas frakciju deputātu, šobrīd esam parakstījuši aicinājumu Valsts prezidentam divu mēnešu laikā apturēt šā likuma izsludināšanu, tātad to neizsludināt. Likumprojekts tiks atsūtīts atpakaļ uz Saeimu, un acīmredzot nav izslēgta iespēja, ka Latvijas tautai, Latvijas sabiedrībai būs iespējas piedalīties referendumā par to, ko Latvijas sabiedrība domā par šādu valdības un koalīcijas rīcību, un par to, vai tiešām pabalsti ir „jāiesaldē” arī tajā laikā, kad Latvijas sabiedrībai no valdības puses tiek solīta ekonomiskā atkopšanās, tātad ar 2013.gadu.
Es domāju, ka pozīcija varēja rīkoties citādāk, bet, tā kā pozīcija rīkojās tā, kā tā rīkojās, tad attiecīgi rīkojas arī opozīcija. Mēs gribam zināt sabiedrības viedokli, un šoreiz sabiedrība ir jāaizstāv.
Nobeigumā jāsaka īsi un kodolīgi: Latvijas nākotne ir Latvijas bērnos, Latvijas cilvēkos, nevis Starptautiskajā Valūtas fondā, kuru klausa valdība.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Zalāna kungam, apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam.
Frakciju viedokļu izklāstu turpina nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Imants Parādnieks. Lūdzu!
I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Var tikai vēlreiz apliecināt jau pagājušajā nedēļā pausto konstatējumu, kas skaidri iezīmēja arī šīs nedēļas notikumus un lēmumus: mūsu valsts problēmu galvenais cēlonis ir varas izmantošana šauru interešu realizēšanai. Un var papildināt to vēl ar tādu: absolūta nevēlēšanās, pat nespēja skatīties uz lietām ārpus sistēmas brīvi un radoši.
Aiz ierēdnieciskas aizbildināšanās, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā nevar ieviest pasaulē plaši pielietoto praksi drošības iestādēs – kompleksās psiholoģiskās poligrāfa ekspertīzes noteikšanu –, visdrīzāk gan slēpjas citi motīvi.
Jā, šo normu, starp citu, konceptuāli atbalstīja pat KNAB vadība.
Kaut arī eksperti norāda, ka nav izstrādāti mehānismi KNAB uzraudzībai, ka savs vārds jāsaka valdībai un Saeimai, ka riņķadancis ap nespēju sakārtot iestādes darbu liecina par atbildības trūkumu, Saeima šodien teica savu vārdu: „Nekādas iniciatīvas!”
Brīnumi nekādi nenotika: koalīcija paklausīgi apstiprināja valdības piedāvāto budžetu. Ne argumenti, ne informatīvi uzskates materiāli nespēja iedragāt vēso disciplīnu. Diemžēl nekonsekvence ir raksturīgākā iezīme deputātu lēmumiem. Azartspēļu biznesu saudzē, aicinājumu vairāk celt nodokli spēļu automātiem noraida. Banku sektora darboņu īpašumu aplikšanu ar lielāku nodokli neatbalsta. Toties „izgriež” no budžeta 12 miljonus māmiņu algām, solīdami tos atdot pēc jaunizstrādātā principa, pie kura strādā Labklājības ministrija. Pieņem PVN likmes palielināšanu gāzei, elektroenerģijai, palielina akcīzi par 2,5 santīmiem benzīnam, aizmirstot, ka vēl pagājušā gada nogalē nacionālās apvienības priekšlikumu, kas paredzēja samērīgi pacelt akcīzes nodokli degvielai par nepilnu pussantīmu, noraidīja ar argumentiem: „Tas veicinās inflāciju, un vispār šā nodokļa iekasēšana ir apgrūtināta kontrabandas dēļ!”
Starp citu, vēl kāds fakts.
Gada beigās pieņemot budžetu 2011.gadam, ierosinājām samazināt neparedzētos izdevumus no 0,4 procentiem uz 0,2 procentiem no IKP. Toreiz pozīcija to noraidīja. Tagad budžeta paketē paši iekļauj un arī nobalso. Ir jau labi, ka apskaidrība iestājas, kaut arī novēloti. Cerams, ka arī par daudziem citiem svarīgiem jautājumiem tā sekos.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Imantam Parādniekam no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.
Un „Frakciju viedokļos” šodien pēdējais runās politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SC frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji. Es vēlos jūs informēt par to, ka šodien Saeimā tika savākti 38 deputātu paraksti, lai apturētu valdības rosināto „griestu” pagarināšanu vairākiem pabalstiem, tostarp māmiņu algām, bezdarbnieku pabalstiem un citiem. „Par Labu Latviju”, „Saskaņas Centrs” un „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” vēlas, lai šo jautājumu izlemtu iedzīvotāji referendumā. Mēs vēlamies apturēt valdības iesniegtos grozījumus trijos likumos: „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” un „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Grozījumi paredz noteiktus pabalstu „griestus” saglabāt nevis līdz 2012.gada beigām, kā bija plānots iepriekš, bet līdz 2014.gada noslēgumam. Pret pabalstu „griestu” pagarinājumu parakstījušies deputāti no visām trim opozīcijā esošo politisko spēku frakcijām.
Satversmes 72.pants paredz iespēju iesniegt Valsts prezidentam pieprasījumu apturēt kāda likuma publicēšanu, ja šāds pieprasījums ir izdarīts 10 dienu laikā pēc attiecīgā likuma pieņemšanas un ja savākti vismaz 34 deputātu paraksti. Ja šie abi nosacījumi ir ievēroti, tad Valsts prezidentam ir jāaptur likumu publicēšana ar nosacījumu: ja tie neskar attiecīgā gada budžetu. Šis nosacījums neattiecas uz minēto trīs likumu grozījumiem, jo tie attiecas uz 2013. un 2014.gadu. Lai referendums notiktu, pēc tam, kad Valsts prezidents 10 dienu laikā pēc likuma pieņemšanas ir saņēmis vismaz 34 deputātu pieprasījumu, valsts pirmajai personai laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ir jāpublicē paziņojums par likuma grozījumu apturēšanu uz diviem mēnešiem. Centrālā vēlēšanu komisija 30 dienu laikā organizē parakstu vākšanu, lai likuma grozījumi būtu nododami izlemšanai referendumā. Lai tas tā notiktu, par to būtu jāparakstās vismaz vienai desmitajai daļai no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Savukārt, lai likuma grozījumi tiktu atcelti, referendumā pret tiem būtu jānobalso vismaz pusei no iepriekšējās vēlēšanās balsojušo skaita.
Saspringtās situācijas dēļ budžetā vēl var saprast „griestu” noteikšanu vairākiem pabalstiem līdz 2012.gada beigām, taču absolūti nav saprotams, kāpēc šo „griestu” darbības laiks ir jāpagarina vēl par diviem gadiem un kāpēc tas jādara tieši tagad, ja reiz valdība saka, ka ekonomika it kā atkopjas un gaidāma arī turpmāka izaugsme. Kāpēc tagad ir jādod tāds signāls cilvēkiem, kuri plāno un grib bērnus? Pieprasījums Valsts prezidentam par likuma grozījumu apturēšanu tikšot sniegts tuvākajās dienās.
Ir zināms, ka, akceptējot grozījumus minētajos trīs likumos, valdība marta beigās atbalstīja normas par to, ka maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības un bezdarbnieku pabalstu „griesti” būs spēkā nevis līdz 2012.gada beigām, kā lemts iepriekš, bet ilgāk – līdz 2014.gada nogalei. Mēs uzskatām, ka tas nav pieņemams, un uzskatām arī, ka skaistiem vārdiem nav nozīmes, visu izšķir rīcība.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Līdz ar to tiešraide „Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!