Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un nākamajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajai šodien vārds nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Inesei Laizānei. Lūdzu!
I.Laizāne (VL–TB/LNNK frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika piedāvāti vairāku likumu grozījumi, tostarp grozījumi likumā „Par valsts pensijām”. Nacionālā apvienība aicināja balsot „pret” šo grozījumu nodošanu komisijai. Kāpēc?
Mēs uzskatām, ka likuma grozījumi, kas paredz pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, ir jāskata kompleksi, kopā ar priekšlikumiem, kuri paredz veselības aprūpes uzlabošanos un darba vietu jautājuma risinājumu, lai neiznāk tā, ka mēs, paaugstinādami pensionēšanās vecumu, radām veselu sabiedrības grupu, kurai pēc tam ir grūti iekārtoties darbā un kura nemaz nav tik vesela, lai varētu tik ilgi strādāt.
Turklāt šie grozījumi paredz personām ar invaliditāti nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, ja tās saņem invaliditātes pensiju. Mēs uzskatām, ka šis patiešām ir cilvēktiesību pārkāpums! Ja persona ar invaliditāti ir atradusi darbu un tai ir iespēja strādāt, tas ir apsveicami, un, ja kaut kāda iemesla dēļ šis darbs ir zaudēts, tad atņemt vai nu invaliditātes pensiju, vai nemaksāt bezdarbnieka pabalstu – tas, mūsuprāt, ir diskriminējoši.
Tālāk. Šie grozījumi paredz atvieglojumus vecākiem, kas audzina bērnu invalīdu, kuram ir noteikta invaliditāte līdz 8 gadu vecumam. Šie vecāki var ātrāk pensionēties. Nu, manuprāt, nevajadzētu bērnus dalīt – līdz 8 gadu vecumam vai pēc 8 gadu vecuma. Bērns invalīds – tā ir sāpe jebkuram vecākam, un tās ir papildu rūpes visa mūža garumā.
Tādēļ mēs ierosinājām šo likumprojektu nodot Labklājības ministrijai turpmākai skatīšanai, bet diemžēl neguvām atbalstu. Es ļoti ceru, ka komisijā mums izdosies šīs nepilnības novērst.
Nacionālā apvienība šodien piedāvāja arī likumprojektu par Latvijas valsts karoga likuma izmaiņām, lai, novietojot karogu arī 21.augustā pie ēkām, tādējādi tiktu uzsvērts, cik izšķirošs lēmums tika pieņemts 1991.gada 21.augustā. Diemžēl arī šie grozījumi atbalstu Saeimā šodien neguva.
Šodien tika apspriesti un, paldies Dievam, pieņemti pirmajā lasījumā Saeimas kārtības ruļļa grozījumi, kas paredz kārtību, kādā deputātam ir jānoliek mandāts, ja viņam ir nepietiekamas valsts valodas zināšanas. Tātad deputāts tiek nosūtīts uz valsts valodas prasmes pārbaudi.
Taču vislielākās debates šodien bija par grozījumiem Darba likumā. Gan mūsu apvienība, gan „Vienotības” deputātes tika iesniegušas priekšlikumu saistībā ar valodas diskrimināciju. Arī šis priekšlikums šodien atbalstu neguva, bet es esmu pārliecināta, ka mēs turpināsim cīņu, lai latviešu valodā... lai latviešu jaunieši darba attiecībās netiktu diskriminēti par krievu valodas nezināšanu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Laizānei no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Guntis Rozītis.
G.Rozītis (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā tika iekļauti un, protams, izskatīti ļoti daudzi jautājumi, sākot jau ar atsevišķu deputātu pilnvaru apstiprināšanu. Kā mēs zinām, ir izmainījies „Saskaņas Centra” deputātu sastāvs. Ir šodien apstiprināts jauns deputāts, un tas ir Viktors Jakovļevs, kurš stājās deputāta Jura Silova vietā.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalstīja vairākus likumprojektus, kuri šodien tika nodoti skatīšanai komisijās.
Protams, Zaļo un Zemnieku savienībai bija zināmi iebildumi pret grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”, un Zaļo un Zemnieku savienība tos principā neatbalstīja.
Savukārt likumprojekta „Grozījums Latvijas valsts karoga likumā” nodošanu skatīšanai Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīja, bet diemžēl atbalstu šā likumprojekta sakarā neguva.
Nākamais jautājums, kuram gribas šeit pieskarties, ir likumprojekts „Grozījumi Meža likumā”. Meža likumā tiek paredzēta lauksaimniecības zemes ierīkošana mežā. Līdz šim šie jautājumi bija, varētu teikt, nesakārtoti, un domāju, ka perspektīvā, izskatot šo likumprojektu, šos grozījumus Meža likumā, jautājuma risinājums tiks stingri palabots.
Nākamais jautājums ir par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nacionālās sporta bāzes statusu””. Latvijā ir ļoti daudzas nacionālās sporta bāzes, kuru darbība līdz šim netika precīzi regulēta. Domājam, ka, šajā likumā iestrādājot jaunas prasības, izdosies sakārtot šo jautājumu. Daudzas nacionālās sporta bāzes neatbilst starptautiskajām prasībām, arī tām prasībām, ko nosaka attiecīgās sporta federācijas, lai šeit varētu rīkot noteiktos attiecīgos sporta pasākumus gan Eiropas, gan arī varbūt pat pasaules kausa izcīņas dažādos līmeņos.
Protams, Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīja to, ka deputātiem ir jābūt cilvēkiem, kas strādā Saeimā un pilnībā pārvalda, profesionāli, valsts valodu, un atbalstīja pirmajā lasījumā likumprojektu, kurā tiek precizēts, kādas būs šīs juridiskās prasības... kā deputāts ir atsaucams, ja viņš neprot valsts valodu.
Tika izskatīti arī vairāki citi likumprojekti, to skaitā grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Tika izskatīti arī grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā; šis likumprojekts tika skatīts pirmajā lasījumā. Tāpat pirmajā lasījumā tika izskatīti tādi likumprojekti kā grozījumi Prokuratūras likumā un Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā.
Protams, vislielākās diskusijas šodien izvērsās, kā jau pieminēja nacionālā apvienība, par Darba likumu. Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka bija jāatbalsta komisijas priekšlikumi, kādus komisija ir izstrādājusi šajā likumprojektā. Un, protams, neiestājoties pret valsts valodu, uzskatu, ka ir jāiesniedz atsevišķs likumprojekts par šiem jautājumiem, kuru risinājumi šodien varbūt netika atbalstīti.
Dažus vārdus gribētos teikt no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas puses vēl arī par iepriekšējās dienās notikušajām diskusijām, par Valsts prezidentu un par Valsts prezidenta kandidatūras izvirzīšanu. Lielākā daļa mūsu frakcijas deputātu iestājās par esošā Valsts prezidenta atkārtotu virzīšanu par Valsts prezidentu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Rozīša kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamajai vārds apvienības „Vienotība” frakcijas deputātei Inai Druvietei. Lūdzu!
I.Druviete (frakcija „Vienotība”).
Esiet sveicināti! Šodien līdztekus svarīgiem ekonomiska un sociāla rakstura jautājumiem tika izskatīti arī likumprojekti, kas stiprina izglītotas un nacionālas valsts veidošanu. Pirmajā lasījumā tika atbalstīti Vispārējās izglītības likuma grozījumi, kas noteiks, ka turpmāk apliecību par pamatizglītību varēs iegūt tad, ja ir tikai viena, nevis trīs nesekmīgas atzīmes, un ka vidusskolas atestāts iegūstams tad, ja nesekmīgu atzīmju nav.
Tika arī precizēti noteikumi, kā skolēni pārceļami nākamajā klasē, kā arī tika paplašinātas tiesības Latvijai īstenot starptautiskās izglītības programmas.
Karstākās diskusijas Saeimā risinājās par Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem kas noteica iespēju atsaukt deputātu no Saeimas sastāva nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ. Kā zināms, Vēlēšanu likumā līdz 2000.gadam pastāvēja prasība jau pirms iekļaušanas deputātu kandidātu sarakstā uzrādīt valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu. Vēlāk tas tika aizstāts ar deputāta pašvērtējumu. Taču šīs Saeimas prakse rāda, ka, neraugoties uz dokumentā ierakstīto labo vai ļoti labo latviešu valodas prasmi, deputāti reāli valsts valodu neprot, un tādēļ, protams, ir apgrūtināta viņu deputāta pienākumu veikšana.
Diskusijas galvenokārt risinājās par to, vai vēlētājiem ir vai nav tiesības ievēlēt tādu kandidātu, kādu viņi vēlas, un vai valsts valodas prasme ir vai nav kritērijs deputāta ievēlēšanai Saeimā. Latvijas situācija un pieredze liecina, ka valsts valodas zināšanu neesamība ļoti retos gadījumos ir šķērslis deputātu ievēlēšanai, un tādēļ pašai Saeimai, rūpējoties par sava darba kvalitāti, ir jārada mehānisms šādu deputātu mandātu anulēšanai. Šodien tika sperts pirmais solis šāda precīza mehānisma radīšanai.
Viskarstākās diskusijas izraisījās par grozījumiem Darba likumā. Gan nacionālā apvienība „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, gan arī frakcijas „Vienotība” deputātes Druviete, Hirša un Bendrāte bija iesniegušas pēc būtības tuvus priekšlikumus, kuri noteica, ka darba devējiem ir aizliegts pieprasīt darba ņēmējiem svešvalodu prasmi, ja svešvalodu zināšanas nav nepieciešamas konkrētu darba pienākumu veikšanai. Pamatojums šādas normas nepieciešamībai ir fakts, ka beidzamajā laikā Latvijā ļoti daudzos darba sludinājumos nepamatoti – un es uzsveru vārdu „nepamatoti”! – tiek pieprasītas angļu vai galvenokārt krievu valodas zināšanas. Kā zināms, Latvijā nav obligātas krievu kā minoritātes valodas zināšanas – tāpat kā nevienā citā valstī –, ne arī tiek mācītas Latvijas skolās. Līdz ar to jārēķinās ar faktu, ka latviešu jaunieši, kuri prot latviešu valodu, angļu valodu, vācu valodu, franču valodu un vēl arī citas valodas, tieši krievu valodas zināšanu trūkuma dēļ var neiegūt vēlamo darbu. Un izeja no šīs situācijas ir nevis obligāta nostādne par krievu valodas mācīšanu – tāda nav pieļaujama –, bet to darba devēju patvaļas ierobežošana, kuri bez vajadzības – vēlreiz uzsveru: bez vajadzības! – pieprasa krievu valodas zināšanas, piemēram, mājamatniekiem.
Debates bija ilgas un karstas. No savas puses centos pārliecināt kolēģus, ka Latvijā tirgus valodu lietojumu neregulē un ka tieši šajā jomā valsts valodas politikā ir baltais plankums, kas noteikti ir jāaizpilda ar attiecīgu likumdošanas regulējumu. Diemžēl pašlaik šie priekšlikumi neguva atbalstu, bet problēma līdz ar to netiek anulēta, problēma joprojām pastāv. Mēģināsim rast veidus, kā konkrēti nevis vārdos, bet darbos stiprināt latviešu valodas lomu Latvijā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Druvietes kundzei no apvienības „Vienotība” frakcijas.
Frakciju viedokļu izklāstu turpina apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!
E.Zalāns (PLL frakcija).
Labdien, godātie klausītāji! Jā, šodien sēdē bija karstas debates par jautājumiem, par kuriem tikko runāja Druvietes kundze, bet diemžēl nebija karstu debašu par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām” un likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, jo bija iespējas runāt tikai par šo likumprojektu nodošanu komisijām, tikai vienu reizi, un to no mūsu puses darīja Andris Šķēle. Par šiem abiem likumprojektiem, kas tika nodoti komisijām, no pozīcijas puses nebija ne karstu diskusiju to aizstāvībai, ne arī kādu citu īpašu izskaidrojumu, kādēļ šie likumprojekti šobrīd tiek virzīti tālāk.
Pirmais no tiem bija likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Es domāju, visi jau esat dzirdējuši to, ka tas paredz palielināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem. Mūsuprāt, šī ir pilnīgi aplama pieeja, jo pilnīgi skaidrs, ka ar to nevar saglābt sociālo budžetu, nevar nodrošināt tā ilgtspēju šobrīd, ja paralēli netiek domāts par to, kā nodrošināt, lai jauni cilvēki paliktu Latvijā, gribētu šeit dzīvot un strādāt, un lai dzimtu bērni. Jo tikai jauni cilvēki, kuri ir aktīvi darba tirgū un kuru skaits pieaug, spēj nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju. Viena pati pensionēšanās vecuma pagarināšana to nenodrošina, un tā ir šim laikam pilnīgi neatbilstoša rīcība. Un te kolēģis no ZZS nedaudz kļūdījās... šodien par pensionēšanās vecuma pagarināšanu līdz 65 gadiem nobalsoja gan „Vienotības”, gan Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti. Tas pats notika jautājumā par maternitātes un slimības apdrošināšanu. Neskatoties uz to, ka opozīcija – trīs opozīcijas frakcijas – kopumā darīja visu, lai nobremzētu nesaprātīgo koalīcijas rīcību un neļautu pabalstu iesaldēšanu... turpināt pabalstu iesaldēšanu 2013., 2014. un 2015.gadā, valdība ir nākusi ar priekšlikumu jau minētajā likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredzēt, ka jau ar nākamo gadu – faktiski ar nākamo gadu! – atbalsts māmiņām pirms un pēc bērna piedzimšanas tiek samazināts līdz 80 procentiem no pašreizējiem 100 procentiem. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz to, ka 2013., 2014. un 2015.gadā ir paredzēta pabalstu iesaldēšana ar citiem likumiem, vēl tiek virzīts atsevišķs likumprojekts, kurā pilnīgi konkrēti tiek pateikts, ka tas vairs nebūs nekāds krīzes laika regulējums, bet ka principā tiek samazināti pabalsti jaunajām ģimenēm. Un tad, protams, ir jautājums – kāda ir jēga Saeimas organizētām diskusijām par demogrāfiju, par ko tiek spriests gandrīz visās komisijās? Ne tikai tajā komisijā, kas tiešām ir vajadzīga, – Demogrāfijas politikas apakškomisijā –, bet arī visās citās komisijās šādas diskusijas organizē koalīcija, bet tajā pašā laikā šī pati koalīcija dara visu, lai nekādā veidā nepalielinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem un jaunajām māmiņām! Tāpēc es uzskatu, ka opozīcijas rīcība, Valsts prezidentam lūdzot neizsludināt šos trīs likumprojektus, par kuriem sāksies parakstu vākšana 18.maijā, – ka opozīcijas rīcība bija pilnīgi pareiza, un es ceru, ka Latvijas iedzīvotājiem tomēr būs vēlme teikt savu vārdu par to, ka valdība šobrīd nerīkojas saprātīgi, nespēj saredzēt tās problēmas, kuras sabiedrībā tiešām ir; ka valdība ignorē to, ka latviešu tauta šobrīd samazinās un Latvijas iedzīvotāju kopums samazinās, un mūsu, Latvijas valsts, nākotne ir apdraudēta dēļ šādas valdības politikas.
Paldies.
Vadītāja. Paldies apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam Edgaram Zalānam.
Un pēdējais šodien runās apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SC frakcija).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust „Saskaņas Centra” viedokli par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”. Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija kategoriski iebilst pret likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, kas paredz pakāpenisku pensijas vecuma palielināšanu no pašreizējiem 62 gadiem līdz 65 gadiem, sākot ar 2016.gadu. Sabiedrības novecošanās diemžēl ir visā Eiropā novērojama tendence, tomēr pašreizējos ekonomiskajos apstākļos „Saskaņas Centrs” nevar atbalstīt šādu ideju. Lai paaugstinātu pensijas vecumu, kā galvenajam nosacījumam ir jābūt nodarbinātības garantijām pirmspensijas vecuma cilvēkiem. Pašlaik mūsu valstī darbu nevar atrast pat jauni un veseli! Paaudzei, kurai ir ap 60 vai pāri 60 gadiem, bieži vien nav pat izredžu iekārtoties darbā. Valsts, paaugstinot pensionēšanās vecumu, daudzus padzīvojušus cilvēkus, kuriem mēdz būt veselības problēmas, nolemj nabadzībai. Pensionēšanās vecuma paaugstināšana automātiski novedīs pie klientu skaita pieauguma pašvaldību sociālajos dienestos, kuriem atbilstoši likumam būs jāpiešķir dažādi pabalsti. Kārtējo reizi valsts pārliek atbildību uz pašvaldībām, nenodrošinot tām papildu finansējumu.
Mēs aicinām valdošo Saeimas vairākumu atteikties no idejas par pensijas vecuma paaugstināšanu līdz tam laikam, kad valstī samazināsies bezdarba mērogi un radīsies pārliecība par to, ka pirmspensijas vecuma cilvēki varēs atrast darbu.
Un vēl. Aizvadītajās brīvdienās Latvijā tika pieminēts skumjš notikums – 25.gadadiena kopš Černobiļas atomelektrostacijas avārijas –, bet jau pēc dažām dienām avārijas seku likvidētāji, tā dēvētie černobilieši, saņēma pļauku no valdības! Lieta ir tā, ka likumprojektā „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” Ministru kabineta piedāvātajā redakcijā ietverta absurda norma, kas vistiešākajā veidā attiecas uz Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem. Jā, viņiem tiek saglabāta iespēja doties pensijā par pieciem gadiem ātrāk. Liekas, tas ir iemesls priecāties, taču likumprojektā ieviesies „precizējums” (pēdiņās), ka Černobiļas AES avārijas seku likvidētāji to varēs darīt tikai tad, ja viņu darba stāžs būs ne mazāks par 30 gadiem, nevis par 10 gadiem, kā tas ir pašlaik. Tas nozīmē, ka lielākajai daļai černobiliešu būs liegta iespēja priekšlaicīgi doties pensijā. Vairākums šo cilvēku ir invalīdi. Viņi ir ieguvuši invalīda statusu vai nu tūlīt pēc avārijas, vai arī tas viņiem tika piešķirts vēlāk. Pagājušajos 25 gados daudziem no viņiem nebija nekādu iespēju sakrāt nepieciešamos 30 darba stāža gadus. Černobilieši ir skaitliski neliela Latvijas sabiedrības daļa, tāpēc ekonomija, ieviešot šo absolūti cinisko normu, būs gaužām maza. Mēs aicinām Saeimas vairākumu Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem saglabāt iepriekšējos priekšlaicīgās pensionēšanās nosacījumus.
Šodien mēs aicinājām Saeimu balsot pret šo likumprojektu, kurš paredz grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, bet likumprojekts diemžēl tika pieņemts tā dēvētajā nulles lasījumā un Saeima tātad ar šo likumprojektu turpinās strādāt.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas centrs” frakcijas.
Līdz ar to tiešraide „Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējusi. To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!