Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža noslēdzās šī gada ziemas sesijas pēdējā Saeimas sēde, un raidījumā „Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, deputāti jums pastāstīs par sēdē izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas viedokli par diviem likumprojektiem.

Vispirmām kārtām par likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”, kas šodien tika atbalstīts Saeimā pirmajā lasījumā. Šis likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu iespēju piemērot taisnīgu un samērīgu kriminālsodu par nodarījumiem, kas izraisījuši cilvēku nāvi. Pašreizējā situācijā problēmas ir tajā, ka Krimināllikumā ir definēti 64 nodarījumi kā sodāmi, ja to rezultātā ir iestājušās smagas sekas, un atbilstoši likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 24.pantam atbildība par Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu, kas izraisījis smagas sekas, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā izraisīta cilvēka nāve, nodarīti smagi miesas bojājumi vai psihiskas dabas traucējumi vismaz vienai personai, mazāk smagi miesas bojājumi vairākām personām, mantiskais zaudējums lielā apmērā vai radīts citāds smags kaitējums. Tomēr atsevišķu Krimināllikuma pantu sankcijas, kas paredz atbildību par nodarījumiem ar smagām sekām, nenodrošina iespēju piemērot taisnīgu un samērīgu sodu par noziegumiem, kuru rezultātā ir iestājusies vairāku cilvēku nāve. Līdz ar to pirmajā lasījumā šodien pieņemtie grozījumi Krimināllikumā paredz palielināt atbildību par ražošanas drošības un tehniskās disciplīnas, būvniecības un ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem, kā arī par ātri uzliesmojošu vielu un priekšmetu, kā arī kodīgu vielu neatļautu pārsūtīšanu un ātri uzliesmojošu vielu un priekšmetu neatļautu pārvadāšanu gaisa kuģī, kas radījusi smagas sekas, vairākiem cilvēkiem ejot bojā.

Grozījumi, mūsu skatījumā, nodrošinās iespēju piemērot par izdarītiem noziegumiem sodu, kas ir taisnīgs un samērīgs ar nodarījuma raksturu un ar tā radīto kaitējumu.

Otrām kārtām. Šodien pirmajā lasījumā tika atbalstīti arī grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Viena no būtiskākajām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa piemērošanas problēmām ir piemēroto naudas sodu izpilde. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto informāciju liela daļa lēmumu par administratīvo sodu uzlikšanu netiek vispār izpildīti dažādu iemeslu dēļ. Līdz ar to Saeimas viedoklis – Latvijā būtu jāievieš brīvprātīgas naudas soda samaksas princips: tas, kurš maksā ātrāk un nestrīdas, maksā mazāk. Proti, ir jāievieš pasākumi, kas motivētu personas pašas brīvprātīgi samaksāt piemērotos naudas sodus. Un Tieslietu ministrijas piedāvātais problēmas risinājums ir vienošanās noslēgšana ar sodīto personu par naudas soda izpildi saīsinātā termiņā. Tas paredz ieviest jaunu administratīvās lietvedības procedūru, kuras mērķis ir samazināt administratīvo pārkāpumu lietvedības ilgumu situācijā, kad personas pilnībā atzīst savu vainu un piekrīt noteiktā soda veidam un apmēram. Nu, par šo ideju Saeimā pēc brīvdienām diskusijas turpināsies.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Gatim Sprūdam. Lūdzu!

G.Sprūds (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie klausītāji! Esmu Gatis Sprūds, šodien apstiprinātais jaunais Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības. Frakcija šodien mani deleģēja jūs mazliet iepazīstināt ar mums, jaunajiem deputātiem.

Kā jūs zināt, Romāns Naudiņš ir kļuvis par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, bet Kārlis Krēsliņš nolika Saeimas deputāta mandātu. Tāpēc viņu vietā pie deputāta amata pienākumu pildīšanas šodien esam stājušies mēs – Gunta Liepiņa un es, Gatis Sprūds.

Īsi iepazīstināšu ar mums.

Gunta līdz šim ir darbojusies kultūras jomā, viņai ir maģistra grāds sabiedrības pārvaldē. Viņa līdz šim bija Jūrmalas domes deputāte un vadīja Jūrmalas domē Kultūras komiteju.

Es savukārt esmu uzņēmējs. Jau vairāk nekā 10 gadus darbojos uzņēmējdarbībā IT jomā, man ir maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, un līdz šim biju arī Garkalnes domes deputāts. Es darbošos galvenokārt valsts tautsaimniecības un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas virzienos, tāpēc esmu nu jau arī apstiprināts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.

Gribu, izmantojot izdevību, pateikties vēlreiz cilvēkiem, kas nobalsoja par mums. Tagad arī mums beidzot ir dots mandāts. Centīsimies šo laiku izmantot lietderīgi un pēc labākās apziņas darīt visu iespējamo, lai uzlabotos gan valsts ekonomika, gan varbūt arī šis sarežģītais periods no drošības viedokļa. Mēģināsim darīt visu iespējamo, kas vien būs mūsu spēkos.

Tāpēc tagad novēlu arī jums, klausītāji, veiksmi un izturību savos darbos un lai mums visiem labi izdodas tas, ko mēs darām.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Gatim Sprūdam.

Nākamajai vārds Reformu partijas frakcijas deputātei Initai Bišofai. Lūdzu!

I.Bišofa (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu „Brīvprātīgā darba likums”.

Jāsaka, ka jau 2011.gadā Reformu partijas deputāti uzsāka darbu pie šī likuma izstrādes, notika diezgan garš saskaņošanas process ar ministrijām, un 2012.gadā Saeima šo likumprojektu nodeva Sociālo un darba lietu komisijai. Vesela gada garumā kopā ar ministriju pārstāvjiem tika izstrādāts alternatīvs likumprojekts, un šodien tas tika atbalstīts pirmajā lasījumā. Jāsaka, ka likums par brīvprātīgo darbu tiek gaidīts jau kopš 2006.gada un nevalstiskajam sektoram, kā arī baznīcu organizācijām un citiem tas ir ļoti būtisks, jo pēdējā laikā īpaši bija sarežģīti sakarā ar to, ka cilvēki saņēma tā kā aizrādījumus gan no darba inspekcijām, gan no citām pārbaudošām iestādēm un bija dažādi jāpierāda tas, ka cilvēki veic brīvprātīgo darbu.

Brīvprātīgais darbs ir unikāls, tas ir neaizvietojams, un tā ir cilvēku brīva griba, ka viņi sniedz atbalstu gan saviem līdzcilvēkiem, gan arī visai sabiedrībai kopumā.

Protams, arī jau izstrādes procesā bija daudz diskusiju par to, lai brīvprātīgais darbs nebūtu peļņas gūšanas nolūkā, un par to, kuras organizācijas tajā varēs piedalīties. Jāsaka, ka vēl joprojām Labklājības ministrija aicina pārdomāt, vai atļaut brīvprātīgo darbu veikt valsts un pašvaldību iestādēs, vai tomēr šajās iestādēs atļaut to veikt tikai lielu pasākumu vai notikumu ietvarā.

Ļoti nozīmīgi brīvprātīgā darba jautājumi ir saistībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā, jo tieši brīvprātīgie arī citās valstīs dod milzīgu ieguldījumu, lai prezidentūra noritētu ļoti veiksmīgi. Un mēs ļoti ceram, ka arī mums visiem kopā, Saeimai, izdosies sakārtot šo likumprojektu, lai Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā noritētu veiksmīgi un tajā brīvprātīgie varētu veikt ļoti labi šo darbu.

Un, tā kā ir aprīlis, jau aprīļa beigās atkal visi tiks aicināti uz Lielo talku, kurā Latvijas cilvēki kā brīvprātīgie ieguldīs milzīgu darbu. Un es gribu pateikt paldies visiem brīvprātīgajiem.

Un aicinu visus, kuriem ir priekšlikumi šī likumprojekta uzlabošanai, līdz šā gada 17.aprīlim tos iesniegt Sociālo un darba lietu komisijā.

Lai jums veiksmīga nedēļas nogale! Paldies.

Vadītāja. Paldies Initai Bišofai no Reformu partijas frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Ojāram Ērikam Kalniņa kungam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Jā, labdien, cienījamie radioklausītāji! Es šodien vēlos paust frakcijas VIENOTĪBA viedokli par esošo situāciju Ukrainā un no tās izrietošajām sekām Eiropā un transatlantiskajā telpā.

VIENOTĪBA turpina sekot notikumiem Ukrainā un, kā jau zināms, ir jau nosodījusi Krievijas agresiju šajā valstī un Krimas nelikumīgo aneksiju. Diemžēl, kopš Saeima pieņēma rezolūciju 6.martā, nosodot šo agresiju, situācija ir tikai pasliktinājusies. Kā zināms, Krievijas Federācijas karaspēki mobilizējas pie Ukrainas robežas, un ir notikušas vairākas sadursmes un ekstrēmistu akcijas dažās Ukrainas pilsētās.

Patlaban, es teiktu, pasaule meklē risinājumu, kā ne tikai apturēt vardarbības eskalāciju šajā reģionā, bet arī, kā reaģēt uz šo nelikumīgo... uz starptautiskajiem pārkāpumiem, ko Krievija ir veikusi. No vienas puses, varu teikt, ka vairums pasaules valstu ir nosodījušas šo akciju Ukrainā. Nesen Apvienoto Nāciju Organizācijā vairāk nekā simt valstis nobalsoja par to, ka neatzīst Krimas aneksiju, arī Eiropas Savienības Parlaments ir nosodījis Krievijas rīcību un arī nav atbalstījis Krimas aneksiju. Pirms nedēļas Rīgā tikās NATO Parlamentārās Asamblejas delegāti no visām 28 NATO valstīm, parlamentārieši. Un mēs kopīgi vienbalsīgi izslēdzām Krievijas parlamentāro delegāciju no Parlamentārās Asamblejas darbības uz turpmāko laiku. Un man liekas, ka vakar Eiropas Parlaments, Parlamentārā Asambleja arī nosodīja Krievijas rīcību šajā jautājumā. Ir uzsāktas diplomātiskās sankcijas, ceļojumu ierobežojumi pret Krievijas valsts amatpersonām. Frakcija VIENOTĪBA un arī Latvijas valdība uzskata, ka varētu būt nepieciešama arī ieroču pārdošanas ierobežošana Krievijai, un Eiropas Savienība kopīgi vēl apspriedīs potenciālās ekonomiskās sankcijas, bet tas ir kaut kas, kas ir jādara kopīgi – ar vienotu mērķi un ar konkrētiem rezultātiem.

Beidzot, es domāju, viena lieta, par ko mēs Latvijā varam būt gandarīti, – ka mums ir nācis diezgan redzams, skaidrs un nepārprotams atbalsts no NATO. Pēdējās nedēļās ir apsolītas papildu patruļlidmašīnas priekš Baltijas telpas patrulēšanas. Ir runa par to, ka varbūt NATO karaspēka trenēšana varētu notikt arī šeit – Latvijā.

Un, cik es, Ārlietu komisijas vadītājs un NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs, esmu tagad bijis vairākās Eiropas pilsētās, ir pastiprināta interese tieši par Baltijas valstu reģionu. Ir nopietna interese par to, kāda ir mūsu iekšējā drošība un arī kādi draudi varētu būt no austrumiem.

Viena lieta, ko ir ļoti svarīgi pieminēt: ja ir cilvēki, kas šaubās, vai kara gadījumā NATO atbalstītu Latviju, tad ir jāatceras, ka NATO balstās uz Vašingtonas līgumu, kur ir 5.pants, kas garantē, ka, ja jebkurai valstij ir uzbrukums, tad visas valstis nāks to atbalstīt. Un, ja ir kādas šaubas par to, tad ir jāsaprot: tas līdz šim nav noticis, bet, ja tāda lieta notiktu un NATO neatnāktu atbalstīt Latviju, Igauniju, Lietuvu vai jebkuru citu NATO valsti, tad ar to NATO kā organizācija vairs nepastāvētu. Un to neviena no 28 NATO valstīm nevēlas. Un tas ir mūsu lielākais garants.

Papildus tam pēdējā laikā uz Latviju ir braukušas vairākas augstas amatpersonas no Lielbritānijas, no Ziemeļvalstīm, un nākošnedēļ ieradīsies ASV senatoru grupa senatora Makeina vadībā.

Tā ka es beidzot gribētu izteikt mūsu atzinību Latvijas valdībai, it īpaši Ārlietu ministrijai, par operatīvo darbību, par ātro rīcību šajā lietā un par aktīvo iesaistīšanos visās sarunās Briselē un citur, kur Eiropas Savienība un NATO valstis ir kopīgi spriedušas, kā turpmāk reaģēt uz šo krīzi, kas ir izraisījusies Ukrainā.

Liels paldies!

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien bija pēdējā Saeimas ziemas sesijas sēde, un arī komisiju darbā komisiju priekšsēdētāji mēģina apkopot, kādi ir ziemas sesijas mēnešos padarītie darbi. Un tādēļ es arī vēlos atkāpties no Saeimas šodienas sēdē pieņemtajiem likumprojektiem un mazliet pastāstīt par to, ko ziemas sesijā ir padarījusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Komisija ir strādājusi ar vairākiem likumprojektiem, to skaitā ar Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumiem. Izglītības likuma sakarā bija priekšlikums atcelt pieaugušo izglītības programmu akreditāciju vai licencēšanu pašvaldībās. Šis priekšlikums atbalstu neguva, jo gan nozares partneri, gan pašvaldības cēla trauksmi par to, ka šādā veidā pieaugušo izglītības kvalitāte varētu būtiski kristies. Savukārt par Vispārējās izglītības likumu diskusijas joprojām turpināsies arī pavasara sesijā. Šeit ir tāds, manuprāt, ļoti svarīgs un progresīvs priekšlikums – daļu no valsts centralizētajiem eksāmeniem aizstāt ar starptautiski atzītu testēšanas institūciju pārbaudījumiem. Šeit runa varētu būt par svešvalodas eksāmeniem, kā arī par informācijas tehnoloģiju eksāmeniem.

No citām aktualitātēm, ar kurām ir strādājusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, viena no svarīgākajām ir Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam. Tās ir vienīgās nozares pamatnostādnes, kuras apstiprina Saeima, nevis Ministru kabinets. Tas liecina par to, ka deputāti un arī mūsu valsts vadība pašā augstākajā līmenī ir ieinteresēta, lai mūsu izglītības kvalitāte būtu spēcīga, un mēs visi rūpēsimies par to, lai mums būtu gan gudrs, izglītots skolēns, gan cienījams un – cerams! – arī labi atalgots skolotājs pēc dažiem gadiem.

Pamatnostādņu kontekstā ir vairāki jautājumi, par kuriem izvērsās plašas diskusijas. Viens no tiem ir valsts pārbaudījumu sistēmas pilnveide vispārējā izglītībā. Tiek diskutēts par to, vai būtu nepieciešams papildus ieviest centralizētos eksāmenus fizikā un ķīmijā. Kā mēs zinām, gan darba devēji, gan arī augstskolas šobrīd ceļ trauksmi par to, ka, pabeigušiem vidusskolu, bērniem nav pietiekamu zināšanu tehniskajās jomās un ka tas traucē arī sagatavot kvalificētu darbaspēku mūsu ražošanas sektoram. Un līdz ar to šobrīd notiek debates un nopietni tiek apsvērts, vai skolās būtu jāatjauno centralizētie eksāmeni fizikā un ķīmijā. Šeit gan ir vairāki sagatavošanās darbi jāveic. Manuprāt, viens no svarīgākajiem – jānodrošina, lai skolās būtu pietiekams skaits kvalificētu fizikas un ķīmijas skolotāju, jo pa šiem gadiem ne tikai skolēni labprāt neizvēlas mācīties šos priekšmetus; jāņem vērā, ka arī labu skolotāju skaits ir samazinājies, un nereti mēs dzirdam, ka fiziku māca skolās arī pat fizkultūras skolotājs.

Svarīgs jautājums, protams, ne tikai pamatnostādņu kontekstā, bet arī šīgada aktualitāšu kontekstā ir pedagogu atalgojuma jautājums, jo, kā mēs zinām, pedagogu atalgojums ne tikai kopumā ir zems, bet arī tā iekšienē ir lielas atšķirības starp lielajām pilsētām, lielajām skolām, kur pedagogi varbūt saņem pat arī ne tik mazas algas, un mazajiem novadiem, mazajām skolām, kur, protams, nepietiekama bērnu skaita dēļ, ievērojot principu „nauda seko skolēnam”, nevar nodrošināt cilvēka cienīgu atalgojumu skolotājiem. Skolotāji no savas puses ir pieteikuši protesta akciju šā gada 12.maijā, un es to redzu kā vienu no svarīgākajiem uzdevumiem, kas ir jāveic Izglītības un zinātnes ministrijai, – līdz šī gada vidum izstrādāt jaunu pedagogu finansēšanas un atalgojuma modeli.

Šis jautājums ir saistīts ar vēl vienu tādu jutīgu tēmu – ar skolu tīkla sakārtošanu. Kā mēs zinām, skolēnu skaits ļoti strauji krītas. Tas ir saistīts gan ar kopējo demogrāfisko situāciju, ar to, ka dzimstība ir pēdējos gados kritusies, gan arī, protams, ar migrāciju, ņemot vērā, ka daudzas no latviešu ģimenēm joprojām pamet valsti, ņemot līdzi arī savus skolas vecuma bērnus. Un šajā kontekstā, protams, aktuāls ir jautājums, ka ir novadi, kuros mēdz būt pat situācijas, ka mācās tikai 17 bērni un, lai pilnu mācību procesu nodrošinātu, ir jāalgo 14 skolotāji. Ko darīt ar šīm mazajām skolām? Tas, manuprāt, ir ļoti aktuāls jautājums, un ministrijai sadarbībā ar pašvaldībām ir jāatrod skaidrs risinājums.

Pamatnostādņu kontekstā bija vēl vairākas svarīgas tēmas. Viena no
tām – kā pastiprināt jau izglītības procesā ģimenes vērtību un latvietības apziņu, jo jāņem vērā, ka mēs esam maza valsts un mūsu uzdevums nav audzināt pasaules pilsoņus, bet gan ne tikai ģimenēs, bet arī skolā veikt to īpašo uzdevumu – palīdzēt jaunietim paskatīties citādi uz savu valsti un stiprināt viņa nacionālo pašapziņu un valstspiederību. Es domāju, ka, ja mēs to darītu jau skolā, tas būtu tikpat svarīgs un varbūt pat efektīvāks līdzeklis nekā nupat Saeimā virzītā Satversmes preambula.

Un vēl viens svarīgs jautājums, ar ko mēs Saeimas komisijā turpināsim darbu arī nākamajā sesijā, pavasara sesijā, ir skolotāju kvalitāte. Jo, ja mēs runājam par to, kas nodrošina kvalitatīvu izglītību, tad gan nozares eksperti, gan vecāki, gan paši bērni atzīst, ka svarīgākais ir labs, gudrs, motivēts skolotājs. Un šeit, manuprāt, ir vēl daudz darāmā, domājot par to, cik Latvijā tiek sagatavots skolotāju un kā notiek viņu atlase, – tā, lai mēs izvairītos no situācijas, ka viena trešā daļa topošo skolotāju strādāt skolā nemaz nevēlas.

Ne tikai izglītība, ir arī divas citas tēmas, ar kurām komisija ir strādājusi. Viena no tām ir sports, un šeit aktuāli ir jautājumi par to, kā nodrošināt stabilu finansējumu sportistiem – gan augsta līmeņa sportistiem, jo viņiem tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka ir četru gadu sagatavošanās periods olimpiskajām spēlēm, gan arī... nu, faktiski pamatvajadzību nodrošināšanai. Mēs jau vairākus gadus runājam par to, ka sporta treneru atalgojums ir nepietiekams. Viņi strādā zem... kā lai saka, minimālā... gandrīz vai zem iztikas līmeņa; 95 procenti treneru joprojām saņem minimālo atalgojumu, un viņu darba motivācijas pamatā šobrīd ir vien entuziasms. Bet jārēķinās ar to, ka, ja mēs neatbalstīsim šos trenerus, kas pārsvarā strādā reģionos, tad tuvāko gadu laikā var gadīties tā, ka nebūs vairs no kā izvēlēties spēcīgus, sagatavotus sportistus, kas mūsu Latviju var pārstāvēt olimpiskajās spēlēs.

Un otrs jautājums, par kuru mēs esam diskutējuši sporta kontekstā, – vai nepieciešams skolā palielināt sporta nodarbību skaitu līdz trim stundām nedēļā. Šeit gan, manuprāt, svarīgi ir palielināt bērnu motivāciju apmeklēt tās pašas divas, un tikai tad varam runāt par kvantitatīvu palielinājumu.

Trešā lielā tēma ir kultūra, un kultūras jomā ir vairāki jautājumi, ar kuriem mēs strādājam.

Viens no tiem. Tā kā 2018.gadā Latvijai būs 100 gadu, ir jautājums – ko Latvija varētu uzdāvināt sev 100 gadu jubilejā. Un šeit notiek diskusija par nākamo lielo kultūras objektu, kuram būtu iespējams arī piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu. Mēs ar nepacietību gaidām Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas pabeigšanu un atklāšanu šāgada otrajā pusē – vasaras beigās, un līdz ar to ir loģiski, ka kultūras jomā sāk runāt par to, kas varētu būt tas nākamais lielais projekts, ko mēs varētu dāvināt sev un savas kultūras attīstībai. Šobrīd redzam, ka ir izkristalizējušies divi tādi projekti, kam varētu arī piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības fondiem. Viens no tiem ir Daugavas stadions, kas vienlaicīgi būtu gan sporta infrastruktūra gan arī kalpotu kā Dziesmu un deju svētku infrastruktūra Deju svētku organizēšanai. Un otrs ir laikmetīgās mākslas muzejs, jo Latvija ir viena no Eiropas valstu metropolēm, kurā šādas infrastruktūras kultūras jomā nav, un mēs to īpaši jūtam šogad, kad Rīga ir kultūras galvaspilsēta un uzņemt liela mēroga izstādes ir ļoti apgrūtinoši tādēļ, ka nav atbilstošu telpu, lai Rīgā šādas izstādes varētu nodrošināt.

Vēl viena tēma ir, protams, akustiskā koncertzāle, bet, kā es redzu, tas varētu būt projekts, pie kura varētu ministrija kopā ar pašvaldību strādāt, attīstot to, piemēram, uz Kongresu nama jeb pils bāzes.

Eiropas fondu finansējums, protams, ir vēl viena svarīga tēma. Izglītībai un zinātnei nākamajā plānošanas periodā līdz 2020.gadam ir paredzēts gandrīz miljards eiro, tāpēc ir ļoti svarīgi, vai mēs pratīsim tos prasmīgi ieguldīt – nevis tērēt, bet ieguldīt! –, lai saņemtu atdevi ne tikai izglītības un zinātnes jomā, bet lai mēs pēc tam redzētu arī sekas, ka arī mūsu tautsaimniecība kopumā attīstās. Šis ir viens no jautājumiem, ar kuriem ir jāstrādā tuvākajā laikā. Es arī pati nupat tikos ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, kuri ir gan nobažījušies par to, kā Latvija ir šo finansējumu izmantojusi līdz šim, redzēdami, ka tas rezultāts, salīdzinot ar ieguldīto finansējumu, nav bijis pietiekami efektīvs. Īpaši runa ir par augstāko izglītību un zinātni. Un tas ir mūsu kopīgs uzdevums – gan viņus pārliecināt, gan arī pašiem saprast, kas ir tās jomas, kurās būtu jāiegulda finansējums, lai noturētu mūsu gaišos prātus šeit un lai attīstītu tautsaimniecību.

Tas ir īsumā viss par komisijā paveikto ziemas sesijā.

Vēlos jums atgādināt tādu mazu domu: „Tagadne un sabiedrības uzmanība pieder skaistajiem un aktīvajiem, bet nākotni veido gudrie un zinātkārie!”

Lai jums jauka diena!

Vadītāja. Paldies Danai Reizniecei-Ozolai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!