Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šodienas sēde, un par tajā skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un arī citām aktualitātēm jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti. Jūsu uzmanībai tiešraidē no Saeimas nama skan “Frakciju viedokļi”.
Pirmajam šodien vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!
G.Kūtris (NSL).
Paldies.
Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Saeimas darba kārtība bija diezgan piesātināta, taču no lielā dokumentu klāsta es vēlos pievērst jūsu uzmanību diviem dokumentiem.
Pirmais dokuments ir likumprojekts “Administratīvo pārkāpumu procesa likums”, kurā bija ļoti daudz grozījumu, pāri par 200 priekšlikumu. Šis likumprojekts stāsies jau diezgan novecojušā – 1984.gadā pieņemtā – Administratīvo pārkāpumu kodeksa vietā.
Jaunais likums ir vairāk vērsts uz to, lai arī administratīvo pārkāpumu procesos precīzāk tiktu ievērotas cilvēku tiesības un būtu iespējas noteiktos gadījumos pārsūdzēt. Šis procesa likums dos iespēju cilvēkiem situācijās, kurās viņi apzinās, ka ir izdarījuši pārkāpumu, nožēlo izdarīto un ir gatavi samaksāt sodu, maksāt tikai pusi no šī soda. Tāpat arī plānoti dažādi citi uzlabojumi, lai administratīvo pārkāpumu procedūras jomā likumu Saeima negrozītu katru mēnesi, kā tas ir līdz šim saistībā ar APK.
Daudzas lietas, kas šajā likumprojektā šobrīd tiek virzītas uz trešo lasījumu, ir šogad Saeimas atbalstītas un iestrādātas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai praksē mēs redzētu, vai konkrētajās normās vai regulējumā nav kaut kādu problēmu, lai mēs varētu drošāk jauno likumu pieņemt, bez steidzamiem grozījumiem vēlāk.
Es ļoti ceru, ka Saeimas deputāti un arī iesaistītās vairāk nekā 70 institūcijas šo likumprojektu vēlreiz izvērtēs, sniegs savus priekšlikumus un mēs varēsim nākamajā gadā šo likumprojektu pieņemt arī trešajā lasījumā un sākt apmācīt ierēdņus, lai attiecīgi pēc kāda laika šis likums varētu stāties spēkā.
Otrs dokuments, par kuru šodien Saeimas deputāti balsoja, ir lēmuma projekts par parlamentārās izmeklēšanas komisijas termiņa pagarinājumu par divām nedēļām. Īstenībā mūsu partija balsoja “par”, taču ar dalītām jūtām, jo tad, kad pirms sešiem mēnešiem mēs šeit, Saeimas zālē, runājām par šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, kuras uzdevums ir izvērtēt korupcijas lobēšanas un nodokļu nemaksāšanas problēmas Latvijā... kad mēs aicinājām veidot šādu parlamentāro komisiju, manuprāt, koalīcijas deputāti, it īpaši no VIENOTĪBAS, vēlējās izgāzt šo projektu un vispār šādu komisiju neveidot. Tad, kad viņi redzēja, ka nevar neizveidot šo komisiju, veica visu, lai pirmām kārtām nedaudz paņirgātos par parlamentārās izmeklēšanas komisiju, nosakot tai ļoti īsu laiku – sešus mēnešus. Toreiz mūsu argumenti, ka seši mēneši ar vasaras starplaiku nav īsti pārdomāts termiņš, izrādās, bija pareizi, un šodien mēs redzējām, ka tiešām sešu mēnešu ir par maz.
Otra lieta. Neizdevās šo komisiju... pareizāk sakot, izveidojot šo parlamentārās izmeklēšanas komisiju, vairākuma koalīcijas deputāti panāca, ka šīs komisijas vadībā ir valdošās koalīcijas partijas deputāts, proti, paši izmeklē savu ministru neizdarības un mēģina meklēt, kurā vietā ministri kaut ko nav izdarījuši, lai gan to varēja izdarīt arī ministri paši valdības kabinetā – kā jau koalīcija.
Šodien mēs piekritām šo termiņa pagarināt par divām nedēļām ar vienu mērķi – mēs gribam redzēt, ko tad šī komisija šajos sešos mēnešos ir atradusi, redzēt šo galaziņojumu un kur ir tās problēmas, kāpēc parlamentam bija jāveido parlamentārās izmeklēšanas komisija un kāpēc ar šo darbu netika galā ministri, kas ir šo pašu politisko partiju virzītie cilvēki.
Skatīsimies, kāds būs galaziņojums, un saprotam, ka galaziņojuma mērķis ir novērst... pareizāk, uzlabot situāciju nodokļu iekasēšanas jomā, korupcijas apkarošanā un lobēšanas likuma izstrādē.
Paldies šodien jums par uzmanību. Veiksmīgu nedēļas nogali!
Vadītāja. Paldies Gunāram Kūtra kungam.
Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jurim Vectirānam. Lūdzu!
J.Vectirāns (ZZS).
Labdien, godājamie klausītāji un arī skatītāji! Šodien Saeimas kārtējā sēdē mēs izskatījām tiešām daudz dažādu jautājumu.
Kā pirmo es gribu pieminēt, ka mēs akceptējām pilnībā vienbalsīgi protokolu par Melnkalnes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam. Ļoti zīmīgi un interesanti bija tas, ka šeit piedalījās arī Melnkalnes parlamenta priekšsēdētājs. Redzot šo mūsu atbalstu, viņš acīmredzot bija apmierināts.
Es gribu runāt arī par grozījumiem Karatiesu likumā. Mūsu sabiedrība sastopas ar jauniem terminiem, kuri pamazām ienāk mūsu dzīvē, un grozījumi Karatiesu likumā šo jomu sakārto. Ir izņemti laukā daži termini, kas saistīti ar to, pret ko vēršas karatiesa (piemēram, tāds termins kā “civilā militārpersona” tiek aizstāts ar “militārais darbinieks”).
Mēs esam izskatījuši arī grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kuri sakārto konfiskācijas jautājumus, un arī tos mēs esam apstiprinājuši.
Grozījumi Apsardzes darbības likumā. Tā kā ar apsardzi mēs saskaramies ikdienā gan veikalos, gan dažādās citās vietās, kur mēs ejam, mēs pievēršam uzmanību apsardzes darbiniekiem: kā viņi izturas, kā viņi uztur kārtību, drošību, apsargā objektu un, protams, kā viņi izturas pret sabiedrības locekļiem, kas ierodas tajā vai citā vietā. Tāpēc mēs esam pieņēmuši grozījumus, kuri paredz apsardzes darbinieku stingrāku sertifikāciju, viņu izglītības sakārtošanu, viņu sagatavošanu attiecīgās mācību iestādēs. Tas ir arī ļoti zīmīgi, jo apsardzes biznesā, kā mēs redzam, notiek dažādas lietas, un tas tiešām ir jāveic.
Es gribu vēl pievērst uzmanību arī likumprojektam “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Likums tiek papildināts ar vairākiem amatiem, un šie amati ir saistīti ar karavīriem. Tātad vairākās diplomātiskajās misijās ir papildus ieviesti amati: gan specializētie atašeji, gan arī vecākie padomnieki, kas būs Aizsardzības ministrijas pakļautībā.
Un vēl es gribu vērst uzmanību uz to, ka mēs esam apstiprinājuši otrajā lasījumā likumprojektu “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums”. Tas ir ļoti svarīgs un mums visiem nozīmīgs jautājums, ne tikai tiem, uz kuriem tas tieši attiecas. Šeit valsts un arī mēs vēršam uzmanību un darbosimies, lai Uzturlīdzekļu garantiju fondā tiktu koncentrēti līdzekļi un lai attiecīgi šis fonds, fonda administrācija, varētu sniegt atbalstu tiem nepilngadīgajiem, kuriem tas pienākas un kuru vecāki dažādu iemeslu pēc to nevar sniegt.
Šodien apstiprinājām arī apgabaltiesas tiesnesi Ievu Višķeri.
Paldies. Šobrīd man viss.
Vadītāja. Paldies Jurim Vectirānam.
Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!
R.Kols (VL–TB/LNNK).
Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien vēlos vērst jūsu uzmanību uz Nacionālās apvienības ieskatā aktuālākajiem un būtiskākajiem Saeimas sēdes darba kārtībā skatītajiem jautājumiem.
Šodien atbalstījām grozījumu Kriminālprocesa likumā nodošanu izskatīšanai komisijās. Ar likuma izmaiņām plānots uzlabot un pilnveidot sadarbību starp Eiropas Savienības valstu izmeklēšanas iestādēm, ieviešot kopēju Eiropas izmeklēšanas rīkojumu tiesisko regulējumu.
Esošā Eiropas Savienības valstu savstarpējā sadarbība un palīdzība krimināllietās ir smagnēja un sarežģīta. Tas būtiski apgrūtina pilnvērtīga un efektīva izmeklēšanas procesa virzību. Ir nepieciešama jauna, uz ciešāku un efektīvāku sadarbību vērsta sistēma, un to ar šiem grozījumiem virzām īstenošanai arī praksē.
Šodien komplekso grozījumu ietvaros atbalstījām arī Tieslietu ministrijas iniciētos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kuros, ņemot vērā, ka turpmāk noziedzīgi iegūtas mantas definīcijas un noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas tiesiskais pamats būs noteikts Krimināllikumā, tiek precizētas likumā dotās atsauces. Tie ir precizējoši grozījumi Krimināllikumā un saistītajos likumos, kuru kompleksais mērķis ir novērst aktuālākās problēmas un trūkumus noziedzīgi iegūtas mantas krimināltiesiskajā, kriminālprocesuālajā un izpildes regulējumā. Šobrīd trūkst efektīva tiesiskā regulējuma noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildē, tāpēc kopējās situācijas uzlabošanai nepieciešams veikt izmaiņas likumā.
Otrajā lasījumā šodien arī skatījām un atbalstījām Tieslietu ministrijas iniciatīvu būtiski vienkāršot un paātrināt uzturlīdzekļu saņemšanu bērniem, proti, jaunu Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma projektu. Tas paredz, ka no uzturlīdzekļu pieprasīšanas līdz naudas saņemšanai būs jāgaida ne vairāk kā trīs mēneši, kā arī paplašina valsts garantēto uzturlīdzekļu saņēmēju loku: tos varēs saņemt arī pilngadīgie skolēni, kas vēl nav sasnieguši 21 gada vecumu.
Uzskatām, ka ļoti būtiski ir iniciētie grozījumi Autopārvadājumu likumā, ar kuriem paredzēts nodrošināt kopbraukšanas pakalpojuma drošumu un uzticamību, nosakot prasības uzņēmumiem, kuri atbalsta kopbraukšanas pakalpojumus, kā arī darbības noteikumus pārvadātājiem, kuri sniedz šādus pakalpojumus. Kopbraukšana jeb ridesharing ir nozīmīga pasaulē uzvaras gājienu piedzīvojušās dalīšanās ekonomikas nozare. Daudzi Latvijas iedzīvotāji jau šodien aktīvi izvēlas izmantot iespēju gūt papildu ienākumus, iznomājot savus dzīvokļus, sniedzot tādus pakalpojumus kā Airbnb, pārdodot pašu radītus dizaina produktus tādos portālos kā Etsy vai pat piepelnoties, piedāvājot citiem kopbraukšanas pakalpojumus. Tā ir dalīšanās ekonomika jeb sharing economy, kas šobrīd pasaulē un Eiropā piedzīvo milzīgu izrāvienu. ASV šajā dalīšanās ekonomikā jau piedalās aptuveni 10 procenti iedzīvotāju, Eiropā turpretim – 5 procenti. Taču paredzams, ka teju trešdaļa visu eiropiešu tuvākajā nākotnē izmantos dalīšanās ekonomikas piedāvātās iespējas. Šīs ekonomikas apgriezieni Eiropā dubultojas ik gadu.
Šobrīd valsts līmenī neviena no dalīšanās ekonomikas aktivitātēm, lai kāda būtu tās izpausme, līdz galam neiekļaujas esošajā regulējumā. Varētu teikt, ka dalīšanās ekonomikas izaugsme pat izaicina esošo status quo ekonomiskās aktivitātes regulējumā. Šajā kontekstā valsts uzdevums ir nodrošināt patērētāju un darbinieku tiesību nepieciešamo aizsardzību un drošību, kā arī ieviest racionālus un godīgus spēles noteikumus visiem – gan dalīšanās, gan tradicionālās ekonomikas dalībniekiem. Ar šādu mērķi – sakārtot šo nozari, vienlaikus atbalstot inovāciju ienākšanu Latvijā, – šodien atbalstījām grozījumus Autopārvadājumu likumā un ceram arī uz pārējo kolēģu atbalstu modernu un inovatīvu pakalpojumu legalizācijai Latvijā.
Un noslēgumā vēlos izteikt savu gandarījumu par atbalstu protokolam par Melnkalnes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam (NATO). Melnkalnes pievienošanās NATO protokola ratifikācijas procedūru uzsākšanai ir simboliski un politiski svarīgs solis, kas vairos mūsu kopējo stabilitāti un drošību Balkānu reģionā un plašāk Eiropā, vienlaikus signalizējot mūsu kaimiņvalstij, ka tā nevar ietekmēt suverēnu Eiropas valstu politiku un izvēles.
Paldies jums par ieklausīšanos. Līdz nākamajai reizei!
Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.
“Frakciju viedokļus” turpina frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SASKAŅA).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Sabiedrība no Saeimas sagaida kvalitatīvu likumdošanas darbu un pārdomātus likumus. Tautsaimniecības izaugsmei ir nepieciešama stabila un prognozējama tiesiskā vide. Tas pilnā apjomā attiecas uz likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, kas paredz kopbraukšanas pakalpojumu regulējuma izveidi. Zinātniskā progresa labumi un jauno tehnoloģiju progress neapšaubāmi uzņem arvien lielākus apgriezienus. Problēmas taksometru nozarē arī ir aktuālas jau gadu desmitiem. Tāpēc ir grūti noliegt, ka likumprojektam ir stiprās puses – patērētāju intereses, zemākas cenas, iedzīvotāju papildu piepelnīšanās iespējas, dinamiska tirgus attīstība un konkurences pieaugums.
Tomēr likumprojektam ir arī vājās puses. Grozījumi, ar kuriem to autori vēlas ieviest kopbraukšanas pakalpojumus, rada daudz neskaidrību un neatbildētu jautājumu, īpaši saistībā ar to, kā minētais jaunievedums – kopbraukšana – ietekmēs situāciju autopārvadājumu jomā un transporta nozarē kopumā.
Piemēram, nav izvērtēts, kā tas varētu ietekmēt valsts budžetu, dotāciju apjomu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, nodarbinātības līmeni nozarē, nodarbināto darba samaksas iespējamās izmaiņas. Skaidrs, ka kopbraukšanas pakalpojuma sniedzēji var kļūt par konkurentiem taksometru nozarei, taču – ar priekšrocībām. Kopbraukšanas pakalpojuma sniedzējam nav paredzēti nekādi ierobežojumi pasažieru uzņemšanai un izlaišanai, nekādas pazīšanas zīmes, lai varētu saprast, vai konkrētā automašīna nodrošina kopbraukšanas pakalpojumu. Tas attiecīgi apgrūtinās pārbaudes, lai uzzinātu, vai tiešām tiek sniegts kopbraukšanas pakalpojums vai konkrētais cilvēks piepelnās katru dienu, pēc būtības sniedzot taksometra pakalpojumu.
Tāpat nav skaidrs, vai būs nepieciešams izņemt licenci. Tas nozīmē, ka šiem pakalpojumu sniedzējiem nevarēs par pārkāpumiem licenci atņemt.
Mēs solidarizējamies ar Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrību, kā arī ar citiem nozarē strādājošajiem cilvēkiem. Frakcijas SASKAŅA deputāti nevar atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā līdz galam neizstrādāta normatīvā regulējuma dēļ.
Es prognozēju, ka likumprojekta virzības gaitā tiks iesniegti tādi priekšlikumi, kuri būs ārpus apspriestā likuma mērķa un tvēruma, tāpēc es aicinu darba grupu nopietni izdiskutēt un korekti atrisināt visus strīdīgos jautājumus.
Svarīgi, lai Saeimas pieņemtais likums sabiedrībai būtu saprotams un likumdevēja rīcība būtu godīgi un atklāti izskaidrota.
Es domāju, ka nākamais runātājs manis teikto radoši papildinās.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.
Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Edvardam Smiltēnam. Lūdzu!
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Labdien! Kā jau Agešina kungs teica, es centīšos viņa teikto radoši papildināt. Un papildināšu arī to, ko sacīja Kola kungs, kurš ir arī viens no tiem, kuri ir parakstījuši šo likumprojektu – “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.
Manuprāt, šobrīd pasaules ekonomikā notiek savā ziņā paradigmu maiņa. Mēs redzam, ka tās valstis, kuras ir daudz pielaidīgākas un daudz atvērtākas jaunām tehnoloģijām, inovācijām un ievieš dažnedažādus jauninājumus, ir arī visveiksmīgākās.
Mēs varam, protams, raudzīties uz tādām valstīm, kas ir tālāk no Latvijas, bet tepat blakus ir tā pati Igaunija... Un, ja mēs runājam tieši par kopbraukšanu, tad... Mēs, protams, zinām, ka viens no lielākajiem pakalpojumu sniedzējiem ir Uber, kas ir dibināts Amerikā – ASV. Otrs, kas jau šobrīd Latvijā mēģina ar limitētu funkcionalitāti darboties, ir Taxify. Un tas ir tieši Igaunijas uzņēmums.
VIENOTĪBAS ieskatā, Latvijai ir jābūt modernai, atvērtai valstij, ņemot it sevišķi vērā to, ka mēs lepojamies ar vienu no ātrākajiem internetiem pasaulē, ar labāko infrastruktūru (gan optiskie kabeļi, gan mobilais internets). Lūk, šīs iespējas mums visiem ir jāizmanto.
Un, radot šādu atvērtu pieeju jauniem ekonomikas modeļiem, kas agri vai vēlu nāk iekšā, ja mēs esam soli priekšā tam visam, mēs varam līdzināties Igaunijai, jo tieši tajā valstī radušās tāda veida inovācijas kā Skype, Taxify, dažāda veida citas aplikācijas un citi biznesa modeļi, kas veicina tās valsts ekonomiku un palīdz iedzīvotājiem iegūt lielākus ienākumus.
Kopumā Eiropas Komisija savos atzinumos sākusi ļoti daudz runāt tieši par sharing economy jeb dalīšanās ekonomiku kā jaunu parādību ekonomikas struktūrā un aicina dalībvalstis šo regulējumu adaptēt un papildināt, ņemot vērā nodokļu nomaksas specifiku, un ļaut šīm nozarēm attīstīties, jo, pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, ekonomikai Eiropas Savienībā tas papildus var dot no 160 līdz 570 miljardiem eiro gadā. Tas nozīmē, ka ieguvēji ir gan to valstu iedzīvotāji, kurās tas ir izplatīts, gan arī to valstu budžeti, no kuriem tiek finansēta gan veselības aprūpe, gan izglītības sistēma, gan drošība, kā arī daudzas citas iedzīvotāju vajadzības.
Ja runājam par dalīšanās ekonomiku, tad jāteic, ka šīs formas var būt ārkārtīgi dažādas. Ir trīs virzieni, kuri jau ir pilnīgi skaidri un pie kuriem šobrīd VIENOTĪBA kopā ar Ekonomikas ministriju strādā. Viens no tiem ir šī revolūcija transporta nozarē, ieviešot šo jauninājumu – kopbraukšanu (ridesharing). Tas pats vērojams arī izmitināšanas sektorā, kur jau ir ierasta lieta, ka tie, kam pieder kāds aktīvs, piemēram, dzīvoklis, var to iznomāt Airbnb vai www.booking.com platformās. Tāpat arī finanšu sektorā notiek būtiskas pārmaiņas – tiek lauzti iepriekšējie stereotipi, iepriekšējo gadsimtu stereotipi, ka bankas ir vienīgās institūcijas, kuras var darboties finanšu jomā. Šobrīd parādās daudz dažādu risinājumu norēķinos (piemēram, aplikācija Monea, kas strauji izplatās un kas ir Latvijā ražots produkts), tāpat arī dažāda cita veida peer-to-peer risinājumi, iespējas aizdot naudu caur dažādām platformām un šādā veidā risināt šos finanšu pakalpojumu jautājumus. Un tieši tas pats attiecas arī uz pārvadājumiem.
Šodien mēs tribīnē dzirdējām daudzus deputātus, kuri, manā ieskatā, vienkārši nebija iepazinuši, ko nozīmē šie pakalpojumi, jo tika minēti dažādi draudi, riski, kas varētu rasties. Taču kopbraukšanas pakalpojumus jau lieto praktiski visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Lietuvieši jau ir pieņēmuši likumu, igauņi jau pilotprojekta veidā to īsteno Igaunijā, Tallinā. Tas pierāda to, ka, piemēram, attiecībā uz nodokļu nomaksu... Ja mēs parēķinām Latvijā nomaksātos nodokļus un taksometru šoferu skaitu, tad tie ir apmēram 300 eiro, kas tiek deklarēti kā apgrozījums. Apgrozījums, nevis nodokļi. Savukārt Tallinā pirmie 70 šoferi pilotprojektā, kuri brauc ievērojami mazāk – tikai 10 stundas nedēļā – un kuri tātad piepelnās papildus savam pamatdarbam, deklarēja ienākumus 1000 eiro apjomā. Tas nozīmē, ka šīs digitālās tehnoloģijas ļauj daudz elementārāk kontrolēt naudas plūsmu šajās jomās. Veidojot kopīgu sistēmu ar Valsts ieņēmumu dienestu, šo sistēmu var izveidot absolūti caurskatāmu, vienkāršu, saprotamu un tādā veidā palielināt budžeta ieņēmumus. Kā piemēru es varu minēt tehnoloģisko revolūciju, kas ir notikusi attiecībā uz mūziku. Nav noslēpums, ka daudzi ir lejuplādējuši dažādu mūziku un filmas nelegālā veidā. Parādoties modernajām tehnoloģijām, tādām kā, piemēram Spotify, šī problēma ir lielā mērā atrisināta, jo tas ir ļoti vienkāršs, praktisks veids, kā šo mūziku uzreiz iegūt, un cilvēki ir gatavi maksāt šo nelielo summu, un tādā veidā netiek pārkāptas autortiesības.
Līdz ar to likumprojektu ar lielām debatēm mēs pirmajā lasījumā pieņēmām un nodevām tālāk skatīšanai komisijā. Tiks veidota darba grupa, pusotru mēnesi būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Kopumā šis likumprojekts paredz dot iespēju cilvēkiem Latvijā, ja viņi vēlas, piepelnīties atsevišķās jomās. Konkrēti runājot, piemēram, par transporta jomu, jāteic, ka tas dos iespēju cilvēkiem piepelnīties ārpus sava darba laika. Piemēram, studentam, ja viņam ir mašīna, būs iespēja piepelnīties un gūt sev ģimenei papildu ienākumus. Tas ir viens veids, kā mazināt sabiedrībā nevienlīdzību un dot cilvēkiem iespējas iegūt papildu ienākumus. Strādāsim turpmāk pie šī likumprojekta, nāksim ar priekšlikumiem, un cerams, ka pārskatāmā laikā arī mēs – diemžēl nu jau iepakaļus Igaunijai un Lietuvai! – tomēr pieņemsim šos modernās pasaules izaicinājumus un tos adaptēsim mūsu vajadzībām.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Edvardam Smiltēnam.
Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Rihards Melgailis. Lūdzu!
R.Melgailis (LRA).
Labdien, cienījamie klausītāji! Šī ir mana pirmā publiskā uzstāšanās Saeimā gan kā deputātam, gan arī kā frakcijas viedokļa pārstāvim, tāpēc ņemiet par labu, kā sanāks.
Ir diezgan grūti pierast pie likumdevēja darba režīma un ritma, jo līdz šim ilgus gadus esmu vadījis Vecumnieku pašvaldību, kur galvenokārt nācās strādāt ar gataviem likumiem, tos ievērojot darbā. Tad dažkārt likās: ko tur, tajā Saeimā, ir sarakstījuši?! Saprast grūti, kur nu vēl izpildīt visas likuma prasības!
Tagad, strādājot Latvijas Reģionu apvienības frakcijā un komisijās, redzu, cik tas ir nopietns, darbietilpīgs un sarežģīts process, jo, sākot risināt vienu problēmu, atklājas vēl vairākas blakusproblēmas un ar viena likuma grozījumiem vien tās visas nevar atrisināt. To pierādīja arī šodienas karstās debates, skatot likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, par kuru kolēģi šodien jau ir runājuši. Arī mūsu, Latvijas Reģionu apvienības, frakcija atbalstīja šā likumprojekta virzību pirmajā lasījumā, bet iepriekš frakcijas sēdē mēs par to nopietni diskutējām, jo radās tiešām daudz jautājumu.
No vienas puses, jāsaprot, ka tehnoloģiju progress iet savu gaitu un mums jāpieņem jauni izaicinājumi. Jauni piedāvājumi ir arī pakalpojumu sfērā. Šajā gadījumā ir runa par tādu pakalpojumu kā kopbraukšana, ko var operatīvi organizēt un vadīt, izmantojot mobilās lietotnes. Tas var uzlabot pasažieru pārvadājumu pakalpojumus arī laukos, kur dažkārt nekursē sabiedriskais transports un nav pieejami arī taksometru pakalpojumi. Bet arī laukos cilvēkiem vajag labus pakalpojumus, par to iestājas Latvijas Reģionu apvienība.
Vai šis likumprojekts atrisinās visas šīs problēmas – grūti spriest. Bet problēmu šobrīd jau ir daudz. Vai šie kopbraukšanas pakalpojumi ir drauds regulārajiem pasažieru pārvadājumiem, kurus valsts arī dotē? Vai mazās prasības kopbraukšanai (salīdzinājumā, piemēram, ar prasībām taksometriem) nekropļos konkurenci? Vai jābūt Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā šis pakalpojums sniedzams? Kā būs ar nodokļiem, ja pakalpojumu operators nebūs Latvijas uzņēmums? Ko var darīt esošie pārvadātāji, lai saglabātu savus klientus un pakalpojums būtu rentabls? Kā tiks regulētas kopbraukšanas pakalpojumu izmaksas jeb tarifi? Uz šiem un citiem jautājumiem mums jāatrod atbildes, likuma grozījumu gatavošanas tālākajā procesā mazinot birokrātiju, daudzveidojot ekonomiskās aktivitātes un domājot par pakalpojumu kvalitāti un pieejamību klientiem. Taču paliek neatbildēts jautājums: vai, pieņemot šos grozījumus Autopārvadājumu likumā, mēs Latvijā atrisināsim vēl arī virkni citu problēmu, kas saistītas ar pasažieru pārvadājumiem? Vai izvedīsim no pelēkās zonas tos nelegālos pasažieru pārvadātājus, kuri bez jebkādām licencēm un nodokļu nomaksas “noceļ” autobusu pieturās pasažierus regulārajiem pārvadātājiem sastrēgumstundās un noslogotākajos maršrutos, piemēram, Bauska–Rīga?
Skaidrs, ka, sperot vienu soli, jāsper arī nākamais. Tā ka darāmā vēl ir ļoti daudz, lai šo sfēru sakārtotu, un arī mūsu frakcijas deputāti aktīvi piedalīsies šajā darba grupā, jo arī laukos dzīvo cilvēki un arī viņiem vajag šādus un vēl arī citus pakalpojumus.
Paldies par uzmanību! Vēlu veiksmi visiem šajā darbā!
Vadītāja. Paldies Rihardam Melgailim no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.
Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!