Vadītājs. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas aktualitātēm.

Pirmajam vārds frakcijas “SASKAŅA” priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien frakcijas vārdā vēlos informēt par diviem jautājumiem.

Saeima neatbalstīja priekšlikumu grozīt likumu, lai ierobežotu pašvaldību institūciju iespējas izdot informatīvus izdevumus. Šis priekšlikums izraisīja plašas debates, jo, no vienas puses, cilvēkiem neapšaubāmi ir tiesības būt informētiem par pašvaldības aktualitātēm un aktivitātēm, bet, no otras puses, tas var nodrošināt iespēju par pašvaldību līdzekļiem to vadītājiem reklamēties. Un pareizu līdzsvaru šajā jautājumā pašlaik ir grūti noteikt. Tāpēc šis jautājums jārisina pēc pašvaldību vēlēšanām – mierīgā pēcvēlēšanu gaisotnē.

Saeima šodien pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kuri, cita starpā, atvieglos ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums. Ministru kabinetam noteikts uzdevums izstrādāt to profesiju sarakstu, kurās prognozējams būtisks darbaspēka trūkums. Darba samaksai šo profesiju pārstāvjiem jāatbilst mēneša vidējai darba samaksai iepriekšējā gadā valstī. Personām, kuras pieprasa Eiropas Savienības termiņuzturēšanās atļauju, paredzēta iespēja līdz 10 darba dienām saīsināt dokumentu izskatīšanas termiņu. Turpmāk ārzemniekam, kurš vēlēsies Latvijā uzturēties kā sezonas darbinieks, izsniegs ilgtermiņa vīzu uz laiku līdz sešiem mēnešiem 12 mēnešu laika posmā. Ja ārzemnieks gribēs turpināt sezonas darbu, viņš, neizceļojot no Latvijas, varēs pieprasīt jaunu ilgtermiņa vīzu. Paredzams, ka gada laikā Latvijā varētu ieceļot 50 sezonas darbinieki un uzņēmuma ietvaros tikt pārcelti 50 darbinieki. Precizēts arī vīzas un uzturēšanās atļaujas atteikuma pamatojums, kas saistīts ar viltotu dokumentu un tādu dokumentu iesniegšanu, ar kuriem veiktas dažādas manipulācijas. Grozījumi Imigrācijas likumā izdarīti, lai ieviestu arī Eiropas Savienības prasības.

Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies Agešina kungam.

Tagad runās frakcijas “No sirds Latvijai” vadītāja Inguna Sudraba.

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vērsīšu jūsu uzmanību uz likumprojektiem, kuri šodien Saeimas sēdē izraisīja viskaislīgākās debates.

Frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti vienmēr ir iestājušies un iestājas par problēmu risināšanu pēc būtības. Bet kārtējo reizi, grozot likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, KNAB likumu un KNAB amatpersonu izdienas pensiju likumu, mēs redzam situācijas, ka priekšlikumi tiek virzīti tā, lai valsti, no vienas puses, padarītu vairāk policejisku, ar lielākiem ierobežojumiem, bet, no otras puses, – lai atvieglotu amatpersonu nokļūšanu amatos, tātad vairāk virzīti uz to, lai valsts pārvalde kļūtu nevis profesionālāka, bet – tieši otrādi – vājāka.

Tātad par grozījumiem likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Kurp ved šie grozījumi? Bija priekšlikumi par to, ka jāaizliedz pašvaldībām izmantot administratīvos resursus, lai savā veidā informētu iedzīvotājus par to, kas notiek pašvaldībā. Protams, pašvaldībai nav jābūt tai institūcijai, kas tikai slavina individuālu amatpersonu darbu. Bet pašvaldībai ir jābūt tam ruporam, kas izskaidro iedzīvotājiem, kas pašvaldībā notiek, informējot visplašākajā jomā. Un situācijā, ja tiktu aizliegta iespēja pašvaldībai izdot izdevumus vai piedalīties šo preses izdevumu izdošanā, piemēram, Daugavpilī, iedzīvotāji vispār paliktu bez preses latviešu valodā, jo tad komercsektorā darbotos tikai prese krievu valodā. Vai mēs gribam, lai Daugavpils pārvēršas tikai par krievu valodā runājošu pilsētu? Noteikti nē. Tāpēc arī frakcija “No sirds Latvijai” īpaši iestājas par to, lai Latgales reģionā, kur iedzīvotājiem ir samērā grūti iegādāties presi, arī būtu pieejama informācija latviešu valodā, un vēl jo vairāk pilsētās, kurās ir īpatsvars tieši krievu valodā runājošiem cilvēkiem. Turklāt faktiski visi šie masu mediji, ko izdod pašvaldības, tiek nodrošināti pa brīvu.

Arī jautājumā par KNAB amatpersonu profesionalitāti mēs viennozīmīgi iestājāmies pret to, ka tiek samazinātas prasības cilvēkiem, kuri var pretendēt uz šo tik ļoti nozīmīgo amatu. Tas, ka brīdī, kad amats prasa no cilvēka spēju konsolidēt kolektīvu, kurš šobrīd ir diezgan destruktīvā situācijā un sabiedrības acīs zaudējis savu reputāciju, tiek izvirzīta prasība samazināt pieredzi pretendentiem uz vadītāja amatu, atteikties no konkrētas pieredzes vadītāja amatā, un ka līdztekus tiek virzīti absolūti absurdi grozījumi KNAB amatpersonu izdienas pensiju likumā, – tas pilnīgi izskatās pēc tā, ka šie grozījumi tiek radīti kādam konkrētam cilvēkam, kuru šajā amatā virzīs un apstiprinās.

Tāpēc mēs kategoriski iestājamies pret šādu principu: ja kaut ko nesaprotam, tiek svītrots, ja nespējam atrisināt problēmu, aizliedzam pavisam un kopumā.

Vēlreiz novēlu jums visiem iedziļināties tajā, kas pēc būtības notiek parlamentā, lai redzētu, cik tālu priekšlikumi ir virzīti kādu konkrētu interešu lobēšanai.

Pateicos par uzmanību.

Vadītājs. Paldies Sudrabas kundzei.

Tagad vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Edvīnam Šnorem.

E.Šnore (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie klausītāji! Vēlos atskatīties uz aizvadītās nedēļas un Saeimas šodienas sēdes būtiskākajiem lēmumiem.

Ar gandarījumu vēlos pavēstīt: kā jau daudzi būs dzirdējuši, šonedēļ Nacionālās apvienības valde izdarīja vienbalsīgu izvēli par Rīgas mēra amata kandidāta izvirzīšanu vēlēšanās. Tā būs mūsu frakcijas pārstāve Baiba Broka, kas jau ilgstoši sevi pierādījusi kā spēcīgu, profesionālu, mērķtiecīgu personību un domes deputāti. Jau iepriekšējās Rīgas domes vēlēšanās Baiba Broka apliecināja, ka ir reālākā alternatīva esošajai pilsētas vadībai.

Viens no pagājušās nedēļas būtiskākajiem notikumiem nenoliedzami bija nu jau par tradīciju kļuvušās ārlietu debates, kuru laikā deputātiem bija iespēja ne vien apspriest ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par 2017.gada prioritātēm, bet arī gan sabiedrībai, gan pārējiem deputātiem, ministriem un diplomātiem darīt zināmu savu redzējumu par ārpolitikas būtiskajām prioritātēm. Nacionālā apvienība uzskata, ka tas gan no struktūras, gan no nacionālo interešu integrēšanas viedokļa ir līdz šim kvalitatīvākais ārpolitikas ziņojums, un ir gandarīta, ka pēc mūsu neatlaidīgajiem ilggadējiem aicinājumiem pamatprincips, ka Eiropas Savienība ir nacionālu valstu savienība, beidzot ir nostiprināts ne vien ārlietu ministra aizvadītā gada retorikā, bet arī valsts ārpolitikas pamatdokumentā.

Pēdējā gada laikā piedzīvotie satricinājumi vainagojušies ar patiesu izpratni par to, ka nepieciešama ir tāda Eiropas Savienība, kas balstās uz nacionālu valstu kopienas vērtībām un tradīcijām, tāda kopiena, kurā būtiska loma ir nacionālo parlamentu lēmumiem. Nenoliedzama aktualitāte arī šodien mūsu dienaskārtībā būs drošības un aizsardzības jautājumi. Lai gan nekad neesam bijuši labāk pasargāti kā šobrīd, vienlaikus nekad arī neesam saskārušies ar tik nopietniem drošības izaicinājumiem. Nedrīkstam apstāties pie līdz šim sasniegtā, jo ir skaidrs, ka Latvijas drošība grūti iedomājama ārpus stabilas un tiesiskas starptautiskās kārtības. Bet mūsu kaimiņvalsts īstenotās kampaņas un starptautisko tiesību klajie pārkāpumi, konsekventa un mērķtiecīga darbība, iejaucoties un ietekmējot demokrātisku, suverēnu valstu vēlēšanas, izplatot dezinformāciju pa dažādiem tās ietekmes kanāliem, finansējot politiskās partijas, medijus un organizācijas ar mērķi graut sabiedrības uzticību Rietumvalstu demokrātijām, mūsu informācijas līdzekļiem un politiskajai elitei, – tas viss apdraud reģiona drošību.

Mums jāveic aktīvs darbs un jāturpina pārliecinoši argumentēt par nepieciešamību stiprināt mūsu kolektīvo transatlantisko drošību. Nedrīkst pieļaut ne mazāko atkāpi no līdz šim īstenotās mērķtiecīgās darbības, aktualizējot un uzturot starptautiskajā dienaskārtībā jautājumus, kas saistīti ar Krievijas piekoptajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem. Mēs nevaram gaidīt atbalstu vai kopīgu Eiropas Savienības vai pat NATO nostāju Latvijai tik principiālos, svarīgos jautājumos, ja Latvija neieņems principiālu nostāju šajos jautājumos un neapzināsies savus mērķus.

Tādu ārpolitiku, kurā ar pašcieņu un bez bailēm paužam savas intereses un vajadzības pasaulē, vēlamies mēs visi. Turpināsim kopīgiem spēkiem veidot to tieši tādu, kādu vēlamies redzēt sevi!

Par šodienas lēmumiem. Esam gandarīti, ka atbalstījām Latvijas pievienošanos tām valstīm, kas parakstījušas Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņu ierobežošanu, kurš paredz līdz 2030.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz pat 40 procentiem salīdzinājumā ar 1990.gadu. Parīzes vienošanās mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai un noturēt globālo sasilšanu būtiski zem diviem grādiem (pēc Celsija skalas) salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni, kā arī censties ierobežot temperatūras pieaugumu pusotra grāda robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes.

Starptautisko līgumu un vienošanos kontekstā vēlos noslēgumā pavēstīt, ka Saeimas Ārlietu komisija vakar, 1.februārī, atbalstīja likumprojektu, ar kuru paredzēts ratificēt Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses. CETA ir modernākais tirdzniecības nolīgums, par kuru Eiropas Savienība līdz šim ir vienojusies. Tas paredz nodrošināt tirgus pieeju gandrīz 99 tarifu līnijām, pieeju publiskajiem iepirkumiem provinču līmenī, īpašus noteikumus mazajiem un vidējiem komersantiem, pastiprinātas intelektuālā īpašuma tiesības, ģeogrāfisko norāžu aizsardzību, savstarpējās atbilstības novērtēšanas sertifikāta atzīšanu, un tajā ir noformulēti investīciju aizsardzības noteikumi.

Latvijas interesēs ir šī nolīguma noslēgšana. Līdz ar CETA pagaidu piemērošanu tiks atceltas muitas nodevas Latvijas eksporta precēm uz Kanādu. Tas ir vēsturisks līgums un svarīgs attīstības punkts gan Eiropas Savienībai, gan Kanādai, jo ar to mēs nosakām starptautisku standartu, kas būs jāievēro arī citiem.

Paldies.

Vadītājs. Paldies Edvīnam Šnorem.

Tagad pie mikrofona Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos jūs informēt par dažām šīsdienas aktualitātēm.

Viena no tām ir Imigrācijas likuma grozījumi, par kuriem jau Agešina kungs tā kā pieminēja. Es gribu tomēr atzīmēt vēl dažas lietas.

Pirmkārt, šos likuma grozījumus mēs pieņēmām ne jau tāpēc, ka mums tikai pašiem tā gribējās, bet šie grozījumi ir balstīti uz to, ka mums ir jāievēro divas Eiropas regulas par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem. Faktiski tie ir vērsti uz to, lai Latvija varētu piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus un darbiniekus, kuru trūkst konkrētās nozarēs. Un būtiskākais ir tas, ka Ministru kabinetam tiks uzdots... tiek uzdots sastādīt to profesiju sarakstu, kurās patiešām trūkst darbinieku, un šajās profesijās šie darbinieki varēs tikt piesaistīti ātrāk nekā citās, ar atvieglotākiem noteikumiem. Un darba devējs varēs maksāt šajās profesijās pazeminātu... minimālo algu, kas savukārt piesaistīs vispirms jau cilvēkus no Latvijas, un tikai tad, ja nevarēs attiecīgās darba vietas aizpildīt, varēs ņemt cilvēkus no ārzemēm.

Un, otrkārt, būtiski ir tas, ka šie grozījumi ir vērsti uz to, lai rosinātu ārvalstniekiem pie mums, Latvijā, dibināt tā saucamos starp-up jeb uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību, kas, teiksim tā, būs kaut kādi tehnoloģiju vai informācijas tehnoloģiju uzņēmumi, kur būs augsti kvalificēts darbaspēks. Un šādā gadījumā tāds cilvēks, kurš patiešām varēs pierādīt savas kvalifikācijas līmeni, arī varēs dabūt uzturēšanās atļauju uz trim gadiem. Savukārt tiem ārzemju uzņēmumiem, kas jau ir Latvijā, lai varētu piesaistīt sev darbiniekus, gan vajadzēs jau būt noteikta lieluma, noteikta apjoma, – ar 10 miljonu apgrozījumu vai ar vismaz 50 darbiniekiem –, un tikai tad tie varēs aicināt šeit citus. Šobrīd Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde prognozē, ka tādu cilvēku būs ne vairāk kā 50 gadā.

Otra lieta – KNAB likums. Pēc garām un ilgām diskusijām Saeima atbalstīja to, ka no KNAB likumā iekļautajiem priekšnieka amata kandidātu atlases kritērijiem tiks izņemta prasība par obligāto trīs gadu pieredzi vadošā amatā. Bet tas nenozīmē, ka tagad tur tiks ņemti darbā policijas leitnanti vai kārtībnieki. Jebkurā gadījumā šim cilvēkam ir jābūt kaut nelielai pieredzei kolektīva vadīšanā. Ar vārdiem “vadošu darbu” mēs līdzšinējā redakcijā sapratām, ka viņš ir vadījis kādu lielu iestādi. Diemžēl šādu resursu Latvijā nav pietiekami daudz, un KNAB šobrīd ir diezgan sensitīva iestāde, un daudzi cilvēki, kuriem jau ir labs un stabils darbs... nu, ir grūti viņiem saprast, kāpēc to pamest un iet uz darbavietu, kurai nemitīgi tiek pievērsta politiska uzmanība un kurā notiek visādi iekšējie konflikti.

Otrs jautājums – par KNAB vadītāja pensiju. Komisijai šis likumprojekts tika nodots, bet Sudrabas kundzes bažas es tomēr gribētu kliedēt, jo priekšlikumi būs un šis likums noteikti nepaliks līdzšinējā veidolā, tāpēc ka arī koalīcijas deputātiem tajā ir dažas nepieņemamas lietas. Tā ka viss būs kārtībā.

Nu, tas arī būtu galvenais, ko es gribēju jums pavēstīt.

Paldies.

Vadītājs. Paldies Kārlim Seržantam.

Un tagad runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Rihards Melgailis.

R.Melgailis (LRA).

Labdien, cienījamie klausītāji un skatītāji! Es varbūt sākšu mazlietiņ savādāk nekā iepriekšējie kolēģi – ar likumprojektu, kuru neizskatīja šodien Saeimas sēdē, proti, ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par autoceļiem””. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā debatēja par šo likumprojektu, bet tā būtība ir tāda, ka divus gadus atpakaļ Saeima pieņēma lēmumu un uzdeva Ministru kabinetam izstrādāt vispārīgos valsts autoceļu būvdarbu izpildes kvalitātes kritērijus, šādus noteikumus, un tagad Satiksmes ministrija ir ierosinājusi šo prasību no likuma izņemt. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nolēmām, ka šādu prasību nevar atbalstīt, un ar Satiksmes ministriju, nevalstiskajām organizācijām un profesionālajām organizācijām ir panākta vienošanās, ka tuvākajā laikā tiks sagatavots alternatīvs priekšlikums, jo šādiem vispārīgiem normatīviem būtu jābūt attiecināmiem ne tikai uz valsts ceļiem, bet arī uz pašvaldību ceļiem un komercceļiem.

Nākamais, par ko gribu runāt, turklāt ar tādu mazu ironiju, ir likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”. Otrajā lasījumā likumprojekts tika kopumā atbalstīts, bet interesantākais ir tas, ka tika iesniegti 100 priekšlikumi, par ko mūsu frakcijas vadītājs Mārtiņš Bondars ironiski slavēja Finanšu ministriju. Tātad likumprojekts nebija sagatavots pienācīgā kvalitātē.

Ļoti daudz šodien debatējām, kā jau šeit iepriekšējie runātāji teica, par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Arī frakcijas domas šajā jautājumā dalījās, jo pašvaldībām tiešām ir jābūt iespējai informēt savus iedzīvotājus par situāciju novadā, par lēmumiem, kurus tās pieņem, jādara iedzīvotājiem zināmi šie lēmumi, lai tos varētu izpildīt. Protams, situācija pašvaldībās ir ļoti dažāda – tā atšķiras pilsētās un laukos, kā arī tur, kur ir reģionālā prese, un tur, kur tās nav vai kur iedzīvotāji nevēlas to lasīt. Tad pašvaldība dažkārt ir vienīgā institūcija, kura patiešām informē iedzīvotājus. Un daudzas aptaujas ir parādījušas, ka iedzīvotāji vēlas šos pašvaldību izdevumus un gaida tos, un lasa. Bet šobrīd... Šodien pirmajā lasījumā pieņemtajos grozījumos tā arī netika skaidrs, ko tad pašvaldība īsti var un ko nevar. Aizliedzot izdot vai uzturēt šādus periodiskus preses izdevumus, jautājums netiek atrisināts. Un kas tad īsti ir aizliegts šajos priekšlikumos un kas nav? Bet tas nozīmē, ka par pašvaldību izdevumiem tiešām būtu jādod skaidrojums. Protams, mēs piekrītam, ka nedrīkst šādos izdevumos būt reklāma, ka tur nevajadzētu drukāt televīzijas programmas vai laika prognozes. Bet to, kas ir vajadzīgs iedzīvotājiem, būtu jāļauj pašvaldībām dot saviem iedzīvotājiem. Ļoti ceram, ka tajā laikā, kas ir dots priekšlikumu sagatavošanai, tātad gandrīz četros vai pat vairāk nekā četros mēnešos, mēs varēsim sagatavot pienācīgus priekšlikumus, lai šo jautājumu vienreiz atrisinātu.

Nākamais likumprojekts, kuru gribu pieminēt, bet par kuru gan netika debatēts, ir “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Šajā likumprojektā ir paredzēta administratīvā atbildība par Valsts kasei laikā neiesniegtiem vai kļūdaini iesniegtiem pārskatiem. Par to valsts amatpersonas jeb atbildīgās institūciju personas var sodīt ar brīdinājumu vai naudas sodu. Bet šobrīd spēkā ir Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, kur šie noteikumi paredzēti un tie sodi arī ir. Interesantākais šajā likumprojektā ir tieši anotācija, kurā teikts, ka šie grozījumi ir balstīti uz statistikas analīzi. Un kāda tad ir šī statistika? 2015.gadā brīdinājumus ir saņēmuši triju pašvaldību vadītāji un 2016.gadā – viens. Nu tātad tie ir milzīgi pārkāpumi, kuri ir sodāmi. Un tālāk anotācijā sacīts, ka šādi pārkāpumi var atstāt graujošu ietekmi uz Valsts kases iespēju sagatavot atskaiti Valsts kontrolei. Jāpadomā būtu, vai šajā anotācijā minētie fakti atbilst tai bīstamībai, kā tur ir rakstīts.

Plašas debates bija arī par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Mūsu frakcijas deputātes Ingas Bites priekšlikums bērnus līdz triju gadu vecumam neievietot institūcijās netika atbalstīts, lai gan ļoti daudzi runātāji teica: pēc būtības – jā, bet šobrīd to nevar atbalstīt. Acīmredzot uz nākamo lasījumu gatavosim priekšlikumus par kādu pieņemamu pārejas periodu, jo tiešām šāda vecuma bērniem pēc iespējas jāmēģina atrast audžuģimenes vai aizbildņus, varbūt sākumā viņus ievietot kādā krīzes centrā, kamēr pašvaldība atrod ģimeni, kur viņiem būtu labvēlīgāka vide augšanai un attīstībai.

Tie bija galvenie likumprojekti, par kuriem šobrīd gribēju runāt. Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas pārstāvim.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāts Atis Lejiņš.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Jā, paldies.

Cienījamie klausītāji! Es neatkārtošu to, ko jau iepriekšējie pateikuši. Jau gana daudz ir pateikts par šodienas sēdi.

Es gribu pievērsties vienam līgumam, ko vakar – vakar! – Ārlietu komisija pieņēma gandrīz vienbalsīgi, proti, jau pieminētajam CETA, tas ir, Kanādas un Eiropas Savienības visaptverošajam ekonomikas un tirdzniecības līgumam. Es gribu pakavēties pie dažiem ļoti interesantiem punktiem šajā līgumā. Saeima to pagājušajā ceturtdienā nodeva Ārlietu komisijai. Ārlietu komisija, kā jau es teicu, šo līgumu atbalstīja, un nākamceturtdien mēs balsosim. Mēs, cerams, ratificēsim šo līgumu, un tas ir jādara visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Sāku domāt: tas acīmredzot būs jādara arī Lielbritānijai, lai gan tā ir ceļā uz izstāšanos no Eiropas Savienības.

Kas ir interesanti?

Interesants ir tas, ka šis ir vismodernākais līgums. Tiek atceltas barjeras, tarifi ne tikai precēm, bet arī pakalpojumiem. Un te ir vēl kas interesantāks: Kanāda ir federāla valsts, un tur ir parlaments katrā provincē, un pakalpojumus mēs varēsim piedāvāt... mēs varēsim piedalīties publiskos iepirkumu konkursos federālā līmenī, provinču līmenī un pat pašvaldību līmenī. Un tas, es domāju, ir ļoti liels piedāvājums, iespējas, varbūt arī izaicinājums mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Atgādināšu, ka Kanādā dzīvo 36 miljoni iedzīvotāju ar ļoti lielu pirktspēju, un tur ir arī ne tikai tie 20 tūkstoši latviešu ar saviem pēcnācējiem, bet tikpat daudz igauņu, poļu tur ir ļoti daudz un, man liekas, kāds miljons vai pat divi miljoni ukraiņu.

Lai konkretizētu šā līguma priekšrocības, varam minēt šādu piemēru. Ja mēs tagad pārdodam šprotes (nu, paņemsim kaut ko ļoti vienkāršu – šprotes!) uz Kanādu un ja atceļ deviņu procentu muitu, tas nozīmē, ka visi vārti ir vaļā un mums nemaz nav jāuztraucas par šprotu pārdošanu Krievijai.

Bet mums ir arī atrunas. Piemēram, Eiropas Savienība neatvērs – tas ir, mēs arī neatvērsim! – tirgu vistas un tītara gaļai, tāpat olām un olu produktiem, būs kvotas gaļai. Un tāpat būs noteikta septiņu gadu pārejas kvota kviešiem. Tā ka tur mūsu lauksaimnieki ir pasargāti.

Es gribu vēl pateikt, ka Latvijai atsevišķi ir savas atrunas, proti, Latvija kanādiešiem nepārdos lauksaimniecības zemi, nesniegs pakalpojumus veterinārajā jomā, apsardzes jomā un farmācijas jomā, juridisko pakalpojumu jomā un plašsaziņas līdzekļu jomā. Tā kā līgumā mums ir arī savas atrunas, mēs ļoti, ļoti atbalstām šo līgumu.

Es gribu pateikt, kāpēc šis līgums ir vismodernākais: strīdu izšķiršanai tajā ir paredzēts kaut kas pilnīgi jauns. Un tas ir – Briselē būs tiesa 15 tiesnešu sastāvā: pieci nāks no Kanādas, pieci – no Eiropas Savienības un pieci – no trešās puses. Pašreizējais investīciju aizsardzības līgums ar Kanādu, kā arī ar visām citām valstīm mums ir diezgan neizdevīgs, jo tur var būt advokāti, kas ir strādājuši vienas vai otras korporācijas labā, tāpēc mums būtu grūti aizstāvēties. Bet tagad būs tāda tiesa, kas patiešām mūsu interesēm kalpos.

Gribu nobeigt ar to, ka Kanāda mums ir svarīga, svarīgs ir Eiropas Savienības un Kanādas transatlantiskais līgums, jo pie mums tagad brauks Kanādas karavīri, mēs stiprinām mūsu saites ar Ziemeļameriku, ar kanādiešiem, viņi mūs sargās, palīdzēs mūs sargāt, un mēs ceram, ka būsim pirmā valsts Eiropas Savienībā, kas šo līgumu ratificēs. Un kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka tas mums dos ļoti lielu publicitāti Kanādā, jo mēs būsim pirmā valsts, kas to izdarīs. Tā mēs varam arī rast sev priekšrocības un labvēlību Kanādas iedzīvotāju vidū.

Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies deputātam Atim Lejiņam.

Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena! Uz sadzirdēšanos!