Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un ir laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajai šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mans uzdevums ir pievērst jūsu uzmanību tiem jautājumiem, ar kuriem mūsu frakcija un arī pārējie kolēģi ir devuši man tiesības un pienākumus šeit, parlamentā, strādāt. Un tie ir jautājumi, kas saistīti ar pensiju lietām. Šodien parlaments skatīja grozījumus likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”. Es vēlos jums teikt, ka ļoti nopietnas diskusijas ir sākušās arī par pensiju otro līmeni, tas ir, par fondētajām pensijām, un, protams, arī par likumprojektu saistībā ar valsts pensijām.

Par fondētajām pensijām mēs, vairāki deputāti, komisijā diskutēsim ar zinātniekiem un rītdien uzklausīsim viņu pētījumus. Par pensiju jautājumiem mēs gatavojamies kopsēdei ar Publisko izdevumu un revīzijas komisiju. Bet komisija jautājumā par pirmā līmeņa pensijām, tātad attiecībā uz likumu “Par valsts pensijām”, ir izstrādājusi likumprojektu jautājumos par indeksācijas palielinājumu tiem senioriem, kuriem ir liels darba stāžs, tātad 30 un vairāk gadu darba stāžs, 40 un vairāk gadu darba stāžs, un es ļoti ticu, ka mēs to varēsim panākt jau 2018.gadā, gluži tāpat kā piemaksu par darba stāžu tiem senioriem, kuri ir pensionējušies līdz 1995.gada 31.decembrim. Bet, lūk, mums nemaz tik vienkārši tas nav izdarāms. Ja Labklājības ministrija, Sociālo un darba lietu komisija to ir atbalstījusi pilnībā un mēs to darām kopā ar Labklājības ministriju, tad pašreiz, uz šodienu, Finanšu ministrija vēl ir ļoti atturīga un šos jautājumus negrib atbalstīt. Bet es ceru, ka mēs ar šiem šķēršļiem, vai precīzāk – ar sadarbību, galā tiksim.

Sociālo un darba lietu komisija tikko ir uzsākusi darbu pie ļoti nopietna un liela grozījuma Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Ņemot vērā, ka ļoti daudzi cilvēki mūs ir uzrunājuši jautājumā par Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, esam centušies gan pagājušā gada, gan šī gada budžetā iestrādāt vairākas labas lietas, kā arī finansējumu, bet diemžēl mums neiet tik labi, kā gribētos, arī ar slimu cilvēku izvērtēšanu, lai tur nebūtu ilgi jāgaida rindās un tas tiktu straujāk izdarīts. Ir mainījusies Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vadība, kuru mēs arī uzklausīsim komisijā. Vienlaikus manis iepriekš minētajā likumā būs jautājums arī par tehnisko palīglīdzekļu vai kompensatoro ierīču ātrāku saņemšanu. Tātad komisija dosies izbraukuma sēdē gan uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, gan arī uz Tehnisko palīglīdzekļu centru.

Viens no centrālajiem jautājumiem šonedēļ ir Valsts kontroles ziņojums par pensiju sistēmas ilgtspēju, tai skaitā par izdienas pensijām. Un, lūk, pašreiz Sociālo un darba lietu komisijā ir vairāku likumu grozījumi vai arī jaunu izdienas pensiju likumu projekti, kas saistīti ar pedagogu, ar pašvaldību policistu un ar probācijas dienesta darbinieku pensijām. Arī šajos jautājumos mēs ļoti nopietni strādājam. Diemžēl vēl neesam saņēmuši atbildes no visām pašvaldībām. Ļoti gaidām, ka pašvaldības atsauksies, jo aizsūtījām vēstules uz visām 119 pašvaldībām. Varu saprast pašvaldības, jo tās pašreiz ir ļoti aizņemtas, gatavojas vēlēšanām. Diemžēl, lai šo jautājumu risinātu tālāk, atbildes raksti mums ir nepieciešami.

Un vēl pēdējā lieta. Tie ir grozījumi Ārstniecības likumā, un runa ir par 53.¹ pantu – jautājumu par pagarināto normālo darba laiku. Komisija sadarbībā ar Saeimas priekšsēdētāju un arodorganizāciju jau trīs reizes ir skatījusi šo jautājumu, un aizvakar darba grupa beidza darbu, tā ir sagatavojusi likumprojektu, un es ļoti ticu, ka ar 1.jūliju mēs varēsim šo likumu normas grozīt, atļaujot un panākot, ka ārstniecības personām mēs pakāpeniski samazinām šo pagarināto normālo darba laiku, nosakām konkrēti, kā darīt ar tām darba stundām, kuras nebūs vairs kā pagarinātais normālais darba laiks. Līdz ar to 2017.gadā laikā no 1.jūlija līdz gada beigām būs nepieciešami 2,9 miljoni eiro. Es uzskatu, ka šis nu būtu tas gadījums, kad valdībai vajadzētu lemt šādu naudu izdalīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Cienījamie radioklausītāji, darba mums ir pietiekami daudz. Es saku paldies tiem, kuri mums raksta vēstules, arī e-pasta vēstules, kā arī zvana mums pa tālruni un atbalsta tos jautājumus, ar kuriem mēs pašreiz nodarbojamies.

Un, noslēdzot savu ziņojumu, es gribu visiem vēlēt labu, jauku un veiksmīgu nedēļas nogali kopā ar saviem mīļajiem! Lai jums veicas!

Vadītāja. Paldies deputātei Aijai Barčai.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika skatīti vairāki būtiski jautājumi, un dažiem no tiem vēlos pievērst īpašu uzmanību.

Galīgajā lasījumā atbalstījām grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas līdz 2020.gadam paredz iesaldēt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Nekustamā īpašuma nodokļa jautājums šobrīd ir ārkārtīgi sāpīgs un aktuāls jautājums daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Tāpēc mums ir jārod pieņemams un sabalansēts risinājums, kas gan ļautu iedzīvotājiem maksāt taisnīgu un samaksājamu nekustamā īpašuma nodokli (nedrīkst rasties situācija, kurā tiek veicināts nodokļa parāda pieaugums), gan arī vienlaikus neradītu pārlieku milzīgu iztrūkumu pašvaldību budžetos.

Nacionālā apvienība ir virzījusi jaunu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību – triju komponenšu modeli –, kurā vienīgais vai dzimtas mājoklis jāatbrīvo no nodokļa līdz noteiktam kvadrātmetru skaitam vai īpašuma vērtībai un kurā īpašuma kadastrālajai vērtībai būs ievērojami mazāka nozīme.

Ceram, ka mūsu priekšlikums gūs atbalstu un nekustamā īpašuma nodokļu jomu izdosies sakārtot pieņemamā un – kas svarīgi! – iedzīvotājiem draudzīgā veidā.

Tāpat šodien Saeima balsoja par likumu, kuru Valsts prezidents Saeimai atdeva otrreizējai caurlūkošanai un ar kuru paredzēts regulēt lauksaimniecības zemes iegādi. Likums tiek atkārtoti pārskatīts, balstoties uz Eiropas Komisijas iebildumiem pret iepriekš likumā iekļautajām latviešu valodas zināšanu prasībām, ar kurām aizstājām iepriekš noteiktās lauksaimnieciskās izglītības prasības zemes pircējiem. Nacionālā apvienība uzstāj uz nepieciešamību noteikt, ka ārvalstniekiem, potenciālajiem Latvijas lauksaimniecības zemes pircējiem, ir jāprot valsts valoda. Potenciālajam zemes pircējam ir jāspēj sarunāties valsts valodā, un minimālu valsts valodas zināšanu prasība ir absolūti pamatota. Diemžēl esam saskārušies ar situācijām, kad ārvalstniekiem piederošās lauku saimniecībās tiek pārkāptas dažādas likumā noteiktās prasības tā vienkāršā iemesla dēļ, ka zemes īpašnieki nespēj komunicēt ar valsts dienestiem un nespēj iepazīties ar spēkā esošo likumdošanu. Šādu iniciatīvu izvirzījām jau pirms vairāk nekā trim gadiem, un tolaik tā neguva Saeimas deputātu atbalstu. Esam gandarīti, ka pēc likuma otrreizējas caurlūkošanas šī prasība šodien ir atkārtoti guvusi atbalstu Saeimā un juridiski nostiprināta mūsu likumā.

Ar mērķi pilnveidot mūsu Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrotajiem ārkārtas situācijās un miera laikā šodien galīgajā lasījumā atbalstījām grozījumus Nacionālo bruņoto spēku likumā, kas paredz pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrotajiem, tostarp ārkārtas situācijās un miera laikā.

Ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju, apstākļus, kad Krievija izvērš mērķtiecīgas agresīvas aktivitātes, tā mēģinot destabilizēt Eiropu, Latvijai ir īpaši svarīgi stiprināt sadarbību ar NATO un Eiropas Savienību, lai garantētu Latvijas robežu neaizskaramību un valsts drošību. Saskaņā ar NATO izstrādāto Gatavības rīcības plānu un Varšavas samitā pieņemtajiem lēmumiem NATO dalībvalstu bruņotie spēki tiks izvietoti Baltijas jūras reģionā un Latvijā. Šiem spēkiem paredzēto uzdevumu veikšanai nepieciešams... jābūt juridiski skaidram šo spēku juridiskajam statusam un tiesībām Latvijā.

Un nobeigumā – vērtējām arī grozījumus Autortiesību likumā. Šie grozījumi saistīti ar jauno likumprojektu “Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums”, ar kuru tiek pārņemta Eiropas Savienības direktīva, kuras mērķis ir nodrošināt tiesisko ietvaru kolektīvā pārvaldījuma organizāciju efektīvai un caurskatāmai darbībai, kā arī uzlabot mūzikas darbu pārrobežu licencēšanu. Ar šiem grozījumiem radīsim tiesiskos priekšnoteikumus autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma veikšanai.

Tas arī ir viss šonedēļ. Uz tikšanos jaunnedēļ!

Lai jums patīkama nedēļas nogale! Visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Tagad vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien vēlos jums paust frakcijas SASKAŅA viedokli par diviem jautājumiem.

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, ar kuru kadastrālās vērtības tiks iesaldētas uz diviem gadiem. Proti, šogad spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze kadastrālo vērtību aprēķinam piemērojama arī 2018. un 2019.gadā, tāpēc kadastrālās vērtības un attiecīgi arī nekustamā īpašuma nodoklis pamatā nepieaugs. Vienlaikus likumā paredzētas arī vairākas atrunas un atkāpes no šīs kārtības, atsevišķu kadastrālo vērtību zonām un ēku tipiem nākamajos gados tomēr paredzot kadastrālās vērtības pieaugumu. Par šīm atkāpēm un atrunām būs jālemj Ministru kabinetam, jo Ministru kabinets šodien saņēma diezgan plašu deleģējumu no Saeimas, kam frakcija SASKAŅA nepiekrīt. Es domāju, ka Saeimai visi jautājumi jārisina patstāvīgi – arī šis jautājums.

Un otrs jautājums. Pēc būtības tā ir vēl viena laba ziņa: maksa par zemes nomu zem daudzdzīvokļu mājām būs divreiz zemāka. Tuvākajās divās nedēļās Saeimai trešajā lasījumā jāizskata SASKAŅAS deputātu Andreja Elksniņa un Jāņa Tutina piedāvātie grozījumi – samazināt maksimāli pieļaujamo nomas maksu no sešiem procentiem uz trim procentiem. Atbildīgajā komisijā šie priekšlikumi vakar tika atbalstīti, un tuvākajā laikā Saeimai būs jānobalso par šīm labvēlīgajām normām, par kurām mēs vēl atgādināsim visiem kolēģiem. Katrā gadījumā mēs esam iekustinājuši problēmas risināšanu ar konkrētiem darbiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika skatīti vairāki svarīgi jautājumi. Taču vēlos vērst uzmanību uz vienu jautājumu, kas skar nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Proti, kadastrālās vērtības tika iesaldētas līdz 2020.gadam. Bet kas varbūt bija ne pārāk patīkama ziņa, proti, šogad šajā metodikā tā saucamās kultūrvēsturiskās zemes statusam tika noņemts koeficients ar samazinātu vērtību. Proti, ja iepriekš kultūrvēsturiskām zemēm bija par 40 procentiem mazāka vērtība un līdz ar to maksājums bija mazāks, tad, mainoties šai metodikai, šogad veselai virknei iedzīvotāju (pārsvarā tie ir Rīgas centra iedzīvotāji, Mežaparka iedzīvotāji, Ķīpsalas iedzīvotāji, tāpat cilvēki, kuri dzīvo ārpus Rīgas, piemēram, Jūrmalā un citur Latvijā) bija ļoti nepatīkams pārsteigums, ka faktiski sanāca maksāt par 40 procentiem vairāk.

Tas, kas šodien tika nolemts (arī pēc mana un Nacionālās apvienības, un Zaļo un Zemnieku savienības kolēģu priekšlikuma), – ka mēs ejam atpakaļ uz to koeficientu, proti, uz to atlaidi, kas bija iepriekš. Un tātad no nākamā gada 1.janvāra par šiem īpašumiem būs jāmaksā tikpat, cik sanāca maksāt 2016.gadā. Tātad ir sperts solītis pareizajā virzienā.

Atgādināšu radioklausītājiem, ka tagad valdība ir apņēmusies līdz 2019.gada vidum pilnībā pārstrādāt kadastrālo vērtību un nekustamā īpašuma nodokļa samaksas politiku. Tātad tā tiks pilnībā pārstrādāta un, visticamāk, no 2020.gada tā varētu stāties spēkā, bet līdz tam brīdim, proti, tikmēr, kamēr tiks veidota šī jaunā politika, šīm kultūrvēsturiskajām zemēm būs samazināta vērtība un arī samazināts nodoklis. Solītis pareizajā virzienā!

Tas man šodien viss. Paldies par uzmanību. Skaistas un saulainas jums brīvdienas!

Vadītāja. Paldies deputātam Vilnim Ķirsim.

Tagad runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Rihards Melgailis. Lūdzu!

R.Melgailis (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pacentīšos jums īsi izklāstīt Latvijas Reģionu apvienības frakcijas viedokli par atsevišķiem Saeimas šodienas sēdē izskatītiem likumprojektiem, kuri, mūsuprāt, šobrīd bija paši svarīgākie un nozīmīgākie.

Sākšu ar likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, kuru Saeima šodien steidzamības kārtā pieņēma galīgajā lasījumā. Kadastrālās vērtības nu ir iesaldētas uz diviem gadiem, bet kopumā tas problēmu neatrisina, tikai dod laiku Ministru kabinetam strādāt pie visiem pieņemamākas kadastrālo vērtību noteikšanas metodikas un ar to saistītā nekustamā īpašuma nodokļa lieluma noteikšanas. Šajā laikā likums uzliek pienākumu arī pašvaldībām un īpašniekiem – sakārtot īpašumus tā, lai visi dati par tiem būtu pieejami, nosakot kadastrālo vērtību. Noteikts arī, ka turpmāk Ministru kabinets reizi četros gados, nevis divos, kā tas bija līdz šim, noteiks kadastrālo vērtību bāzi, kuru ņem vērā, nosakot nekustamā īpašuma nodokli. Ļoti gribētos, lai šis likums veicinātu nekustamā īpašuma nodokļa sakārtošanu tā, lai nodoklis būtu samērīgs, objektīvs un samaksājams.

Gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, gan Saeimas sēdēs ļoti ilgi mēs esam debatējuši par grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Un šodien notika likuma “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” otrreizējā caurlūkošana pēc tam, kad Valsts prezidents šo likumu bija atgriezis atpakaļ Saeimai. Sākotnējais šo likuma grozījumu mērķis bija pēc iespējas ierobežot lauksaimniecības zemes nonākšanu ārzemnieku īpašumā. Vai šo mērķi izdosies panākt? To rādīs laiks. Līdz šim lielākais šķērslis dažkārt bija prasība par lauksaimniecības izglītību, kuru tomēr varēja apiet. Piemēram, vīram šādas izglītības nav, bet sieva, kurai ir šāda izglītība, bet kura strādā, piemēram, skolā par skolotāju un šo iegādāto zemi neapstrādās, nopirkt šo zemi varēja.

Tagad lielākie strīdi notika par valsts valodas zināšanām pretendentiem. Un jāteic, ka šodien pieņemtie noteikumi par valsts valodas prasmes “B” līmeņa 2.pakāpi, par šīm augstajām prasībām, mūsu izpratnē, nav samērīgi. Latvijas Reģionu apvienība ir par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un par tās vēl plašāku pielietošanu visās dzīves jomās, bet tad prasībām arī jābūt konsekventām. Valsts valodas zināšanas netiek prasītas, ja tiek nopirkts, piemēram, liels metalurģijas uzņēmums vai gāzes krātuve.

Šis likums dod arī iespēju īpašniekiem sakārtot iepriekšējos darījumus, kas nav ierakstīti zemesgrāmatā vai reģistrēti pašvaldībā, jo pēc 2018.gada 1.janvāra jau būs spēkā nosacījumi, kurus šodien apstiprināja. Un, ja darījumi būs iepriekš notikuši un nebūs reģistrēti, tad tie būs jāpārformē jau pēc jaunajiem, šodien spēkā esošajiem noteikumiem.

No Saeimas tribīnes izskanēja vēl arī doma, ka varētu varbūt mazāk ierobežot potenciālos zemes pircējus ar dažādiem nosacījumiem, bet vairāk palīdzēt vietējiem Latvijas zemniekiem iegādāties zemi. Man bija iespēja divus gadus pašvaldībā vadīt šādu komisiju, kura izskatīja zemes pirkuma darījumus, un varu teikt, ka bija laiks, kad mūsu zemniekiem bija, ja nemaldos, caur “Altum”, iespēja saņemt ar atvieglotiem nosacījumiem zemes pirkšanas kredītlīniju. Un vietējie zemnieki to arī labi izmantoja. Tas bija labs pasākums, un tādu vajadzētu atkārtot.

Par likumprojektu “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā”, kas šodien tika izskatīts pirmajā lasījumā un atzīts par steidzamu. Latvijas Republika 2016.gada 25.jūlijā ir saņēmusi Eiropas Komisijas formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā, kurā norādīts, ka Latvija nav izpildījusi visus pienākumus, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par ēku energoefektivitāti. Vai iepriekš pieņemtais likums bija brāķis? Noteikti nē, jo gribējām, lai būtu labāk mūsu iedzīvotājiem, ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī, mūsu daudzo veco ēku pašreizējo stāvokli un iedzīvotāju maksātspēju. Bet tagad šis dokuments jāpārstrādā, un tāpēc būs daudz jāpapūlas gan Ekonomikas ministrijai, gan nozares speciālistiem, gan deputātiem.

Viena laba lieta, ko jau šobrīd var atzīmēt, ir tā, ka mēs sākam latviskot likuma tekstu. Turpmāk likumā būs vārds “atjaunot”, nevis “renovēt”, vārds “pārbūvēt”, nevis “rekonstruēt”.

Šodien tas būs viss. Paldies, ja klausījāties, un saulainas pavasara dienas!

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Melgailim.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas “No sirds Latvijai” deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien jūsu uzmanību vēlos pievērst diviem likumprojektiem, kuri varbūt vairāk ir raisījuši diskusijas gan Saeimā, gan arī ārpus tās.

Pirmais, protams, ir jau kolēģu pieminētais likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”. Pēc būtības visiem ir skaidrs, ka tagad uz diviem gadiem tiek iesaldēta kadastrālā vērtība, lai izstrādātu jaunu kadastrālās vērtības noteikšanas metodiku. Es vēlos pievērst jūsu uzmanību jeb, pareizāk sakot, brīdināt, lai uzmanīgi visi kopā sekotu līdzi tam, ko darīs Ministru kabinets, jo atbalstītajā likumprojektā tomēr ir viena norma, tas ir, pārejas noteikumu 38.punkts, kurā Ministru kabinetam ir dota samērā plaša (es pat gribētu teikt – gandrīz neierobežota!) kompetence noteikt izņēmumus, proti, mainīt kadastrālo vērtību daudzām lietām. Šis formulējums ir tāds, ka tas var attiekties gan uz atsevišķām zonām, gan uz atsevišķiem ēku tipiem, gan uz jaunām ēkām. Un uzmanība tam jāpievērš tāpēc, ka Ministru kabinetam ir tendence, protams, budžetā ieņēmumus palielināt, nerēķinoties ar iedzīvotāju maksātspēju. Kā jūs visi atceraties, arī pagājušajā gadā pēc Tieslietu ministrijas ierosinājuma tika iesaldēta, apturēta kadastrālās vērtības celšana, taču tieši pagājušajā gadā tieši tajā pašā laika posmā tomēr daudziem cilvēkiem nodoklis palielinājās... es atvainojos, īpašumiem kadastrālā vērtība palielinājās, un līdz ar to arī nodoklis palielinājās par veseliem 40 procentiem. Tas bija pie tā nosacījuma, ka likums paredzēja iesaldēt kadastrālo vērtību. Tātad nedrīkstētu notikt tā, ka pilnīgi bez argumentācijas tiek mainīta šī kadastrālā vērtība un ka šī maiņa tiek vērsta uz palielināšanu...

Par šiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā izdarītajiem grozījumiem var teikt kā tajā senajā dziesmā – stāsts “nav par krekliem, bet par sirdsapziņām”. Proti, šī kadastrālā vērtība... nav runa par pašu kadastrālo vērtību. Tieslietu ministrija, zinot šo problēmu, varēja jau pagājušajā gadā izstrādāt jaunu metodiku, tam nav vajadzīgi divi gadi. Bet īstenībā ir runa par nekustamā īpašuma nodokli.

Liekas dīvaini, ja šodien, kad visi kolēģi saprot, ka kadastrālā vērtība, kas ietekmē šo nodokli, šobrīd ir nekorekta vai ka nodokļa aprēķināšanas metodika ir nekorekta, no tribīnes VIENOTĪBAS deputāts saka: “Valdība divus gadus gatavos jaunu nekustamā īpašuma nodokļa noteikšanas kārtību, un divus gadus gaidiet, kad būs!” Tajā pašā reizē šis runātājs no tribīnes pasaka, ka jau šobrīd ir daudzi cilvēki, kas nav spējīgi samaksāt šo nodokli. Gaidiet divus gadus, nespējot samaksāt nodokli!

Tāpēc mūsu partija “No sirds Latvijai” ir ierosinājusi parakstu vākšanu zem konkrēta likumprojekta, kas ir Centrālās vēlēšanu komisijas reģistrēts likumprojekts un kas paredz to, ka vienīgajam mājoklim nekustamā īpašuma nodoklis vispār nedrīkst tikt noteikts. Lūk, tas ir reāls risinājums, nevis: “Gaidiet, kad kaut ko mēs izmainīsim!”

Otrs likumprojekts. Šodien es vēlos tikai nedaudz pievērst tam jūsu uzmanību, jo varbūt visiem lasīšanai tas būs pieejams nākamceturtdien, kad tiks nodots komisijām. Proti, Saeimas Juridiskā komisija šonedēļ akceptēja darba grupas izstrādāto projektu grozījumam Saeimas kārtības rullī, un būtībā arī šis grozījums tapa pēc frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikuma attiecībā uz vienu ar Saeimas darbu saistītu jautājumu. Proti, ir runa pat to, kā ministri atbild uz deputātu jautājumiem. Radioklausītāji varbūt nezina, ka pulksten 17.00 ceturtdienās šāda atbilžu sniegšana notiek, bet tie, kas tur ir bijuši klāt un ir dzirdējuši, kā šī atbilžu sniegšana notiek, saprot, ka tās ir pingponga spēlītes, kurās vieni uzdod jautājumu, bet otri tēlo, ka atbild, saprotot, ka atbilde varbūt pilnībā nav par jautājumu. Un jautātāji pat nedrīkst neko precizēt, jo papildjautājumu uzdošanai paredzētais laiks ir pagājis! Tāpēc mēs ierosinājām, lai ministru atbilžu sniegšana, kas, korekti runājot, juridiski runājot, ir metode parlamentārās kontroles īstenošanai pār ministru darbu, notiktu Saeimas sēžu gaitā, lai visi Latvijas iedzīvotāji varētu sekot līdzi, kā uz iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem ministri 10 minūtēs sniedz skaidru, izvērstu atbildi.

Es ļoti ceru, ka šis grozījums, ko darba grupa ir akceptējusi un Juridiskā komisija ar balsu vairākumu ir pieņēmusi, tiks atbalstīts arī Saeimas sēdē. Protams, ministri un valdības partijas ļoti negrib to, jo ministriem bieži vien nav, ko teikt. Taču es ceru, ka likums tiks pieņemts un mēs panāksim to, ka likums kalpos Latvijas iedzīvotājiem, nevis konkrētai partijai, kura ir pie varas.

Ar to es arī gribu beigt šo viedokļa paušanu un novēlēt jums patīkamus pavasara darbus, jauku laiku un visiem patīkamus mājas apstākļus! Lai jums veicas!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!