Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža ir noslēgusies Saeimas sēde, un par sēdes darba kārtības jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

Raidījumā “Frakciju viedokļi” šodien pirmais runās frakcijas “No sirds Latvijai” deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Skatoties uz šīsdienas sēdes darba kārtību, liekas, ka tajā iekļautie jautājumi ir tādi nebūtiski, diskusijas neizraisoši, taču īstenībā visas nedēļas ritumā deputātiem bija pietiekami daudz darba.

Es jūsu uzmanību vērsīšu uz trim jautājumiem, par kuriem īpaši diskutējām partijā “No sirds Latvijai” un paudām savu viedokli.

Visi trīs jautājumi ir saistīti ar valdības rīcību. Viens no tiem ir ilgstoši risinātais, bet neatrisinātais jautājums par obligātā iepirkuma komponenti elektroenerģijas cenā, kuru mēs kā patērētāji maksājam. Trešdaļa aiziet tiem uzņēmējiem, kuriem ir paredzēts šis sava veida valsts atbalsts no mūsu maciņiem. Jautājums ilgstoši netiek risināts Ekonomikas ministrijā! Tās darbības, kuras žurnālisti izvirzīja kā aktuālas, kurām vajadzētu pievērst uzmanību, tikai mazlietiņ, tā teikt, sakustināja, lai dažus darbiniekus varētu sodīt vai atbrīvot no darba (daži paši aiziet no darba), taču īstenībā jautājums par obligātā iepirkuma komponenti tā arī netiek risināts. Šis jautājums... šī summa, kas cilvēkiem jāmaksā no savas kabatas... Tas, ko valsts ir apsolījusi uzņēmējiem, lai viņi varētu darboties... Ja valsts kaut ko ir solījusi, tad šim atbalstam vajadzētu būt arī no valsts budžeta. Un jautājums par to, vai valstij vispār šis atbalsts būtu jāsniedz tiem cilvēkiem, kuri zināmu finansējumu jau ir saņēmuši no Eiropas līdzekļiem.

Otrs jautājums, kas pēdējā nedēļā īpaši aktualizējās, arī ir saistīts ar šīs pašas ministrijas darbu. Tas jautājums ir saistīts ar mobilo sakaru operatoru apvienošanos. Citiem vārdiem sakot, tas ir jautājums par Lattelecom un “Latvijas Mobilā Telefona” apvienošanu.

Mēs saprotam ārvalstu investora TELIA vēlmi, lai tie būtu apvienoti un varētu iegūt valdošo jeb noteicošo lomu vismaz vienā operatorā. Taču zinām arī to, ko nozīmē konkurence. Šobrīd, kad Latvijā ir pietiekami laba konkurence šajā jomā, Latvijas iedzīvotājiem tarifi par mobilo sakaru pakalpojumiem ir saprātīgi. Ja kāds iegūst īpašu kontroli (protams, katrs uzņēmums labprāt to gribētu), tad, protams, viņš var sākt regulēt jeb, citiem vārdiem sakot, celt tarifus un iegūt vēl krietnāku peļņu. Ja mēs paskatāmies šobrīd uz šo uzņēmumu peļņu, kas ir rēķināma miljonos, tad redzam, ka gan investors ir atpelnījis savus ieguldījumus, gan arī šiem uzņēmumiem šobrīd savā darbībā nav nekādu īpašu grūtību. Tāpēc mūsu partija aicina valdību saglabāt savu stingro pozīciju, aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju intereses šajā jomā, lai kāds uzņēmums nevēlētos spiest Latvijas pusi vai nu apvienot... atļaut šo apvienošanos, vai arī veicināt monopola darbību.

Un visbeidzot – trešais jautājums. Tas ir jautājums, kas saistīts ar valdības rīcību un mūsu parlamenta nākamās un aiznākamās nedēļas darbību; tas ir saistīts ar budžeta projektu. Un, konkrēti, tas ir viens šaurs jautājums, proti, tas ir jautājums par budžetā paredzēto finansējumu augstskolām.

Kā mēs zinām, finansējums ne vienmēr tiek izpildīts. Dīvaini, protams, skan Izglītības un zinātnes ministrijas teiktais, ka ministrija diemžēl budžeta veidošanas laikā nevar neierobežotā apmērā nodrošināt ministrijai paredzēto finansējumu (pēc ministrijas ieskatiem), lai gan likumā skaidri un gaiši... konkrēti paredzēts, kāds finansējums augstskolām un zinātnei ir jāpiešķir. Proti, ministrija pati skaidro, ka likumā paredzēto nepildīs tāpēc, ka valdībai ir citas prioritātes. Un, lai panāktu budžetā tādu pamatfinansējumu, kāds bija savulaik piešķirts, bet samazināts krīzes laikā, katrai ministrijai it īpaši attiecībā uz augstskolām ir nepieciešams to izvirzīt kā prioritāti. Proti, prasīt, lai likumā ietverto normu izpildītu kā prioritāti.

Pievēršu jūsu uzmanību tikai nelielajam finansējumam. Proti, palielinot pasniedzēju atalgojumu, kā arī ievērojot to, ka palielinās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes, sanāk, ka šā paša finansējuma ietvaros samazinās valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu augstskolās par apmēram simt vietām. Valdība savulaik, 2016.gada rudenī, teica, ka tuvākajos trijos gados netiks samazināts budžeta finansēto studiju vietu skaits. Kāpēc valdība nepilda savu solījumu? Kā tiks nodrošināts finansējums visām budžeta vietām budžetā piešķirtā finansējuma ietvaros? Tāpēc mūsu partija piedāvāja konkrētajā likumprojektā precīzas summas, turklāt mēs norādījām arī attiecīgo līdzekļu avotus.

Es ceru, ka kolēģi deputāti uzklausīs mūs un atbalstīs šo nepieciešamo, likumā paredzēto finansējumu. Paldies jums!

Veiksmi nedēļas nogalē!

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim no frakcijas “No sirds Latvijai”.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! No to likumprojektu klāsta, kurus šodien Saeima izvērtēja, vēlos pievērst uzmanību dažiem, kas, Nacionālās apvienības ieskatā, bija paši būtiskākie.

Visupirms – par visbūtiskāko šodienas lēmumu. Atbalstījām grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kuri paredz nākamgad nemainīt līdzšinējo kārtību, kādā aprēķina maternitātes, paternitātes un slimības pabalstus, un tādējādi atcelt plānotās izmaiņas, kuras atsevišķos gadījumos varētu pasliktināt pabalstu saņēmēju materiālo situāciju. Šie grozījumi ir ārkārtīgi būtiski Nacionālajai apvienībai, apzinoties problēmas, kas saistītas ar iepriekš plānoto kārtību, kādā aprēķina šos pabalstus. Reaģējot uz to, ka daudzi vecāki ceļ trauksmi, Nacionālā apvienība uzstāj uz šīs netaisnīgās normas izslēgšanu, kura daudziem esošajiem un topošajiem vecākiem valstī raisīja lielas rūpes.

Normas atcelšana nozīmē, ka līdz 2019.gada 31.decembrim personai, kurai vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā iemaksu alga nav bijusi pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā neieskaitīs šos periodus. Prieks, ka esam spējīgi konsekventi veidot ģimenēm draudzīgu politiku!

Atbalstījām, ka tālākai izskatīšanai komisijām tika nodoti grozījumi Zemes pārvaldības likumā, kas rosināti, lai noteiktu kārtību zaudējumu atlīdzināšanai teritorijās, kuras ir paredzētas publiskās infrastruktūras attīstībai un kurās ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Šis likumprojekts ir nozīmīgs, lai nodrošinātu samērību starp privātpersonas un sabiedrības interesēm, īpaši gadījumos, kad tiek īstenoti tādi apjomīgi publiskās infrastruktūras projekti kā, piemēram, Rail Baltica, un kad tie skar privātpersonām piederošus īpašumus.

Galīgajā lasījumā lēmām par grozījumiem Arhīvu likumā un attiecīgiem grozījumiem Grāmatvedības likumā, ar kuriem precizējam normas par termiņiem, kādos privāto un publisko juridisko personu arhīvos tiek glabāti personāla dokumenti. Šie grozījumi ir izstrādāti, lai samazinātu ilgstoši glabājamo personāla dokumentu glabāšanas termiņus un izslēgtu dublējošas arhīva informācijas pieņemšanu valsts glabāšanā un tādējādi samazinātu administratīvo slogu publiskajām personām.

Trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstījām arī grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kuri paredz iespēju reģionos ar mazu pasažieru skaitu izmantot kā sabiedrisko transportu vieglās automašīnas. Zināms, ka reģionos, kur ir zems iedzīvotāju blīvums un mazs pasažieru skaits, bieži vien iedzīvotāji, daži pasažieri, tiek pārvadāti ar lieliem autobusiem. Lai lauku reģionos pasažieru pārvadājumi būtu pieejami un lai lielie reisi nebūtu jāslēdz, ar šiem grozījumiem turpmāk ļausim izmantot mazāka apjoma transportlīdzekļus pasažieru pārvadājumos. Šādā veidā samazināsies izmaksas, kas valstij ir jāsedz un jākompensē pārvadātājiem. Tas ļaus ietaupīt valsts budžeta līdzekļus reģionos un vienlaikus nodrošināt nepieciešamos pakalpojumus.

Nacionālā apvienība šodien atbalstīja arī grozījumus Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā, kas paredzēti, lai garantētu militāras nozīmes preču piegāžu drošību un nodrošinātu iespēju aizsardzības nozarei ļaut veikt nacionālajām drošības interesēm būtisku un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ārējos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildei kritiski nepieciešamu militāras nozīmes preču iegādes Latvijā.

Nacionālā apvienība jau vairākkārt aktualizējusi nepieciešamību veidot Latvijā efektīvu pārnesi no civilās uz militāro ražošanu, tādējādi paverot plašas iespējas vietējiem ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem piedalīties vietējos militārās jomas iepirkumos. Esam gandarīti, ka šie grozījumi ir raduši plašu atbalstu, jo papildus atbalstam, ko sniedz vietējiem ražotājiem, tie veido arī preču piegāžu drošības garantijas.

Noslēgumā vēlos bilst dažus vārdus par pēdējās nedēļas, šķiet, lielāko aktualitāti – Nacionālās apvienības un tālāk jau arī valdības lēmumu neapvienot uzņēmumus “LMT” un Lattelecom. Tā kā nav saņemts neviens pārliecinošs un patiešām nopietns arguments par labu šo uzņēmumu apvienošanai, mēs neredzam pamatojumu to apvienošanai. Turklāt apvienošana nozīmētu konkurences samazināšanos, kas savukārt novestu pie tā, ka Latvijas iedzīvotājiem nāktos saskarties ar pakalpojumu sadārdzināšanos, kā tas ierasti notiek, kad konkurence samazinās. Šis lēmums atbilst valsts interesēm, un abi uzņēmumi ir spējīgi kvalitatīvi attīstīties arī bez apvienošanās.

Uz šīs nots šonedēļ atvados no jums.

Paldies par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina frakcijas SASKAŅA deputāts Artūrs Rubiks. Lūdzu!

A.Rubiks (SASKAŅA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeima ir izskatījusi daudz likumprojektu. Viens no tiem ir likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, kas paredz regulēt sabiedriskā transporta – pasažieru dzelzceļa pārvadājumu – finansēšanas jautājumu. Proti, tas paredz, ka pasažieru pārvadājumos, kas tiek veikti uz pasūtījuma līguma pamata, var vienoties ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju par nokavējuma procentu nepiemērošanu (es atkārtoju – nokavējuma procentu nepiemērošanu!).

Valsts budžeta līdzekļi netiek piešķirti nepieciešamajā apmērā pārvadātājiem, kas pārvadā pasažierus, pamatojoties uz valsts dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu. Taču Dzelzceļa likuma 11.pants paredz, ka no valsts pamatbudžeta līdzekļiem tiek kompensēta dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksa par iekšzemes maršrutos veiktiem pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu. Tā neievērošanu frakcijas SASKAŅA deputātiem rakstiski apliecināja Satiksmes ministrija: šā likuma noteikto pienākumu izpildei nepieciešamais finansējums nav paredzēts. Iztrūkums ir nozīmīgs – vairāk nekā 14 miljoni eiro. To noteikti nevar izskaidrot ar kļūdainiem aprēķiniem.

Frakcija SASKAŅA atturējās šī likumprojekta atbalstīšanā, jo nav pārliecības par likuma prasību pildīšanu un šī likumprojekta mērķa sasniegšana nav caurskatāma un acīmredzama.

Liels paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Artūram Rubikam.

Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Varim Krūmiņam. Lūdzu!

 

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šonedēļ Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tika skatīts jautājums par grozījumiem Izglītības likumā. Mums, Latvijas Reģionu apvienības frakcijai, arī ir viedoklis par dažiem no šiem skatāmajiem jautājumiem.

Kā pirmo es gribu aktualizēt jautājumu par skolēnu skaitu klasē. Tā noteikšana deleģēta Ministru kabinetam vai pašvaldībām. Mēs kā Latvijas reģionālā partija uzskatām, ka 1.–12.klasei... Tā kā pašvaldības ir skolu dibinātājas un savā teritorijā nosaka un atbild par šīm skolām, mēs uzskatām, ka pašvaldībām jādod tiesības noteikt skolēnu skaitu klasē. Diemžēl 1.–12.klasei gan nav noteikts... Bet jāteic, ka arī no tā sākotnējā priekšlikuma – deleģēt Ministru kabinetam noteikt skolēnu skaitu no 1. līdz 12.klasei – ir panākts zināms progress. Turpmāk 1.–9.klašu skolēnu skaitu tiks atļauts noteikt pašvaldībām, bet 10.–12.klasēm to noteiks Ministru kabinets.

Protams, tas gan nenozīmē, ka pašvaldībām vidusskolas būs jāslēdz ciet. Zināmā mērā arī mazās pašvaldības, ja pašas būs spējīgas piedalīties šo vidusskolu finansēšanā, protams, varēs saglabāt šīs skolas pat tad, ja nebūs Ministru kabineta noteiktā skolēnu skaita.

Kāpēc mēs par to iestājamies? Jo lielāka būs koncentrācija, jo vairāk bērnu no laukiem aizbrauks mācīties uz lielajiem centriem. Mēs zinām, ka lauki mums paliek arvien tukšāki, tukšāki, tukšāki. Un, ja vidusskolēni dosies uz lielām pilsētām mācīties, tad, protams, līdzi viņiem dosies droši vien arī virkne ģimenes locekļu, un beigu beigās var sanākt tā, ka mūsu lauki paliks arvien tukšāki un tukšāki.

Katrā ziņā šis skolēnu skaits ir ļoti būtisks, raugoties arī no tā aspekta, ka nākamajā gadā tur, kur grib saglabāt šīs vidusskolas, tomēr vajadzētu zināt, ar kādu skolēnu skaitu klasē vajadzēs rēķināties.

No izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska es tā arī nesagaidīju konkrētu atbildi, cik liels tad šis skolēnu skaits var būt. Es domāju, ka ļoti liela atšķirība, vai ir 12 vai 15, vai 18... Un kāds tas slogs būs pašvaldībām jānes, ja tās šīs skolas, vidusskolas, gribēs saglabāt?

Protams, Latvijas Reģionu apvienībai ir zināms prieks par to, ka arī internātskolām ir atrasts finansējums vēl uz vienu gadu un šīs skolas ar 1.janvāri netiks slēgtas. Tajā pašā laikā, protams, ir ļoti daudz jautājumu par to, vai šīs internātskolas ir vispār jāslēdz. Mūsu uztverē, tās varbūt ir jāreorganizē kaut kādā veidā. Tiem skolēniem, kuri var mācīties un iekļauties vispārējo vidusskolu tīklā, ir jādodas mācīties uz šīm vidusskolām. Taču ir, protams, virkne audzēkņu, kuri normālās skolās nekādā ziņā iekļauties nevar – gan veselības stāvokļa dēļ, gan arī savas uzvedības dēļ, arī finansiālā stāvokļa dēļ... un tā tālāk, un tā joprojām.

Mēs domājam, ka šis jautājums noteikti līdz galam nav atrisināts. Tas ir kā tāds ielāps, kas uzlikts uz vienu gadu. Pie šā jautājuma noteikti būs jāatgriežas.

Un trešais jautājums, kas ir zināmā mērā saistīts ar visu šo jautājumu kopu, ir skolu tīkla optimizācija jeb skolu tīkla reforma. Arī tur ir jautājumu vairāk nekā atbilžu. Jo cipari, skaitļi uz papīra – tā ir viena lieta. Un sazīmētas bultiņas, no kuras pilsētas uz kuru skolēni dosies un kur mācīsies, un kur veidosies šīs vidusskolas ar lielāku skolēnu skaitu... Bet tajā pašā laikā neviens nav runājis konkrēti ar vecākiem, konkrēti ar pašvaldībām par to, uz kurām skolām tad šie bērni tiks sūtīti.

Es pieļauju, un mēs pieļaujam, ka zināmā mērā šis jautājums tiks aktualizēts. Un, kad būs jāsāk braukt, tad šie virzieni nemaz neizskatīsies tādi, kādi tie ir zīmēti uz papīra. Un līdz ar to var būt arī zināmas problēmas un zināmi sarežģījumi.

Nobeigumā gribu pateikt, ka Latvijas Reģionu apvienība dodas izbraukumā uz Skrundu – ciemos pie saviem vēlētājiem. Šovakar pulksten 18.00 Skrundas kultūras namā mēs tiksimies ar saviem vēlētājiem, atbalstītājiem un, protams, visiem, visiem interesentiem.

Un beigās Latvijas Reģionu apvienības vārdā novēlu visiem priecīgus svētkus!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Varim Krūmiņam no Latvijas Reģionu apvienības.

Nākamā “Frakciju viedokļos” runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Pirmām kārtām es vēlos mūsu frakcijas vārdā izteikt pateicību mūsu kolēģiem, citu frakciju deputātiem, par atbalstu, šodien izskatot jautājumu par likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdali.

Un par ko ir jautājums? Jautājums ir par to, ka Rīgas Brāļu kapu teritorijas elektroapgādes un apgaismošanas izbūvi šogad varēs nodrošināt, un šādam nolūkam parlaments uz Kultūras ministrijas budžetu no Tieslietu ministrijas budžeta ir novirzījis 78 194 eiro.

Kādēļ es vēlos šodien ar to sākt? Tādēļ, ka ZZS vairākkārt šādu iniciatīvu centās rosināt un atbalstīt. Un īpaši šā jautājuma risināšanā iesaistījās mūsu frakcijas deputāts Juris Vectirāns.

Tālāk. Cienījamie radioklausītāji, vēlos teikt, ka Sociālo un darba lietu komisija, kuru man ir pienākums vadīt, šodien parlamentam cēla priekšā trīs likumprojektus: “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” un “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā””. Visi trīs likumprojekti ir ļoti nopietni.

Es vēlos šodien teikt īpašu paldies tām topošajām vai jau esošajām jaunajām māmiņām, kuras aktīvi iesaistījās, uzrunājot mūs un rakstot arī Valsts prezidenta kancelejai jautājumā par maternitātes un slimības apdrošināšanu. Un šodien man ir komisijas vārdā jāatvainojas, ka mēs sabiedrībai likām satraukties. Bet šodien šo kļūdu centāmies labot. Parlaments atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, nosakot likumprojektu par steidzamu. Un es ļoti ticu, ka 16.novembrī likumprojekts tiks pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lietas būtība ir tāda (to es centos teikt arī šodien kolēģiem deputātiem), ka gada noslēgumā, kad mēs izskatām budžeta likumprojektus nākamajam gadam un turpmākajiem trim gadiem, pavadošo likumprojektu paketē likumprojektu ir daudz, un bieži vien situācija ir tāda, ka ne vienmēr šīs normas tiek pamatīgi izdiskutētas. Un tā ir arī viena no pagājušā gada noslēguma kļūdām. Jautājums ir saistīts ar to, ka, iespējams, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra iepriekš bija novērojusi, ka mums ir arī negodprātīgi nodokļu maksātāji, kuri, iespējams, ļoti lielas summas ieskaita vai vismaz uzrāda kā saņemto algu. Bet mēs rakstām likumus godīgiem, godprātīgiem cilvēkiem! Tādēļ arī par nākamo gadu nav jāsatraucas. Šī likuma norma tiek labota, un situācija gan ar maternitātes, gan ar paternitātes, gan arī ar slimības pabalstiem paliek tieši tāda pati, kāda tā ir šodien.

Vēlos jūs informēt, ka Sociālo un darba lietu komisija pašreiz ļoti nopietni strādā, gatavojot Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu otrajam lasījumam. Jau divas komisijas sēdes... Mēs esam darba tabulā ierakstījuši arī tos priekšlikumus, kurus ir ierosinājuši mūsu sadarbības partneri. Un te ir runa gan par Latvijas Darba devēju konfederāciju, gan par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, gan Valda Kera kunga vadīto arodorganizāciju. Par ļoti daudzām organizācijām, kuras izsaka savus vēlējumus.

Vakardien ļoti nopietni mēs diskutējām par jautājumu, ko uz likumprojekta otro lasījumu iesniedza frakcija VIENOTĪBA, – ka vispirmām kārtām finansējums no valsts pamatbudžeta... un ir runa arīdzan par mūsu iepriekš pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”... ir jānovirza valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm. Un tikai tad, ja valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes nevar šo darbu veikt vai nu tādēļ, ka nav pietiekami daudz ārstniecības personu, vai tādēļ, ka nav pietiekami daudz tehnoloģiju, nauda ir jānovirza privātajā sektorā strādājošām ārstniecības iestādēm.

Vēlos teikt, ka jautājumu un priekšlikumu ir daudz. Centīsimies visu nākamo nedēļu vēl strādāt ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu, un es ļoti ceru, ka mēs pabeigsim šomēnes un ka likums varēs stāties spēkā ar nākamā gada 1.janvāri. Drīz šo likumprojektu izskatīs Saeima trešajā, galīgajā, lasījumā. Bet jau iepriekš saku tiem, kuriem ir kas sakāms par veselības aprūpes finansēšanu: varat mūs sazvanīt, varat arī nākt uz komisiju, jo komisijas sēdes ir atklātas. Esiet tik laipni!

Vēlu mierīgu nedēļas nogali un sveicu svētkos! Paldies, ka uzklausījāt.

Vadītāja. Paldies Barčas kundzei no Zaļo un zemnieku savienības frakcijas.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas VIENOTĪBA deputāts Aldis Adamovičs. Lūdzu!

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Domāju, ka viena no aktuālākajām un visvairāk apspriestajām tēmām Latvijā tiešām ir izglītība, un šobrīd gribu kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs dalīties pārdomās par pēdējo nedēļu notikumiem.

Tiešām kolēģa Vara Krūmiņa, Latvijas Reģionu apvienības pārstāvja, tikko pieminētais pētījums, kas ir veikts SIA “Karšu izdevniecība “Jāņa sēta”” izpildījumā, šobrīd ir ļoti apspriests, un gribu teikt, ka tas nav jāpieņem kā obligāti izpildāms dokuments; tie ir tikai tādi redzējumi no šīs organizācijas puses un ieteikumi, uz ko mums nākotnē būtu jāvērš uzmanība.

Viennozīmīgi gribu teikt, ka galvenie lēmumu pieņēmēji par šo skolu tīkla reorganizāciju būs pašvaldības sadarbībā ar Ministru kabinetu. Saeimas loma šajos jautājumos, varu teikt, būs tikai tāda, ka tiks pieņemti tādi vispārīgi lēmumi atsevišķos likumprojektos.

Kā jau arī Krūmiņa kungs sacīja, šobrīd tiešām gan pašvaldības, gan skolas, gan vecākus un skolēnus uztrauc šī skolēnu skaita noteikšana gan pamatskolas posmā (1.–9.klases), gan arī vidusskolas posmā (10.–12.klases). Protams, tāpat arī partiju starpā brīžiem notiek asas sarunas un problēmu risināšana, bet galvenais – nonākt pie kopīga risinājuma. Arī VIENOTĪBĀ ir bijušas asas diskusijas, arī starp ministriju un frakcijas pārstāvjiem, arī izglītības jautājumos. Un gribu teikt manis vadītās komisijas pārstāvjiem paldies, ka mēs esam iedziļinājušies, ļoti aktīvi iesaistījušies šo problēmu risināšanā. Un šobrīd ir panākti kompromisi: pamatskolas posmā klašu piepildījumu, tas ir, skolēnu minimālo skaitu, noteiks pašas pašvaldības, bet vidusskolas posmā – Ministru kabinets (protams, katrā gadījumā konsultējoties ar attiecīgo pašvaldību un pieņemot saprātīgu lēmumu). Ir skaidrs, ka tātad no 300... Kā pētījumā tiek paredzēts, no 300 vidusskolām tagad pēkšņi paliks tikai 130. Tā nav taisnība. Es domāju, ka piecu sešu gadu laikā mēs varam runāt par paliekošām aptuveni 250 vidusskolām. Protams, kā jau teicu, tas ir kopīgs Ministru kabineta un pašvaldību darbs attiecībā uz vidusskolas posma klasēm.

Vēl viens aktuāls jautājums, kuram arī kolēģis pieskārās, ir jautājums par internātskolām. Mēs, komisija, bijām izbraukuma sēdē gan uz Vaiņodes internātpamatskolu, gan uz Kandavas internātvidusskolu un redzējām klātienē, kā tur notiek darbs, un esam arī atraduši risinājumu – nākamgad vismaz uz gadu pagarināt šo pārejas posmu, lai pašvaldības, internātskolas, ministrija un mēs varētu pieņemt saprātīgus lēmumus, ko darīt tālāk.

Jā, tiešām vārds “internātskola” acīmredzot kā statuss un vārds būs jāizslēdz nākamā pusgada laikā, bet tas jādara, saprātīgi risinot problēmu, jo ir jādomā par bērniem, kas ir bērni bāreņi, tātad bez vecāku gādības palikuši bērni, tāpat arī trūcīgie un maznodrošinātie bērni... Tiešām ir jāmeklē risinājumi. Internātskolām nākamajam gadam ir vienošanās – aptuveni trīs miljonus paredzēt tikko nosauktajām bērnu kategorijām; arī uzturēšanas izdevumi un personāla atalgojums tiks maksāts no valsts visu 2018.gadu.

Protams, ļoti aktuāli, es domāju, ir tas, ka šobrīd esam lūguši Ministru kabinetam izvērtēt šo priekšlikumu, lai pašvaldības varētu piedalīties ar finansējumu pedagogu atalgojumam vidusskolas posmā, ja netiek sasniegts šis minimālais skaits. Es domāju, ka šeit arī būs pozitīvs risinājums.

Vēl divi aktuāli jautājumi, kas saistīti ar jauno izglītības satura reformu.

Es šeit gribu atkārtot vēlreiz visiem Latvijas iedzīvotājiem, ka mēs nesteigsimies ar lēmumu pieņemšanu, bet ir jāuzklausa sabiedrība, ir jāpieņem saprātīgi risinājumi gan jautājumā par pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā (cik ilgā laika posmā un kā mēs to darām), gan arī par sešgadīgo bērnu mācību uzsākšanu pirmajā klasē. Tātad šeit ir jābūt diskusijām un jāpieņem saprātīgi lēmumi.

Protams, tagad ejam cauri visām šīm reformām un varbūt arī kompromisiem.

Es gribu teikt, ka nākamgad mēs paredzam arī diezgan daudz papildu finansējuma izglītībai, kultūrai un zinātnei, un ka tiešām mums ir izdevies atrisināt arī šo jautājumu – 10 procentu pieaugumu augstskolu pedagogu atalgojumam. Proti, šobrīd var teikt: ja par pilnu darba slodzi augstskolas docents 2017.gadā saņēma 828 eiro, tad nākamgad viņš saņems 904 eiro. Tātad pieaugums ir vairāk nekā 80 eiro.

Papildu finansējums ir paredzēts arī zinātnei, konkrēti divām jomām – gan pētījumiem enerģētikas jomā, kas Latvijai ir ļoti svarīgi, gan arī letonikas jautājumu, tātad valodas un dažādu ar šo jomu saistītu jautājumu, risināšanai.

Varu teikt, ka nākamgad budžetā ir līdzekļu pieaugums arī sportam, jaunatnes un valodas politikas īstenošanai un daudziem citiem pasākumiem. Un ļoti svarīgi, ka mēs pieņemam divus jaunus likumus – likumu par sakrālā mantojuma saglabāšanu (būs iespēja piedalīties valstij šā mantojuma saglabāšanā), kā arī likumu radošo personu atbalstam, kuras kādu laiku paliek bez pilnīgas iztikas.

Un vēl viens tiešām aktuāls jautājums. Ministrijas savā starpā nav koordinējušas šo jautājumu... Un tātad aptuveni 300 tūkstoši... vakardien Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, pamatojoties uz Latvijas Studentu apvienības lūgumu un LIZDA lūgumu, ir lūgusi šo summu atrast nākamā gada budžetā, lai varētu nodrošināt arī valsts sociālās apdrošināšanas garantijas augstskolu pasniedzējiem, nesamazinot šīs aptuveni 100 studiju vietas (tas tādā gadījumā acīmredzot augstskolām būtu jādara).

Tā ka es ceru, ka arī šo jautājumu atrisināsim. Jo, ja jau šim augstskolu pedagogu atalgojumam 3,7 miljoni piešķirti nākamajam gadam, tad 300 tūkstošus arī meklēsim un, es ceru, atradīsim.

Protams, par tālāko izglītības jomā es mēģināšu informēt kādā no nākamajiem “Frakciju viedokļiem”.

Un šobrīd, vēlot patīkamu nedēļas nogali, gribu arī sveikt gan Lāčplēša dienā, gan arī mūsu valsts 99. dzimšanas dienā, kuru svinēsim nākamnedēļ.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Aldim Adamovičam no frakcijas VIENOTĪBA.

Līdz ar to arī “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties! Lai jauka nedēļas nogale!

Uz sadzirdēšanos nākamreiz!