Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies šīsdienas Saeimas sēde, un par tās dienas kārtības jautājumiem turpmākajās minūtēs “Frakciju viedokļos” pārraidē no Saeimas nama Sēžu zāles jums pastāstīs frakciju deputāti.

Pirmajam šodien vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Sergejam Potapkinam. Lūdzu!

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika izskatīts viens no svarīgākajiem likumprojektiem, kuru iesniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un šie grozījumi ir saistīti ar likuma normu pieņemšanu obligātā iepirkuma komponentes ietvaros. Iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas OIK darba grupas ziņojumu, varam secināt, ka situācija nav uzlabojusies un konkrētu risinājumu vietā mums tiek piedāvāti mēģinājumi turpināt šo afēru. Atgādinu, ka OIK mehānisma izmaksas sedz visi Latvijas iedzīvotāji.  Veidojas absurda situācija. OIK ražotāji praktiski netiek kontrolēti, un tiek saņemta atlīdzība par prettiesisku sadārdzinājumu tarifiem, kuri pēc būtības nekalpo OIK mehānisma mērķim. Rezultātā notiek prettiesiska elektroenerģijas patērētāju līdzekļu izšķērdēšana... negodprātīgu komersantu peļņai. Tādēļ tiek piedāvāti grozījumi likumā, kuri pārtrauks OIK afēru un paredzēs Ekonomikas ministrijai pienākumu veikt OIK ražotāju pārbaudes, lai noteiktu viņu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Tiks veiktas obligātas regulārās pārbaudes... ar ekspertīzes izmantošanu. Ministrijai paredzēts piešķirt pilnvaras anulēt OIK saņemšanas tiesības tiem ražotājiem, kuri neatbilst kritērijiem vai pārkāpj noteikumus. Frakcija SASKAŅA atbalsta šos grozījumus un uzskata, ka tikai noteiktas likuma normas spēs nodrošināt godīgu, OIK mērķim atbilstošu elektroenerģijas ražotāju darbu.

Otrs nozīmīgais likumprojekts, kuram vēlos pievērsties, ir grozījumi Izglītības likumā. Tie paredz paaugstināt un izlīdzināt darba samaksu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un nodrošināt sociālo atbalstu izdegšanas sindroma riskam pakļautajiem pedagogiem. Problēmas šajā jomā rada nesamērīgi zemais atalgojums. Lai risinātu situāciju, deputāti piedāvā nodrošināt pirmsskolas izglītības pedagogiem atalgojumu ne tikai no pašvaldības līdzekļiem, bet arī no valsts budžeta līdzekļiem. Tas izlīdzinātu netaisnīgo atšķirību starp vienlīdz svarīgām pedagogu grupām. Citi šī likumprojekta grozījumi paredz sociālā atbalsta programmu pirmsskolas, speciālās izglītības un sporta pedagogiem, kas ļaus saņemt valsts sociālo atbalstu tiem darbiniekiem, kuriem līdz pensijas vecuma sasniegšanai ir atlikuši mazāk nekā trīs gadi. Kopumā likuma grozījumi spēs atbalstīt minētās pedagogu grupas un saglabāt kvalitatīvus mācību apstākļus izglītības iestādēs. Frakcija SASKAŅA atbalsta šos grozījumus un uzskata, ka tikai sistemātiska problēmu risināšana spēs efektīvi sakārtot vismaz nelielu daļu no izglītības jomas problēmām.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Sergejam Potapkinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamā runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga. Lūdzu!

N.Kleinberga (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien gara, interesanta, emocionāla sēde, bet es būšu konkrēta – runāšu par diviem likumprojektiem, kuriem Latvijas Reģionu apvienība iesniegusi savus priekšlikumus.

Pirmais. Par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Latvijas Reģionu apvienība iesniegusi priekšlikumu par pensiju pārskatīšanu katru gadu 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algu indeksu, 1991.gada barikāžu dalībnieku grupai. Visnotaļ izskatījās, ka šis priekšlikums tiks atbalstīts, un diskusijās to varējām dzirdēt no daudzu politisko partiju diskutētājiem, bet tāda maza politiska greizsirdība... tiek atbalstīts šis priekšlikums vārdos, bet balsojumā, protams, mēs šo atbalstu nesaņēmām. Žēl, protams, un es ļoti ceru, ka nākotnē tomēr pie šī priekšlikuma Saeima atgriezīsies un konkrēti šo grupu arī iekļaus, kā to šodien no Saeimas tribīnes solīja komisijas vadītāja.

Otrais priekšlikums tika iesniegts likumprojektā “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Tas balstījās uz to, ka OECD jau vairākkārt ir norādījusi – visneaizsargātākā daļa mūsu valstī tomēr ir pensionāri, tāpēc ir ļoti svarīgs šis neapliekamais minimums, pensiju minimuma palielināšana. To patiesībā visas partijas savās priekšvēlēšanu programmās ir iekļāvušas, tikai atkal – kad saskaramies ar praktisko risinājumu, nekur tālāk netiekam. Latvijas Reģionu apvienība bija iesniegusi priekšlikumu uz 2020.gadu palielināt šo summu līdz 5160 eiro, kas būtu pielīdzināms 430 eiro lielai pensijai, kurai tad arī būtu pielāgojams neapliekamais minimums.

Diemžēl šo priekšlikumu Saeima neatbalstīja, un jāsaka – tā ir tā politiskā divkosība. Tāpēc es aicinu visus vēlētājus sekot līdzi, vēlreiz iedziļināties programmās, pirms izpildām katrs savu pilsoņa pienākumu – dodamies uz vēlēšanām. Šeit ir konkrēti piemēri. Bet šodien sirsnīgi pateicos jums, ka klausījāties un sekojāt līdzi! Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājai Kleinbergas kundzei, un nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Veiko Spolītim. Lūdzu!

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Cienītās radioklausītājas! Godātie radioklausītāji! Šodien notika 12.Saeimas priekšpēdējā sēde, izskatījām likumprojektus par Latvijas tautsaimniecības attīstību, nodokļu politiku, elektroenerģijas tirgu un bija arī diskusijas par politiskiem pieprasījumiem. Diemžēl priekšvēlēšanu laiks liek par sevi manīt, un grozījumos likumprojektā “Par valsts pensijām” neatbalstījām frakcijas SASKAŅA un Latvijas Reģionu apvienības kolēģu piedāvājumu bez budžeta seguma.

Pēc Andreja Judina priekšlikuma atbalstījām izmaiņas Krimināllikumā, un turpmāk žurnālisti varēs pēc kriminālprocesa pabeigšanas iepazīties ar krimināllietas materiāliem, šādi palīdzot izvairīties no caurspīdīguma trūkuma tiesvedībās.

Mūsu frakcija neatbalstīja grozījumus Reliģisko organizāciju likumā, jo nekvalitatīvi sagatavotie grozījumi turpina šķelt ticīgo sabiedrības daļu, pārkāpjot Satversmes 99.pantu.

Spīvu viedokļu apmaiņu izraisīja frakcijas SASKAŅA kolēģu pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par Sabiedrības integrācijas fonda Open Society Foundations finansētajiem biedrības “Papardes zieds” interešu aizstāvības pasākumiem Izglītības likuma 10.¹ panta atcelšanai.

No frakcijas SASKAŅA kolēģes Stepaņenko izskanēja meli, tāpēc aicināju kolēģus neiekrist Krievijas specdienestu sagatavotajos provokācijas slazdos. Mūsu kolēģe Astrīda Harju savā uzrunā Saeimā uzskaitīja problēmas, kuru dēļ tā sauktie tikumības grozījumi nesasniedza Izglītības likumā noteikto mērķi, kurš ir šāds: nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek nodrošinātas šīs iespējas. Tādējādi atbilstoši šim mērķim valsts nav nodrošinājusi ne finanšu līdzekļus, ne funkcijas, lai veiktu 10.¹ pantā dažu deputātu izlobētu... iespējams, pat kādas mums tuvu esošas kaimiņvalsts ideoloģijas ausmas. Bet pēc savas būtības, manuprāt, pretrunīgo likuma 10.¹ pantu “Izglītība un tikumība”... kurā skaidrota šo likuma normu satura neiespējamā misija – kā tad aizsargāt? Kā to var izdarīt mūsdienu interneta laikmetā? Tikai izglītojot bērnu viņam saprotamā veidā, mācot pusaudzim un jaunietim mācību par savu reproduktīvo veselību, ķermeņa uzbūvi, seksuālo uzvedību – tā varam mācīt prasmi sevi aizsargāt un apzināties robežas. Statistika diemžēl nav iepriecinoša par to, kas notiek ar mūsu bērniem šajā jomā. Tas patiesi ir mūsu valsts drošības pamats – laba un izglītota ģimene, ģimeniskā vidē bērnam iemācītas uzvedības, tikumības normas, izglītots, vispusīgs bērns izglītotā ģimeniskā vidē. Bet diemžēl ir ģimenes, kur šī tēma ir tabu, ir ģimenes, kuras ir sociālā riska ģimenes, nepilnās ģimenes, pusaudži bērnunamos.

Iespējams, ka šie pusaudži informāciju par minētajām normām iegūst no saviem vienaudžiem vai interneta vides. Tieši tāpēc “Papardes zieds”, apzinoties šīs problēmas, brīvprātīgi uzņemas funkciju – izglītot mūsu jaunatni un, neredzot iespēju saņemt budžeta līdzekļus no valsts, startē ārvalstu izsludinātos fondu grantos, lai šim mērķim saņemtu finansējumu.

Tādējādi ir izslēgts apgalvojums, ka tas ir prettiesisks un apdraud valsts drošību. Tikumības saturs nav mainījies, bet forma mainās. Visos laikos tikumība ir iemācīties zināt savas robežas, ar toleranci izturēties pret otra citādību un iet pa laipnības laipu. Tad ļaužu vidū veidojas cieņa citam pret citu.

Viedokļu apmaiņa bija sakaitēta un nemitīgi atgādināja, ka ir priekšvēlēšanu laiks. Tomēr priecē, ka liels skaits “Jaunās Vienotības” kolēģu savās uzstāšanās reizēs atgādināja, ka opozīcijas kolēģu rīcība nav savienojama ar demokrātiskā valstī notiekošo. Tas nav pieņemams, ka pieprasījums, sekojot Kremļa tradīcijām, vēršas pret NVO, pasludinot to par valsts ienaidnieku un par pamatojumu izvēloties maldināt sabiedrību. Tāpēc paldies tiem Saeimas kolēģiem, kuri nobalsoja pret šo pieprasījumu.

Paldies par uzmanību. Novēlu jums patīkamu nedēļas nogali. Visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātam Veiko Spolītim no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Imants Parādnieks. Lūdzu!

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labdien! No Nacionālās apvienības puses ir, protams, vairākas nozīmīgas lietas, kuras mēs šodien... kurās mēs pieņēmām svarīgus lēmumus un kuras būtu minamas. Taču izvēlēšos dažas; par atsevišķām jau stāstīja kolēģi.

Un viena no tām ir Kultūras ministrijas sagatavotais grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā. Pēc padsmit gadu pārtraukuma mēs atgriezīsimies – gan tikai ar 2021.gadu – pie Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas, nosakot, cik procentu no azartspēļu un no alkohola un tabakas akcīzes nodokļiem aiziet kultūras jomas atbalstam.

Otrs likumprojekts bija “Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā”. Mēs grozījām vairākas normas, lai vairāk personu kvalificētos radošo personu atbalsta stipendijas saņemšanai, jo likuma piemērošanas gaitā tika konstatētas, varētu teikt, vairākas nepilnības, ka diskvalificē šīs stipendijas saņemšanai arī tajos gadījumos, kad objektīvi tam ir pamats. Tāpēc šādi grozījumi tika ieviesti.

Tas, ko tikko minēja Spolīša kungs... Mēs gan neatbalstījām pieprasījumu, kurš bija adresēts Ministru prezidentam un kurš būtībā nāca no frakcijas SASKAŅA, taču attiecībā uz Sabiedrības integrācijas fonda darbību, atbalstot visai necaurspīdīgā veidā, tā pieklājīgi sakot, dažādas nevalstiskās organizācijas, kuras savukārt ļoti dāsni tiek atalgotas no dažādiem fondiem, kas ir ārvalstīs izvietoti, un īpaši no tā sauktā Sorosa fonda... Uzrakstījuši esam vēstuli Ministru prezidentam – izvērtēt konkrētus gadījumus, konkrētas rīcības –, pievienojot arī, piemēram, Gruzijas Latviešu biedrības detalizēto aprakstu par to, kādā veidā SIF izskatījis un kādus lēmumus pieņēmis attiecībā uz Gruzijas Latviešu biedrības iesniegto projektu. Savukārt dažādi “Papardes zieda” projekti tiek atbalstīti bez kādas aizķeršanās.

Tā ka, neatbalstot šo pieprasījumu... tas nenozīmē, ka mēs neuzskatām par svarīgu vētīt šo Sabiedrības integrācijas fonda darbību. Vēl jo vairāk pēc pēdējiem paziņojumiem, ka finansējums, kas tika piešķirts 400 tūkstošu eiro apmērā... tur īsti pat netiek atklātas ne detaļas, ne arī lēmumu pieņēmēji.

Un vēl viena lieta, kas bija nozīmīga šodienas sēdē. Bija grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Pieņemot šos grozījumus, kas attiecas uz personām, kuru darba stāžs ir virs 40 gadiem, lai tām šis darba stāžs tiek attiecīgi aprēķināts ar lielāku koeficientu, piemērojot citu proporciju, mēs uzsvērām, ka būtu nepieciešams jau tūlīt mainīt arī minimālās pensijas apmēru, un konkrēti piedāvājām par katru darba stāža gadu noteikt vienotu likmi, kas būtu 7,50 par gadu. Tas nozīmētu, ka faktiski persona, kurai šobrīd ir 30 gadu darba stāžs un pensija – 83 eiro, turpmāk saņemtu 225 eiro. Diemžēl lielās fiskālās ietekmes dēļ un arī ņemot vērā faktu, ka priekšlikums bija šos grozījumus ieviest ar nākamā gada 1.jūliju, mēs šo jautājumu atstājām uz darba grupas sanākšanu 17.oktobrī. Un noteikti ceram, ka šis princips tiks likumā iestrādāts nākamajā Saeimā un cilvēki ar šīm neiedomājami zemajām pensijām – pat ar lielu darba stāžu! – saņems lielākas pensijas jau ar 2019.gadu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Imantam Parādniekam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Un raidījuma “Frakciju viedokļi” noslēgumā šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Trupovnieks. Lūdzu!

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Vairāki zāļu ražotāji pēc ilgām sarunām ar Veselības ministriju, reaģējot uz veiktajiem izmaksu aprēķiniem Ministru kabineta noteikumos Nr.899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”, samazināja cenu 83 medikamentiem, kas neiekļaujas valstī noteiktajā 100 procentu cenu koridorā līdzvērtīgas efektivitātes zālēm. No 1.oktobra 86 medikamentiem ir cenu samazinājums par 20 procentiem. Un nākamgad tiem cena jāsamazina vēl par 20 procentiem, lai paliktu kompensējamo medikamentu sarakstā.

Pacienti, pieprasiet lētāko medikamentu aptiekā! Tur tādam ir jābūt. Ja nav, tad aptiekai divu dienu laikā medikaments ir jāizsniedz. Tiek lēsts, ka, pateicoties cenu samazinājumam, pacienti ietaupīs aptuveni 2,5 miljonus eiro gadā. Un šo cenu samazinājumu izjutīs 250 tūkstoši pacientu.

Vakar, 26.septembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienbalsīgi atbalstīja galīgajam lasījumam grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kuri paredz iespēju iedzīvotājiem mantot 2. pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieki savu uzkrāto kapitālu savas nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensijas kapitālam. Plānots, ka jaunā kārtība, kas paredz iespēju fondēto pensijas kapitālu novirzīt citai personai vai mantot, stāsies spēkā no 2020.gada 1.janvāra. Tādējādi deputāti ir atbalstījuši kolektīvo iesniegumu par mantojamu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Trupovniekam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!