Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šodien, tāpat kā katru ceturtdienu, notika Saeimas sēde, un par tās darba kārtības jautājumiem un arī citām aktualitātēm raidījumā “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles jums pastāstīs frakciju deputāti.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Man ir prieks jūs uzrunāt “Frakciju viedokļos”. Pirms pievērsties likumprojektiem un šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem, vēlos pastāstīt par vakar Ārlietu komisijā apstiprināto paziņojumu.

Kā jūs zināt, pagājušajā svētdienā Krievija Kerčas šaurumā uzbruka Ukrainai, bloķējot, taranējot un sagraujot Ukrainas Jūras spēku kuģus un to apkalpi, tā pārkāpjot Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti un starptautisko tiesību pamatprincipus. Krievijas veiktās darbības ir klajš starptautisko tiesību pārkāpums un mērķtiecīga agresijas eskalācija. Mums kā Ukrainas tuvam sabiedrotajam un kā daļai no pasaules demokrātiskās sabiedrības uz šādu agresiju ir jāreaģē. Ārlietu ministrija... Atvainojos, Ārlietu komisija savā paziņojumā aicina Krievijas Federāciju nekavējoties pārtraukt provokatīvās darbības pret Ukrainu, atbrīvot sagrābtos Ukrainas kuģus, kompensēt savu darbību rezultātā radītos zaudējumus un nodrošināt Ukrainas kuģiem brīvu piekļuvi Ukrainas ostām Azovas jūras krastā, kā to paredz starptautiskās tiesības, tai skaitā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija. Tāpat atkārtoti aicinām Krievijas Federāciju nekavējoties atbrīvot ieslodzītos, aizturētos jūrniekus un pārējos Krievijas prettiesiski aizturētos Ukrainas pilsoņus.

Atbilstoši šīm starptautiskajām institūcijām... Eiropas Savienībai, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un Apvienoto Nāciju Organizācijai ir nekavējoties jāreaģē uz incidentu Kerčas šaurumā. Mēs, protams, turpināsim sekot notikumu attīstībai un patiesi ceram, ka Krievija nepieļaus situācijas tālāku eskalāciju.

Par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem. Tā tikko ir noslēgusies, un pēdējais jautājums bija par plaši izskanējušo ANO migrācijas paktu. Nacionālā apvienība izstrādāja Saeimas rezolūcijas projektu, kurā Ministru kabinets tiek aicināts lemt par nepievienošanos ANO globālajam drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam, ko plānots apstiprināt starpvaldību konferencē Marokā šā gada 11. decembrī. Jā, ANO migrācijas paktā ir daudz labu priekšlikumu un ideju par to, kā risināt sasāpējušas migrācijas problēmas, un par to, kā šajā kontekstā būtu jāsadarbojas starpvalstu līmenī. Paktā minēts, ka jāstiprina ārējās robežas, jācīnās ar migrācijas cēloņiem, nevis sekām vai tikai seku simptomiem, ka jācīnās ar organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību. Pakts norāda, ka migrācija ir pārrobežu process un vienmēr tajā būs iesaistītas vairākas izcelsmes, tranzīta un mērķa valstis. It kā pat ir izcelts nacionālās suverenitātes princips migrācijas politikas veidošanā. Pakts tomēr ir starptautiska vienošanās, pat ja tā nav juridiski saistoša.

Par migrācijas regulēšanas mehānismiem. Tie, kuri iepazinušies ar pilnu ANO migrācijas pakta saturu, būs pamanījuši dažas interesantas lietas. Piemēram, jaunu definīciju radīšanu, saplūdinot vienā terminā iepriekš būtiski atšķirīgos statusu raksturojošos terminus “bēglis”, “migrants” un “nelegālais imigrants”. Tādējādi tiek noliegtas būtiskas atšķirības starp šiem statusiem, kas ir tiešā pretrunā ar starptautiski un nacionāli pieņemtām normām. Starptautiskā migrācija tiek iekļauta cilvēktiesību kopumā, lai gan zināms, ka Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā minēts kas fundamentāli atšķirīgs. Uzskatām, ka pakts nav pienācīgi prezentēts un skaidrots sabiedrībai, ka sabiedrības vairākuma viedoklis nav ņemts vērā un pakta parakstīšana var nonākt pretrunā ar Latvijas spēkā esošajiem tiesību aktiem. Tāpēc aicinājām arī citus Saeimas deputātus parakstīt un atbalstīt rezolūciju, tā aicinot Ministru kabinetu nenostāties pret sabiedrības vairākuma interesēm un Latvijas vārdā neparakstīt ANO globālo drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktu.

Nobeigumā Saeima lēma ar pavisam minimālu balsu vairākumu šo jautājumu skatīt nākamajā kārtējā Saeimas sēdē, un es ļoti ceru, ka šajā sēdē arī šī rezolūcija tiks pieņemta.

Paldies par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji! Mēs drīzumā iesoļosim decembrī, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka vēl nav izveidota jauna valdība, un līdz ar to, visticamāk, nav iespējams izstrādāt jaunu nākamā gada budžetu. Tādēļ man ir īpašs prieks, ka šodien Saeima pirmajā lasījumā pieņēma, manuprāt, atbildīgu un ļoti svarīgu lēmumu atbalstīt grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību.

Šāda situācija, kad laikus nav izstrādāts budžets, Latvijā nav pirmo reizi. Pēdējo reizi tas notika 2003. gadā un pirms tam – 1999. gadā. Kopš tā laika, protams, daudz kas ir mainījies, Latvija ir kļuvusi par eirozonas valsti, Eiropas Savienības dalībvalsti, un tas, veidojot budžetu, prasa zināmu atbildību no mums, piemēram, koordinēt to ar Eiropas Komisiju.

Ir mainījušās arī daudzas citas lietas, un mēs no savas puses veicām analīzi par to, kādas sekas būtu tam, ja budžetu neizdodas laikus pieņemt un sāk darboties spēkā esošā kārtība, kas paredz, ka nākamajā gadā tiktu izmantota viena divpadsmitā daļa no iepriekšējā gada budžeta. Un sapratām, ka būtu daudzi defekti. Bez tādām lietām, ka nebūtu atrunāta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu attiecība starp valsts un pašvaldības ieņēmumiem, pašvaldībām arī būtu liegtas iespējas aizņemties Eiropas Savienības un citu uzsāktu projektu īstenošanai, tāpat nebūtu atrunāta speciālās dotācijas kārtība.

Vēl skartu būtiskas jomas, piemēram, sociālā budžeta līdzekļu izmantotājus. Teiksim, pensionāriem, kam šogad tika indeksētas pensijas, janvārī šādā situācijā pensija būtu zemāka nekā decembrī, kas nav pieļaujams. Arī pedagogiem, kam šogad tika palielināta atlīdzība... būtu negatīva ietekme.

Šie un citi jautājumi ir jārisina. Tie solījumi par atlīdzības palielināšanu, kas ir ne vien doti, bet arī šogad jau sākti pildīt, ir jāturpina īstenot nākamajā gadā. Mēs nedrīkstam spēlēties ar sabiedrības uzticību. Tas ir fakts.

Līdz ar to Saeima šobrīd virza iniciatīvu, ka šāda pagaidu budžeta risinājumā tiktu ņemta vērā nevis viena divpadsmitā daļa no iepriekšējā gada budžeta, bet vidēja termiņa budžets. Tas ļaus atrisināt daudzas problēmas, tai skaitā pildīt Satversmes tiesas lēmumus par tiesnešu, prokuroru algu palielināšanu un arī ļoti jūtīgo jautājumu par neatliekamās medicīniskās palīdzības personāla... darbinieku virsstundu apmaksu.

Mēs ļoti ceram, ka šie grozījumi tiks pieņemti jau 6. decembrī otrajā lasījumā un stāsies spēkā 1. janvārī. Bet tas, protams, neatliek vajadzību pēc jaunas valdības izveidošanas un īsta nākamā gada budžeta izveidošanas, jo ļoti daudzas nozares gaida neziņā, kas notiks... tā pati medicīnas nozare. Mediķi, protams, ir uzsvēruši, ka jāturpina atlīdzības palielināšana vēl par 20 procentiem nākamajā gadā. Uz to mēs ceram, ar to arī rēķināmies.

Bet pagaidām jums paldies. Un vēlu jauku nedēļas nogali!

Vadītāja. Paldies Danai Reizniecei-Ozolai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajai vārds frakcijas SASKAŅA deputātei Regīnai Ločmelei‑Luņovai. Lūdzu!

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien! Kā zināms, šodien Saeimas darba kārtības ietvaros tika paredzēts izskatīt grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kurš paredzēja noteikt 21. novembri par Traģēdijās bojā gājušo piemiņas dienu.

Šogad, kā zināms, aprit pieci gadi, kopš 2013. gada 21. novembra vakarā Rīgā, Zolitūdes mikrorajonā, sabrūkot lielveikala Maxima griestiem, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Pēc upuru skaita tā bija un joprojām ir lielākā traģēdija kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. Sabiedrības apziņā šī katastrofa ir atstājusi smagas un dziļas pēdas. Tās cēloņi un sekas joprojām tiek analizētas un nav novērstas līdz galam.

Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrība “Zolitūde 21.11.”, kā arī vairākas citas nevalstiskās organizācijas ir rosinājušas noteikt 21. novembri par atceres dienu ar domu saglabāt piemiņu ne tikai Zolitūdes traģēdijas 54 upuriem, bet arī absolūti visiem dažādās traģēdijās Latvijā bojā gājušajiem un noteikt 21. novembri par Traģēdijās bojā gājušo piemiņas dienu.

Šim likumam nebūtu nekādas ietekmes uz valsts vai pašvaldību budžetiem, jo pat jautājumu par iespējamo valsts karoga izkāršanu šajā atceres dienā regulētu cits likums, proti, Latvijas valsts karoga likums.

Tomēr Saeima šodien nebalsoja par šo projektu, jo viens no pieciem deputātiem, kas parakstīja šo likumprojektu, proti, Inese Voika, atsauca parakstu. Viņa atsaucās uz to, ka savu rīcību nebija saskaņojusi ar frakciju “Attīstībai/Par!”. Mēs izrunājām ar Inesi viņas rīcības pamatojumu, un es no visas sirds viņai pateicos par godīgumu un atklātību.

Vakar, vadot Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas pirmo sēdi, tās jaunievēlētais vadītājs Andrejs Judins minēja Zolitūdes traģēdiju un ar to saistītos jautājumus kā īstu visas Latvijas tautas saliedētības piemēru. Es no sirds pateicos par šiem vārdiem un ceru, ka, beidzoties nervozajam valdības veidošanas procesam, mums, lai saliedētu sabiedrību un politiķus un pieņemtu Zolitūdes traģēdijā cietušo ideju par 21. novembra noteikšanu par atceres dienu, kuru Jānis Vanags nosauca par cieņpilnu soli no sabiedrības puses, viss izdosies un 21. novembris tiks noteikts par Traģēdijās bojā gājušo piemiņas dienu.

Es lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu, noteikti iesniegšu likumprojektu no jauna un ceru uz absolūtā vairākuma atbalstu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

Nākamais runās frakcijas KPV LV priekšsēdētājs Atis Zakatistovs. Lūdzu!

A. Zakatistovs (KPV LV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos jūs uzrunāt saistībā ar diviem jautājumiem, kas ir ļoti būtiski katram valsts iedzīvotājam un mums kā nācijai kopā, turklāt tie saistās ar notikumu prognozējamību.

Pirmais jautājums, par ko es vēlos runāt, ir saistīts ar valdības veidošanu, jo šī ir pirmā nedēļa, kad Valsts prezidents ir uzticējis KPV LV izvirzītajam Ministru prezidenta kandidātam Aldim Gobzemam sastādīt valdību.

Otrais jautājums, par ko es vēlos runāt, ir saistīts ar Apvienoto Nāciju Organizācijas nostāju migrācijas jautājumos. Gan viens, gan otrs, kā jau minēju, ir būtisks mūsu nācijas prognozējamai nākotnei.

Attiecībā uz valdības veidošanu KPV LV ir uzņēmusies vadošo lomu sarunās par nākamo valdību. Esam sastādījuši 10 tikšanos grafiku un par valdības veidošanu šobrīd runājam ar sešām labējā spārna tā saucamajām latviskajām partijām. Mūsu partneri ir apņēmušies sarunās piedalīties un atzīmējuši laikus, kad notiks pirmās septiņas sarunas. Sarunu darba kārtības noteikšana bija atsevišķs jautājums. Šobrīd mēs runājam par nākotnes sadarbības principiem, domstarpību risināšanu un jautājumiem, kas ir saistīti ar iekšējo un ārējo komunikāciju. Atsevišķs sarunu bloks tiks veltīts reformām un reformu formātam, laika grafikam, kādā reformas varētu īstenot. Mēs runāsim arī par preambulu... kādā domāt par nākotnes valdības darbu.

Visbeidzot – Aldis Gobzems piedāvās redzējumu par ministriju un ministru posteņu sadalījumu. Mūsu partneriem būs iespēja to komentēt, un mēs ceram, ka pēc nedēļas Latvijā būs jauna valdība.

Jautājums saistībā ar migrāciju arī ir būtisks nācijas izpratnei par savu vietu šeit un lomu nākotnē. Ilgstoši ir bijis vispārpieņemts atzinums, ka nācijas vairākumam vienīgā tiesība, kas nepieciešama, ir pašnoteikšanās. Un, ja nācijai ir pašnoteikšanās, tad pēc tam tās pašas izvirzītais parlaments spēj nodrošināt nācijas izdzīvošanu ilgtermiņā. Mēs runājam par nācijas kultūras nodošanu nākamajām paaudzēm. Diemžēl šobrīd pasaule ir saviļņojusies un nācijas vairākuma pašnoteikšanās sajūta ir apdraudēta. To mēs redzam Eiropā, to mēs redzam Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā un citās vietās.

Arī Latvijā nācijas vairākums gan PSRS okupācijas laikā ir juties, gan arī šobrīd jūtas apdraudēts. Un migrācijas jautājumi ir jāskata kontekstā ar šāda veida apdraudējuma sajūtu.

Mēs... mūsu frakcija šodien nobalsoja, ka par migrācijas jautājumiem ir jādiskutē plašāk. Cerams, ka šāda diskusija sabiedrībā nesīs mieru un dziļāku izpratni par notiekošo.

Paldies. Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies frakcijas KPV LV priekšsēdētājam Atim Zakatistovam.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāts Artūrs Toms Plešs. Lūdzu!

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Līdzīgi kā kolēģis Atis Zakatistovs, arī es šodien vēlos pieskarties jautājumam par ANO globālo drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktu jeb tā dēvēto ANO migrācijas paktu, kā arī valdības veidošanas procesu, kas ir ļoti aktuāls.

Šodien Saeimas sēdē visplašākās diskusijas un vislielāko aktivitāti patiesībā negaidīti raisīja šis jautājums par ANO globālo drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktu. Šajā jautājumā “Attīstībai/Par!” uzskata, ka ir nepieciešamas plašākas diskusijas par kopējo migrācijas politiku, jo līdz šim Latvijai nav vienotas nostājas par to, kā šādos jautājumos mēs rīkojamies. Mūsuprāt, dzīvojot un strādājot globalizētā pasaulē, ir ļoti svarīgi, ka mēs sadarbojamies ar saviem partneriem un problēmas, kas ir pasaules un Eiropas Savienības kontekstā, risinām kopīgi un neatrauti. Tas palīdz mums kā valstij attīstīties un ciešāk integrēties kopējā Eiropas Savienības struktūrā.

Attiecīgi bieži vien šajā kontekstā... Mēs izmantojam migrācijas dotās iespējas – droši paši braucam uz Rietumiem, izglītojamies un strādājam tur, taču tad, kad migrācija notiek pretējā virzienā, mēs esam atturīgi.

Konkrēti runājot par šo paktu, jāteic, ka tas ir drīzāk rekomendējošs un pēc būtības neuzliek nekādas saistības Latvijas valstij. Un tas ir pozitīvi no tāda aspekta, ka tas ir sadarbību veicinošs valstu starpā. Vienlaikus jānorāda, ka par šo paktu ir nepieciešama plašāka diskusija – līdzīgi kā par migrācijas politiku kopumā. Taču šobrīd šis, mūsuprāt, nav aktuāls dienaskārtības jautājums, ņemot vērā, ka šobrīd valstī prioritāte numur viens ir valdības izveidošana, ko gaida arī sabiedrība.

Runājot par valdības veidošanas procesu, jāteic, ka arī mēs, “Attīstībai/Par!”, piedalāmies KPV LV rīkotajās valdības veidošanas sarunās. Divas sarunas jau ir notikušas. Šodien tiks aizvadīta trešā sarunu kārta. Un mums ļoti liels prieks, ka šīs sarunas tiek veidotas lietišķas un pragmatiskas un katra politiskā partija var brīvi un atklāti paust savu viedokli. Taču vienlaikus mēs norādījām uz bažām par Aldi Gobzemu, kuras skar jautājumu par pielaidi valsts noslēpumam. Jo vēl joprojām nav atbildēts jautājums, kā premjers potenciāli var strādāt bez pielaides valsts noslēpumam un NATO un Eiropas Savienības noslēpumiem.

Mēs uzsvērām, ka vēlamies pēc iespējas ātrāk uzsākt diskusiju par saturu, jo, mūsuprāt, tas ir tas, ko gaida sabiedrība, – dzirdēt to, kā mēs risināsim konkrētas problēmas veselības aprūpes jomā, Latvijas reģionālās attīstības jomā, izglītības jomā un citos svarīgos jautājumos. Tāpēc mēs vēlamies pēc iespējas ātrāk uzsākt diskusijas par šiem jautājumiem.

Tā ka paldies, klausītāji, par uzmanību. Uz tikšanos!

Vadītāja. Paldies deputātam Artūram Tomam Plešam no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Ojārs Ēriks Kalniņa kungs. Lūdzu!

O. Ē. Kalniņš (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vakar Saeimas Ārlietu komisija pieņēma paziņojumu par Krievijas agresīvo rīcību pret Ukrainu Melnajā jūrā un Azovas jūrā.

JAUNĀ VIENOTĪBA atbalsta šo paziņojumu un stingri nosoda Krievijas Federācijas 2018. gada 25. novembrī veiktās agresīvās un provokatīvās darbības, bloķējot, taranējot un sagrābjot Ukrainas Jūras spēku kuģus un to apkalpi, tādējādi pārkāpjot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti un starptautisko tiesību pamatprincipus. Mums ir bažas par iespējamu plašāku bruņotu konfliktu izraisīšanos Krievijas Federācijas dēļ, tādējādi radot draudus visu Eiropas valstu drošībai un stabilitātei. Mēs atbalstām Ukrainas teritoriālo integritāti un leģitīmās tiesības brīvi un netraucēti kuģot Azovas jūrā un Kerčas šaurumā. Un mēs aicinām Krievijas Federāciju nekavējoties pārtraukt provokatīvās darbības pret Ukrainu, atbrīvot sagrābtos ukraiņu kuģus, kompensēt savu darbību rezultātā radītos zaudējumus un nodrošināt Ukrainas kuģiem brīvu piekļuvi Ukrainas ostām Azovas jūras krastā, kā to paredz starptautiskās tiesības.

Krievijas Federācijas pienākums ir nekavējoties atbrīvot ieslodzītos un aizturētos Ukrainas pilsoņus, 24 aizturētos jūrniekus, kā arī nodrošināt visu politisko ķīlnieku un nelegāli apcietināto Ukrainas pilsoņu atbrīvošanu. Mēs aicinām starptautiskās institūcijas, tādas kā Eiropas Savienība, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, Apvienoto Nāciju Organizācija un citas, nekavējoties reaģēt uz 2018. gada 25. novembrī notikušo incidentu Kerčas šaurumā. Un mēs atkārtoti uzsveram mūsu nemainīgo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai, mūsu nemainīgo lēmumu neatzīt pretlikumīgo Krimas aneksiju un mūsu atbalstu Ukrainas dziļākai integrācijai eiroatlantiskajā telpā. Un atgādinām, ka kopš 2014. gada 11 tūkstoši Ukrainas pilsoņu ir gājuši bojā. Karš Latvijas un Eiropas kaimiņos nav beidzies, un diemžēl Krievijas rīcība Azovas jūrā šo karastāvokli tikai saasina.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Ojāram Ērikam Kalniņa kungam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Jauno konservatīvo frakcijas deputāts Krišjānis Feldmans. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labdien! Es esmu Krišjānis Feldmans un pārstāvu jaunos konservatīvos 13. Saeimā. Un šodien es vēlos parunāt par to, kā vispār notiek darbs Saeimā. Notika pirmā Saeimas sēde, kuru varētu nosaukt par tādu normālu Saeimas darbu. Un mēs atbalstījām daudzu likumprojektu pārņemšanu no 12. Saeimas. Tātad pārņēmām tos likumprojektus, kas iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā netika izskatīti līdz galam.

Šajās dienās lielu satraukumu sabiedrībā un arī uzņēmēju vidē radīja tas, ka otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē un arī presei... “tehniskā” finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un arī citi... citas personas maldīgi izteica Latvijas finanšu sektora reputācijai kaitīgus izteikumus, ka it kā maksājumu sistēma SWIFT esot apgrūtinājusi maksājumus Latvijas uzņēmējiem. Savukārt vakar FKTK vadītājs Pēters Putniņš jau kategoriski noliedza, ka SWIFT maksājumi tiktu traucēti vai ka Latvija varētu būtu ierindota kādā melnajā SWIFT sistēmas sarakstā. Un mūsu frakcijas kolēģis Gatis Eglītis par šo lietu teica, ka viņš pilnībā piekrīt Pētera Putniņa paustajam, īpaši kontekstā ar gaidāmo sensitīvo Latvijas finanšu sektora izvērtējumu Moneyval un FATF formātos (gatavošanos tam cieši uzraudzīs arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija). Tātad mēs vienkārši varam izteikt nožēlu par šīm viltus ziņām, kas tika izplatītas no finanšu ministres mutes.

Otra lieta, ko vēlos atzīmēt. Šodien man bija izbrīns par to, ka jautājumā par nepievienošanos ANO globālajam drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam... Lēmuma projektu “Saeimas rezolūcija “Par nepievienošanos ANO globālajam drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam”” iesniedza vairāki deputāti no kādas citas frakcijas, un tieši liberālie spēki balsoja pret šī punkta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā. Acīmredzot nevēlas diskutēt par šiem jautājumiem publiski, izteikt publiski savu viedokli.

Es domāju, Saeima ir tā vieta, kur ir nepieciešams debatēt publiski, skaidrot sabiedrībai savu viedokli. Un arī liberālajiem spēkiem būtu jābeidz par to baidīties... un baidīties no sabiedrības.

Tas arī šodien viss. Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Krišjānim Feldmanam no Jauno konservatīvo frakcijas.

Un līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Un uz sadzirdēšanos nākamceturtdien!