Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies šīsdienas Saeimas sēde, un par to, kādi jautājumi tajā tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti, raidījumā “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

Pirmajai šodien vārds frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātei Inesei Voikai. Lūdzu!

I. Voika (AP!).

Labdien! Es šodien gribētu runāt par diviem jautājumiem, kas izskanēja Saeimas sēdē. Vispirms par jautājumu, kas aizņēma Saeimas sēdes lielāko daļu – par ANO Globālo deklarāciju par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju, ko ANO dalībvalstis pieņems pēc nedēļas Marokā, Marrākešā. Latvijas valdība nolēma šīs deklarācijas atbalstīšanu vai neatbalstīšanu deleģēt Saeimai, un šodien mums to nācās izskatīt kā Nacionālās apvienības un vēl dažu deputātu iesniegtu rezolūcijas projektu, kas bija pret to, lai Latvija pievienotos šai deklarācijai un to atbalstītu.

Garās debatēs izskanēja daudz dažādu viedokļu par migrācijas jautājumiem Latvijā. Frakcijas “Attīstībai/Par!” nostāja bija atbalstīt ANO Globālo deklarāciju par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju un iestāties pret rezolūcijas projektu. Balsojot kopā ar 20 citām vai atbalstot... pievienojoties 20 citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas šo deklarāciju atbalstīs... pagaidām tikai piecas ir teikušas nē... mēs iestājamies par Latvijas drošu lomu starptautiskajā sadarbībā, par Latvijas redzamu lomu ANO, turklāt arī šis ANO... šī deklarācija varētu atbalstīt to, ko Latvija vēlas darīt iekšpolitiski un par ko debatēs runāju es, kā arī Marija Golubeva no mūsu frakcijas. Mēs izteicām atbalstu tam, ka ir iekšpolitiski jautājumi... migrācijas jautājumi, kas mums noteikti ir jāatbalsta, ka mums ir vajadzīga droša vide šeit, Latvijā, un ka šī deklarācija neparedz nekādu iejaukšanos valsts vietā... katras nacionālas valsts veidā... piespiedu kārtā. Tā rosina sakārtot migrācijas jautājumus, tā rosina strādāt kopā un veicināt dalībvalstu atbildību, tāpēc mēs bijām pret šo rezolūcijas projektu, taču Saeima lēma citādāk. Acīmredzot tagad šai deklarācijai nepievienosies, taču paredzams, ka deklarāciju Marokā pieņems, pēc tam to pieņems rezolūcijas veidā ANO Ģenerālajā asamblejā nākamā gada septembrī, un tā Latvijai būs saistoša. Šīs sarunas par migrāciju mums būs jāturpina gan Saeimā, gan sabiedrībā, lai izvairītos no naida, biedēšanas un panikas, ko šis jautājums rosina. Un to es tādā veidā... kā pozitīvo iznākumu vai kā sākumu debatēm, kuras Latvijas sabiedrībā vēlāk varētu pāraugt, jācer, konstruktīvākā gultnē. Tas būtu par pirmo jautājumu.

Otrais jautājums, kur arī izcēlās debates, bija saistīts ar budžetu. Viens priekšlikums par budžetu, iespējams, var radīt situāciju, ka 13. Saeimas mēģinājums risināt jautājumu... ka nav valdības, kas šobrīd pieņem jauno budžetu... bet lai skolotājiem, mediķiem un citām profesijām, kam ir solīts algas pielikums un kam ir bijis algas pielikums šajā gadā, to varētu nodrošināt... Šajā likumprojektā parādījās grozījums, kas paredz palielināt samaksu un pielikt klāt naudu neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem... ka tas tīri tādā veidā, kā tika nobalsots, nav izpildāms un pastāv risks, ka šo likumu līdz ar to nevarēs izpildīt, tāpēc mēs balsojām pret grozījumiem. Bet atkal Saeima šodien lēma citādāk, tā ka ir ko padomāt par to, kādus dokumentus 13. Saeima atbalsta un uz kāda pamata – racionālus, uz faktiem balstītus vai uz labiem nodomiem, bet neprecīzus un faktu ziņā kļūdainus dokumentus – mēs pieņemam.

Liels paldies.

Vadītāja. Paldies Inesei Voikai no frakcijas “Attīstībai /Par!”.

Nākamajam vārds – frakcijas KPV LV priekšsēdētājam Atim Zakatistovam. Lūdzu!

A. Zakatistovs (KPV LV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodienas sēde nebija “tehniska” sēde. Mēs visi kopā runājām ne tikai par dažādiem likumprojektiem, bet arī par dziļākiem jautājumiem. Tie ir jautājumi, kas saistās ar mūsu valsts nākotni, ar pamatnāciju, ar nācijas drošību un nācijas tiesībām izdzīvot un nodot savu kultūru tālāk nākamajām paaudzēm.

Laikā, kad šādi jautājumi kļūst nozīmīgi, parādās daudzi citi traucējumi, kas neļauj redzēt vienkāršu lietu kārtību. Šie traucējumi, kas novērš uzmanību, ir starptautiskie dokumenti. Šie traucējumi, kas novērš uzmanību, ir juridiskā “tehnika”. Šie traucējumi, kas novērš uzmanību, dažkārt ir specdienestu atzinumi vai kādas citas lietas. Taču šādos grūtos brīžos ir būtiski atcerēties pamatlietu kārtību. Un pamatlietu kārtība ir samērā vienkārša. Nācija, lai sevi un savu kultūru aizstāvētu, izveido valsti. Valstī tiek noteikta Satversme. Saskaņā ar Satversmi tiek ievēlēti tautas priekšstāvji, kuri uzklausa tautas vairākumu un rīkojas, lai sabiedrībai, sabiedrības vairākumam, būtu drošības sajūta.

Šodien bija divi jautājumi, kuros ļoti skaidri izpaudās drošības sajūtas trūkums mūsu sabiedrībā.

Viens jautājums bija saistīts ar finansējumu un to, vai nākamgad janvārī cilvēki, ierēdņi, mediķi, varēs saņemt atalgojumu, kas viņiem pienākas atbilstoši saistībām, ko uzņēmusies valdība.

Otrs uztraukums bija par migrāciju, un tas nav tikai Latvijas uztraukums. Mēs pat varētu teikt, ka migrācijas rēgs klejo pa Eiropu.

Abos šajos lēmumos partija KPV LV izvēlējās balsot par lietu pareizo kārtību. Jā, iespējams, juridiskā “tehnika” nav pareiza, bet mēs balsojām, un tika pieņemts lēmums, ka ir jāmaina trīs gadu budžeta ietvars, lai mediķi janvārī varētu saņemt algas, kuras viņiem ir solītas.

Jā, mēs balsojām par to, lai Latvija nepievienotos Apvienoto Nāciju Organizācijas migrācijas paktam, jo tas nav pietiekami skaidrots un sabiedrībā ir milzīgas bailes no tā, ka migrācija varētu pārņemt mūsu valsti un mūsu nācija varētu neizdzīvot nākamajās paaudzēs.

Abos šajos lēmumos KPV LV piedalījās par spīti tam, ka bija dažādu veidu traucējumi. Teiksim tā – bija, kas novērš uzmanību.

Šonedēļ notiek arī valdības veidošanas sarunas. Un šis ir grūts laiks gan mums kā partijai, jo kandidāts no mūsu partijas šobrīd ir valdības veidotājs, gan valstij kopumā, jo ir nepieciešama aktīva rīcība politiskajā ziņā. Kad mēs runāsim nākamnedēļ, tad viss jau būs skaidrs, bet šobrīd skaidrības vēl nav.

Ir viena laba lieta, ko varu pateikt. Neviens no mūsu partneriem, kurus mēs esam uzrunājuši valdības veidošanai, nav aizgājis prom no sarunu galda. Viņi ir izteikuši savas pārdomas, viņi ir izteikuši un demonstrējuši savas intereses. Mēs esam procesā, lai mēģinātu visas intereses salikt kopā, lai nākamnedēļ Latvijā būtu jauna valdība.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas KPV LV priekšsēdētājam Atim Zakatistovam. Un nākamais runās Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima pieņēma, manuprāt, vēsturiski ļoti būtisku jautājumu, kur pretēji dažādiem centieniem uzspiest globalizāciju Latvijai, Eiropai un pasaulei tika pieņemts lēmums, ka Latvija nepievienosies ANO migrācijas paktam. Tās ir labas ziņas visiem daudzajiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuri neatbalstīja šo pievienošanos, kuri skaidri pauda savu pozīciju. Tās ir labas ziņas mūsu sabiedrotajiem – Amerikas Savienotajām Valstīm, Polijai un citām valstīm, kuras arī seko līdzi tam, kādu lēmumu pieņems citas Eiropas valstis.

Pats būtiskākais ir tas, ka mēs jaunajā, 13., Saeimā esam pateikuši skaidru nē, ka nevēlamies redzēt masu imigrāciju. Šodien sēdes laikā par dažādiem punktiem debatēs tika runāts ļoti detalizēti, to es neatkārtošu, bet, manuprāt, visā šajā kontekstā nav akceptējams tas, ko dara Ārlietu ministrija un tās darbinieki, kuri ļoti nekorektā veidā melo par sekām, kas iestājas vienā vai otrā situācijā. Var atcerēties 2015. gadu, kad Latvijai centās uzspiest bēgļu kvotas, kad Ārlietu ministrija pauda viedokli, ka, ja Latvija nepievienosies šim kvotu mehānismam, tiks apturēts Eiropas Savienības finansējums un Ungārija pārtrauks NATO gaisa patruļas Baltijas valstu telpā. Tie bija klaji meli, un šādus melus mēs varējām dzirdēt arī šodien. Tāpat neskaidrības terminoloģijā... ka šis dokuments nebūtu juridiski saistošs, kaut gan Tieslietu ministrija savā atzinumā ir skaidri un gaiši pateikusi, ka, pastāvot vairākiem apstākļiem, ANO migrācijas pakts būtu saistošs valstīm, kas tam ir pievienojušās.

Vēlreiz es varu paust gandarījumu, ka Saeimas deputāti no Nacionālās apvienības, Jaunās konservatīvās partijas, Zaļo un Zemnieku savienības un partijas KPV LV balsoja par rezolūciju, ar kuru Latvija nepievienojas šim ANO migrācijas paktam, tādā veidā pasakot skaidru nē attiecībā uz Latvijas pievienošanos tam. Un es ceru, ka arī turpmākajā Saeimas darbā jebkurā jautājumā, kas būs saistīts ar migrāciju (vai tā būs darbaspēka migrācija, nelegālā migrācija vai jebkuri citi jautājumi), Latvija saglabās stingras robežas un nepievienosies apšaubāmām deklarācijām, paktiem, neslēgs apšaubāmus līgumus un neieviesīs tos praksē.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības frakcijas. Un nākamā “Frakciju viedokļos” runās Jauno konservatīvo frakcijas deputāte Linda Ozola. Lūdzu!

L. Ozola (JK).

Labdien, cienītie radioklausītāji! Man liels prieks uzrunāt jūs Jauno konservatīvo frakcijas vārdā. Arī es sākšu ar politiski karstāko šīsdienas darba kārtības punktu Saeimas sēdē, kas bija saistīts ar ANO Globālo deklarāciju par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju. No savas puses varam vēlreiz tikai uzsvērt to, cik svarīgi ir runāt par šiem jautājumiem atklāti un kopā ar mūsu sabiedrību; runāt, diskutēt un skaidrot, iesaistot ekspertus, bet darot to ļoti atklātā veidā, jo pretējā gadījumā mēs esam situācijā, kāda ir izveidojusies sabiedrībā šobrīd, kur ir ļoti polarizēti, uzkarsēti viedokļi par šo jautājumu. Mūsu skatījumā (tā ir lieta, ko es arī paudu, uzrunājot kolēģus deputātus), šī ir valdošās koalīcijas atbildība. Koalīcija nav pietiekami iesaistījusi publiskajā diskursā sabiedrību, runājot par migrācijas jautājumu. Mūsu skatījumā, Jauno konservatīvo skatījumā, mums ir jābūt konservatīvi atbildīgiem pret savu valsti un sabiedrību un migrācijas jautājumos ir jāņem vērā arī mūsu vēsturiskā pieredze. Tas nebija tik sen – pirms 30 gadiem, 1989. gadā –, kad Latvijā valsts pamatnācijas īpatsvars no kopējā iedzīvotāju skaita bija vien 52 procenti. Šobrīd, 2018. gadā, tie ir 60,2 procenti. Tas ir viszemākais rādītājs Eiropā, arī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionā. Vienīgi Igaunijā pamatnācijas īpatsvars ir 68 procenti. Visās pārējās valstīs tas ir 80 procenti un vairāk.

Un šis apstāklis, mūsuprāt, ir ļoti svarīgs, un tas ir jāņem vērā, izstrādājot migrācijas politiku mūsu valstij, jo esam jau redzējuši citu Eiropas valstu pieredzi, kuras ir ar daudz līdzsvarotāku etnisko kompozīciju un kurās veidojas un aktivizējas sabiedrībā radikāli noskaņotas grupas un pie varas nonāk radikāli noskaņotas politiskās partijas. Tāpēc mums tas ir izšķirīgi svarīgi – šajā brīdī būt konservatīvi atbildīgiem vienam pret otru un arī pret mūsu valsti kopumā.

Mums nav pieņemama nedz liberāli nekritiska attieksme pret migrācijas jautājumiem, nedz tāda baiļu kultivēšana, uz kā pamata kāds politiskais spēks audzē tikai savu politisko kapitālu. Atbildīga pieeja šeit ir izšķirīgi svarīga.

Bez šī jautājuma par ANO globālo migrācijas deklarāciju es gribētu uzsvērt jeb izcelt vēl divas lietas, ar kurām mēs strādājām šodien. Iespējams, varbūt mūsu iedzīvotājiem vēl daudz svarīgāks ir fakts, ka tika pieņemts tā saucamais pagaidu budžets, respektīvi, finanšu ietvars, kas stāsies spēkā ar 2019. gada 1. janvāri. Un mums, Jauno konservatīvo frakcijai, ir liels prieks, ka ar savu darbu esam panākuši, ka tiks pildīts likums attiecībā uz iekšlietu sistēmas darbiniekiem un ka viņiem jau pirms pieciem gadiem likumā paredzētais vienreizējais pabalsts triju mēnešalgu apmērā pēc nepārtrauktas izdienas gadiem tiks izmaksāts 2019. gadā. Tas attieksies uz visiem darbiniekiem iekšlietu sistēmā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Esam priecīgi par to, ka varējām aizstāvēt arī mūsu iekšlietu sistēmas darbinieku intereses un tiesības.

Un vēl viena lieta. Visu iepriekšējo 13. Saeimas sēžu darba kārtībā bija un droši vien vēl arī turpmāko sēžu darba kārtībā būs likumprojekti, ko mēs pārņemam no 12. Saeimas. Un es gribētu izcelt dažus no tiem, kurus mēs turpināsim izskatīt 13. Saeimā.

Viens no tiem ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”. Tie ir grozījumi, kas paredzēs... par to deputāti vēl lems, un tie tiks skatīti vairākos lasījumos. Zemessargiem būs tiesības uz piecām brīvām dienām gada laikā, lai piedalītos mācībās... piemēram, Zemessardzes uzdevumu pildīšanai. Nacionālie bruņotie spēki kompensēs darba devējiem radušās izmaksas, kamēr viņu darbinieki pildīs šo valstiski tik ļoti svarīgo un patriotisko uzdevumu.

Tāpat mēs pārņēmām arī likumprojektu “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums”, kas precīzāk noteiks juridisko statusu šiem mūsu valsts simboliem, un būs arī atsevišķs likums, kas regulēs Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridisko piederību.

Taču gribu piebilst, ka ne visus likumprojektus 13. Saeima pārņem, piemēram, Juridiskajā komisijā šonedēļ tika skatīts likumprojekts, ko virzīja Valsts ieņēmumu dienests, – “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Juridiskā komisija to noraidīja, jo šie grozījumi Valsts ieņēmumu dienestam ļautu piemērot automātiskus sodus par laikā neiesniegtām deklarācijām. Mūsu konservatīvi atbildīgā pieeja bija tāda, ka mēs aicinājām Valsts ieņēmumu dienestu vispirms samazināt uzņēmējiem slogu attiecībā uz iesniedzamajām deklarācijām, atskaitēm, to skaitu, un tikai pēc tam stiprināt sodu sistēmu. Mūsuprāt, tā būtu atbildīga pieeja attiecībā pret mūsu uzņēmējiem, kas ir mūsu sabiedrības pamats.

Liels paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Lindai Ozolai no Jauno konservatīvo frakcijas.

Nākamajam vārds Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos informēt par aktualitātēm parlamentā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, lai no nākamā gada garantētu finansējumu vairākiem iepriekš pieņemtiem lēmumiem, piemēram, nodrošinātu lielākas pensijas un pabalstus, algu pieaugumu skolotājiem, kā arī izpildītu Satversmes tiesas spriedumus, tostarp par atalgojumu tiesnešiem un prokuroriem. Grozījumi likumā nepieciešami, jo patlaban, kad Saeimas vēlēšanu gadā kavējas valsts budžeta pieņemšana un tas nevar stāties spēkā 1. janvārī, izdevumiem var tērēt vien divpadsmito daļu no iepriekšējā gadā piešķirtā finansējuma, un tas nav pietiekami, lai, piemēram, pedagogi no nākamā gada turpinātu saņemt lielākas algas un būtu nodrošinātas mērķdotācijas pašvaldībām, lielāks atalgojums tiesnešiem. Grozījumi arī paredz, ka Finanšu ministrijai savā mājaslapā būs jāpublicē finanšu ministra apstiprinātie valsts darbībai nepieciešamie valsts budžeta izdevumi, aizdevumi un aizņēmumu limiti.

Galīgajā lasījumā deputāti atbalstīja mūsu frakcijas deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikumu, kas paredz, ka, apstiprinot valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, finanšu ministrs 2019. gadā novirza 8,3 miljonus eiro Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku darba samaksas paaugstinājumam. Mūsu priekšlikumu atbalstīja Jauno konservatīvo frakcijas un frakcijas KPV LV deputāti. Līdz ar to atalgojuma problēma cilvēkiem, kuri strādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, ir atrisināta.

Pašlaik mēs vērtējam arī to, kā notiek jaunās valdības veidošanas procesi, un redzam vājos punktus. Aldis Gobzems noteiktā laikposmā rīkojas samērā pragmatiski – mūsu skatījumā. Tas ir pluss. Taču viņa pirmais paziņojums par to, ka viņš plāno veikt pārrunas par jaunās valdības veidošanu tikai ar sešām partijām, bez SASKAŅAS, ir liels mīnuss. Mūsu skatījumā, tā var uzvesties tikai vecās politiskās partijas, kuras sabiedrības sašķeltības apstākļos gadiem ilgi vākušas vēlētāju balsis. Taču tas nepiedien partijām, kuras sauc sevi par svaigām asinīm Latvijas politikā. Un, kamēr KPV LV mēģinās veidot valdību bez SASKAŅAS, nekas stabils izveidoties nevar. Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” neatbalstīs valdību, kurā tā nebūs pārstāvēta.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

“Frakciju viedokļos” šodien pēdējā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Anda Čakša. Lūdzu!

A. Čakša (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien, man jāsaka, Saeimā demagoģija un emocijas sita augstu vilni. Zaļo un Zemnieku savienība tika apvainota dažādos pasaules grēkos. Taču man jālūdz uzreiz iedziļināties faktos un patiesībās.

Ja mēs runājam par mediķu atalgojumiem, tad jāteic, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir izstrādājusi un sākusi būtiski realizēt veselības nozares finansēšanas stabilizēšanas plānu, un tas lielā mērā ir nodrošinājis to, ka ir sagatavots plāns par septiņu gadu izaugsmi veselības aprūpē un – ļoti specifiski – par nākamajiem trim gadiem attiecībā uz mediķu atalgojuma pieaugumu. Un tas turpina šodien... šogad jau uzsākto 30 procentu algas pieaugumu visiem medicīnā strādājošajiem. Tādēļ ļoti būtisks ir Likums par budžetu un finanšu vadību, kas šodien tika grozīts, lai, sākoties jaunajam gadam, skolotāji, tiesneši un arī mediķi par virsstundām varētu saņemt to atbilstošo atalgojumu, kas viņiem pienākas, nevis to, kādu noteiktu šobrīd esošā situācija – bez valdības apstiprināta budžeta... tikai vienu divpadsmito daļu... Un tādēļ joprojām ir jācer, ka jaunās valdības veidošana ilgi nekavēsies. Bet, lai nodrošinātos, ka mediķi saņems nepieciešamo finansējumu, es arī kā veselības ministre turpinu strādāt, lai sagatavotu Ministru kabineta noteikumus un lai vēl vecā valdība varētu apstiprināt algu pieaugumu, kas ir plānots nākamajam gadam.

Vēl viens būtisks šodien skatīts jautājums ir grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Šis likums ir viens no ierobežojumiem, kas nav ļāvis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem saņemt lielāku atalgojumu, jo šis likums uzliek griestus amatpersonu darba samaksai. Un šodien šie griesti tiek atcelti. Un tas, kas ir būtiski, – neatliekamās palīdzības mediķi pievienojas kopējai mediķu saimei, kur atalgojums ir noteikts pēc minimālās likmes... vai pēc mazākās apmaksas veida... Un tie ir Ministru kabineta noteikumi, kas to regulē.

Vēl viena tiešām būtiska lieta ir tā, ka šodien Saeimas sēdē tika skatīti arī divi Sociālo un darba lietu komisijas virzīti likumprojekti.

Viens no tiem ir likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”. Būtiskākā lieta ir tā, ka ar unikāliem identifikatoriem varēs izsekot un identificēt tabakas izstrādājumus.

Otrs ļoti būtisks likumprojekts ir “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””. Un kādēļ šis likumprojekts ir svarīgs? Tādēļ, ka cilvēki tagad varēs izteikt savu brīvo gribu attiecībā uz orgānu izmantošanu pēc nāves un reģistrēt šo savu brīvo gribu vienkāršākā veidā, nekā tas ir bijis līdz šim, – caur sistēmu “E‑veselība”. Šo brīvo gribu varēs izteikt arī aizgājēja piederīgie, tādā veidā pēc mirušā nāves brīvāk ļaujot nodot viņa orgānus cilvēkiem, kuriem tie noteikti vēl būs vajadzīgi un noderīgi.

Un kā pēdējo noteikti gribu minēt diskusiju par ANO deklarāciju. Diskusija tiešām bija ļoti emocionāla. Un būtiski – jāuzsver tas, ka ir svarīgi, kā mēs tulkojam deklarācijā ierakstīto. Ja uzskatām, ka šī deklarācija ierobežo Latvijas suverēno nacionālo migrācijas politiku, tad tā nav akceptējama. Ja uzskatām, ka tā neierobežo nacionālo migrācijas politiku, tad tā būtu apstiprināma. Šodien pēc garas diskusijas Saeima nolēma, ka šī deklarācija nav akceptējama. Un tas ir Saeimas viedoklis.

Paldies. Es jums novēlu visiem šonedēļ palikt pie labas veselības un, ņemot vērā mainīgos laikapstākļus, rūpēties par sevi!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Andai Čakšai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamceturtdien!