Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir sākusies šī gada Saeimas ziemas sesija, un par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem raidījumā “Frakciju viedokļi” jums pastāstīs frakciju pārstāvji.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!

A. Krauze (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima pieņēma diezgan būtisku un nozīmīgu lēmumu par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu. Obligātā iepirkuma komponente ir tā daļa, kas atainojas visos mūsu elektrības rēķinos, un ir ievērojami liela. Atsevišķās lauku saimniecībās, objektos, kur darbība nenotiek visu gadu, bet tikai sezonā, tajā laikā, kad darbības nav, šī komponente pēdējo gadu laikā ir pieaugusi no 12 eiro līdz pat aptuveni 30 eiro. Šis ir nesamērīgs maksājums gan ražojošajām lauku saimniecībām, gan ražojošajiem uzņēmumiem pilsētās, gan iedzīvotājiem. Šodien paiet divi mēneši, kopš strādā 13. Saeima, un šajā laikā likumdevējs ne par kapeiku nav izkustējies uz priekšu saistībā ar šīs komponentes atcelšanu. Tāpēc ļoti svarīgi bija uzdot Ekonomikas ministrijai izstrādāt likumdošanas aktus, lai šī komponente tiktu atcelta.

Kas ir jāizdara? Saeimai laikam šinī brīdī šis lēmums ir jāpieņem tāpēc, ka mums jau ir pieredze, kā pagājušajā gadā, pieņemot attiecīgu lēmumu, iekustējās darbs un sabiedrībai tika darīti zināmi daudzi uzvārdi... kuri ir atbildīgi par obligātā iepirkuma komponentes ieviešanu un dārgajiem elektrības rēķiniem. Savukārt tagad ir jāstrādā neatkarīgi no tā, vai ministrs ir jauns, vai ministrs nāks... vai turpinās tas pats strādāt... ir jāpieņem lēmums un galu galā iedzīvotājiem dotie solījumi ir jāpilda. Es gribētu atgādināt, ka pirms vēlēšanām faktiski visas partijas solīja samazināt elektrības rēķinus un izbeigt obligātā iepirkuma komponenti. Un, protams, šim procesam jānotiek tiesiski.

Vēl jo zīmīgāk, ja runājam par tiesiskumu, – pie subsidētās elektroenerģijas šūpuļa savulaik ir stāvējis klāt Arturs Krišjānis Kariņš, jo viņš bija ekonomikas ministrs laikā, kad 2005. gadā... tika virzīts uz Saeimu, un arī Saeimā 5. maijā pieņemts attiecīgais likums. Šobrīd Krišjānis Kariņš kā premjerministra kandidāts varēs strādāt ar šo likumu paketi un izbeigt obligātā iepirkuma komponenti. Man liekas, ka Saeimas šīsdienas vienprātīgais balsojums ir ļoti nozīmīgs un tas iezīmē OIK afēras ēras beigas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Armandam Krauzem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Arvils Ašeradens. Lūdzu!

A. Ašeradens (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tikko noslēdzās Saeimas pirmā sēde šajā gadā, un šodien tā bija ļoti interesanta. Tika skatīti četri likumprojekti, kas bija jau skatīti... vairāki likumprojekti, kas bija skatīti komisijās. Tāpat arī tika nodots ar iedzīvotāju iniciatīvu savākto parakstu virzīts lēmuma projekts, kas saistīts ar azartspēļu zāļu aizliegšanu Latvijas teritorijā, un daudzi citi jautājumi. Vēl Saeima skatīja vairākus lēmuma projektus, kas bija saistīti ar obligātā iepirkuma komponentes virzību, un izskatīja dažādus pieprasījumus. Šodien arī Saeima pieņēma lēmumu par jaunu uzdevumu Ekonomikas ministrijai šajā lietā, tā ka ķersimies pie šī darba.

Vēl gribu teikt, ka šobrīd vairāk vai mazāk sekmīgi virzās jaunās valdības veidošanas process. Pašlaik ministru kandidāti strādā pie savām deklarācijām, rīt plānojam sēsties pie galda un diskutēt par šajās deklarācijās iekļautajiem uzdevumiem. Nākamnedēļ strādāsim, lai tuvākajā laikā valdību varētu apstiprināt.

Jāsaka arī, ka situācija sāk kļūt neatliekama, jo ir jārisina gan jautājumi, kas saistīti ar finanšu sektora stabilizāciju, gan Moneyval rekomendācijām. Tieši tāpat valsts gaida budžetu, jo ir pietiekami liels skaits organizāciju, kurām šobrīd ir ļoti neskaidri finansēšanas apstākļi. Un, protams, uzsākot valdības darbu, varētu stabilizēt arī kopējo politisko situāciju valstī.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Arvilam Ašeradenam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamais runās frakcijas KPV LV deputāts Didzis Šmits. Lūdzu!

D. Šmits (KPV LV).

Labdien! Es domāju, ka šodien ir tāda ļoti vēsturiska diena. Un viennozīmīgi galvenais jautājums, kas šodien tika lemts, bija par obligātā iepirkuma komponenti jeb OIK, kas ir visos mūsu elektrības rēķinos.

Faktiski Saeima lēma par tās atcelšanu, lēma vienbalsīgi, uzdodot valdībai konkrētus uzdevumus – veikt šo darbu līdz 31. martam. Es domāju, ka šodien ir atjaunots tāds zināms vēsturiskais taisnīgums, jo šis nelikumīgais... faktiski atbilstoši Eiropas tiesībām un arī Latvijas tiesībām... ja tā var teikt, maksājums bija uzspiests visai sabiedrībai. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Tā bija tāda elektrības cena, kas faktiski mūsu ražotāju, uzņēmēju konkurētspēju ļoti, ļoti būtiski iedragāja, turklāt laikā, kad Latvijā un visur pasaulē bija ekonomiskā krīze. Lielākie maksājumi tika izsniegti tieši šajos laikos, faktiski vēl vairāk apgrūtinot mūsu rūpniecības dzīvotspēju, kur nu vēl attīstību.

Ir pieņemts vēsturisks lēmums. Valdībai tālāk pie tā jāstrādā. Un ir skaidrs, ka datums ir 31. marts.

Vēl tikai viena no svarīgākajām lietām, ko es gribētu atzīmēt, jo, manuprāt, tas ir konceptuāli svarīgi un tas ir ideoloģiski svarīgi. Šodien komisijai tika nodots lēmums par azartspēļu zāļu aizliegumu visā Latvijas teritorijā. Es domāju, ka ikviens un visi kopā zinām, cik Latvijā šī sērga ir izplatīta un cik daudzi darbspējīgi cilvēki ar gaišu nākotni diemžēl nokļūst šajās atkarībās. Un viennozīmīgi, ka šo spēļu eļļu pieejamība katrā Rīgas stūrī, katrā lauku ciematā ir šo atkarību tikai vairojusi. Mūsu kultūras nami laukos bieži vien ir spēļu zāles, kur var pulcēties cilvēki, – varbūt sākumā vienkārši ieiet tajās, bet pēc tam sāk spēlēt.

Tā ka, protams, komisija savu darbu veiks. Tas nebūs ātri un varbūt arī nebūs vienkārši, bet skaidrs, ka šis jautājums jāvirza uz priekšu un tā situācija, kāda ir šobrīd Latvijā, šajā jomā ir jāizbeidz.

Tas no manas puses ir būtiskākais, par ko mēs šodien Saeimas sēdē lēmām.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Didzim Šmitam no frakcijas KPV LV.

Un nākamā runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāte Marija Golubeva. Lūdzu!

M. Golubeva (AP!).

Labdien! Šodien pēc “Attīstībai/Par!” deputātu pieprasījuma Saeima uzklausīja veselības ministri Andu Čakšu par ļoti nepilnīgās veselības reformas ieviešanas gaitu.

Mēs jau sen esam pievērsuši uzmanību tam, ka šī reforma pēc būtības diskriminē daļu iedzīvotāju, sadalot veselības aprūpes pieejamību tā saucamajos divos grozos un tādā veidā liedzot daļai iedzīvotāju piekļuvi valsts apmaksātiem veselības pakalpojumiem pilnā apjomā.

Mans kolēģis Andris Skride Sociālo un darba lietu komisijā centās pievērst uzmanību tam, ka ļoti neefektīvs ir IT risinājums, ko pasūtīja Izglītības... es atvainojos, Veselības ministrija. Un mēs ļoti ceram, ka jaunajā valdībā mūsu kolēģe Ilze Viņķele varēs izlabot šo nepilnību un šo reformu virzīt turpmāk tā, lai nediskriminētu daļu iedzīvotāju, kuriem ir no šī gada faktiski liegts valsts veselības aprūpes atbalsts.

Kas attiecas uz modernāku valsti, kas ir draudzīga iedzīvotājiem, jo palīdz viņiem viegli piekļūt pakalpojumiem, – šodien otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Būvniecības likumā, kas ļauj turpmāk elektroniski iesniegt visus ar būvatļauju saņemšanas procesu saistītos dokumentus.

Savukārt cilvēki, kam ir apgrūtinoši darboties ar datoru, varēs savā pašvaldībā vai pakalpojumu centrā iesniegt šos dokumentus ar darbinieku palīdzību. 

Vadītāja. Paldies Marijai Golubevai no frakcijas “Attīstībai/Par!”. Nākamā “Frakciju viedokļos” runās Nacionālās apvienības frakcijas deputāte Ilze Indriksone. Lūdzu!

I. Indriksone (NA).

Labdien! Šodien Saeimas sēde bija ļoti interesanta un ļoti dažāda. Bet viens no būtiskajiem jautājumiem, ko šodien mums izdevās, ir... nodevām atbildīgajai komisijai mūsu sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”. Šo grozījumu mērķis ir ieviest daudz lielāku atklātību publisku personu kapitālsabiedrībās, tuvinot šīs prasības biržā kotēto uzņēmumu atklātības prasībām. Vienkāršā valodā runājot, kapitālsabiedrībām būs jāpublicē vairāk informācijas par savu darbu, par valžu un padomju locekļu atalgojumu, arī sapulcēm, lēmumu projektiem, lēmumiem, revīzijas komitejām un arī visiem pārējiem būtiskajiem un, varētu teikt, publiski pieejamiem jautājumiem. Tas varētu uzlabot ne tikai valsts lielo kapitālsabiedrību darbu, atklātību, bet arī lielo pašvaldību kapitālsabiedrību darbību.

Būtisks likumprojekta... virzība būtiska... otrajā lasījumā Saeima skatīja grozījumus Būvniecības likumā, kas ir vēl viens solis e-pārvaldības ieviešanā un kas atvieglos uzņēmēju ikdienas darbu, jo visu lielo dokumentu plūsmu, kas šobrīd vēl notiek papīra formā, būs iespējams virzīt elektroniski, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu. Tajā pašā laikā mazos būvniekus vai tos, kas būvē saimnieciskā kārtā, būvvaldes vēl aizvien laipni gaidīs ar saviem dokumentiem papīra formā.

Kā trešo es gribu uzsvērt šodien pirmajā lasījumā atbalstītos grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas arī patiesībā ir būvniecības sistēmas sastāvdaļa, kas ir mazliet neparasti, bet tā ir, jo šie grozījumi paredz mainīt nosacījumus elektroniskajai darba laika uzskaites sistēmai būvniecības sektorā, samazinot būvniecības objektu izmēru. Tas nozīmē – samazinot izmaksu slieksni objektiem, kuros būs jāveic šī elektroniskā darba laika uzskaite, un izveidojot datu nodošanu vienotajā informācijas sistēmā, kur tā būs pieejama citām valsts institūcijām, arī statistikas pārvaldes vajadzībām. Šajā likumprojekta virzībā... vienlaikus arī apzināmies, ka daudz darba būs jāiegulda, lai panāktu iespējami visilgtspējīgāko risinājumu, rūpējoties par būvniecības nozarē godīgi strādājošo uzņēmumu darbības nesarežģīšanu un vienlaikus padarot neiespējamu nereģistrētu vai negodīgu nodarbinātību būvniecībā.

Tā ka noteikti atbalstāma ir skaidru tehnisko prasību noteikšana elektronisko uzskaites sistēmu izstrādātājiem, kā arī kontroles mehānisma ieviešana, lai jau pirmsākumos nodrošinātos pret krāpniecisku sistēmu izstrādi un piedāvāšanu uzņēmējiem, jo mums šāda nelāga pieredze ir bijusi ar kases aparātiem.

Un kā pēdējo, protams, es arī gribu pieminēt obligātā iepirkuma komponentes likumprojektu, kas nav likumprojekts par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu, kā varbūt kādam varētu likties, bet patiesībā tas ir lēmums, kurā Saeima aicina Ekonomikas ministriju steidzami izstrādāt tiesību aktus obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai no 2019. gada 31. marta. Tātad Saeima aicina Ekonomikas ministriju šādus lēmumus sagatavot un šādus likumprojektus virzīt Saeimā, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai jānodrošina parlamentārā kontrole. Es ļoti ceru, ka valdība un arī Ekonomikas ministrija to spēs izdarīt, bet mums vēl ir jātiek līdz jaunam ekonomikas ministram, tā ka novēlu veiksmi sarunās un sadarbībā, lai beidzot mēs konstruktīvi varētu kopīgi arī strādāt.

Vadītāja. Paldies Ilzei Indriksonei no Nacionālās apvienības frakcijas.

Un nākamajam vārds Jauno konservatīvo frakcijas deputātam Jurim Jurašam. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Labdien, radioklausītāji! Šodien mani kolēģi jau diezgan daudz iztirzāja šīsdienas Saeimas sēdē izskatītos jautājumus, piemēram, obligātā iepirkuma komponentes, kā minēja kolēģe no Nacionālās apvienības... likumdošanas izstrādāšanu, lai pēc iespējas īsākā laikā OIK sistēma tiktu atcelta. 

Taču es vēlos pievērst uzmanību vienam citam jautājumam, kas, manuprāt, ir nozīmīgs un svarīgs, pat vēsturisks. Es vēlos runāt par Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu, kas tika iesniegts Saeimai, – “Azartspēļu zāļu aizliegšana visā Latvijas teritorijā”.

Vēlos atgādināt, ka šī iniciatīva tika uzsākta pēc Jaunās konservatīvās partijas iniciatīvas, reaģējot uz kritisko situāciju saistībā ar azartspēļu izraisītajām sekām. Nav noslēpums, ka spēļu elles – tā ir slimība, kas pārņēmusi Latviju. To redz un apzinās visi, bet diemžēl neviens neko līdz šim nav darījis.

Iet bojā cilvēki, tiek izpostītas ģimenes, tiek pazudināta mūsu valsts – Latvija. Šis neprāts ir jāierobežo un jāieliek stingros rāmjos. Nav muļķīgāka apgalvojuma par šo, ka azartspēļu nodokļos samaksātie miljoni tad iešot garām valsts budžetam. Azartspēļu industrijas ienākumi 2017. gadā sasniedza 280 miljonus, un pagājušajā gadā tie, iespējams, bija vēl lielāki. Tie ir miljoni, kas tiek izņemti no Latvijas ģimeņu kabatām. Kāds teiks, ka katru gadu valsts un pašvaldības gūst ienākumus, mērāmus miljonos, bet vēl kāds teiks, ka šīs iestādes dod cilvēkiem darbu un iespēju nopelnīt. Bet vai kāds ir rēķinājis, cik daudz valsts un pašvaldības zaudē, jo simtiem un tūkstošiem cilvēku, azartspēļu atkarīgo, iznīcina savu dzīvi, sagrauj savu ģimeni, iedzen to vēl lielākā nabadzībā? Vai valsts ir daudz zaudējusi, aizliedzot smēķēšanu kafejnīcās un citās publiskās vietās? Vai daudz ir zaudēts, aizliedzot 24 stundu alkohola tirdzniecību? Situācija saistībā ar azartspēļu izraisītajām sekām ir kritiska, un vilcināties nedrīkst. To redz un saprot katrs domājošs cilvēks. Azartspēlēm ir jāierāda vieta, un sabiedrības indēšanai jāpieliek punkts.

Un man tiešām ir liels gandarījums par to, ka šodien Saeimas sēdē visi deputāti vienbalsīgi nobalsoja par šī kolektīvā iesnieguma tālāku virzību – par to, ka tas tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai turpmākai izvērtēšanai, tātad likumprojekta izstrādāšanai. Es ceru, ka nekādas vilcināšanās nebūs un pēc iespējas ātrākā laikā taps likuma grozījumi, kuri paredzēs to, ka turpmāk azartspēļu zāles varēs atrasties tikai un vienīgi četrzvaigžņu un pieczvaigžņu viesnīcās, un kuri dos būtisku progresu, un mēs varēsim izvairīties no šīs faktiski izaicinošās un provocējošās situācijas, kad tūkstošiem cilvēku kļūst atkarīgi no šīs nelaimes.

Tas arī īsumā būtu viss.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Jurašam no Jauno konservatīvo frakcijas.

Un “Frakciju viedokļu” noslēgumā šodien runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas deputāti no frakcijas SASKAŅA sakarā ar pieprasījumu ekonomikas ministram par ministrijas rīcības tiesiskumu un likumību OIK jautājumā iesnieguši lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam”.

Esam pārliecināti, ka ministram jāuzņemas atbildība un jādemisionē. Savukārt Ekonomikas ministrijai steidzami jāizstrādā tiesību akti obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai no šā gada 31. marta, lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas visiem patērētājiem Latvijā.

Mēs aicinām Ekonomikas ministriju ievērot tiesiskuma principus un, izstrādājot obligātā iepirkuma komponentes atcelšanas risinājumus, nepieļaut šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem, to pārveidi par cita veida maksājumiem, kā arī mainīt šo maksājumu nosaukumu. Mēs aicinām Ekonomikas ministriju izbeigt Latvijas iedzīvotājiem nedraudzīgo, netaisnīgo, uz atsevišķām personām vērsto atbalsta mehānismu.

Savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai būs uzdevums nodrošināt parlamentāro kontroli pār šī jautājuma turpmāko virzību. Un lēmums par šo daļu ir pieņemts.

Diemžēl Saeimas vairākums noraidīja SASKAŅAS deputātu iesniegto pieprasījumu par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam. “Par” balsoja SASKAŅA un KPV LV. Pret ministra demisiju nobalsoja 53 Saeimas deputāti, to skaitā arī Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji, kuri, manuprāt un arī pēc visas mūsu frakcijas domām, divkosīgi slēpjas aiz taisnīguma maskas, bet patiesībā atbalsta JAUNO VIENOTĪBU. Jāsaka, priekšvēlēšanu solījumi bija fantastiski, bet rīcība ir nožēlojama! Es domāju, ka Jaunās konservatīvās partijas vēlētājiem ir visas tiesības uzdot saviem deputātiem jautājumus pēc būtības – par viņu rīcības motīviem Saeimā.

Es nevaru izslēgt arī to, ka Kariņa vadītās valdības darbā, ja šāda valdība vispār tiks izveidota, būs diezgan daudz komisku brīžu, jo nevar jau atnākt cilvēks pilnīgi no malas un vadīt ministriju. Tas vienkārši nav reāli. Turklāt starp patlaban nosauktajiem ministru amatu kandidātiem Kariņa valdībā ir arī parlamentā neievēlēti politiķi. Ja sabiedrības atbalsts nav saņemts vēlēšanās, tad, manuprāt, ir absolūti naivi to gaidīt pēc tam.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Uz sadzirdēšanos nākamceturtdien!