Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Tuvākajās minūtēs skanēs pārraide “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama, un, kā ierasts ceturtdienās pēc Saeimas sēdes, deputāti jums pastāstīs par šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien vēlos informēt par frakcijas SASKAŅA deputātu jautājumiem labklājības ministrei Ramonai Petravičai “Par Labklājības ministrijas bezdarbību, pilnībā nepiemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, tostarp atvieglojumu par invaliditāti, neievērojot likuma prasības”.

Par problēmas būtību. Pirms diviem gadiem – 2017. gadā – Valsts kontrole norādīja uz problēmu, ka gandrīz deviņi tūkstoši pensionāru neizmantoja nodokļa atlaides par invaliditāti. Tolaik Saeima Valsts kontroles norādīto problēmu atzina kā nekavējoties risināmu, pieņemot steidzamības kārtā nepieciešamos likuma grozījumus. Tie paredzēja, ka nodokļu atvieglojumi personai ir jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā vai nav iesniegta. Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta astotajā daļā ir noteikts, ka gadījumos, kad pensionāra algas nodokļu grāmatiņa nav iesniegta citam ienākuma izmaksātājam (pensionārs nestrādā algotu darbu), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, aprēķinot pensiju, ir jāpiemēro visi papildu atvieglojumi, kas pensionāram pienākas. Arī par invaliditāti. Lai to nodrošinātu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir jāsadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienestu un jāiegūst pensiju aprēķināšanai nepieciešamā informācija.

Diemžēl aizvakar, otrdien, 1. oktobrī, Valsts kontrole paziņoja, ka kārtējās pārbaudes laikā secināts, ka arī pēc 2017. gadā pieņemtajiem likuma grozījumiem gandrīz piecarpus tūkstošiem pensionāru ar invaliditāti jau vairākus gadus tiek kavēta pensiju izmaksa pilnā apmērā tāpēc, ka valsts iestāžu nekvalitatīvas savstarpējās sadarbības dēļ netiek automātiski piemēroti nodokļu atvieglojumi.

Atbilstoši Valsts kontroles sniegtajai informācijai konstatēts, ka 4003 pensionāri, kam ienākumi veidojas tikai no valsts pensijas, un 828 pensionāri, kas gūst ienākumus arī citur – strādā algotu darbu –, nav iesnieguši algas nodokļu grāmatiņas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai vai citam ienākuma izmaksātājam.

Visos šajos gadījumos – ir 4831 šāds gadījums –, aprēķinot no pensijas ieturamo iedzīvotāju ienākuma nodokli, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nav ņēmusi vērā personai pienākošos atvieglojumus par invaliditāti, tādējādi nepamatoti ieturot par 260 000 eiro lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, frakcijas SASKAŅA deputāti aicina labklājības ministri sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem. Kāpēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārkāpj likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta astotajā daļā noteikto? Kādas darbības Labklājības ministrija ir veikusi un kādas plāno veikt, lai novērstu to, ka pensionāriem tiek nepamatoti samazināti ikmēneša ienākumi? Vai ir pieļaujams, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Valsts ieņēmumu dienesta nesadarbošanās dēļ pensionāru pensijas, kuru apmērs vidēji ir 366 eiro mēnesī, tiek nepamatoti samazinātas par 7,40 eiro? Un vai tie pensionāri – kopā 4831 persona –, kuriem nepamatoti ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ir informēti par izveidojušos situāciju? Mēs gaidām Labklājības ministrijas atbildes un aktīvu rīcību.

Tuvojas Skolotāju diena, tāpēc nobeigumā vēlos frakcijas vārdā uzrunāt izglītības sistēmā strādājošos. Cienījamie pedagogi, sirsnīgi sveicu jūs profesionālajos svētkos – Skolotāju dienā! Jūsu darbs ir pelnījis patiesu cieņu. Dzīvesprieku un panākumus!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamais runās frakcijas KPV LV deputāts Kaspars Ģirģens. Lūdzu!

K. Ģirģens (KPV LV).

Labdien! Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē šonedēļ, pirmdien, 30. septembrī, iztaujāja Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Kariņš laika periodā no 2004. gada 2. decembra līdz 2006. gada 7. aprīlim ieņēma ekonomikas ministra amatu. Komisijas darbā ir uzsākts posms, kad tiek izvaicātas visas amatpersonas, kurām ir bijusi saistība ar OIK lietu.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 2. oktobrī, uzaicināja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci un tika pārrunātas plānotās izmaiņas administratīvi teritoriālajā iedalījumā.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē tika izskatīts Valsts kontroles revīzijas ziņojums “Cilvēkresursi veselības aprūpē”. Valsts kontroles ziņojumā norādīts, ka problēmas saskatāmas izglītības sistēmā, kura sagatavo ārstus šaurā specializācijā. Savukārt garais rezidentūras laiks nozīmē, ka jaunie ārsti darba tirgū nonāk vēlu. Tāpat atzīmēts, ka nepieciešams pārskatīt ārstu sertifikācijas un resertifikācijas procesu, kas raksturots kā formāls un ar lielu administratīvo slogu. Revīzijā arī secināts, ka tālākizglītības plānošanas organizācijas kārtība neatbilst labajai praksei, jo tā tiek plānota fragmentāri, bez kopēja veselības nozares un ārstniecības personu vajadzību novērtējuma. Nepilnības atklājušās arī Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, kurā uzkrātie dati nesniedz precīzu un aktuālu informāciju par nozarē praktizējošiem speciālistiem un to noslodzi.

Tāpat arī vērts pieminēt, ka Administratīvā rajona tiesa pirmdien apturējusi Latvijas Universitātes rektoram Indriķim Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts Latvijas Universitātes rektora amatā.

Tāpat arī jāpiemin, ka Augstākās tiesas senatore Marika Senkāne pārbaudē nav konstatējusi pamatu ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atlaišanai no amata. Pārbaudē nav atklāta nekāda informācija, kas būtu nododama kādai no tiesībsargājošām iestādēm.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Kasparam Ģirģenam no frakcijas KPV LV.

Nākamajam vārds Jauno konservatīvo frakcijas deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labdien, dārgie klausītāji! Esmu Krišjānis Feldmans no Jaunās konservatīvās partijas.

Runājot par Saeimas sēdes notikumiem, jāteic, ka viens no spilgtākajiem jautājumiem, kas tika izskatīts, bija likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”. Ir liels prieks gan par to, ka Saeima ir piešķīrusi šim likumprojektam steidzamības statusu, gan arī par to, ka ir pieņēmusi to pirmajā lasījumā, jo tas paredz iesaldēt kadastrālās vērtības vēl uz vienu gadu. Kāpēc tas šajā brīdī ir ļoti būtiski? Tas ir saistīts ar to, ka mēs, jaunie konservatīvie, nevēlamies virzīt uz priekšu jaunu kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodiku, kamēr neesam sapratuši... tikuši skaidrībā par risinājumu, kā novērst nekontrolētu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu Latvijas iedzīvotājiem, tātad – arī par viņu vienīgajiem, primārajiem mājokļiem. Tāpēc jauno konservatīvo pārstāvis tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir atteicies virzīt šos Ministru kabineta noteikumus tālāk uz izskatīšanu Ministru kabinetā, kamēr kaut kāda vienošanās par šo jautājumu netiks panākta. Jaunie konservatīvie stāv nekustamā īpašuma nodokļa sardzē un nepieļaus to, ka zināmas grupas vēlas celt nekustamā īpašuma nodokļa apmēru Latvijā.

Es saprotu, ka ir nepieciešams domāt par to, kā reģionos cilvēki turpmāk dzīvos... kā ar iespējami mazākiem izdevumiem cilvēki spēs uzturēt savus mājokļus tieši reģionos, kur šobrīd novērojama diezgan izteikta depopulācija. Par šīm lietām ir jārunā. Mēs nedrīkstam izdarīt nekādus tādus soļus, kas radītu aizdomas – pat mazākās aizdomas – par to, ka valstī varētu tikt noteikti nesamaksājami nodokļi un ka tāpēc cilvēkiem būtu jāatstāj savas mājas – dzimtās mājas, no vecākiem mantotās mājas un dažādi citi dzimtas īpašumi gan pilsētās, gan laukos.

Jāpiebilst, ka atbilstoši iepriekšējās valdības protokollēmumam, kas tika pieņemts 2018. gada februāra sākumā, tika sākts virzīt šos kadastrālās vērtēšanas noteikumus. Tāpēc ir īpaši labi un zināmā mērā mums visiem ir paveicies, ka jaunie konservatīvie ir Tieslietu ministrijā un šo jautājumu šobrīd ir nobloķējuši līdz tālāka risinājuma atrašanai. 

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Krišjānim Feldmanam no Jauno konservatīvo frakcijas.

Un tagad frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā runās deputāts Atis Lejiņš. Lūdzu!

A. Lejiņš (JV).

Jā, paldies.

Cienījamie klausītāji! Es gan gribētu tagad parunāt par vienu Latvijā sasāpējušu jautājumu, kuru mēs drīz atrisināsim.

Finiša taisnē ir nonācis darbs pie Iepakojuma likuma. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mums būs – tāpat kā Igaunijā, tāpat kā Lietuvā un tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs – depozītsistēma: ja tu veikalā nopērc PET pudeli un tu to izdzer, tev tā nav jāsviež atkritumu tvertnē vai, ļaunākajā gadījumā, grāvī vai mežā, bet tu vari to nest atpakaļ uz veikalu, atdot atpakaļ un par to saņemt čeku, ar ko tu vari atkal tanī pašā veikalā iepirkties.

Tas attieksies ne tikai uz PET pudelēm, bet arī uz alus pudelēm un skārdenēm.

Mēs esam ar jautājumu Saeimā noņēmušies, jūs neticēsiet, jau 19 gadus, bet vienmēr tās depozītsistēmas ieviešana ir tikusi kaut kādā veidā bloķēta. Vienmēr ir teikts: nu, mums jāizgudro jauns ritenis. Bet tagad mēs domājam: ja citi var ar to pašu riteni braukt, piemēram, Igaunijā un Lietuvā, tad mēs arī varam Latvijā. Bet! Tas nenozīmē, ka mēs nedomājam arī par nākotni, par jauniem automātiem, kas pratīs atšķirt arī tetrapaku no PET pudeles. Un ceram, ka arī mūsu uzņēmēji (un mēs jau redzam, ka mums ir tādi uzņēmēji) pratīs šādus automātus ražot un mēs vēl pat būsim priekšā mūsu kaimiņvalstīm. Prototipus jau mēs esam redzējuši, un es pats esmu redzējis un tos izmēģinājis. Bet! Mēs vairs nevaram gaidīt vēl 20 gadus, domājot par jaunu riteni. Beidzot, pēc 20 gadiem, ir jāpieņem depozīta likums... grozījumi Iepakojuma likumā.

Es gribu to salīdzināt ar nulles deklarāciju. Kad es sāku strādāt 10. Saeimā, mēs bijām vienojušies, ka ieviesīsim nulles deklarāciju. Nu cilvēki ir aizmirsuši, kas tas ir. Nulles deklarācija ir tāda, ka katram pilsonim, katram Latvijas iedzīvotājam jāuzrāda, kādi naudas uzkrājumi viņam ir – skaidrā un bezskaidrā naudā. Igaunija nulles deklarāciju ieviesa jau 1993. gadā (es tātad runāju par iepriekšējo gadu simteni!) un Lietuva – 1994. gadā. Mēs kā nevarējām, tā nevarējām, un bija pilnīgi skaidrs – oligarhu spiediens... ietekme Saeimā.

Kaut mēs ar valdošo koalīciju... iepriekšējā dienā koalīcijā bija vienojušies, ka mēs to pieņemsim, uzreiz bija... viena partija izstājās... un netika izņemts... Un jūs zināt – Zatlera kungs atlaida Saeimu, par ko es biju ar abām rokām “par”, un ienāca jauna koalīcija pēc jaunajām vēlēšanām un nobalsoja, ka mēs ieviešam nulles deklarāciju.

Nu, ir tādas zināmas līdzības, jo arī saistībā ar Iepakojuma likumu mēs varam redzēt, ka ir ļoti stipri spēki, kas mēģina to bremzēt – argumenti, ka jāizdomā jauns ritenis –, un tie lielā mērā, es jums varu pateikt, ir tie spēki, kas tagad apsaimnieko atkritumus. Bet te, kā es jau iepriekš minēju, mēs ejam uz priekšu un beidzot to pieņemsim.

Es domāju, ka nākamajā nedēļā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs beidzot tiksim galā ar entajiem priekšlikumiem, kuri tika iesniegti, iedomājieties, tikai uz trešo lasījumu (tā nedrīkst īstenībā darīt, bet mēs tiksim galā), un ka mūsu Saeima nobalsos par šo depozīta likumu, un beidzot tas tiks pieņemts.

Paldies par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies Atim Lejiņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Un “Frakciju viedokļus” turpina frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāte Inese Voika. Lūdzu!

I. Voika (AP!).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien spilgtākais notikums Saeimā notika sēdes starplaikā, kad uz frakciju “Attīstībai/Par!” bija atnākuši cilvēki ar smaidīgām sejām un lielu enerģiju, T-kreklos, uz kuriem bija rakstīts: “Pasaule kļūst labāka.” Šodien, 3. oktobrī, atzīmē Eiropas atmiņu un laipnības dienu, aicinot būt iecietīgākiem pret cilvēkiem, līdzcilvēkiem, kas ir mums blakus, īpaši pret tiem, kas ir nomainījuši dzīvesvietu, pret tiem, kas ir migrējuši. Vārds “migrācija” Latvijas politikā ilgu laiku ir bijis kā tāds bubulis. Protams, Latvijas liktenis un Latvijas iedzīvotāju liktenis pēdējos 100 gadus ir bijis skarbs. Saprotams, ka mēs esam piesardzīgi šajā jautājumā, taču šodien cilvēki, kas atnāca, aicināja mūs būt laipnākiem un cilvēciskākiem, jo tieši no tā sākas mūsu kopējā drošība un labklājība.

Jums ir iespēja pievienoties, informāciju varat atrast nevalstiskās organizācijas mājaslapā lapas.lv, un tur var parakstīt šo petīciju par Eiropas atmiņu un laipnības dienu.

Mēs, frakcija “Attīstībai/Par!”, par atvērtāku un iecietīgāku pasauli šonedēļ esam arī daudz runājuši tajā saistībā, ka... par diskusiju, kas tieši saistībā ar masu informācijas līdzekļiem ir izcēlusies par klimata pārmaiņām, klimata krīzi un jauno Zviedrijas aktīvisti Grētu Tūnbergu. Tāds diskusiju centrālais punkts bija feļetons, raksts, ko “Latvijas Avīze” nopublicēja pagājušajā nedēļā. Diskusijas ir bijušas par tām robežām, kurās mēs varam viens ar otru diskutēt, tomēr cienīt un neaizskart. Mēs ļoti aizstāvam vārda brīvību un iespēju katram izteikties par tiem jautājumiem, kuri ir vajadzīgi, taču ļoti esam norūpējušies, ka mēs neaizsargātus cilvēkus, bērnus, īpašus cilvēkus arī sāksim apsmiet un tādā veidā šī diskusija mazināsies, un cilvēki Latvijā varētu nejusties droši.

Šodien... šonedēļ mēs, arī tie deputāti, kas darbojas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un Mediju politikas apakškomisijā, tikāmies ar Eiropas Raidorganizāciju apvienības vadītāju, kas bija ieradies Latvijā, lai diskutētu par to, kā Latvija strādā pie tā, lai mūsu sabiedriskie mediji būtu stiprāki, un arī daudz runāja par neatkarību no politiķiem. Tas ir tāds interesants jautājums, ko es aicinu turpināt diskutēt sabiedrībā. Skaidrs, ka uzticība Saeimai un politiķiem nav liela, skaidrs, ka vara savukārt ir liela un medijiem un sabiedrībai ir tiesības tieši politiķus viedokļu rakstos nosaukt, kādos vārdos vien grib, un mēs to pacietīsim un respektēsim, un ieklausīsimies, un turpināsim strādāt pie tā, lai būtu tiesības izteikties un medijiem būtu tā kvalitāte, kas ir vajadzīga.

Vēl pieminēšu, ka šonedēļ Saeimā vēl neredzamā veidā (ne komisijās un ne Saeimas sēdē) ir sācies darbs pie tā, lai Latvijā būtu atklātāki jautājumi par lobēšanu un interešu aizstāvību, lai politika kļūtu tīrāka. Mēs esam deleģējuši savus pārstāvjus darba grupā. Es arī tur darbošos, lai pildītu savus priekšvēlēšanu solījumus, lai politikā mēs novērstu tās lietas, kas šobrīd rada aizdomas par to, ka politiķi nekalpo sabiedrības interesēm, bet kādām šaurām grupu interesēm. Par to jūs vēl dzirdēsiet.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Inesei Voikai no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!

A. Krauze (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es šodien no Zaļo un Zemnieku savienības puses gribētu izcelt dažus notikumus Saeimā.

Pirmais. Mēs debatējām par nekustamā īpašuma nodokļa celšanas iesaldēšanu. Arī mēs atbalstījām, ka nekādā gadījumā šo nodokli nevarētu celt strauji. Bet te es gribu teikt, ka nu ļoti divkosīga bija dažu citu deputātu un Jauno konservatīvo partijas pozīcija, kuri teica, ka viņi ir par to, lai primāro mājokli iedzīvotājiem (vērtībā līdz 100 tūkstošiem vai kādai citai) neapliktu ar nodokli, tādējādi atvieglotu laukos un citur dzīvojošo cilvēku (arī pilsētās – to, kuri ir mazāk nodrošināti) iespējas atlicināt naudu citām vajadzībām.

Te nu man jāatgādina, ka Zaļo un Zemnieku savienība tieši šādu priekšlikumu šā gada maijā bija iesniegusi Saeimā un diemžēl tas tika noraidīts. Šāda rīcība, mūsuprāt, ir ļoti nekorekta: no vienas puses, teikt, ka iestājas par cilvēkiem un par mazāk nodrošinātajiem, un, no otras puses, neatbalstīt priekšlikumus, kuri ir orientēti, lai palīdzētu šiem cilvēkiem.

Otrais. Es gribētu izcelt... mēs esam iesnieguši... Zaļo un Zemnieku savienība ir iesniegusi Saeimas prezidijam dokumentu, ar kuru Saeima nolemtu un uzdotu Ministru kabinetam sagatavot ziņojumu par ilgtspējīgai attīstībai piemērotāko ministriju skaitu. Es vēlos atgādināt, ka daudzas Saeimā esošas partijas solīja, ka ministriju skaits tiks samazināts, un te iespējas ir ļoti plašas. Jā, te varētu apvienot Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, VARAM vai, piemēram, apvienot Veselības ministriju ar Labklājības ministriju, Kultūras – ar Izglītības un zinātnes ministriju... Jomu ir ļoti daudz, un man liekas, ka to ir vērts apsvērt. Es vēlreiz atgādināšu, ka bija partijas, tajā skaitā Jaunā konservatīvā, kura solīja rīkoties, bet atkal neko nedara šajā jomā.

Vēl viens būtisks moments. Šodien Zaļo un Zemnieku savienība iesniedza Saeimā demisijas pieprasījumu... ko ir parakstījuši Zaļo un Zemnieku savienības deputāti un vairāki neatkarīgie deputāti, un iemesls ir bezdarbība no ministrijas un ministres puses. Mūsuprāt, pilnīga bezatbildība, noņemot valsts naudu bērnu brīvpusdienām, nerūpējoties un nemeklējot risinājumus pirmsskolās skolotāju algu palielināšanai... un, protams, punktu pielika arī šie prettiesiskie lēmumi, kur Šuplinskas kundze ir ievilkusi visu Ministru kabinetu, virzot lēmumu par to, ka Ministru kabinets neapstiprina... Latvijas Universitātes rektora amatā. Kā zināms, tiesa ir apturējusi šo Ministru kabineta lēmumu, un līdz ar to ir jāgaida tiesa... vai arī vispār... pareizāk būtu Ministru kabinetam un Latvijas Universitātei vienoties. Mēs uzskatām, ka ar šādu rīcību... kā Šuplinskas kundze rīkojusies... viņa ir grāvusi Latvijas valsts prestižu, Latvijas galvenās augstskolas prestižu ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskajā līmenī. Tāpēc mums liekas, ka šāda Jaunās konservatīvās partijas ministres rīcība ir pilnīgi nepieņemama.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Armandam Krauzem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

“Frakciju viedokļi” noslēgumā šodien runās Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Jānis Iesalnieks. Lūdzu!

J. Iesalnieks (NA).

Labdien, klausītāji! Nacionālās apvienības ieskatā, šodien Saeimas sēdē bija vairāki svarīgi jautājumi. Varbūt būtiskākais no tiem – Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, ka arī šogad attiecībā uz nākamo gadu tiek iesaldētas kadastrālo vērtību bāzes, kas ir pamats nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem. Šis gads nav pirmais, kad šāda iesaldēšana tiek veikta, lai strauji neaugtu nekustamā īpašuma nodoklis iedzīvotājiem.

Bet tā problēma – šīs iesaldēšanas – parāda dziļāku problēmu, jo vairāku gadu garumā ir atšķīries atbildīgās Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas priekšstats par to, kā būtu jāveido nekustamā īpašuma nodoklis. Proti, no Tieslietu ministrijas (un Nacionālā apvienība tam pievienojas) ir uzskats, ka kadastrālo vērtību bāzei, kam vajadzētu tomēr objektīvi atspoguļot īpašuma reālo vērtību, nevajadzētu būt vienīgajam pamatam nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai, jo skaidrs, ka īpaši Rīgā un Pierīgā ir daudz īpašumu, kuru reālā vērtība ir ļoti liela, bet kuru īpašniekiem nebūtu taisnīgi piestādīt ļoti lielu nekustamā īpašuma nodokli tikai tāpēc, ka viņi vai viņu senči ir sākuši dzīvot Rīgā vai Pierīgā. Līdz ar to šis nekustamā īpašuma nodokļa maksājums būtu jāatsaista no īpašuma kadastrālās vērtības.

Par šo jautājumu ir jau gadiem... ir domstarpības starp atbildīgajām ministrijām un arī starp... faktiski starp partijām, kas veido valdību, proti, liberālās partijas vēlētos, lai šis nekustamā īpašuma nodoklis aug lielāks, savukārt nacionālās un konservatīvās partijas vēlas, lai šis nodoklis iedzīvotājiem ir mazāks. Līdz ar to... tā kā Saeimā nav lielas, teiksim... nevienai no šīm grupām nav pārsvara, tad arī vienoties šajā jautājumā ir grūti. Tāpēc vienīgais risinājums jau gadu no gada ir šī kadastrālo vērtību iesaldēšana.

Otrs jautājums, kas, Nacionālās apvienības ieskatā, bija šodien svarīgs. Tika skatīts jautājums par Latvijas delegācijas dalību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā.

Ja atceramies, jūnijā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja atjaunoja Krievijas delegācijai dalību asamblejā, kas tika pārtraukta pēc tam, kad Krievija okupēja Krimu un Austrumukrainas reģionus. Teiksim, vairāku dalībvalstu ieskatā, tai skaitā Latvijas ieskatā, nebija pamata dalību Krievijas delegācijai atjaunot, kamēr okupācija turpinās, jo, kamēr Krievija nepilda savas starptautiskās saistības, tā būtu divkosība. Līdz ar to mums ir gandarījums, ka Latvijas delegācija ir pieņēmusi lēmumu nepiedalīties... Mēs uzskatām, ka tieši Nacionālās apvienības principiālās nostājas dēļ arī Latvijas delegācija izvēlējās šādu cienījamu soli – nepiedalīties Parlamentārajā asamblejā.

Trešais jautājums, kas arī ir būtisks. Uz šo brīdi Saeimā turpina virzību un nākamnedēļ Saeimas atbildīgajā komisijā varētu būt... tikt pielikts punkts tā saucamās atkritumu depozītsistēmas ieviešanai, par ko Saeimā vēl iepriekšējās valdības laikā likumprojektu iesniedza Nacionālās apvienības ministrs Kaspars Gerhards un kas paredz, ka PET pudeles, skārdenes un visas... varētu nodot veikalos speciālos punktos vai mazākos veikalos pašā veikalā... un lai šie atkritumi... iepakojumi... lai nemētājas pa zemi, bet lai cilvēki ir motivēti tos nodot atkārtotai pārstrādei. Līdz ar to mūsu valsts kļūtu tīrāka un zaļāka, un patīkamāka dzīvošanai.

Tas īsumā viss.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Iesalniekam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamceturtdien!