Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan pārraide “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles, un turpmākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds Jauno konservatīvo frakcijas deputātam Jurim Rancānam. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien sēdē tika izskatīti vairāki svarīgi likumprojekti. Tas, ko es gribētu atzīmēt, ka šodien trešajā lasījumā tika pieņemts grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā, kas turpmāk ļaus mācību vajadzībām, kā arī īpašos gadījumos sabiedroto bruņotajiem spēkiem šķērsot valsts robežu ārpus Latvijas robežas šķērsošanas vietām. Šāda robežas šķērsošana būs jāsaskaņo ar Valsts robežsardzi. Šie grozījumi ir ļoti svarīgi mūsu nacionālajām drošības interesēm, jo tie mazina birokrātiskos šķēršļus un veicina mūsu sabiedroto karaspēka atvieglotu pārvietošanos NATO valstu ietvaros.

Otrs, ko es vēlos atzīmēt, ir otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts par grozījumiem Mobilizācijas likumā. Ar tiem tiek paredzētas normas, kas ir nepieciešamas Latvijas aizsardzības industrijas izveidošanai un attīstībai. Ļoti svarīgi, lai mūsu aizsardzības industrijas vajadzības pēc iespējas vairāk un aktīvāk nodrošinātu tieši Latvijas uzņēmēji un uzņēmumi, jo šādi tiek veicināta vietējā ekonomiskā aktivitāte, kā arī radītas jaunas darbavietas. Ļoti svarīgi, lai aizsardzības nozarei atvēlētie 2 procenti no Latvijas IKP dotu labumu arī Latvijas ekonomikai.

Un trešais svarīgais likumprojekts ir “Grozījumi Ieroču aprites likumā”, ar kuriem tiek paredzētas un precizētas ieroču un munīcijas definīcijas, lai definīciju saturā iekļautu arī gāzes un signālieročus un tajos izmantojamās patronas. Šāds precizējums ir nepieciešams, jo, sistēmiski interpretējot citas šī likuma normas, varētu nonākt pie secinājuma, ka gāzes ieroči un signālieroči, un to munīcija nav uzskatāma par ieročiem, un tas nebūtu pareizi. Bez tam likuma grozījumi paredz, ka ir nepieciešams salāgot likuma normas ar Eiropas Savienības direktīvas prasībām, kā arī turpmāk tie gāzes ieroči un signālieroči, kurus būs iespējams pārveidot par šaujamieročiem, tiks uzskatīti par B kategorijas šaujamieročiem, attiecīgi piemērojot tiem visas likuma prasības.

Tas man īsumā viss. Paldies, dārgie klausītāji, par uzmanību, un uz tikšanos nākamreiz!

Vadītāja. Paldies Jurim Rancānam no Jauno konservatīvo frakcijas.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Saeimas opozīcijas deputāti saskata virkni Satversmē noteikto pamattiesību pārkāpumu steidzamības kartībā pieņemtajos budžeta paketes likumos. Jāatgādina, ka pienākumi un pamattiesības ir saistošas ne tikai izpildvarai un tiesu varai, bet arī pašam likumdevējam. Mūsuprāt, vairāki pieņemtie budžeta paketes likumi veidoti pretrunā ar Satversmē iestrādāto tiesiskās paļāvības principu, tādējādi tiek diskreditēta Latvijas parlamentārās demokrātijas sistēma. Tāpēc 36 Saeimas deputāti ir iesnieguši aicinājumu Valsts prezidentam nodot otrreizējai caurlūkošanai vairākus pagājušajā nedēļā steidzamības kārtībā pieņemtos likumus. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu nepieciešamās konsultācijas ar sociālajiem partneriem un tādējādi ņemtu vērā dažādu sociālo grupu intereses. Vairāk nekā viena trešdaļa deputātu lūdz otrreizējai caurlūkošanai nodot “Grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, “Grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, “Grozījumus Invaliditātes likumā”, “Grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, “Grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, “Grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Steidzamības kārtībā jeb divos lasījumos pieņemot vairākus likumprojektus, kas bija iekļauti 2020. gada valsts budžeta likumprojektu pavadošajā paketē, tika rupji pārkāptas arī Latvijas Republikas kā demokrātiskas valsts pamatvērtības un tiesiskuma pamatprincipi, turklāt ierobežojot parlamentā vārda brīvību. Līdz ar to mēs uzskatām, ka Valsts prezidentam būtu pienākums atbildīgi rīkoties, ievērojot Latvijas Republikas Satversmē noteikto. Mēs gaidām likumprojektu paketi atpakaļ Saeimā, un mēs esam gatavi ar to strādāt.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamais runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāts Ilmārs Dūrītis. Lūdzu!

I. Dūrītis (AP!).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien gribēju vērst jūsu uzmanību uz diviem būtiskiem jautājumiem.

Pirmais. Faktiski ar šo nedēļu Saeimā darbu sāks speciāli izveidota komisija, kura turpmākajās nedēļās un mēnešos strādās ar grozījumiem Teritorijas attīstības plānošanas likumā. Proti, šī komisija izveidota, lai šos ļoti apjomīgos likuma grozījumus, kas saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, varētu tiešām pēc būtības izskatīt, diskutēt par tiem un pievērst tam... šim jautājumam pienācīgu uzmanību. Ņemot vērā to, ka likuma grozījumi ir pietiekami apjomīgi un ir sagaidāmi daudzi dažādi priekšlikumi no deputātiem, šīs komisijas izveide būtībā ļaus deputātiem koncentrēties... komisijā strādājošajiem deputātiem koncentrēties tieši uz šī jautājuma būtību.

Vēl jāsaka... pozitīvais, kāpēc šāda komisija tika izveidota. Zināmā mērā šis lielais jautājums paralizētu jau Saeimā esošās pastāvīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darbību, jo būtībā viss turpmākais darbības periods šai komisijai būtu aizņemts tieši ar šo grozījumu izskatīšanu. Līdz ar to tika pieņemts lēmums par speciālas komisijas izveidi šī jautājuma izskatīšanai. Un savukārt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija varēs turpināt darbu ar citiem ļoti būtiskiem, ne mazāk svarīgiem likumprojektiem un to grozījumiem.

Otrs jautājums, kuram es šodien gribētu pievērsties, ir, protams, pagājušajā nedēļā apstiprinātais budžets 2020. gadam. Un noteikti daudzi arī joprojām... dzird šīs diskusijas par veselības aprūpei nepieciešamo finansējumu. Gribētu pastāstīt, kas tad ir plānots... vēlreiz pastāstīt, kas tad ir plānots 2020. gada budžetā.

Izdevumi veselības aprūpei – 1,37 miljardi eiro jeb 4,1 procents no iekšzemes kopprodukta. Protams, salīdzinoši vidējie rādītāji Eiropas Savienībā joprojām rāda, ka mēs veselības aprūpei tērējam nepietiekami un pārāk maz, tomēr jau ceturto gadu pēc kārtas un arī 2020. gadā ir paredzēts būtisks finansējums veselības aprūpē strādājošo, tātad – ārstu, medicīnas māsu, darba algas paaugstinājumam. Un var droši teikt, ka no papildu veselības aprūpei piešķirtajiem 68 miljoniem eiro 60,1 miljons paredzēts tieši atalgojuma pieaugumam mediķiem. Un tas varētu nodrošināt palielinājumu vidēji par 10 procentiem pie algas visām ārstniecības personām.

Vēl jāteic, ka 2020. gads ir ļoti būtisks tieši veselības aprūpes finansēšanā, jo tas ir pirmais gads, kad mums nav atļauta atkāpe Eiropas Komisijas... pieļauta atkāpe no budžeta deficīta. Un 2020. gada budžetā 144 miljoni eiro bija jāparedz, lai turpinātu iepriekšējos trijos gados aizsāktās reformas veselības aprūpē. Un tas ir papildu finansējums veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai – gandrīz 56 miljoni, tie ir... papildu pieejamība onkoloģijā – 24 miljoni, infekcijas slimību izplatības mazināšanai – 16 miljoni eiro, primārā veselības aprūpe, sirds asinsvadu programmas, ārstniecības iestāžu līmeņa reforma un citas ļoti būtiskas strukturālās reformas medicīnas nozarē, kuras tiks turpinātas, pateicoties šī gada budžetam, arī 2020. gadā un turpmāk.

Līdz ar to kopumā uzskatu, ka medicīnas nozares budžets esošo iespēju robežās ir iespējami labi sabalansēts, un... visi aizsāktie svarīgie darbi, kas aizsākti jau iepriekšējos gados, tiks turpināti 2020. gadā un turpmāk.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ilmāram Dūrītim no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā runās Dana Reizniece‑Ozola. Lūdzu!

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji! Es arī vēlos nedaudz atskatīties uz budžeta pieņemšanas procesu. Jau nedēļa pagājusi, kopš Saeima par to lēma, bet kaislības nerimst un acīmredzot pamatoti, jo gan formas ziņā, gan saturiski šis budžeta pieņemšanas process ir, jāsaka tā, īpatnējs.

Jā, sākot jau ar to, ka gan komisijās, gan Saeimas sēdē faktiski budžets tika pieņemts, nekonsultējoties vai nediskutējot pēc būtības gan ar sociālajiem partneriem, ar sabiedrību kopumā, gan ar kolēģiem deputātiem, beigu beigās jau arī ierobežojot debašu laiku līdz vienai minūtei, kas praktiski nav pietiekami, lai varētu runāt par tādiem jautājumiem kā veselības aprūpe, pedagogu atalgojums, sociālais atbalsts un citas būtiskas jomas, kur nu vēl par tiem diskutēt un aktīvi apmainīties ar viedokļiem. 

Saturiski kaut šis ir lielākais budžets vēsturē, 10 miljardu eiro apmērā, jāsaka: tajā ir ļoti daudz nepilnību. Ir arī labas lietas, piemēram, minimālā pensija ir nedaudz palielināta. Tas, manuprāt, ir pozitīvi, bet vairāk uzmanību, protams, pievērš tas, ka paralēli tam, ka tiek palielināts partiju finansējums, septiņkāršojot to, ar otru roku tiek atņemts sabiedrības sociāli jūtīgākajām grupām. Kā piemēru varu minēt, ka bezdarbnieku ne tikai... bezdarbnieku pabalstiem ne tikai termiņš tiek saīsināts no deviņiem uz astoņiem mēnešiem, bet arī to apjoms tiek samazināts. Neskatoties uz to, ka 2021. gadā plānots paredzēt... palielināt minimālo algu līdz 500 eiro mēnesī, paralēli tiek noteikts, ka, piemēram, uzturlīdzekļi audžuģimenēm, finansējums, ko no Uzturlīdzekļu garantiju fonda saņem bērni, kas palikuši bez vecāku gādības, invalīdu asistenti... nesaņems pieaugumu. Pēc būtības viņiem atbalsts samazināsies.

Brīvpusdienām tiek noņemts finansējums, uzliekot to daļēji uz pašvaldību pleciem, kas nozīmē, ka... kas nozīmē, ka vecākajās klasēs, kur pašvaldības šobrīd jau mīļuprāt pašas vairumā gadījumu nodrošina bezmaksas ēdienreizes bērniem, nevarēs to atļauties tādā pat apmērā, kā tas bija iepriekš.

Un tam visam pāri, protams, ir šīs Saeimas nicīgā attieksme pret likuma izpildi, vēl pērnā gada nogalē pieņemot vērienīgus grozījumus Veselības aprūpes likumā, paredzot 20 procentu atalgojuma pieaugumu mediķiem. Nupat jau redzam, ka šis likums tiek lauzts, mēģinot atrast kādas atrunas, bet izņēmums nav tikai veselības nozare.

Otrs piemērs ir skolotāju atalgojums... skolotāji tiek baroti ar solījumiem, ka nākamgad pavasarī, iespējams, solītais atalgojuma pieaugums tiks nodrošināts. Šobrīd nekas par to gan neliecina.

Un vienlaikus tiek celti nodokļi. Dabas resursu nodoklis būtiski tiek palielināts, tādiem uzņēmumiem kā “Cemex” tas ir apmēram pusmiljonu lielāks... izdevumu apjoms jau nākamgad. Šī nauda tiek novirzīta nevis vides sakārtošanai un dabas resursu atjaunošanai, bet politisko kvotu sadalīšanai.

Un lielā mērā budžets ir veidots arī uz pašvaldību rēķina. Tas, ko mēs redzam: šī Saeima un šī valdība diemžēl ļoti aktīvi piestrādā pie tā, lai tieši reģionos dzīves kvalitāte kristos, gan finansējumu samazinot pašvaldībām, gan arī var redzēt, ka administratīvi teritoriālā reforma tiek īstenota, nerēķinoties ar iedzīvotāju viedokli un tiešām nedomājot par tik svarīgām lietām, kā nodrošināt kvalitatīvu izglītību, ceļu sakārtošanu, valsts un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanu vienlaikus ar plānoto reformu.

Un interesanti, ka budžeta veidošanas laikā opozīcija jau atkal nāca ar saviem priekšlikumiem ne tikai par to, kur palielināt izdevumus no valsts budžeta, un kuri mums būtu jāatbalsta, bet arī kur gūt līdzekļus. Mēs, piemēram, piedāvājām savu redzējumu par izlietoto riepu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošanu, kas ne tikai mazinātu riepu kalnus Latvijā, bet ļautu iegūt arī reālus līdzekļus, kurus varētu novirzīt medicīnai. Vai, piemēram, autotransporta vinješu kontroles pastiprināšana, kas gan nodrošinātu godīgāku konkurenci autopārvadājumiem, gan atkal jau dotu resursu vai stingrāku obligātās iepirkuma komponentes kontroli, kas atkal varētu sagādāt resursus. Šie priekšlikumi bez diskusijām netika ņemti vērā.

Ko darīt šādā situācijā? Opozīcija ir sagatavojusi vēstuli, nosūtījusi prezidentam, lūdzot atdot jeb nosūtīt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai visus tos likumprojektus, kuri traumē sociāli jūtīgās grupas, kuri paredz mazāku sociālo atbalstu, kā jau es minēju, bērniem, invalīdiem un vēl citām grupām, un Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu. Mēs uzskatām, ka tas ir neētiski šobrīd pašiem sev piešķirt lielu atlīdzību brīdī, kad solījumi netiek pildīti, solījumi, kas tika doti iedzīvotājiem un vēlētājiem.

Vēl mēs no savas puses esam sagatavojuši arī demisijas pieprasījumu veselības nozares ministrei. Viņai ir jāuzņemas atbildība par to haosu, kurš nozarē šobrīd ir radīts, un galvenokārt jau par to, ka solījumi netiek pildīti. Un mēs esam arī sagatavojuši uzdevuma jeb lēmuma projektu valdībai vēl līdz šī gada 13. decembrim rūpīgi pastrādāt, pārskatīt nākamā jeb 2020. gada budžeta izdevumus un nodrošināt solīto finansējumu mediķiem.

Es ceru, ka tomēr arī uz tā fona, ka vēl nākamnedēļ mediķi grasās organizēt protesta akcijas, deputāti ieklausīsies un atbalstīs vismaz kādu no šīm iniciatīvām.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Danai Reizniecei‑Ozolai no Zaļo un Zemnieku savienības.

Un nākamā runās frakcijas KPV LV deputāte Iveta Benhena‑Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena‑Bēkena (KPV LV).

Labdien, Latvijas iedzīvotāji! Ir pagājušas gandrīz septiņas dienas kopš emociju pārbagātās 2020. gada budžeta pieņemšanas.

Vispirms vēlos pateikties opozīcijai par izteikto viedokli, un esmu pārliecināta, ka 10 miljardus eiro ir iespējams pārdalīt vēl vismaz 1,9 miljonus reižu savādāk. Mums katram ir sava dzīves pieredze un redzējums, kā arī viedoklis. Un šīs zināšanas kalpo mums par pamatu lēmumiem. Izvēle ir izdarīta, tāpēc vēlos atkārtoti uzsvērt pozitīvās lietas, kuras paredz 2020. gada budžets.

Budžetā pensiju palielināšanai, sociālajiem pabalstiem, minimālā ienākumu līmeņa celšanai ir paredzēti kopsummā 228 miljoni eiro. Tāpat arī valsts iekšējās drošības stiprināšanai, novērtējot iekšlietu un tieslietu sistēmas darbiniekus... ceļot tiem atalgojumu. Kultūras darbiniekiem ir paredzēts finansējuma palielinājums 13 miljonu apjomā. Tāpat papildu 60 miljoni pašvaldībām iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, salīdzinot ar 2019. gadu. Ir rasti papildu līdzekļi pedagogu atalgojumam 31 miljona apmērā. Papildus medicīnai ir atrasti 68 miljoni, sabiedriskajiem medijiem un informācijas apritei – 5 miljoni eiro.

Atgriežoties pie ikdienas darba komisijās un Saeimā, ir jāteic, ka šajā nedēļā Latvijā bija ieradušies Pasaules Bankas Starptautiskās finanšu korporācijas pārstāvji. Protams, skatoties no malas, tas nebūtu nekas būtisks – kārtējo reizi eksperti un skaļi viedokļi, tomēr šajā reizē tas ir nedaudz savādāk. Šajā reizē tikšanās mērķis ir nevis prasīt, vai mums ir nepieciešams finansējums, bet uzrunāt mūs un mūsu uzņēmējus kā pilnvērtīgus partnerus, veicināt sadarbību un kopā iekarot trešo pasaules valstu tirgus. Mēs esam kļuvuši no vienkāršiem patērētājiem par investoriem, kurus novērtē un kuri sniedz savu devumu.

Tāpat jāatzīmē, ka šodien atbalstījām Labklājības ministrijas un Ekonomikas ministrijas neizlietotā finansējuma kopsummā par 4,5 miljoniem eiro pārdali Veselības ministrijai, kura to varēs izlietot medicīniskās apaugļošanas medikamentiem, kompensācijām par zālēm, rehabilitācijai bērniem, insulīna sūkņu iegādei un citām nozīmīgām lietām veselības nozarē jau šajā gadā. Paldies labklājības un ekonomikas ministriem par devumu veselības nozarei.

Liels paldies, ka klausījāties! Jūsu Iveta.

Vadītāja. Paldies Ivetai Benhenai-Bēkenai no frakcijas KPV LV.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Edvīnam Šnorem. Lūdzu!

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima lēma par ļoti daudziem jautājumiem. Bija divas sēdes vienā dienā.

Bet es gribētu izcelt šeit dažus no jautājumiem un sākt ar to, ka šī diena Saeimā beidzās ar to, ka Saeima nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā. Tika pieņemts lēmums par Krievijas Federācijas organizētajām tā dēvētajām vēlēšanām Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē. Šajā dokumentā Saeima stingri nosodīja Krievijas Federācijas 2019. gada 8. septembrī rīkotās tā dēvēto Krimas un Sevastopoles likumdevēju institūciju vēlēšanas, pauda, ka uzskata tās par neleģitīmām, un vienlaikus atgādināja, ka arī 2016. gadā Krievijas Federācijas Valsts domes vēlēšanas Krimā un Sevastopolē tika organizētas prettiesiski un arī šo vēlēšanu rezultāti uzskatāmi par neleģitīmiem.

Interesanta bija šī jautājuma izskatīšanas gaita Saeimā. Likās, ka, teiksim, jautājums salīdzinoši varbūt ir diezgan viennozīmīgs no Latvijas viedokļa, taču tā nebija, jo izvērtās debates. Un, kas varbūt arī savā ziņā paredzams, uzstājās SASKAŅAS pārstāvis Kabanovs, kurš pauda kritiku par šādu viedokli un arī atbilstoši balsoja pret šo lēmumu. SASKAŅAS pārējā frakcija balsojumā nepiedalījās, kas varbūt arī nav pārsteidzoši. Bet kas varbūt ir nedaudz pārsteidzoši, ir tas, ka... kā balsoja mūsu kolēģi no ZZS frakcijas. Un, proti, lai arī atradās zālē, tomēr nepievienojās šim Krievijas nosodījumam deputāti Vucāns, Dūklavs, Daudze, Augulis un Bergmanis. Tātad arī bijušais aizsardzības ministrs nez kāpēc šim Krievijas nosodījumam nepievienojās.

Otrs jautājums, kas arī tika šodien Saeimā skatīts: tika uzsākta likumprojekta “Valsts robežsardzes likums” virzība. Tas tika nodots Aizsardzības komisijai. Šis likumprojekts paredz valsts ārējās sauszemes robežas pārvaldību un nosaka, ka to vajag veidot kā integrētu civilo un militāro līdzekļu kopumu ar integrētu komandu vadību, savietojamām tehnoloģijām, procedūrām un reaģēšanas spējām miera un kara laikā. Uzstādījums šim likumprojektam ir, ka robežsardzei, kas kara laikā nonāk Nacionālo bruņoto spēku sastāvā, ir jābūt savietojamai ar NBS vienībām gan ekipējuma, gan apmācības, gan procedūru jomās. Pašreiz, kā mēs zinām, ar to ir problēmas, un cerams, ka, uzsākot šī likumprojekta virzību, situācija tiks risināta.

Vēl trešajā lasījumā šodien bez priekšlikumiem tika apstiprināts likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Tas ieviesīs normatīvo regulējumu, kas paredzēts izņēmuma gadījumiem, kad NATO spēkos ietilpstošās personas Latvijā ierodas ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām. Šis jautājums ir aktuāls saistībā ar dažādajām NATO mācībām, kuras notiek Latvijā. Kā mēs zinām, Latvijā arī atrodas NATO partnervalstu kontingents, un, lai atvieglotu viņu dalību mūsu drošības nodrošināšanā, tika pieņemts šāds likumprojekts.

Un pēdējais, ko es gribētu minēt. Otrajā lasījumā tika apstiprināti arī grozījumi Mobilizācijas likumā. Tur bija viens priekšlikums no Ādamsona kunga, kurš tika noraidīts... tas attiecas uz aizsardzības industriju, kas arī mūsu komisijā, kurā es esmu un Ādamsona kungs arī ir, ir diezgan plaši diskutēts. Proti, vai militāro industriju nevajadzētu izcelt kā atsevišķu... atsevišķā likumā. Pašreiz lietas, kas ar to saistītas, tiek regulētas Mobilizācijas likumā. Pagaidām šāda situācija turpināsies, jo pati aizsardzības industrija uzskata, ka tas ir adekvāti pašreizējā situācijā, bet, iespējams, uz priekšu, lai stiprinātu militāro industriju Latvijā, šis regulējums tiks mainīts. Bet, nu, tas varbūt būs nākotnē.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Edvīnam Šnorem no Nacionālās apvienības frakcijas.

“Frakciju viedokļu” noslēgumā šodien runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mēs izskatījām diezgan daudz likumprojektu. Un es sākšu ar Kriminālprocesa likumu.

Mēs pabeidzām darbu... trešajā lasījumā pieņēmām grozījumus Kriminālprocesa likumā. Likumprojekts tika sagatavots, lai nodrošinātu iespēju efektīvāk reaģēt uz noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizāciju, lai tiešām kriminālprocesuālās normas būtu efektīvākas. Un, kas ir svarīgi, mēs nostiprinājām prezumpciju, ka gadījumā, kad persona ir ieguvusi līdzekļus noziedzīgā... ja persona veikusi, es atvainojos, darbības, kas vērstas uz legalizāciju, tad pašai personai būs jāpierāda, ka manta nav noziedzīgi iegūta... proti, nostiprināta prezumpcija... un cilvēkam pašam ir jāsniedz liecības, jānodrošina pierādījumi, ja viņš apgalvo, ka tā ir viņa manta un tā nav iegūta noziedzīgā ceļā. Nevar teikt, ka tas ir principiāli jauns. Mums arī iepriekš bija normas, kas ļāva strādāt, un mums ir zināms progress gadījumos, kad manta iegūta noziedzīgā ceļā... notiek attiecīgās mantas konfiskācija, bet mūsu lielā problēma – ka mums bieži vien ir noziedzīgi iegūta manta, bet nav cilvēku, kuri to ir izdarījuši. Mēs nevaram pierādīt. Mēs ļoti ceram, ka izdarītie grozījumi ļaus institūcijām strādāt efektīvāk un cilvēki tiks sodīti par attiecīgiem pārkāpumiem, savukārt citi, pirms veikt šādas darbības, padomās un atturēsies no tādām darbībām.

Šodien arī tika skatīts... skatīti grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, un pirmajā lasījumā atbalstījām likumprojektu. Arī šis likumprojekts paredz darbības, lai izveidotu sadarbības mehānismu starp Valsts ieņēmumu dienestu un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, lai tiešām pildītu prasības, kas nostiprinātas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un apkarošanai, ja. Un tad arī mērķis līdzīgs. Cerēsim, ka arī tas palīdzēs efektīvāk strādāt.

Šodien trešajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, kas pilnveido kārtību atlīdzības par darba nespēju zaudējumu aprēķināšanai.

Ļoti apjomīgi grozījumi izskatīti likumprojektā “Privāto pensiju fondu likums”. Vairāk nekā 300 priekšlikumi iesniegti. Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Eiropas Padomes direktīvu. No praktiskām lietām citstarp ir paredzēts atvieglot iespēju cilvēkiem, kuriem ir 3. pensiju līmenis, mainīt fondus. Tātad tā procedūra būs ērtāka.

Saeima turpina darbu arī komisijās. Un šodien man gribētos informēt, ka vakar ir noslēdzies konkurss par NEPLP kandidātiem, ja... un iesniegti 17... saņemti 17 iesniegumi, un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pēc divām nedēļām sāks skatīt šos iesniegumus, jo mums ir divas vakances. Un cerēsim, ka tuvākajā laikā tās tiks aizpildītas.

Tāpat Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija turpina strādāt ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu. Arī šeit bija sarežģīts darbs. Apakškomisija... Mediju apakškomisija strādāja, daudz diskutēja, bet tagad jau lielā komisija pārņēma darbu. Arī strīdi, diskusijas, bet tomēr pozitīvi, ka ir redzams progress. Un es ļoti ceru, ka arī šis darbs tiks pabeigts un mēs varēsim efektīvāk strādāt mediju jomā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Andrejam Judinam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamceturtdien.