Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan pārraide “Frakciju viedokļi”, un tajā Saeimas deputāti jums pastāstīs par aktualitātēm Saeimas darbā.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji, visi, kas seko līdzi šiem “Frakciju viedokļiem”! Pirmām kārtām šodien gribētu pieskarties kādam priecīgam notikumam Kristīnes Misānes lietā, kura šodien... Jau visās ziņās pāršalca tas, ka Dānija tomēr izdos Kristīni Misāni Latvijai. Par to ir tiešām liels prieks, ka Latvijai, valdībai, Saeimai – visiem kopā ir izdevies aizstāvēt savu pilsoni, Latvijas godu un šis jautājums kaut kādā veidā jau sāk iegūt risinājumu atbilstoši tām interesēm, kādā veidā vajadzētu aizstāvēt valsts iedzīvotājus.

Šonedēļ Saeimā īpaši gribētu izcelt obligātā iepirkuma komponentes parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Tā ir pabeigusi savu darbu. Par to debates būs nākošnedēļ. Šobrīd ir komisijas ziņojums. Zaļo un Zemnieku savienība nebalsoja par šo ziņojumu, bet iesniedza savas alternatīvās domas par obligātā iepirkuma komponenti, par to, kā šī sistēma ir radusies, un par to mēs debatēsim nākamajā nedēļā... kur mēs iezīmējām, savuprāt, tos galvenos atskaites punktus, kādā veidā šī sistēma ir sākusies, kur ir bijuši straujākie pavērsieni un kas būtu jādara turpmāk nākotnē, lai šo sistēmu sakārtotu.

Tāpat šodien Saeimā tika skatīts jautājums par akcīzes nodokli. Mūsuprāt, šis jautājums iezīmēja... skaidri iezīmēja to, ka esošajai valdībai šobrīd pietrūkst tādas ilgtermiņa stratēģijas attiecībā uz nodokļu politiku... arī akcīzes nodoklim. No visām frakcijām tika iesniegti dažādi redzējumi par to, kādam būtu jāizskatās akcīzes nodoklim un kā tas būtu jāpiemēro. Un, protams, tie stāstījumi, ka nodokļu politika nemainīsies, šajā gadījumā neiztur kritiku, jo šī jau ir kārtējā nodokļu izmaiņa šajā jomā šīs Saeimas sasaukuma laikā.

Tie būtu galvenie vērtējumi no mūsu puses. Paldies, un lai jums jauks vakars!

Vadītāja. Paldies Viktoram Valainim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un nākamajam vārds frakcijas KPV LV priekšsēdētājam Atim Zakatistovam. Lūdzu!

A. Zakatistovs (KPV LV).

Labvakar! Lai gan Saeimā katrs jautājums skar sabiedrības intereses, šīs nedēļas laikā es gribētu izcelt trīs no tiem.

Pirmais skar sabiedrības intereses attiecībā uz parlamentārās... parlamenta pārraudzību pār izpildvaru, un tas ir OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums.

Otrais saistās ar sabiedrības interesēm un šķietamu sadursmi starp Valsts drošības dienesta ēkas būvniecību un sabiedrības vēlmi redzēt parku bijušā velotreka “Marss” teritorijā.

Un trešais, kas ir būtisks un noteikti sabiedrībā tiks ievērots, ir akcīzes nodokļa samērīgs palielinājums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un alum.

Attiecībā uz OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu... Deviņu mēnešu garumā tas notika Ievas Krapānes vadībā, kas ir KPV LV deputāte. Šobrīd darbs ir pabeigts un sabiedrībai tiek piedāvāts vēsturisks atskats, kādā veidā šī sistēma ir izveidojusies un kļuvusi par to, ko mēs sabiedrībā pazīstam kā atjaunojamo energoresursu afēru. Tas tiks diskutēts plašāk parlamenta sēdē nākamnedēļ. Taču pieci no septiņiem komisijas locekļiem atbalstīja komisijas ziņojumu.

Attiecībā uz šķietamo pretrunu starp valsts drošības iestāžu un sabiedrības vēlmi redzēt noteiktā vietā parku, frakcija KPV LV balsoja par to, lai šis 11 tūkstošu cilvēku iesniegums tiktu nodots Nacionālās drošības komisijai, kur dažādi... dažādu līmeņu sensitīvi jautājumi var tikt diskutēti attiecībā uz šo lietu.

Saistībā ar alkohola akcīzi esošā situācija bija tāda, ka no 1. marta bija paredzēts palielinājums akcīzei par 35 procentiem. Mūsuprāt, tas bija nesamērīgs palielinājums, un mēs kā frakcija iesniedzām iesniegumu – palielināt par pieciem procentiem pirmajā gadā, par pieciem procentiem otrajā gadā un trešajā gadā atstāt nemainīgu akcīzi alkoholiskajiem dzērieniem, ko uzskata par stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, un alum. Mūsuprāt, tas ir samērīgs risinājums, jo tiek ņemtas vērā gan tautsaimniecības intereses, kas ir galvenokārt pierobežas tirdzniecība, gan sabiedrības veselība, jo pārmērīgas... visaugstākās reģiona cenas alkoholiskajiem dzērieniem radītu vilinājumu izmantot nelegālus alkoholiskos dzērienus. Mēs uzskatām, ka tas ir samērīgi. Un Saeima šodien ir atbildīgi lēmusi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas KPV LV priekšsēdētājam Atim Zakatistovam.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Aldis Adamovičs. Lūdzu!

A. Adamovičs (JV).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Saeima šodien pabeidza gan 13. februāra sēdes darba kārtības jautājumus, gan arī izskatīja vairāk nekā 30 lēmuma projektus un likumprojektus, kas bija plānoti šodien Saeimas sēdē. Es šobrīd gribētu pieskarties trijiem likumprojektiem.

Tātad pirmais ir akcīzes nodokļa likumprojekts – grozījumi akcīzes nodokļa likmēs. Un šobrīd jāsaka: lai mazinātu negatīvo ietekmi uz Latvijas valsts budžetu un komersantiem, kas veic darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem, vienlaikus arī turpinot nodokļu daļas palielinājumu alkoholisko dzērienu cenām, bija nepieciešams paredzēt pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu, par ko šodien deputāti vienojās. Tātad līdz ar to alkoholiskajiem dzērieniem akcīze tiek paaugstināta par pieciem procentiem no šī gada 1. marta un pakāpeniski arī par pieciem procentiem no 2021. gada 1. marta.

Vēl gribētu pieskarties lēmuma projektam par 11 189 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Palīdzi novērst ilggadīgu koku izciršanu un izveidot parku bijušā velotreka “Marss” vietā!”. Šis iesniegums Saeimā saņemts 2020. gada 20. janvārī, un 5. februārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja šo iesniegumu. Diskusijas, jāsaka, gan komisijā bija diezgan emocionālas, gan arī šodien Saeimas sēdē. Iniciatīvas pārstāvji aicināja uz diskusiju un sabiedrības interešu ievērošanu. Savukārt Valsts drošības dienesta priekšnieka vietnieks komisijas sēdē norādīja uz izņēmumiem normatīvajos aktos attiecībā uz šādu ēku būvniecību, tas ir, Valsts drošības dienesta vajadzībām. Komisijas sēdē tika arī uzklausīts Rīgas domes priekšsēdētājs Burova kungs, kurš norādīja, ka ir iespēja pašvaldībai citos nekustamajos īpašumos šajā teritorijā izveidot parku un vietu atpūtai šo mikrorajonu iedzīvotājiem. Par šo jautājumu tika uzklausīti arī “Valsts nekustamie īpašumi”. Un šodien, kā jau teicu, pēc karstām debatēm Saeima lēma nodot šo jautājumu izskatīšanai Nacionālās drošības komisijai, kuras priekšsēdētājs apsolīja, ka arī šeit, šajā komisijā, tiks uzklausīts ieinteresēto pušu viedoklis.

Un pēdējais, kam šodien gribētu pieskarties. Tātad gan Saeimas sēdē
13. februārī, gan šodien tika skatīts arī Izglītības likums – grozījumi Izglītības likumā. Līdz ar to mēs šobrīd esam lēmuši: katras pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta attiecīgajā pašvaldības teritorijā, pirmsskolas un pamatizglītības ieguvi, nu, tā teikt, vistuvākajā izglītības iestādē valsts valodā. Tas... es domāju, ka tāds ļoti, ļoti svarīgs... it sevišķi lielo pilsētu bērniem. Tā ka attiecīgi pašvaldībām būs jādomā mazākumtautību, teiksim, pirmsskolas iestādēs, kā nodrošināt, ja ir nepieciešams, arī citu bērnu apmācību valsts valodā.

Paldies par uzmanību! Jauku vakaru!

Vadītāja. Paldies Aldim Adamovičam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA. Un nākamajam vārds frakcijas “Attīstībai/Par!” priekšsēdētājam Danielam Pavļutam. Lūdzu!

D. Pavļuts (AP!).

Labvakar visiem! Nu, jāsaka, es pievienošos vienam no iepriekšējiem kolēģiem, paužot tiešām no sirds atvieglojumu par to, ka ir mūs sasniegušas ziņas, ka Dānijas tiesu iestādes tomēr ir gatavas izdot Kristīni Misāni Latvijai, lai mēs tālāk tad rīkotos paši ar cilvēku, kas ir piederīgs mūsu valstij.

Es domāju, šeit ir ieguldīts ļoti daudz darba... gan no sabiedrības viedokļa liels spiediens un pūles, gan arī no Latvijas augstāko amatpersonu viedokļa, gan Ministru prezidents... prezidents un, protams, ārlietu dienests pirmām kārtām ir izdarījuši iespējamo, neiespējamo, lai labotu tās kļūdas, kuras, visticamāk, ir pieļautas iepriekš.

Runājot par Saeimas darbu šodien, es gribētu uzsvērt jau kā būtiskākās tās lietas, kurām kolēģi pieskārās. Pirmām kārtām runājot par turpmāko likteni šim zemes gabalam Teikā... Es no savas puses kā Nacionālās drošības komisijas loceklis, kurai šodien tika nodots turpmākai virzībai un izskatīšanai jautājums par iedzīvotāju iesniegumu šai sakarā... es vēlos apliecināt to, ko komisijas priekšsēdētājs jau šodien minēja no tribīnes, ka mēs esam gatavi rūpīgi uzklausīt visus viedokļus, tostarp pieaicināt arī sabiedrības pārstāvjus, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, uzklausīt – ne aiz slēgtām durvīm, kā ir izskanējušas bažas, bet arī atklātās sēdēs – un paust sabiedrībai uzzināto, palīdzēt noskaidrot šo situāciju un pieņemt labāko un līdzsvarotāko lēmumu, kā tālāk rīkoties, kā nonākt pie tā, ka Valsts drošības dienestam ir piemērota ēka, un kā nonākt pie tā, ka Rīgas iedzīvotājiem ir zaļi apstādījumi Teikas apkaimē, un tā tālāk.

Šodien mēs neskatījām vienu man personīgi ļoti būtisku jautājumu. Tas bija likumprojekts, kuru ir iesniegusi mūsu frakcija. Tie ir grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, jo Saeimas darbā esam konstatējuši, ka, sagatavojot otro lasījumu, ir iesniegti priekšlikumi, kuri veido ļoti sarežģītu un pretrunīgu situāciju. Mēs aicināsim mūsu kolēģus koalīcijā tiem vēl papildus pievērsties, tāpēc šodien lūdzām šo jautājumu neskatīt, bet pie tā mēs atgriezīsimies vistuvākajā laikā, lai lemtu, kā nodrošināt konkurenci, saprotamu, atklātu atkritumu apsaimniekošanas situāciju gan Rīgā, gan visā valstī.

Jāsaka, mūsu viedoklis mazliet atšķīrās no tā, kas par alkohola akcīzes jautājumu bija atsevišķiem mūsu partneriem. Mēs esam partija, kuras ministre ir veselības ministre, un sabiedrības veselības jautājumi mums ir ārkārtīgi svarīgi. Mēs uzskatām, ka, runājot par alkohola akcīzi, nedrīkst pievērsties tikai un vienīgi budžeta pildīšanas apsvērumiem. Uz to ir jāraugās visā plašumā no visiem viedokļiem, un, mūsu ieskatā, KPV LV piedāvātais akcīzes nodokļa pieauguma samazinājums, tātad – nevis palielināt būtiski akcīzes nodokli, kā bija iepriekš iecerēts, kā bija likumā jau iebalsots pagājušajā vasarā, bet būtiski mazināt to... mēs nebijām gluži ar mieru ar šādu pieauguma palēnināšanu. Tā ka mūsu piedāvājums bija samazināt šo pieaugumu, tomēr ne tik ļoti. Līdz ar to mūsu priekšlikums diemžēl netika atbalstīts, bet mēs cīnīsimies arī turpmāk par to, lai sabiedrības veselības apsvērumi tiktu ņemti vērā tad, kad runa ir par to, cik maksā stiprais alkohols.

Nu un visbeidzot es gribētu apsveikt visus ar to, ka mūsu partijai, mūsu apvienībai, ir izdevies nosūtīt, manuprāt, tiešām labu vēsti Rīgas iedzīvotājiem. Saistībā ar Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, kuras notiks 25. aprīlī, mēs varam vēstīt, ka esam vienojušies ar citu partiju – ar partiju “Progresīvie” – par kopīgu startu. Līdz ar to tādā, nu, valstisko partiju grupā mēs esam pirmie un pagaidām vienīgie, kas ir bijuši spējīgi apvienot līdzīgi domājošās partijas un pildīt vēlētāju vēlmi, ka partijas spēj parādīt, ka Rīgas iedzīvotāju interesēs spēj strādāt kopā. Lai mums visiem izdodas!

Vadītāja. Paldies Danielam Pavļutam, frakcijas “Attīstībai/Par!” priekšsēdētājam.

Un “Frakciju viedokļos” nākamā runās Jauno konservatīvo frakcijas deputāte Linda Ozola. Lūdzu!

L. Ozola (JK).

Labvakar, godātie radioklausītāji! No tiesas, mēs šodien aplūkojām veselu divu Saeimas sēžu darba kārtības un nu atskatāmies uz to, kādi notikumi ir norisinājušies parlamentā pēdējo divu nedēļu laikā.

Es no savas puses vēlos frakcijas vārdā izcelt tos likumprojektus, kas ir skatīti Juridiskajā komisijā un šodien un pagājušajā nedēļā tika skatīti Saeimas sēdēs.

Mēs apzināmies, cik ļoti svarīgi ir risināt problēmjautājumu, kas saistās ar sabiedrības uzticību gan parlamentam, gan tiesu varai, tāpēc ļoti atbildīgi pieejam tieši šiem jautājumiem. Ļoti svarīgi uzsvērt, ka pagājušajā nedēļā otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas ir milzu solis uz priekšu, lai tiesvedības procesi, šinī gadījumā kriminālprocesi, tiktu skatīti paātrinātā kārtībā, lai, piemēram, dotu zināmu brīvību tiesnešiem ierobežot debates tad, ja tas ir nepieciešams, kas, kā mēs esam daudzkārt sabiedriskajos medijos redzējuši un dzirdējuši, mēdz tikt izmantots, lai vilcinātu procesus. Tāpēc ir ļoti svarīgi iet uz priekšu arī tālāk un pieņemt šos grozījumus trešajā lasījumā. Un, protams, arī mūsu parlamenta sasaukums ar to nevilcināsies.

Otra lieta. Šodien mēs skatījām trīs likumprojektus, kas ir cieši saistīti ar Ekonomisko lietu tiesas izveidi Latvijā. Otrajā lasījumā mēs pieņēmām grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kas arī tuvina mūs tam, lai Ekonomisko lietu tiesa tiktu izveidota un ar nākamā gada 1. janvāri sāktu strādāt.

Šodien mēs jau Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā pieņēmām grozījumus, kas noteica kompetences, kādas būs piekritīgas šai tiesai, un esam droši, ka šī jaunā Ekonomisko lietu tiesa palīdzēs un efektivizēs tiesvedības procesus Latvijā, tādā veidā vairojot arī sabiedrības uzticību tiesu varai.

Un vēl jauninājums. Šodien Saeima nodeva Juridiskajai komisijai skatīt jaunu likumprojektu, kas paredz grozījumus Saeimas kārtības rullī, nosakot, ka tie bijušie Saeimas deputāti vai bijušie Augstākās padomes deputāti, kas ir balsojuši par 4. maija deklarāciju, atbalstot neatkarības atgūšanu, bet ir iekļauti starptautisko vai nacionālo sankciju sarakstā, nevarēs apmeklēt parlamenta ēkas. Mūsuprāt, tas ir ļoti svarīgi, lai arī sabiedrībai būtu pārliecība par to, ka šādi cilvēki neietekmē likumdevēja darbu un visi tie lēmumi, kas tiek pieņemti parlamentā, tiek pieņemti atklātā veidā.

Kolēģi jau minēja un atsaucās uz to, ka sabiedrības iniciatīva par parka izveidi bijušā velotreka “Marss” vietā tika šodien nodota Nacionālās drošības komisijai. Mūsu frakcija to neatbalstīja. Mēs vēlējāmies, lai šī iniciatīva tiktu nodota Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, jo satraucoši ir tas, ka sabiedrība, kas līdz šim nav uzklausīta šajā procesā, un tās viedoklis... un sabiedriskā apspriešana par koku izciršanu un šīs teritorijas attīstību nav veikta, tātad šī iniciatīva tiek nodota komisijai, kuras sēdes pēc definīcijas ir slēgtas. Un, pat ja tiek uzaicināti no ārpuses kādi eksperti, viņi ne vienmēr var dalīties ar šo informāciju ar pārējiem sabiedrības locekļiem, tādējādi atstumjot sabiedrību no līdzdalības šajā procesā.

Protams, ka debates par šo jautājumu šodien parlamentā no tiesas bija ļoti kaismīgas, bet es gribu teikt lielu paldies iniciatīvas pārstāvjiem, kas piedalījās komisijas sēdē un ar lielu cieņu un lielu sapratni izturējās pret valsts drošības interesēm. Un patiesībā viņiem ir jāsaka paldies, lai arī vairāki deputāti varbūt mēģināja kaut kādā veidā noniecināt šo sabiedrības pilsoņu rīcību.

Un pēdējā lieta, ko es vēlos izcelt, kas mūs satrauc, ir tā, ka šodien tiešām no darba kārtības tika izņemts viens likumprojekts – “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, kas paredzēja brīvas konkurences noteikšanu Rīgas pilsētā atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Mūsuprāt, ir ļoti svarīgi, lai šāda brīva konkurence tiktu nodrošināta. Uz to ir norādījusi arī Konkurences padome. Un vilcināšanās ar šī likumprojekta pieņemšanu ir absolūti nepieņemama. Tāpēc mēs no savas puses aktīvi strādāsim ar to, lai šis likumprojekts pēc iespējas ātri būtu atgriezts parlamenta darba kārtībā.

Paldies. Veiksmīgu vakaru!

Vadītāja. Paldies Lindai Ozolai no Jauno konservatīvo frakcijas.

Un nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu.

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies. Labvakar, godātie radioklausītāji! Šodien vēlos informēt par SASKAŅAS deputātu iesniegtajiem jautājumiem veselības ministrei Ilzei Viņķelei – par risinājumiem valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu nodrošināšanai bērniem. Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 12. panta otrajai daļai bērnam ir tiesības uz bezmaksas veselības aprūpi, ko nosaka valsts programma. Savukārt no Veselības ministrijas mājaslapā pieejamās informācijas izriet, ka bērniem līdz 18 gadu vecumam no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi. Par to, ka bērna tiesības uz bezmaksas veselības aprūpi un konkrētas tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus netiek nodrošinātas, liecina situācija ar minēto pakalpojumu faktisko nepieejamību atsevišķās Latvijas pilsētās, piemēram, Liepājas pilsētā.

Pamatojoties uz minēto, mēs lūdzam ministri sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem. Kāda ir kopējā situācija Latvijā saistībā ar bērnu tiesību nodrošināšanu attiecībā uz bezmaksas veselības aprūpi, tajā skaitā uz valsts apmaksātajiem zobārstniecības pakalpojumiem? Kurās administratīvajās teritorijās minētie pakalpojumi netiek nodrošināti pilnā apmērā? Kādus risinājumus Veselības ministrija ir piedāvājusi, lai nodrošinātu Bērnu tiesību aizsardzības likumā ietvertās normas izpildi? Mēs lūdzam arī sniegt Veselības ministrijas vispusīgu izvērtējumu par iespēju daļēji kompensēt zobārstniecības pakalpojumu apmaksu bērniem gadījumos, ja šo pakalpojumu pieejamība par valsts budžeta līdzekļiem nav nodrošināta. Un visbeidzot mēs vēlamies noskaidrot Veselības ministrijas viedokli par to, kādi grozījumi normatīvajos aktos nepieciešami, lai pilnībā nodrošinātu Bērnu tiesību aizsardzības likumā ietvertās normas izpildi. Atbildi mēs ceram saņemt pēc nedēļas – nākamceturtdien.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Labvakar, cienījamie klausītāji! Varu jūs beidzot iepriecināt, ka pēc 30 gadiem jeb Latvijas valsts atjaunošanas 30. gadadienā mēs beidzot ar lielām mokām esam pieņēmuši likumu, kas bija jāpieņem, man liekas, jau pirmajā gadā. Tas ir Vispārējās izglītības likums, kurš paredz, ka visos bērnudārzos, pirmsskolas... un visās iestādēs... ir jānodrošina pirmsskolas mācību programma valsts valodā. Jūs zināt, ar kādām mokām mēs esam šos likumus pieņēmuši, kas attiecas uz izglītību. Frakcija SASKAŅA un arī deputāti no dažām citām frakcijām izmisīgi mēģināja iebilst pret to, ka savā valstī latvieši varētu jebkurā bērnudārzā saņemt pirmsskolas apmācību latviski. Un šī problēma ir faktiski politiska. Es domāju, tā ir zināmā mērā arī tāda provokatīva, ņemot vērā, kas ir mūsu austrumu kaimiņš, kurš uzkūda visu laiku šo tēmu, un var jau redzēt, cik agresīvi daži deputāti cīnījās pret to, lai joprojām tiktu lietota valsts valoda.

Es atcerējos, ka Kārlis Skalbe vienā no pēdējām Satversmes sapulces sēdēm ap 1920. gadu teica, ka kārtīgā ģimenē bērns iemācās lasīt, rakstīt un rēķināt jau ģimenē, un skola ir vieta, kur cilvēki socializējas un iemācās kādu arodu, un bērnudārzs ir vieta, kur bērni socializējas, viņi iemācās sadzīvot ar saviem kaimiņiem, ar līdzcilvēkiem tās valsts valodā, kurā viņi dzīvo. Un, piemēram, Francijas skolās socializācija notiek franču valodā, neskatoties, ka tur ir turku, marokāņu, arābu, arī latviešu bērni, – viss notiek franču valodā. Tāpat arī Latvijā. Mājās jūs varat iemācīties rakstīt un lasīt krievu, ukraiņu, baltkrievu vai poļu valodā, bet bērnudārzā jums ir jāsocializējas un jāapzinās, kurā valstī jūs dzīvojat. Beidzot ar lielām mokām šis jautājums ir atrisināts.

Otrs svarīgs... svarīgs, varbūt tāds karsti diskutējams jautājums bija akcīze alkoholam, pakāpeniska akcīzes celšana. Jūs zināt, ka katru gadu mēs par šo jautājumu diskutējam. Tas nav saistīts tikai ar Latvijas vēlmēm, bet vienā pusē mums ir Lietuva, kur ir vienas akcīzes normas, otrā pusē mums ir Igaunija, kas pazemināja savas akcīzes likmes. Un šeit visu laiku ir strīds starp pienākumiem un veselību. No vienas puses, valstij trūkst nodokļu, no otras puses, dzeršana. Mēs zinām, cik daudz cilvēku iet bojā, teiksim, alkoholisma dēļ, visādas nelaimes darbā, autotransportā, citās jomās, bet nu... Pateikšu tikai neiedziļinoties, ka, piemēram, alus darītāji ir vienojušies, ka samērīgs, neliels akcīzes paaugstinājums par pieciem procentiem (nu, vidēji es pateikšu, ka pudele alus maksās par trīs santīmiem dārgāk) nav nekas briesmīgs, bet mums vajadzētu analizēt... Finanšu ministrijai... ienākumus Igaunijas pierobežā. Ja tie ļoti kritīs, tad acīmredzot mums vajadzēs atkal pazemināt vai apturēt šo pieaugumu. Un es tikai gribu pateikt vienu – ka Igaunijas valsts no somu tūristiem ieņem gadā apmēram 300 miljonus, jo Somijā alkohols ir daudz dārgāks. Tā ir pietiekama nauda, lai, piemēram, augstākajās... augstākās izglītības sistēma... augstskolās nodrošinātu jauniešiem bezmaksas izglītību. Ir vērts par to padomāt.

Un vēl mēs pieņēmām grozījumus Kontu reģistra likumā. Turpmāk tie, kam ir seifi... būs jāsaprot, ka, ja līdz šim dažādām kontrolējošām iestādēm, VID un banku uzraudzības iestādēm tika ziņots par to, kādi konti jums ir bankā, tad... maskējoties it kā... ar šo naudas atmazgāšanas novēršanu un ar dažādu nodokļu nemaksāšanu... tiek papildināts Kontu reģistra likums ar punktu, ka turpmāk tiks ziņoti arī seifu īpašnieki. Tātad, ja jums ir seifs un jūs tur turat kaut ko, tad šīs uzraudzības iestādes zinās. Un, ja, teiksim, tiek ierosināta kaut kāda krimināllieta, tad apķīlās ne tikai jūsu kontus, bet arī tiks pārbaudīts jūsu seifs.

Pēdējais, visstrīdīgākais, bija Jaunās konservatīvās partijas iesniegtais priekšlikums par grozījumiem Kārtības rullī, kas paredz, ka deputāti, kuriem ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai... papildinājumi... Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu sankcijas, zaudēs tiesības, piemēram, nākt uz Saeimu, klausīties šeit sēdes, apmeklēt frakciju sēdes, piedalīties kaut kādās komisiju sēdēs. Viņi nevarēs vispār dabūt caurlaidi. Nu, jūs zināt, ka Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas, tātad ASV sankcijas, ir pagaidām noteiktas tikai pret vienu cilvēku Latvijā, tas ir Aivars Lembergs. Un šeit ir tāds drusciņ morāles jautājums. Aivars Lembergs balsoja par Latvijas neatkarību, un, no vienas puses, jā, ja viņam šīs sankcijas ir noteiktas, varbūt, ka tiešām var šādu ierobežojumu noteikt, bet, no otras puses, mēs varētu pajautāt – bet, ja Aivars Lembergs un vēl kādi, pieņemsim, četri cilvēki, kuru biogrāfija varbūt ir apstrīdama, būtu nobalsojuši pret Latvijas neatkarību 4. maijā... tātad ja pieci būtu nobalsojuši, tad ar vienu balsi būtu uzvarējusi Interfronte, valdību būtu sastādījis Rubiks, un es domāju, ka arī pēc puča un pēc savienības sabrukuma Latvija kļūtu neatkarīga, bet Augstākā padome jau būtu pie varas, šeit būtu Interfrontes valdība. Un es šaubos, vai tad šī Augstākā padome pieņemtu lēmumu par kaut kādu Saeimas vēlēšanu organizēšanu, par kaut kādu Latvijas Satversmes atjaunošanu. Nu, tas būtu kaut kas vidējs starp tagadējo Baltkrieviju un starp tagadējo Kazahstānu. Es domāju, mums būtu pilnīgi cits pilsonības likums, mēs noteikti nebūtu NATO valsts un tā tālāk. Bet šis projekts ir nodots Juridiskajai komisijai. Es domāju, ka komisija izvērtēs visus plusus un mīnusus. Un tad mēs redzēsim, kāds būs rezultāts un balsojums.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies... Paldies Aleksandram Kiršteinam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!