Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”, un tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs par šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šovakar vārds frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātam Viesturam Liepkalnam. Lūdzu!

V. Liepkalns (AP!).

Esiet sveicināti, godātie klausītāji! Šodien es pastāstīšu par frakcijas “Attīstībai/Par!” aktualitātēm.

Šodien Saeimas sēdē bija jānotiek trešajam, galīgajam, balsojumam par ilgās un grūtās diskusijās tapušo Civilās savienības likuma projektu. Diemžēl 49 deputāti šodien izvēlējās nebalsot, tā bloķējot Saeimas darbu. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas sēdi nācās slēgt, un balsojums par likumprojektu ir uzskatāms par nenotikušu.

Mums, frakcijai “Attīstībai/Par!”, ir ļoti skumji, ka Saeimas deputātu vairākums atsakās redzēt daudzas Latvijas ģimenes, atsakās atzīt to eksistenci un nodrošināt tām tiesisko aizsardzību.

Civilās savienības likuma projekts ir par tiesiskumu, cilvēka cieņu, drošību un brīvību, tas ir par vienlīdzību un ģimeni. Šīs vērtības nav nedz liberālas, nedz konservatīvas, tās ir mūsu Satversmē ierakstītas – Latvijas pamatvērtības. Tik tiešām nomācoši, ka vairāk nekā puse Saeimas deputātu izvēlas nekorektu praksi – nebalsot, lai diskriminētu Latvijas cilvēkus un nepildītu Satversmes tiesas spriedumu. Taču mēs, “Attīstībai/Par!”, turpināsim strādāt, lai šo situāciju labotu.

Ja drīzā laikā netiks pieņemts Civilās savienības likuma projekts likumdevēju neizdarības dēļ, Latvijas tiesu sistēma tiks nevajadzīgi noslogota ar prasībām par ģimenes statusa atzīšanu. Turklāt šī situācija ir diskriminējoša pret mazāk aizsargātiem sabiedrības locekļiem. Tiesāšanās prasa līdzekļus un zināšanas; tas diemžēl ne visiem ir pieejams.

Latvija ir viena no tām sešām Eiropas Savienības valstīm, kurās nepastāv regulējums dzīvesbiedru savienības juridiskai atzīšanai. Arī Valsts prezidents Egils Levits šodien ir paudis viedokli, ka šis jautājums parlamentam ir jāatrisina. Nu cerēsim uz to labāko.

Tikpat būtiski ir atzīmēt, ka Saeima šodien konceptuāli – pirmajā lasījumā – atbalstīja valdības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzīto likumprojektu par vēja elektrostaciju būvniecību, lai veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību. Likumprojekts nosaka atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai.

Pašreiz Latvijā ir Baltijas valstu starpā viszemākais vēja enerģijas jaudu apjoms. Kopējā uzstādītā jauda aptuveni četras reizes atpaliek no Igaunijā un septiņas reizes – no Lietuvā uzstādītajām jaudām, turklāt kopš 2018. gada pieaugums nav bijis vispār.

Turklāt ģeopolitiskā situācija mums pieprasa steidzamu rīcību atjaunojamās enerģijas ražošanā un savas energoneatkarības veicināšanā; man tas nav lieku reizi šeit jāapraksta. Mēs redzam, ka Krievijas agresija Ukrainā turpinās... un turpinās arī apdraudēt visu reģionu, tāpēc arī ir radīts šis likumprojekts.

Mums ir ievērojami jāsamazina barjeras un ierobežojumi, ar kuriem ir jāsaskaras uzņēmējiem, kuri vēlas veidot vēja parkus, un mēs to paveiksim uz birokrātijas samazināšanas rēķina, ievērojami atvieglojot reģistrācijas procesu, nosakot nacionālo interešu objekta statusu vēja elektrostacijām, kuru jauda ir vismaz 50 megavati. Likums būs spēkā vismaz līdz brīdim, kad kopējās vēja enerģijas jaudas sasniegs 1000 megavatstundas, kas šobrīd ir noteikts kā optimālais apjoms.

Tas šoreiz viss par galveno no frakcijas “Attīstībai/Par!” puses.

Lai jums visiem patīkams vakars!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Viesturam Liepkalnam no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Labvakar! Acīmredzot tā nav sagadīšanās, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā es runāšu par šīm pašām divām lietām, bet no pilnīgi pretēja skatpunkta.

Par likumprojektu “Civilās savienības likums”. Tas ir likumprojekts, kurš pēdējos mēnešos ir šķēlis Latvijas sabiedrību, un likumprojekta virzība Saeimā ir bijusi, es gribu teikt, mūsu sabiedrību vairāk destabilizējoša nekā stabilizējoša.

Un tas, ka šodien, kad bija paredzēts par šo likumprojektu nobalsot trešajā lasījumā... tas, ka, izmantojot to balsu samēru, kāds ir Saeimā, izdevās to apturēt... es uzskatu, ka tā, iespējams, ir Latvijas veiksme – brīdī, pirms pieņemt sabiedrības lielai daļai nepieņemamus likumprojektus, tomēr apstāties, pārdomāt, vai viss ir darīts pareizi, vai tās iestrādātās normas ir tādas, kas tiešām ir atbilstošas Latvijas cilvēkiem un Latvijas, es gribētu teikt, vērtību sistēmai.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir pret šāda likumprojekta pieņemšanu.

Otrs likumprojekts, ko kolēģis jau pieminēja, ir šis likumprojekts ar ļoti garo nosaukumu – “Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai”.

Es domāju, ka šībrīža ģeopolitiskajā situācijā, kad mums enerģijas jaudas tiešām sāk trūkt, ikviens saprot, ka šī ģenerācija ir jāpalielina. Jāpalielina visos veidos, tai skaitā arī izmantojot vēja enerģiju. Taču, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas ieskatā, tās normas, kas ir iestrādātas šajā likumprojektā, ir nepieņemamas. Nepieņemamas vairāku apstākļu dēļ.

Pirmkārt, Saeimas komisijai, kas skatīja šo likumprojektu, bija zināms Vides konsultatīvās padomes atzinums, kurā šīs galvenās pretrunas un galvenie pretargumenti ir minēti, taču tie diemžēl nav novērsti. Komisija nav strādājusi pie tā, lai šīs pretrunīgās lietas kaut kādā mērā mēģinātu izskaust, jau virzot likumprojektu uz Saeimu. Un par ko tad ir runa? Runa ir par to, ka pastāv iespēja pie īpašiem nosacījumiem šīs vēja elektrostacijas būvēt mikrolieguma zonās; tas varētu apdraudēt putnu migrācijas ceļus un tā tālāk.

Kam tad vēl Latvijā, ja ne zaļajiem un zemniekiem būtu jāuztraucas par šīm lietām?

Otra lieta ir šie būtiskie riski, kas ir saistīti ar šiem tiešām atvieglotajiem... atviegloto kārtību, kādā varētu tikt izsniegtas atļaujas, neveicot pilno vides vērtējumu. Ir viegli saprast to: ja sākumposmā tiek dota atvieglota kārtība būvniecības uzsākšanai, tad tajā brīdī, kad tie darbi jau ir krietni pavirzījušies uz priekšu, kaut ko apstādināt ir ļoti grūti.

Un ir vēl vesela virkne citu iemeslu, kāpēc Zaļo un Zemnieku savienības frakcija bija pret šī likumprojekta tālāku virzību.

Ar to šoreiz beigšu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Vucānam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas “Neatkarīgie” deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labvakar, klausītāji! Ir patiess prieks, ka noslēgusies Saeimas sēde, kas bija ļoti saspringta. Kolēģi jau apmēram iezīmēja to problēmu loku, ar kurām šodien saskārāmies. Es gan vairāk pieskaršos vienam citam likumprojektam, kura atvēršanas iniciators biju es, un tas bija saistīts ar Zemessardzes likumu.

Proti, šobrīd, vērojot situāciju, to, kas notiek pasaulē un kas notiek Ukrainā... karadarbība un tur iesaistītie cilvēki, spēki, dažādi militārie formējumi... ir skaidrs, ka šobrīd Latvijā ir maksimāli jāmēģina mobilizēt tos cilvēkus, kuri būtu gatavi aizstāvēt valsti tad, kad tas brīdis pienāks.

Mans ierosinājums bija palielināt vecuma cenzu, proti, vecumu, kādā var iestāties Zemessardzē. Likumā noteiktā maksimālā robeža bija 55 gadi; mans rosinājums bija pacelt šo latiņu augstāk – līdz 65 gadiem. Un noteikt, lai atrašanās Zemessardzē varētu būt vismaz līdz 70 gadu vecumam.

Aizsardzības ministrija nāca ar savu iniciatīvu un iesūtīja savu likumprojektu, kas paredz vispār vecuma cenzu noņemt. Es esmu patiesi priecīgs, ka šis jautājums ir sasniedzis dzirdīgas ausis – ministrija ir sapratusi, ka ir jāizdara izmaiņas šajā likumā.

Es domāju, ka kolēģi nekavēsies ar priekšlikumiem un balsojumiem, strādās konstruktīvi un darbosies ātri, lai mēs varētu šo likumprojektu pieņemt un Latvijas aizsardzības spējas pieaugtu, jo ir cilvēki, kuri vēlas iesaistīties Zemessardzē un stāties savas valsts aizsardzības spēku rindās.

Tas man būtu šovakar viss.

Lai jums labs vakars!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Mārim Možvillo no frakcijas “Neatkarīgie”.

“Frakciju viedokļus” turpina frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies. Labvakar, godātie radioklausītāji! Mūsu frakcija uzskata, ka parlamentā tagad jārunā nevis par palīdzību, bet gan par kompensācijām Latvijas iedzīvotājiem par gandrīz visu preču un komunālo pakalpojumu tarifu... strauju cenu kāpumu.

Īpaši traģiskā situācijā ir nonākuši pensionāri, jo augstās inflācijas dēļ strauji attīstās pensiju vērtības samazināšanās process. Saskaņā ar oficiālo statistiku inflācija jau sasniegusi 13 procentus, bet daudzām precēm cenas paaugstinājušās daudz vairāk. Putnu gaļai cenas pieaugušas par 21 procentu, piena produktiem – par 34 procentiem, cūkgaļai – par 14 procentiem, zivīm – par 16 procentiem. Strauji paaugstinājušies apkures, elektrības un gāzes tarifi.

Turklāt inflācijas ietekme uz pensionāriem ir pat lielāka nekā uz citām iedzīvotāju grupām, jo galvenie senioru izdevumi ir pārtikai, medikamentiem, medicīnas pakalpojumiem un komunālajiem maksājumiem. Tieši šajās jomās cenas aug visstraujāk.

Mēs, frakcijas SASKAŅA deputāti, uzskatām, ka nekavējoties jāpieņem attiecīgi lēmumi, lai kompensētu pensionāriem preču un pakalpojumu cenu kāpuma starpību, un tāpēc mēs pirms nedēļas iesniedzām izskatīšanai Saeimā likuma grozījumus, kas paredzēja pensiju indeksāciju divas reizes gadā – 1. septembrī un 1. aprīlī. Taču koalīcija mūs nesadzirdēja un noraidīja šo likumprojektu.

Šonedēļ mēs nākam klajā ar vēl vienu iniciatīvu – rosinām atjaunot pensionāriem piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam. Šīs papildu piemaksas Latvijas pensionāriem pārtrauca maksāt 2012. gadā ekonomiskās krīzes dēļ, taču, kad ekonomika atkal sāka attīstīties un krīze beidzās, koalīcija un valdība papildu maksājumus tā arī neatjaunoja.

SASKAŅA jau vairākkārt ir aktualizējusi jautājumu par darba stāža piemaksām.

Savulaik Krišjāņa Kariņa valdība solīja, ka šī tēma būšot prioritāra. Labklājības ministrs Gatis Eglītis sacīja, ka viņa dienaskārtībā kā ļoti būtisks ir jautājums par piemaksām. Un arī citas amatpersonas solīja. Solīja, ka piemaksas tiks atsāktas 2023. gadā.

Mūsu frakcijas deputāts Andrejs Klementjevs uzstāja uz to, ka likumprojekts, kas paredz papildu piemaksu atjaunošanu, jāiesniedz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai pirms šā gada budžeta pieņemšanas un jāapstiprina Saeimā... ar spēkā stāšanos 2023. gadā. Bet tas netika izdarīts. Un, atklāti sakot, ir šaubas, vai nākamgad šis solījums tiks izpildīts. Tāpēc mūsu likumprojekts, šīsdienas likumprojekts, paredzēja, ka piemaksas tiktu atjaunotas, sākot ar 2023. gadu.

Šobrīd 150 tūkstoši Latvijas pensionāru nesaņem piemaksas pie pensijām. Pēc ekspertu aprēķiniem, šis papildu maksājums varētu būt 30–40 eiro mēnesī; pašreizējā situācijā tas būtu ievērojams finansiāls atbalsts senioriem.

Pensiju piemaksu par stāžu līdz 1996. gadam pakāpeniska atjaunošana novērstu nevienlīdzīgu attieksmi, jo šobrīd pensionāri ar vienādu darba stāžu saņem atšķirīga apmēra pensijas. Tas daļā gadījumu saistīts ar laiku, kad persona pensionējusies, – pirms vai pēc 2012. gada.

Un vēl viens SASKAŅAS priekšlikums šodien. Valsts līdz šim sniedza – četras reizes – 20 eiro pabalstu pensionāriem, pēdējais maksājums tika izmaksāts aprīlī. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams šo atbalstu turpināt, sniegt pagaidu atbalstu – valsts atbalstu – visiem pensionāriem un personām ar invaliditāti, ieviešot 35 eiro atbalstu, sākot ar šā gada jūliju, vēl sešus mēnešus, tātad kopā 2010 eiro... 210 eiro, piedodiet... 2022. gadā, lai varētu nomaksāt rēķinus par dzīvokli, siltumu, elektrību un citus komunālos maksājumus. Viss šis kompleksais atbalsts pensionāriem un personām ar invaliditāti veicinātu uzticēšanos pensiju sistēmai kopumā un uzticēšanos valstij.

Diemžēl arī šodien koalīcija noraidīja mūsu sagatavotos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Es ceru, ka nākamie runātāji skaidros savas uzvedības motīvus.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamais runās Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima atbalstīja Nacionālās apvienības virzīto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Saeima atbalstīja tā nodošanu komisijai. Ko paredzēja mūsu virzītais likumprojekts? Tas paredzēja, ka darba devējs nedrīkst pieprasīt darbiniekam šeit, Latvijā, sazināties svešvalodā ar Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tātad – ka nedrīkst izvirzīt nepamatotas prasības attiecībā uz svešvalodas zināšanu. Mūsuprāt, ikvienam Latvijā ir jābūt tiesībām sazināties ar Latvijas iedzīvotājiem valsts valodā un par to nesaņemt nekādus pārmetumus vai sodu.

Mēs zinām, ka reālā situācija Latvijā pašreiz ir tāda, ka ļoti daudziem faktiski... Ja mēs ieejam sludinājumu portālos, mēs redzam, ka Latvijā faktiski gandrīz visiem darbiniekiem, nu, katrā ziņā lielākajai daļai, neatkarīgi no tā, ko viņi dara un ar ko viņiem ir saskare, prasa zināt krievu valodu. Mūsuprāt, tā ir ārkārtīgi liela problēma, sevišķi jaunatnes vidū.

Mēs iesniedzām šo priekšlikumu jau agrāk, un interesanti, ka mūsu iepriekš sniegtais... tieši tāds pats likumprojekts, tieši šis pats likumprojekts... Mēs to iesniedzām pirms diviem mēnešiem, tātad – īsi pēc tam, kad bija sācies karš, kad draudi par “krievu pasauli” un visām šīm lietām, kas saistīti tajā skaitā... tieši attiecās uz šo likumprojektu, jo tas attiecās uz “krievu pasauli”, kas nenoliedzami tiek stiprināta tādā situācijā, kur prasa – ar un bez pamata – zināt krievu valodu. Tad mēs rosinājām to mainīt uzreiz jau kopš... 3. martā mēs to iesniedzām un Saeima skatīja, bet toreiz acīmredzot vēl nebija nobriedusi, teiksim, tā politiskā konjunktūra, un politiskās gribas toreiz nebija. Un toreiz Saeima ar balsu pilnīgu vairākumu (ja nekļūdos, ar 69 balsīm) to noraidīja. Toreiz vēl uzstājās Švecovas kundze, kura izvirzīja pārmetumus, ka tas šķeļ sabiedrību un tā tālāk.

Vārdu sakot, ir pagājuši divi mēneši, un deputātiem ir nākusi atskārsme, ka šī problēma arī ir jārisina. Par to, nenoliedzami, ir prieks. Un cerams, ka arī turpmākā virzība Saeimā, tātad no pirmā līdz pat pēdējam, trešajam, lasījumam... Cerams, ka šī lieta tiks atbalstīta un Latvijā darbiniekiem vairs netiks izvirzīta šāda nepamatota prasība – zināt krievu valodu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Edvīnam Šnorem.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Jā, mani kolēģi jau paspēja izstāstīt par svarīgiem normatīvajiem aktiem, bet ir jāņem vērā, ka šodien Saeima strādāja ļoti ilgi un tika izskatīts ļoti, ļoti daudz likumprojektu.

Diemžēl bez lēmuma palika likumprojekts “Civilās savienības likums”, jo diemžēl daži deputāti izmantoja iespēju noraut kvorumu – viņi nebalsoja ne “par”, ne “pret”, un tāpēc mēs joprojām esam tādā zināmā nenoteiktībā.

Pirmajā lasījumā tika atbalstīts likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, kura mērķis ir uzlabot sabiedrības aizsardzību, tātad arī atkarības no azartspēlēm novēršanas pasākumus, kā arī ierobežot azartspēļu pieejamību.

Šodien tika pieņemts pirmajā lasījumā likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, lai aizliegtu nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas nodrošina piekļuvi audio vai audiovizuālajai programmai, kas nav iekļauta Latvijas retranslējamo audio, audiovizuālo programmu sarakstā. Skan ļoti sarežģīti, bet, vienkāršiem vārdiem sakot, tie, kas tirgo tā saucamās Tricolor kastes un satelītiekārtas, kas ļauj uztvert Krievijas propagandu... tie, kas to izplata un uztur tādas ierīces, – viņu darbība ir aizliegta, un par tādu darbību veikšanu viņiem būs paredzēta kriminālatbildība.

Ir pieņemts otrajā lasījumā likumprojekts “Grozījumi Zemessardzes likumā”, kas paredz individuāli izvērtēt katru gadījumu, kad cilvēkam, kurš sodīts par smagu, sevišķi smagu noziegumu, ir vēlme dienēt Zemessardzē. Patlaban tas ir absolūti izslēgts, taču turpmāk katrs gadījums tiks... būs iespēja izvērtēt. Protams, priekšā ir trešais lasījums.

Ir pieņemts jauns likums – Elektronisko sakaru likums –, kas paredz, ka NEPLP varēs ierobežot piekļuvi arī tādām interneta vietnēm, kurās tiek popularizētas vai pārdotas iekārtas vai piekļuves tiesības, kas nodrošina piekļuvi Latvijā retranslējamo audio, audiovizuālo programmu sarakstā neiekļautajām programmām. Proti, atkal runa ir par mūsu kaimiņzemes Krievijas propagandu.

Mēs šodien uzklausījām Latvijas Republikas valsts kontroliera ziņojumu par Valsts kontroles darba rezultātiem 2021. gadā.

Galīgajā lasījumā ir pieņemts likums, kas noteic atbalsta pasākumus uzņēmējiem, kurus skārušas pret Ukrainu vērstas Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisītās ekonomiskās sekas.

Ir pieņemti arī vairāki citi normatīvie akti.

Un ir paredzēts, ka trešdien... nākamnedēļ, trešdien un ceturtdien, mēs turpināsim darbu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Andrejam Judinam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties. Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!