Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un turpmākajās minūtēs – raidījumā “Frakciju viedokļi” – deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Atim Lejiņam. Lūdzu!

A. Lejiņš (JV).

Paldies. Es pieminēšu divus likumus – svarīgus likumus! –, ko mēs šodien pieņēmām. Viens ir likums, ka mēs pilnīgi – arī bērnudārzos un pamatskolās – pārejam uz latviešu valodu kā mācību valodu. (Kā zināms, vidusskolās un arī universitātēs jau tā tas ir, lai gan universitātē var pasniegt arī angļu valodā, ja tas nepārsniedz 10 procentus no mācību vielas.) Es varu teikt, ka beidzot mēs esam pārvarējuši tādā ziņā okupācijas sekas – ilgās okupācijas sekas.

Otrs – par valsts aizsardzības dienestu, tas ir ļoti svarīgs. Ļoti, ļoti svarīgs, jo, kā mēs zinām, Krievijas karš pret Ukrainu ir ieviesis ļoti lielas korekcijas mūsu aizsardzības un drošības politikā.

Likumprojekts “Valsts aizsardzības dienesta likums”, ko mēs šodien pieņēmām, paredz, ka jau nākamgad, no 1. janvāra, būs pirmā grupa, un tie būs brīvprātīgie, kas tiks iesaukti, bet... nevis iesaukti, bet viņi brīvprātīgi pieteiksies. Un apmācība būs 11 mēnešus. Un tad, jau 2023. gada otrajā pusē, būs iesaukti arī jaunieši, ja nepietiks brīvprātīgo.

Taču izpildes veidi ir dažādi. Piemēram, var izvēlēties Nacionālos bruņotos spēkus, respektīvi, armiju vai floti, vai arī Zemessardzi. Par augstskolu studentiem var teikt, ka viņiem būs piedāvāta valsts aizsardzības apmācības programma... un tāpat arī ārstniecības personālam . Viņi varēs izvēlēties no 2024. gada arī apmācības programmu.

Sievietes, protams, var iestāties, kā līdz šim, brīvprātīgi, ja viņas to vēlas. Viens labs iemesls, kāpēc arī mēs to darām, – ne tikai aizsardzībai un drošībai, bet arī tāpēc, ka tas saliedēs sabiedrību. Es pats esmu bijis obligātajā militārajā dienestā Amerikā, un es varu pateikt jums, ka tas tiešām Amerikas lielo dažādību saliedēja pamatīgi un arī ieaudzināja patriotismu.

Tātad – ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka beigās mūsu karavīru skaits, kas šodien ir 28 tūkstoši... Ja saskaita kopā armiju, Zemessardzi un rezervistus, ir 28 tūkstoši. Bet pēc pieciem gadiem mūsu karavīru skaits būs 51 tūkstotis.

Te jāatgādina, ka Ukrainas karš arī parādīja, ka mums ir jāapgūst pilnīgi jaunas, spēcīgas aizsardzības sistēmas, ieroču sistēmas. Kā visi zina, HIMARS ir tas, kas arī pagrieza karu Ukrainā pret... Krievijas karu pret Ukrainu par labu Ukrainai... ar šīm Amerikā... un Lielbritānijas un Vācijas piegādātajiem HIMARS, kas ir raķešu artilērija. Un tad mēs arī iegūsim, un mums vajadzēs arī zinīgus cilvēkus, kas mācēs ar tiem apieties. Un es esmu priecīgs, ka to mēs veiksim kopā ar Igauniju – iepirkums būs kopā ar Igauniju.

Nu es esmu apmēram to pateicis. Un es jūtos ļoti labi, tāpēc ka tik ļoti svarīgus divus likumprojektus šodien esam pieņēmuši.

Apsveicu arī klausītājus, kam bija liela pacietība mūs dzirdēt šovakar.

Paldies, un arlabvakaru!

Vadītāja. Paldies Atim Lejiņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nacionālās apvienības frakcijas vārdā – deputāts Jānis Vitenbergs. Lūdzu!

J. Vitenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar, dārgie klausītāji! Jā, šodien bija gara un intensīva sēde... ar ļoti daudziem svarīgiem likumprojektiem. Pat žēl, ka tā sēde ir beigusies, jo tāda dinamika, ar kādu šodien strādāja Saeima, līdz šim nebija pieredzēta.

Es gribētu īsi ziņot... sniegt kopsavilkumu par likumprojektiem un lēmumu projektiem, kas tika pieņemti.

Jau minētais lēmums par valsts aizsardzības dienestu – tas, protams, ir vēsturisks lēmums. Nacionālā apvienība jau iepriekš, jau pirms daudziem gadiem, ir nākusi ar ideju par šo dienestu un aicinājusi to ieviest . Taču nu ir jānotiek šādai traģēdijai, kāda notiek Ukrainā, lai mēs spētu būt drosmīgi savos lēmumos un tos pieņemtu.

Tā ka ir vēsturisks lēmums. Un, es domāju, tas ir katra latvieša pienākums – aizstāvēt savu zemi, būt gatavam aizstāvēt savu zemi, jo neviens mūsu vietā to nedarīs. Tā ka paldies kolēģiem par atbalstu.

Nākamais svarīgais jautājums ir par pāreju uz mācībām valsts valodā. Arī es gribētu teikt: beidzot! Bija jāpaiet 30 gadiem, lai mēs spētu šādu lēmumu pieņemt, spētu Saeimā atrast tam balsis. Un te es gribētu teikt paldies maniem kolēģiem partijā, kuri par šo ir cīnījušies, es teiktu, gadu desmitus, un arī tiem pārējiem kolēģiem un cilvēkiem, kuri ir izcīnījuši to, ka šis lēmums ir pieņemts. Tas noteikti veicinās latvisku Latviju, un tas ir mūsu partijas pamatnosacījums un mērķis, uz kuru mēs ejam.

Man kā bijušajam ekonomikas ministram ļoti svarīgs šķiet šodien pieņemtais ( es uzskatu – labs!) lēmums attiecībā uz mūsu uzņēmējiem – papildus 50 miljoni novirzīti lielajam investīciju fondam. Tas ir atbalsta mehānisms jaunu ražotņu būvniecībai, jaunu ražošanas virzienu attīstībai. Jau iepriekš tika panākti budžeta sarunās 100 miljoni šādai programmai, un nu mūsu uzņēmēji... pieteikušies ļoti daudz – 45 šādas idejas, un ar šiem 100 miljoniem, lai atbalstītu šādas idejas, nebija pietiekami, tādēļ ir atrasta iespēja, pārdalot citas atbalsta programmas, vēl šai programmai pārdalīt 50 miljonus.

Kā strādā šī programma? Gaužām vienkārši. Valsts no savas puses izvirza kritērijus, ka uzņēmējam ir jāeksportē, ir jānodarbina cilvēki, jāmaksā tiem lielākas algas nekā vidēji reģionā. Ja izpilda šos kritērijus, valsts no aizdotās naudas, lai šos projektus realizētu... daļu no šī aizdevuma atlaiž. Un tie rādītāji, kas tādējādi tiks sasniegti, tiešām būs iespaidīgi: katru gadu papildus... eksporta apjoms – vairāk nekā 400 miljoni, radītas vairāk nekā 1400 darba vietas. Un arī šis darba algas... nodokļos nomaksātais apjoms – vairāk nekā 10 miljoni gadā. Tā ka šo naudu valsts gudri iegulda un noteikti arī atgūs.

Un noslēgumā. Es domāju, ka ļoti svarīgs lēmums, ko gaidīja liela daļa mūsu sabiedrības, arī uzņēmēji, – ievērojami uzlabota energoatbalstu pakotne. Un šeit es ātri izskriešu cauri tiem šīsdienas lēmumiem.

Tām mājsaimniecībām, kuras izmanto dabasgāzi apkurei, būs noteikts cenas slieksnis; visa summa, kas ir virs 108 eiro par megavatstundu, tiks kompensēta no valsts.

Nākamais – atbalsts mājsaimniecībām centralizētajai siltumapgādei. Respektīvi, tās mājsaimniecības, dzīvokļi, kas atrodas pašvaldībās, kur ir strauji pieaudzis rēķins par siltumu... tad no 68 līdz 150 eiro par megavatstundu... tiks kompensēts šis pieaugums – 50 procentu apmērā. Un virs šiem 150 eiro par megavatstundu – 90 procentu apmērā.

Un tām mājsaimniecībām, kuras izmanto elektroenerģiju, kas ir pārsvarā viss... cenu kāpumu līdz 160 eiro... pirmajām simt kilovatstundām... valsts arī noteiks šo cenu slieksni. Tā ka tas, kas būs par dārgāku summu, tiks kompensēts, un tām mājsaimniecībām, tiem uzņēmējiem, es atvainojos, kuri arī patērē šo elektrību... un par summu virs 160 eiro par megavatstundu... valsts kompensēs 50 procentus no pieauguma.

Tā ka es teiktu, ka lēmums par šiem cenu griestiem, kādu rosinājām jau pavasarī, beidzot ir pieņemts. Es domāju, to novērtēs gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Vitenbergam, kurš runāja Nacionālās apvienības frakcijas vārdā.

Vārds Konservatīvo frakcijas deputātam Normundam Žunnam. Lūdzu!

N. Žunna (Konservatīvie).

Labdien... nē, labvakar, godātie klausītāji! Man ir patiess prieks, ka jūs tik lielā skaitā klausāties mūs. (Starpsauciens: “Kuplā skaitā.”) Nē, lielā. Un es jums... vēlos pieminēt divas lietas.

Kolēģis Jānis Vitenbergs aizmirsa pateikt paldies arī izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei, kurai ir vislielākie nopelni tajā, ka jau pēc neilga laika mācības visās mācību iestādēs notiks latviešu valodā.

Un otrs, par ko es gribu pieminēt, – ka šodien steidzamības kārtā tika pieņemts likums “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli”, kas paver iespējas sākt šī termināļa būvniecību un dos iespēju investoriem šo infrastruktūru izbūvēt. Un tas ir atkal... pirmais solis uz Latvijas enerģētisko neatkarību, mazinot Krievijas ietekmi šajā dabasgāzes piegādes sistēmā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Konservatīvo frakcijas deputātam Normundam Žunnam.

Vārds frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātei Kristai Baumanei. Lūdzu!

K. Baumane (AP!).

Paldies. Labvakar visiem, kas mūs klausās! Šodien pirmajā lasījumā tika pieņemts Latvijas drošībai ļoti nozīmīgs likumprojekts – “Valsts aizsardzības dienesta likums”, ko izstrādāja Aizsardzības ministrija un iesniedza Ministru kabinets. Likumprojekts ir sagatavots, reaģējot uz izmaiņām drošības situācijā un ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku personāla komplektēšanas izaicinājumus.

Pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem vīriešiem, kā arī brīvprātīgi tām Latvijas pilsonēm, kas to vēlēsies. Dienestu pilsonis varēs pildīt, sākot no 18 gadu vecuma sasniegšanas brīža.

Valsts aizsardzības dienests – tā būs iespēja iesaistīties valsts aizsardzības stiprināšanā, iegūt militārās prasmes, uzlabot fizisko un mentālo veselību, kā arī iegūt citas dzīves prasmes (piemēram, iegūt autovadītāja apliecību).

Ukrainas spēcīgā aizsardzība pret Krievijas uzsākto karu ir devusi laiku Latvijai sagatavoties, attīstīt savas aizsardzības spējas, kas mums ir jāizmanto. Kā jau kolēģi minēja, mēs... tā kā mēs likumu plānojam pieņemt vēl šīs Saeimas laikā, tas varētu stāties spēkā jau nākošā gada janvārī.

Šodien pirmajā lasījumā tika atbalstīts arī likumprojekts “Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā”, kas paredz sekmēt brīvprātīgo darbu, beidzot noteikt atbildīgās valsts institūcijas, kas būs Labklājības ministrija un Sabiedrības integrācijas fonds, un dos citas iespējas, piemēram, ļaus brīvprātīgo darbu veikt mācību procesa ietvaros. Un veidos Brīvprātīgā darba konsultatīvo padomi.

Mēs uzskatām, ka brīvprātīgais darbs ir nozīmīga līdzdalības forma pasaulē un tātad arī Latvijā. Brīvprātīgie nodrošina mūsu nevalstiskā sektora darbību. Brīvprātīgie ir nozīmīgs atbalsts valstij cīņā ar Covid-19 sekām, kā arī Ukrainas bēgļu uzņemšanā. Brīvprātīgie ir pilsoniskās sabiedrības asinsrites virzītājspēks. Ar šo likumprojektu mēs novērtēsim brīvprātīgā darba organizatorus un brīvprātīgos un palīdzēsim sakārtot normatīvo regulējumu, lai tas būtu ērts un efektīvs.

Visbeidzot – mūsu frakcija priecājas, ka Saeima ir atbalstījusi pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Mēs panācām normu, ka pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā varēs saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu latviešu valodas apguvei, ja tas ir nepieciešams, piemēram, Ukrainas bēgļu bērniem vai, piemēram, diasporas bērniem, kas atgriezušies Latvijā pēc dzīves citās valstīs, kā arī citiem, kam tas ir nepieciešams.

Un visbeidzot – frakcija “Attīstībai/Par!” aicina visus doties uz vēlēšanām, lai droši kopā turpinātu stiprināt, sargāt un celt saulītē mūsu mīļo Latviju.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Kristai Baumanei no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies. Labvakar, godātie radioklausītāji! Mums priekšā ir grūta ziema, dziļa energoresursu krīze... iespējams, pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu valsts turpmākā attīstība. Diemžēl vēl līdz šim laikam valdība nav, mūsuprāt, nākusi klajā ar skaidru plānu, kā pārvarēt šo krīzi. Acīmredzama ir nevēlēšanās priekšvēlēšanu laikā izvirzīt priekšplānā šo “neizdevīgo” (pēdiņās) tēmu. Taču cilvēkos aug satraukums un bažas, saņemot jaunus rēķinus un redzot jaunus tarifu aprēķinus.

Ir bezatbildīgi izvairīties no atklātas sarunas par grūtībām, kas sagaida mūsu valsts iedzīvotājus. Uzskatām, ka ir pēdējais laiks plānot finanšu resursus, lai valsts varētu sniegt pietiekami apjomīgu palīdzību cilvēkiem. Latvijā, atgādināšu, nabadzības riskam bija pakļauta – vēl pirms dramatiskā cenu pieauguma – ceturtā daļa iedzīvotāju. Bet augošā inflācija ir pietuvinājusi nabadzības robežai vēl ļoti lielu sabiedrības daļu.

Diemžēl līdzšinējās krīzes ir parādījušas, ka Latvijas valdība lēmumus pieņem novēloti, un tad situācijas glābšanai tiek lietoti greizi lēmumi, kā tas bija kovida laikā, – piemēram, nelikumīga pensiju samazināšana, lai glābtu valsts budžetu. Tas nedrīkst atkārtoties, tāpēc ir savlaicīgi jāpārskata valsts izdevumi un jāplāno, kur varam ekonomēt, lai atkal nekristu kārdinājumā aiztikt sociālo budžetu.

Tāpēc partija “Saskaņa” piedāvāja priekšlikumus, kā šoziem pārvarēt energokrīzi un tās sekas. Mēs uzskatām, ka Latvijā nekavējoties ir jānosaka ārkārtas sociālā situācija, kas būtu spēkā līdz 1. jūnijam. Valstij ir jānoliek malā visas citas prioritātes (izņēmums, protams, ir ārējā un iekšējā drošība) un jākoncentrē resursi, lai nepieļautu sociālo katastrofu, kas var izraisīt dažādus satricinājumus, apdraudot mūsu valsts turpmāko attīstību.

Kā, mūsuprāt, izskatītos šīs ārkārtas sociālās situācijas nodrošināšanas mehānisms? Lai nodrošinātu mērķtiecīgu līdzekļu akumulēšanu papildus jau iepriekš valsts budžetā ieplānotajiem līdzekļiem, ārkārtas situāciju pārvarēšanai jāizveido speciāls krīzes fonds, kur novirzīt visus papildu ienākumus no nodokļiem, pirmām kārtām – no PVN, kas pēdējā laikā pieaudzis, ņemot vērā strauju cenu kāpumu energoresursiem un pārtikai. Tas – pirmkārt.

Otrkārt. Lai pārvarētu dziļo enerģētisko krīzi, būs nepieciešami finanšu līdzekļi ne mazāk kā 1,7–2 miljardu eiro apmērā, kas veido apmēram 5–6 procentus no Latvijas IKP. Tik milzīgu apjomu mēs nespēsim, protams, atrast tikai mūsu valsts budžetā, tāpēc liela daļa šo līdzekļu ir jāsaņem no Eiropas fondiem energokrīzes pārvarēšanai – gan kā neatdodama palīdzība, gan arī kā kredīti uz izdevīgiem nosacījumiem.

Un treškārt. Enerģētiskās krīzes pārvarēšanā ir aktīvi jāiesaistās nozares lielajiem uzņēmumiem – gan valsts, gan pašvaldību. Lai nodrošinātu patērētājus ar siltumu un elektrību, šiem uzņēmumiem visa peļņa ir jānovirza izmaksu segšanai.

Kādi vēl konkrēti pasākumi ir iespējami? Ir nepieciešams taču instrumentu kopums, nevis kaut kādi atsevišķi mēģinājumi, ko mēs redzam valdībā un parlamentā.

Lūk, ārkārtas sociālās situācijas ietvaros jāievieš šādi pasākumi.

Mājās ar centrālo apkuri siltumenerģijas tarifs jāiesaldē līdz 1. jūnijam. Tātad uz šo apkures sezonu – tarifu līmeni, kāds bija 2022. gada 1. aprīlī.

Elektroenerģijas cenu pagaidu iesaldēšana. Visām Latvijas mājsaimniecībām – fiksētus tarifus.

Līdz 1. jūnijam valsts nosaka vidējo cenu līmeni, kāds bija 1. aprīlī šogad.

Līdz 2023. gada decembrim ir jāiesaldē sodu piemērošana patērētājiem par novēlotu rēķinu apmaksu. Tas attiecas uz Latvijas enerģētikas uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuri sniedz komunālos un mājokļa uzturēšanas pakalpojumus.

Ir nepieciešams moratorijs mājokļu atņemšanai un izlikšanai no mājokļa par parādiem kredītiestādēm par hipotekāro kredītu maksājumiem un parādiem komunālo pakalpojumu piegādātājiem.

Tātad mēs runājam nevis par to, lai cilvēkiem sniegtu un izmaksātu kaut kādas papildu kompensācijas, bet par to, lai vienkārši iesaldētu visus šos sodus... un tā tālāk.

Uzskatām, ka ir nepieciešams arī moratorijs nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugumam. Un, protams, runājot par nodokļiem, ir nepieciešams pazemināt PVN: degvielai – uz 5 procentiem, pārtikai – uz 5 procentiem.

Turklāt ir ļoti, ļoti vēlama bezmaksas ēdināšanas ieviešana bērnudārzos, sākumskolās, pamatskolās un vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem. Bet, lai to izdarītu, valstij un pašvaldībām jāstrādā kopā un nav jākašķējas.

Un vēlams šo bezmaksas ēdināšanas instrumentu, mehānismu nodrošināt ne tikai līdz nākamā gada beigām, bet... ļoti, ļoti vēlams nodrošināt iespēju pagarināt to. Diemžēl valdībā un parlamentā par šiem instrumentiem runā par maz, tāpēc ka tēma nav gluži izdevīga, bet nu tomēr mēs ierosinām šādu diskusiju un vēlamies to nekavējoties sākt pēc Saeimas vēlēšanām.

Liels, liels paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!