Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un turpmākajās minūtēs – raidījumā “Frakciju viedokļi” – deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas vārdā šodien runās frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Lūdzu!

R. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mēs sanācām uz pirmo Saeimas sēdi pēc Saeimas vēlēšanām. Līdz ar to es gribētu izmantot iespēju un teikt ikvienam balsstiesīgajam pilsonim, kurš piedalījās vēlēšanās, lielu paldies par dalību vēlēšanās. Kā mēs redzam, vēlētāju aktivitāte ir pieaugusi salīdzinājumā ar 13. Saeimas vēlēšanām. Un, protams, ļoti īpašu paldies gribu teikt ikvienam, kurš balsoja par Nacionālās apvienības sarakstu.

Nacionālā apvienība atgādina, ka ikvienam arī šobrīd, pēc vēlēšanām, ir iespējams pārliecināties par mūsu darbu šīs Saeimas un valdības laikā. Proti, Nacionālās apvienības mājaslapā nacionalaapvieniba.lv/atskaite ir iespējams pārliecināties par to, kā mums ir veicies ar iepriekšējās Saeimas programmas izpildi.

Pēc mēneša sāks strādāt jaunā Saeima, un Nacionālā apvienība apņemas darīt visu, lai arī jaunajos apstākļos atrastu visefektīvāko veidu, kā savas vērtības, savu programmu aizstāvēt un īstenot.

Pašlaik ir sākušās sarunas ar iespējamajiem jaunās koalīcijas partneriem. Atceramies, ka pirms četriem gadiem šādas sarunas ievilkās daudzu mēnešu garumā, tās bija ilgas un sarežģītas. Arī šobrīd ir iezīmējušās zināmas pretrunas, bet mēs ar zināmu tādu piesardzīgu optimismu skatāmies uz iespēju izveidot koalīciju ar pārsvaru Saeimā, kas nodrošinātu ne vien deputātu skaitlisko pārsvaru, bet būtu arī ideoloģiski un vērtību ziņā līdzīga... vienota.

Pavisam īsi tikai informēšu par galvenajām sarunu tēmām, kuras mēs esam arī pieteikuši sarunu partneriem un par kurām, mūsuprāt, ir jāpanāk vienošanās jaunās valdības veidošanā. Tādas ir 10 (tikai īsi uzskaitīšu):

pirmkārt, drošības politika – ārējā un iekšējā drošība, tātad arī informatīvās telpas drošība;

otrkārt, investīcijas Latvijas izaugsmei, tātad jautājumi par zinātni, ražošanu, eksportu, produktivitāti un nodokļu politiku;

treškārt, enerģētika – neatkarības no Krievijas veicināšana, resursu pieejamība un tamlīdzīgi jautājumi;

ceturtkārt, atbalsta principi Latvijas iedzīvotājiem saistībā ar komunālo maksājumu cenām un inflāciju;

piektkārt, nacionālās kultūras atbalsta jautājumi;

sestkārt, zemkopības nozarei aktuālie jautājumi;

septītkārt, demogrāfijas mērķi un to īstenošanas pasākumi;

astotkārt, pedagogu, veselības un iekšlietu darbinieku atalgojuma jautājumi;

devītkārt, plānotie atbalsta pasākumi sociāli neaizsargātām grupām, piemēram, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,

desmitkārt, nacionālā politika, tātad visi jautājumi, kas saistīti ar latviešu valodu kā valsts valodu, pilsonību un imigrāciju.

Šobrīd tas viss.

Paldies par uzmanību, un lai jums visiem veicas!

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājam Raivim Dzintaram.

Nākamajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Rihardam Kozlovskim. Lūdzu!

R. Kozlovskis (JV).

Labdien, cienījamie klausītāji! Es arī izmantošu iespēju. Ņemot vērā, ka šī ir pirmā Saeimas sēde pēc vēlēšanām, es – protams, arī frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā – gribu teikt lielu paldies visiem, kas aizgāja uz vēlēšanām. Un – pretēji prognozēm – aktivitāte bija lielāka nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.

Protams, paldies arī visiem tiem, kas atdeva savas balsis par Jauno VIENOTĪBU.

Ir skaidrs, ka pašlaik ir sarunu laiks – ir tikai piektā diena pēc vēlēšanām. Un, protams, arī Jaunās VIENOTĪBAS mērķis un uzdevums ir izveidot rīcībspējīgu valdību, kā arī koalīciju, lai šis darbs arī Saeimā būtu produktīvs un lai tie lēmumi, kas tiktu pieņemti valdībā, tiktu pēc tam apstiprināti Saeimā.

Šodien pieskaršos arī Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem likumprojektiem . Es gribētu pieminēt divas jomas. Viena ir drošības joma, un otra – finanšu joma.

Pirmais, runājot par drošības jomu, – trešajā, galīgajā, lasījumā šodien tika pieņemts likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Šis likuma grozījums padara daudz efektīvāku mūsu Zemessardzes mobilizāciju ārēja apdraudējuma gadījumā, proti, dod tiesības Ministru kabinetam noteikt pagaidu un papildu gatavības režīmu. Ministru kabinetam deleģējums dos iespēju efektīvāk un ātrāk mobilizēt mūsu zemessargus.

Otrais ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, kas iet kopā ar likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”.

Un likumā “Par Latvijas Banku” turpmāk tiks novērsts liegums... Latvijas Bankas darbinieki, kas veic fiziskās apsardzes pakalpojumus un nodrošina fizisko apsardzi Latvijas Bankā, varēs būt zemessargi. Līdz šim tas tā nebija. Līdz ar to arī tas dos iespēju, ņemot vērā, manuprāt, labo sagatavotību Latvijas Bankā, papildināt Zemessardzes rindas. Tas ir ļoti aktuāli tieši šodien.

Par finanšu jomu. Trešajā, galīgajā, lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Tas dos iespēju, manuprāt, daudz produktīvāk un efektīvāk skatīt gadskārtējo budžetu. Kā mēs zinām, iepriekš bija divi likumprojekti – par vidēja termiņa budžetu un nākamā gada budžetu. Tagad tas viss tiek apvienots vienā likumprojektā, būs pārskatāmāks un novērsīs dublēšanos.

Tāpat arī attiecībā uz to, ka... Ņemot vērā, ka Latvijai ir jāsagatavo un jāiesniedz Eiropas Komisijā Latvijas Stabilitātes programma, turpmāk par šo programmu Saeimā ziņos finanšu ministrs, un, manuprāt, tas ir ļoti labi un pareizi. Proti, būs iespēja debatēt tieši par mūsu, Latvijas, finanšu jomas attīstību plašāk un noteikt un izvērtēt arī šos virzienus.

Tas no manas puses šodien viss.

Paldies par uzmanību, un veiksmīgu nedēļas nogali!

Vadītāja. Paldies Rihardam Kozlovskim no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, godātie klausītāji! Zaļo un Zemnieku savienība saka milzīgu paldies visiem tiem, kas piedalījās šajās Saeimas vēlēšanās. Protams, vislielāko paldies sakām tiem vēlētājiem, kas balsoja par Zaļo un Zemnieku savienību un nodrošināja mums ļoti labus rezultātus šajās vēlēšanās.

Par Saeimas šodienas sēdi. Saeimas sēdē šodien izskatījām vairākus būtiskus jautājumus.

Mums liels prieks par to, ka ZZS virzītais jautājums par samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai... zālēm – 5 procentu apmērā... no 12 uz 5 procentiem... tika saklausīts un šis likumprojekts ir nodots komisijai, un komisijā tagad sāksies darbs pie šī jautājuma tālākās virzības. Protams, mēs ļoti ceram, ka tas tā arī notiks, ka tas nepaliks tikai komisijā.

Mēs šodien savā ziņā mazliet nobremzējām likumprojekta “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” steidzamu pieņemšanu. Mēs kopumā skatāmies uz šo likumprojektu un redzam, ka pie tā būtu jāpiestrādā. Un, protams, ņemot vērā to, ka vēlēšanas noslēgušās, būtu jādzird arī nākamās valdības viedoklis, stratēģiskais redzējums, kā šo jautājumu tālāk skatīt.

Šai Saeimai bija laiks – četri gadi – to izdarīt. Tik svarīgus jautājumus, mūsu ieskatā, nevar risināt pēdējā brīdī, promejot. Tas nav pareizi, tas neatbilst labas pārvaldības principiem.

Zaļo un Zemnieku savienība, protams, ir gatava darboties arī nākamajā Saeimā ar vislielāko atbildību. Mēs esam pārliecības pilni, ka mēs varētu arī... ja tāda vēlme būs mūsu partneriem un jaunajiem kolēģiem, mēs esam gatavi darboties arī valdībā. Laiks rādīs, kā tas viss izvērtīsies.

Šajā brīdī saku visiem lielu paldies. Un vēlreiz – paldies par šo atbalstu! Mēs saviem vēlētājiem neliksim vilties.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Viktoram Valainim.

Raidījumā “Frakciju viedokļi” nākamais runās frakcijas “Neatkarīgie” deputāts Māris Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Varu tikai pievienoties savu kolēģu teiktajam par to, ka Latvijas tauta ir izdarījusi savu izvēli un aktivitāte bija neapskaužami augsta. Faktiski gan ir, uz ko tiekties vēl, bet jāsaka liels paldies tiem, kas aizgāja vēlēt. Un noteikti jāpamudina tie, kas vēl dosies nākošajās vēlēšanās un ir iecerējuši to darīt...

Par Saeimas šodienas sēdi varu teikt to, ka mēs vēlreiz mēģinājām rosināt šo krīzes... faktiski krīzes priekšvēstnešu... problēmu risināšanu. Varētu atrisināt ļoti lielu problēmu tieši iedzīvotāju pirktspējā, proti, samazināt pievienotās vērtības nodokli Latvijā ražotiem pārtikas produktiem (pārsvarā tie ir piens, gaļa, maize, miltu izstrādājumi). Diemžēl kolēģi neatbalstīja šī likumprojekta tālāku virzību.

Kā jau es argumentēju savā runā no Saeimas tribīnes, nevar teikt, ka valstij nav naudas; valstij naudas ir pietiekoši. Problēma ir tā – kā valsts šo naudu tērē. Un par to jūs katrs varat pārliecināties, noklausoties, kas notiek Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdēs, kuras notiek otrdienās un trešdienās pulksten 12.00. Un pēc attiecīgās sēdes ir iespējams noklausīties tās ierakstu, kurā arī var dzirdēt, kā dažādas valsts institūcijas ir rīkojušās ar valsts līdzekļiem. Tur Valsts kontrole nāk ar ziņojumiem par dažādu veidu pārkāpumiem, dažādu veidu nesaimniecisku darbību ar valsts un pašvaldību līdzekļiem.

Tā ir tiešām apskaužama neatlaidība tomēr – to visu nesaredzēt un nemēģināt novērst, bet gan turpināt to visu tālāk! Tas novedīs pie tā, ka šī enerģijas krīze, kas tuvojas... tas neļaus mums šajā krīzē ieiet pietiekoši stipriem, ar pietiekošiem naudas uzkrājumiem, lai gan par to bija jādomā jau pavasarī, kad brīdināja, ka var izveidoties tāda situācija, ka daudzās pašvaldībās var iestāties brīdis, kad iedzīvotāji nevarēs samaksāt komunālos rēķinus, un ka tad šī problēma tiks pacelta jau daudz svarīgākā līmenī, jo tā būs valsti apdraudoša, jo siltums, elektrība un ēdiens ir cilvēka pamatvajadzības, lai varētu pārvarēt visas grūtības.

Līdz ar to aicinu cilvēkus tiešām iedziļināties šajā problēmā, jautājumā. Un novēlu jaunajiem kolēģiem jaunajā sasaukumā tomēr vairāk skatīties, kā valsts rīkojas ar uzticētajiem līdzekļiem, kuri nāk no jūsu kabatām, – tie ir jūsu samaksātie nodokļi. Ļoti svarīgi ir tomēr sekot tam līdzi. Un ļoti svarīgi ir paust savu viedokli par to, jo iznāk tā, ka šobrīd valsts, šajā gadījumā – ierēdņi, nesodīti rīkojas ar jūsu sarūpēto, bet tad, kad ir nepieciešams palīdzēt iedzīvotājiem, pasaka, ka naudas nav.

Bet jebkurā gadījumā... valsts mums ir izdevusies, tauta mums ir gudra, un – lai mums visiem veicas!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Mārim Možvillo no frakcijas “Neatkarīgie”.

Nākamajam vārds frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātam Mārtiņam Šteinam. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Sveicināti, radioklausītāji! Es arī vēlos pateikt paldies visiem, kas aizgāja uz vēlēšanām. Šoreiz Attīstībai/Par! netika pāri piecu procentu barjerai, taču apvienību veidojošās partijas noteikti būs aktīvas ārpus Saeimas darba.

Šodien Saeimas sēdē tika pieņemti vairāki lēmumi.

Mēs turpinām atbalstīt Ukrainas civiliedzīvotājus, kā vien varam. Ir paredzēts nodrošināt, ka arī Ukrainas nepilngadīgajiem civiliedzīvotājiem izglītības iestādēs tiks nodrošināta ēdināšana un to segs no valsts budžeta līdzekļiem.

Atsaucoties daudzu nevalstisko organizāciju regulārajiem aicinājumiem, es iesniedzu priekšlikumus, lai Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredzētu virkni... atbalsta pasākumu pagarināšanu, ko lūdza gan paši ukraiņi, gan nevalstiskās organizācijas. Bija paredzēts pagarināt gan izmitināšanas atbalstu, gan primāro atbalstu... un citas lietas. Diemžēl Saeima noraidīja šos priekšlikumus, lai gan līdzekļi šādiem pasākumiem ir paredzēti un vēl nav izlietoti. Noraidīja, es teiktu, tādas kā divkosības dēļ. Taču bija solījumi, ka nākamā gada budžetā tas atbalsts būs paredzēts. Cerēsim, ka tas tā arī notiks.

Pirmajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, kas paredz nostiprināt visiem Latvijā deklarētajiem iedzīvotājiem vienādus veselības aprūpes pakalpojumus. Diemžēl tika noraidīta steidzamība, kas bija ierosināta, lai šo likumprojektu pieņemtu vēl šī Saeima. Tas nozīmē, ka galalēmumu šajā jautājumā, kas ir par netaisnības novēršanu veselības aprūpes jomā, pieņems jaunā Saeima. Cerams, ka neatgriezīsies iepriekšējās – 13. – Saeimas netaisnīgie lēmumi.

Vēl viena svarīga lieta. Tās galīgā lemšana būs nākamnedēļ, bet vēsture... Jau notika šonedēļ... Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā mēs sagatavojām izskatīšanai trešajā lasījumā... pabeidzām ilgtermiņa darbu pie Interešu pārstāvības likuma projekta jeb tā dēvētā lobiju regulējuma. Līdz ar likuma spēkā stāšanos 2023. gada 1. janvārī šī interešu aizstāvības vide Latvijā kļūs atklātāka – biznesa lobiji vairs nevarēs slēpties aiz deputātu priekšlikuma vai ierēdņu darba.

Likumprojekta izstrādāšanas process bija ļoti garš un notika ciešā Saeimas sadarbībā ar... ar Saeimas un pilsoniskās sabiedrības nevalstisko organizāciju atbalstu. Liela pateicība tiešām visiem, kas tajā iesaistījās. Tuvākajā laikā likumprojektu skatīsim trešajā, galīgajā, lasījumā. Tādējādi Latvijā nostiprināsim atklātas interešu pārstāvības un atklātības principus.

Paldies visiem, ka klausījāties, un lai jums jauka diena!

Vadītāja. Paldies Mārtiņam Šteinam no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!