Ir noslēgusies Saeimas sēde, un jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles. Deputāti jums pastāstīs par šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, ar kuru iecerēts palielināt valsts atbalstu strādājošajiem vecāku pabalstu saņēmējiem. Vecāku pabalsts līdzšinējo 30 procentu vietā tiks palielināts līdz 50 procentiem no piešķirtā pabalsta apmēra. Tas ir apsveicami. Grozījums attieksies uz tiem vecākiem, kuri ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātie. Grozījums stāsies spēkā nākamā gada 1.  janvārī.

Es uzskatu, ka Saeimai un Ministru kabinetam ir jāturpina izvērtēt iespējas paplašināt atbalstu ģimenēm ar bērniem, tostarp bērnu pabalsta celšanas jautājumos.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Vārds frakcijas “Neatkarīgie” deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē no darba kārtības tika izslēgti visi likumprojekti saistībā ar obligāto valsts aizsardzības dienestu. Tie pāries nākamajai, 14., Saeimai. Likumprojekti nebija juridiski sagatavoti un bija arī ļoti sasteigti.

Šodien otrajā lasījumā tika pieņemts likums “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, kas nosaka, ka vecāku pabalsta saņēmēji, kuri bērna kopšanas laikā ir nodarbināti, saņems pabalstu 50 procentu apmērā līdzšinējo 30 procentu vietā.

Pieņēma arī likumu “Grozījumi Izglītības likumā”, kura mērķis bija fiziskās un emocionālās vardarbības mazināšana mācību iestādēs, lai gan tika mēģināts arī izskaust no likuma tikumisko audzināšanu, paverot iespēju mācību iestādei nodrošināt to ar materiāliem, kas ir pretrunā ar ģimenes tradicionālajām vērtībām. Un šodien, pretēji komisijas lemtajam, tika atbalstīts priekšlikums, kas nosaka, ka izglītības iestādes aizsargā izglītojamo no tādiem mācību līdzekļiem, kas... kas ir, nu, pretēji un neatbilst šim likumam... tātad izglītojamā tikumiskās, estētiskās, intelektuālās un fiziskās attīstības nodrošināšanai.

Šī bija principā pēdējā 13. Saeimas sēde, un pēdējā sēdē tika mēģināts ielikt darba kārtībā likumprojektu “Civilās savienības likums”. Ar pirmo balsojumu tas tika iekļauts darba kārtībā, bet, operatīvi reaģējot, ar otro priekšlikumu tas tika izņemts no darba kārtības.

Tika atbalstīts... arī tālāk virzīt priekšlikumu par vecāku pabalsta indeksēšanu.

Tas man īsumā viss.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ramonai Petravičai no frakcijas “Neatkarīgie”.

Vārds Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Normundam Dzintaram. Lūdzu!

N. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tika pieņemts likums “Grozījumi Izglītības likumā” . Tieši par vardarbības... un emocionālo vardarbību grozījumi tika mazliet mainīti, un vairs nav paredzēts, ka skolēni tiek no skolas izņemti mājmācībā, lai mācītos atsevišķi un neapdraudētu klasesbiedrus vai arī citus skolēnus skolā. Protams, tas ir diskutabls jautājums, jo ir diezgan grūti mācīties klasē tiem skolēniem, kas cieš no vardarbības, un tādēļ šis jautājums ir risināms.

Protams, attiecīgajām ministrijām – Izglītības un zinātnes ministrijai un Labklājības ministrijai – tika uzdots rast risinājumu, kā varētu rīkoties, jo tomēr vajadzīgs ir tiesiskais pamats, lai visi skolēni varētu justies klasē droši gan emocionāli, gan fiziski. Tas ir ļoti nepieciešams, lai varētu visi būt, nu, laimīgi savā skolas dzīvē, lai neviens arī neciestu ne no emocionālās, ne fiziskās vardarbības. Protams, debatēs tika runāts, ka arī skolotāji mēdz būt vardarbīgi pret skolēniem. Tas arī nav pieļaujams, jo nevienā mācību iestādē nav atbalstāms ne mobings, ne bosings ne no skolēnu, ne skolotāju puses. Tas ir likumsakarīgi.

Cerēsim, ka arī turpmāk – nākamajā Saeimā – likums tiks uzlabots un tad beidzot tiksim pie kāda risinājuma arī šajos grūtajos jautājumos.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Normundam Dzintaram.

Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātei Inesei Lībiņai‑Egnerei. Lūdzu!

I. Lībiņa‑Egnere (JV).

Cienījamās radioklausītājas! Godātie radioklausītāji! Saeimas 13. sasaukums turpina darbu līdz 1. novembrim, kad sanāks 14. Saeima uz savu pirmo sēdi. Līdz ar to mēs šodien turpinājām darbu pie tiem likumprojektiem, ko Saeimas komisijas bija sagatavojušas gan pirmajā, gan otrajā, gan arī trešajā, galīgajā, lasījumā.

JAUNĀ VIENOTĪBA vēlas vairāk pastāstīt tieši par trešā, galīgā, lasījuma likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” un šodien pieņemtajiem jauninājumiem. Proti, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens bija iesniedzis priekšlikumu, kurš šo strīdīgo diskusiju par vardarbību skolās piedāvāja nerisināt uz bērnu rēķina. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tika saņemtas vairākas bērnu vecāku organizāciju iebildes, kuras arī visas tika uzklausītas, un tika panākts kompromiss, par kuru vienojās Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, un tika iesniegts arī šāds komisijas priekšsēdētāja priekšlikums, ka par šo jautājumu atbildīgās ministrijas – Izglītības un zinātnes ministrija un Labklājības ministrija – vēl turpinās rast risinājumu, lai tieši bērns, kurš, iespējams, pats ir vardarbības upuris vai kā spogulis attēlo to, ko ir redzējis savā ģimenē, apkārtējā vidē vai no vienaudžiem, un turpina šo vardarbības ķēdi, iespējams, izrādot savu fizisko pārākumu pār citiem klasesbiedriem, arīdzan pret skolotājiem...

Šī diskusija, protams, bija sarežģīta, un viedokļi Saeimas sēdē dalījās. Par šo priekšlikumu bija debates, un arīdzan par skolotāju aizsargātību mums ir ļoti daudz jādomā. Taču šis jautājums, tāpēc ka šīs Saeimas noslēdzošajā sēdē šodien vēl lēmumu nevarēja pieņemt, būs jārisina nākamajai, 14., Saeimai.

Kā jau minēju, vēl nākamnedēļ Saeima turpina darbu, sanāks gan komisijas, gan būs Saeimas sēde, līdz ar to arīdzan vēl citi likumprojekti, kuri ir Saeimas darba kārtībā, tiks pieņemti tuvākajā laikā. Šī nebija pēdējā Saeimas sēde, kā iepriekš runātāja to minēja, vēl nākamnedēļ ir gaidāma Saeimas sēde.

Paldies. Uz tikšanos nākamnedēļ!

Vadītāja. Paldies Inesei Lībiņai‑Egnerei no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamais runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāts Juris Pūce. Lūdzu!

J. Pūce (AP!).

Labdien, ļoti cienījamās radioklausītājas! Augsti godātie radioklausītāji! Šodien tiešām savu darbu turpināja 13. Saeima vienā no savām noslēguma sēdēm. Pašreizējais Saeimas darbs lielākoties ir vērsts uz jau iesākto darbu, varētu tā teikt, pabeigšanu. Ir pietiekami plašs likumdošanas darbs, kas atrodas noslēdzošajā fāzē. Šodien Saeima pieņēma 13 likumus, vairāki no tiem ir diezgan nozīmīgi un būtiski.

Es gribētu uzsvērt jau iepriekš pieminēto likumu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Saistībā ar to turpmāk cilvēki, kas saņem vecāku pabalstu, proti, tā saukto māmiņu algu, varēs agrāk sākt paralēli strādāt un turpināt saņemt māmiņu algu 50 procentu apmērā, nevis kā līdz šim – 30 procentu apmērā. Tas ir nozīmīgs solis, lai veicinātu ātrāku iekļaušanos darba tirgū un iespēju cilvēkiem iegūt papildu ienākumus laikā, kamēr viņi turpina kopt savu bērnu.

Tāpat jāuzsver tāda likuma kā Rail Baltica projekta vadības likums pieņemšana, faktiski atvieglojot šī Latvijas tautsaimniecībai, drošībai un daudziem citiem kontekstiem ļoti nozīmīgā likuma... projekta Rail Baltica straujāku virzību. Likumam vajadzētu nozīmīgi sekmēt šī projekta tālāku ekonomisko attīstību.

Vienlaikus Saeimas sēdes darba kārtībā netika skatīti vairāki jautājumi. Par tiem es arī vēlos īsi jūs informēt. Proti, Saeima lēma no Saeimas darba kārtības izņemt likumprojektu “Valsts aizsardzības dienesta likums” un ar to saistīto likumprojektu paketi. Arī debatēs es aicināju to nedarīt, akcentējot, ka valsts aizsardzības dienesta ieviešana ir ļoti nozīmīga pašreizējā drošības situācijā mūsu reģionā. Agresorvalsts Krievija ir uzbrukusi vienai mūsu pavisam netālu esošajai kaimiņvalstij Ukrainai un konvencionālā veidā, tradicionālā veidā – ar armiju –, iekaro daļu no šīs valsts teritorijas. Latvijai nav laika gaidīt un diskutēt par juridiskām niansēm situācijā, kad mums ir jānostiprina savas aizsardzības spējas.

Šī Saeima jau ir lēmusi par aizsardzības finansējuma būtisku pieaugumu, arī nākamajai Saeimai būs vēl papildus jālemj par to, lai šāds finansējums tiktu palielināts, bet ir vajadzīgi arī instrumenti, kā valsts aizsardzības spējas nostiprināt. Iecerētais valsts aizsardzības dienests ir būtisks, lai nodrošinātu to, ka gan īstermiņā Latvijai ir pietiekams karavīru skaits, kas aizsargātu Latviju iespējama militāra uzbrukuma gadījumā, gan arī nākotnē, lai mums izveidotos pietiekama rezerves karavīru bāze Latvijas aizsardzībai.

Diemžēl Saeimas vairākums lēma šo likumprojektu no darba kārtības izslēgt. Viens no droši vien galvenajiem iemesliem bija tāds, ka Saeimas komisija, atbildīgā komisija, nesagatavoja likumprojektu šodienas sēdei, izvēloties to atlikt. Ļoti ceru, ka nākamajai Saeimai izdosies pietiekami ātri ar šo likumprojektu tomēr tikt galā, pieņemt likumu un rīkoties tā, lai Latvijas aizsardzības spējas tiek nostiprinātas.

Otrs likumprojekts bija jau iepriekš minētais “Civilās savienības likums”. Tas arī ir viens no šīs Saeimas iesāktajiem un nepabeigtajiem darbiem. Tas savulaik jūnijā dīvainā veidā, ļoti neraksturīgā veidā Saeimai, faktiski apstājās izskatīšanā. Deputātu vairākums ar Saeimas priekšsēdētāju priekšgalā izvēlējās nebalsot par likumprojektu, un tas šobrīd stāv tādā dīvainā, varētu teikt, uzkārtā statusā Saeimas darba kārtībā. Šodien bija mēģinājums, un mēs arī panācām likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā, bet burtiski pēc pārdesmit minūtēm, apmēram stundas, samainoties Saeimas vairākumam, tomēr Saeimas vairākums ar nelielu balsu pārsvaru izlēma atkal šo likumprojektu izslēgt no darba kārtības. Nu, žēl! Jādomā, ka šis likumprojekts ar šo lēmumu faktiski pāriet uz nākamo Saeimu.

Nākamajai Saeimai būs jāizšķiras par to, vai tā patiešām vēlas Latviju kā tiesisku valsti un vēlas aizsargāt Satversmes tiesas kompetenci un spēju izšķirt konstitucionālus tiesību uzraudzības jautājumus, tādā veidā pakļaujot Saeimu arī konstitucionālajai uzraudzībai, kas ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu Latvijas kā demokrātiskas valsts funkcionēšanu. Civilās savienības likums aizsargātu cilvēkus. Diemžēl šī Saeima līdz galam ar šo likumprojektu galā netika.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jurim Pūcem no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji! Visi, kas seko līdzi šai translācijai! Zaļo un Zemnieku savienības ieskatā, šodien tika pieņemta virkne svarīgu jautājumu, protams, bija arī diskutabli, bet es īpaši vēlētos izcelt grozījumus Izglītības likumā no divām pusēm.

No vienas puses, mums izdevās panākt Jāņa Vucāna, ZZS deputāta, iesniegto priekšlikumu, kas bija arī frakcijas viedoklis, par to, ka tomēr bērni skolās ir jāaizsargā, lai viņu mācību literatūras klāstā tomēr būtu literatūra, kas būtu atbilstoša Satversmei. Un tā sauktie tikumības grozījumi... Lai tomēr izglītības iestādēs saglabātos...

No otras puses, šajā likumprojektā bija diskusija par to, kā pasargāt gan bērnus, gan pedagogus no kāda cita skolēna, kuram ir kaut kāda veida uzvedības traucējumi un kurš ir agresīvs. Mēs zinām, ir bijuši gadījumi. Nesen Liepājā kāda skolniece sadūra skolotāju, un tie ir smagi gadījumi. Protams, mēs uzskatām, ka šie jautājumi pēc iespējas ātrāk ir jārisina pēc būtības. Nedrīkst būt tā, ka mēs izliekamies tos neredzam. Šajā gadījumā problemātika tika skarta jau... nu jau kāds gads būs pagājis, un arī šodien Saeima nespēja pieņemt nekādu izlēmīgu lēmumu, lai to risinātu, un pēc būtības to jautājumu vienkārši atlika uz vēlāku laiku.

Tas, kam būtu vēl šajā Saeimā jāpieskaras, ir... Un mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, to noteikti darīsim. Darīsim visu iespējamo, lai tas notiktu. Tā ir cīņa ar dzīves dārdzības samazināšanu. Dzīves dārdzība šobrīd ir ļoti liela problēma mūsu sabiedrībā, ikvienā mājsaimniecībā, ikvienā ģimenē. Jādara maksimālais, lai tie cilvēki, uz kuriem tas attiecas vissmagāk, saņemtu maksimāli daudz atbalsta un šie atbalsta instrumenti būtu efektīvi.

Kā vienu no tiem mēs gribētu minēt pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu zālēm. Mēs, protams, cīnīsimies, lai vēl šī Saeima pieņemtu šo lēmumu, lai tas pēc iespējas ātrāk tiktu iedzīvināts un zāles mums nebūtu dārgākās Baltijas valstīs, bet būtu par saprātīgām cenām. PVN likmes samazināšana zālēm ir viens no skaidriem risinājumiem. Mēs, protams, ceram uz kolēģu atbalstu, lai šo risinājumu pēc iespējas ātrāk iedzīvinātu.

Paldies, un strādāsim, strādāsim tālāk!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Viktoram Valainim.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!