Frakciju viedokļi 2022.gada 27.oktobrī

(28.10.2022.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies 13.  Saeimas pēdējā sēde. Turpmākajās raidījuma “Frakciju viedokļi” minūtēs deputāti pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!

A. Ašeradens (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien ir īpaša diena. Kā teica Saeimas priekšsēdētājas vietniece Le-Gallas kundze, leģendārā 13.  Saeima beidz savu darbu.

Kā VIENOTĪBAS vadītājs un kā frakcijas deputāts es gribu pateikt 13. Saeimai milzīgu paldies par paveikto. Gribu pateikties arī visai VIENOTĪBAS frakcijai, kas šajā ļoti sarežģītajā politiskajā situācijā uzņēmās 13.  Saeimā koalīcijas vadību un tātad nodrošināja koalīcijas darbu visā 13. Saeimas darbības laikā.

Par 13. Saeimu. Nedaudz par statistiku. Kopumā Saeimā ir noturēta 351 sēde, pieņemti 1160 likumi, un deputāti komisijās ir izskatījuši vairāk nekā 19 231 priekšlikumu.

Šīs Saeimas darbs patiesībā ir bijis ļoti ražīgs; ir veiktas daudzas Latvijas valstij būtiskas reformas, minēšu tikai dažas no tām – ir apturēta milzīgā netīrās naudas plūsma, ir realizēta reģionālā reforma, ir dots milzīgs grūdiens augstākās izglītības un izglītības sistēmas attīstībai. Varētu minēt vēl un vēl. Katrā ziņā Saeima ir pastrādājusi godam. Paldies vēlreiz visiem.

Un es gribu teikt: lai 14. Saeimai izdodas viss, kas tiks iecerēts jaunajos plānos! Vēlu 14. Saeimai veiksmi !

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam.

Nākamais runās frakcijas “Attīstībai /Par!” priekšsēdētājs Juris Pūce. Lūdzu!

J. Pūce (AP!).

Cienījamie radioklausītāji, cienījamās radioklausītājas! Patiešām šodien bija pēdējā 13. Saeimas sēde, un diezgan dabiski sanāk atskatīties uz to, k āda ir bijusi šī četrgade, strādājot Saeimā.

Frakcijai “Attīstībai/ Par!” tā bija jauna pieredze – mēs bijām jauna frakcija, iesaistījāmies Saeimas darbā sarežģītā situācijā, kad Saeimas frakcijas ilgstoši nevarēja vienoties par kopīgu darbu koalīcijā.

Tomēr beigu beigās Saeima ir strādājusi ražīgi lielu izaicinājumu laikā, sadzīvojot ar kovidu, ar hibrīdapdraudējumu uz Latvijas robežas un galu galā – ar Krievijas iebrukumu Ukrainā; ir pieņēmusi neskaitāmus nozīmīgus lēmumus, kuri bija būtiski Latvijas valsts attīstībai noteiktā laikā.

Šis ir bijis laiks, kas prasīja ātru rīcību, izlēmīgus lēmumus diezgan straujā tempā. Tas, protams, arī radīja spiedienu uz Latvijas sabiedrību. Daudziem tie nebija viegli gadi, vienlaikus tie bija būtiski gadi Latvijas attīstībai. Mēs veicām nozīmīgas pārmaiņas un reformas, kas atstās lielu iespaidu uz Latvijas iedzīvotājiem arī nākotnē.

Īpaši gribu izcelt tādus lēmumus kā administratīvi teritoriālā reforma, kā skolu pāreja uz mācībām latviešu valodā, kā augst ākās izglītības pārvaldības reforma, kā nozīmīgu likumu pieņemšana, piemēram, Dzīvojamo telpu īres likums, jauns, pēc 20 gadu ilgas gaidīšanas ; Dzīvokļa īpašuma likum a nozīmīga reforma pēc 10 gadu ilgas gaidīšanas. Tāpat, piemēram, tādu būtisku jautājumu risināšana, kam iepriekšējām Saeimām nekad nepietika spēka, kā piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas regulējums.

Šīs nozīmīgās reformas atstās savu iespaidu daudzus gadus, un Latvijas iedzīvotāji no tā gūs labumu.

Paldies maniem 13. Saeimas kolēģiem par kopīgu darbu Latvijas labā. Es vēlu sekmes 14. Saeimai! Lai izdodas kalpot Latvijai!

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “Attīstībai/ Par!” priekšsēdētājam Jurim Pūcem.

Un nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Labrīt, cienījamie, godātie radioklausītāji! Arī Nacionālās apvienības frakcijas vārdā vēlos ieskicēt 13.  Saeimas noslēdzošās sēdes darba kārtību. Un, protams, arī to, kas 13. Saeimas četru gadu griezumā ir panākts gan no Nacionālās apvienības frakcijas puses, gan arī no Saeimas kopumā.

Papildus tam, ko kolēģi jau nupat uzskaitīja – būtiskās likumu izmaiņas, politikas nostiprināšana –, vēlos īpaši izcelt to aktivitāti, kas parlamentā ir bijusi pēdējo deviņu mēnešu laikā, praktiski nostiprinot tās pozīcijas, par kurām Nacionālā apvienība ir iestājusies nu vismaz pēdējos 10 gadus. Tās būtu: valsts valodas nostiprināšana pirmsskolas iestādēs, izglītība valsts valodā, termiņuzturēšanās atļauju izbeigšana, atbalsts ģimenēm ar bērniem.

Mēs esam gandarīti redzēt, ka, noslēdzoties 13. Saeimas darbam, šis prāta stāvoklis, uztvere jautājumā par valsts identitātes stiprināšanu, drošības stiprināšanu ir kļuvusi par galveno virzītājspēku ikvienam politiskajam spēkam. Mēs esam gandarīti, ka šādu politiku piekopj arvien vairāk un vairāk gan politiskie spēki, kas ir pārstāvēti parlamentā, gan arī tie, kas ir ārpus parlamenta.

Šodienas sēde bija daļēji, nosacīti svinīga sēde, bet... tāda vairāk uz atmiņām vērsta. Turklāt šodien Saeimā bija augsta pārstāve no Eiropas Parlamenta – Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola, kura uzrunāja Saeimas deputātus; vizītē Rīgā viņa ieradās kopā ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli, kurš ir no Nacionālās apvienības. Arī tas ir simboliski, ka, noslēdzoties 13. Saeimai, šāda augsta līmeņa vizīte norit tieši Saeimas noslēdzošajā sēdē.

Protams, būs izvērtējumi ikvienam politiskajam spēkam par to, kā ir veicies 13. Saeimā, bet ir skaidrs, ka ir virkne lietu, kurās mēs nevaram atslābt – ir jāturpina šie darbi arī 14. Saeimā. Tas ir arī saistībā ar valsts aizsardzības dienestu, tāpat arī valsts aizsardzības mācības nostiprināšanu skolās.

Tā ka darāmā ir daudz, izaicinājumu ir daudz. Ar atrotītām piedurknēm gatavojamies uzsākt darbu – jau jaunnedēļ būs 14. Saeimas pirmā sēde! – un nekavējoties virzīties pie tiem jautājumiem, kuri ir samilzuši un kuri ir jārisina nekavējoties.

Paldies jums visiem par uzmanību.

Un uz tikšanos jau citā Saeimā!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Un “Frakciju viedokļus” turpina frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kuri paredz noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā – no 2024. gada.

Minimālā alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darbalaika ietvaros. Jāatzīmē, ka pēdējos gados ir augusi vidējā alga valstī. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2021. gadā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1277eiro.

Ņemot vērā to, ka šodien bija pēdējā 13. Saeimas sēde, es vēlos pateikties visiem kolēģiem par visiem kopā nostrādātajiem gadiem. Paldies visiem par pateikto un arī nepateikto. Šī ir bijusi lieliska dzīves skola daudziem tautas kalpiem.

Paldies visiem par uzmanību, paldies par sadarbību.

Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Un nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji, visi, kas seko līdzi! Arī Zaļo un Zemnieku savienība saka lielu paldies visiem, kas šajā, 13., Saeimā kopā ar mums strādāja.

Vislielākais paldies, protams, mūsu frakcijai, mūsu frakcijas konsultantiem, visai komandai, kas šajos četros gados mums palīdzēja virzīt un izstrādāt gan likumprojektus, gan priekšlikumus, lai atbalstītu tās idejas... to, ko mēs solījām vēlētājiem.

Šajā brīdī mēs redzam to, ka šis parlaments ir bijis gana sarežģīts un izaicinājumu ir bijis gana daudz. Taču mēs ar cerībām skatāmies uz nākamo parlamentu, kur, mūsu ieskatā, galvenās rūpes būtu jāpievērš gaidāmajai dzīves dārdzībai un kur reformas būtu jāveic... nevis reformas kā šajā parlamentā ‒ visas tās bija vairāk tādas... vērstas pret citiem... bet paši sev... Valsts pārvaldē diemžēl 13. Saeimas sasaukuma laikā nekādas būtiskas reformas nenotika, tāpēc mēs ceram, ka nākamais parlaments sāks ar sevi – ne tikai palielinās algas, bet arī domās, kādā veidā optimizēt valsts pārvaldi.

Ir, protams, ļoti būtiski jautājumi, kas būs jārisina, un ceram, ka sadarbība būs konstruktīva, uz rezultātu vērsta.

Zaļo un Zemnieku savienība vēlreiz saka paldies visiem mūsu atbalstītājiem, vēlētājiem par sniegto uzticību. Arī nākamajā parlamentā mēs strādāsim pēc labākās apziņas un pēc augstākajiem principiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Viktoram Valainim.

Un “Frakciju viedokļus” noslēgs Konservatīvo frakcijas deputāts Jānis Butāns. Lūdzu!

J. Butāns (Konservatīvie).

Labrīt, cienītie radioklausītāji! Beidzās pēdējā 13. Saeimas sēde, un vēlos atskatīties uz Konservatīvo frakcijas paveikto gan Saeimā, gan valdībā.

Viens no nozīmīgākajiem darbiem ir tas, ka... Tieši Konservatīvo atbalsta dēļ valdībai ir izdevies... pirmo reizi... nostrādāt visu tās pilnvaru termiņu. Bez Konservatīvo atbalsta tas nebūtu iespējams.

Satiksmes jomā ir veiktas pārmaiņas par labu satiksmes nozares lietotājiem, tātad satiksmes nozare pagriezta ar seju pret pasažieri.

Tiesu sistēma ir pilnveidota, lai tiesas procesi būtu īsāki un raitāki.

Izglītības jomā beidzot ir panākts, ka latviešu valoda būs pilnībā visās skolās.

Labklājības jomā ir strādāts pie atbalsta ģimenēm un mazāk turīgajiem cilvēkiem, turklāt vēl šodien tika pieņemts Konservatīvo virzītais lēmums par minimālās algas celšanu: ar nākamo gadu – 620 eiro, un 2024. gadā – 700 eiro.

Savukārt šodien vēl... Kā pēdējie, ko pieņēmām šajā Saeimā, ir Juridiskās komisijas virzītie likumprojekti “Grozījums Krimināllikumā” un “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, kuri paredz, ka bargāk tiks sodīti dzērājšoferi. Līdz ar to ceram, ka dzērājšoferi izdarīs mazāk pārkāpumu un mazāk brauks, mazāk sēdīsies pie stūres.

Paldies kolēģiem gan valdībā, gan Saeimā. Paldies arī kolēģiem opozīcijā, kur bija konstruktīva sadarbība ar koalīcijas partijās esošajiem deputātiem.

Paldies radioklausītājiem.

Tas no manis viss.

Vadītāja. Paldies Jānim Butānam no Konservatīvo frakcijas.

Līdz ar to pēdējā pārraide “Frakciju viedokļi” 13. Saeimā ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties. Uz sadzirdēšanos nākamās, 14., Saeimas sasaukumā!

Svētdien, 24.novembrī