Vadītāja. Cienījamie radioklausītāji, ir noslēgusies Saeimas sēde, un pārraidē “Frakciju viedokļi” deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajai šodien vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātei Ingai Bērziņai. Lūdzu!
I. Bērziņa (JV).
Labdien, klausītāji! Tikko beidzās Saeimas sēde. Man šodien gribētos pieskarties vienam Saeimas sēdē diskutētajam jautājumam, tas ir, Andas Čakšas atbildei uz pieprasījumu par pedagogu vakanču pietiekamību vai, pareizāk sakot, nepietiekamību Latvijā kopumā.
Man kā bijušajai skolotājai un arī cilvēkam ar pieredzi pašvaldības darbā izglītības tēma ir ļoti tuva, un skolotājs manā uztverē un dzīvē vienmēr ir cilvēks ar lielo burtu, cilvēks, kurš jānovērtē un kurš, manuprāt, Latvijā nav pietiekami novērtēts. Skolotājs arī mūsdienās bieži vien jūtas neaizsargāts, nepietiekami atalgots, un tāpēc ir ļoti būtiski, ka valdība deklarācijā tieši izglītību ir noteikusi par vienu no prioritātēm.
Mēs, katrs no mums, vēlamies, lai mūsu bērniem būtu kvalitatīva izglītība, un pie tā šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija Andas Čakšas vadībā ir sākusi aktīvu darbu, tāpēc man gribas aicināt ieklausīties ministres teiktajā un skatīties uz tiem darbiem, kas tiek darīti šodien, un dot ministrei laiku īstenot savas ieceres.
Es vēlos uzsvērt, ka plāns par nodrošinājumu ar pedagogu vakancēm tika pieņemts un izstrādāts 2022. gadā kopā ar arodbiedrībām, ar Latvijas Pašvaldību savienību un ar citiem partneriem un tajā ir apmēram 20 punktu, un tas ir publiski pieejams.
Jā, kopumā šobrīd trūkst pedagogu, tās ir 795 slodzes, un, ja mēs rēķinām “viens pedagogs – viena slodze”, tad trūkst mazāk nekā trīs procentu no pedagogu kopskaita. Jo bieži vien pedagogs strādā nevis pilnu slodzi, bet 0,3 vai 0,2 no slodzes, un tas notiek tāpēc, kā daudzās skolās, nelielajās skolās īpaši, pedagogiem nav iespējams nodrošināt pilnu slodzi.
Tāpēc kopsakarā ar pedagogu skaita palielināšanu un šo vakanču aizpildīšanu ir jāskata arī citi ar izglītības sistēmas pārmaiņām saistīti jautājumi. Viens no tiem, ļoti sāpīgs jautājums, īpaši sāpīgs pašvaldībām un attālākajiem reģioniem, ir skolu tīkla sakārtošanas jautājums. Bet, ja mēs vēlamies nodrošināt mūsu bērniem kvalitatīvu izglītību un vēlamies attiecīgi novērtēt un atalgot skolotājus, tad mums kopīgi būs jāsakārto šis skolu tīkls un jāstrādā kopā ar pašvaldībām.
Tā ka vēlreiz vēlos aicināt arī visus mūsu sadarbības partnerus atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas šībrīža politiku. Strādāt kopā pie tā, lai mēs ne tikai samazinātu pedagogu vakanču skaitu, bet arī sakārtotu skolu tīklu un nodrošinātu kvalitatīvu izglītību mūsu bērniem un jauniešiem.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Ingai Bērziņai no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Nākamajam vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Jurim Viļumam. Lūdzu!
J. Viļums (AS).
Labdien, cienījamie Latvijas Radio klausītāji internetā Rīgā un programmas “Klasika” klausītāji Latvijas reģionos! APVIENOTĀ SARAKSTA frakcijas vārdā vēlos īsi izstāstīt par galvenajiem šīsdienas sēdes jautājumiem. Manuprāt, tiešām tie bija opozīcijas sagatavotie pieprasījumi – jau pieminētais pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei, kā arī pieprasījums zemkopības ministram par piena nozari.
Par izglītības nozari Bērziņas kundze jau izstāstīja savu viedokli. No mūsu frakcijas puses varu pieminēt to, ka vakar mums bija tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri, kurai mēs vēlreiz paudām APVIENOTĀ SARAKSTA frakcijas viedokli, ka skolu reformai vai skolu slēgšanai, vai lēmumiem par atbildīgu šo skolu lomas maiņu jānotiek ļoti lielā sadarbībā ar pašvaldībām. Ir jābūt skaidriem kritērijiem, lai skolu darbinieki (tātad – skolotāji), bērni un it sevišķi bērnu vecāki zinātu, kādi ir noteikumi, kādi kritēriji ir jāizpilda, lai skola saglabātos... gan sākumskolām, gan 4.–9. klasēm, gan arī, protams, vidusskolām.
Man personīgi ir radies iespaids, ka dažreiz ministrija, tiekoties ar pašvaldībām, ir nākusi ar savām idejām, savām iecerēm, kas vēl nav apstiprinātas normatīvajos aktos, un tādā veidā pašvaldības dažreiz tiek spiestas pieņemt vienu vai otru lēmumu, kas varbūt ir nedaudz sasteigts.
Tāpēc mēs, kā jau teicu, tikāmies ar izglītības un zinātnes ministri vakar un paudām gatavību strādāt pie skolu tīkla sakārtošanas, bet tam jābūt atklātam procesam, lai visiem būtu skaidri spēles noteikumi, tā teikt.
Daugavpils Universitāte... tas, kas šobrīd... nu jau ilgāku laiku tiek celts no plašsaziņas līdzekļu puses... Daugavpils Universitāte, protams, uzstāj uz to, ka nedrīkst notikt tās apvienošana ne ar vienu augstskolu, tai skaitā – Latvijas Universitāti, bez skaidriem kritērijiem un izvērtēšanas, vai Daugavpils Universitātei šis ir labākais ceļš. Varbūt tomēr var skatīt iespēju, ka Daugavpils Universitāte saglabā savu statusu. Daugavpils Universitātes vadība apliecina, ka viņi ir gatavi attīstīt augstskolu un, protams, nodrošināt reģionālā – reģionālā! – līmenī iespēju studentiem studēt uz vietas, kā arī nodrošināt augstā līmenī mācībspēkus, lai reģionā vienmēr varam paļauties uz to, ka uz vietas ir arī pietiekami augsts zināšanu līmenis; lai varam strādāt arī ar potenciālajiem investoriem; lai varam nodrošināt reģionālo attīstību – un tā tālāk, un tā joprojām.
Pieprasījums, kas šodien tika virzīts no opozīcijas puses, Saeimas sēdē netika atbalstīts.
Strādāsim ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai panāktu prātīgas un pārdomātas izmaiņas gan skolu tīklā, gan arī augstākās izglītības līmenī.
Otrs pieprasījums no opozīcijas bija saistībā ar piena nozari. Bija plašas debates. Zemkopības ministrs Didzis Šmits pauda prieku, ka tādas debates notiek, jo, kā mēs zinām, Saeimā katru gadu notiek ārlietu debates, bet par tautsaimniecību (tātad arī par lauksaimniecības un piena nozares jautājumiem) parasti debates un diskusijas ir tikai komisijas līmenī.
Šodien mums bija lieliska iespēja dzirdēt no ministra izsvērtu un gana smalku izklāstu par to, kā šī konkrētā problēma tiek risināta. Jāatzīmē, ka ministrs izstāstīja, ka līdzīga problēma aktualizējas vidēji reizi septiņos gados. Un šobrīd arī ir krīze. Vai piena nozares situācijas pasliktināšanās ir radusies rūpnieciskās situācijas pasliktināšanās dēļ Lietuvā (jo apmēram viena trešdaļa Latvijā saražotā piena tiek eksportēta uz turieni)?
Risinājumus Zemkopības ministrija skata, un šobrīd jau ir veikti, teiksim tā, atbildīgi soļi, ir sagatavots Ministru kabineta ziņojums. Un, kā ministrs pauda, ja mēneša vai divu mēnešu laikā situācija neuzlabosies, tad viņi ir gatavi pārskatīt to Zemkopības ministrijas atbalstu, kas ir paredzēts lauksaimniecībai kopumā, un varbūt daļu no tā varētu ātrākā kārtā piešķirt tieši piensaimniekiem. Ministrs sadarbībā ar Lietuvas kolēģi jau ir sācis procedūru, lai vajadzības gadījumā varētu piesaistīt arī Eiropas Savienības līdzekļus.
Starp citu, nobeigumā ministrs pieminēja, ka mums ir jāveicina iekšējais tirgus, lai mēs paši lietotu vairāk piena arī Latvijā, un viens no risinājumiem varētu būt tieši lielo tirgotāju noteicošās lomas mazināšana, lai vietējie ražotāji un vietējie veikaliņi un tirdziņi varētu brīvdienās būt aktīvāki un piedāvāt vietējo produkciju. Tādā veidā mēs varētu gan veicināt mazo un vidējo uzņēmējdarbību, gan... tas savā ziņā varētu būt arī sociālais ieguldījums Latvijas lauku attīstībā un vides sakārtošanā. Kāpēc ne?
Taču, domāju, mēs visi Latvijā ceram uz to, ka piena nozare drīz vien varēs atgūties no šīs, cerams, īslaicīgās nepatīkamās situācijas. Katrā ziņā aicinu jūs visus iespēju robežās veikalā izvēlēties Latvijas preci, noteikti – Latvijā ražotu pienu.
No APVIENOTĀ SARAKSTA frakcijas puses gribu pateikt vēl dažas lietas. Pirmām kārtām to, ka mēs jau esam sākuši darbu pie nākamā gada budžeta. (To mēs esam apņēmušies un jums solījuši arī tajās savās uzstāšanās reizēs, kad tika pieņemts 2023. gada budžets.) Strādā darba grupa – koalīcijas sastāvā pagaidām –, bet no katras frakcijas un katras partijas ir trīs četri pārstāvji. Tur mēs mēģinām aktualizēt un likt, tā teikt, uz galda visas idejas par nodokļu politikas sakārtošanu, un domājams, ka šī gada pirmajā pusē vajadzētu būt arī kādam kopsavilkumam par šīs darba grupas darba rezultātiem.
Nobeigumā gribu teikt, ka APVIENOTĀ SARAKSTA frakcija plāno marta beigās doties izbraukumā – lielākā sēdē uz Zemgali – un apmeklēt Jēkabpili. Savukārt 21. aprīlī plānojam doties uz manu dzimto Latgales novadu (APVIENOTĀ SARAKSTA frakcija dosies iespējami plašā skaitā). Tātad, ja jūs interesē tikties ar APVIENOTĀ SARAKSTA deputātiem, atzīmējiet šos datumus savā kalendārā un sekojiet informācijai.
Pēdējais, ko es gribu pateikt jums, ir vēl viens datums – 31. maijs. Šodien Frakciju padome kopā ar Saeimas Prezidiju nolēma, ka tieši šajā datumā – 31. maijā – Latvijas Republikas Saeima acīmredzot lems par nākamo Valsts prezidentu.
Paldies par uzmanību.
Vēlu kolēģiem veiksmi, paužot savu viedokli.
Vadītāja. Paldies APVIENOTĀ SARAKSTA deputātam Jurim Viļumam.
Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš.
E. Zivtiņš (LPV).
Labdien, cienītie radioklausītāji! Centīšos būt pietiekami lakonisks. Frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vārdā varu teikt, ka šodien tika izskatīti četri, mūsu skatījumā, ļoti svarīgi un mūsu valstij būtiski jautājumi.
Pirmais – izglītības jautājums. Proti, plaši tika apspriesta skolu optimizācija. No savas un frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ puses gribu teikt, ka mēs neatbalstām mazo skolu slēgšanu un nekad to neatbalstīsim. Uzskatām, ka mazās skolas – tās faktiski ir dzīvības iemiesojums šajās lauku teritorijās, lauku rajonos. Ja paskatāmies, kas tad kādreiz veidoja vietējo kultūru, tad redzam – tas bija skolotājs, policists, tiesnesis, pasta priekšnieks... es nezinu, pasts. Tātad šādā veidā – dzēšot ārā no kartes mazās skolas – mēs izdzēšam arī veselas apdzīvotas vietas.
Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pilnībā atbalsta šo streiku, ko organizēs Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, un mēs ne tikai, iespējams, piedalīsimies, bet arī aicinām citas organizācijas, citas arodbiedrības pievienoties, lai, tā teikt, tas būtu pavisam citā mērogā.
Otrs jautājums – piena nozare. Neapšaubāmi – smagi. Kā redzējām arī no plašsaziņas līdzekļiem, mūsu piensaimnieki dabū izkaut lopus, pārdot lopus tādā mērā, ka faktiski mūsu piensaimniecība, pienrūpniecība, tieši tāpat kā savulaik cukura rūpniecība, zivrūpniecība, zvejniecība... viss aiziet nebūtībā.
Viens no mūsu priekšlikumiem ir pilnīgi skaidrs – izdarīt izmaiņas, lai atbalstītu vietējos piensaimniekus, proti, ar likumu uzlikt par pienākumu lielveikaliem vai lielajiem tirgotājiem, kas uzpērk pienu, naudu piensaimniekiem pārskaitīt nevis 30 vai 60 dienu laikā, bet nekavējoties – no preces saņemšanas brīža – uzreiz pārskaitīt naudu vietējiem piensaimniekiem.
Trešais jautājums – par Valsts prezidenta vēlēšanām. Tas tiešām ir ļoti svarīgs un būtisks jautājums. Mēs, frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, vienmēr esam uzskatījuši, ka nepieciešams tautas vēlēts prezidents.
Šobrīd vismaz... tātad... Šis piedāvājums, kurš tika šodien izskatīts, ir par caurspīdīgām un publiskām debatēm, lai, tā teikt, netiktu izvilkts trusītis no cepures beidzamajā mirklī, bet lai sabiedrībai būtu iespēja savlaicīgi iepazīties ar nākamo Valsts prezidentu, uzdot viņam jautājumus un arī pavērot, kāda ir viņa reakcija, kādas ir viņa atbildes uz jautājumiem un kāda vispār ir viņa politiskā nostāja, un noskaidrot mūsu nākamā Valsts prezidenta redzējumu, kā mūsu valsts attīstīsies, kurp turpmāk dosies un kādiem soļiem.
Un ceturtais jautājums, kam es gribētu pieskarties, ir, manā skatījumā, ļoti būtisks, proti, par bezmaksas sabiedrisko transportu III grupas invalīdiem. Mūsu frakcija uzskata, ka šis jautājums ir atbalstāms, tas ir mazs solītis uz to, lai bezmaksas sabiedriskais transports būtu ne tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet visiem pensionāriem. Tādējādi mēs vairotu viņu mobilitāti, palīdzētu viņiem vienkāršāk nokļūt līdz dakteriem vai apciemot savus radiniekus.
Tā ka novēlu jums patīkamu šo dienu, šo vakaru, un paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam.
Nākamajam vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Jurģim Klotiņam. Lūdzu!
J. Klotiņš (NA).
Labdien, cienītās dāmas un kungi! Godātie Latvijas ļaudis! Vēlos sākt ar svarīgu jautājumu. Viena no Nacionālās apvienības prioritātēm ir demogrāfija, atbalsts ģimenēm un bērniem.
Šodien mēs pieņēmām otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kas paredz, ka Latvijā tiek izveidota starpinstitucionālās sadarbības programma “Bērna māja”, lai visas darbības, kas nepieciešamas, izmeklējot nodarījumus pret bērniem, varētu veikt vienuviet un institūcijas savā starpā sadarbotos. Šie ir ļoti būtiski jauninājumi, lai uzlabotu bērnu tiesību aizsardzību Latvijā. Uz trešo lasījumu, iespējams, būs vēl kādi redakcionāli uzlabojumi, bet svarīgi, ka programma “Bērna māja”, kas tiks ieviesta, tiek vērtēta arī praksē un pēc noteikta laika, iespējams, tiks veikti papildinājumi tās darbībā.
Atgādināšu arī, ka Nacionālās apvienības deputāts Jānis Grasbergs Saeimā vada Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisiju. Tā tika izveidota pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas. Un būtībā šobrīd valstī tā ir tāda parlamentārā institūcija, kas var pārraudzīt demogrāfijas politiku Latvijā, jo šī politika joprojām ir diezgan sadrumstalota.
Par pedagogiem kolēģi jau minēja. Es vēlos uzsvērt: ja izskan pārmetumi, ka veidojas pedagogu vakances, tad iemesls ir tas, ka pedagogi varbūt aiziet nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ. Jau 20 gadus Latvijā ir spēkā prasība pedagogiem zināt valsts valodu augstākajā līmenī, ir bijuši dažādi kursi, kā to nodrošināt, arī Rīgas pašvaldībā.
Attiecībā uz latviešu valodas pedagogiem vēlos atkārtot to, ko esmu jau uzsvēris, – ka mums jāņem piemērs no Igaunijas. Tur igauņu valodas pedagogiem ir koeficients 1,5 – piemaksa pie atalgojuma tajās skolās, kur viņiem ir jāmāca mazākumtautību bērniem. Arī Latvijā vajadzētu skolās, kurās ir jāīsteno pāreja uz mācībām valsts valodā, papildus piemaksāt latviešu valodas pedagogiem. Visur, arī augstskolās, kur māca svešvalodas un latviešu valodu, ir papildus jānosaka pedagoģiskās kompetences programma, lai potenciāli nākotnē mums būtu vairāk cilvēku, kuri spēj mācīt Eiropas Savienības valodas.
Attiecībā uz Latgali noteikti ir jāsaglabā augstskola ar augstskolas statusu. Risinājums būtu, ja mēs noteiktu Augstskolu likumā... tātad – “zinātnes universitātes ekosistēma”, kuras ietvaros var “zinātnes universitātes” paspārnē saglabāt augstskolu, kurai ir augstskolas statuss.
Ir vēl citi jautājumi, bet došu vārdu kolēģiem. Trīs minūtes jau noslēdzas.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jurģim Klotiņam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Nākamais runās frakcijas PROGRESĪVIE priekšsēdētājs Kaspars Briškens. Lūdzu!
K. Briškens (PRO).
Sveiciens visiem klausītājiem! Vēlos pieskarties trim, mūsuprāt, ļoti būtiskiem tematiem.
Pirmkārt, jau piecpadsmito reizi ir grozīts Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums. Diemžēl mūsu priekšlikums atbalstu jau otro reizi... Līdzīgu priekšlikumu frakcija PROGRESĪVIE virzīja jau decembrī. Arī šobrīd neguva atbalstu mūsu priekšlikums, lai atbalsta pasākumus pagarinātu līdz 2023. gada beigām. Kā zināms, Eiropas Savienības kopējais atbalsts ir plānots vismaz līdz 2024. gada 4. martam.
Iepriekš koalīcijas vairākums izmantoja šādu argumentu – mums šobrīd ir tehniskais budžets, un tāpēc nav iespējams dot pārliecību ne Ukrainas bēgļiem, ne viņus atbalstošajām nevalstiskajām organizācijām... dot šo tiesisko un finansiālo noteiktību. Tas nav iespējams tehniskā budžeta dēļ. Šis arguments vairs nav aktuāls, jo budžets ir pieņemts. Bet diemžēl tika pieņemts lēmums pagarināt atbalsta pasākumu veikšanu tikai līdz 30. jūnijam.
Mēs uzskatām, ka – protams, vasarā vēlreiz atgriezīsimies pie identiskas situācijas un nāksies šos atbalsta pasākumus pagarināt! – to varējām izdarīt jau šodien.
Otrs, mūsuprāt, nozīmīgs likums, kura grozījumiem PROGRESĪVIE bija sagatavojuši veselu virkni priekšlikumu, ir Atkritumu apsaimniekošanas likums. Mēs vēlējāmies izmantot iespēju, lai šajā likumā iestrādātu modernus aprites ekonomikas pamatprincipus, runātu par atkritumiem ne tikai apsaimniekošanas kontekstā, bet arī par to, kā mēs varam samazināt un faktiski pat novērst, kur vien tas ir iespējams, atkritumu rašanos. Tādi koncepti kā rūpnieciskā simbioze, kā, piemēram, riepu utilizācija... un arī atkritumu rašanās mazināšana, tekstilizstrādājumu... mazināšana...
Mēs ļoti novērtējam arī tādu nevalstisko organizāciju kā “Zero Waste Latvija” un “Zaļā brīvība” iesaisti šajā procesā.
Diemžēl ar dažādiem administratīviem argumentiem un diezgan tehnokrātisku pieeju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija argumentēja mūsu priekšlikuma noraidīšanu, ka atsevišķas lietas jāskata Dabas resursu nodokļa likuma ietvaros. Mēs saprotam, ka koalīcija šobrīd ir aizslēgusi diskusiju par nodokļu politiku. Tā tik lēnām sākās... Līdz ar to atkritumu apsaimniekošanas nozarei joprojām ir jāgaida būtiski grozījumi citos likumos. Mūsuprāt, to varēja izdarīt šī likuma ietvaros. Bet galvenais, protams, ir tas, ka šodien tika pieņemti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā.
Un beidzamais. Man pašam personīgi, arī kā likumprojekta ziņotājam ļoti liels notikums ir tas, ka šodien trešajā, galīgajā, lasījumā tika pieņemts Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums. Šā likuma galvenais mērķis ir veicināt preču un pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti, ar dažādām īpašām vajadzībām, proti, personām, kurām ir fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi.
Mēs zinām, ka Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 100 miljoni cilvēku ar invaliditāti. Latvijā ir aptuveni 200 tūkstoši cilvēku ar īpašām vajadzībām. Tāpēc šis konkrētais likums, kā arī Eiropas direktīvas pārņemšana gan vidi, gan objektus, gan preces un pakalpojumus padarīs cilvēkiem pieejamākus un vieglāk lietojamus, izmantojot arī dažādus sensorus. Rosinot sensoros kanālus, tas ir, redzi, dzirdi, tausti, tas viss būs piemērots cilvēkiem ar uztveres traucējumiem, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem.
Kas ir svarīgi – šis likums aptvers veselu virkni dažādu preču (to skaitā datorpreces), pašapkalpošanās termināļus (tādus kā bankomāti, biļešu automāti), dažādus kritiski svarīgus pakalpojumus (gan elektronisko sakaru pakalpojumus, gan transporta pakalpojumus). Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām šī likuma pieņemšana var būtiski stiprināt dzīves autonomiju.
Mēs, PROGRESĪVIE, vienmēr iestāsimies par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Mēs vēlamies, lai Latvija maksimāli tuvinātos Ziemeļvalstu standartiem. Tur cilvēki ar īpašām vajadzībām nav izolēti savā vidē un tādējādi spēj pilnvērtīgi integrēties sabiedrībā, tātad – arī darba tirgū.
Vēlamies ar šāda veida – moderniem – likumiem veicināt šo cilvēku pašnoteikšanos, dzīves autonomiju un iespēju būt pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Tāpēc šī ir liela diena Latvijai, īpaši – cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Paldies.
Vadītāja. Paldies frakcijas PROGRESĪVIE priekšsēdētājam Kasparam Briškenam.
Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kasparam Melnim. Lūdzu!
K. Melnis (ZZS).
Cienījamie radioklausītāji! Šodien lielākās debates bija par opozīcijas iesniegtajiem pieprasījumiem. Viens no tādiem bija Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu pieprasījums zemkopības ministram Didzim Šmitam “Par nekavējošu rīcību piena nozares glābšanai”. Jāsaka paldies ministram par drosmi nākt un diskutēt, un debatēt.
Jāteic, ka izskanēja ļoti labs priekšlikums no Šmita kunga – ierosinājums par regulārām šādām debatēm, kā tas ir Igaunijā, kur ministrs no tribīnes atbild uz deputātu jautājumiem par nozarē notiekošo un to, kas ir paveikts. Es ļoti ceru, ka tas īstenosies dzīvē – ja ne šogad, tad tuvākajā nākotnē mēs varēsim biežāk diskutēt ar ministriem par aktuāliem jautājumiem.
Atgriežoties pie pieprasījuma. Tajā pēc būtības tiek runāts par problēmām piena nozarē. Tika izrunāts... arī pats kāpu tribīnē, runāju par nozares svarīgumu tieši no tautsaimniecības un vispār no valstiskuma viedokļa, jo tie nav tikai ekonomiskie nodokļi, tā ir arī lauku vide, lauku apdzīvotība, tie ir cilvēki, kuri dzīvo laukos, kuru bērni mācās lauku skolās un par kuriem tad tie arī maksā nodokļus, un kuriem darba vieta ir laukos. Bez lauksaimniecības ir ļoti maz iespēju atrast kādus alternatīvus darbus, līdz ar to šī situācija ir ļoti smaga, un ļoti nepieciešams tieši valsts atbalsts šinī jautājumā.
Protams, radās arī nelielas... ne gluži domstarpības, bet nelielas diskusijas ar Šmita kungu kaut vai par to pašu jautājumu, kādas ir piena cenas uz šo brīdi, jo situācija joprojām ir smaga, smagnēja. Nav nekādu pazīmju, ka šī ir īstermiņa krīze. Šī jau sāk izskatīties pēc ilgtermiņa krīzes. Jo arī prognoze... Sākas problēmas arī Polijā, sāk cenas iet uz leju. Tas nozīmē, ka labākajā gadījumā, kā to arī kolēģi lietuvieši teica, situācija varbūt sāks uzlaboties kaut kad vasarā, teiksim, jūlijā.
Varu minēt tikai to, ka prognozētā piena cena uz martu ir 34,13 centi. Tā ir prognozētā. Reālā, iespējams, varētu būt zemāka, ņemot vērā iepriekšējos datus: februārī, kad prognozēja 37,38 centus, bija 34, un janvārī, kad prognozēja 45,8, bija 42,8. Tātad, ņemot vērā esošo situāciju, izskatās, ka martā cena joprojām varētu iet uz leju, nevis uz augšu, kā bija minēts. Kopumā cenas kritums ir vairāk nekā 30 procenti (vidēji nozarē), un tas ir ļoti būtisks kritums, ņemot vērā, ka pārējās izmaksas turpina kāpt un ir ļoti augstas.
Šeit gan jāpiebilst arī tas, ka tā lielā mūsu... Visi dzirdam no koalīcijas, no visiem, ka mēs gribam apdzīt lietuviešus un igauņus, taču atkal lietuvieši mums ir aizskrējuši priekšā. Lietuvas kolēģi runā par to, ka viņiem jau ir iedots papildu finansējums – astoņi miljoni, kas ir paredzēti, izmaksāti kā tīrs valsts atbalsts. Bet lietuvieši plāno protestēt, jo saprot, ka viņiem ar tiem astoņiem miljoniem varētu būt pat par maz, kamēr mēs joprojām vēl plānojam, domājam, meklējam risinājumus.
Noteikti aicinu jūs meklēt konkrētus risinājumus, bet darīt to ātri un nepieļaut, ka diemžēl atkal lietuvieši un igauņi mūs apsteidz un aiziet mums priekšā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Kasparam Melnim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas “Stabilitātei!” deputāte Viktorija Pleškāne. Lūdzu!
V. Pleškāne (ST!).
Labdien, godātie radioklausītāji! Frakcijas “Stabilitātei!” un frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātu pieprasījums “Par Izglītības un zinātnes ministrijas darbu pie operatīvā rīcības plāna sagatavošanas vakanču jautājuma risināšanai izglītības nozarē” tika bezkaunīgi noraidīts no valdošās koalīcijas puses. Frakcijas “Stabilitātei!” izpratnē tas nozīmē, ka valdošo koalīciju neinteresē nedz mūsu bērnu izglītība un izglītības kvalitāte, nedz pedagoga amata prestiža un atalgojuma celšana.
Latvijā, it īpaši reģionos, ir jūtams pedagogu trūkums, bet risinājuma nav, ir tikai solījumi bez skaidrojumiem un bez nekā. Nav saprotams, kādas skolas tiks slēgtas vai reorganizētas, kādi ir kritēriji –skolēnu daudzums vai pedagogu daudzums. Kritēriji nav saprotami.
Valdošās koalīcijas ilgstošā nevēlēšanās rēķināties ar nozarē strādājošo un sabiedrības viedokļiem ir novedusi pie Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības lēmuma organizēt pedagogu streiku trīs dienu garumā. Pedagogi kategoriski noraida un nosoda premjera publisko retoriku, ka streiks neko nemainīšot, jo naudas vairāk nebūs. Pedagogu arodbiedrība norāda, ka šāda veida izteikumi ir profesijas prestižu graujoši.
Nožēlojami, ka dažādas koalīcijas partijas pozicionē sevi kā krīzes menedžerus, bet praksē izvairās no atbildības, izvairās no piedāvājuma risināt problēmu un balso “pret”.
Frakcija “Stabilitātei!” lūdz sekot informācijai par streiku un atbalstīt mūsu pedagogus, lai nākotnē mums būtu izglītoti bērni.
Otrs svarīgākais priekšlikums bija par piena ražotājiem. Arī tas netika atbalstīts no koalīcijas puses.
Sirds pielejas asinīm, redzot videoierakstus, kā Latvijas piena ražotāji izlej pienu. Latvija, kura Ulmaņa laikos bija slavena ar piena produktiem, kurai bija izcili piena produkti, tagad, Kariņa valdības laikā, ir nolaista līdz iznīcībai, zemnieki ir gatavi īstenot nopietnus pasākumus – boikotēt veikalus un tā tālāk.
Šajā situācijā uzskatām, ka ātrākais veids, kā palīdzēt piena ražotājiem, ir kompensācijas vai subsīdijas piešķiršana. Ir jārisina piena ražotāju problēmas. Ilgtermiņa risinājumiem jābūt tādiem, lai sakārtotu un stimulētu nozari.
Par Atkritumu apsaimniekošanas likumu. Šodien tika pieņemti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Grozījumi saistīti ar tekstila un riepu šķirošanas pasākumiem, un nākotnē mēs šķirosim. Frakcija “Stabilitātei!” atbalsta šo likumu, jo Latvijai jābūt zaļai, jākļūst vēl zaļākai.
Valsts prezidenta vēlēšanas. Publiskās debates, kas tika piedāvātas, arī mēs, partija un frakcija “Stabilitātei!”, atbalstām, jo tautai un iedzīvotājiem ir jāzina par prezidentu, nākamo Valsts prezidentu, un ir jābūt iespējai uzdot jautājumus cilvēkam, kurš kandidē uz tik augstu amata vietu.
Un, protams, frakcija “Stabilitātei!” atbalsta to, ka III grupas invalīdiem būtu jābūt iespējai par brīvu braukt sabiedriskajā transportā.
Tas šodien viss par mūsu frakcijas viedokli.
Novēlu jauku dienu un patīkamu vakaru.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”.
Līdz ar to šodien pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!