Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums “Frakciju viedokļi”.

Saeima ir uzsākusi rudens sesiju, nupat ir noslēgusies šīs sesijas pirmā Saeimas sēde, un deputāti pastāstīs jums par tajā skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!

E. Zivtiņš (LPV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešām prieks ir atgriezties Saeimas namā un satikt kolēģus. Tās izjūtas ir tādas pašas kā kādreiz 1. septembrī, kad tu atkal satiki klasesbiedrus.

Šodien tiešām ļoti ražīgi pastrādājām. Es runāšu tikai par tiem lēmumu projektiem un likumprojektiem, kuri, manā skatījumā, ir ievērības cienīgi un uz kuriem es gribētu vērst jūsu uzmanību.

Pirmais. Visi un katrs šī gada septembrī savos maciņos sajuta lielos elektroenerģijas tarifu pieaugumus. Proti, “Sadales tīkls” paaugstināja elektroenerģijas tarifus. Un tāpēc šodienas sēdes darba kārtībā bija lēmuma projekts par tūlītēju valdības rīcību, lai netaisnīgos, nesamērīgos, pret iedzīvotājiem vērstos jaunos “Sadales tīkla” tarifus atceltu. Liela daļa deputātu atturējās no lēmuma projekta tālākas virzīšanas, un tas nozīmē, ka būtībā viņi bija pret lēmuma projektu. Manuprāt, tas ir diezgan slikts signāls sabiedrībai, jo visiem būs jāpārdzīvo šī smagā ziema, kas mūs gaida. Es domāju, ka valsts atbalsts būtu ļoti vietā.

Savulaik teica, ka šie tarifi tikšot pacelti par 30 procentiem, taču tagad tie ir pacelti par vairāk nekā 30 procentiem, bet dažam labam – pat par 100 un vairāk nekā 100 procentiem. Es domāju, ka šinī gadījumā tieši parlamentam būtu bijis jārīkojas.

Otrs sēdes darba kārtības punkts, par ko es gribu runāt, ir likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Proti, par lieliem ātruma pārkāpumiem tiks piemēroti daudz bargāki sodi. Tas, protams, ir vērtējams; to es atstāju arī jūsu ziņā – vērtēt. Kā es to redzu no savas pieredzes, tikai un vienīgi šo naudas sodu celšana par ātruma pārsniegšanu nekādu rezultātu nedod, cilvēki tos uztver tikai kā budžeta pildīšanas “mašīnu”. Tātad šai sodu bardzībai ir jāiet kopā ar vispārizglītojošajiem materiāliem, ar sabiedrības izglītošanu; tam ir jāiet kopā ar soda neizbēgamību, citādi šādai vienkāršai naudas sodu celšanai ir absolūti nulles vērtība, un tas noved pie tiesiskā nihilisma. Bet, kā jau es minēju, šis ir vērtējams jautājums. Likumprojekts tika nodots komisijai, un komisijā tas tiks padziļināti izvērtēts.

Nākamais, ko vēlos pieminēt, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, kas ļoti skar tieši pašvaldības policiju. Proti, būs ļoti interesanta situācija, ka kaimiņu pašvaldības varēs uz līgumu pamata vai deleģēšanas pamata aizvietot... ar savu, pašvaldības, policiju... arī kaimiņu teritorijas un izpalīdzēt viņiem. Es domāju, tas ir ļoti tāds pragmatisks un resursus ietaupošs likumprojekts.

Nākamais, ko es gribētu minēt, ir jautājums par Stambulas konvencijas neatbalstīšanu. To šodien gan neskatīja, pārcēla uz nākamo sēdi. Skatīsimies, kā mums tur ies.

Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ joprojām uzskata, ka Stambulas konvencija nav atbalstāma tieši šo triju galveno punktu dēļ. Proti, pirmais punkts ir par “sociālajiem dzimumiem”. Mēs uzskatām, ka tas nav pieņemami Latvijas sabiedrībai. Otrais – par šo izglītības sistēmu... par 14.  pantu. Visa šī propaganda tiktu ievazāta mūsu skolās un bērnudārzos. Un trešais ir tas, ka nekādas atrunas Stambulas konvencijā nevar būt.

Nākamā un beidzamā tēma, par ko es gribu runāt, ir saimnieciskie jautājumi, banku sektors. Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ kopā ar citiem kolēģiem iniciēja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izvērtētu banku sektoru... saimniecisko darbību un kas tad ir... vai mēs esam saimnieki savā zemē vai ne. Ir ļoti patīkami, ka komisijas darbs ir rezultējies ar panākumiem un skaidri redzamiem risinājumiem šajā sektorā.

Un tas, ko es savā un arī partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vārdā gribu teikt, – ka beidzot mums ir jābūt saimniekiem savā zemē; mēs nedrīkstam pakļauties zviedru bankām un pieņemt viņu noteikumus. Mums ir jāveido pašiem sava – nacionālā – banka, kas atbalstīs zemniekus, atbalstīs uzņēmējus – gan lielos, gan mazos – un tādā veidā attīstīs mūsu tautsaimniecību.

Novēlu visiem jauku dienu un jauku nedēļas nogali! Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Nākamā runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Jana Simanovska. Lūdzu!

J. Simanovska (PRO).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es varu piekrist tam, ko teica Zivtiņa kungs, – ka ir patīkami atgriezties Saeimā. Tiešām – tu ej, un cilvēki ir smaidīgi, visi smaidot nāk pretī, sasveicinās... Jā, ir jauki atgriezties. Bet nu sākas – ļoti strauji sākas – darbs. Mēs ļoti daudz likumprojektu nodevām komisijām, un komisijas momentā metīsies darbā un strādās pie tiem.

Savukārt es šobrīd pakavēšos pie, manuprāt, būtiskiem likumprojektiem vides jomā, kurus mēs izskatījām šodienas sēdē. Un man skumīgi ir jāatzīst, ka vēl aizvien mūsu izpratne par to, kāpēc mums ir nepieciešams aizsargāt dabu, un par to, kādas ir pamatprasības dabas aizsargāšanai, nav pietiekama. Neesam pietiekami atbildīgi nedz pret sevi, nedz arī pret nākamajām paaudzēm.

Es šobrīd runāšu par likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. No vienas puses, šajā likumprojektā, kuru mēs atbalstījām, tika pieņemtas daudzas labas lietas, un viena no tām ir skaidrāks regulējums attiecībā uz lokālplānojumu, un tas ir ļoti svarīgi, lai mēs varētu sabalansēt ekonomiskās attīstības intereses un dabas aizsardzības intereses. Te es vēl gribētu uzsvērt, ka dabas aizsardzība šajā gadījumā nav tikai abstrakta.

Lokālplānojums – ko tas nozīmē? Tas nozīmē – ja es esmu iegādājusies skaistu īpašumu kaut kur un blakus ir skaista dabas teritorija, ir jautājums: kā es attiecos pret to, ka atnāk kāds cits īpašnieks un pēkšņi saka, ka viņš tur grib attīstīt kādu citu zonu? Un tādēļ, lai sabalansētu cilvēku, dažādu īpašnieku intereses, mums ļoti svarīgs ir ļoti skaidrs regulējums. Es domāju, ka tas, kas šajā likumā tika iestrādāts attiecībā uz aizsargjoslām un lokālplānojumu, ir ļoti, ļoti svarīgi. Diemžēl tas, kas neizdevās, bija attiecībā uz ūdens aizsardzību.

Latvijā ļoti daudzas ūdenstilpes un ūdensteces ir ekoloģiski sliktā, nelabvēlīgā stāvoklī. Ir dažādi piesārņojuma avoti, un viens no šiem piesārņojuma avotiem ir lauksaimniecības radītais piesārņojums. Un tāpēc jau iepriekš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija bija izstrādājusi pasākumu paketi, lai varētu šo piesārņojumu samazināt.

Man ir jāatgādina, ka atgūtās neatkarības gados, no deviņdesmito gadu sākuma, mēs esam ievērojami kāpinājuši minerālmēslu patēriņu, kas arī ietekmē upju stāvokli. Bija vēlme noteikt aizsargjoslas gar upēm un arī gar novadgrāvjiem, lai labāk aizsargātu ūdeņus un tos nepiesārņotu. Ja mēs to nedarām, tad atkal pēc četriem gadiem, iespējams, sagaidīsim aizrādījumus un sankcijas no Eiropas Komisijas, jo faktiski neesam sasnieguši tos mērķus, kurus mēs kopīgi esam apņēmušies sasniegt.

Diemžēl mums neizdevās pieņemt... netika atbalstīti tie priekšlikumi, ko bija iesnieguši frakcijas PROGRESĪVIE un frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS deputāti. Man ļoti žēl – ir vairāk nekā skaidrs, ka mums vajadzēs atkal atgriezties pie šī likuma, jo piesārņojums nekur nepazūd, piesārņojums paliks, un mums ar to būs jādzīvo.

Otrs jautājums, par ko mēs šodien ļoti daudz runājām, bija par “Latvijas valsts mežiem” piederošas mežu teritorijas atsavināšanu Augšdaugavas
novadā – par labu industriālās zonas attīstībai. Un šajā gadījumā mēs varam redzēt šo – vides un attīstības interešu sadursmi. Protams, mums ir nepieciešams atbalstīt industriālo attīstību, mums ir jāatbalsta uzņēmējdarbība, mums ir jārada iespējas attīstīties uzņēmējdarbībai – par to nav šaubu. Un it īpaši šajā gadījumā ir jāuzteic Augšdaugavas novada vēlme meklēt iespējas un attīstīt. Tas ir ļoti, ļoti pozitīvi. Bet mums ir arī jāsaprot tas, ka, lai mēs sasniegtu pēc iespējas labākus rezultātus, mums lietas ir jādara korekti.

Pirms mēs atsavinām “Latvijas valsts mežu” zemi (šajā gadījumā mēs runājam par ļoti lielu teritoriju – par 256 hektāriem, kuros šobrīd atrodas gan mežs, gan ezers... ezeriņš)... No vides aizsardzības loģikas izriet, ka, pirms šī teritorija tiek atsavināta, mums ir nepieciešams lokālplānojums, kur mēs skaidri precizējam, ko un kur mēs būvēsim, un arī ietekmes uz vidi novērtējums, lai precizētu, vai šī iecere saskan ar vides un sabiedrības interesēm. Un nepieciešama arī sabiedriskā apspriešana. Tātad, pirms šādas darbības ir veiktas, nedrīkstam veikt zemes atsavināšanu.

Diemžēl šis likums paredz zemes atsavināšanu, pirms mēs esam visu izvērtējuši, visu izplānojuši. Un tas atkal nozīmē, ka tādā gadījumā, ja ietekmes uz vidi novērtējums neatbalstīs šajā teritorijā industriālo parku vai ja atbalstīs tikai daļā no teritorijas industriālo parku, atkal būs jāveic... zemes atgriešanas... īpašības...

Tā ka tas ir tas iemesls, kā dēļ šoreiz neizdevās... Mēs ceram, ka nākošreiz mums tas izdosies labāk.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Janai Simanovskai no frakcijas PROGRESĪVIE.

Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Artūrs Butāns. Lūdzu!

A. Butāns (NA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien frakcijas “Nacionālā apvienība” vārdā informēšu par diviem būtiskākajiem (arī no sava personīgā skatpunkta) jautājumiem Saeimas darbā.

Pirmais no tiem ir saimnieciska rakstura. Proti, šodien mums bija plašas debates par galaziņojumu saistībā ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu – par kreditēšanu un bankām. Tā kā esmu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārstāvis, es pievēršu īpašu uzmanību šiem jautājumiem – par kreditēšanu, par mājokļu kredītiem –, kuri šobrīd arī ir ļoti aktuāli daudziem iedzīvotājiem. Un šodien šeit izskanējušais, par ko bija vienprātība...

Un ir prieks par to, ka arī kolēģi no citām partijām ir sapratuši to, ka Latvijā šobrīd bankas strādā ar rekordlielu peļņu, savukārt Latvijas kredītportfelis jeb izsniegto kredītu daudzums ir mazākais Eiropā, ja runājam par hipotekārajiem kredītiem. Un iemesls, kāpēc tas ir tā, ir droši vien tas, ka šie kredīti ir starp dārgākajiem, tās likmes ir starp augstākajām Eiropā. Un tas nekādā veidā nenodrošina Latvijas konkurētspēju. Ja mēs gribam noķert, panākt kaimiņvalstis un būt konkurētspējīgi Baltijas kontekstā, tad noteikti šis ir tas jautājums, kas ir jārisina steidzami.

Un aktualizē arī Altum jautājumus... Altum kā galvenā finanšu institūcija gan uzņēmējdarbībā, gan arī hipotekāro kredītu izsniegšanā (faktiski lielāko daļu šobrīd garantē viņi) būtu jāizmanto vairāk, un būtu jāaktualizē Altum izmantošana (iespējams, varam runāt arī par kādu tās pārvēršanu, tās pāriešanu jau bankas līmenī).

Savukārt tas otrs, tā teikt, grāvis šajā...  kurā nebija vienprātības... Bet tas, ko es akcentēju, – ka mēs nevaram kritizēt finanšu sektorā veikto “kapitālo remontu” tikai tāpēc, ka tika apgrūtināta kreditēšana, jo, kā atceramies, finanšu nozares “remonts” bija vajadzīgs arī tādēļ, lai izskaustu krievu oligarhu līdzekļus šeit. Un arī daudzas krimināllietas tika uzsāktas... Eiropas galvenajos medijos Latvija vienubrīd tika dēvēta par naudas atmazgāšanas lielvalsti, un tas nedarīja godu ne mums, ne arī... nu, protams, traucēja arī ienākt šeit Rietumu investīcijām. Tā ka tā noteikti ir šī stāsta labā puse.

Savukārt otrs jautājums saistīts ar Imigrācijas likuma grozījumiem. “Nacionālā apvienība” šodien palika mazākumā. Mēs bijām vienīgā partija, kas balsoja “pret” prasību mīkstināšanu Krievijas pilsoņiem, kuriem tiek papildus doti vēl divi gadi. Tiem, kas vispār nav atsaukušies uz aicinājumu šobrīd mācīties valsts valodu, lai saglabātu šeit uzturēšanās atļauju, – tiem vēlreiz, tā teikt, uz paplātes tiek pasniegta dāvana – palikt šeit un baudīt Latvijas sociālos labumus, līdzīgi kā Latvijas pilsoņiem... Krievijas pilsoņi joprojām būs privileģētā statusā šeit.

Uzdevu arī šo grozījumu aizstāvjiem jautājumu, kāpēc Latvijā vispār būtu vajadzīgi Krievijas pilsoņi. Kā zinām, mēs Saeimā esam atzinuši Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Kādi ir ieguvumi – pretstatā riskiem, ko šeit rada Krievijas pilsoņi?

Mūs nemitīgi mēģina iežēlināt ar kādu sirmgalvi, kurš ir tur, nezinu, invalīds, kurš nevar iemācīties valodu. Bet tas, ko nepasaka, – ka šādi te invalīdi būtībā... ka uz viņiem šīs prasības neattiecas, viņi ir atbrīvoti no eksāmena.

Savukārt tas, ko arī nepasaka drošības kontekstā, – ka vēl pirms nedēļas Latvijā varēja būt reģistrēti 2700 ieroči Baltkrievijas, Krievijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem. Mūsuprāt, tas... Nacionālā apvienība uzskata, ka tas ir drošības risks šobrīd, kad Krievija un Baltkrievija ir aktīvā karadarbībā ar Ukrainu.

Nacionālā apvienība turpinās uzturēt stingras prasības un sniegs priekšlikumus, lai Krievijas pilsoņiem izbeigtu šīs privilēģijas un Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts turētos pie stingriem starptautiskiem likumiem, nevis pie emocijām, iežēlināšanas un citas taktikas, lai dotu šeit kaut kādus labumus Krievijas pilsoņiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Artūram Butānam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Vārds frakcijas Jaunā Vienotība deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima ir atsākusi savu darbu.

Šodien mēs pabeidzām darbu ar atsevišķiem likumprojektiem, ar kuriem strādājām jau pavasarī, un es vēlos par tiem informēt.

Šodien mēs galīgajā lasījumā pieņēmām likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā”. Likumprojekts paredz, ka turpmāk būs vienkāršāka procedūra mantošanas lietu kārtošanā. Proti, ja informācija, kas ir dokumentos, ir pieejama reģistros un notāri šo informāciju var iegūt, pieslēdzoties datubāzei, cilvēkam nebūs jāuzrāda dokumenti. Šķiet, ka tā nav liela problēma, bet mēs konstatējām, ka atsevišķos gadījumos tā ir ļoti nopietna problēma, tas rada lielus sarežģījumus. Proti, tas attiecas uz situāciju, kad dokuments ir izsniegts ārvalstīs un ir pazaudēts, bet cilvēks nevar dabūt to dokumentu, piemēram, no Krievijas. Tas ir ļoti nopietni. Man ir prieks, ka šodien galīgajā lasījumā mēs pieņēmām grozījumu, kas problēmu atrisina vismaz attiecībā uz gadījumiem, kad informācija ir datubāzē.

Šodien mēs pieņēmām arī likumprojektu “Grozījums Civillikumā”, kas paredz tiesības dievturiem slēgt juridiski saistošu laulību. Šis likuma grozījums drīz stāsies spēkā, bet tas nenozīmē, ka dievturi uzreiz varēs laulāt. Būs jāpieņem vēl viens likums – likums, kas regulēs attiecības starp dievturu organizāciju un valsti, jo būtībā šeit mēs runājam par tādu kā deleģējumu. Un, ja kādai reliģiskai organizācijai ir tiesības laulāt, ir svarīgi, lai tiesības un pienākumi būtu atrunāti normatīvajā aktā. Man ir prieks, ka šodien mēs varējām Civillikumā šo normu vismaz ierakstīt, nostiprināt.

Šodien galīgajā lasījumā ir pieņemta norma, kas attiecas uz paternitāti. Pilngadību sasniegusi persona saskaņā ar likumu varēja divu gadu laikā panākt, lai kā tēvs būtu ierakstīts bioloģiskais tēvs. Tātad bija tiesības apstrīdēt paternitāti. Bet mēs konstatējām, ka atsevišķos gadījumos šis regulējums neaizsargā cilvēkus, jo persona, piemēram, būdama 25 gadu vecumā, var uzzināt par savu patieso tēvu, bet – nu jau par vēlu: nevar ierakstīt, kaut gan varbūt gan pats bērns, gan viņa tēvs tam piekrīt. Mēs grozījām likumu, un turpmāk iespēja apstrīdēt paternitāti būs divu gadu laikā no dienas, kad persona uzzinājusi par... teiksim, ieguvusi attiecīgo informāciju. Tātad tas ir par pabeigtajiem darbiem.

Vēlos arī informēt par vienu darbu, ko mēs šodien uzsākām. Saeimas JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, paredzot bargāku sodu par ceļu satiksmes pārkāpumu, proti, par ātruma pārsniegšanu par 60, 70 un vairāk kilometriem. Mēs uzskatām, ka šie pārkāpumi ir ļoti nopietni, tie apdraud cilvēku drošību, to cilvēku drošību, kas sēž automašīnā un kas atrodas ārpus tās, un ir svarīgi rīkoties, lai novērstu tādas darbības. Protams, sods nav vienīgais, kas attur pārkāpēju no likuma neievērošanas, bet tam arī ir svarīga nozīme. Mēs paredzam lielākus naudas sodus, mēs arī paredzam, ka cilvēki zaudēs tiesības vadīt transportlīdzekļus uz laiku līdz trīs gadiem. Un es ceru, ka, pieņemot šādus grozījumus, mēs varēsim sekmēt lielāku ceļu satiksmes drošību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Andrejam Judinam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamā runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāte Viktorija Pleškāne. Lūdzu!

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, mīļie un dārgie radioklausītāji! Frakcija “Stabilitātei!” sveic jūs jūsu mājās!

Jā, kam bija laiks izbaudīt vasaru, bet kam – ne, jo parlamentārās izmeklēšanas komisija strādāja gandrīz visu vasaru, un arī frakcijas “Stabilitātei!” deputāti strādāja visu vasaru, palīdzot ar konsultācijām, ar atbalstu Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc mums bija tāds aktīvs laiks, kad mēs visi strādājām pie tā, lai palīdzētu sabiedrībai.

Bet sīkāk par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu. Milzīgs paldies komisijas locekļiem par ieguldīto laiku, arī savu ieguldīto laiku vasaras periodā. Mums ir kolosāli secinājumi, kolosāli priekšlikumi, un tas ir mūsu ieguldījums, tas ir pamats tam, lai tālāk strādātu pie tām problēmām, kuras mums ir banku nozarē... finansiālo... arī tajā nozarē un tiem spēlētājiem, kuri katru dienu sastopas ar problēmām atvērt kontu un citām problēmām.

Teiksim, ja jūs izlasīsiet mūsu galaziņojumu, jums būs šokējoši arī tādi atklājumi – kādi sodi ir paredzēti gan notāriem, gan advokātiem, ja viņi neziņo... vai neizmeklē tādu potenciālo klientu... un arī neizmeklē, no kurienes viņam ir tā nauda, vai tā ir, iespējams, nelegāli dabūta nauda. Tāpēc ir vērts izlasīt galaziņojumu, vērts arī iedziļināties, lai saprastu, kādas mums ir problēmas. Un tas ir tiešām mūsu ieguldījums Latvijas nākotnē un Latvijas izaugsmē turpmāk.

Tālāk – tas, ko iepriekš teica mani kolēģi par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Jā, partija “Stabilitātei!” bija vienīgā, kas balsoja “pret” tādu sodu palielinājumu, jo mēs uzskatām, ka sodu palielināšana ir pats vienkāršākais rīks, bet tas nedarbojas.

Nesen mēs pieņēmām likumu par to, ka dzērājiem jāatņem mašīnas; dzērājiem arī uzlika lielākus sodus, bet redzam, ka tas nedarbojas. Mūsu piedāvājums bija un būs izvērtēt visus iespējamos risinājumus, attīstīt infrastruktūru, arī izglītot mūsu braucējus, autovadītājus. Kā piemēru var minēt, ka ātrie braucēji ir turīgi cilvēki ar dārgām mašīnām, un, protams, būs, kā bija: samaksās sodu un brauks tālāk. Ir paredzēts atņemt tiesības līdz trim gadiem – nu, tas arī neapturēs... Domāju, tāpat būs likuma pārkāpumi – ka viņi brauks bez tiesībām. Tāpēc mēs neatbalstījām likumprojektu, jo vajadzētu pārstrādāt un domāt par sabiedrības izglītošanu, infrastruktūras pielāgošanu. Tādi pasākumi ir veicinoši un dos lielāku efektu šajā gadījumā.

Tālāk. Mēs šodien izskatījām... arī par tām uzturēšanās atļaujām. Paldies visiem, kas atbalstīja, jo jau sen mēs strādājam un palīdzam Krievijas Federācijas... neteikšu – Krievijas Federācijas... bet bijušajiem nepilsoņiem, kurus apmānīja jau ar to, ka iedeva viņiem nepilsoņa statusu – alien (tulkojot no angļu valodas, ‘citplanētiešu’ pases), un viņi bija spiesti pamainīt... jo toreiz nebija līdzekļu nedz izdzīvošanai, nedz arī... nu par to mēs jau sen un daudz runājam. Bet milzīgs paldies par to, ka jūs iedevāt laiku tiem cilvēkiem, kuri nepaspēja...

Es gribu arī pateikt, ka Nacionālās apvienības pārstāvis, kurš runāja pirms manis, maldināja sabiedrību, sakot, ka slimie cilvēki ir atbrīvoti. Nē, tā nav taisnība. Ja mēs paskatāmies likumu, ir virkne slimību, kur ir atbrīvojumi, bet ir virkne slimību – pat tiem, kuri dabūja insultu, kuri ir ar vēzi slimie cilvēki... viņiem nav atbrīvojuma.

Man arī pašai bija eksperiments. Es martā aizgāju pieteikt apmeklējumu pie rehabilitologa, un es varu tikt pie rehabilitologa tikai decembrī. Februāra beigās, marta sākumā es biju un varēju dabūt... Tas ir milzīgs laiks, tā ir milzīga rinda, un izpildīt šo normu nav iespējams. Tāpēc godātais Nacionālās apvienības deputāts maldināja sabiedrību. Maldināja sabiedrību, arī uzprasot, kāpēc mums vajadzīgi Krievijas Federācijas pilsoņi. Tie ir mūsu cilvēki, kuriem gan bērni, gan mazbērni ir pilsoņi, kuri attīsta Latviju.

Kā piemēru var minēt to pašu Šilovu. “Šilovs ir mūris!” mēs nesen kliedzām un atbalstījām mūsu hokeja komandu, bet, nu, izrādās, ka viņa vecmamma arī ir Krievijas Federācijas pilsone. Bet par ko viņa ir vainīga? Lai nacionāldeputāts sev uzdod to jautājumu: kāpēc mums vajadzīga Šilova vecmāmiņa?

Tālāk... ko mēs šodien izskatījām un par ko bija arī lielas debates – tas ir par Augšdaugavas novadu. Mēs – mūsu frakcija “Stabilitātei!” – esam tikai par Latgales attīstību, bet likuma prasības mums jāpilda un jāredz, kāpēc mums ir jāatdod Latvijas meži Augšdaugavas novadam, jo mēs neredzam to ieguldījumu Latgales attīstībā.

Bet joprojām – paldies, mēs esam ar jums, mēs klausāmies, ko jūs mums piedāvāsiet, un, lūdzu, nāciet pie mums ar jūsu problēmām, mēs palīdzēsim arī jums.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”.

Vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Andrim Kulbergam. Lūdzu!

A. Kulbergs (AS).

Labdien, klausītāji! Prieks jūs dzirdēt pēc pārtraukuma. Cerams, jums arī. Apsveicu šodien visus ar Latvijas basketbola kārtējo grandiozo uzvaru. Mums ir, ko pamācīties arī no viņiem Saeimā – kā strādāt komandā.

Gribu teikt, ka vasara ir pagājusi un esmu bijis arīdzan banku izmeklēšanas komisijas loceklis. APVIENOTAIS SARAKSTS aktīvi ņēma dalību, jo mēs ļoti labi saprotam, ka banku sfērā pēc visa “kapitālā remonta” ir ļoti daudz kļūdu labojumu, kas ir jārisina, jo tas jau sāk konkrēti apspiest gan ekonomiku, gan mājsaimniecību kreditēšanu un nodara kaitējumu ar to, ka mēs nekreditējam reģionus, bankas ļoti negribīgi to dara – šo kreditēšanu –, neiegulda rūpniecībā, modernizācijā un mājsaimniecībās. Mēs redzam, ka 160 tūkstoši klientu ir migrējuši uz Lietuvas “Revolut”, “Paysera”. To dara loģistikas uzņēmumi, to dara eksportējošie uzņēmumi, un mūsu oligopola bankas pašas diemžēl to pat stimulē.

Problēma tāda, ka bankas jūtas ļoti ērti. Mēs redzam, ka tās šobrīd pelna vairākkārt bez riska, ēd ķirsīšus no kūkas un praktiski pārtiek no kontu apkalpošanas. Es, protams, nedaudz vulgarizēju, bet problēma ir, jo trūkst konkurences, un Latvijā pret IKP ir mazākais izsniegto kredītu īpatsvars eirozonā, tai pašā laikā izsniegtie kredīti ir vieni no visdārgākajiem. Ja kāda prece vai pakalpojums ir maz pieejams un ir dārgs, tas skaidri norāda uz konkurences trūkumu.

Šīs komisijas darba rezultātā mēs izdarījām ļoti skarbus secinājumus. Redzam, ka komisijas sākumā retorika bija pavisam cita – ka problēma vispār neeksistē. Šobrīd komisijas darba rezultātā mēs redzam, ka esam ar komisijas darbu ledu iekustinājuši un gan finanšu ministrs Ašeradens aktīvi runā par šo tēmu, gan Reirs no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, gan Latvijas Bankas Kazāks, gan citi eksperti aktīvi par to runā. Šobrīd ēters ir ar to piepildīts.

Tā ka ledus ir sakustināts, problēma ir apzināta, un arī esam komisijā redzējuši priekšlikumu sadaļu, kuru mēs, no APVIENOTĀ SARAKSTA, ļoti aktīvi virzīsim uz priekšu, jo mēs esam par kļūdu labošanu. Mēs nevaram vairs šo pārregulēto sfēru atstāt, kāda tā ir. Mums ir vajadzīgas “asinis” tautsaimniecībā, tas ir, ekonomikā un apritē ir vajadzīga nauda, tāpēc par to mēs aktīvi... šos izmantosim nākamajās komisijas sēdēs, lai radītu reālus risinājumus biznesam, tautsaimniecībai, mājsaimniecībām.

Nu, un gribēju pieminēt kā pēdējo, ka šodien diezgan nekorekti rīkojās frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, iesniedzot ārpus kārtas... Saeimas darba kārtībā izmaiņas – pēkšņu lēmuma projektu. Tātad – par sadales tarifu atcelšanu mēneša laikā, kompensāciju uzņēmumiem, iedzīvotājiem. Šodien nobalsojām pret šī lēmuma projekta iekļaušanu. Nevis pret šiem tarifiem, bet pret iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā, jo ir pilnīgi pēc konstrukta nepareizi – nākamnedēļ jau būs jauna valdība, un esošajai valdībai pat nebūtu iespējams tehniski īstenot šādu jautājumu. Tāpēc tas ir plānots nākamās nedēļas sēdes darba kārtībā.

Es iekļāvu “Sadales tīkla” tarifu jautājumu apakškomisijas (ko es vadu) sēdē nākamnedēļ, un mēs, visi deputāti, skatīsimies... un konkrēti skatīsimies uz risinājumiem, kā šos tarifus samazināt tūlīt un nākotnē, lai neatkārtotos šāda pēkšņa situācija mūsu uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Andrim Kulbergam.

Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Harijam Rokpelnim. Lūdzu!

H. Rokpelnis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jā, šodien ir tāda gandrīz 1. septembra sajūta – visi aktīvi, visi grib iesaistīties. Un droši vien karstākais sēdes jautājums bija par likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” attiecībā uz Krievijas pilsoņu uzturēšanās termiņa pagarināšanu par diviem gadiem. Var diskutēt – pareizi vai nepareizi...

Ir skaidrs, ka Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir absolūti nosodāms. Krievija ir teroristiska valsts, un tur nav vispār nekādu argumentu. Problēma ir tajā, ka tas likums redakcijā, kādā tas bija pieņemts, nebija reāli īstenojams un ieviešams dzīvē. Tādēļ arī ZZS balsoja par termiņa pagarinājumu, lai varētu turpmāko divu gadu laikā izdarīt visu, kas pienākas, lai Latvija kļūtu drošāka, latviskāka un lai viss šeit būtu kārtībā.

Kulberga kungs jau pieminēja frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iesniegumu par “Sadales tīkla” tarifu atcelšanu. Mēs gan atbalstījām šo lēmuma projektu, jo, nu, nav svarīgi, kurš ir pie stūres – Anna, Pēteris vai Juris –, šī problēma ir jārisina. Un droši vien arī jaunās valdības darba kārtībā punkts numur viens vai vismaz divi, es ceru, būs saistībā ar tarifu pārskatīšanu. Un pareizi jau te kolēģi minēja – pieļautās kļūdas ir jālabo.

Bet man personīgi būtiskākais punkts, protams, ir šodienas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums, un par to, ka tas ir būtisks punkts, liecina arī tas, ka šodien raidījumā “Frakciju viedokļi” piedalījās trīs no komisijas locekļiem un pauda savu nostāju. Principā varu tikai piekrist un papildināt, ka komisija... jā, varbūt bija viena otra lieta, ko nepaspējām izdarīt, jo darba lauks tiešām plašs, taču daudz kas arī tika panākts. Ledus ir sakustējies.

Mēs, ZZS, arī piesaistījām talkā visā šajā procesā Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtu un sagatavojām savas atsevišķās domas. Kopā tur ir ap 40 priekšlikumu un ierosinājumu, un es ticu, ka valdības – jaunās valdības – rīcības plānā liela daļa no tiem arī parādīsies. Šobrīd redzam, ka Latvijas Banka ir sasparojusies un dažas problēmas jau tiek risinātas, piemēram, reputācijas risku izslēgšana kontu slēgšanai, administratīvā sloga mazināšana, atbalsts riska modeļa pārskatīšanai bankām, lai mazinātu kredītprocentus aizņēmumiem, taču vēl ir vesela kaudze ar lietām, kas jārisina.

Mēs noteikti iestāsimies par to, ka bankām ir jāliek saprast, ka šī nebūs tā vieta, kur varēs vienkārši nākt un diktēt savus noteikumus. Es domāju, ka virspeļņas nodoklis ir jaunās valdības dienaskārtībā. Mums jādomā par konkurences palielināšanu. Kolēģi jau teica par potenciāli varbūt valsts banku... varbūt aktīvāku piesaisti jaunu privātu banku ienākšanai tirgū, un beigu beigās viens no būtiskajiem tuvākā laika punktiem būs meklēt risinājumus, kā mazināt Euribor likmju celšanas ietekmi tieši uz vidēja ienākumu līmeņa mājsaimniecībām, kuras šobrīd ar to ļoti smagi saskaras.

Bet paldies – darbs ir sācies. Un pavisam spraigi.

Vadītāja. Paldies Harijam Rokpelnim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!