Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti tūdaļ pastāstīs jums par sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Andrim Kulbergam. Lūdzu!
A. Kulbergs (AS).
Labdien, klausītāji, te Andris Kulbergs no APVIENOTĀ SARAKSTA. Šodien bija spraiga diena, tiešām bija ļoti daudz jūs katru skarošu likumprojektu, kas ietekmēs ikdienu. Bet viens no svarīgākajiem, ko sagatavoja APVIENOTAIS SARAKSTS un es pats... Es solīju un izdarīju – iesniedzu likumprojekta grozījumus, kas skar mūs visus .
Tātad ir liela problēma ar Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā uz ceļiem... turpinās liegums no 12. septembra iebraukt vispār Eiropas Savienībā un Latvijā tai skaitā. Ir problēma: viņi pārkāpj, ikdienā pārkāpj, nihilistiski izturas pret noteikumiem – gan ātruma, gan stāvēšanas –, un ar šādiem cilvēkiem netiek galā ne Valsts policija, ne pašvaldības policija, ne ceļu policija. Rezultātā šis jautājums jau ir samilzis.
Un ir konkrēti priekšlikumi. Esošais likums nosaka, ka trīs mēnešu laikā jebkuram ar ārvalsts numurzīmēm iebraukušajam ir jāreģistrē mašīna Latvijā. Gan nodokļi, gan reģistrācija, gan tātad uzskaite... Tas netiek darīts. Problēma bija atskaites dienā un atskaites punktā, no kura tiek skaitīts. Tātad tas ir ieviests... tiks ieviests ar šiem grozījumiem, tālāk apstiprinot komisijā, ka no 12. septembra sākās šis atskaites punkts.
Numur divi – tie, kas leģitīmi var uzturēties... viņiem ir atļauts uzturēties, izmantojot transportlīdzekli, tas viņiem ir jāreģistrē Latvijā pēc trīs mēnešiem. Tad iestājas 13. decembris. Un tie, kas nihilistiski turpinās attiekties pret noteikumiem un nereģistrēt auto... Praktiski tas nozīmēs, ka viņu mašīnu būs tiesības konfiscēt. Un tad būs divi varianti – nodot Ukrainai vai, ja šis transportlīdzeklis nav Ukrainai atbilstošs, izsolē.
Jārisina arī tas, ka viņi apmaksā sodus. Ir divi tūkstoši sodu par visām šīm mašīnām... kas nav apmaksāti. Rekordistam ir pat 230 sodi vienai mašīnai. Tad šis ir būtisks jauninājums, virzīts uz komisiju.
Otra lieta, kas skars ļoti daudzus, ir tas, ka diemžēl samazinātā PVN likme dārzeņiem un augļiem, kas ir spēkā līdz 1. janvārim, netika apstiprināta turpmāk. Manuprāt, bija ļoti pareizs solis, ka no ēnu ekonomikas tika izvilkti ar pazemināto 5 procentu likmi Latvijas ražotāji un arī imports bija beidzot legalizējies... Tātad šobrīd tas diemžēl palielinās cenas par plus 16 procentiem augļiem un dārzeņiem, kā to teica eksperti. Diemžēl koalīcija neturpināja... kas, manuprāt, ir neloģiski.
Nu, un vēl būtiski... Mikroģenerācijas saules paneļu lietotājiem tas ir liels jaunums, ka šodien pirmajā lasījumā tika apstiprināts likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, kas nozīmēs, ka no 1. janvāra stāsies spēkā neto norēķinu sistēma un esošie lietotāji līdz 2029. gadam... kam ir neto uzskaites sistēma, varēs to lietot. Bet tad jāpāriet uz neto norēķinu sistēmu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Andrim Kulbergam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jā, tiešām šodien bija ļoti spraiga diena, bet arī daudz kas padarīts.
Kā galvenās gribu uzsvērt pāris lietas, ko mums neizdevās nekādi saglābt. Runa ir par Stambulas konvenciju, kas, neapšaubāmi, virzās uz apstiprināšanu. Šeit jāsaka tā, ka laikam būs jāsauc tauta palīgā, lai izsaka savu viedokli, jo mēs te redzam tikai vienu variantu, kas skar šo Stambulas konvenciju, un tas ir referendums, tautas nobalsošana par šo jautājumu.
Nākamais ir tieši šis jautājums par referendumu, tanī skaitā, lai atlaistu Saeimu. Šobrīd tas slieksnis ir gaužām augsts. Ir nepieciešami 155 tūkstoši parakstu, un pēc tam vēl arī ir vairāk nekā 600 tūkstošiem jānobalso “par” to. Tātad mēs rosinājām samazināt šo skaitu līdz reāliem... 10 procenti no tiem, kas ir piedalījušies beidzamajās vēlēšanās. Ja savāc parakstus, tad var notikt referendums. Es uzskatu, ka tas ir arī godīgi.
Runājot par PVN dārzeņiem. Jā, šodien LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iesniedza likumprojektu par pazeminātu PVN likmi ne tikai dārzeņiem, bet arī pirmās nepieciešamības pārtikas precēm, tādām kā olas, gaļa, piens, biezpiens, maize. Bet diemžēl koalīcija to neatbalstīja, vairākums mūs pārbalsoja.
Ļoti svarīgs jautājums bija Valsts aizsardzības koncepcija, kur, protams, ir dažas nepilnības, uz ko mēs arī norādījām, bet es ceru, ka nākamreiz tas tiks izlabots. Mēs uzskatām, ka Valsts aizsardzības koncepcijā nepamatoti nav iekļauti mednieki, kas Latvijā ir apmēram 25 tūkstoši, no kuriem apmēram 15 tūkstoši ir aktīvi mednieki. Līdz ar to tas ir mums tāds kā zelta rezerves fonds, un viņiem, manā skatījumā, ir jābūt pilnīgai skaidrībai, ar ko viņi nodarbojas X stundā. Šajā koncepcijā diemžēl tā nebija, bet, nu, es ceru, ka tas nākotnē tiks izlabots.
Viens no svarīgiem jautājumiem bija arī likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, kur tiek būtiski palielināti sodi autovadītājiem, kuri pārsniedz braukšanas ātrumu virs 60 kilometriem stundā. Saeima vienbalsīgi to atbalstīja. Jāsaka tā, ka ātrums ir viens no lielākajiem slepkavām, un arī mēs, partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, uzskatījām, ka šis likumprojekts ir jāatbalsta. Bet uz otro lasījumu, neapšaubāmi, ir jāizskata daudz variantu. Tātad ir jābūt priekšlikumiem arī par sodu diferenciāciju, par šo lielo lēcienu, jo sanāk tā, ka no iepriekšējā soda, kas ir... no 50 līdz 60 kilometriem stundā, maksimums ir 880 eiro, bet uzreiz nākamais lielais sods ir 2000 eiro. Tas tā kā īsti neiet kopā. Bet nu, kā saka, lai vērtē.
Mūsu skatījumā, ļoti svarīgi bija tas, ka bankas tālāk nevarēs vairs bezgalīgi paaugstināt Euribor likmes, un Saeima arī vienbalsīgi nobalsoja par to... kas, es domāju, kopā sabiedrībai ir ļoti pozitīvi.
Un vēl no manis visiem deputātiem un visiem klausītājiem: atcerieties, ir sācies tumšais laiks, autovadītāju, gājēju mijiedarbība uz ceļa... Viens otru ļoti slikti redz, pareizāk sakot, pārsvarā autovadītāji slikti redz gājējus, kas iet bez atstarotājiem. Būsim uzmanīgi, izmantosim atstarotājus! Tie, kam ir iespējas, dāvināsim atstarotājus gājējiem.
Paldies.
Visiem jauku dienu!
Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Ervinam Labanovskim. Lūdzu!
E. Labanovskis (PRO).
Labdien! Šodien, manuprāt, ir bijis tāds svarīgs mirklis tiesiskai valstij, jo šodien mēs apstiprinājām Sanitu Osipovu Augstākās tiesas tiesneses amatā, ņemot vērā šī cilvēka kompetenci un profesionalitāti, nevis to, kāda politiskā nokrāsa vai politiskā konjunktūra valda.
Tāpat šodien tika pieņemts ļoti svarīgs dokuments – Valsts aizsardzības koncepcija, kur ir ņemti vērā jauni izaicinājumi. Ir gandarījums par to, ka, neskatoties uz politiskajām atšķirībām, mēs varam vienoties par fundamentāli svarīgiem jautājumiem, kas skar valsts drošību.
Diemžēl... Ukrainā karš, protams, ir traģisks, tomēr mums ir iespēja mācīties no tās situācijas, pielāgot arī mūsu aizsardzību un būt gataviem līdzīgiem izaicinājumiem. Tā būtu kiberdrošība, sabiedrības gatavība reaģēt, runājot par augstām tehnoloģijām un militāro industriju, un, protams, pats svarīgākais, – visam šim ir jāseko arī finansējumam, kas arī ir nostiprināts, ka mēs virzāmies uz 3 procentiem.
Visbeidzot – šodien tika nolemts virzīt tālāk divas iedzīvotāju iniciatīvas: viens ir par Euribor augšanu un radīto slogu mājsaimniecībām, kas ir diezgan liels cilvēku loks un skaits. Iniciatīva tika novirzīta tālāk risināšanai atbildīgajā komisijā, cik zināms, arī valdībā pie tā notiek darbs.
Otra iniciatīva, kur, manuprāt, ir savākts rekordliels iedzīvotāju parakstu skaits – gandrīz 30 tūkstoši –, par to, ka vardarbība pret dzīvniekiem ir jāsoda bargāk, jāsoda arī ar reālu brīvības atņemšanu. Mēs arī redzam to, ka šī būtu preventīva rīcība, jo vardarbība pret dzīvniekiem ir iepriekšējais solis... ka tā vardarbība tiek pārnesta arī tālāk uz līdzcilvēkiem.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Ervinam Labanovskim no frakcijas Progresīvie.
Nākamā runās frakcijas Jaunā Vienotība deputāte Agnese Krasta. Lūdzu!
A. Krasta (JV).
Labdien! Šodien patiešām bija ļoti apjomīga Saeimas sēde ar daudziem pozitīviem lēmumiem. Frakcijas Jaunā Vienotība vārdā es vēlos izcelt dažus no tiem.
Šodien Saeima nodeva izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā frakcijas Jaunā Vienotība deputātu rosinātos grozījumus Sporta likumā, kas paredz aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas nacionālajām un jauniešu izlasēm jebkādā statusā aizvadīt spēles Latvijas teritorijā. Šie grozījumi tika sagatavoti, reaģējot uz starptautisko sporta organizāciju centieniem šo agresorvalstu izlases atgriezt apritē sporta notikumos.
Diemžēl Krievijas uzsāktais karš Ukrainā nav beidzies. Šie grozījumi, šis regulējums ir signāls, ka mēs neļausim izmantot sportu kā instrumentu, kas normalizētu Krievijas agresiju un kara noziegumus.
Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, lai pastiprinātu kriminālatbildību par personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. Joprojām turpinās Baltkrievijas organizētais hibrīduzbrukums Latvijas robežai, kas mākslīgi rada migrācijas krīzi un apdraudējumu ne vien Latvijai, bet arī citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ir redzams, ka līdz šim piemērotie sodi neattur personas un tās turpina izdarīt noziegumus, kas saistīti ar atbalstu valsts robežas nelikumīgai šķērsošanai, kas liecina, ka šie sodi ir nesamērīgi maigi un nesasniedz mērķi. Šis ir skaidrs signāls arī tiesību piemērotājiem, ka uz šiem nodarījumiem mēs raugāmies kā uz sevišķi nopietniem un bīstamiem.
Šodien Saeima uzsāka darbu arī pie Valsts prezidenta rosinātajām izmaiņām, kas paredz pastiprināt kriminālatbildību par noziegumiem pret valsti, proti, par spiegošanu vai par palīdzību ārvalstīm pret Latviju vērstās darbībās. Jaunā Vienotība pilnībā atbalsta šo iniciatīvu, ievērojot, ka adekvāta vēršanās pret jebkādu nacionālās drošības apdraudējumu ir īpaši svarīga šībrīža starptautiskās drošības situācijā.
Vēl gribu pieminēt, ka šodien Saeimā pieņemts tieslietu sistēmai ļoti labs lēmums, proti, Saeima Augstākās tiesas senatores amatā apstiprināja Sanitu Osipovu, kura ir augstas raudzes profesore, profesionāla juriste ar neatsveramu pieredzi. Jaunās Vienotības vārdā apsveicu profesori Sanitu Osipovu. Mēs esam pārliecināti, ka viņas kompetence būs būtisks pienesums Augstākās tiesas darbā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Agnesei Krastai no frakcijas Jaunā Vienotība.
Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātei Inārai Mūrniecei. Lūdzu!
I. Mūrniece (NA).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien, patiesi, Saeimas sēde bija spraiga. Es gribētu ieskicēt dažas būtiskas lietas no šodienas sēdes darba kārtības.
Pirmā no tām. Nacionālā apvienība savulaik bija izcīnījusi tādā diezgan spraigā cīņā ar mūsu toreizējiem koalīcijas partneriem samazināto, respektīvi, piecu procentu PVN likmi svaigiem augļiem un dārzeņiem. Šodien mēs nācām ar ieceri šo samazināto PVN likmi turpināt, lai tā būtu spēkā arī nākamajā gadā. Tas nozīmētu lētāku pārtiku neaizsargātajām sabiedrības grupām, lētāku ēdināšanu skolās, lētāku ēdināšanu slimnīcās, pansionātos. Tas nozīmētu, piemēram, arī to, ka mūsu pensionāri varētu atļauties nopirkt vairāk svaigu augļu un dārzeņu, tas nozīmētu arī mazāku ēnu ekonomiku.
Mums nav īsti saprotams, kādēļ jaunā koalīcija – JAUNĀ Vienotība, progresīvie un Zaļo un Zemnieku savienība – šo ieceri neatbalstīja. Nu, turpināsim pārliecināt, turpināsim uzstāt, un galu galā, es ceru, saprāta balss, kas iestājas par Latvijas tautas interesēm, tiks sadzirdēta šajā koalīcijā.
Otra lieta, ko gribētu uzsvērt. Saeimas Ārlietu komisija, ko vada Rihards Kols, Nacionālās apvienības pārstāvis, nāca klajā ar lēmuma projektu, kas pārtrauktu Stambulas konvencijas virzību politiskajā dienaskārtībā, respektīvi, mēs pateiktu, ka tā nav mums saistoša, un pieņemtu lēmumu to tālāk nevirzīt. Diemžēl arī šo iniciatīvu JAUNĀ VIENOTĪBA, PROGRESĪVIE un ZZS neatbalstīja, noraidīja. Un tātad Stambulas konvencija politiskajā dienaskārtībā tiek virzīta uz priekšu. Bet kāpēc? Mums ir daudz svarīgu lietu, ko risināt, – valsts drošība, valsts ekonomika... nāk ziema... enerģētikas jautājumi, mūsu iedzīvotāju sociālais nodrošinājums... nē, mums būs Stambulas konvencija darba kārtībā! Absurds, absurds!
Trešā lieta, ko Nacionālā apvienība arī ļoti aktīvi ir virzījusi un kur man bija gods piedalīties kā aizsardzības ministrei, – Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādāšana un šodien akceptēšana, pieņemšana parlamentā, kas paredz arī ļoti būtisku finansējuma pieaugumu valsts aizsardzībai – līdz 3 procentiem –, kas paredz mūsu valsts robežas aizsardzību no pirmā centimetra un pirmā potenciālā konflikta minūtes, kur ir arī pamatīga NATO austrumu flanga nostiprināšana, kur ir milzīgs atbalsts valsts aizsardzības dienesta tālākai virzībai un arī skaitliskajam pieaugumam un palielināšanai. Respektīvi, ar šo Saeimas lēmumu Latvija kļūs drošāka.
Protams, svarīgi ir, kā jaunais aizsardzības ministrs saskatīs, kas no koncepcijā ietvertā ir īstenojams un kādā veidā tas būtu īstenojams. Mēs sekosim līdzi un raudzīsimies, lai no Valsts aizsardzības koncepcijas nenotiktu atkāpšanās, kā PROGRESĪVO kultūras ministre paziņoja, ka varētu notikt atkāpšanās no Nacionālās drošības koncepcijas.
Ekonomika, drošība, iedzīvotāju intereses Nacionālajai apvienībai vienmēr ir bijušas augstā godā un cieņā, un mēs par tām iestāsimies arī turpmāk.
Vadītāja. Paldies Inārai Mūrniecei no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Andrejam Vilkam. Lūdzu!
A. Vilks (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Gribu atzīmēt un pievienoties pārējiem, kas uzstājās, ka sēde patiešām bija ļoti spraiga, daudz izskatāmo jautājumu. Taču es vēlētos veltīt uzmanību diviem, kas man šķiet pietiekami nozīmīgi un būtiski.
Pirmais, kas ir saistīts ar Sanitas Osipovas ievēlēšanu Augstākās tiesas senatores amatā. Kāpēc šis jautājums ir pietiekami spraigs? Tāpēc, ka Saeimā iepriekš tika izteikti ļoti dažādi viedokļi, pilnīgi pretēji, diametrāli. Un mūsu uzskats ir tāds, ka Sanita Osipova, bez šaubām, ir izcila juriste ar augstākās raudzes kvalifikāciju, kompetenci un tā tālāk. Viņai ir ļoti daudz zinātnisko pētījumu, viņai ir ļoti daudz publikāciju, tai skaitā ļoti interesanta monogrāfija “Nācija, valoda, tiesiska valsts: ceļā uz rītdienu” – par Latvijas valstiskuma un nācijas veidošanās procesu. Šī monogrāfija ir ļoti interesanta, un es ieteiktu visiem šo monogrāfiju palasīt. Ļoti saturīga. Un tāpēc man ļoti liels prieks, ka Saeimas vairākums atbalstīja Sanitas Osipovas ievēlēšanu Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatores amatā. Vēlam veiksmi šajā godpilnajā amatā!
Otrais, neapšaubāmi, pietiekami būtisks jautājums ir saistīts ar Valsts aizsardzības koncepciju. Jāatzīst, ka mēs dzīvojam globālo satricinājumu un apdraudējumu vidē, nosacīti kara apstākļos, kur kaujas laukos zaudē dzīvību arī Latvijas brīvprātīgie karavīri. Austrumu kaimiņš ir izteikti liels drauds Latvijas drošībai. Pēc politologa Valērija Soloveja pietiekoši ticamas informācijas, kas nāk no Krievijas Federācijas ģenerālštāba, 2020. gada pavasarī bija izstrādāts scenārijs par Baltijas valstu maigo okupāciju apmēram 7–10 dienu laikā, kad varbūt NATO nespētu pietiekami ātri reaģēt, un jāteic, ka šādu varbūtību, šādu scenāriju modeļi pastāv arī pašreizējā laika periodā, un ar to mums noteikti ir jārēķinās.
Koncepcija ir izstrādāta, loģiski pamatota ar atbilstošiem darbības virzieniem, realizējot un nosakot drošības vides raksturojumu, nosakot aizsardzības stratēģiskos mērķus, iezīmējot arī atturēšanas un aizsardzības pasākumus, apzinot aizsardzības resursus un tā tālāk. Bet man jāmin divi aspekti, kas saistīti ar šo koncepciju.
Pirmām kārtām būtu jāpaskatās tomēr, kā iepriekšējā koncepcija īstenojās, kādi no šiem koncepcijas elementiem būtu paturami, iestrādājami vai arī otrādi – kuri mums neder.
Rīcības plānā, īstenojot drošības stratēģiju, ļoti būtiski ir attīstīt militāro rūpniecību, rēķināties ar iespējamiem kodolapdraudējumiem, ar Nacionālo bruņoto spēku kapacitātes attīstību un tā tālāk, un tā tālāk.
Man patiešām ir liels gandarījums, ka šī aizsardzības koncepcija tika apstiprināta. Un atliek tikai to īstenot.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Andrejam Vilkam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”. Lūdzu!
V. Pleškāne (ST!).
Labdien, godātie radioklausītāji! Es arī pievienošos kolēģiem un izstāstīšu mūsu šodienas dienaskārtību, kā mēs balsojām un kāpēc.
Šodien pirmo reizi šā sasaukuma laikā Valsts prezidents iesniedza Saeimā likumdošanas iniciatīvu, kas paredz grozījumus Krimināllikuma nodaļā “Noziegumi pret valsti”. Valsts prezidenta ieskatā, Krimināllikumā iekļautajam regulējumam ir jābūt atbilstošam aktuālajam apdraudējumam. Rosināts bargāks cietumsods par tādiem noziegumiem kā apvienošanās grupā ar darbībām pret Latviju, palīdzība ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā.
Frakcija “Stabilitātei!” vērš uzmanību, ka Krimināllikumā rosināts arī jauns pants par sodu... militāru un taktisku uzdevumu apmācībās, izņemot gadījumus, kad tās organizētas valsts aizsardzības, kārtības un drošības nolūkos. Mūsu frakcija vērš uzmanību uz to, ka, ja airsofta vai peintbola aktivitātes neizvēršas pretvalstisku mērķu nolūkā, likums pret tām nevērsīsies.
Vēl ir būtiski – šodien tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā (mēs arī balsojām “par”) – par nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, kā arī ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā... un par to ir bargāki sodi, palielinot brīvības atņemšanas sodu līdz trim gadiem.
Par grozījumiem Sporta likumā. Dienaskārtībā bija tas, ka deputāti rosināja aizliegt Latvijai organizēt sporta spēles ar Krievijas un Baltkrievijas nacionālo vai jauniešu izlašu dalību. Mūsu frakcija balsoja “pret”, jo mēs uzskatām, ka sportam ir jāattīstās un bērni nav vainīgi pie tā, kas notiek pierobežā vai ar mūsu kaimiņiem.
Šodien vēl izskatījām pilsoņu iniciatīvas “Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām” turpmāko virzību. Mēs balsojām “par”, jo šī iniciatīva ir tāda, kuru jāizsver un kuru jāpieņem, jo tiešām mums ir tā, ka cilvēki netiek sodīti par to, ka ir cietsirdīga attieksme pret dzīvniekiem.
Vēl šodien tika izskatīta mūsu iniciatīva par pievienotās vērtības nodokļa samazinātajām likmēm, bet diemžēl koalīcija to nepieņēma. Mums bija ideja, ka vajadzētu samazināt PVN likmi tādiem produktiem kā maize, svaiga gaļa, svaigas atdzesētas zivis, piens, siers, biezpiens, mājas siers, krējums, raudzēti piena produkti, svaigi augļi, ogas un dārzeņi. Diemžēl Zaļo un Zemnieku savienība to noraidīja, gan arī... koalīcija, bet, kad zaļzemnieki bija opozīcijā, viņi paši tādu iniciatīvu ierosināja un ļoti arī lamāja koalīciju par to, ka to nepieņēma.
Un, protams, vēl par Stambulas konvenciju. Ļoti žēl, ka šodien koalīcija, it īpaši zaļzemnieki, pievienojās tam, lai mēs ratificētu vai... virzītu šo iniciatīvu, nevis noliegtu to... ka mums nav piemērojama šī konvencija.
Paldies. Ar jums bija Viktorija Pleškāne no frakcijas “Stabilitātei!”.
Vadītāja. Paldies Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”.
Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!