Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Sākusies pārraide “Frakciju viedokļi” , un turpmākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Mairitai Lūsei. Lūdzu!

M. Lūse (PRO)).

Frakcijas PROGRESĪVIE vārdā vēlos izcelt četrus šīs dienas lēmumus.

Pirmkārt, noraidījām lēmuma projektu par apņemšanos nepievienoties Stambulas konvencijai, kas parāda, ka mums kā jaunajai koalīcijai ir skaidra apņemšanās šo konvenciju ratificēt. Bija prieks dzirdēt, ka arī cilvēki, kas iebilst pret konvenciju , apzinās, ka ir jāstiprina sodi un vardarbības jautājums jārisina. Tajā pašā laikā gribētos veicināt izpratni par to, ka vardarbības pamatā ir dziļāki jautājumi nekā... viens vardarbīgs cilvēks. Mums ir jādomā par to, kā mēs kā sabiedrība šādu vardarbību pieņemam un pieciešam. Mums ir jāiet Eiropas virzienā un šī konvencija jāratificē.

Otrkārt, sapratām un atzinām, ka likums “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” nav jēdzīgs ne no vides, ne no ekonomiskā, ne arī no labas pārvaldības principu viedokļa. Šobrīd papildināšu... par vides aspektiem – redzot, kas šogad ir noticis pasaulē, skatoties uz visiem klimata rekordiem, kas ir pārspēti... uz krusām, vētrām, sausumu, kas viena gada laikā ir satricinājuši ne tikai Latviju, bet visu pasauli, jebkuras investīcijas neatjaunīgajā enerģijā ir ļoti, ļoti jāizvērtē. Ir skaidrs, ka nākotnē mums jāvirzās atjaunīgās enerģijas virzienā.

Treškārt, jautājums, kas ir saistīts ar cilvēku ikdienu, – veicām grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, nosakot, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonds varēs sekot līdzi un piekļūt informācijai par to cilvēku, no kuriem ir pieprasīti uzturlīdzekļi, kredītsaistībām. Tas nozīmē, ka, ja kāds cilvēks, piemēram, maksā minimālos uzturlīdzekļus, bet tajā pašā laikā uzņemas jaunas kredītsaistības, piemēram, iegādājas kredītā automašīnu vai dzīvokli, Uzturlīdzekļu garantiju fonds ņems šo informāciju vērā, izvērtējot uzturlīdzekļu apjomu.

Noslēgumā – ar visu frakciju atbalstu virzījāmies uz sistēmas izveidi, lai atbalstītu iedzīvotājus gadījumos, kad strauji ceļas elektroenerģijas tarifi, kas ir ļoti svarīgi, jo mums šādām situācijām ir jāgatavojas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Mairitai Lūsei no frakcijas PROGRESĪVIE.

Nākamajai vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Viktorijai Pleškānei. Lūdzu!

V. Pleškāne (ST!)).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien frakcija “Stabilitātei!” piedāvāja grozījumu Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Mēs piedāvājām šo likumprojektu, lai sekmētu gan ēnu ekonomikas apkarošanu zemkopībā, gan popularizētu (Nav saklausāms.)... dzīvesveidu sabiedrībā, gan uzlabotu vietējo ražotāju konkurētspēju... un veikala plauktos... Jau šobrīd PVN likme pārtikas precēm Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas valstīs. Liela daļa no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, īpaši turīgākās, piemēro pārtikai zemāku pievienotās vērtības nodokli. Mēs acīmredzot ejam citu ceļu... tāpēc arī piedāvājam pievienotās vērtības nodokli samazināt līdz pieciem procentiem.

Šobrīd samazinātās PVN likmes pārtikai pastāv virknē Eiropas valstu un augstas inflācijas apstākļi likuši likmi atkārtoti pārskatīt. Bet koalīcija nevēlas to darīt, kā mēs redzējām pēc balsojuma, tāpēc mēs mēģināsim vēlreiz pārliecināt koalīciju, ka tas ir nepieciešams mūsu zemkopjiem, mūsu tautai un mūsu konkurētspējai.

Vēl šodien mēs atbalstījām gandrīz 20 tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Atcelt jaunos elektroenerģijas sadales tarifus un saistītos maksājumus” un novirzījām to uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kur es pārstāvu partiju “Stabilitātei!” kā komisijas locekle. Mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma, lai izrunātu problēmu, jo visi zinām, ka “Latvenergo” simts procenti pieder Latvijas iedzīvotājiem, gan HES, gan TEC pieder Latvijas tautai. Šo uzņēmumu... to, ka tie ražo elektroenerģiju... var risināt šo jautājumu... mēs varam samazināt tarifu, jo mēs paši sev ražojam elektroenerģiju.

Vēl viens jautājums, kurā mēs balsojām “pret”, ir par Maskavas nama denacionalizēšanu. Jā, kā apsvērumi ir drošības problēmas, bet pēdējie likumprojekti... pārsvarā ir bez pamatojuma un paskaidrojuma, kāpēc tā jādara. Mēs visu laiku ceļam augšā vienu un to pašu problēmu – Latvijas drošība.

Vai es pareizi saprotu – Maskavas nama denacionalizācija un Latvijas drošības apdraudējums... ja mēs to atņemsim vai pārņemsim... Satiksmes ministrijai... tad mēs atrisināsim visas drošības problēmas mūsu valstī. Vai drošība ir tā, ka mums pastāv tāds nams? Vai drošība vai bezdrošība ir tā, ka tur darbojas kaut kādi cilvēki? Ja tur darbojas cilvēki, kuri apdraud Latvijas drošību, tad mums jādarbojas... ar tiem cilvēkiem, bet ne ar to namu. Drusku nav saprotams, kāpēc mēs tā darām.

Ja mums kaut kāda problēma ir, mēs piesedzamies tikai ar drošību. Šeit izskatās arī pēc tādas shēmas... kā var atņemt īpašumus. Šodien īpašums ir... ir likumprojekts... un īpašumā nav.

Vēl gribu vērst uzmanību, ka Valsts policija nodrošina Maskavas nama apsardzību, kārtību pašā ēkā un piegulošajā teritorijā. Policijas darbiniekiem vairāk nav ko darīt... tikai apsargāt namus.

No tiesiskuma aspekta. Vai tiesājoties mums būs arī visi aspekti... tā, lai nesamaksātu milzīgu naudu par tiesāšanos? Tāpēc frakcija “Stabilitātei!” uzskata, ka šeit ir daudz jautājumu un vēlreiz jāizrunā un tiešām jāapspriež, kur ir problēma: vai Latvijas tautas drošība vai arī kaut kāda īpašuma atņemšana.

Paldies, bija prieks ar jums parunāt.

Vadītāja. Paldies Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”.

Nākamais runās frakcijas Jaunā Vienotība deputāts Ainars Latkovskis. Lūdzu!

A. Latkovskis (JV)).

Sveicināti! Šodien Saeima nodeva Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai likumprojektu “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai”. Šo likumprojektu nodeva Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai tālākai izvērtēšanai.

Pamatojums, kas ir pievienots anotācijā, ir tāds: Valsts drošības dienests jau ilgākā laikā ieguvis un apkopojis informāciju, kas skaidri apliecina, ka Maskavas nams jau kopš tā dibināšanas sākuma ir darbojies kā Krievijas atbalsta punkts dažādām Krievijas īstenotām un pret Latvijas Republikas interesēm, mūsu demokrātiju un brīvību vērstām ietekmes aktivitātēm. Piemēram, Maskavas nams nodrošināja infrastruktūru, tas ir, telpu izīrēšanu, un nepieciešamo administratīvo atbalstu personām un organizācijām, kas īstenoja, arī īsteno un līdzdarbojas vai citādi atbalsta Krievijas ietekmes pasākumus pret Latviju jau ilgākā laika posmā.

Saeima, to redzot, vērtējot hibrīdkara apstākļus, kad ir jo īpaši nepieciešams mazināt apdraudējumu nacionālajai drošībai, uzskata, ka ir nodrošināma Maskavas nama darbības izbeigšana. Vērtējot atbilstošāko valsts rīcību apdraudējuma novēršanai, secināts, ka pieejamības liegšana Maskavas namam kā atbalsta vietai un platformai Krievijas politikas īstenošanai un tās interesēm atbalstošas propagandas izplatīšanai, un citu iepriekšminēto darbību veikšanai ir vienīgais risinājums, kas var sasniegt šo mērķi atbilstošā kvalitātē.

Šādos apstākļos Latvijas Republikai kā demokrātiskai un tiesiskai valstij ir pienākums (ne tikai tiesības) veikt īpašus pašaizsargājošas demokrātijas pasākumus, un personām ir jābūt gatavām, ka dažas no to tiesībām var tikt arī ierobežotas, lai mazinātu valsts drošības apdraudējumu un garantētu valsts demokrātiskās iekārtas noturību, stabilitāti un efektivitāti. Nav pieļaujams, ka personas savas tiesības izmanto ļaunprātīgi, lai vērstos pret mūsu demokrātiskās un tiesiskās valsts eksistenci. Tāpēc kopā ar Tieslietu ministriju un Juridisko biroju ir sagatavots šis likumprojekts, ko šodien Saeimas vairākums, nobalsojot “par”, nodeva Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai izvērtēšanai.

Likumprojektā ir paredzēts, ka Ministru kabinetam līdz nākamā gada 31. martam ir jāsniedz Saeimai ziņojums par tālāko rīcību ar nekustamo īpašumu – kā mēs to izmantosim. Nav paredzēts, ka valsts no tā iegūst materiāli, pieņemot šo likumprojektu... stājoties šim likumam spēkā. Te svarīgas ir nacionālās drošības intereses.

Paldies.

Vadītāja. Paldies JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijas deputātam Ainaram Latkovskim.

Nākamajam vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!

E. Zivtiņš (LPV)).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien arī bija īsa, bet ļoti spraiga sēde. Par kuriem jautājumiem gribētu pieskarties tieši no LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pozīcijām? Proti, mūsu skatījumā, ļoti svarīgs jautājums, ko sagatavojām un iesniedzām Saeimā izskatīšanai – bet, jāatzīst, tas tika noraidīts –, ir par to, lai atbalstītu jaunus cilvēkus, kuri tikko ir pabeiguši skolu, augstskolu, pirmo gadu ļaujot viņiem strādāt bez, tā teikt... lai viņu alga netiktu aplikta ar nodokļiem, tāpat arī – lai uzņēmējs vai uzņēmums, kurā šis jaunais cilvēks strādā, netiktu aplikts ar nodokļiem. Tas piesaistītu jaunos cilvēkus, ļautu viņiem iegūt pieredzi un neliktu viņiem braukt prom no valsts. Mūsu skatījumā, tas būtu ļoti, tā teikt, atbalstoši mūsu jaunatnei un perspektīvā dotu pozitīvu pienesumu visai Latvijai. Bet diemžēl, jāsaka tā, piedāvājums tika noraidīts. Skatīsimies nākamreiz. Mēs no šī jautājuma neatkāpsimies, uzskatām, ka tas ir ļoti pozitīvs risinājums mūsu jaunatnei.

Otrs jautājums, ko gribēju aizskart, ir vecs kā pasaule – Stambulas konvencija. Protams, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nevar atbalstīt un nekad neatbalstīs to. Iemesli ir skaidri zināmi, proti, ka jau no 1. klases skolā tiek mācītas bērniem tādas lietas, kuras viņiem varbūt vajadzētu zināt, bet – no pilngadības, kā arī visi tie nenosakāmie dzimumi un to skaits un vēl citi jautājumi, kas, protams, skar Stambulas konvenciju. Tātad konvenciju tādā izskatā, kādā tā ir šobrīd, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ neatbalsta, neatbalstīja un arī neatbalstīs nākotnē.

Trešā lieta ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, kas neapšaubāmi ir ļoti būtisks visai valstij, proti, runa ir par to, ka no nākamā gada 1. janvāra visās pašvaldībās jābūt pašvaldības policijai. Protams, tas ir ļoti apsveicami, bet šeit ir tādi, tā teikt, zemūdens akmeņi, uz ko es arī vērsu uzmanību, – ka funkcijas aizgāja, bet naudiņa līdzi neaizgāja. Ir apmēram 12 pašvaldības, kurām būs ļoti lielas problēmas nodrošināt pašvaldības policijas izveidi. Pašvaldības policijas izveide, visas finansiālās grūtības gulsies uz iedzīvotāju pleciem, un tas īsti nav pieļaujami. Tad mēs varam aiziet arī tālāk un skatīties, kas notiks. Tālāk notiks tā, ka nepieciešams būs finansējums. Kur to finansējumu ņemt? Nu, skaidrs, jāliek sodi, jāsoda cilvēki par to, ka viņi ir iebraukuši zālē... zālienā vai vēl kaut kur, lai pašvaldības policija varētu sevi atpelnīt. Es domāju, tas galīgi nav atbilstoši likumam “Par policiju”, tātad nevar būt tāda situācija, ka, lai policisti varētu strādāt, pēc iespējas vairāk jāliek sodi.

Par elektrotarifiem, kas bija viens no beidzamajiem, ja ne pats beidzamais jautājums, proti, “Sadales tīkla”...sadārdzinājums, ko izjuta visa Latvija... visas Latvijas iedzīvotāji un bija pamatoti sašutuši par to, jo ne tikai par 30 procentiem, bet 100 procentiem un pat 500 procentiem cilvēkiem ir pieauguši elektrības rēķini. Tāpēc Saeimā tika nodota tautas iniciatīva – vairāk nekā 19 tūkstoši cilvēku ir parakstījušies par to, lai nekavējoties pārtrauktu faktiski nelikumīgo elektrības cenas celšanu. Es arī komisijas sēdē iezīmēju to problēmu, ka pakalpojumu regulators, kurš atbalstīja elektroenerģijas cenas celšanu, faktiski ir ieinteresēts, lai šī cena celtos, jo viņu budžets tiešā mērā iespaidojas no tā, cik viņi atļauj palielināt cenas. Palielinām gāzes cenas – regulatora budžets palielinās, palielinām elektrotarifu cenas – regulatora budžets palielinās. Tātad faktiski ir tāda... nu, es neteiktu, ka viņi ir neatkarīga institūcija. Līdz ar to, mūsu skatījumā, tas nav pieņemami, ir jāskatās globāli, tātad jāpārskata sistēma, kā tiek finansēts sabiedrisko attiecību regulators, un šie tarifi ir jāatceļ.

Vēl divas ļoti svarīgas lietas, ko gribēju pateikt īsi. Proti, tas, kā šābrīža ārlietu ministrs izteicies Eiropas Parlamentā, ar kādu necieņu pret Latvijas tautu... Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ir ļoti svarīgas tradicionālās ģimenes vērtības un kristīgās vērtības, viņš runāja. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ir savākusi parakstus un tuvākajā laikā iesniegs parlamentā Krišjāņa Kariņa demisijas pieprasījumu.

Paldies par uzmanību. Visiem jauku dienu!

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Nākamais runās Andris Kulbergs no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”. Lūdzu!

A. Kulbergs (AS)).

Sveicināti, klausītāji! Šodien bija enerģijas... un enerģētiski piepildīta diena. Lēmām jautājumu – beidzot! – “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Šis bija un ir spilgts piemērs tam, cik svārstīgi ir šie jautājumi. Notiek diversijas akts pie gāzesvada starp Helsinkiem un Tallinu, un pēkšņi mēs atkal svārstāmies. Ielikt – nelikt, domāt – nedomāt, būvēt – nebūvēt... Tas viss liecina par to, ka mums ilgstoši nav nekādas enerģētikas stratēģijas. Mūsu valstij ir vajadzīga ilgtermiņa enerģētikas stratēģija, lai gan iedzīvotāji saprastu, ko viņiem darīt, gan arī uzņēmējiem un investoriem būtu skaidrība. Šobrīd tās nav, un tāpēc mēs svaidāmies visu laiku ar šiem lēmumiem. Iepriekšējā valdība to uzlika kā prioritāti Kariņa kunga ziņā. Bez tā nevar būt. Tagad mēs tik ātri no tā atsakāmies. Tā kā gāzes jautājums mums ir drošībā (to es jums varu apstiprināt, varu teikt to, ka mums ir pilnībā pietiekami – gāze Inčukalnā ir vairāk nekā par 80 procentiem iepumpēta), šajā ziemā visam ir jābūt kārtībā.

Otrs būtisks jautājums, kas skar katru, gandrīz katru no mums, ir – beidzot mēs virzījām likumprojektu “Energoapgādes izmaksu atbalsta likums”, kas nozīmē ieviest digitālu sistēmu, automātisku sistēmu, kura aprēķinās atbalstu tām mājsaimniecībām, kam izdevumi – tieši energoizmaksas – ir lielāki par 30 procentiem no ieņēmumiem ziemas periodā, kad ir spēcīgs sadārdzinājums, kā mēs redzējām pagājušogad, gan siltumā, gan apkurē, gan arī elektrībā. Tad sāktu strādāt šis digitālais risinājums, kas automātiski piešķirtu ģimenēm, tai skaitā... mēs zinām, lielākais skaits, kas šo atbalstu saņem, ir pensionāri, cilvēki ar invaliditāti. Tad nebūs jums jābrauc, pašiem jādeklarē, jānodarbojas ar papīru darbu – tas būtu lieks, to sistēma risinātu automātiski. Tātad atkristu birokrātija, un automātiski šis atbalsts tiktu piešķirts. Tā ka šis bija ļoti svarīgs jautājums. Lai nebūtu “helikoptera nauda”, ko mēs pagājušogad izdalījām pilnīgi visiem, arī tiem, kam nevajadzēja atbalstu. Mēs vienkārši ar to vairojām savu inflāciju un valsts aizņēmumu, tātad tērējām valsts resursus nelietderīgi.

Tas, kas vēl jāpiemin, ir likumprojekts “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kurš... Jaunā valdība atceļ tik būtisku sakārtošanu, ka augļiem un dārzeņiem bija samazinātā PVN likme, par ko tik cieši iestājās... jau trīskārtīgi un četrkārtīgi iesniedzot... ZZS iepriekš, bet šobrīd valdība taisās to atcelt, kas iedzīvotājiem nozīmēs to, ka mēs pacelsim šīm pozīcijām cenu vismaz par 16 procentiem. Šī nozare beidzot bija attīrījusies no ēnu ekonomikas, beidzot sakārtojusies, un tagad mēs atkal atdzīsim atpakaļ un ar savām jau tā Eiropā rekordaugstajām pārtikas cenām tikai to palielināsim. Manuprāt, tas ir neprātīgi.

To varētu atbildēt nākamais runātājs – no ZZS.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Andrim Kulbergam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Turpinājumā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!

G. Kūtris (ZZS)).

Paldies.

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien gribu pievērst uzmanību divām lietām, kas izskanēja arī Saeimas Sēžu zālē.

Pirmā lieta. Varbūt ne visus Latvijas iedzīvotājus tā interesē, bet tiesu resoram pietuvinātās amatpersonas tas varētu skart, proti, izpildot Satversmes tiesas spriedumu, šobrīd tālākai apspriešanai tika virzīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, kur ir paredzēts atcelt sen pastāvējušu normu, ka cilvēks, kurš kādreiz ir sagrēkojies savā dzīvē, nemūžam vairs nevar kļūt par tiesnesi. Proti, varbūt 15–16 gadu vecumā, jaunības dullumā, viņš ir izdarījis kādu noziegumu, noziedzīgu nodarījumu aiz neuzmanības, un, lai arī viņš varbūt līdz 30 gadu vecumam, kad var kļūt par tiesnesi, ir pierādījis, ka ir ar augstu reputāciju, ir profesionāls jurists, tas jaunības dienu grēks viņam tomēr seko līdzi un līdz mūža galam viņš nevar kļūt par tiesnesi un arī par prokuroru. Šajā gadījumā ir paredzēts, ka tiek izveidota kopīga komisija, lai tiesnešu un prokuroru atestācijas procesā izvērtētu, vai cilvēks ar šādu konkrētu nodarījumu tomēr nevar pieteikties un kandidēt uz tiesneša amatu.

Otra lieta ir drīzāk nevis viens likumprojekts, bet vesels likumprojektu un apspriesto jautājumu bloks. Tas ir saistīts ar enerģētiku. Saistībā ar šo tēmu jāiezīmē divi virzieni. Pirmais virziens... Cienījamie klausītāji, es šodien no Saeimas tribīnes klausījos, kā pierādījās, cik iepriekšējā valdība ir bijusi satrunējusi. Ministri viens uz otru norāda, kurš kaut ko cēla... kurš kādus tarifus cēla, kurš necēla, kurš neko nedarīja. Tas nozīmē, ka valdība tiešām... viens otru bremzējot... neko nedarīja. Jāteic, ka jaunā, tagadējā, valdība, kas ir izveidota, centās saglābt vienu daļu no izdarītajām... nebūšanām. Piemēram, attiecībā uz tiem pašiem elektroenerģijas pārvades tarifiem. Šobrīd šie tarifi ir būtiski samazināti. Vasarā teica: nu, decembrī paskatīsimies, kā šos tarifus varētu pārrēķināt. Nē, šobrīd tie ir samazināti. Jā, ir jādomā, ko darīt uz priekšu, jo šo elektroenerģiju piegādā valsts uzņēmumi, kuri arī nevar darboties ar zaudējumiem. Un šeit darbojas divas institūcijas: pirmkārt, sabiedriskā regulatora padome, kura vērtē, vai iesniegtā metodika atbilst, un šai padomei nav jāvērtē, kāda ir iedzīvotāju labklājība valstī. Tā ir veidota, lai aprēķinātu uzņēmumu noteiktos tarifus, ekonomisko pamatotību.

Cits jautājums ir iedzīvotāju labklājība, par ko ir jādomā Ministru kabinetam un kam ir jārisina šie jautājumi ar citām metodēm – ar sociālās palīdzības metodēm –, ja iespējams. Tātad valstij ir jādomā citā virzienā. Vienlaicīgi šis jautājums, šis energobloks, parādīja, ka mums Latvijā nav izstrādāta ilgtermiņa elektroenerģijas, pareizāk sakot, jebkādas enerģijas stratēģiskā attīstība, kā Latvija domā pēc 5, 10, 20 un 30 gadiem... uz ko tad mēs virzīsimies?

Skultes terminālis – vienā brīdī to vajag, vienā brīdī vairs nevajag. Elektroenerģijas tarifus kāpināsim, nekāpināsim? Kur liksim saules paneļus? Vai saules paneļi tomēr var radīt kādus zaudējumus? Nav vienota viedokļa. Šobrīd Ekonomikas ministrijai un Klimata un enerģētikas ministrijai ir pienākums sagatavot Ministru kabinetam... izstrādāt šo nākotnes stratēģiju, lai uzņēmēji zinātu, kādā virzienā strādāt, jo tas nav īstermiņa ieguldījums, tas ir ilgtermiņa ieguldījums. Savukārt valdība varētu domāt, kā palīdzēt tām cilvēku grupām, kurām dažādu iemeslu dēļ izdevumi varbūt nepamatoti sadārdzinās, kā atbalstīt šos cilvēkus. Tāpēc es ļoti ceru, ka šajā jomā Latvijas valdība strādās labāk. Mūsu pienākums ar likumiem pieregulēt to, kas šobrīd ir netaisnīgi.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Gunāram Kūtrim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

J. Dombrava (NA)).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos no šodienas Saeimas sēdes darba kārtības izcelt divus jautājumus.

Viens ir saistīts ar tā saucamo Maskavas namu un problemātiku, ko tas ir radījis. Valsts drošības dienests ir sniedzis informāciju, ka Maskavas nams ir darbojies kā Krievijas atbalsta punkts dažādām Krievijas īstenotām pret Latvijas Republikas interesēm vērstām ietekmes aktivitātēm.

Pirmkārt, Maskavas nams ir bijusi galvenā vieta Latvijā Krievijas tautiešu politikas un vēsturiskās atmiņas pasākumu rīkošanai un to aktivitāšu atbalstīšanai.

Otrkārt, Maskavas nams nodrošinājis infrastruktūru un nepieciešamo administratīvo atbalstu personām un organizācijām, kas īsteno, līdzdarbojas vai citādi atbalsta Krievijas ietekmes pasākumus pret Latviju, tāpat darbībā ir saskatāmas arī pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai.

Treškārt, fiksēts, ka Maskavas nama darbība ir pielīdzināma informatīvā, tostarp propagandas, atbalsta sniegšanai Krievijai.

Ceturtkārt, kopš Krievijas pilna mēroga uzsāktās militārās agresijas Ukrainā pagājušā gada februārī Krievijas ārpolitiskās prioritātes nepārprotami tikušas pakārtotas tās militārajiem mērķiem, un tātad Maskavas nama iestāde ir izmantota arī kā kara noziegumu attaisnošanas platforma.

Ņemot to visu vērā un balstoties uz pašaizsargājošas demokrātijas principiem, Latvija reģistrēs Maskavas namu uz valsts vārda. Tas ir ļoti būtisks solis uz priekšu, un tādā veidā mēs būsim viena no pirmajām valstīm Eiropā, kura apliecinās, ka demokrātiskas valstis spēj rīkoties izlēmīgi, lai aizsargātu sevi pret agresorvalsts izvērstajām hibrīdkara metodēm. Šis tiešām ir ļoti būtisks moments, ar ko Latvija varētu virzīties uz priekšu, un ceru, ka tuvākajā laikā likumprojekts visos lasījumos tiks atbalstīts.

Likuma... izstrāde negāja viegli, bet esmu gandarīts par sasniegto rezultātu, ko Nacionālās drošības komisijai ir izdevies sagatavot.

Tāpat arī vēlos izcelt jautājumu saistībā ar Stambulas konvencijas neratificēšanu. Deputāti no Nacionālās apvienības un APVIENOTĀ SARAKSTA bija iesnieguši priekšlikumu, ka Latvijai vajag apturēt šo ratifikācijas procedūru, bet diemžēl Zaļo un Zemnieku savienība, kura iepriekš balsojumos ir bijusi “pret” Stambulas konvenciju, ir parādījusi, ka pēc jaunās valdības izveides tā ir mainījusi savu pozīciju – ne tikai attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu augļiem un dārzeņiem, bet arī šādā vērtību jautājumā, kas ir attiecībā uz Stambulas konvenciju, – par 180 grādiem. Un diemžēl Saeimas vairākums nenobalsoja “par” šo nepievienošanos Stambulas konvencijai. Koalīcijas partijas attiecīgi balsoja “pret” un opozīcijas partijas – “par” šo sagatavoto lēmuma projektu.

Paldies, radioklausītāji, un uz tikšanos citu nedēļu.

Vadītāja. Paldies frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Jānim Dombravam.

Līdz ar to “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!