Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!

E. Zivtiņš (LPV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien ļoti saspringta un interesanta diena, daudzi jautājumi. Bet es, pārstāvot frakciju LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, gribu akcentēt četrus jautājumus, kas, manuprāt, bija ļoti svarīgi šodien un ko mēs izskatījām.

Pirmais no svarīgākajiem jautājumiem, manā skatījumā, ir pievienotās vērtības nodokļa atstāšana tanī pašā līmenī, kāds ir, vai arī samazināšana. Proti, runa ir par pārtikas precēm – dārzeņiem un pirmās nepieciešamības pārtikas precēm. Manā skatījumā, šis ir ļoti būtisks jautājums, ko kolēģi pacēla. Paldies viņiem par to.

Manuprāt, šībrīža koalīcija nesaprot vienu lietu – ka tas ir ļoti būtiski gan tautsaimniecībai, gan Latvijas iedzīvotājiem, ka var saņemt šo pakalpojumu... par pazeminātu PVN. Manā skatījumā, pirmās nepieciešamības pārtikas precēm, tai skaitā dārzeņiem, kas tiek audzēti Latvijas Republikā... to arī atļauj Eiropas Savienības regula vai direktīva, tagad varu kļūdīties, atvainojos, protams... tā paredz pat nulles procentu. Līdz ar to šis bija ļoti labs priekšlikums, un mani tiešām izbrīna, ka valdošā koalīcija neapstiprināja un neatbalstīja pazemināto pievienotās vērtības nodokli šīm pārtikas precēm.

Otrais svarīgais jautājums bija likumprojekts “Aizsardzības industrijas likums”. Tas ir tendēts uz to, lai mūsu pašu rūpnieki un uzņēmēji varētu nodrošināt un saražot armijai nepieciešamās preces, tanī skaitā drēbes, munīciju un visu pārējo nepieciešamo. Šeit bija viens ļoti svarīgs jautājums, uz ko es komisijas sēdē guvu atbildi, proti, runa ir par to, kas notiek X stundā.

Aizsardzības ministrijas atbildīgās amatpersonas ļoti korekti paskaidroja , ka tas viss tiek plānots un tieši šis likums ir paredzēts tam, lai X stundā varētu darboties mūsu aizsardzības sistēma, lai nebūtu tā, ka kaut kādu iemeslu dēļ netiek piegādāta pārtika, ieroči, munīcija vai kaut kas tamlīdzīgs. Līdz ar to šis bija ļoti svarīgs likumprojekts, kurš, protams, ir jāprecizē un jāskatās. Bet kopumā tas ir atbalstāms, un šis likums vairos mūsu valsts iekšējo drošību.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Nu, tur, jāsaka, tiešām vairāk bija neskaidrību nekā skaidrības. Proti, manā skatījumā, šie zemesgrāmatas jautājumi un visi pārējie, kas skar nekustamā īpašuma reģistrāciju, mums ir jāvērš par labu, lai mēs piesaistītu investorus. Protams, nozare ir jāsakārto, šeit ir jābūt kārtībai, lai mēs zinātu, kurš ir patiesais labuma guvējs un uz kā īpašums ir reģistrēts, bet mēs nedrīkstam taisīt birokrātiskos šķēršļus, lai visi reģistrētu savus bankas kontus Lietuvā un Igaunijā un tas pats notiktu ar nekustamajiem īpašumiem vai firmām un uzņēmumiem.

Un noslēgumā gribu minēt likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, kas ir ļoti būtisks. Proti, runa ir par to, ka trešo valstu pilsoņi brauc pa mūsu ceļiem, nemaksā ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu sodus, nemaksā ceļu nodokli, neiziet tehniskās apskates. Līdz ar to mums uz šiem jautājumiem ir jāreaģē.

Šis komisijas viedoklis – Tieslietu ministrijas virzītais jautājums... manā skatījumā, protams, ar uzlabojumiem, jo mēs nevaram automātiski visiem tagad pēc trīs mēnešiem konfiscēt automašīnas. Manā skatījumā, ir jādod normāla iespēja cilvēkiem veikt pārreģistrāciju, jo šobrīd pārreģistrāciju nav iespējams veikt. Tātad mums ir jābūt cilvēcīgiem, un, ja cilvēki ir aizmukuši no tā režīma, kas mums ir aiz robežas, un patvērušies šeit, Latvijā, tad mums ir jādod viņiem iespēja piereģistrēt šeit automašīnas un, protams, iziet tehnisko apskati, maksāt sodus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kā arī maksāt ceļu nodokli, tā teikt, pilnvērtīgi iekļauties mūsu sabiedrībā, kaut arī tas būtu uz īsu laiku, bet tomēr lai būtu šie varianti.

Vēlreiz paldies. Visiem jaukas brīvdienas no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ! Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Zivtiņam.

Nākamā runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāte Jekaterina Drelinga. Lūdzu!

J. Drelinga (ST!).

Labdien, cienījamie skatītāji un klausītāji! Šodien ir iesniegts ļoti svarīgs likumprojekts – “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Arī mēs iepriekš bijām iesnieguši šos grozījumus, bet likumprojekts kārtējo reizi tika noraidīts.

Mūsu frakcija atbalsta šo likumprojektu un sniedz analoģiskus priekšlikumus. Jau šobrīd PVN likmes pārtikas precēm Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropas Savienībā. Vairākums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, īpaši turīgākās, pārtikai jau piemēro zemāku PVN likmi. Mēs acīmredzot ejam pretējo ceļu. Šis likumprojekts gan sekmētu ekonomikas... apkarošanu, zemkopību, gan popularizētu veselīgu dzīvesveidu sabiedrībā, gan uzlabotu vietējo ražotāju konkurētspēju.

Uzskatu, ka uz doto momentu visiem Latvijas iedzīvotājiem nāktu par labu mūsu piedāvātais risinājums. Mēs arī turpmāk virzīsim šo likumprojektu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Jekaterinai Drelingai.

Vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Ervinam Labanovskim. Lūdzu!

E. Labanovskis (PRO).

Sveicināti! Šodien bija gara sēde ar daudziem tādiem tīri tehniskiem jautājumiem un jaunu likumu atvēršanu. Es izcelšu divus jautājumus.

Viens, kas ir nopietns, ir likumprojekts “Aizsardzības industrijas likums” pirmajā lasījumā. Likuma mērķis ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību. Ko tas nozīmē? Pirmkārt, nacionālās aizsardzības industrijas attīstību nosaka... un kā šo darbību varētu veicināt Valsts aizsardzības koncepcijā noteikto prioritāro preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšana, kas ir ļoti svarīgi, arī attīstot industriju un ekosistēmu, lai šeit uz vietas mēs varētu arī ražot šim aizsardzības sektoram nepieciešamās preces.

Otrkārt, es gribētu uzsvērt Nacionālās apvienības rosināto jautājumu par kultūras ministres izteikumiem par Nacionālās drošības koncepciju, kas... Šī diskusija bija ļoti gara, un tās rezultātā mēs nonācām līdz tam, ka pati Nacionālā apvienība izteikumos ir apšaubījusi tēzes, kas ir iestrādātas šajā koncepcijā. Bet skaidrībai es gribētu vēlreiz apliecināt, ka ministre atbalsta Nacionālās drošības koncepciju kopumā un dokumenta kopējo virzību, kā arī ilgtermiņā atbalsta pāreju uz vienotu informatīvo telpu latviešu valodā, vienlaikus izstrādājot sistēmisku un plānotu pārejas stratēģiju kopā ar nozares ekspertiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Ervinam Labanovskim.

Nākamais runās frakcijas “Nacionālās apvienība” deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Labdien, klausītāji! Nacionālā apvienība sagatavoja un iesniedza grozījumus likumā “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”. Šis likums paredz... šie grozījumi paredz, ka tiek noteikts likvidēt visus ārpus karavīru masu apbedījumiem esošos PSRS bruņoto spēku un padomju okupāciju slavinošos pieminekļus un piemiņas zīmes, kā arī noteikt ar šo likumu parkos un citās publiskās vietās apbedīto karavīru mirstīgo atlieku pārvietošanu uz brāļu kapiem.

Un problēma ir tāda – kaut arī jau ir pagājis laiks kopš Pārdaugavas pieminekļa PSRS bruņoto spēku karavīriem, tā saucamā uzvaras pieminekļa, kā to sauc... tad joprojām desmitos pašvaldību dažādās vietās ir izmētāti atsevišķi apbedījumi, kas nav saistīti ar brāļu kapiem. Un mūsu, Nacionālās apvienības deputātu, viedoklis bija, ka ne latviešu tautas, ne latviešu valsts kultūras tradīcijās nav pieņemts, ka šoseju malās, mežmalās, parkos, kaut kur skolu teritorijās ir kaut kādi apbedījumi un ka šie cilvēki nav apbedīti kapos. Tā nav mūsu tradīcija.

Varu minēt dažus piemērus. Piemēram, bija sarkanarmiešu piemineklis, ir karavīrs ar paceltu... tāds agresīvs karavīrs, ar paceltu automātu. Latviešu kultūras tradīcijās nav arī kapos ierasties ar ieročiem, un, ja mums ir, teiksim, tādi pieminekļi, kur karavīri ir nometušies uz ceļiem un ir noņēmuši bruņucepuri, tad pretējā veidā mēs redzam dažādas agresīvas izpausmes.

Problēma ir tā, ka dažas pašvaldības, kas ir prokrieviskas un grib turpināt šo padomju tradīciju, aizbildinās ar Latvijas un Krievijas līgumu, kas ir konkrēti nodrošinājis memoriālu saglabāšanu, bet šeit jau mēs neapstrīdam to memoriālu aizsardzību kā tādu. Šim mūsu priekšlikumam ir divas daļas. Tur, kur ir šie agresīvie, teiksim, PSRS bruņoto spēku ieroči, tos izņemt no šiem pieminekļiem, bet galvenokārt tādās vietās kā Zilupe, kur tiek pielūgta sarkanā zvaigzne, vai, komiski, tepat, braucot no Berģu kalna, Brīvības gatvē, kas ir faktiski ātrgaitas šoseja, tur atļauts braukt ar 70 kilometriem stundā, labajā pusē arī atrodas tāds agresīvs karavīrs (betonā) ar paceltu automātu... kas nez kāpēc simbolizē kaut kādus kapus, kas ir pilnīgā pretrunā ar to.

Un kā piemēru varam minēt (ar to es arī nobeigšu), kāpēc Somu karavīru brāļu kapi Bejā, Alūksnes novadā, var būt sakopti un kāpēc, teiksim, neko tādu, nekādus ieročus vai kāškrustus mēs neatrodam Beberbeķu vācu karavīru kapos vai Saldus Vācu karavīru kapsētā. Un kāpēc, piemēram, somu karavīru kapus kopj Tamperes Neatkarības cīņu tradīciju asociācija, kāpēc vācu karavīru kapus kopj attiecīgās asociācijas, kas nodarbojas ar šo kapu uzturēšanu. Un kāpēc mūsu Ārlietu ministrija nevar Krievijas Ārlietu ministrijai vienreiz piestādīt... vai ierosināt priekšlikumu arī izveidot savas valsts kapu kopšanas... tradīcijas, nevis ļaut aizaugt atsevišķi nepārapbedītu karavīru apbedījumiem kaut kur krūmmalās. Tas būtu vēlējums sakārtot arī... teiksim, šo Krievijas apbedīto karavīru piemiņu un ar cieņu pārapbedīt viņus brāļu kapos, nevis turpināt tradīciju... grāvmalās un šoseju malās, un kaut kādos pilsētu parkos.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Aleksandram Kiršteinam.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Mārtiņš Daģis. Lūdzu!

M. Daģis (JV).

Labdien, klausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika apskatīti dažādi svarīgi jautājumi, taču es kā atbildīgās komisijas pārstāvis vēlos vērst jūsu uzmanību tieši uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātajiem likumprojektiem, kas šodien tika izskatīti.

Pirmajā lasījumā tika izskatīts un apstiprināts likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”, un šī likumprojekta mērķis ir salāgot Kredītu reģistra likuma regulējumu ar likumprojektiem, kas saistīti ar pārmaiņām mantojuma tiesībās. Attiecīgi šis likumprojekts paredz, ka zvērinātam notāram uzsākta mantojuma lietas ietvaros ir tiesības saņemt reģistrā iekļautās ziņas par attiecīgo klientu un viņa... kreditoru prasījumiem, līdz ar to par tām ziņot arī mantiniekiem.

Šodien tika izskatīts un apstiprināts otrajā lasījumā likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”. Šī likumprojekta pamatā ir nepieciešamība salāgot Latvijas Republikas normatīvo regulējumu ar Eiropas Parlamenta ieviesto direktīvu, lai novērstu nelabvēlīgu seku iestāšanos, ja tiks uzskatīts, ka tiek pārkāpta direktīva.

Likumprojektā tiek precizēti Latvijas Bankas kā kompetentās iestādes pienākumi un tiesības, kā arī pamatkonta regulējuma precizēšana un deleģējums Latvijas Bankai noteikt prasības ārpakalpojumu izmantošanai.

Un trešais likumprojekts ir “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, kas šodien tika apstiprināts trešajā, galīgajā, lasījumā. Arī šī likuma pamatā ir nepieciešamība nodrošināt atsevišķu Finanšu instrumentu tirgus likuma normu atbilstību Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Kas attiecas uz šo likumu, arī tas galvenokārt paredz precizēt dažādas normas Finanšu instrumentu tirgus likumā.

Paldies par uzmanību, un uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Daģim.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Andris Kulbergs. Lūdzu!

A. Kulbergs (AS).

Labvakar, klausītāji! Nu, šinī ceturtdienas vakarā... Svētdiena tuvojas, Saules aptumsums, sestdien – jau Mēness aptumsums. Tas bija nedaudz jūtams arī šodien Saeimas sēdē – bija ļoti karstas debates, dažos jautājumos pat par daudz. Bet LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pasludināja... apsveica ar brīvdienām. Nu, nezinu, mēs arī rīt vēl strādājam, rīt ir piektdiena.

Bet, ja nopietni, tad šodien tika izskatīts likumprojekts “Aizsardzības industrijas likums”, kurš, protams, ir... Mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, esam par drošību, viennozīmīgi par to, ka mums attīstās militārā industrija, īpaši – ņemot vērā nosacījumus, noteikumus... kas notiek mums ģeopolitiski apkārt. Bet tas nedrīkst pārtapt – un es to norādīju šodien savā runā – par militāro industriju. Zem tās nedrīkst būt paslepus radīta atkal jauna viena subsidējama valsts kapitālsabiedrība. Tādu mums jau pietiek... ar “airBaltic” vai “Latvijas dzelzceļu”. Šeit noteikti ir jābūt stimulācijas atbalstam, lai tā militārā industrija taptu privātajā sektorā, kurš būtu konkurētspējīgs, eksportspējīgs, jo tikai tad, ja mums būs eksportspējīga industrija, mums pašiem būs arī droši risinājumi sev.

Tad ļoti spraiga diskusija... un beidzot arī šis jautājums ir sakustējies un iet uz priekšu... “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Tas ir manis un APVIENOTĀ SARAKSTA iesniegts priekšlikums – beidzot risināt jautājumu ar automašīnām ar Krievijas un Baltkrievijas numurzīmēm. Tādu automašīnu uz mūsu ceļiem ir jau tūkstošiem. Mēs labi redzam un dzirdam no cilvēkiem, klausītājiem, arī cilvēki uz ielas nāk klāt... ka šis jautājums netiek risināts. Ir sistemātiski pārkāpēji, mums ir jau 220 tūkstoši pārkāpumu, pagājušogad vien ir 66 tūkstoši pārkāpēju, kas nav sodīti. Šie sodi netiek nomaksāti... nihilistiski izvairās. Un nav risinājuma. Beidzot šodien mēs lēmām par risinājumu – ja trīs mēnešu periodā īpašnieki šīs mašīnas nepārreģistrē vai neizved no valsts, tās tiek konfiscētas un nodotas Ukrainai. Šeit arīdzan ir regulējums par to, ka Krievijas pilsoņi, kas atrodas Eiropā... ja vajag šķērsot Latvijas valsti, tad viņiem būtu laiks to izdarīt 24 stundās.

Mēs, komisijā, arī skatījām šo jautājumu. Mēs uzdevām ļoti svarīgu uzdevumu ministrijai līdz 31. decembrim nākt ar risinājumu, kā šos sodus iekasēt, jo mēs esam atpalikuši no Igaunijas un Lietuvas tajā ziņā, ka Igaunijā un Lietuvā jau ir ieviests tas, ka pārkāpējs mašīnā, policijas mašīnā, ar bankas karti bankas terminālī var nomaksāt sodu uzreiz uz vietas. Mums tas nav ieviests, kā rezultātā šie pārkāpēji izbēg no soda, jo mums nav piedziņas sistēmas ar Krieviju un Baltkrieviju.

Tātad beidzot šis jautājums ar šīm mašīnām tiks risināts, un mūsu sabiedrība to redzēs, cerams, arī aktīvā darbībā no mūsu tiesībsargājošajām instancēm.

Nobeidzot. Šodien ir arī pieņemts “Sadales tīkla” jautājums par tarifiem, tātad tarifu atbalsta pasākums, kas stāsies spēkā no 1. janvāra... šī sadārdzinājuma sadales tarifiem. Nu, šeit man ir divējādas domas: viens ir tas, ka ir skaidrs, ka ar šādām krasām pārmaiņām ir nepieciešams pārejas periods. Bet es nepiekrītu tam, ka mēs “Latvenergo” izmantojam kā Venecuēlas valsts naftas kompāniju, no kuras pasmeļas un vienkārši katram mīļam jautājumam atrod finansējumu. Mums šī nodokļu maksātāju nauda ir pārāk dārga, lai mēs to varētu kā helikoptera naudu visiem dāļāt. Manuprāt, sadales tarifi... Kas ir spējīgi nomaksāt – tie var nomaksāt, bet ir jāatbalsta tie, kam šis jau ir pārlieku liels sadārdzinājums. Un tādējādi neizdāļāt šo naudu lieki, jo tā nauda mums ir noderīga kur citur. “Sadales tīkls” nemainīs savu darbību, jo divus gadus šobrīd dzīvos ar jauno tarifu, viņi vienkārši subsidēs šo starpību no “Latvenergo” peļņas, un pats “Sadales tīkls” nemainīs savu... teiksim, neoptimizēs, neuzlabos savu darbību, lai samazinātu izdevumus.

Paldies. Lai jums labs vakars, un ceru, ka jums bija interesanti dzirdēt, kas šodien notika Saeimā.

Vadītāja. Paldies deputātam Andrim Kulbergam.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!