Frakciju viedokļi
2024. gada 18. janvārī
Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tūlīt tiešraidē pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija īsa, bet produktīva sēde.
Es gribu pieskarties četriem jautājumiem: grozījumi Enerģētikas likumā; 12 procentu PVN pārtikai; graudu jautājums, kas šobrīd ir ļoti aktuāls; un nedaudz komentēšu arī partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iniciēto komandējumu uz Ķīnu.
Skaidrs, ka Enerģētikas likums mūsu valstij ir ļoti svarīgs, un ļoti svarīgi ir tas, lai mēs nebūtu atkarīgi ne no kā. Manā skatījumā, tā bija kļūda, ka mēs pievienojāmies “Nord Pool” sistēmai, jo mums pašiem ar saviem resursiem un Daugavu, kas ražo šobrīd vairāk, nekā mēs spējam patērēt, būtu pieticis. Un es uzskatu, ka bija nepieciešama pavisam citāda pieeja šā jautājuma risināšanai. Tādējādi mēs būtu spējuši samazināt arī cenas un mums nebūtu tik daudz jāmaksā šobrīd par energoresursiem. Bet, kā jau minēju, šis likumprojekts iet uz priekšu, mēģināsim laika gaitā to visu savest kārtībā tiktāl, lai neciestu no augstajām energoresursu cenām.
Runājot par pārtikas precēm, par sabiedrisko ēdināšanu. Manā skatījumā, šī 12 procentu PVN likme ir ļoti būtiska un nepieciešama. Piemēram, es pagājušogad runāju ar uzņēmējiem, kas attīsta grāmatu biznesu, tirdzniecību, honorāru maksāšanu, viņiem pievienotās vērtības likme ir 5 procenti. Un viņi saka, ka no tā brīža, kad tika ieviesta šī 5 procentu likme, faktiski nozare uzplauka un izgāja ārā no pelēkās zonas. Tāpēc es redzu, ka arī sabiedriskajā ēdināšanā šobrīd šie 12 procenti būtu vitāli nepieciešami; pēc manām domām, būtu nepieciešama vēl zemāka likme. Piemēram, Lietuvā šī likme sabiedriskajai ēdināšanai ir 9 procenti. Es uzskatu šo iniciatīvu par tādu ļoti pozitīvu virzību, ko mēs, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, noteikti atbalstīsim.
Runājot par graudiem, kas šobrīd ir ļoti aktuāli, un tirdzniecību ar Krieviju, vispār kopumā – par tranzītu mūsu valstij... tātad ir jānošķir divas lietas. Pirmā lieta ir tāda, ka mūsu lauksaimniekiem ir milzīgas problēmas, lai pārdotu savus izaudzētos graudus, un mums ir jāpieliek visas pūles, lai mēs stimulētu tieši graudu audzētājus, lauksaimniekus, lai viņiem palīdzētu. Ja mēs runājam par tranzītu, tad ar tranzītu, protams, pelna ostas, bet ir ļoti būtiski saprast, kuri ir tie, kas pērk šos graudus. Es gribētu, lai, pieņemsim, žurnālisti sākotnēji noskaidro, un tad mēs sapratīsim visu ķēdi un to, kas notiek ar visiem tā saucamajiem asiņainajiem graudiem.
Noslēgumā komentēšu partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iniciēto darba grupas sadarbībai ar Ķīnu komandējumu uz Ķīnu. Manā skatījumā, tas ir ļoti labs piemērs tam, kā vajadzētu attīstīties valstij un kā vajadzētu strādāt politiķiem sadarbībā ar uzņēmējiem, jo tādā milzīgā ekonomikā, kāda ir Ķīnai (otrā lielākā ekonomika pasaulē), durvis uz to var atvērt tikai un vienīgi politiķi, un pēc politiķiem iet uzņēmēji. Ja mūsu valstī ir apmēram 300 uzņēmumu, kas šobrīd jau sadarbojas ar Ķīnu, un 100 tādi, kas ir gatavi sadarboties ar Ķīnu, tad, manā skatījumā, šis ir jāattīsta. Ja skatāmies Eiropas sadarbības ietvaros, tad Eiropai ir apgrozījums apmēram miljards... es atvainojos, viens triljons eiro gadā. Un jautājums ir: kāpēc gan Latvijai nebūt vienai no tām valstīm, kas varētu uz šī rēķina veidot biznesu, pelnīt, lai mums pietiktu naudas maksāt gan dakteriem, gan policistiem, gan ugunsdzēsējiem un skolotājiem?
Visiem jauku dienu vēlot, paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Zivtiņam.
Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Uģis Mitrevics. Lūdzu!
U. Mitrevics (NA).
Labdien! Šodien tiešām bija ļoti, ļoti koncentrēta Saeimas sēde un pieņemti un arī apstiprināti ļoti būtiski likumprojekti virzīšanai tālāk. Tas, kam gribu noteikti pieskarties, – divi likumprojekti, kurus ir sagatavojusi, izstrādājusi un iesniegusi Nacionālā apvienība, un tie abi ir saistīti ar Ukrainu, ar Latvijas atbalstu Ukrainai un Krievijas spēju īstenot šī brutālā kara mazināšanu. Tātad Nacionālās apvienības sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” un likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”.
Paldies kolēģiem, kas šodien atbalstīja šo likumprojektu tālāku virzību. Esmu jau teicis, ka jautājumos, kas skar valsts pastāvēšanu, mūsu nācijas turpināšanos, un jautājumos, kas skar karu, atbalstu Ukrainai, mēs, deputāti, spējam stāvēt pāri kaut kādām iekšējām politiskām sacensībām, un paldies kolēģiem, kas atbalstīja šo likumprojektu virzīšanu tālāk.
Pēc būtības abi likumprojekti ir ar principu, ar mērķi valstij un pašvaldībām rādīt piemēru un mazināt Krievijas spēju īstenot karu un atteikties no darījumiem ar Krieviju. Latvijai ir šis mērķis. Gan imports, gan eksports... liela daļa sabiedrības saka: tam jau sen bija jābeidzas! Un tas absurds šobrīd ir, ka, piemēram, Latvijas atbalsts Ukrainai divos gados ir sasniedzis 600 miljonu eiro apmēru, bet pagājušā gada laikā imports no Krievijas... Latvijas samaksātā nauda par šo importu ir 600 miljoni eiro. Ir absurds, ka mēs finansējam ne tikai Ukrainu, bet finansējam arī agresoru. Un tamdēļ šie divi likumprojekti. Viens – Publisko iepirkumu likuma grozījumi – slēgt iespēju uzņēmumiem, kas sadarbojas ar Krieviju, piedalīties iepirkumos. Un te ir vēl viens aspekts.
Šobrīd tie uzņēmēji, kas, sākoties karam, ir atteikušies no sadarbības ar Krieviju, ir negodīgā konkurencē ar tiem uzņēmējiem, kas turpina strādāt ar Krieviju un Baltkrieviju, jo, loģiski, resursu un preču cenas... arī preču grupas Krievijā, Baltkrievijā daudzās, daudzās jomās ir lētākas, un tamdēļ šī konkurence ir negodīga. Tie uzņēmēji, kas seko valsts pamatprincipam vai kopējai nostājai, ka mēs nesadarbojamies ar Krieviju, šobrīd ir zaudētāju lomā. Tamdēļ man ir prieks, ka šodien šie likumprojekti tika atbalstīti un virzīsies tālāk. Mēs ceram, ka tuvākajā laikā šie likumprojekti ieraudzīs saules gaismu trešajā lasījumā un mēs pieņemsim tos galīgajā lasījumā, lai varētu īstenot.
Vēl es gribu pieskarties atbalstam ēdināšanai – kolektīvajam iesniegumam par pievienotās vērtības likmes samazināšanu uz 12 procentiem sabiedriskajā ēdināšanā. Šobrīd, pastaigājot tepat pa Rīgas ielām, ir diezgan tāda jocīga, var teikt, sajūta, ka daudzi ēdināšanas uzņēmumi nestrādā labi... ir ziema, sniegs, tūristu maz... tomēr agrāk tā nebija. Ēdinātājiem šobrīd ir problēmas. Mēs zinām, ka šobrīd ir miljoni, nesamaksāti nodokļos, mēs zinām, ka daudzi ēdināšanas uzņēmumi patiesībā ir aizvērušies. Protams, var cerēt, ka tas ir tikai uz ziemas sezonu, tomēr kopumā šī situācija pēc kovida un kara sākšanās ir ļoti, ļoti slikta. Līdz ar to ir prieks, ka mums šodien izdevās šo pievienotās vērtības nodokļa samazināšanas kolektīvo iesniegumu atbalstīt un virzīt tālāk.
Paldies. Lai mums visiem kopā veicas!
Vadītāja. Paldies deputātam Uģim Mitrevicam.
Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Jekaterinai Drelingai. Lūdzu!
J. Drelinga (ST!).
Labdien, cienījamie klausītāji un skatītāji! Šodien mums bija samērā īsa darba kārtība, taču bija vairāki interesanti likumprojekti un jautājumi. Viens no tiem ir kolektīvais iesniegums “Par samazinātā PVN 12 % apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai”. Tam ir vairāki plusi, kas varētu kaut nedaudz uzlabot mūsu ekonomiku.
Likuma grozījumi palīdzēs mazināt ēnu ekonomiku, veicināt godīgu, konkurētspējīgu vidi Latvijas uzņēmumiem, piesaistīt gan vietējos, gan ārvalstu klientus, veicināt tūrisma attīstību gan galvaspilsētā, gan reģionos, saglabāt esošās darbavietas un izveidot potenciālu, lai radītu jaunas darbavietas. Šis nodoklis – 12 procenti – ir jau ieviests citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Iepriekš mēs bijām iesnieguši līdzīgu likumprojektu un tas tika noraidīts.
Diemžēl pēc Covid-19 globālās pandēmijas Eiropas Savienības ietvaros Latvija ir vienīgā valsts, kas nav atguvusies no sekām, īpaši tūrisma jomā, – vasarā restorāni un viesnīcas bija pustukši, rudenī un ziemā situācija pasliktinājās, jo Latvijā ir sākusies apkures sezona un iedzīvotāju rīcībā esošie līdzekļi ir samazinājušies. Protams, situāciju daļēji ietekmē arī ģeopolitiskie faktori, bet tie paši faktori ir arī Lietuvā un Igaunijā, tomēr tajās valstīs situācija ir pavisam savādāka.
Paldies. Ražīgu piektdienu!
Vadītāja. Paldies deputātei Jekaterinai Drelingai.
Nākamā runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Leila Rasima. Lūdzu!
L. Rasima (PRO).
Labdien, klausītāji! Šodien tiešām bija īsa sēde, deputāti nebija čakli uz debatēšanu. Bet tas, par ko es vēlos pastāstīt: pie kā mēs esam ļoti daudz strādājuši manā komisijā – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā – kopā ar kolēģiem – pie sabiedrisko mediju apvienošanas, pie tā, ka mums “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzija” turpmāk administratīvi būs viens uzņēmums. Un par to ir liels prieks, ka beidzot tas ir izdevies, ka mēs esam panākuši deputātu, var teikt, vienbalsīgu izpratni. Bija tikai viens cilvēks, kas šodien nobalsoja pret mediju apvienošanu.
Tas, ko es vēlos akcentēt, – ka vienots un stiprs sabiedriskais medijs ir patiešām nepieciešams, lai mums Latvijā būtu ne vien stiprināta drošība un lai mēs pēc iespējas veiksmīgāk varētu informēt sabiedrību par notiekošo un mazināt dezinformāciju un tos hibrīdapdraudējumus, kas mums diemžēl joprojām pastāv Latvijā. Taču tas arī dos efektīvāku finanšu izmantošanu, un cerēsim, ka “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzijas” klausītāji un skatītāji nejutīs tik ļoti... viņi nejutīs tik ļoti to, ka mediji ir apvienoti, jo arī turpmāk varēs klausīties “Latvijas Radio” un skatīties “Latvijas Televīziju”, nekādi zīmoli nemainīsies, iemīļotie raidījumi saglabāsies, taču beidzot būs lielāks, efektīvāk izmantots finansējums, ko varēs ieguldīt jaunu raidījumu, jauna, interesanta, mūsdienīga satura veidošanā... un lai tas saturs parādītos arī digitālajās platformās, lai arī mūsu jauniešiem būtu interesanti raidījumi, ko skatīties un klausīties.
Un, jā, tas, kāpēc tas ir tik īpašs mirklis mums, Latvijas sabiedrībai, – tāpēc, ka par to ir diskutēts jau 10 gadus un iepriekš ir bijuši dažādi šķēršļi, vai nu nav bijusi politiskā griba, vai nav bijis finansējums, un beidzot mēs esam panākuši valdībā vienošanos, finansējums būs gan apvienošanai, gan mediju pieaugumam. Tā ka tā ir tāda lielā... lielais prieks – šodienas iznākums, pie kā esam ilgi strādājuši. Vēlos teikt paldies visiem gan Kultūras ministrijā, gan SEPLP, kas pie šī ir strādājuši.
Viena lieta, ko vēl varētu īsi pieminēt, ir tā, ka mēs skatījām arī aizsargājamo augu un sugu biotopu izmaiņas, un ir tā, ka Latvija ilgstoši neko nav darījusi, lai pasargātu dabu no invazīvajām sugām. Šobrīd invazīvo sugu sarakstā ir tikai viena suga – Sosnovska latvānis, un to pašu mēs apkarojam nesekmīgi, bet atbildīgās iestādes “futbolē” atbildību... no vienas pie otras, un tā nu mēs esam, var teikt, nekur. Bet Latvijā ienāk arī citas – ne tikai augu, bet arī dzīvnieku – invazīvās sugas, un mums ir prieks, ka Ministru kabinets ir ķēries pie šī jautājuma sakārtošanas un atbildības noteikšanas, un tie ir labi soļi dabas aizsardzībā no invazīvajām sugām. Ir arī svarīgi, lai mēs neiedzīvotos pārkāpumu procedūrās par to, ka nespējam ieviest Eiropas regulu prasības.
Un trešā lieta, par ko mēs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā arī balsojām un nodevām tālākai skatīšanai (ko jau kolēģi iepriekš minēja), – par samazināto PVN 12 procentu apmērā. Tā ka šo mēs arī skatīsim, turpināsim sekot un mēģināsim rast veidus, kā atbalstīt uzņēmējus vai nu ar šo iniciatīvu, vai ar līdzīgām.
Paldies visiem.
Vadītāja. Paldies deputātei Leilai Rasimai.
Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Gatim Liepiņam. Lūdzu!
G. Liepiņš (JV).
Labdien, godātie radioklausītāji! Frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA ieskatā, šīsdienas nozīmīgākais Saeimas lēmums ir saistībā ar likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā. Tiks izveidots vienots sabiedriskais medijs, iekļaujot tajā “Latvijas Televīziju” un “Latvijas Radio”. Tas būs vienots, stiprs un neatkarīgs medijs, kurā tiks koncentrēti visi resursi. Vienotais “Latvijas Sabiedriskais medijs” darbu uzsāks 2025. gadā.
Mēs zinām, ka “Latvijas Radio” šobrīd ir klausītākais radio Latvijā, tāpat arī “Latvijas Televīzija” ir skatītākais... LTV1 kanāls ir skatītākais kanāls un līderis Latvijā. Tomēr mūsdienās ar to diemžēl vairs nepietiek – gan televīzijas skatītāju, gan radio klausītāju skaits sarūk gan Latvijā, gan arī pārējā pasaulē. Pēdējo 20 gadu laikā arvien lielāku lomu ieņem internets un sabiedriskie mediji sasniedz arvien mazāku iedzīvotāju daļu. Apvienošana ļaus vienotajam medijam kļūt par stipru spēlētāju arī interneta un digitālajā vidē, stiprinās jau esošos saziņas un informācijas kanālus un kopumā, sasniedzot lielāku auditoriju, stiprinās arī Latvijas informatīvo telpu.
Būtiski uzsvērt, ka tiks saglabāti gan “Latvijas Televīzijas”, gan “Latvijas Radio” zīmoli, žurnālisti strādās kopīgi, bet redakcijas joprojām būs neatkarīgas. Ir paredzēts ievērojams finansējuma pieaugums, kas vidējā termiņā nebūs mazāks par 0,12 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Papildu finansējums ļaus veidot kvalitatīvāku ziņu saturu un vairāk vietējo oriģinālsatura raidījumu.
Lēmums par “Latvijas Sabiedriskā medija” izveidi nenāca viegli, to skatīja vismaz trīs Saeimās vairāk nekā 10 gadus. Vēlamies uzsvērt, ka šis lēmums nav par to, kādās ēkās sabiedriskais medijs darbosies – vai tiks saglabāta vēsturiskā “Latvijas Radio” ēka Doma laukumā... Lēmumus par infrastruktūru un ēkām pieņems nevis politiķi, bet jaunā medija valde... ar darbiniekiem.
Tomēr varam apliecināt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija rūpīgi sekos līdzi, kā praktiski notiks “Latvijas Sabiedriskā medija” izveide, vai tiks ievērota taisnīga personāla un atalgojuma politika. Strādāsim pie tā, lai pilnveidotu finansējuma modeli un tas būtu prognozējams arī ilgākā termiņā.
Tas šoreiz no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA viss.
Vēlam jauku dienu, un uz tikšanos nākamajās pārraidēs!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Gatim Liepiņam.
Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Juris Viļums. Lūdzu!
J. Viļums (AS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Paturpinot iepriekš izteikto domu par sabiedrisko mediju apvienošanu... APVIENOTAIS SARAKSTS šo domu arī atbalstīja. Jāsaka gan, ka pirms kāda laika (kāds gads jau ir apkārt... apskrējis) “Latvijas Radio” izteica bažas par šo mediju apvienošanu, jo nebija skaidrības ne par algām, ne par to, vai tiks saglabāta redakcionālā neatkarība, un arī mēs no frakcijas bijām priecīgi tikties gan ar “Latvijas Radio”, gan ar “Latvijas Televīzijas” pārstāvjiem, gan ar sabiedrisko mediju pārvaldītāju. Un patiešām paldies gan komisijai... es varu pievienoties jau iepriekš izteiktajiem labajiem vārdiem, gribu arī atgādināt komisijas iepriekšējās vadītājas vārdu, uzvārdu – tā ir Ieva Brante, mūsu kolēģe, kas pēc būtības šo procesu iesāka, bet paldies arī pašreizējai vadītājai Leilai Rasimai, kas šo jautājumu, tā teikt, noveda līdz rezultātam.
Otrs jautājums, kuram no frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS puses gribu pievērst uzmanību, ir mūsu pieprasījums satiksmes ministram Briškena kungam. Tas saistās ar tiem pašiem, nu jau jāsaka, slavenajiem Kariņa kunga lidojumiem uz Eiropu, un šobrīd pieprasījums ir par tādu lietu: mēs, APVIENOTĀ SARAKSTA frakcija, lūdzām informāciju par to, vai attiecīgajās dienās, kad Kariņa kungs lidoja uz dažādiem galamērķiem Eiropā, bija pieejamas vietas lidojumiem komercreisos arī parastajā kārtībā. Tomēr “airBaltic” mums šādu informāciju nedeva, aizbildinoties ar komercnoslēpumu, tāpēc mēs sagatavojām pieprasījumu un aicinām Briškena kungu dot šādu informāciju vai attiecīgi norīkot, lai tā tiktu sagatavota. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Satiksmes ministrija tiešām ir atbildīga par “airBaltic” darbību. Katrā ziņā sekosim arī tālāk informācijas pieejamībai visiem, arī sabiedriskajiem medijiem.
Trešais jautājums lielā mērā sakrīt ar otro jautājumu – par sadarbību un mūsu parlamentāriešu darbību Eiropas līmenī. Pats šonakt atlidoju no Briseles, kur mums, Ārlietu komisijas deputātiem, bija tikšanās ar NATO pārstāvjiem. Briselē ir NATO galvenā mītne Eiropā. Personīgi gribu pateikt: sajūtas, ka mums arī pašiem aizvien ir jāatgādina, ka mēs neesam tikai NATO nomale, mēs esam arī iesaistīti NATO lēmumu pieņemšanā, mums aizvien vairāk ir skaļi jāpauž sava pozīcija gan par finansējuma palielināšanu, gan drošību šeit, pierobežā, gan to, ka tas viss nes līdzi arī ekonomiskus izaicinājumus – infrastruktūras drošība Baltijas jūrā un tā tālāk, un tā joprojām. Tā ka NATO jautājumiem mums ir jāseko līdzi, bet jautājumi, kas saistīti ar sabiedrības noturības stiprināšanu, lielā mērā ir mūsu pašu valsts... nacionālā līmeņa jautājums, un tas mums pašiem ir jāuzrauga.
Visbeidzot ceturtais jautājums, kam gribu pieskarties. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija rīt dodas kopīgā braucienā uz Latgali, uz Daugavpili. Jau trīs sēdes apakškomisija ir veltījusi tam, lai izskatītu valdības piedāvāto projektu Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei. Teikšu savu personīgo viedokli – manuprāt, šis dokuments šobrīd izskatās galīgi neefektīvs. Teikšu tā – bezjēdzīgs, jo es tajā neredzu nekādus rezultatīvos rādītājus un diemžēl arī nekādus labos rezultātus no tā sagaidīt nevar. Būsim aktīvi – gan APVIENOTAIS SARAKSTS, gan, domāju, Saeimas deputāti citās frakcijās, kas ir Latgales apakškomisijā, – un kopā centīsimies panākt rezultātu!
Paldies par uzmanību. Veiksmi darbos!
Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam.
“Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!
G. Kūtris (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mani kolēģi jau izstāstīja par tiem likumprojektiem, kuri šodien tika atbalstīti un par kuriem ir pozitīvas atsauksmes jeb cerības uz labu tālāko risinājumu. Es vēlētos pievērst jūsu uzmanību dažiem likumprojektiem, kas ir sākuši ceļu Saeimā un, domāju, atrisinās vairākas lietas.
Pirmā lieta. Šobrīd mēs Latvijā atceramies barikāžu dienas un daudzi politiķi skaisti, populistiski aiziet pie ugunskura un stāsta: “Jā, mēs cīnījāmies un turējāmies par neatkarīgu Latviju.” Un izrādās, ka mūsu barikāžu dienas vēsturiski ir piefiksētas – šīs atmiņas glabā 1991. gada barikāžu muzejs. Tas 22 gadus darbojas ar ļoti interesantu, skaistu ekspozīciju, bet ir biedrības veidots un uzturēts. Tā ir privāta iniciatīva. Mūsu valsts amatpersonas un arī viesi, kas tiek vesti ekskursijās uz šo muzeju, ir izteikuši tā: “Kāpēc tas nav valstiski... kaut kā saistīts ar valsti? Kā valsts varētu piedalīties muzeja uzturēšanā? Kā veidot šīs institūcijas valstisko raksturu?”
Mūsu frakcija kopā ar vairākām citām frakcijām, deputātiem ierosināja likumprojektu “1991. gada barikāžu muzeja likums”, kurā ierakstīt, ka arī valsts un pašvaldības var palīdzēt ar dotācijām šī muzeja uzturēšanai, jo problēmas jau nav ar to, ka... Šobrīd biedrībā vēl ir, kas muzeju uztur, bet paaudzes mainās. Palēnītēm cilvēki aizmirst, un, ja mēs savus svarīgākos vēstures notikumus paši neparādīsim, nesaglabāsim nākamajām paaudzēm, tie tomēr var lēnītēm arī apsūbēt, un starptautiski zināmo nevardarbīgo pretošanos, kas bija Latvijā 1991. gadā, palēnītēm arī paši varam aizmirst, ja mums nebūs spēcīga muzeja un atbalsta, valsts atbalsta šī muzeja darbībai.
Vēl pieminēšu pāris lietas. Pirmkārt, gribu pievērst to cilvēku uzmanību, kurus interesē mantošanas tiesības. Juridiskās komisijas apritē ir otrajā lasījumā atstiprinātie grozījumi, šodien arī Saeimā otrajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Civillikumā un Notariāta likumā, un mantošanas kārtībā būs neliela modernizācija, kas nedaudz atvieglos un uzlabos mantošanas kārtību.
Otrkārt, pateicoties Ekonomikas ministrijas virzītajām idejām un projektiem, ir sagatavoti un jau šodien Saeimā akceptēti grozījumi pirmajā lasījumā Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un grozījums Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir padarīt vieglāku un principā lētāku, pareizāk sakot, bez liekiem izdevumiem, pāreju kredītņēmējam no viena kredītdevēja pie cita, proti, izvēlēties citu banku. Tas būs atvieglojums kredītņēmējiem, meklējot izdevīgāko procentu likmi vai arī citus kredīta nosacījumus.
Treškārt, pavisam īsi pievērsīšu jūsu uzmanību tam, ka Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija vakar sēdē uzklausīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītājas informāciju par to, kā sokas ar Krievijas Federācijas pilsoņu uzturēšanās atļaujām Latvijā un kā tiek risināts jautājums ar to ārzemnieku izbraukšanu no Latvijas, kuri nevēlas sakārtot savos dokumentos attiecības ar Latvijas valsti. Šis stāvoklis ir tāds, ka uz 1. janvāri bija 985 cilvēki, kuri nebija izrādījuši interesi, nebija izrādījuši cieņu Latvijas likumiem un Latvijas valsts pozīcijai. Un šiem cilvēkiem šobrīd ir problēmas: vai nu viņi mēģina atrast... atļauju uzturēties vismaz uz kādu termiņu, piemēram, ģimenes apvienošanas nolūkā, vai viņiem ir kādi citi iemesli, kāpēc viņi dokumentāri vēlas pierādīt... un iegūt atļauju uzturēties Latvijā, vai arī viņiem būs jāizbrauc no Latvijas valsts.
Tā ir aktuāla politiska tēma, tā ir aktuāla valsts drošības tēma, un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija sekos līdzi šim procesam, lai nenotiktu ekscesi, lai nevēlamās valstis mums nepārmestu par kaut kādiem cilvēktiesību pārkāpumiem, lai viss notiktu atbilstoši tiesiskas valsts kārtībai, bet ar cieņu pret Latvijas valsti.
Paldies par uzmanību. Lai jums skaista nedēļas nogale un, protams, arī jaukas atpūtas dienas! Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.
Līdz ar to “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!