Frakciju viedokļi
2024. gada 8. februārī
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai – ceturtdienas pārraide “Frakciju viedokļi” pēc Saeimas sēdes. Turpmākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Likās, ka šodien būs īsa sēde, bet sanāca tā, ka bija pilna darba diena un tika izskatīti daudzi jautājumi. Pieskaršos trim, manā skatījumā – ne tikai manā, bet arī partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ skatījumā –, svarīgākajām lietām.
Pirmā bija saistīta ar satiksmes ministra Kaspara Briškena demisijas pieprasījumu. Jāsaka tā, ka tīri pēc izjūtām... bija dažādas izjūtas. Ko es ar to gribu teikt? Ka faktiski Briškena kungs šajā nozarē par ministru strādā ne tik ilgi un grib, tā teikt, izdarīt kaut ko labu, bet acīmredzot ir vesela virkne kaut kādas... būtības, kas viņam to neļauj. Manā skatījumā, bija nedaudz netaisnīgi no tāda viedokļa, ka cilvēki, kuri iepriekš ir bijuši valdībā, iepriekš ir rūpējušies par kaut ko, stāstījuši un darījuši, un tagad nodod to tālāk... Man šis politiskais process ne visai labi patīk, tāpēc ka vieni ir uzsākuši, visu laiku arī tanī procesā bijuši,
bet – visi čiekuri krīt uz galvas tam otram. Tāpēc arī mūsu frakcijas vadītājs nepiedalījās balsojumā. Mēs piedalījāmies un balsojām “par” demisijas pieprasījumu.
Bet skaidrs ir viens – satiksmes nozare šobrīd klibo jeb, kā tautā populāri teikt, deg zilās liesmās, un skaidrs, ka ir jārunā par to, jādara. Galvenais, lai šie procesi reiz sāktu strādāt kā normāls mehānisms. Tas ir gan dzelzceļš, gan ostas, gan lidosta, gan pasts.
“Latvijas Pastā” ir problēmas. Paldies, ka pasta nodaļu slēgšana ir apturēta, jo, kā saka, pastam ir ne tikai visas pārējās funkcijas, bet arī ļoti liela sociālā funkcija. Ja mēs reģionos aizslēgsim ciet pasta nodaļas, tad beigās tur vairs nekā nebūs – policijas iecirkņus aizslēgs, ugunsdzēsības iecirkņus aizslēgs, mazās skolas slēgs, pastu slēgs, un kas tad beigās paliks? Tukša teritorija – nevienam nevajadzīga. Tā ka šis ir stratēģisks jautājums, pie kura noteikti satiksmes ministram ir vienkārši... kā norādīja mūsu frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers, šobrīd ministram jābūt kā ministram un dažreiz arī jāuzsit dūre galdā, lai ieviestu kārtību. Pieskāros par pastu.
Faktiski paliek tikai viens jautājums. Manā un mūsu partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ skatījumā, ļoti svarīgs jautājums ir par “Re:Baltica”, kas tika finansēta no valsts budžeta un kam tika piešķirti 92... gandrīz 93 tūkstoši eiro, lai nomelnotu partiju LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Tātad faktiski šis ir turpinājums no valdošās koalīcijas... turpinājums tam, kas notika pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām tanī laikā, kad nekādu priekšvēlēšanu aģitāciju nedrīkstēja pieļaut. Vienu dienu pirms vēlēšanām tika paziņots, ka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ līderis Ainārs Šlesers saņem naudu pa tiešo no Putina. Uz to neviena no tiesībsargājošajām iestādēm nereaģēja, pēc iesniegumiem par kriminālprocesa ierosināšanu nekādi procesi netika ierosināti, jo pateica, ka tas viss ir pilnīgs un absolūts blefs.
Bet šīs darbības rezultātā partijai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ tika nozagtas vismaz piecas, sešas, pat septiņas deputātu vietas Saeimā. Un šobrīd “Re:Baltica” ir uztaisījusi par valsts naudu, par nodokļu maksātāju naudu, par 92,9 tūkstošiem eiro, partiju LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nomelnojošu kampaņu.
Mēs iesniedzām pieprasījumu Ministru prezidentei Siliņai, kura ir tiešā mērā atbildīga par šiem jautājumiem, lai paskaidro, kādā nolūkā, no kādiem... kādā nolūkā tika iztērēti šie 100 tūkstoši eiro no valsts budžeta, no nodokļu maksātāju naudas, lai priekšvēlēšanu laikā atkal nomelnotu mūsu partiju LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Es uzskatu, ka tas nav godīgi, tas kropļo konkurenci. Un šeit būtu darbs ne tikai Ministru prezidentei atbildes sniegšanai, bet, manā skatījumā, šeit ir darbs prokuratūrai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Tā ka, draugi, šodiena bija karsta. Redzēsim, kā mums tālāk ies, cīnīsimies, tā teikt, lai kopējais darbs uz priekšu tiek.
Visiem jaukas brīvdienas!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Nākamajai vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Jekaterinai Drelingai. Lūdzu!
J. Drelinga (ST!).
Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien bija ļoti interesanta darba kārtība. Paldies arī ministriem, kas piedalījās sēdē.
Bet aktuālākā tēma šodien ir “Latvijas Pasts”. Mūsu iesniegtais pieprasījums, kurš tika nodots Pieprasījumu komisijai, par “Latvijas Pasta” nodaļu slēgšanu ārpus lielajām pilsētām tika izskatīts. Kaspars Briškens bija atbildējis uz mūsu jautājumiem komisijas laikā, kā arī bija atnācis uz frakciju un paudis savu viedokli un redzējumu par šo situāciju. Ministrs apzinās, ka cilvēkiem nav finansiālas iespējas abonēt presi, saņemt nepieciešamos pakalpojumus, ko sniedz “Latvijas Pasts”. Šī tēma varbūt nav aktuāla jauniešiem, bet ir aktuāla cilvēkiem, kuri dzīvo laukos un ir pensijas gados. Tāpēc mēs kopā to panācām, ka 177 “Latvijas Pasta” nodaļas netiks slēgtas, liela daļa cilvēku nezaudēs darbu, cilvēkiem būs pieejami “Latvijas Pasta” pakalpojumi, veciem cilvēkiem nebūs grūtību laukos saņemt pensiju.
Mēs arī turpmāk sekosim šai reformai, lai iedzīvotāji nesāktu izdzīvot Latvijā, bet gan dzīvotu savam priekam.
Paldies.
Jaukas brīvdienas!
Vadītāja. Paldies Jekaterinai Drelingai no frakcijas “Stabilitātei!”.
Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Augustam Brigmanim.
A. Brigmanis (ZZS).
Labdien! Trīs lietas: pirmkārt, Saeimas sēde. Saeimas sēdes galvenais jautājums, protams, bija satiksmes ministra iespējamā demisija. Šodien tā tika noraidīta, un arī mēs bijām pret šo demisiju.
Vakar Saeimas frakcijā mums bija padziļināta tikšanās ar satiksmes ministru, kurā pārrunājām visas šīs lietas, kā rezultātā mums tapa vēlme tikties ar “Latvijas Pasta” valdi un izrunāt šos jautājumus padziļināti. Esam gandarīti, ka demisijas jautājums ir nolikts malā. Es ļoti ceru – uz neatgriešanos.
Otra lieta – par zemnieku nemieriem. Šie jautājumi šajā nedēļā mums bija viena no galvenajām aktualitātēm, un šajā sakarā es un Saeimas spīkere vakar tikāmies ar zemnieku pārstāvjiem. Nolēmām, ka kopīgi strādāsim pie tā, lai tuvākajā laikā paātrinātā tempā (steidzamības kārtā) caur Saeimu tiktu virzīti zemniekus interesējošie jautājumi. Iesaistīsim arī opozīciju... pie šiem jautājumiem. Piedalījās arī kolēģis no “Nacionālās apvienības” – Grasberga kungs. Tā ka kopīgiem spēkiem, es domāju, tiksim galā ar zemniekiem aktuālajiem jautājumiem.
Trešā lieta – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas sēdē vakar tika pieņemts lēmums, konceptuāls lēmums, ka Zaļo un Zemnieku savienība neatbalsta Čakšas virzīto izglītības reformu. Uzskatām, ka šeit ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu, līdz galam nav veiktas padziļinātas sarunas ar pašvaldībām un atsevišķām skolām. Ļoti ceram, ka pēc tikšanās ar Čakšas kundzi atradīsim kopsaucēju, bet mūsu balsis šai reformai nav garantētas (kā teica Saeimas spīkere Daiga Mieriņa).
Paldies jums.
Vadītāja. Paldies Augustam Brigmanim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamajam vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Jānim Vitenbergam. Lūdzu!
J. Vitenbergs (NA).
Labvakar! Nenoliedzami, šīs dienas svarīgākais dienaskārtības jautājums, kurš raisīja visvairāk diskusiju, bija “Nacionālās apvienības” iesniegtais demisijas pieprasījums satiksmes ministram Kasparam Briškenam. Jāteic, šis ir radikālākais solis, ko var spert opozīcijas partija. Ilgstoši esam vērojuši, ko satiksmes jomā dara ministrs Kaspars Briškens, un es teiktu, ka šis laiks – gandrīz pusgads – ir bijis pietiekams, lai novērtētu, kāda ir ministra vēlme un spēja darboties, lai palīdzētu nozarei. Jāsaka, ka situācija ir kritiska, ministrija netiek operatīvi vadīta un jautājumi tiek nevis risināti, bet aizvien vairāk samilst.
Un šeit es nerunāju tikai par jauno vilcienu ekspluatācijas uzsākšanu. Vēl aizvien cilvēki nevar būt droši arī par autobusu pārvadājumiem – ir komersanti, kuri regulāri neizpilda saistības pret valsti, neizpilda reisus. Ministrs uz to šobrīd noskatās, kaut sākotnēji bija lozungi un saukļi par to, ka iesaistīsies un meklēs iespējas, kā lauzt līgumus ar šiem komersantiem, bet tālāk diemžēl nekas neseko.
Pēdējās nedēļas laikā daudz ir diskutēts par reģionālajām pasta nodaļām un “Latvijas Pastu” kā uzņēmumu. Te jāsaka, ministrs ir pieķerts melos, jo nesakrīt tas, ko viņš saka, un tas, ko saka “Latvijas Pasta” vadība, kura atzīst, ka gan par pasākumu, kas tika rīkots, lai godinātu mūsu labākos pastniekus... Tie ir cilvēki, kuri visu savu dzīvi ir veltījuši šim arodam, ir ļoti, ļoti mīlēti sabiedrībā. Tā ka otrs stāsts ir par šīm reģionālajām pasta nodaļām, tad par abiem šiem jautājumiem, kā ziņo pasta vadība, viņi ir informējuši ministru pirms tam. Vēl jo vairāk – ministrija ir sagatavojusi vēstuli “Latvijas Pastam”, kur ir ambiciozi mērķi, ka nepieciešams audzēt peļņas apjomu. Un nevar noliegt, ka pasta vadība spērusi drosmīgu soli, pagājušā gada otrajā pusē atsakoties no sadarbības gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju... par šīm sīkpakām, kas nāca no Āzijas, kas bija ienesīgs bizness “Latvijas Pastam”. Un finansiālā situācija veidojas gana smaga.
Šobrīd mēs uzskatām, ka nevajadzētu nodarboties ar kaut kādām liriskajām darbībām, bet tiešām ķerties pie darba. Un ir divas tikai opcijas – vai nu šīs pasta nodaļas slēdz, vai valstij ir jānāk palīgā. Tā summa ir gana liela (kā “Latvijas Pasts” ir paudis – no diviem līdz četriem miljoniem), lai šīs pasta nodaļas varētu uzturēt.
Bet nav jau tikai aktuālās problēmas, ar kurām ministrs īsti netiek galā, vēl aizvien Satiksmes ministrijā ir virkne projektu, kuri ir vērsti uz valsts attīstību, uz mūsu ekonomikas attīstību, un arī šie projekti tiek pārvaldīti, es teiktu, diezgan pavirši. Tādi projekti kā Bauskas apvedceļš, Rīgas apvedceļš, kuri ir bijuši sagatavoti... Viss, kas ir vajadzīgs, ir politiskā griba tos iesniegt valdībā, apstiprināt un uzsākt darbu pie tiem. Tāpat arī Dienvidu tilta ceturtā kārta, kas ir loģisks noslēgums šim projektam. Tā ka grūti pat izskaidrot, kādēļ tie netiek virzīti tālāk.
Un mūsu paaudzes svarīgākais projekts – “Rail Baltica”! Jau jūlijā, laikā, kad es biju ministrs, virzīju... to aktuālo situāciju, jo ilgstoši līdz tam, es teiktu, mūsu sabiedrība, arī kolēģi valdībā bija maldināti par reālo situāciju, par projekta reālajām problēmām. Tās reāli izgaismojot... Jāteic, pēc jūlija nekas īsti nav sekojis. Šis projekts nav valdības dienaskārtībā. Ministrs šeit, uz vietas, līdzīgi arī kā par pastu, saka vienu, ka šī trase ir viņa mērķis, ka šī dzelzceļa līnija šķērsos Rīgu, taču tajā pašā laikā šajā nedēļā Kaspara Briškena kolēģi ziņo Eiropas Komisijai, ka projekts sadalīts divās fāzēs... divos posmos un pirmajā posmā līdz 2030. gadam nav plānots šo trasi caur Rīgu būvēt. Un tad rodas jautājums, kas notiks tālāk ar esošajiem būvobjektiem, kā vēlāk piesaistīs līdzekļus, ja Eiropas Komisija atklāti pasaka, ka visas aktivitātes tā nefinansēs? Lietuviešu kolēģi ir aktīvi strādājuši un meklē līdzekļus budžetā, lai varētu līgani, kā saka, šo trasi turpināt būvēt, bet mūsu ministrs klusē.
Tā ka es teiktu, ka šis laiks ir bijis pietiekams, lai mēs varētu izdarīt secinājumus. Es tiešām negribētu, ka šī problēma turpina saasināties tieši no ministrijas galvenās vadības puses.
Pieprasījām demisiju, un šodien diemžēl kolēģi to neatbalstīja, bet mēs rūpīgi sekosim līdzi, kas notiks tālāk.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jānim Vitenbergam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Andris Kulbergs. Lūdzu!
A. Kulbergs (AS).
Sveiciens klausītājiem! Šodien beidzot pēc vairākām pārceltām sēdēm mēs klausījāmies un runājām par pieprasījumu klimata un enerģētikas ministram Meļņa kungam un ekonomikas ministram Valaiņa kungam. Mēs izvirzījām būtisku problēmjautājumu, ka 5. janvārī bija rekordaugsta elektrības cena, ja atceraties, visā reģionā un Latvijā tā sasniedza pat 15 eiro par kilovatstundu. Šo es norādu... te nav jautājums par piekasīšanos, bet par reālu uzmanības pievēršanu tam, ka tas ir mūsu energodrošības jautājums. Mēs pēkšņi šajos apstākļos, kad bija ļoti auksta ziema (ziemeļu reģionos – īpaši auksta), kas izraisīja energodeficītu... savukārt Dānija nespēja ar vēja parkiem... nebija vējš, un bija apsalušas lāpstiņas... un radīja vēl lielāku šī deficīta problēmu. Mēs nonācām situācijā, ka praktiski bijām vienīgā ražojošā valsts un nedaudz, nedaudz eksportējošā, un tieši tajā mirklī, kad bija šī situācija, mēs izdomājām, ka ragaviņas ir... nav jāremontē vasarā, bet ziemā. Tas nozīmē, ka TEC-2 energobloks bija izgājis no ierindas kopš augusta un līdz pat 11. janvārim bija remonta stadijā. Tas ir nepieļaujami no drošības viedokļa un arīdzan no komercviedokļa, ka TEC-2 pašā pīķa sezonā, kad ir vislielākā noslodze (tieši siltumā – desmitkārtīga), ir nestrādājošs. Tie bija ideāli apstākļi... ja hibrīdkara apstākļos mūsu agresorkaimiņš būtu gribējis izmantot hibrīdieroci, bija ļoti lielas iespējas, ka mums klātos diezgan plāni, ja mūs atslēgtu no BRELL tīkla. Tā ka tas bija tas, uz ko mēs vērsām uzmanību.
Ministra kungs atbildēja, ka cenu ietekme nevienu neietekmēja, tikai 15 procentus. Gribu vērst uzmanību, ka 15 procenti no mājsaimniecībām ir 274 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vai 48 tūkstoši uzņēmēju, kas bija ietekmēti no šī cenu pīķa. Nu, un “Latvenergo” vienā dienā, 5. janvārī, pazaudēja piecu miljonu eiro peļņu, pat vairāk par pieciem miljoniem, jo šis energobloks nestrādāja. Šī peļņa būtu bijusi iespējama ne tikai tajā dienā, bet arī citās dienās, kad šis energobloks strādātu šajos apstākļos... vai tas arī samazinātu šo cenu.
Mēs gribam, lai no tā tiek izdarīti secinājumi, lai par energodrošību atbildētu Klimata un enerģētikas ministrija. Diemžēl KEM neieradās... ministrs nevienu no reizēm nav ieradies un nav paskaidrojis. Mūsuprāt, tas ir nopietns jautājums, kas ministrijai stratēģiski jāuzņemas, – ieviest enerģētikas stratēģiju. Pats Meļņa kungs ir parakstījis... ka šādai stratēģijai bija jābūt jau pagājušā gada decembrī.
Mēs izskatījām Briškena demisijas pieprasījumu, kurā vērsām uzmanību uz ko pavisam nopietnu – “Rail Baltica” projektu, kas ir daudz nozīmīgāks, daudz fundamentālāks pēc savas būtības nekā jebkurš pasta jautājums vai vilcienu jautājums, iekšzemes vilcieni. “Rail Baltica” projekts ir tik ļoti sadārdzinājies no oriģinālā plānotajām investīcijām, ka esošajā finansējuma modelī apdraud Latvijas ekonomiku un īstenošanu. Mums vienkārši nav tādu finansiālu resursu, lai īstenotu šo projektu noteiktajā termiņā, un tas būs slogs uz katru iedzīvotāju. Mums visiem kopā ir jāatrod cits pielietojums un cits finansējuma avots “Rail Baltica” projektam. Tam jābūt par prioritāti numur viens, bet šobrīd tas galīgi nav uzlikts kā prioritāte numur viens. Un šī nav prioritāte tikai satiksmes ministram, tai jākļūst par prioritāti numur viens arī premjerei. Diemžēl šim projektam nav saimnieka, nav, kas par to atbild. Tam bija jābūt Briškena kunga prioritātei numur viens, jo projekts skars jebkuru Latvijas iedzīvotāju.
Nu, un pēdējais jautājums bija par “Latvijas Pastu”. Gribu minēt klausītājiem, ka mani un mūs ļoti uztrauc situācija ar pastu. Pēc Covid-19 pandēmijas bija visi apstākļi, kad ļoti attīstījās paciņu... pakomātu... un piegādes uz mājām. Ja “Latvijas Pasts” veiksmīgi īstenotu savu darbību un neielaistu šeit pie mums... Ļoti veiksmīgi, daudz veiksmīgāk strādā “Omniva”, kam ir 365 pakomāti Latvijā. Bet mūsu “Latvijas Pastam” ir 166. Tātad Igaunijas pasta uzņēmumam šeit, Latvijā, ir divreiz vairāk pakomātu nekā mūsu pastam. Rezultātā mēs zaudējam komercpasta tirgū savas pozīcijas un ir zaudējumi un nespēja uzturēt sociālo funkciju, ka pasta nodaļām ir jābūt pierobežā un reģionos.
Redzam, cik tas ir nopietni un svarīgi karā Ukrainā, kur pasta nodaļām ir ļoti fundamentāla funkcija – apgādāt karavīrus, civiliedzīvotājus un nodrošināt... drošību. Bet mēs šodien redzam pat paziņojumus presē, ka “Omniva” taisās pretendēt uz universālā pasta pakalpojuma sniegšanu 2026. gadā, kad beidzas “Latvijas Pasta” funkcijas. Tātad praktiski viņi pasaka, ka ir gatavi pretendēt... kļūt par Latvijas pastu. Manuprāt, tas ir nepieļaujami, ka “Latvijas Pasts” tik nesaimnieciski izturas un nespēj gūt priekšrocības komerctirgū.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Andrim Kulbergam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
Nākamajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Raimondam Čudaram. Lūdzu!
R. Čudars (JV).
Labdien! Frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA šodien neatbalstīja satiksmes ministra Kaspara Briškena demisijas pieprasījumu. Tam ir arī acīmredzami iemesli. Visi tie izaicinājumi, kuri šobrīd ir satiksmes ministra priekšā, saistīti gan ar projekta “Rail Baltica” finansēšanu un realizāciju kopumā, gan arī ar “Latvijas Pasta” nodaļu slēgšanu, gan arī citi būtiski jautājumi... šobrīd ir ministra darba kārtībā, un viņš ir apņēmības pilns tos risināt.
Ņemot vērā, ka ministrs ir strādājis nepilnus piecus mēnešus, ir ļoti būtiski, ka ministrs šodien Saeimas deputātiem ir apliecinājis vēlmi pilnībā atbrīvoties no Rietumu–Austrumu koridora, kas ilgu laiku ir bijis Latvijas satiksmes sistēmas mugurkauls, un pilnībā pārorientēt nozares darbu, rodot citus noieta tirgus valsts loģistikas un transporta sistēmai. Ministra apņemšanās ir pilnīgi loģiska, ņemot vērā šībrīža situāciju.
Šodien Saeima izskatīja arī jautājumu, kas saistīts ar pieprasījumu satiksmes ministram tieši saistībā ar “Latvijas Pasta” nodaļu slēgšanu. Jau šī gada 1. februārī ministrs ir norādījis, ka tiks pārskatīti plāni attiecībā uz pasta nodaļu slēgšanu. Jāatzīst, ka šobrīd šie plāni nav precīzi zināmi, un deputāti, protams, sagaidīs no Satiksmes ministrijas pilnu pārskatu par turpmāko darbu attiecībā uz pasta nodaļām.
Tāpat šodien Saeima ir izskatījusi pieprasījumu attiecībā uz Latvijas energoapgādes drošību, saistītu tieši ar “Latvenergo” TEC-2 gāzes koģenerācijas turbīnu remonta apstākļiem. Ir jāatzīst, ka gāzes turbīnu remontdarbi ir notikuši objektīvas nepieciešamības dēļ. Tā notiek, un “Latvenergo”, lai arī ļoti būtisks tirgus spēlētājs elektroenerģijas piegādē, tomēr nav vienīgais elektroenerģijas ražotājs un piegādātājs reģionā, un sistēma šajā gadījumā apliecināja to, ka tā ir stabila un nodrošina stabilu elektroapgādes piegādi ne tikai Latvijā, bet visā reģionā. Līdz ar to šis deputātu pieprasījums tika noraidīts.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Raimondam Čudaram no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
“Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas PROGRESĪVIE deputāts Ervins Labanovskis. Lūdzu!
E. Labanovskis (PRO).
Labdien, klausītāji! Jā, šodien galvenās tēmas, kā iepriekšējie runātāji iezīmēja... tātad satiksmes joma. Šodien mēs bijām liecinieki tam, ka “Nacionālā apvienība”, manuprāt, bija apmaldījusies gan laikā, gan telpā, jo dīvainā kārtā iepriekšējais satiksmes ministrs, kurš strādāja veselu gadu, nāca ar pārmetumiem esošajam satiksmes ministram, kurš strādā nepilnus piecus mēnešus, par lietām, kuras jau varēja sākt risināt viņa laikā un kur problēmas jau bija zināmas.
Paskatāmies – vilcienu iepirkums. Šobrīd mēs saskaramies ar iepriekšējo laiku darbības rezultātu. Kur bija šī iepirkuma uzraudzība? Internetā publiski ir atrodams, ka viņš pat ir lepojies, ka ir stingra vilcienu iepirkuma uzraudzība.
Projekts “Rail Baltica”. Kāpēc tika klusēts? Kāpēc gada laikā nevarēja konstatēt to, ko mēs esam konstatējuši un šobrīd sabiedrībai stāstām, – ka sadārdzinājums projektam ir nevis miljonu, bet miljardu eiro lielumā un ka tika izstrādāts projekts, kas neieiet Rīgā? “PROGRESĪVIE” un Briškens ir skaidri pateikuši, ka tādu projektu mēs nevaram atbalstīt, ka “Rail Baltica” ies Rīgā un ka šobrīd tiek strādāts pie vairākiem finansēšanas modeļiem, kurus mēs piedāvāsim valdībai apstiprināšanai... kuri paredz arī dažādus finansēšanas modeļus.
“PROGRESĪVIE” nav spēks, kas paslaucīs problēmas zem paklāja. Mēs par to aktīvi runājam, mēs atrotām piedurknes un strādājam. Ir sarūgtinoši tas, ka politiskie spēki, šinī gadījumā Nacionālā apvienība, kas ir bijuši tieši atbildīgi un tieši iesaistīti, ir kā no debesīm nokrituši un pārsteigti par šo situāciju. Mēs apliecinām ar darbiem. Tā nav tikai runāšana.
Paskatāmies: mēs redzam, ka ir bijušas neizdarības – “Pasažieru vilciena” padome ir atkāpusies; mēs redzam, ka bijusi neizdarība Satiksmes ministrijā – šobrīd pret Satiksmes ministrijas valsts sekretāri ir uzsākta dienesta izmeklēšana... atstādināta no darba. Ja mēs runājam par pasta nedienām – arī “Latvijas Pasta” padome tikko ir atkāpusies. Visa saimniecība tiek kārtota, bet, kamēr tā tiek kārtota, protams, mēs saskaramies ar problēmām, kuras bijušas pirms tam, un mēs turpināsim kārtot šo sistēmu.
Ja mēs runājam par “Latvijas Pastu”, protams, lēmums slēgt simts pasta nodaļas bija pārsteidzīgs, tāpēc šis lēmums ir ticis atcelts. Tomēr ir jāizvērtē, kur tas ir lietderīgi, kur ne. Tajā pašā laikā es gribu uzsvērt to, ka mums daudz pārmet, ka mūsu valsts nav efektīva, ka mums ir birokrātija, un, lai to domāšanu mainītu, mums jāskatās, ko mēs darām pareizi, ko mēs darām laikam atbilstoši. Ir jāatzīst, ka “Latvijas Pasts” ir zaudējis ļoti lielu pakalpojumu grozu konkurencē ar “Omniva”, DPD. To es saku arī kā lauku iedzīvotājs, kurš regulāri izmanto līdzīgus pakalpojumus, – “Latvijas Pasts” nav vairs konkurētspējīgs. Jā, ir svarīgi, ka tas nodrošina pastkastu apkalpošanu un tamlīdzīgi, bet, ja mēs runājam par citiem pakalpojumiem, tad mums ir jāizvērtē.
Tika daudz minēts tas, ka “Latvijas Pastam” ir sociālās funkcijas. Iespējams, bet tas nav pamatuzdevums. Sociālās funkcijas pašvaldībā būtu jānodrošina vai nu sociālajam centram, vai bibliotēkai, kur būtu cilvēkiem jāpalīdz arī samaksāt rēķinus. Šobrīd jau ir iespējams daudzos vietējos veikalos samaksāt, piemēram, komunālos rēķinus.
Mums nav pieņemami, ka automātiski tiek slēgtas pasta nodaļas, taču ir godīgi jāpaskatās, vai tās pilda vēsturiskās funkcijas, kuras tām bija agrāk, un vai to uz vietas nevar darīt citas organizācijas, konsultējoties, protams, ar iedzīvotājiem un pašu pašvaldību.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Ervinam Labanovskim no frakcijas PROGRESĪVIE.
Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!