Frakciju viedokļi
2024. gada 2. maijā
Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”.
Deputāti tiešraidē pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!
G. Kūtris (ZZS).
Labdien, cienījamie klausītāji un skatītāji! Šī nedēļa ir piesātināta ar skaistiem valsts svētkiem, un vispirms es gribu teikt: priecīgus jums aizgājušos un arī gaidāmos svētkus! Bet, neskatoties uz to, Saeima turpināja intensīvi strādāt gan komisijās, gan Saeimas sēdē.
Šodien Saeimas sēdē skatījām vairākus likumprojektus, un par diviem no tiem vēlos paust mūsu frakcijas viedokli.
Pirmais likumprojekts, kas tika pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā, ir likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” – attiecībā uz administratīvajiem sodiem, ja tiek fiksēts, ka ceļu satiksmē piedalās automašīna bez obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas. Likuma esošā redakcija bija dažādi interpretējama. Policijas darbinieki praksē visbiežāk piemēroja sodu gan īpašniekam, gan vadītājam. Likumprojekta apspriešanas gaitā šī norma tika sadalīta un izteikta precīzāk: tiek sodīts gan automašīnas vadītājs – par to, ka viņš šādu automašīnu vada –, gan īpašnieks – par to, ka viņš ir palaidis šādu transportlīdzekli satiksmē.
Es frakcijas vārdā... nē, ne frakcijas vārdā, bet savā vārdā no tribīnes izteicu viedokli (arī frakcija, balsojot brīvajā balsojumā, piekrita manam viedoklim), ka šajā gadījumā mēs esam pārkāpuši vairākus principus, proti, ja civiltiesiskā apdrošināšana attiecas uz īpašnieka civiltiesisko apdrošināšanu, tad transportlīdzekļa vadītājam šī apdrošināšana diemžēl (vai par laimi) nav jāveic, tāpēc šajā gadījumā būtu sodāms tikai īpašnieks, nevis gan viens, gan otrs.
Otrs moments ir tas, ka šeit nav vienlīdzīgas attieksmes pret visiem cilvēkiem. Iedomāsimies... ja īpašnieks sēž pie stūres, tad likums paredz, ka viņu soda tikai kā īpašnieku, savukārt ja īpašnieks sēž blakus vai ja īpašnieks atrodas mājās, tādā gadījumā tiek sodīti divi cilvēki. Bija arī citi argumenti, kas skanēja no tribīnes, bet galvenais uzsvars no mūsu puses, ka mēs Latvijā aizejam pārāk tālu ar šo tendenci sodīt cilvēkus. Es nezinu, vai svarīgākais ir budžeta papildinājums vai ar sodiem mēģināt audzināt cilvēkus. Normālā Rietumvalstī vairāk tomēr ir cilvēku brīdinājuma forma, nevis sodīšanas forma, un es teiktu, ka pēdējā laikā mums, Saeimā, ir parādījusies tendence visu mēģināt pēc iespējas... saprast caur sodu. Demokrātiskā valstī tas nav normāli.
Otrs ir likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”, un tas šodien tika skatīts pirmajā lasījumā. Jāteic, ka... lai gan daudziem argumentiem, kāpēc šie grozījumi varbūt nav īsti korekti, es varētu piekrist, jo, iespējams, to pašu regulējumu jeb mērķi varēja sasniegt krietni senākos laikos ar krietni vienkāršākām metodēm un daudziem vecākiem cilvēkiem likuma grozījumi var sagādāt galvassāpes, stresu vai veselības problēmas, taču jāteic, ka šie grozījumi tiek virzīti tāpēc, ka 2022. gadā pieņemtie grozījumi attiecas uz vienu Krievijas Federācijas pilsoņu grupu un it kā nejauši... varbūt arī nejauši bija aizmirsta otra Krievijas Federācijas pilsoņu grupa, kuri šo pašu pilsonību bija nomainījuši, balstoties nevis uz Imigrācijas likumu, bet līdz 2003. gadam spēkā esošo likumu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”.
Šobrīd ar šo grozījumu tiek virzīts, lai pret abām personu grupām būtu vienāda attieksme attiecībā uz tiesībām saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, proti, valodas eksāmena nokārtošana personām, kas ir vecumā līdz 75 gadiem, un noteiktas anketas aizpildīšana, kas attiecas uz visām personām.
Šis projekts vēl tiks apspriests, bet es domāju, ka tas tiks pieņemts aptuveni līdzīgā redakcijā. Protams, cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā un ir pakļauti šī likuma grozījumiem, par to savlaicīgi jādomā, savlaicīgi jāsakārto attiecības ar Latvijas valsti un jāgatavojas eksāmena nokārtošanai, ja tas rada kādas problēmas.
Paldies jums par uzklausīšanu, un priecīgus svētkus!
Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.
Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Paldies par doto iespēju. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešām, neraugoties uz svētku nedēļu, parlamentā darbs notiek pietiekami aktīvi.
Gribu pieskarties divām lietām... diviem likumprojektiem, ko šodien Saeima atbalstīja, proti, pirmais ir saistīts ar ceļu satiksmi, ar sodu palielināšanu par pārkāpumiem ceļu satiksmē.
Manā skatījumā... Es atbalstu, un mūsu frakcija atbalstīja šo sodu palielināšanu, bet, vienalga, uzskatām, ka būtībā tas ir nepareizi, jo mēs šobrīd ejam tikai un vienīgi virzienā, kas paredz sodu bardzības palielināšanu. Tātad nav runa par soda neizbēgamību, par audzinoša rakstura pasākumiem, par milzīgu pasākumu kompleksu, kuru rezultātā tiktu uzlabota ceļu satiksmes drošība, šobrīd valsts iet tikai un vienīgi vienā virzienā – ar sodu bardzību, sodu pastiprināšanu. Redzam, ka lielie ātrumi... lielie sodi tiek dubultoti. Ja atļautais ātrums tiks pārsniegts no 60 līdz 70 kilometriem stundā, var nākties šķirties no 960 eiro, un, ja tas notiks apdzīvotā vietā, tad līdz pat 1400 eiro, tanī skaitā arī tiesību atņemšana... faktiski par lieliem ātrumiem... būs ļoti bargi sodi par to.
Tas ir saprotams, bet jāsaprot arī cita lieta: ja nebūs uzraudzības no policijas puses... esmu jau daudzkārt to teicis, esmu to teicis arī no tribīnes šeit, Saeimā, ka var ieviest pat nāvessodu, bet ko tas dod, ja nav nekādas kontroles? Es vienmēr esmu uzskatījis, ka satiksmes drošība ir milzīgs pasākumu komplekss, kur ietilpst... Iekšlietu ministrija, Satiksmes ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Finanšu ministrija (ar apdrošināšanas kompānijām un
Bonus-Malus sistēmu)... glābēji, ugunsdzēsēji.
Tas ir milzīgs pasākumu komplekss, bet šobrīd valsts diemžēl iet tikai un vienīgi virzienā, lai celtu sodus. Protams, cilvēkiem rodas tikai viens jautājums... par to, ka Valsts kase ir tukša, tāpēc ir jāpalielina sodi, lai pildītu Valsts kasi, un runa nav par soda bardzību, bet, manā skatījumā, pats svarīgākais ir soda neizbēgamība. Nav, kas šobrīd kontrolē ceļu satiksmes noteikumus uz ceļa. To jau jebkurš ir ievērojis, ka mums ir ļoti maz policistu uz ceļa. Ņemot vērā to, ka vēl šogad nākamā gada budžetam būs nepieciešami apmēram 230... vairāk... miljoni, lai policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem un Tieslietu ministrijas darbiniekiem dotos solījumus pildītu, man ir jautājums: kur to naudu dabūs, un kā tas viss notiks? Manā skatījumā, tā ir krīze.
Otrs jautājums, par ko es gribēju runāt, ir aizdevums – “airBaltic” obligāciju pirkšana 100 miljonu eiro apmērā, un iespējamā summa var tikt palielināta līdz 136 miljoniem. Man jāsaka tā, ka šim pasākumam bija arī daudz pretinieku. Arī mūsu skatījumā, frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ skatījumā, šī metodika, kā tas notika – ka tas tiek atsūtīts uz Saeimu superātros tempos, Saeimas komisija fiksi izskata un tad liek uz balsošanu, – tas nekādos rāmjos īsti neiet iekšā.
Raugoties no tā viedokļa, ka šī aviokompānija nav kaut kāds... “airBaltic” nav kaut kāds mazs uzņēmums, kurš te pārstāv, pieņemsim, kaut kādu nišu, tas ir valstiski svarīgs uzņēmums, kurš mums nodrošina tūrismu, kurš mums nodrošina ekonomikas izaugsmi un tā tālāk, un tā joprojām, šis ir ļoti būtisks un svarīgs jautājums. Jāsaka tā, ka par šiem 100 un vairāk miljoniem, tagad faktiski 200 miljoniem, kas ir jāpārfinansē “airBaltic”... par to tiešā mērā ir atbildīga Kariņa valdība. Tanī brīdī, kad bija kovids, tanī brīdī, kad tika pieņemti visi šie lēmumi saistībā ar kovidu, mēs gandrīz iznīcinājām šo savu nacionālo aviokompāniju. Tanī pašā laikā visi – Somija, Šveice, Nīderlande – attīstījās. Šī pieeja, ar kādu tika pieņemti lēmumi saistībā ar ekonomiskajiem jautājumiem, tanī skaitā par “airBaltic”, faktiski bija noziedzīga pret mūsu valsti.
Tā ka, draugi, negribas nobeigt uz traģiskas nots, jo priekšā mums ir svētki. Tiešām novēlu visiem priecīgus svētkus, un, tā teikt, paldies par uzmanību!
Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Zivtiņam.
Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Jekaterinai Drelingai. Lūdzu!
J. Drelinga (ST!).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tika nodots likumprojekts “Grozījums Komerclikumā”. Mēs neatbalstījām šo likumprojektu, jo frakcija “Stabilitātei!” uzskata, ka nav pieļaujama situācija, ka parastajiem komersantiem – SIA – tiek uzlikti pienākumi sniegt visas ziņas par patieso labuma guvēju un tiek uzlikti neskaitāmi pienākumi aizpildīt AML anketas, taču turīgākie pārstāvji tiek atbrīvoti no pienākuma publicēt atvērto datu veidā datus par piederošajām akcijām.
Pirmajā lasījumā izskatījām likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā”. Diemžēl šis likums ietekmēs vēl piecus tūkstošus cilvēku. Mēs, protams, neatbalstījām šo likumprojektu, jo uzskatām, ka cilvēks no 65 līdz 75 gadiem nav spējīgs iemācīties valodu, kā arī nav valsts apdraudējums. Ir jāļauj pensionāriem mierīgi pavadīt vecumdienas. Kā arī saistībā ar šo likumu paredzēti lieli izdevumi. Mūsu valstī lielākajai daļai ir minimālā pensija, zīmes, kuras nepieciešams iesniegt, maksā ļoti lielu naudu. Latviešu valodas divu nedēļu kursi maksā apmēram 200 eiro. Mūsu pensionāriem nav iespējas tos apmaksāt, it īpaši ziemas periodā, kad minimālie komunālie izdevumi ir ap
200–300 eiro.
Paldies par uzmanību, un novēlu visiem saulainu dienu un sirsnīgus svētkus!
Vadītāja. Paldies deputātei Jekaterinai Drelingai.
Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!
A. Judins (JV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien pastāstīšu par diviem likumprojektiem. Ar vienu mēs šodien pabeidzām darbu, ar vienu sākām strādāt.
Pirmais likumprojekts (tas šodien ir pieņemts galīgajā lasījumā un kļuvis par likumu) ir “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Ar to mēs sākām strādāt pirms vairāk nekā pusgada – pagājušā gada augustā, un mērķis bija palielināt atbildību tiem stūrgalvīgajiem transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc ar ātrumu 60 plus, 70 un vairāk kilometru stundā. Mēs paredzam bargāku sodu, lielāku atbildību, un būtiski ir ne tikai tas, ka būs lielāks naudas sods, bet ir svarīgi, ka cilvēkam tiks atņemtas tiesības vadīt transportlīdzekli uz ilgāku laiku un to atjaunošana nekādā gadījumā nenotiks automātiski, proti, personai būs jākārto eksāmeni, būs jāpierāda, ka tā drīkst piedalīties ceļu satiksmē.
Papildus tam šajā likumā paredzēts, ka no nākamā gada 1. janvāra jābūt citai kārtībai gadījumos, ja ar radaru ir konstatēts, ka mašīnai nav obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas. Patlaban ir milzīga problēma. Kaut kāda iemesla dēļ persona nav iegādājusies apdrošināšanu, turpina vadīt transportlīdzekli un pēc tam saņem divus, trīs, piecus un vairāk sodu par šo pārkāpumu.
Mēs gribam, lai CSDD pildītu būtībā servisa funkciju, pakalpojumu funkciju, un lai cilvēks, ja ir konstatēts šis pārkāpums, būtu informēts. Patlaban ir jāgaida soda piemērošana. Tā var būt nedēļa, pusotra, un, personai nezinot, viņa turpina šo pārkāpumu veikt. Mēs gribam, lai nākotnē persona nekavējoties saņemtu informāciju īsziņas veidā. Protams, transportlīdzekļa vadītājam būs jānorāda informācija par sevi – telefons, e-pasts –, lai viņu varētu sasniegt.
Mēs dzirdam no kolēģiem, ka tikai gribam palielināt sodus. Tā gluži nav. Likums, piemēram, paredz grozījumus, kas samazinās naudas soda apmēru mopēda vadītājam, kuram nav transportlīdzekļa obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas. Ir arī citi grozījumi šajā normā. Protams, neatrisināsim visas problēmas, un mēs dzirdam pārmetumus, ka problēmu ir daudz, ka ir jādara vairāk. Saeima noteikti turpinās darbu ar Ceļu satiksmes likumu.
Otrais likumprojekts, par kuru es gribu pastāstīt, ir pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, kas paredz pastiprināt atbildību par politisko partiju nelikumīgu finansēšanu. Patlaban saskaņā ar likumu atbildība ir paredzēta, ja izdarīta darbība un nelikumīgās finansēšanas apmērs nav mazāks par 50 minimālajām mēnešalgām – 35 tūkstoši eiro. Mēs saprotam, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs, jo netīra nauda ne tikai grauj autoritāti, prestižu, bet būtībā rada ļoti kaitīgu augsni, neveselīgu augsni vairākiem procesiem. Mēs nevaram būt tolerējoši pret tādām darbībām.
Uz pirmo lasījumu ir paredzēts samazināt atbildības slieksni, proti, sasaistīt to nevis ar lielu apmēru – 35 tūkstošiem eiro –, bet ar ievērojamu apmēru, kas ir 7 tūkstoši eiro. Runājot ar kolēģiem, saprotam, ka būs priekšlikumi, un mēs mēģināsim vēl uzlabot šo likumprojektu, lai tiešām efektīvi cīnītos un nepieļautu partiju nelikumīgu finansēšanu.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Andrejam Judinam.
Vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Andrim Kulbergam. Lūdzu!
A. Kulbergs (AS).
Sveicināti, radioklausītāji! Mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, arī iesniedzām priekšlikumus likumprojektā “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Tie bija saistīti ar to, ka atkārtoti ne tikai cilvēki tiek... var sodīt vairākas reizes dienā par OCTA vai tehniskās apskates neesības pārkāpumu un saņemt sodu, vienkārši nezinot, ka to dara... Bet ir nopietna problēma uzņēmumiem, biznesam, ka, braucot ar komerctransportu, nav paņemta vinjete. Sods par tādas neesību ir 500 eiro. Jūs nezinot nobraucat garām radaram četrreiz, piecreiz, sešreiz dienā, piemēram, veicot preču distribūciju... jūs varat saņemt pat 1000 vai 3000 eiro sodu. Nu, šāds... šis vēl kliedzošāks... priekš uzņēmējdarbības. Saņēmām atbildi, ka diemžēl mūsu priekšlikums tika noraidīts, bet iesniegsim to citā likumprojektā un noteikti novērsīsim šo netaisnību, jo tas nav loģiski, ka tiek piemērots tik liels sods, tev pat nezinot, ka esi pārkāpis.
Saistībā ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” mēs norādījām uz to, ka ir problēma, ka lauksaimniecības zeme tiek izmantota saules parkiem. Latvijā ir pietiekami daudz degradētu teritoriju – bijušās Padomju Savienības ēkas, ne tikai ēkas, bet arī lidlauki un armijas bāzu teritorijas –, kuras nav piemērojamas lauksaimniecībai. Šādas teritorijas mēs noteikti varam izmantot saules parkiem, bet lauksaimniecība nedrīkst konkurēt ar enerģētiku. Tas ir neloģiski, nevietā. Pašlaik ir apdraudējums, ka lauksaimniecības zeme pārvēršas par vietu saules paneļiem. Mums ir pietiekami maza apdzīvotība, ir daudzas citas vietas, kur mēs varam atļauties izvietot... lai nebūtu konkurences. Diemžēl priekšlikums netika atbalstīts, bet mēs par to vēl cīnīsimies.
Tāds trakākais un būtiskākais sabiedrībai – šodien mums bija lēmuma projekts par “airBaltic” ārkārtas glābšanu, teiksim, valsts obligāciju likums, ka valsts drīkst ieguldīt savās kapitālsabiedrībās, pērkot obligācijas.
Tas bija necienīgi pret mums kā deputātiem, kas rīkojas ar jūsu – nodokļu maksātāju – naudu, jo mums ir jābūt tikpat informētiem kā jebkuram starptautiskajam investoram. Šinī gadījumā mēs nebijām informēti: mums nebija iedota pakete ar informāciju par “airBaltic” piedāvājumu, mums tas informācijas apjoms tika iedots šorīt no rīta – burtiski stundu pirms sēdes. Tas ir klaji neprofesionāli no satiksmes ministra puses – šādā veidā risināt jautājumu, jo valsts ir tieši tāds pats investors kā citi ar tieši tādām pašām tiesībām iepazīties ar informāciju. Nevar būt balsošanas mašīna, ka deputāti lemj par nodokļu maksātāju naudu nezinot. Te nebija jautājums par 10 eiro, te bija jautājums par miljoniem, 100 miljoniem, un tā ir jūsu nauda. Mēs (un es) gribējām būt informēti, iepazīstināti, lai varētu atbildīgi lemt.
Es šodien balsoju “pret” šo lēmumu, neskatoties uz to, ka esmu par to, ka “airBaltic” ir mūsu stratēģiskais uzņēmums, kas ir svarīgs Latvijai, Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem. Šādā veidā risināt jautājumu ir klaji neprofesionāli. Satiksmes ministrs šoreiz ir pārkāpis visas robežas un uztver mūs par pārlieku nenopietniem – par balsošanas mašīnu. Diemžēl balsošanas mašīna šodien pārrullēja pāri šim likumprojektam, es to uzskatu par necienīgu un neprofesionālu...
Šādi mēs nevaram turpmāk risināt finansiāli ietilpīgus jautājumus. Nākamais – tieši tāds pats jautājums – par “Rail Baltica”.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Andrim Kulbergam.
Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Artūrs Butāns. Lūdzu!
A. Butāns (NA).
Labdien, godātie radioklausītāji! Vēlos pastāstīt par trīs šodien izskatītiem un pieņemtiem lēmumiem.
Pirmais ir saistīts ar “airBaltic” vērtspapīru iegādi. Jāatzīst, ka mēs šajā balsojumā nevarējām balsot “par”, jo tas, kā šis lēmuma projekts tika virzīts, bija noslēpumaini, sasteigti un katrā ziņā noteikti nesakrīt ar to, ko partija “PROGRESĪVIE” saprot ar caurspīdību un labu pārvaldi, ko šobrīd viņu ministrs demonstrē. Arī sagatavotajā lēmuma projektā mēs saskatījām juridiskas nepilnības, kas acīmredzot ir radušās šādas steigas dēļ.
Vēlos atgādināt, ka runa ir par 136 miljoniem, tā ir liela summa. Es ceru, ka ar katru nākamo politisko paaudzi šāda paviršība ar tik lielām naudas summām mazināsies un izsīks, jo, šādi izturoties, mēs ne tikai neapdomīgi varam iztērēt valsts līdzekļus, bet tiek maldināta sabiedrība. Ja paskatāmies, ko ir teicis satiksmes ministrs Briškens un ko ir teicis finanšu ministrs... vēl šonedēļ teica, ka tiks ieguldīti ne vairāk kā simts miljoni. Šodien sagatavotajā lēmuma projektā bija jau 136 miljoni. Ne tikai sabiedrībai, bet pat deputātiem ir grūti izsekot tai summai, jo tas parādījās pašā pēdējā brīdī, mums nebija iespējas iepazīties ar dokumentiem.
Līdz ar to šis nav kvalitatīvas likumdošanas piemērs... kā būt mūsu aviokompānijai, kura valstij noteikti ir vajadzīga, šis nav veids, kā to pārvaldīt.
Otrs – likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”. Par to šodien bija visvairāk debašu. Pateicoties “Nacionālās apvienības” deputātiem... arī Satversmes tiesa bija norādījusi uz trūkumiem – ka ir atsevišķi Krievijas pilsoņi, uz kuriem iepriekšējās prasības par valodas eksāmenu netika attiecinātas, tostarp PSRS armijas virsnieki. Šīs personu grupas turpmāk... pēc mūsu šodienas lēmuma... nevarēs izvairīties, viņām būs jānokārto valsts valodas eksāmens vai Latvija jāpamet. Lielu pretestību izrādīja Šlesera un Rosļikova pārstāvētās partijas, tomēr vairākums šo grozījumu atbalstīja, un tas stāsies spēkā.
Un noslēdzošais. Šodien bija debates arī par... mans kolēģis Jānis Grasbergs bija sagatavojis priekšlikumu par to, lai arī turpmāk ārvalstniekiem, kas iegādājas lauksaimniecības zemi, tiktu prasīta valsts valodas zināšanu apliecība. Kā tas palīdz? Proti, tas ļauj sargāt mūsu lauksaimniecības zemes, vietējo tirgu, nacionālās intereses, jo vai nu ārvalstniekam bija jākļūst par Latvijas pilsoni, jāiemācās valsts valoda, vai viņš nevarēja iegādāties Latvijas valstī esošās lauksaimniecības zemes. Šīs prasības vairs nebūs. Mūsu priekšlikums to turpināt netika atbalstīts.
Faktiski arī partija, kura iestājas par zemniekiem un sauc sevi par saimniekiem savā zemē, šodien, lai arī viņu pārraudzībā ir Zemkopības ministrija, nobalsoja pret zemnieku interesēm. Turpmāk mūsu vietējiem zemniekiem konkurence saasināsies, jo ārvalstniekiem būs visas iespējas netraucēti iegādāties lauksaimniecības zemes. Ņemot vērā, ka viņiem kapitāla pieejamība reizēm ir vieglāka un labāka nekā Latvijā, tas nostādīs mūsu zemniekus nevienlīdzīgā situācijā. Šo problēmu mēs turpināsim aktualizēt, lai to novērstu un iestātos par mūsu vietējiem lauksaimniekiem.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Artūram Butānam.
“Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Jana Simanovska. Lūdzu!
J. Simanovska (PRO).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es ceru, ka vakar jums bija skaista diena un arī jūs gaidāt valsts svētkus, kas tūlīt būs. Šādā svētku starplaikā mums bija ļoti intensīva sēde. Es par to īsumā pastāstīšu.
Iepriekšējie runātāji jau izteicās par sodiem un to, ka mēs nereti aizejam tikai sodīšanas vēlmē. Es gribu precizēt: jautājums nav par sodu bargumu, bet neizbēgamību.
Manuprāt, bija svarīgi, ka tie lēmumi, ko mēs pieņēmām, bija saistīti tieši ar to, ka, ja gadījumā ir pārkāpumi, tie ātrāk tiek atklāti un tas tiek paziņots cilvēkam, kas pārkāpumu veicis. To mēs dzirdējām jautājumā par ceļu satiksmi un arī par partiju finansējumu. Mēs uzskatām, ka caurskatāms partiju finansējums ir ļoti, ļoti svarīgs, lai politika būtu godīga un nebūtu tā, ka atsevišķi cilvēki ar lielu naudu varētu kaut kādā veidā mēģināt ietekmēt partiju lēmumus.
Nesen publiski izskanējušais gadījums, ko mēs dzirdējām, – par nopietniem pārkāpumiem partiju finansējumā... kas palika bez atbildības... arī bez pārkāpuma fiksēšanas. Mēs redzam, ka tā nav pareiza rīcība. Tas met ēnu uz citām partijām, cilvēkiem liek aizdomāties... cik ļoti mēs varam uzticēties esošai sistēmai.
Man ir prieks, ka lielākā daļa deputātu atbalsta to, ka esošā tiesību sistēma ir jāuzlabo, atbalstīja arī Tieslietu ministrijas iesniegtos grozījumus, kas nosaka to, ka krimināllietu iesāk jau pie zemākiem naudas sliekšņiem – pie 7000 eiro. Iepriekš šī summa bija krietni lielāka. Es vēlos piebilst, ka arī pie krietni mazākām summām iestājas administratīvā atbildība, kas mums ir ļoti svarīgi, lai novērstu šādas nedemokrātiskas vēlmes.
Diemžēl tas, ko mēs redzējām iepriekšējā piemērā... kas Latvijā tika izskatīts... ka administratīvā atbildība paredz ļoti īsu noilgumu – tikai divus gadus –, rezultātā, ja tiesībsargājošās iestādes atklāj pārkāpumu, kāds bija partijas “Latvijas attīstībai” gadījumā, sods netiek piemērots, jo ir jau iestājies noilgums – pagājuši divi gadi.
Mēs uzskatām, ka... atbalstīsim, protams, šos grozījumus, bet strādāsim tālāk pie Administratīvās atbildības likuma, lai noilgums varētu būt ar garāku termiņu, tas nozīmē – lai cilvēks neizbēgtu no šādu pārkāpumu izskatīšanas.
Vēl es vēlos piebilst par “airBaltic”. Saeima atbalstīja Ministru kabineta lēmumu, ka jāiegādājas “airBaltic” obligācijas. Vēlos uzsvērt: tas nav aizdevums vai parāds, tas nozīmē, ka valsts nopērk obligācijas, iesaistās, nopērk uzņēmuma akcijas. Tas nozīmē, ka valsts kā akcionārs saņems no “airBaltic” peļņu, un “airBaltic” finanšu rādītāji pēdējā gada laikā ir bijuši ļoti labi.
Vēl es vēlos piezīmēt... kas dažkārt nebija īsti skaidrs... kāpēc, ja valsts saka – pirksim šīs akcijas līdz 100 miljoniem, ir runa par 136 miljoniem? Tas ir saistīts ar to, ka uzņēmums ir aizņēmies no Valsts kases 36 miljonus un šis parāds arī tiek pārvērsts par jaunām obligācijām.
Paldies par uzmanību.
Novēlu visiem skaistus svētkus!
Vadītāja. Paldies deputātei Janai Simanovskai.
Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.
Paldies, ka klausījāties, uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!