Frakciju viedokļi
2024. gada 5. septembrī
Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies pirmā Saeimas sēde rudens sesijā, un deputāti jums pastāstīs par tās darba kārtības jautājumiem.
Skan pārraide “Frakciju viedokļi”, un pirmajam šodien vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Jurģim Klotiņam. Lūdzu!
J. Klotiņš (NA).
Labdien, cienītās dāmas un godātie kungi! Pēc neilga pārtraukuma esmu atgriezies Saeimas darbā, un šodien mani ievēlēja Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, otra komisija, kurā es strādāšu, būs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Šajā komisijā mēs jau vakardien runājām par izglītību skolās, par seksualitātes jautājumu, un es paudu viedokli, ka mums vajadzētu vairāk fokusēties virzībā uz ģimenes pratību, uz ģimenes veselības mācību.
No šodienas sēdes darba kārtības vēlos izcelt to, ka mēs nodevām komisijai apjomīgu likumprojektu par grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Es ceru, ka būs labas diskusijas un mēs radīsim skaidrību parlamentā par to, kā šīs izmaiņas Labklājības ministrija plāno finansēt, jo likumprojekts paredz, ka pašvaldībām būs jānodrošina daudz lielāks skaits sociālo pakalpojumu.
Otrs, ko vēlos izcelt no šodienas darba kārtības, ir grozījumi Reliģisko organizāciju likumā, kurus mēs arī nodevām skatīšanai komisijā. Šis ir ļoti svarīgs likumprojekts, jo beidzot ir pienācis brīdis, kad tiks pieņemts skaidrs regulējums kapelānu darbam Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs – cietumos, policijā, ugunsdzēsībā. Ir ļoti svarīgi, lai būtu personas, kuras sniedz garīgu un psiholoģisku atbalstu iekšlietu nozares darbiniekiem.
Saeimas sēdi mēs iesākām ar jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem, saistībā ar kuriem Satversmes tiesa ir lēmusi, ka tie ir jāpiemēro arī trešo valstu pilsoņiem Latvijā. Es paudu nelielu kritiku Satversmes tiesai, bet tajā pašā laikā arī apliecināju, ka mēs, parlaments, respektējam viņu lēmumu. Tas, kas būtu Eiropas Savienības līmenī jādomā, – kā tomēr likt apliecināt nosodījumu agresīvam režīmam, teroristiskam režīmam, kāds tas šobrīd ir Krievijā, tiem trešo valstu pilsoņiem, kuri ir piederīgi šādām valstīm. Tas attiektos uz Krievijas pilsoņiem. Latvija kā demokrātiska, tiesiska valsts respektē un turpina ievērot starptautiskos līgumus, Eiropas Savienības līgumu, kas arī skar šo nodokļu piemērošanu.
Vēl Saeimā es noteikti vēlos sekmēt atbalstu ģimenēm ar bērniem. Mums ir jādomā, kā nodrošināt taisnīgākas pensijas mātēm, kuras ir bijušas bērna kopšanas atvaļinājumā, kad sociālās iemaksas ir veiktas ļoti mazā apmērā. Centīšos sekmēt kultūras mantojuma saglabāšanu, arī sakrālā mantojuma atjaunošanu. Man redzeslokā būs arī augstākās izglītības jautājumi.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jurģim Klotiņam no “Nacionālās apvienības” frakcijas.
Nākamais runās deputāts Valdis Maslovskis no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Lūdzu!
V. Maslovskis (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima šodien bija sanākusi uz pirmo rudens sesijas sēdi. Prieks jūs visus arī dzirdēt un komunicēt ar jums. Tika izskatīta virkne likumprojektu, arī iesniegta virkne likumprojektu un lēmumu projektu. Saeimas sēde bija diezgan radoša un debatēm pilna. Mazliet pieskaršos dažiem iesniegtajiem likumprojektiem, kuri turpmāk tiks izskatīti komisijās, un uzskatu, ka ar visu kopīgu darbu būs iesniegti priekšlikumi un rezultāts dos gandarījumu mums un arī labumu visai sabiedrībai.
Kolēģis minēja grozījumus Reliģisko organizāciju likumā, kas izstrādāti pēc Iekšlietu ministrijas iniciatīvas. Tie nodrošinās garīgās, reliģiskās aprūpes, konsultēšanas, atbalsta sniegšanas iespēju arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs. Iepriekš tas bija tikai Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Arī grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir paredzēti, lai noteiktu to vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu visām pašvaldībām, kas būs jānodrošina saviem iedzīvotājiem neatkarīgi no pašvaldības lieluma un cilvēku skaita gan novados, gan valstspilsētās.
Vēl tika iesniegti grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā. Tie ir paredzēti, lai noteiktu pakalpojuma lietotāju tiesības organizēt mehāniskā ūdens filtra uzstādīšanu pirms komercuzskaites mēraparāta. Tas veicinās kvalitatīvu ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību un nodrošinās pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktu un drošu pakalpojumu. Visiem, sevišķi tiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, šis jautājums ir dienaskārtībā, jo ūdens starpību pārmaksāt nevēlas neviens, tāpēc ceru, ka ar šiem grozījumiem būs noteikts labāks un precīzāks risinājums, kas rezultātā šo starpību mazinās.
Tāpat vēlos atzīmēt grozījumus Izglītības likumā. Turpmāk tiks paredzēta kārtība un apmērs, kādā valsts dibināto izglītības iestāžu pedagogiem varēs kompensēt transporta izdevumus un dzīvojamās telpas īres izdevumus. To varēs veikt pašvaldības. Grozījumi likumā ir nepieciešami, lai noteiktu izglītības iestāžu dibinātāju tiesības noteikt pedagogiem papildu atlīdzību nolūkā mazināt izglītības nozarē esošo problēmu – pedagogu trūkumu. Ceru, ka šie grozījumi arī sekmēs pedagogu piesaisti.
Tika arī ierosināti grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Tie pilnveidos pensiju sistēmu Latvijā, veicinot tās ilgtspējību un stabilitāti. Šie pensiju likuma grozījumi noteiks, ka turpmāk, piešķirot valsts vecuma pensiju, bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi tiks ieskaitīti apdrošināšanas stāžā tikai tiem, kuri būs snieguši noteiktu ieguldījumu esošās valsts pensiju sistēmas uzturēšanā. Kā jau iepriekš minēju, ceru, ka šis darbs veiksies un rezultāts neliks vilties.
Tāpat arī apsveicu Viesturu Zariņu ar Saeimas deputāta mandāta apstiprināšanu. Novēlu mums visiem strādāt tā, lai vairotu sabiedrības uzticību parlamentam... kas pagaidām neiet augošā tendencē.
Jums, radioklausītāji, novēlu mierīgu un jauku nedēļas nogali.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Valdim Maslovskim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamā runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāte Jekaterina Drelinga. Lūdzu!
J. Drelinga (ST!).
Paldies par doto vārdu.
Labdien, cienījamie klausītāji! Sākas rudens sesija. Prieks visus redzēt un dzirdēt. Mēs esam gatavi aktīvam darbam, tāpēc šodien iesniedzām grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas paredz nodokļu atvieglojumu piešķiršanas kārtību trešo valstu pilsoņiem.
Satversmes tiesa savā 2024. gada 11. jūlija spriedumā atzina, ka šī kārtība neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam. Mūsu mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem un noteikt ne tikai nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijas, kurām piemērojami nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi, bet arī to, ka ir objektīvā grupējuma princips jeb diskriminācijas aizliegumu piemērojums, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Likums tiktu papildināts ar daļu, kur noteikts aizliegums pašvaldībām grupēt nekustamā īpašuma nodokļa maksātājus pēc to valstspiederības vai Latvijas nepilsoņa statusa. Diemžēl mazākā daļa parlamenta... to neatbalstīja.
Iesniedzām pieprasījumu Evikai Siliņai “Par viesmīļa nepieciešamību Ministru kabineta sēdes laikā”. Uzdevām vairākus jautājumus, tādus kā, piemēram: vai šis viesmīlis ir apmaksāts no valsts budžeta, kāda viņam ir alga, vai ir lietderīgi tērēt budžetu tādām vajadzībām? Gaidām Ministru prezidenti komisijā, lai sagaidītu no viņas atbildes.
Paldies par uzmanību. Jauku dienu!
Vadītāja. Paldies Jekaterinai Drelingai no frakcijas “Stabilitātei!”.
Nākamajai vārds Janai Simanovskai – frakcijas PROGRESĪVIE deputātei. Lūdzu!
J. Simanovska (PRO).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man ir prieks ar jums šodien runāt un bija prieks arī šodien satikt kolēģus. Pēc vasaras pārtraukuma mēs atkal atsākam intensīvo Saeimas darba periodu, un šodienas sēdē mēs... mums ir mainījies Saeimas sastāvs sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ir mainījušies deputāti, pieņēmām jaunos kolēģus, līdz ar to mums ir arī izmaiņas komisijās. Izskatījām arī daudzus likumprojektus, kas bija palikuši vēl no pagājušās sezonas.
Tas, ko es gribētu uzsvērt un ko arī pateica mūsu kolēģi, ir tas, ka šodien mēs esam tuvāk sociāli nodrošinātai Latvijai. Tas ir – mēs apstiprinām iesniegtos likuma grozījumus un turpinām darbu pie grozījumiem Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumā. Ko tas faktiski nozīmē? Kas ir sociālie pakalpojumi? Tas nozīmē, ka cilvēkam neatkarīgi no tā, kurā pašvaldībā viņš dzīvo, nepieciešamības gadījumā būs skaidrs, kādu palīdzību un kādus pakalpojumus no pašvaldības viņš var saņemt, piemēram, vai ir iespēja pretendēt uz aprūpi un saņemt to dzīvesvietā, uz rehabilitācijas pakalpojumiem, uz personu aprūpi institūcijās, kāda veida tehniskos palīglīdzekļus ir iespējams saņemt pašvaldībā.
Es domāju, ka it īpaši ģimenēm, kas ir saskārušās ar tuvinieku aprūpi, šie būtu ļoti būtiski un svarīgi grozījumi, un man ir prieks, ka mēs pie tiem strādāsim. Līdz ar to mēs arī varētu veidot tādu Latviju, kurā cilvēki jūtas drošāk un saņem labākus pakalpojumus.
Paldies.
Vadītāja. Paldies frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Janai Simanovskai.
Nākamajam vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Kristapam Krištopanam. Lūdzu!
K. Krištopans (LPV).
Ļoti cienījamie radioklausītāji, rudens sesija ir sākusies. Tiešām bija patiess prieks satikt kolēģus pēc šī starpsesiju perioda. Priekšā mums ir diezgan sarežģīta rudens sesija. Sāksim jau ar to, ka mums ir nozīmīgākais un politiski atbildīgākais lēmums – valsts budžeta pieņemšana. Šis process sāksies, ja nekļūdos, 15. oktobrī un ilgs līdz pat 15. novembrim. Aicinu ikvienu radioklausītāju sekot līdzi, jo šie lēmumi ietekmēs ikvienu no mums gan tuvākā, gan tālākā nākotnē.
Šīsdienas darbu mēs uzsākām ar deputāta pilnvaru uz laiku apstiprināšanu Viesturam Zariņam. Viesturs Zariņš nāk Krišjāņa Kariņa vietā. Kā jau mums visiem ir zināms, pagājušonedēļ Krišjānis Kariņš nolika deputāta mandātu un pameta Saeimas darbu.
Tāpat, ņemot vērā, ka dažus deputātus ievēlēja Eiropas Parlamentā, tika veiktas zināmas rokādes komisiju darbā. Turpmāk mana frakcijas kolēģe Ramona Petraviča darbosies Eiropas lietu komisijā un frakcijas kolēģe Ilze Stobova darbosies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.
Uzskatām, ka tika iesniegts jēgpilns un ikvienam pedagogam nozīmīgs pieprasījums finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par finansējumu izglītības nozarei”. Šo pieprasījumu izskatīs un tālāko virzību noteiks Pieprasījumu komisija. Te mēs varam uzslavēt mūsu kolēģus no APVIENOTĀ SARAKSTA. Šajā jautājumā mēs pilnībā jūs atbalstām.
Vēl gribētu pieminēt deputātu pieprasījumu par trešo valstu autovadītāju... nesodītajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē. Šī iniciatīva jau ilgāku laiku ceļo pa Saeimas gaiteņiem. Uz šo brīdi ir tūkstošiem nenomaksātu sodu, kāds rekordists pat pamanījies, ja nekļūdos, pārkāpt satiksmes noteikumus 1200 reižu un vēl joprojām nav samaksājis nevienu no sodiem. Tas ir absurds, ka atbildīgās ministrijas nespēj šo jautājumu risināt. Principā tas spilgti iezīmē, ka mūsu valstī joprojām nav pieejama vienota datubāze nozīmīgos valsts drošības jautājumos. Pēc būtības tas nav tikai naudas jautājums... ko mēs varētu iekasēt, bet tas ir arī drošības jautājums, jo šie pārkāpēji, kuri pārkāpj noteikumus katru dienu, pat vairākas reizes, ir bīstami ceļu satiksmei.
Turpinot šo tēmu, mans kolēģis Edmunds Zivtiņš no tribīnes iezīmēja būtisku problēmsituāciju, proti, katastrofālo patrulējošo policijas ekipāžu trūkumu uz Latvijas ceļiem. Pirms 15 gadiem, kad viņš bija Ceļu policijas priekšnieks, katru rītu Rīgā izbrauca vairāk nekā 30 ekipāžas. Šobrīd izbrauc divas trīs ekipāžas.
Ar to es arī beigšu. Visiem radioklausītājiem novēlu jaudīgas brīvdienas. Laika prognoze liecina, ka sestdiena, svētdiena būs ļoti saulaina, tā ka – izbaudiet pēdējo vasaras saulīti!
Liels paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Kristapam Krištopanam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Pārraidi “Frakciju viedokļi” turpina Juris Viļums no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”. Lūdzu!
J. Viļums (AS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Paldies iepriekšējam runātājam, kurš jau pieminēja vairākus APVIENOTĀ SARAKSTA paveiktos darbus.
Gribu paturpināt ar nelielu atkāpi par to, ka pavisam nesen, 23. augustā, mēs svinējām 35 gadus Baltijas ceļam. 1989. gadā trīs Baltijas valstis, trīs Baltijas tautas spēja simboliski apvienoties – sadoties rokās – un parādīt visai pasaulei, cik svarīga mums ir kopīga sadarbība un kopīgu jautājumu risināšana.
Ja kādam deputātam bija brīvāka vasara, manam kolēģim Andrim Kulbergam tā bija gana saspringta, jo viņam ar kolēģiem nācās strādāt saistībā ar Baltijas kopīgo jautājumu. Tas saistīts ar “Rail Baltica” – dzelzceļa infrastruktūru, kas ir svarīga visām trijām Baltijas valstīm. Parlamentārās izmeklēšanas komisija aktīvi darbojas, tās sēdēm visi varat sekot ierakstā. Iesaku noklausīties, jo patiešām daudz vērtīgas informācijas par to, kā mēs kā valsts esam šur tur pieļāvuši paviršības. Cerēsim, ka mums izdosies tās novērst un panākt šī gan Latvijai, gan pārējām divām Baltijas valstīm tiešām svarīgā infrastruktūras objekta izbūvi, cerams, par saprātīgām izmaksām.
Otra tēma, kas saistīta ar Baltiju, ir “airBaltic” – pagaidām vēl mūsu nacionālā lidsabiedrība, kas ir iesaistīta ļoti plašās diskusijās. APVIENOTAIS SARAKSTS vakar tikās ar satiksmes ministru. Noteikti gribētos dzirdēt arī valdības vadītājas plašāku redzējumu, skaidrojumu, vai konkrētais lēmums, kas šobrīd tiek virzīts, ir tiešām labākais un Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas sabiedrībai, Latvijas budžetam pareizākais risinājums. Mūsuprāt, ir vairāki kritiski jautājumi, uz kuriem joprojām nav atbildēts.
Turpinot Baltijas tēmu. Mums visiem ir svarīgs arī nākamais budžets un nodokļu sistēma kopumā, par ko mēs daudzus gadus šeit, Saeimā, runājam, – tai būtu jābūt salāgotai visu triju Baltijas valstu līmenī, lai darbaspēks Latvijā nav dārgāks kā Lietuvā un Igaunijā, lai mēs būtu konkurētspējīgi. Protams, APVIENOTAIS SARAKSTS uzmanīgi seko budžeta izstrādes procesam un noteikti piedāvās savus priekšlikumus par dažādām tēmām, arī nodokļiem.
Simboliski, ka tieši pēc deviņiem mēnešiem būs pašvaldību vēlēšanas. It sevišķi lielajās pašvaldībās jau šobrīd, dzirdam, izskan dažādi domes vadības... pretendenti, un APVIENOTAIS SARAKSTS noteikti startēs visās Latvijas pašvaldībās. Aicinām tevi, radioklausītāj, sekot līdzi notikumiem savā pašvaldībā un izvērtēt, varbūt arī tev ir jāstartē nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Priecāsimies, ja pievienosies APVIENOTĀ SARAKSTA komandai attiecīgajā novadā.
Tā ka – strādājam, nenogurstam un domājam par labiem rezultātiem gan Latvijas, gan apvienotajā Baltijas teritorijā!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
“Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Jānis Skrastiņš. Lūdzu!
J. Skrastiņš (JV).
Labdien visiem! Man šoreiz atliek piekrist kolēģiem – šodien tiešām bija ļoti spraiga sēdes darba kārtība. Negribu atkārtoties par visām lietām, ko esam runājuši, par kurām kolēģi jau stāstīja.
Gribu uzsvērt vienu likumprojektu, par kuru, pārstāvot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, šodien pats referēju, – “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Šī likuma 13.1 panta, kas saucas “Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības uz izglītību”, pirmā daļa nenosaka obligātu pamatizglītības ieguvi klātienē, kad izglītojamais mācību saturu apgūst, apmeklējot izglītības iestādi. Šis ir viens no grozījumu iemesliem – nodrošināt Ukrainas civiliedzīvotājiem iespēju kvalitatīvi apgūt latviešu valodu. Lai sekmīgi integrētos sabiedrībā, ir nepieciešama aktīva iesaistīšanās izglītības apguvē – piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei, vispārējās pamatizglītības ieguve un iespēja turpināt uzsākto izglītību vidējās izglītības posmā.
Vienlaikus minētā norma nenosaka ierobežojumu civiliedzīvotājiem paralēli turpināt izglītības programmas apguvi tālmācības formā Ukrainā. Reizēm ir jautājums, cik daudz vispār ir bērnu, kuri apgūst izglītību Latvijas skolās un kuri šobrīd ir tālmācībā. Šī brīža dati ir tādi, ka vispārējās izglītības sistēmā ir reģistrēti 3649 Ukrainas civiliedzīvotāji, no kuriem pirmsskolas izglītības programmu apgūst 1371 bērns, vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmu apgūst 2278 bērni.
Šo izmaiņu subjekts – bērni, kas ir tālmācībā, tie ir 1842 Ukrainas civiliedzīvotāji līdz 18 gadu vecumam. Par tiem ir šis stāsts. Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā dažādus modeļus, kas tiks realizēti skolās, lai veiksmīgāk palīdzētu šiem bērniem integrēties un būtībā iesākt apmācību.
Mēs šodien nolēmām šos grozījumus atbalstīt pirmajā lasījumā. Nebūs nekādas steigas, iziesim cauri trijos lasījumos, kārtīgi izdiskutējot dažādus priekšlikumus. Ir doma, ka, ja viss iet veiksmīgi, grozījumi varētu stāties spēkā nākamā gada 1. septembrī.
Paldies visiem.
Vadītāja. Paldies Jānim Skrastiņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Līdz ar to šī gada rudens sesijas pirmā pārraide “Frakciju viedokļi” ir noslēgusies.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!