Frakciju viedokļi

2024. gada 12. septembrī

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan pārraide “Frakciju viedokļi”.

Kā ierasts, pēc Saeimas sēdes deputāti jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātei Ilzei Stobovai. Lūdzu!

 

I. Stobova (LPV).

Labdien, cienījamie klausītāji! Vēlos jūs informēt, ka šodienas Saeimas sēdē risinājās... ļoti aktuāli jautājumi, kas skar enerģētiku, izglītību un sociālos jautājumus.

Īpaši gribu jums uzsvērt, ka šajā laikā, kad izglītība ir kļuvusi par vienu no aktuālākajiem jautājumiem gan pedagogiem, gan vecākiem, gan bērniem un kad ir ļoti izteikts pedagogu trūkums... šodien Saeima lēma steidzamības kārtā risināt šo jautājumu, un skolu dibinātājam jeb pašvaldībai būs iespēja kompensēt skolotājiem gan transporta izdevumus, gan dzīvesvietas uzturēšanu.

Vēl būtisks jautājums, kas skar ikvienu. Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un arvien aktuālāks kļūst jautājums, cik patiesi... vēlētājs var uzzināt, vai sniegtā informācija ir patiesa vai nav, ņemot vērā jaunās tehnoloģijas. Šodien Saeima lēma atbalstīt tieši mākslīgā intelekta pārraudzību.

Šobrīd ir spraigs laiks, kad sāk gatavoties jaunajam budžetam un jautājumiem, kas ar to ir saistīti, būtisku lomu pievēršot arī Valsts ieņēmumu dienesta reformām un efektīvam darbam.

Visi jautājumi, kas šodien Saeimā tika izskatīti, ir vērsti uz to, lai varētu vairāk gan sociāli, gan ekonomiski atbalstīt mūsu iedzīvotājus.

 

Vadītāja. Paldies Ilzei Stobovai no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Nākamajam vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Andrim Kulbergam. Lūdzu!

 

A. Kulbergs (AS).

Sveiciens klausītājiem! Šodien tādi, ko es gribētu pieminēt... svarīgi likumprojekti, kas bija pieņemti. Viens, ko mēs... jau gadu gan sabiedrībā, gan visur... ir bijusi ļoti plaša apspriešana – Ceļu satiksmes likums.

Ceļu satiksmes likumā, kurā... ja atceraties, gadu atpakaļ bija mūsu iniciatīva liegt Baltkrievijas un Krievijas automašīnām pārvietoties brīvi pa Latvijas teritoriju... toreiz Saeima lēma un pielēma liegt pārvietošanos vai iebraukšanu Latvijas teritorijā Krievijas automašīnām, bet diemžēl toreiz nereaģēja uz mūsu prasību – arī tādu pašu – iekļaut šādu aizliegumu arī Baltkrievijas mašīnām. Gads ir apritējis, Eiropa ir ieviesusi līdzvērtīgas sankcijas arīdzan pret Baltkrieviju, tieši tādas pašas kā pret Krieviju, – pret automašīnu ievešanu Eiropas teritorijā –, tāpēc beidzot arī mēs esam reaģējuši.

Šis likums šodien galīgajā lasījumā ir pieņemts Saeimā, un tas nozīmē to, ka mašīnām ar Baltkrievijas numuriem ir pārejas periods – Latvijā tās varēs atrasties līdz 31. oktobrim, pēc 31. oktobra būs tikai dažas iespējas to darīt cilvēkiem, kas būs... specifiski... saņēmuši atļauju Ārlietu ministrijā, izņēmumu kārtā arī tiem... ar invaliditāti... kam ir aprīkotas speciālas automašīnas un kas dosies uz Latviju apciemot radiniekus... vai laulāto. Vēl būs iespēja, ja būs legāli dokumenti, 24 stundu laikā – tāpat kā Krievijas automašīnām – caurbraukt Latvijas teritoriju. Tas nozīmē to, ka mums nebūs šīs patvaļas, kā tas bija visu laiku... līdz šim arīdzan ar agresorvalsts Krievijas automašīnām... tātad beidzot, pēc gada, nu jau ar visiem “Nacionālās apvienības” un APVIENOTĀ SARAKSTA pūliņiem šis regulējums būs panākts. Tas ir labs panākums, un beidzot tas ir noticis.

Otrs svarīgs likumprojekts ir saistībā ar enerģētiku. Gribu pieminēt to, ka Inčukalnā mums ir unikāla gāzes krātuve. Šī gāzes krātuve ir stipri par lielu mūsu pašu vajadzībām, ir jādod iespēja visām valstīm izmantot šo krātuvi... tas, ko darām ikdienā, bet redzam, ka kopš kovida laika gāzes patēriņš ir būtiski krities Somijā, citās mūsu kaimiņzemēs, tāpat arī Latvijā, un šiem gāzes cenu kāpumiem... Ir jāizmanto efektīvi šīs krātuves resursi un jāpiedāvā visām mūsu savienotajām... valstīm, kas ar šo gāzes savienojumu ir savienotas. Tāpēc šodien mēs nolēmām virzīt rezerves... piedāvāt iespēju arī igauņu kaimiņiem, lietuviešu kaimiņiem un citiem klientiem, mazākiem un lielākiem, gāzes rezerves izvietot pie mums. Tas nozīmē to, ka šīs krātuves cena, izmaksas negulsies tikai uz Latvijas patērētājiem, bet uz visām valstīm, kas izmantos šo pakalpojumu.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Andrim Kulbergam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Jānis Patmalnieks. Lūdzu!

 

J. Patmalnieks (JV).

Labdien! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un tas, ko es no savas puses vēlētos uzsvērt, – ka, uzsākoties Saeimas sēdei... tad, kad tika nodoti likumprojekti izskatīšanai komisijām, cita starpā tika nodots arī viens likumprojekts, kuru man izdevās ierosināt, pārliecināt kolēģus to līdzparakstīt... kas būtu par Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu un kas paredzētu to, kādā veidā atvieglot daudzdzīvokļu mājai iegādāties zemi, kas ir zem šīs mājas.

Šis grozījums paredz – ja līdz šim pēc kopsapulces izsludināšanas
30 dienu laikā iedzīvotājiem bija iespēja doties pie tiesu izpildītāja... vai ar pilnvarotas personas starpniecību... atsaukt savu balsi... personīgi... kādā veidā viņi balso šajā kopsapulcē, šis grozījums paredz to, ka balsi būtu iespēja nodot arī elektroniski. Tas ir procedūras atvieglojums, kas sekmētu māju un zemes īpašumu apvienošanu. Mēs redzam, ka tā ir problēma daudzām mājām Rīgā un arī citur Latvijā, un, cerams, šis grozījums sekmēs šo procesu. Jebkurā gadījumā tas ir noticis pēc pārvaldītāja ierosinājuma, kuru mēs uzklausījām Mājokļa jautājumu apakškomisijā, to atbalsta arī Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

Manuprāt, nozīmīgs notikums ir arī grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz kaimiņvalstu stratēģisko rezervju izvietošanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē... kā arī grozījumi Ceļu satiksmes likumā attiecībā uz to, ka Baltkrievijas automašīnām Latvijā būs ierobežotas iespējas pārvietoties...  līdzīgi kā automašīnām ar Krievijas numuriem – mēs tās redzēsim arvien mazāk uz Latvijas ceļiem.

Faktiski nozīmīga reforma ir pieteikta... ko Saeima arī uzsāka šodien skatīt... par Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju, kas skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Ir paredzēta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta nodalīšana, kas padarīs šo iestādi efektīvāku... un, cerams, arī visiem Latvijas iedzīvotājiem sekmīgāku kontaktu ar šo iestādi.

Paldies par uzmanību.

Tas īsumā būtu viss par šodienas aktualitātēm.

 

Vadītāja. Paldies JAUNĀS VIENOTĪBAS deputātam Jānim Patmalniekam.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

 

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Kā jau kolēģi tikko teica par šīsdienas sēdes gaitu un izvirzītajiem jeb ierosinātajiem likumprojektiem un arī pieņemtajiem likumiem, jāsaka, šie likumi ir vajadzīgi. To pierādīja arī tas, ka no tribīnes nebija asu diskusiju par likumprojektu saturu. Par likumprojektiem, kas tiek virzīti un par kuriem būs apspriedes komisijās, protams, būs arī priekšlikumi.

Šīs nedēļas gaitā... es gribētu pievērst uzmanību vienam mūsu frakciju aktuālam jautājumam, proti, pagājušajā nedēļā pieņemtajiem, pareizāk sakot, nepieņemtajiem grozījumiem Krimināllikumā... kas šonedēļ publiskajā telpā turpināja skanēt ar nelieliem pārmetumiem. Kā publiski izteicās kāds cilvēks no tribīnes, – tie, kas nobalsoja pret šo likumu... Krimināllikuma grozījumiem... tie balsoja par korupciju, tie balsoja par noziedzības attīstību Latvijā.

Tad jāievieš neliela skaidrība un jādod argumenti – tie, kas bija likti pamatā. Šie grozījumi Krimināllikumā bija piedāvāti, lai varētu saukt pie kriminālatbildības fiziskās personas par aizliegto vienošanos iepirkumos, proti, kā publiski tas tiek saukts – par nelikumīgiem karteļiem jeb karteļu darbošanos Latvijā.

Publiski neizskanēja tie argumenti, kas Juridiskās komisijas sēdē tika likti priekšā... un kāpēc šo priekšlikumu neatbalstīja arī vairākums Juridiskajā komisijā. Proti, gan Ekonomikas ministrija, gan Latvijas Darba devēju konfederācija aicināja prātīgi izsvērt visus jautājumus, jo konkrētais regulējums var būtiski ierobežot arī normālu uzņēmējdarbību, kas ir atzīta pasaulē. Cita lieta, ka ir aizliegtie karteļi, kuru rezultātā tiek palielinātas cenas, izmaksas, un rezultātā dārgāku summu maksā klients, tas, kas ir pasūtītājs.

Kas attiecas uz konkrētajiem Krimināllikuma grozījumiem, šie jautājumi ir... šobrīd ir sakārtots, Konkurences likumā ir iestrādātas normas, ka Konkurences padome sauc pie atbildības tos uzņēmumus, kuri ir nelegāli, nelikumīgi vienojušies pirms konkursa. Ja paskatās Konkurences padomes pieņemtos lēmumus par pārkāpumiem tās mājaslapā, bieži vien šie pārkāpumi ir tādi ļoti nosacīti, bet, protams, uzņēmēji tā nedrīkstētu darīt. Piemēram, ja kādā apdzīvotā vietā ir vēlēšanās siltināt piecas mājas, divi uzņēmēji, kas šo darbību veic, kafejnīcā aprunājas. Viens saka: “Es varētu pacelt trīs māju siltināšanu.” Otrs saka: “Es – divu.” – “Okay. Nu labi – tu ej uz trijām, es eju uz divām.” Viss kārtībā.

Šobrīd Konkurences padome par šādu vienošanos šiem uzņēmumiem piemēro vienam 30 tūkstošus eiro, otram – 20 tūkstošus. Mūsu idejas virzītāji grozījumiem Krimināllikumā bija paredzējuši, ka šādā gadījumā arī šo uzņēmumu vadītājiem – tiem, kas runāja kafejnīcā, – vajadzētu kriminālsodu. Vēl vairāk, pat tad, ja viens teiktu: “Es tad labāk neeju uz šo konkursu!”... arī par nepieteikšanos iepirkumā bija paredzēts ierosināt kriminālatbildību.

Tomēr vajadzētu saprast, ka šobrīd Latvijā atbildība uzņēmumiem ir pietiekami nopietna. Tie nav 10 procenti no konkrētā līguma summas, kā nepareizi skanēja no tribīnes. Tie ir 10 procenti no uzņēmuma gada apgrozījuma. Līdz 10 procentiem var piemērot. Tās ir lielas summas, un uzņēmējiem tas ir būtiski. Ja kāds uzņēmums ir gatavs maksāt šīs summas, iespējams, tas ļoti daudz pelna un var to maksāt, bet kāpēc Latvijā mēs vēlamies kriminalizēt katru fizisko personu rīcību?

Tāpēc mēs nepiekrītam nevajadzīgai kriminalizēšanai. Mums likumā atbildība jau ir paredzēta. Un tā nav korupcija, tā nav krāpniecība. Par korupciju un par krāpniecību Krimināllikumā ir citi panti. Tāpēc mēs publiski sakām, ka Latvijā vajadzētu izvairīties no policejiskas pieejas valsts darbībā, arī uzņēmējdarbībā.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Gunāram Kūtrim no Zaļo un Zemnieku savienības.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās deputāts Jānis Dombrava no frakcijas “Nacionālā apvienība”. Lūdzu!

 

J. Dombrava (NA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika virzīta iniciatīva, kas noteikti neiepriecinās Krievijas specdienestus, – turpmāk Latvijā būs sarežģītāk izvērst... Krievijas ietekmes aģentus, it īpaši, ja mēs skatāmies nākotnē, paredzot, ka pēc 2022. gada netiks atzīti Krievijā iegūtie izglītības dokumenti.

Atgādināšu, ka Krievija īsteno mērķtiecīgas programmas, lai piesaistītu studentus no dažādām Rietumu valstīm, tostarp no Latvijas, ar mērķi šos cilvēkus studiju laikā padarīt lojālus Krievijas Federācijai un vēlāk viņus sūtīt uz attiecīgajām valstīm, lai viņi darbotos Krievijas interešu labā.

Tāpat pozitīvi ir atzīmējams, ka šodien Saeima pieņēma “Nacionālās apvienības” un APVIENOTĀ SARAKSTA deputātu iniciatīvu par liegumu ceļu satiksmē piedalīties automašīnām ar Baltkrievijas numuriem. Krievijas pilsoņi, kas bija pārlikuši savu automašīnu reģistrāciju uz Baltkrieviju, turpmāk nevarēs piedalīties ceļu satiksmē.

Tika atbalstīta arī mūsu iniciatīva paredzēt plašākus sodus ārvalstniekiem, trešo valstu pilsoņiem, kuri varēja sakrāt pat simts sodus un tos neapmaksāt. Turpmāk šīs personas nevarēs izmukt no soda, tām būs jāsedz šīs soda naudas.

Nobeigumā kā pozitīvo ziņu es vēlos izcelt, ka izdevās noraidīt satiksmes ministra Briškena pietiekami neloģisko priekšlikumu – sodīt cilvēkus par to, ka viņi ceļu satiksmē pārkāpj ātrumu par vienu kilometru stundā. Šīs iniciatīvas tālākā virzība ir noraidīta.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Nākamajam vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Ervinam Labanovskim. Lūdzu!

 

E. Labanovskis (PRO).

Labdien, godājamie klausītāji! Vēlos iezīmēt četras lietas no šīsdienas sēdes.

Tie, kas dzīvo daudzdzīvokļu namos, zina, cik sarežģīti ir pieņemt lēmumus par kopīpašumiem. Šodien mēs esam spēruši nelielu soli – bet
tomēr! –, lai atvieglotu šo lēmumu pieņemšanu. Ceram, ka tiks pieņemta likumprojektā piedāvātā iespēja izmantot arī elektronisko parakstu dažādu kopīgu lēmumu par kopīpašumu apstiprināšanai, kas iepriekš bija daudz komplicētāk.

Vēlos izcelt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. No personīgās pieredzes. Mani bērni iet Raunas skolā, un šādas mazas skolas ļoti bieži saskaras ar problēmu piesaistīt labus pedagogus, jo pedagogi tāpat kā citi cilvēki pārsvarā dzīvo lielākās apdzīvotās vietās. Piemēram, uz Raunu būtu jābrauc no Cēsīm vai no Smiltenes. Šajā gadījumā alga, kas tiek paredzēta, nav konkurētspējīga, jo katru dienu šim skolotājam ir papildu izdevumi par degvielu vai, ja viņš izvēlas pārcelties, tad – par dzīvošanu. Katra pašvaldība interpretējusi pa savam – daži atrada iespēju, kā kompensēt. Likumā būs noteikta daudz skaidrāka kārtība, kā pašvaldības varēs skolotājiem kompensēt šos izdevumus un tādējādi arī, cerams, piesaistīt viņus skolām, it sevišķi attālākām skolām.

Manuprāt, svarīgs likumprojekts, kas šodien bija, – regulējums par mākslīgā intelekta izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā. Svarīgs tāpēc, ka šis ir viens no pirmajiem valsts mēģinājumiem regulēt mākslīgā intelekta izmantošanu. Jau šobrīd sabiedrībai ir diezgan sarežģīti saprast, kuri politiķi manipulē, kuri saka nepatiesību, un tad vēl šajā visā ienāk mākslīgais intelekts, ar kuru vēl grūtāk cīnīties, jo tas var radīt jaunu realitāti, kas neatbilst patiesībai.

Šajā likumprojektā tiek piedāvāts – ja gadījumā mākslīgais intelekts tiks izmantots jaunas realitātes radīšanai, jauna satura radīšanai, tas reklāmās būs jānorāda pilnīgi un nepārprotami. Šeit nav runas par to, ka mākslīgais intelekts palīdzēs labāk uztaisīt attēlu vai gramatiski palabot tekstu, bet, ja, piemēram, mākslīgais intelekts jums zvanīs un runās politiķa balsī, ir jābūt pilnīgi skaidrai norādei, lai cilvēki saprastu, ka tā nav īstenība. Pie mākslīgā intelekta regulācijas mēs turpmākajos gados noteikti atgriezīsimies vēl un vēl. Šis ir tāds pirmais solis.

Visbeidzot – ir pieņemts svarīgs lēmums attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienestu. Jau tika runāts, ka tā sakārtošanai jāatdod iekšējās kontroles nodaļa KNAB, un tagad tiek izveidota Nodokļu un muitas policija Finanšu ministrijas pārvaldībā, kas iedzīvotājiem no malas neliekas varbūt tik svarīgi, bet tas ir svarīgi efektīvākai un labākai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Ervinam Labanovskim no frakcijas PROGRESĪVIE.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas “Stabilitātei!” deputāts Amils Saļimovs. Lūdzu!

 

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, dārgie klausītāji! Es jums izstāstīšu mūsu viedokli par Saeimas šodienas sēdi.

Šodien Saeima noraidīja mūsu iniciatīvu – saukt pie kriminālatbildības politiķus, sodīt par politisko rīcību, kas virzīta pret valsti, sodīt par negatīvu finanšu ietekmi uz valsts budžetu, nodokļu maksātāju naudu, tautas mantas izšķērdēšanu. Mūsuprāt, tas ir ļoti, ļoti svarīgi. “Rail Baltica” un “airBaltic” kontekstā mēs skaidri redzam, ka politiskā imunitāte ir problēma, šķērslis saukt pie atbildības. Atcelt imunitāti un saukt pie atbildības – tas būtu pareizi un atbilstoši. Pretējā gadījumā sanāk, ka cilvēki ārpus Saeimas ir zem likuma, bet šeit – visi ir pāri.

“Rail Baltica” projektā politiskā atbildība ir ļoti un ļoti nepieciešama, saistīta ar projekta realizāciju. Mēs redzam, ka šobrīd tiek būvēta Rīgas Centrālā
stacija – ļoti, ļoti dārga, notiek būvniecība lidostā, uzsākta tilta būvniecība pāri Daugavai. Tas viss nebija nepieciešams, jo mēs beidzot sadzirdējām Eiropas Savienību, ka jābūt “Rail Baltica” trases savienojumam ar lidostu un centrālo staciju, bet tas nenozīmē, ka mums obligāti ir jābūvē “Rail Baltica” trase tieši līdz lidostai un Centrālajai dzelzceļa stacijai. Piemēram, Igaunijā savienojums notiek ar tramvaja līnijām. Arī mēs jau sen varējām savienot ar esošajām dzelzceļa līnijām. Tā ka ir lieki iztērēti vairāki simti miljonu centrālās stacijas izbūvei, lidostas izbūvei, piebūvēm. Mēs varējām šo visu naudu ieekonomēt.

Diemžēl mūsu ierosinājumu saukt pie kriminālatbildības deputātu vairākums neatbalstīja. Viņiem šādas iniciatīvas nav vajadzīgas. Mēs turpināsim darbu, vēlreiz rosināsim kriminālatbildību par politiskiem lēmumiem.

Šodien Saeima nobalsoja arī par to, lai liegtu Latvijā iebraukt automašīnām ar Baltkrievijas numuriem no šī gada 31. oktobra. Līdz 31. oktobrim cilvēkiem ir iespēja pārreģistrēt mašīnu – saņemt Latvijas... reģistrāciju. Bet ko darīt, ja cilvēks fiziski nevar atbraukt uz Latviju, lai pārreģistrētu līdz 31. oktobrim?

Mēs bijām “pret” šo priekšlikumu, jo tas ir virzīts pret cilvēkiem. Pieņemsim, cilvēkam ir uzturēšanās atļauja... viņš ir nepilsonis vai pilsonis... strādā Baltkrievijā un nevar fiziski atbraukt uz Latviju līdz oktobra beigām, lai pārreģistrētu automobili. Bija jādod vismaz pusgads, lai cilvēki mierīgi varētu to izdarīt.

Pats galvenais, ka šis likums šodien tika pieņemts bez sinhronizācijas ar citām Eiropas valstīm, kam ir tiešā robeža ar Baltkrieviju. Lietuvā joprojām varēs iebraukt ar Baltkrievijas numuriem, tāpat arī Polijā. Polijā pat nav nekādu plānu rosināt šādu likumu.

Mēs arī noraidījām satiksmes ministra Kaspara Briškena piedāvājumu sodīt par ātruma pārsniegšanu par vienu kilometru stundā. Vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs šo jautājumu izskatījām un izdiskutējām. Uz manu jautājumu, kāpēc Satiksmes ministrija rosina sodīt par katru kilometru... viņi pastāstīja par negatīvo statistiku un pamatoja ar šo statistiku, bet konkrēti nevarēja norādīt – kāpēc avāriju skaits ir tieši daudz... ātruma pārsniegšanā līdz 10 kilometriem stundā.

Ja mēs rūpējamies par mūsu drošību, ja ir problēma ar ātruma pārsniegšanu, var vienkārši samazināt maksimālo atļauto ātrumu, nevis sodīt tautu par katru kilometru stundā. Tā ka Briškena priekšlikums tika noraidīts.

Paldies par uzmanību, dārgie klausītāji!

 

Vadītāja. Paldies Amilam Saļimovam no frakcijas “Stabilitātei!”.

Līdz ar to pārraide “Frakciju viedokļi” ir noslēgusies.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos citreiz!