Frakciju viedokļi
2024. gada 7. novembrī
Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies šīsdienas Saeimas sēde, un par tajā skatītajiem jautājumiem pārraidē “Frakciju viedokļi” jums pastāstīs frakciju deputāti.
Pirmajai šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Līgai Kļaviņai. Lūdzu!
L. Kļaviņa (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Noslēgusies Saeimas sēde, un es gribu šodien minēt divus likumprojektus, kurus ir gatavojusi Sociālo un darba lietu komisija.
Manuprāt, trešajā lasījumā ir pieņemti svarīgi grozījumi Invaliditātes likumā. Gribu uzsvērt vienu punktu, kas ir ārkārtīgi zīmīgs. Lai mazinātu administratīvo slogu invaliditātes ekspertīzes dokumentu atkārtotai izvērtēšanai, manuprāt, zīmīgi, ka ar šiem likuma grozījumiem tiek noteikts, ka šobrīd īsākais invaliditātes un darba spēju zaudējuma noteikšanas periods, kas līdz šim bija seši mēneši, būs viens gads. Tas ir ļoti pozitīvi, lai cilvēki varētu gan savlaicīgi sagatavot dokumentus, gan tos iesniegt.
Kā otro vēlos pieminēt šodien otrajā lasījumā atbalstīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Šajā likumprojektā gribu uzsvērt tieši to punktu, kas paredz priekšlikumu, ka strādājošajiem pensionāriem ar 1. aprīli pensija tiks pārrēķināta automātiski un cilvēkiem pašiem vairs nevajadzēs domāt un atcerēties to, ka savlaicīgi jāiesniedz iesniegums, lai tiktu izdarīts pensijas pārrēķins.
Trešais, ar ko es vēlos padalīties ar jums, cienījamie radioklausītāji, – šajā nedēļā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skatītais jautājums par tālmācību. Mums tika prezentēta informācija gan par tālmācības terminu regulējumu, gan par kritērijiem. Bija ļoti spraigas diskusijas par tālmācībā iegūtās izglītības kvalitāti. Spriedām, kādi tālākie risinājumi varētu tikt izvērtēti, lai izglītības kvalitāte tālmācībā, kas ir viena no Izglītības likumā noteiktajām izglītības apguves formām, tiktu uzlabota.
Pārstāvot Zaļo un Zemnieku savienības viedokli, frakcijā esam vienojušies, ka turpināsim izvērtēt tālmācības izglītības apguves formu, un kā vienu no priekšlikumiem paredzam uzsākt diskusiju par to, ka no 1. klases līdz 9. klasei skolēniem būtu nepieciešams apgūt izglītību klātienē. Protams, varētu būt izņēmumi, kuri attiektos gan uz diasporas skolēniem, gan uz tiem, kas ir aktīvie sportisti, gan uz citiem, bet tomēr atgriezties pie diskusijas. Es ceru, ka mēs visi kopā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā spēsim pieņemt izlēmīgus un labus lēmumus un sagatavot kvalitatīvus grozījumus Izglītības likumā, lai tālmācības forma tiktu izmantota efektīvi, pareizi un mūsu skolēniem tiktu sniegta kvalitatīva izglītība.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Līgai Kļaviņai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamais runās frakcijas PROGRESĪVIE priekšsēdētājs Andris Šuvajevs. Lūdzu!
A. Šuvajevs (PRO).
Labdien, radioklausītāji! Es šoreiz būšu lakonisks. Manuprāt, no PROGRESĪVO skatpunkta bija viens ļoti svarīgs likumprojekts – likumprojekts, ko sagatavojām mēs un kopā ar koalīcijas deputātiem jau pirms pāris mēnešiem iesniedzām Saeimā. Tas ir viens no mūsu programmas svarīgākajiem punktiem, kas saistās ar parādu dzēšanu. Respektīvi, mēs jau ilgstoši uzskatām, ka viens no veidiem, kā ne tikai mazināt ēnu ekonomiku, bet arī sekmēt iedzīvotāju sociālo drošību, ir pievērsties jautājumiem ne tikai par nodokļiem un par nodokļu mazināšanu, bet arī rast veidus, kā iedzīvotāji var leģitīmi dzēst savas parādsaistības, jo ir tādas parādsaistības, kuras objektīvi vairs nav nomaksājamas, jo parādi aug ātrāk nekā ienākumi. Esam lietas kursā par vairākiem gadījumiem, kad darba ņēmēji vēlas saņemt atalgojumu aploksnē, jo citādi kreditori piekļūst viņu ienākumiem un viņi nespēj nosegt pamatvajadzības, nespēj nosegt mājokļa rēķinus, pārtikas un transporta izdevumus.
Tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrajā lasījumā skatījām likumprojektu, kas palīdzēs iedzīvotājiem rast veidus, kā jau es teicu, leģitīmi atbrīvoties no parādiem. Tie ir tādi parādi, kas nepārsniedz 5000 eiro, tātad tie ir tādi, kas sākas jau no pirmā eiro.
Otrajā lasījumā mēs apstiprinājām vairākus grozījumus – tādus, kas precizē iedzīvotāju grupas, kas varēs atbrīvoties no parādiem. Līdz šim tie bija cilvēki, kam bija trūcīgā vai maznodrošinātā statuss, bet mēs paredzam, ka tie ir arī iedzīvotāji, kuri saņem valsts pensijas, invaliditātes pensijas. Tādas ir arī daudzbērnu ģimenes. Respektīvi, cenšamies paplašināt šīs iedzīvotāju grupas.
Jāuzteic arī Tieslietu ministrija, kura uz otro lasījumu iesniedza priekšlikumu, kas atbrīvos iedzīvotājus no zvērinātā notāra takses. Tie ir aptuveni 100 eiro, kurus sākotnēji nepieciešams samaksāt, lai varētu uzsākt parādsaistību dzēšanas procedūru, bet, tiklīdz stāsies spēkā šis likums (cerams, līdz šī gada beigām), iedzīvotājiem vairs nevajadzēs maksāt šo taksi, cerams, padarot šo procesu daudz pieejamāku.
Kā ierasts, Saeimas sēdē izskan daudz jautājumu par un ap “Rail Baltica”. Varu no savas puses apliecināt, ka Satiksmes ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par “Rail Baltica” ieviešanu Latvijas teritorijā. PROGRESĪVIE arī nākamnedēļ, pirmdien, rosinās koalīcijā diskutēt par šo informatīvo ziņojumu, lai pēc iespējas ātrāk varam pieņemt lēmumus.
Paldies jums.
Vadītāja. Paldies frakcijas PROGRESĪVIE priekšsēdētājam Andrim Šuvajevam.
Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājs Edgars Tavars. Lūdzu!
E. Tavars (AS).
Paldies. Godātie klausītāji! Šodienas Saeimas sēde bija relatīvi īsa, bet tika pieņemti (un arī nepieņemti) vairāki būtiski lēmumi.
Es uz šodienas sēdi raudzītos samērā kritiski, jo, piemēram, APVIENOTĀ SARAKSTA pieprasījums Ministru prezidentei par “Rail Baltica”... šajā kontekstā mēs nerunājam tikai par partijas “PROGRESĪVIE” dažādu veidu darbībām šajā ministrijā, bet arī par to, ka redzam, kā šis projekts attīstās Lietuvā un Igaunijā un kur Finanšu ministrija, tajā skaitā, no nacionālajiem budžetiem, paredz šī projekta gaitu. Mēs šobrīd saskatām ļoti nopietnus riskus un griezāmies arī pie Ministru prezidentes. Bet jautājumi un atbildes ir izplūduši. Mūsuprāt, tas nav tikai projekta apdraudējums, tam var būt daudz lielākas fiskālas sekas, finansiālas sekas uz Latvijas ekonomiku, uz nodokļu maksātājiem kopumā.
Vēl varbūt tāda ne pārāk iepriecinoša ziņa saistībā ar APVIENOTĀ SARAKSTA sagatavoto lēmuma projektu – uzdevumu Ministru kabinetam nepieļaut Satiksmes ministrijas padotībā esošās iestādes – Ceļu satiksmes drošības direkcijas – pakalpojumu cenrāža izmaiņas.
Mēs zinām, ka šajā budžeta paketē, kas šobrīd Saeimā ir izskatīšanā, ir priekšlikumi attiecībā uz to, ka citi transportlīdzekļu vadītājiem saistoši maksājumi un nodokļi tiek paaugstināti – transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, reģistrācijas maksa, akcīzes nodoklis degvielai –, bet, ja paralēli arī CSDD pārskata šos pakalpojumus, tam var būt diezgan liela ietekme uz cilvēku dzīvēm. APVIENOTAIS SARAKSTS rosināja virzīt uzdevumu, lai šādi cenu pieaugumi nenotiktu. Diemžēl šajā brīdī mums nedaudz pietrūka...
Līdzīgi arī ar pieprasījumu par likuma nepildīšanu šajā kontekstā... par Administratīvi teritoriālās reformas likuma nepildīšanu Garkalnes un Ādažu novadu kontekstā. Mēs esam iesnieguši un sagatavojuši pieprasījumu valdībai. To mēs skatīsim kādā no nākamajām sēdēm.
Šodien tika skatīts arī jautājums par viena mūsu Saeimas deputāta kolēģa izdošanu kriminālvajāšanai. Pēc viņa paša aicinājuma Saeimas vairākums nobalsoja, lai cilvēks šo jautājumu pierādītu tiesā, jo, kā mēs zinām, nevainīguma prezumpciju neviens nav atcēlis, mēs nevienu nevaram uzskatīt par vainīgu, iekams to nav atzinusi Latvijas Republikas tiesa likuma noteiktajā kārtībā.
Pārējie jautājumi bija tiešām aktuāli, par kuriem mēs vairākkārt jau esam runājuši. Bet šodien tādu negatīvu ziņu vairāk, nekā pozitīvu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājam Edgaram Tavaram.
Nākamajam vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Uģim Mitrevicam. Lūdzu!
U. Mitrevics (NA).
Labdien, klausītāji! “Nacionālās apvienības” iesniegtā likumprojekta iespaidā šodien tika skatīti ļoti būtiski likuma “Par valsts pensijām” grozījumi. Šobrīd pieskaršos šim, jo, manuprāt, šis bija būtiskākais šodien skatāmais likumprojekts, kas tieši skar sabiedrību un mūsu seniorus, mūsu tēvus, mūsu mammas. Es teiktu, ka likumprojektam ir septiņi ļoti būtiski priekšlikumi, no kuriem atbalstu Saeimā guva tikai viens. Tas bija priekšlikums likumprojektam “Par valsts pensijām” par to, lai tiek izbeigta ņirgāšanās par Latvijas strādājošajiem pensionāriem, kuriem katru gadu ir jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā un jāraksta iesniegums vai jāiesniedz iesniegums elektroniski, lai notiktu pensijas pārrēķins par iepriekšējo periodu. Tā tiešām ir bijusi ņirgāšanās, un tādus vārdus min paši seniori, ar kuriem ir nācies tikties.
“Nacionālā apvienība” sagatavoja priekšlikumu, ka no nākamā gada 1. aprīļa tas notiek automātiski un turpmāk Latvijā pensionāriem neliks katru gadu atcerēties... audzēt birokrātiju, tai skaitā... kas to visu apstrādā un pārrēķina valsts pensijas.
Arī es esmu saņēmis vairākas īsziņas no Latvijas iedzīvotājiem, kuri saka paldies par to, ka beidzot ir uzzinājuši, kur pazudusi viņu nauda, jo (kāds man atsūtīja īsziņu), nav zinājuši, ka tas ir jādara, un periodā no 2015. gada līdz 2020. gadam šādu pārrēķinu nav veikuši, līdz ar to viņi vērsīsies VSAA un šo pārrēķinu veiks. Tomēr jāatzīmē, ka tas, kas nav bijis izmaksāts iepriekš, vairs netiks atgūts. Uz priekšu, jā, šī naudiņa nāks klāt, tomēr par pagātni tā ir zaudēta. Šis ir tāds lēmums, kas šo principu beidzot mainīs, un tas tiešām ir, ja tā var teikt, labs sasniegums.
Otrs priekšlikums, ko “Nacionālā apvienība” iesniedza, bet kas netika atbalstīts, bija par pensiju indeksāciju pilnā apmērā. Šobrīd vēl joprojām saglabājas krīzes regulējums – pensijas tiek indeksētas tikai 50 procentu apmērā no iepriekšējā perioda vidējo iemaksu algas lieluma. Tas nav godīgi, jo kopš krīzes (kopš iepriekšējās finanšu krīzes jeb dižķibeles) ir pagājuši 15 gadi (10 gadus atpakaļ krīze tā kā tika pārvarēta) un šobrīd ir zināms, ka ar šā gada 1. oktobri plānots palielināt šo tvērumu, vairāk... pensijas vecuma cilvēkiem, pensionāriem, tiks indeksētas pensijas pilnā apmērā, tomēr viena daļa pensionāru vēl paliks, ja tā var teikt, aiz borta... kuriem pensijas netiks indeksētas, jo... pilnā apmērā pensijas vēl joprojām netiks indeksētas.
Tas ir tas, ko mēs rosinājām, – izbeigt šo netaisnību, jo tādā veidā patiesībā pasakām: maksāt nodokļus ir labi, bet, ja maksāsiet par daudz nodokļu, valsts vienā brīdī jums uzliks kādu slieksni, no kura vairs nemaksās. Tieši tāds šobrīd šis lēmums arī par nākamo gadu vēl joprojām ir. Tādēļ mēs aicinām mainīt šo.
Trešo lietu es noteikti pieminēšu – par mammām, mūsu mammām, kuras no 1991. gada līdz 1995. gadam bērnus audzināja mājās. Tajā laikā mammas ar bērniem līdz astoņu gadu vecumam... bērna vecumam – astoņi gadi... varēja būt mājās, bet šis laiks netika ieskaitīts stāžā, jo tajā laikā netika veiktas iemaksas viena procenta apmērā no krīzes iztikas minimuma, tanī laikā tie bija 1,5 santīmi – 1991. gadā un 73 santīmi – 1995. gadā. No vienas puses, tas ir smieklīgi, no otras puses, negodīgi un sāpīgi, ka mammām, kas tajā laikā šīs iemaksas neveica vai nezināja par to, vai kādai varbūt arī nebija 73 santīmu... ka šīm mammām darba stāžs... vai šie gadi, kas pavadīti kopā ar bērniem, netiek ieskaitīti stāžā. Mēs aicinājām šo normu svītrot un aprēķināt visām mammām, kas tajā laikā audzināja bērnus... ieskaitīt šo laika posmu stāžā. Šis priekšlikums arī netika atbalstīts. Tas tiešām nav labi.
Pieminēšu vēl piemaksu par stāžu, kuru mēs arī lūdzām grozīt. Tātad kuriozs, ja tā var teikt, tāds sāpīgs kuriozs, ka diviem viena vecuma... klasesbiedriem... kas strādā vienā darbavietā, vienam, pensionējoties 2011. gada decembrī, otram – 2012. gada janvārī... tas, kurš pensionējās 2011. gadā, saņēma piemaksu pensijai par darba stāžu, bet tas, kurš pensionējās 2012. gadā, – šis kolēģis vairs nesaņēma. Un pensijas apjoms katru mēnesi kopumā ir vidēji par 50 eiro lielāks vai mazāks. Tas ir ļoti būtiski, ka no diviem... vienādiem... senioriem viens saņem par 50 eiro vairāk un otrs – par 50 eiro mazāk.
Jā, šobrīd... valstī ieviests pārejas princips, ka līdz 2029. gadam šī kļūda pakāpeniski tiek labota. Tomēr dzīve ir dzīve, un, godīgi jāsaka, ne visi līdz 2029. gadam sagaidīs taisnīguma triumfēšanu. Tādēļ es teiktu, ka tas ir jāmaina un jāmaina 2025. gada 1. janvārī, vēl jo vairāk tāpēc, ka šajā gadā valstij paliek pāri 350 miljoni eiro no ieņemtām naudām pensiju fondā un izmaksātām – starpība ir 350 miljoni... atlikums. Nākamgad šiem 350 miljoniem klāt tiks pieplusoti vēl 500 miljoni, jo no pensiju 2. līmeņa uz pensiju 1. līmeni tiks novirzīts finansējums, līdz ar to nauda ir, pensionāru sakrātā nauda ir, un tomēr tā nenonāk pie pensionāriem. Arī šis priekšlikums netika atbalstīts.
Mēs turpināsim par šiem jautājumiem iestāties, un Saeimā ir arī dzirdīgas ausis. Arī komisijas vadītājs teica – jā, šie jautājumi tiešām ir atbalstāmi un turpmāk šie jautājumi tiks skatīti. Tā ka turpināsim turēt roku uz pulsa un sekot šo principu ievērošanai un izpildei nākotnē.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Uģim Mitrevicam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Nākamā runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāte Agnese Krasta. Lūdzu!
A. Krasta (JV).
Labdien! Lai gan Saeima šodien lēma par daudziem dažādiem jautājumiem, gribu īpaši izcelt vienu, kas saistīts ar cīņu pret vardarbību, jo viens no šīs valdības uzdevumiem ir vardarbības apkarošana visās tās formās un nulles tolerances pieeja vardarbībai ģimenē un sabiedrībā kopumā. Arī tā ir bijusi JAUNĀS VIENOTĪBAS prioritāte visa šī Saeimas sasaukuma laikā. Tādēļ, turpinot spert praktiskus soļus vardarbības mazināšanai, Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Pie grozījumiem darbs notika jau ilgāku laiku, un tie ļaus, izmantojot aproces, piemērot varmākām drošības līdzekļa elektronisko uzraudzību.
Paredzēts, ka aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai, kurai piemēroti tādi drošības līdzekļi kā aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, šo ierobežojumu kontrolei ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu būs iespējams piemērot nepārtrauktu elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisku ierīci. Šo uzraudzību īstenos Valsts policija, un tā tiks nodrošināta, piestiprinot personai elektronisku ierīci, kas ļaus kontrolēt tās atrašanos noteiktā vietā un laikā. Protams, tā tiks piemērota vienīgi tad, ja būs pamats uzskatīt, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā persona rada riskus – augstus vardarbības riskus – citām personām. Kārtību, kādā šī uzraudzība tiks nodrošināta, noteiks Ministru kabinets. Šo konkrēto instrumentu varēs uzsākt piemērot no nākamā gada vidus.
Kā jau minēju, šis ir viens no konkrētiem praktiskiem soļiem, turpinot iesākto cīņu, lai mazinātu vardarbību ģimenē un veicinātu sabiedrības drošību kopumā. Šis darbs ir jāturpina arī turpmāk.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Agnesei Krastai no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Nākamajam vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātam Amilam Saļimovam.
A. Saļimovs (ST!).
Sveicināti, dārgie klausītāji! Paldies par doto vārdu! Gribu ieskicēt no mūsu frakcijas skatpunkta dažus jautājumus, par ko šodien runājām Saeimas sēdē.
Sāksim ar jautājumu par “Rail Baltica”... zemes atsavināšanu... īpašumu atsavināšanu. Manuprāt, mēs tagad skrienam vilcienam pa priekšu, jo joprojām nezinām, kas tālāk būs ar finansējumu. Nav skaidras vīzijas ne no Finanšu ministrijas, ne no Satiksmes ministrijas par to, kā dabūsim naudu, lai realizētu šo projektu. Eiropas Savienība atsakās finansēt to daļu, ko esam uzsākuši. Līdz ar to šī īpašuma atsavināšana šobrīd... par steigu... mēs bišķiņ steidzamies. Jo tam ir arī savi nosacījumi no Eiropas Komisijas. Ja esam iegādājušies zemi, septiņu gadu laikā šī zeme mums ir jāpielieto. Bet, ja nezinām, vai finansējums būs vai nebūs... kad nav nekādas skaidras vīzijas, kā mēs varam darīt... kaut kādus kļūdainus soļus?
Tāpat saistībā ar “Rail Baltica” savārīta tāda putra, ko... mēs izmeklēšanas komisijas ietvaros līdz šim katru sēdi atklājam kaut kādas jaunas kļūdas.
Vakar pie mums bija bijušie premjeri – Kučinskis, Kariņš un Straujuma, ar viņiem runājām. Jā, arī viņi piekrīt, ka tiešām ir kļūdas, un kļūdas ir jālabo. Pārprojektēšana, naudas trūkums, visādas kļūdas. Pieņemsim, kāpēc bija izvēlēts pats dārgākais variants Rīgas lokam? Tas nav lietderīgs, tas nav... to mums vispār nevajag. Kad mūsu izmeklēšanas komisijā bija profesionāļi, viņi teica, ka it kā to “Rail Baltica” trasi Rīgā vajagot tāpēc, ka mēs esam milzīga megapole, līdz ar to te visa pasaule brauks un visi lietos... mums vajag caurlaidspēju un tā tālāk, un tā joprojām. Tas īstenībā tā nebūs, mums pietiks ar vienkāršu dzelzceļa savienojumu. Tas bija skaidrs jau pašā sākumā.
Kas attiecas uz Zemesgrāmatu likumu, jo vairāk mēs aprobežosim šo likumu, jo vairāk aprobežosim īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā un jo vairāk mēs zaudēsim, teiksim, to pievilcīgumu. Tāpat arī piesaistīt ārzemju investorus būs grūtāk. Pieņemsim, ka cilvēks iegādājas no trešās valsts īpašumu. Bankas katru pārskaitījumu, naudas izcelsmi, visu pārbauda, un tādā veidā par pircēju viss jau ir pilnīgi zināms, – kas viņš ir, kas tā par naudu un tā tālāk, un tā joprojām. Līdz ar to papildu aprobežojumi nav nepieciešami.
Paldies par doto vārdu. Jauku visiem dienu un foršas brīvdienas!
Vadītāja. Paldies Amilam Saļimovam no frakcijas “Stabilitātei!”.
Raidījuma “Frakciju viedokļi” noslēgumā šodien vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Paldies par doto iespēju.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tāds interesants... es atvainojos, bija interesanta Saeimas sēde, jā, tiešām. Mēs arī atbalstījām šos “Nacionālās apvienības” iesniegtos priekšlikumus saistībā ar izmaiņām pensiju likumā. Neapšaubāmi, šobrīd šī sistēma ir netaisnīga pret ļoti daudziem cilvēkiem Latvijā... bet nu valdošā koalīcija nolēma, ka to skatīs nedaudz vēlāk. Tas, manā skatījumā, ir absurdi, jo šiem cilvēkiem ir gan katra kapeika dārga, gan arī katra sekunde dārga. Tas ir viens jautājums.
Otrs jautājums, neapšaubāmi, ir šis “Rail Baltica” projekts, kas, manā skatījumā, ir ne tikai nerentabls un Latvijai nevajadzīgs, it sevišķi tā cilpa, kas skar Rīgas dzelzceļa staciju, lidostu. Tātad tā ir pilnīgi nevajadzīga un ļoti apšaubāma lieta. Ļoti apšaubāma ir arī projekta izpilde, viss šis savienojums, kas ies caur Salaspili. Manā skatījumā, jau šobrīd būvnieki visas stalažas ir novākuši, krāni un buldozeri ir aizvākti no lidostas, un tur vairs nekādi darbi nenotiek.
Savukārt šie nekustamie īpašumi šobrīd... Saeima lēma, ka tie ir jāatpērk. Kādā sakarā jāpērk, ja mēs nezinām, vai būs vai nebūs finansējums? Es esmu gandrīz vai pārliecināts, ka finansējuma nebūs, jo tādu naudu atrast vienkārši nav iespējams. Eiropas Savienība, jā, tātad finansē 85 procentus no pamattrases, bet, dāmas un kungi, jāsaprot ir viena lieta: viņi finansē 85 procentus no 1,8 miljardiem, nevis no 10 miljardiem, kas šobrīd ir šī projekta ietvaros. Tātad faktiski naudas nav, plānu, kur naudu dabūt, nav, aizņemties tikai un vienīgi tādēļ, lai uztaisītu šo pilnīgi bezjēdzīgo projektu, tas, manā skatījumā, ir noziedzīgi pret mūsu valsti tādā brīdī, kad valstī ir tik daudz visādu nepieciešamību – gan skolotājiem, gan pensionāriem, gan ugunsdzēsējiem un glābējiem, gan policistiem un robežsargiem, un medicīnas darbiniekiem. Cenas iet augšā... kosmosā, mēs tagad katru gadu aizņemsimies divus trīs miljardus, nezin cik gadu uz priekšu, un dzīvosim uz parāda, un katru gadu maksāsim milzīgas parādu summas, pat nedzēšot pamatsummu. Tas, manā skatījumā, ir pilnīgi noziedzīgi.
Un, lai jūs saprastu, kādi ir šīs projekta afēras izmēri, paskatīsimies Salaspils stacijas un tilta izmaksas. Dzelzceļa stacija nez kāpēc pacelta 18 metru augstumā... Izmaksas ir 300 miljoni eiro. Par šo naudu varētu nosegt visu ikgadējo nekustamo īpašumu maksājumu.
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ir teikusi, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir negodīgs pret Latvijas iedzīvotājiem un tādēļ atceļams. Vienmēr šie koalīcijas pārstāvji pārmet, ka ir... no kurienes tad pašvaldība naudu ņems... pašvaldībai ir jāmaksā... Tātad kopējā fiskālā ietekme ir 230–250 miljoni eiro. Bet šeit mēs par kaut kādu staciju un pilnīgi nevajadzīgu tiltu 300 miljonus izmetam miskastē. Nu, vienvārdsakot, šis projekts faktiski ir noziedzīgs pret valsti, un jau šobrīd, jau vakardien to vajadzēja apturēt.
Pirmām kārtām tās cilpas izbūvi, kas iet no dzelzceļa stacijas uz lidostu, apturēt un vairs neturpināt šo būvniecību, netērēt tai naudu. Jo skaidrs ir viens: kamēr uz turieni iet 22. autobuss, uz turieni iet ekspresis, uz turieni iet mikroautobusi, uz turieni var aizbraukt ar takšiem, boltiem un tā tālāk, tikmēr šāds vilciens, kuram trasi mēs būvēsim tagad, nezinu, par cik simtiem miljonu, būs totāli nelietderīgs un nevajadzīgs un neviens to arī neizmantos. Maksimums tātad ir... tātad vēl tikai palielināsies dotācijas “Pasažieru vilcienam”.
Šobrīd mans un arī frakcijas viedoklis ir tāds, ka šis “Pasažieru vilciens”... viss ir jāpievieno “Rīgas satiksmei” un tālāk jau jārunā un jādomā, jārisina jautājumi. Ja nepieciešams ātrāks savienojums ar Centrālo dzelzceļa staciju un lidostu “Rīga”, tad, izmantojot šīs jau uzbūvētās infrastruktūras, tātad šo rampu, var izbūvēt uz turieni ātrgaitas tramvaju. Tas ir mūsu piedāvājums šīs problēmas risināšanai, jo naudas nav. Mēs tagad paši sev melojam, ka kaut kādā veidā realizēsim šo dzelzceļa projektu. Tas nenotiks, jo naudas tam nav.
Mums ir trīs ostas, no tām viena neaizsalstoša. Ja domājam, ka varēsim pa šo dzelzceļu tankus uz lidostu vest, tas absolūti nav nepieciešams. Mums ir vairākas militārās lidostas. Mums ir trīs ostas, viena no tām neaizsalstoša. Izmantosim jau esošo infrastruktūru.
Faktiski šobrīd pie varas esošie, tādi kā Satiksmes ministrijas vadība vai Ministru prezidente, kas neiesaistās un neuzņemas atbildību par šo, faktiski būs tie cilvēki, kas būs vainīgi un atbildīgi par šī projekta nerealizēšanu un par naudas izsaimniekošanu un būs spiesti uzņemties turpmāko atbildību valsts priekšā.
Nu, diemžēl uz šādas nots man ir jānobeidz.
Jebkurā gadījumā visiem jaukas brīvdienas un uz sadzirdēšanos!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!