Frakciju viedokļi

2025. gada 30. aprīlī

 

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”.

Deputāti tiešraidē pastāstīs par sēdes jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājs Edgars Tavars. Lūdzu!

 

E. Tavars (AS).

Godātie klausītāji! Šodien bija relatīvi īsa Saeimas sēde ar gana būtiskiem jautājumiem. Vēlos izcelt divus notikumus, kas šodien notika Saeimas sēdē un arī paralēli šim procesam.

Pirmām kārtām šodien tika skatīta un ar nelielu balsu vairākumu noraidīta APVIENOTĀ SARAKSTA iniciatīva par kļūdas atzīšanu un labošanu, respektīvi, Klimata un enerģētikas ministrijas likvidēšanu. Mēs labi apzināmies situāciju, ka, no vienas puses, vēl ir aizejošā Eiropas Savienības klimata politika, kura attālākos Latvijas reģionos rada nopietnus apdraudējumus tautsaimniecībai un cilvēku faktiski dzīvotspējai; no otras puses, mums ir arguments attiecībā uz izmaksu samazināšanu – tēriņu samazināšanu valsts pārvaldē, publiskajā sektorā, lai nebūtu jāceļ nodokļi, nebūtu jāaizņemas vairāk naudas aizsardzības spēju stiprināšanai. Mūsu priekšlikums bija sākt simboliski no augšas un grozīt Ministru kabineta iekārtas likumu – likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju, atgriezt atpakaļ funkcijas, kas dublējas, Ekonomikas ministrijai un VARAM, bet ar nelielu balsu vairākumu šī iniciatīva tika noraidīta.

Otra lieta, ko vēlos pirmoreiz paziņot. Šodien 21 Saeimas deputāts parakstīja pieteikumu Satversmes tiesai, apstrīdot normu par to, ka šī gada budžets tiek lāpīts uz nākotnes pensiju rēķina, respektīvi, pensiju iemaksas apmērs 2. līmenī tika samazināts, pārnesot uz 1. līmeni. Mūsu solījums bija šo normu apstrīdēt Satversmes tiesā, un ar augstas klases juristu palīdzību mēs pieteikumu esam sagatavojuši, un šodien tas tiek nests uz Satversmes tiesu.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Edgaram Tavaram.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Jānis Skrastiņš. Lūdzu!

 

J. Skrastiņš (JV).

Labdien! Man šodien bija tas gods Saeimas sēdē Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēt par likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”. Uz otro lasījumu bija saņemti septiņi priekšlikumi, un lielākā daļa skāra dažādas aizsardzības būves, konkrēti, patvertnes. Diskusijas bija ļoti plašas (arī komisijā bija ļoti plašas diskusijas, kurās iesaistījās ne tikai Saeimas deputāti, bet arī pieaicinātie dažādu rangu eksperti), par ko es kolēģiem saku lielu paldies. Jo patiesībā, salāgojot drošības lietas, ir jāskatās, lai mēs ar tām nepārspīlētu un neapstādinātu visu būvniecību un tamlīdzīgas lietas. Maija beigās būs likumprojekta trešais lasījums, uz to droši vien būs vēl kādi priekšlikumi. Tā ka turpināsim diskutēt un strādāt tālāk.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Skrastiņam.

Nākamais runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāts Amils Saļimovs. Lūdzu!

 

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Pirmām kārtām vēlos jūs visus apsveikt gaidāmajos svētkos. Pirms 35 gadiem 1990. gada 4. maijā drosmīgi un pārliecinoši tika sperts vēsturisks solis – pieņemta deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Tā bija ne tikai juridiska, bet arī dziļi simboliska apņemšanās atgriezt atpakaļ Latvijai tās vietu brīvo, demokrātisko valstu saimē.

Šodien mēs godinām visus, kuri ar savu darbu, drosmi un ticību piedalījās šajā ceļā, stāvēja uz barikādēm, veidoja mūsu valsts pamatus no jauna, kā arī turpina to celt un uzlabot. Lai šī diena mums visiem ir atgādinājums par to, cik daudz esam sasnieguši un cik daudz vēl varam paveikt kopā – vienoti un ar atbildību un mīlestību pret savu zemi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Es visus jūs apsveicu!

Tagad pāriesim pie darba kārtības. Atzinīgi vērtējam to, ka darba kārtībā bija iekļauti likumprojekti “Grozījumi Preču zīmju likumā” un “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā”. Tas liecina par valsts apņēmību stiprināt intelektuālā īpašuma aizsardzību, kas ir svarīgi gan uzņēmējiem, gan inovāciju attīstībai. Īpašu uzmanību pievēršam likumprojektam “Grozījumi Enerģētikas likumā”, kas skar Latvijas enerģētisko neatkarību un zaļo pāreju. Šajos jautājumos mūsu frakcija aicina uz rūpīgu diskusiju, jo mēs uzskatām: kaut arī likumprojekts uzlabo ilgtspēju un virza Latviju uz videi draudzīgāku enerģētisko sistēmu, tomēr tas ieviesīs papildu birokrātiju un potenciāli sadārdzinās enerģijas ražošanu no biomasas, īpaši mazajiem uzņēmumiem.

Īsumā tas ir viss. Paldies. Lai jums jaukas brīvdienas!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Amilam Saļimovam.

Tagad vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Janai Simanovskai. Lūdzu!

 

J. Simanovska (PRO).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mēs noraidījām APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumu likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju. Man šķiet ļoti dīvaini, ka paši APVIENOTĀ SARAKSTA politiķi izveidoja šo ministriju iepriekšējās valdības laikā un tagad bez diskusijām un konsultācijām vēlas to likvidēt. Tikmēr mūsu frakcijas e-pastus pārplūdina uzņēmēju atbalsta vēstules Klimata un enerģētikas ministrijai.

Runājot par šo ministriju, man jāteic, ka viņi strādājuši ļoti intensīvi, sakārtojot jomas, kur gadiem ilgi ir valdījusi stagnācija, un es ļoti augstu novērtēju viņu profesionalitāti, atbildību un gatavību sadarboties. Gribu citēt to, ko mums rakstīja Ārvalstu investoru padome:

“Divu gadu laikā KEM ir izveidojusies par vienu no konstruktīvākajiem FICIL sadarbības partneriem. KEM ir izdevies izveidot jaudīgu, kompetentu un uz mērķi orientētu komandu, kas pēc būtības iestājas par savā kompetencē ietilpstošo jautājumu risināšanu, tostarp nevairoties no sarežģītu vai gadiem veidojušos problēmu risināšanas. Ar klimatu, enerģētiku un vidi saistītie jautājumi beidzot tiek skatīti kompleksi, savstarpējā kopsakarā, meistarīgi tiek pārvaldītas virkne sarunu ar nozares pārstāvjiem, lai uzklausītu ieinteresētās puses, savstarpēji salāgotu atšķirīgos viedokļus, un savukārt viedokļi, kas šajā procesā daļēji vai pilnībā netiek ņemti vērā, tiek detalizēti izskaidroti un argumentēti.”

Es tiešām ļoti reti esmu redzējusi šādas atsauksmes no uzņēmējiem. Zinu, ka dažkārt vārdu savienojums “klimata politika” izraisa nievas, bet jautājums – kāpēc? Un tad man ir jautājums: vai neesam kļuvuši par dezinformācijas upuriem? Viens no galvenajiem starptautiskās dezinformācijas avotiem par klimata politiku ir Kremlis, un tas ir skaidrs. Puse no Kremļa vai Krievijas federālā budžeta ienākumiem nāk no fosilajiem resursiem, un šī nauda tiek izmantota karā pret Ukrainu. Līdz ar to, ja sakām, ka mēs vājināsim klimata politiku, kas atsakās no fosilajiem resursiem, tikai fokusējoties uz aizsardzību, sakām: mēs gribēsim slāpēt ugunsgrēku, lejot tam virsū degvielu.

Tieši tāpēc klimata politika Latvijā ir svarīga. Gribu atgādināt, ka pirms padomju okupācijas mūsu senči uzcēla plaukstošu, modernu valsti ar hidroelektrostacijām, ar dzelzceļa elektrifikāciju, ar eksportspējīgu rūpniecību. Vai tiešām tagad mēs gribam kļūt atkal par atpalikušu valsti, kas neprot rīkoties ilgtermiņā?

Tāpēc, es domāju, svarīgi, ka mēs šodien noraidījām šo likumprojektu. Neuzķersimies uz lēta populisma, bet strādāsim pie tā, lai Latvija būtu mūsdienīga, pašpietiekama un plaukstoša, un tieši to pašu atcerēsimies svētkos.

Lai visiem ir skaisti svētki un mēs varētu priecāties par mūsu valsti! Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Janai Simanovskai.

Tagad vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Artūram Butānam. Lūdzu!

 

A. Butāns (NA).

Sveicināti, godātie klausītāji! “Nacionālās apvienības” vārdā iezīmēšu divus tēmu blokus – drošība un budžets. Sākšu ar budžetu.

Darbadiena iesākās Eksporta un konkurētspējas apakškomisijā, kur pēc “Nacionālās apvienības” rosinājuma tika sasaukta sēde, vērtējot ASV investoru klātbūtni Latvijā un viņu norādītos nodokļu šķēršļus investīcijām. Jo, ja mēs mazinām Krievijas ietekmi un saraujam visas ekonomiskās saites, kas ir pareizi (un “Nacionālā apvienība” ir galvenā virzītāja šīm iniciatīvām), mums, “Nacionālajai apvienībai”, ir svarīgi, lai investīcijas ienāktu no NATO stratēģiskajiem partneriem, tostarp no ASV, lai investori šeit justos gaidīti un netiktu dubultā aplikti nodokļi vai likti citi šķēršļi.

Šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skatījāmies budžeta izpildi, kāda ir valstī. Un pirmie secinājumi, ka izpilde, pēc Finanšu ministrijas datiem, ir sliktāka, nekā plānots, un paredzams, ka gada griezumā tie varētu būt 200 vai pat 300 miljoni... prognozētie ienākumi, kas ir zem plāna... īpaši tāpēc, ka nepildās pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa ieņēmumi, savukārt izdevumi ir par 12,8 procentiem lielāki nekā pērn.

Tā ka sekosim līdzi Finanšu ministrijas darbam un tam, ar kādiem rīkiem tiks risināta šī situācija valdības līmenī.

Otrais bloks, kā jau teicu, ir par drošību. Jūs dzirdējāt kolēģu runas gaidāmajos svētkos. Vēlos norādīt uz zināmu pretrunu – ja mēs visi godinām tos, kas bija barikādēs un kas atjaunoja Latvijas neatkarību... vienlaikus tie paši politiķi, kas šīs saldās runas saka, šodien noraidīja “Nacionālās apvienības” priekšlikumu liegt Krievijas pilsoņiem strādāt kritiskās infrastruktūras objektos, piemēram, dzelzceļā, radio vai televīzijā, kurus, kā zināms, barikāžu laikā cilvēki arī sargāja, jo tie ir kritiskās infrastruktūras objekti.

Šobrīd mēs pieminam barikādes, bet vienlaikus Krievijas pilsoņiem (nevis Latvijas krieviem, bet Krievijas pilsoņiem ar Krievijas pasēm), kurus drošības dienesti ir atzinuši kā Latvijai bīstamus, jo tie var veikt diversijas un sabotāžas (tas ir drošības dienestu ziņojumos), Saeima atļāva turpināt strādāt kritiskās infrastruktūras objektos. Vērtējiet paši, kā saldās runas par barikādēm iet kopā ar Krievijas pilsoņu atrašanos kritiskās infrastruktūras objektos.

Noslēgumā gribu teikt, ka šodien Saeima atbalstīja “Nacionālās apvienības” izstrādātos grozījumus Imigrācijas likumā, proti, nodeva likumprojektu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Tas ir par to, lai trešo valstu pilsoņi... pārsvarā Krievijas pilsoņi, bet arī citi... mēs redzam arī “Bolt”, “Wolt” kurjerus... daudzi citi trešvalstnieki, kas strādā Latvijā un ir krimināli sodīti, turpmāk Latvijā nevarētu atrasties. Respektīvi, ja trešvalstnieks atrodas Latvijā un tiek krimināli sodīts, viņam Latvija būtu jāpamet un uzturēšanās atļauja netiktu pagarināta. Tā tas ir arī citviet Eiropā.

Jā, Latvijā nav aizslēgta robeža, cilvēkiem ir iespēja iebraukt, bet, ja tiek pārkāpts likums... kriminālā līmenī... mums nav jāļauj šīm personām turpināt šeit atrasties drošības apsvērumu dēļ.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Artūram Butānam.

Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Labdien! Labdien, Latvija! Pieskaršos, manā skatījumā, pāris ļoti būtiskiem jautājumiem. Kā jau mēs dzirdējām no iepriekšējās runātājas, kas pārstāv liberālo politiku, šobrīd visā Eiropā, tanī skaitā arī Latvijā, tā ir milzīga problēma, jo informācija, kas tiek celta gaismā, ir neapskaužama. Līdzekļu tērēšana ir vienkārši anormāla.

Eiropas Komisija ir atklājusi, ka Eiropā 37 tūkstošiem organizāciju četru gadu laikā ir maksāti 17 miljardi eiro necaurspīdīgā procesā. Kāpēc es šo sāku stāstīt? Tāpēc, ka Klimata un enerģētikas ministrija un, manā skatījumā, vēl vesela virkne dažādu iestāžu un organizāciju, tanī skaitā Sabiedrības integrācijas fonds... un vēl, un vēl... ir jālikvidē, jo dublē funkcijas un nepilda savas ar noteikumiem uzliktās funkcijas vai pilda tās vāji.

Faktiski tā liberālā politika, kas šobrīd valda Eiropā, tanī skaitā Latvijā, joprojām tērē daudz līdzekļu pilnīgi nevajadzīgām lietām. Par ko ir runa konkrētajā gadījumā? Mēs iestājamies pret vēja parkiem. Visa pasaule jau ir pierādījusi, ka tie nav efektīvi, pēc tam... sarūsē, apstājas un rada nepatīkamu ainavu, traucē cilvēkiem dzīvot. Tā ka šis zaļais kurss jeb, atvainojos par izteicienu, zaļais murgs... jo ātrāk tas beigsies, jo būs labāk gan cilvēkiem Latvijā, gan pašai Latvijai, gan Eiropai, es domāju, arī pasaulei. Ir jābūt pragmatiskai saimniekošanai, nevis... tagad Eiropa ir nolikusi kursu, kam ir paredzēti 100 miljardi eiro, un mēs joprojām ejam uz šo pilnīgi nevajadzīgo zaļo kursu. Manā ieskatā, šie 100 miljardi drīzāk jānovirza drošībai, tanī skaitā Somijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas pierobežas drošībai, nevis kaut kādam mistiskam zaļajam kursam.

Nākamais jautājums, kam es gribu pieskarties, ir Krīzes vadības centrs, ko valdošā koalīcija izbīdīja cauri... un šobrīd turpina, tā teikt, papildināt ar dažādiem likumprojektiem. Pašā pirmajā sēdē (lai klausītāji saprastu) es uzdevu jautājumu, kam tad tas īsti ir vajadzīgs, un vienīgais arguments, ko es saklausīju, bija tas, ka Krīzes vadības centrs palīdzēs strādāt mūsu Ministru prezidentam. Uz to es atbildēju: ja mums ir tik vājš Ministru prezidents, lai tad raksta demisijas rakstu. Atradīsim Saeimā kādu spēcīgu Ministru prezidentu, kuram nebūs vajadzīgi tik daudzi padomnieki.

Tiek izveidota organizācija ar miljonu budžetu – 15 cilvēki, kas caurām dienām sēdēs un ar kaut ko nodarbosies. Īsti nesaprotam – vai mums te katru otro dienu kādas krīzes? Nav nekādu krīžu. Tātad atkal kārtējo reizi tiek veidota pilnīgi lieka ierēdniecības armija, kas vienkārši apēdīs budžeta līdzekļus. Ja jau tiešām tas būtu bijis vajadzīgs, tad pieejai būtu bijis jābūt pilnīgi citādai. Arī bizness ir tanī... ja kaut ko izveido, tad kaut kur noņemam nost. Šeit sanāk tā, ka visi ir vajadzīgi un mēs atkal veidojam ierēdņu armiju un tikai tērējam budžeta līdzekļus.

Manā skatījumā, valdība, kas šobrīd strādā un ir uzkāpusi uz liberālā kuģa klāja, neko labu mūsu Latvijai nedos. Diemžēl jāpabeidz ar tādu noti.

Jebkurā gadījumā – priekšā svētki. 4. maijs – tie ir lieli svētki. Visus Latvijas pilsoņus un tos, kas mūs atbalsta, gribu sveikt šajos skaistajos un tiešām ļoti nozīmīgajos svētkos.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Zivtiņam.

Pārraidi “Frakciju viedokļi” šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis. Lūdzu!

 

H. Rokpelnis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Iesākumā droši vien būtu jāatbild uz dažām tēzēm, ko Zivtiņa kungs tikko minēja. Jāsaka, bija arī viena otra ļoti prātīga doma, bet ietērpta dažādās muļķībās, un, kā zināms, muļķības ģenerēt – tas neprasa daudz jaudas, bet katru muļķību atspēkot ar faktiem – tas prasa laiku. Tādēļ neveltīsim tam šodien laiku, bet ķersimies klāt lietām, kas notika Saeimas sēdē.

Bija viens diezgan pretrunīgs jautājums – vai Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem būtu nepieciešama pieeja valsts noslēpumam. Domas dalījās gan pašā partijā, gan ļoti plašā Saeimas sastāva spektrā, bija argumenti gan “par”, gan “pret”. Redzot to, kā notiek vai ir bijuši mēģinājumi citviet Eiropā ietekmēt vēlēšanu procesu, mēs, protams, gribam, lai mūsu vēlēšanu komisija ir uzticama, stingra un nelokāma, un pieeja valsts noslēpumam varētu būt viens no veidiem, kā šo risināt. No otras puses, var gadīties situācija, līdzīgi kā ar kriminālprocesiem, ka beigās pieeja valsts noslēpumam kļūst par normu – ikvienam, kurš dara kādu atbildīgu darbu, tad būtu pieeja valsts noslēpumam. Līdz ar to domas krasi dalījās, un beigās Saeima lēma neatbalstīt šī likumprojekta tālāko virzību.

Labākā šodienas ziņa – pirmajā lasījumā ir apstiprināts likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. Tas ir ilgi gaidīts Ekonomikas ministrijas veidots likumprojekts, kas būtiski atvieglos būvniecības procesu, samazinās birokrātiju, uz pusi samazinās laiku, kas ikvienam, kas kaut ko ceļ vai plāno celt, būtu jāpavada, kārtojot dokumentus. Tas attiecas gan uz tiem, kuri vēlas likumīgi uzbūvēt šķūnīti, gan uz tiem, kuri vēlas būvēt lielu fabriku. Domāju, tas mums visiem būs liels, liels ieguvums. Labā ziņa ir arī tā, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tam ir piegājusi ļoti atbildīgi un noteikusi gana īsu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Šodien no rīta skatīja likumprojektu komisijā, jau pēcpusdienā skatīja to Saeimas sēdē, tā ka, domāju, šīs lietas mums kustēsies uz priekšu raiti.

Solīti pa solītim, gabaliņu pa gabaliņam celsim Latviju lielāku, lai tie, kas 1918. gadā mūsu valsti dibināja, un tie, kas 4. maijā to atjaunoja, var lepoties ar to, kādā virzienā mēs turpinām iet. Priecīgus visiem valsts svētkus!

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Harijam Rokpelnim.

Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!