Frakciju viedokļi
2025. gada 8. maijā
Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un raidījuma “Frakciju viedokļi” minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Raimondam Čudaram. Lūdzu!
R. Čudars (JV).
Labdien, cienītie klausītāji! Šodien Saeima ir strādājusi divās sēdēs – ārkārtas un kārtējā sēdē. Ārkārtas sēde pilnībā tika veltīta ekonomikas debatēm, kuras Saeimā notiek jau otro gadu, un tās ir saistītas ar Saeimai iesniegtajiem valdības diviem aptverošajiem dokumentiem par ekonomisko stāvokli valstī. Tas ir Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2025. gada Progresa ziņojums un Ekonomikas ministrijas sagatavotais un valdības apstiprinātais plāns par Latvijas ekonomisko attīstību.
Debates notika gandrīz visas dienas garumā saistībā ar situāciju ekonomikā, tās rādītājiem, kā arī turpmākajiem soļiem situācijas uzlabošanā. Mēs esam situācijā, kad starptautiskās tendences norāda uz gan pasaules, gan Eiropas Savienības ekonomikas sabremzēšanos, kas lielā mērā ietekmē arī Latvijas situāciju. 2024. gadu Latvija ir beigusi ar lejupslīdi ekonomikā 0,4 procentu apmērā, kas ir līdzvērtīga tai, kas notiek mūsu ziemeļu kaimiņos Igaunijā, tāpat šāda tendence vērojama Vācijā un citviet Eiropā, un tas, protams, rada bažas par turpmāko attīstību. Debatēs tika pausti dažādi viedokļi.
Objektīvi mēs redzam, ka ir nepieciešami dzinējspēku meklējumi, lai ekonomika izietu no stagnācijas. Tas lielā mērā saistīts ar visu mūsu apņemšanos jau tuvāko gadu laikā būtiski audzēt Latvijas aizsardzības budžetu, ņemot vērā Krievijas agresīvo karu Ukrainā. Šī budžeta audzēšana un izdevumu novirzīšana militārajai industrijai Latvijā būtu viens no iespējamiem grūdieniem. Tāpat viens no reālākajiem scenārijiem, kuros ekonomika varētu iegūt papildu degvielu, ir elektroenerģijas ražošanas attīstība, kas balstīta uz atjaunīgajiem resursiem.
Šie un vēl citi jautājumi tika pilnībā izdiskutēti un apspriesti debatēs. Debates tika slēgtas, lai atjaunotos jau nākamgad, ņemot vērā 2025. gada rezultātus.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Raimondam Čudaram no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Nākamajam vārds frakcijas PROGRESĪVIE priekšsēdētājam Andrim Šuvajevam. Lūdzu!
A. Šuvajevs (PRO).
Labdien, labvakar visiem klausītājiem! Pirmkārt, sveiciens visiem tiem, kas šodien svin vārda dienas – visām Staņislavām, Staņislaviem un Stefānijām. Otrkārt, rīts iesākās mazliet nepatīkami, jo Kristapa Porziņģa pārstāvētā Bostonas “Celtics” zaudēja otrajā spēlē šodien, bet nekas, mēs joprojām turam īkšķus, Bostona var uzvarēt šajā kārtā un turpināt cīnīties par NBA čempiontitulu.
Bet, protams, par Saeimas sēdēm. Kā jau kolēģis man pa labi minēja, šodien mums bija divas Saeimas sēdes. Viena paņēma visilgāko laiku – mēs runājām par ekonomiku un tās attīstību.
No PROGRESĪVO skatpunkta, mūsuprāt, ir nepieciešams runāt skaidru valodu, kā es norādīju arī savā runā. Skaidrs, ka ekonomikas rādītāji nav labi, tie nav bijuši labi pēdējos divus gadus, un, manuprāt, šādu realitāti vajag atzīt, lai varētu precīzāk identificēt mūsu problēmas ekonomikā. Jo ekonomikas ziņojumā patiesībā ir vairākas labas lietas iekļautas, protams, arī PROGRESĪVIE bija iesaistīti šī ziņojuma tapšanā – mēs norādījām uz vairākām lietām, kuras, mūsuprāt, tur ir jāiekļauj. Mēs runājām par to, ka jau ilgstoši Latvijā ir nepieciešams izvēlēties konkrētas ekonomikas nozares, kuras vēlamies atbalstīt. Un šajā ekonomikas ziņojumā, protams, parādās divas, kas, visticamāk, šobrīd ir tās svarīgākās.
Viena ir zaļā industrija vai, teiksim, enerģētikas nozare, kurā mēs vēlamies redzēt straujāku virzību uz atjaunīgajiem energoresursiem, piedalīties ne tikai ražošanā, bet arī visu nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu ražošanā, attīstot Latvijas ekonomiku. Skaidrs, ka arī militārā industrija ir prioritāra nozare. Līdz ar to no mūsu skatpunkta šajā brīdī jāseko, lai viss valsts atbalsts privātajam sektoram iet prioritārajām nozarēm, nevis tiek izkliedēts fragmentāri un ir izplūdis.
Otrs, ko esam norādījuši jau pirms tam, – pieņemtā nodokļu reforma, mūsuprāt, ir solis pareizajā virzienā. Tam šogad būs nozīme, lai ekonomikas izaugsme būtu pretēja pēdējiem diviem gadiem, jo privātais patēriņš arī ir būtisks izaugsmes rādītājs un elements. Cerams, šajā ziņā tas uzlabosies. Mēs arī norādījām, ka, mūsuprāt, tie iedzīvotāji, kas ir turīgi (mēs to redzam paši savās sarunās), ir gatavi maksāt vairāk, lai veselības pakalpojumi Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejamāki, lai mums būtu labāka un kvalitatīvāka izglītība un sociālā aprūpe.
Šīs bija tēmas, kuras mēs ieskicējām no mūsu puses. Mēs, protams, apzināmies, ka ļoti liela daļa atbildības ir uz mūsu pleciem, esam gatavi strādāt valdībā un koalīcijā, lai šos uzdevumus izpildītu.
Liels paldies.
Vadītāja. Paldies frakcijas PROGRESĪVIE priekšsēdētājam Andrim Šuvajevam.
Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš.
E. Zivtiņš (LPV).
Labvakar, Latvija! Šodien tiešām tāda gara, saspringta diena, bet es jums teikšu tā – absolūti neko valstisku šodien neizdarīja un nepieņēma. Ekonomikas debates bija viena tukša birokrātiska pļurkstēšana. Pēc būtības, es sapratu, nekas jau mūsu valstī nemainīsies. Ja mēs šībrīža... valsti salīdzinām ar milzīgu baržu, tad tai ir noslāpis dzinējs un tā dreifē pa straumi lēnā garā lejā – bez kādām pārmaiņām un izmaiņām.
Tanī pašā laikā LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ piedāvāja konkrētas izmaiņas, proti, sākt pārdot “zelta” vīzas, kā to dara šobrīd Amerikas Savienotajās Valstīs, tikai nevis par pieciem miljoniem, bet par vienu miljonu. Pusi no šīs summas ieskaitītu valsts budžetā un pusi novirzītu aizsardzībai... tātad to, ko ieskaitītu budžetā, novirzītu aizsardzībai, otru pusi – speciālā fondā kā atbalstu bērniem un ģimenēm. Mēs varētu piesaistīt vairākus miljardus gadā. Tas ir reāls priekšlikums, ko var īstenot, tikai ir vajadzīga politiskā griba.
Otrs jautājums ir par birokrātiju. Visu laiku tiek runāts tikai par to, ka mazināsim birokrātiju. Pēc būtības tie ir tukši vārdi un solījumi. Nekas netiek darīts. Ir piedāvājums: atlaist vismaz 30 procentus šo nevajadzīgo vai maz vajadzīgo ierēdņu. Nevis vienkārši atlaist, bet normālā procesā integrēt viņus tautsaimniecībā. Šāda veida process dotu pozitīvu fiskālo ietekmi – no 1 līdz 3 miljardiem.
Tātad divi priekšlikumi, kuri fiskāli ir apmēram no 7 līdz pat 10 miljardiem. Ir vajadzīgas idejas, ir vajadzīga drosme realizēt šīs idejas, nevis paļauties uz ierēdņiem, kuri pārvalda mūsu valsti ekseļa tabulā. Tas ir pilnīgi nepieņemami. Nav drosmes, nav politiskās uzņēmības.
Mēs redzam, ka vienkārši sanāk tā – līdz vēlēšanām ir pusotrs gads, un valsts šādi plakarēsies... tikai aizņemsies. Pagājušā gada beigās bija parādā 19 miljardus, šogad acīmredzot būs jau 21 miljards, un mēs tikai aizņemamies, aizņemamies, aizņemamies. Tanī pašā laikā ļoti dīvaini – finanšu ministrs, ne ar vienu nesaskaņojis (es arī nedzirdēju to no tribīnes), pastāsta par to, ka ir gatavs izskatīt jautājumu, lai apvienotu kaut kādas ministrijas. Es teicu: lūdzu, pasakiet, kuras ministrijas apvienosim, jo tas ir atbalstāmi, tā ir ierēdniecības samazināšana, birokrātiskā aparāta samazināšana. Uz to finanšu ministrs nereaģēja.
Tālāk viņš runāja, arī sniedza intervijas, saistībā ar izdienas pensiju saņēmējiem – ka vajadzētu pārskatīt vecumu un pielīdzināt visiem pārējiem. Nākt ar šādiem paziņojumiem ir pilnīgi amorāli un cilvēkus tracinoši. Tāpēc, manā skatījumā, šai valdībai nav ilgs mūžs, es domāju, pēc vēlēšanām šī valdība laikam kritīs.
Atgriežoties pie pozitīvām ziņām. Domāju, draugi, hokeja pavasaris ir sācies, pēc vienas dienas jāsāk turēt īkšķi par Latvijas izlasi. Neapšaubāmi – arī Porziņģim lai viss būtu kārtībā ar veselību, turam īkšķus par “Celtics”.
Visiem jauku vakaru! Turpinām strādāt!
Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Pārraidē “Frakciju viedokļi” šodien kā pēdējais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Juris Viļums. Lūdzu!
J. Viļums (AS).
Jāsaka – labvakar! Kā redzat, ne visas frakcijas atnāca izteikt savu viedokli, bet domāju, ka visām frakcijām būtu jāpievienojas tam, ka šodien ir 8. maijs – Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Mēs ar kolēģiem no daudzām frakcijām šodien bijām Brāļu kapos un simboliski nolikām ziedus, un pieminējām ar klusuma brīdi visus Otrā pasaules kara upurus, kas gāja bojā, jāsaka, kā ir, abās pusēs. Nedod dievs, piedzīvot karu, nedod dievs, tam atkārtoties Latvijas teritorijā!
Ekonomikas debates Saeimā šodien bija tiešām karstas. Nepārstāstīšu visas runas un visas tēzes, tikai varu jūs aicināt īsi apskatīties manu kolēģu (frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS) video, kas ir pieejami mūsu sociālajos tīklos. Gan Edgars Tavars, gan Andris Kulbergs īpaši norādīja uz “airBaltic” slēptajiem riskiem, kas ir mūsu budžetam vairāk nekā miljarda apmērā. Aiva Vīksna un Linda Matisone pievērsa uzmanību uzņēmējdarbībai un sudraba ekonomikai. Edvards Smiltēns – reģionālajai ekonomikai. Arī Māris Kučinskis izteica savu viedokli un, protams, Česlavs Batņa, Māris Sprindžuks. Frakcija APVIENOTAIS SARAKSTS bija pārstāvēta ar idejām visnotaļ plaši, jāsaka, arī ar konstruktīvu kritiku par to, kur Latvijas valdība virzās ekonomiskajā attīstībā un kā mums veicas ar fiskālo politiku.
Otra karstā tēma šodienas debatēs bija valoda – krievu valodas, var teikt, pakāpeniska izskaušana no mūsu izglītības sistēmas. Šodien pirmajā lasījumā tika apstiprināts likumprojekts, ka arī vidusskolēniem būs iespēja atteikties no krievu valodas kā svešvalodas apgūšanas. Tiesa, arī man savā runā bija jānorāda, ka atsevišķu skolu direktori pauž bažas, vai viņiem izdosies to operatīvi nodrošināt, jo diemžēl (Izglītības un zinātnes ministrija to zina) mums pietrūkst skolotāju, kas varētu mācīt kādu citu svešvalodu, piemēram, ukraiņu, poļu, nevis krievu valodu. Starp citu, Polijas vēstniecība ir gatava palīdzēt poļu valodas skolotāju nodrošināšanā. Izglītības un zinātnes ministrijai nekavējoties, pēc iespējas ātrāk jānāk ar risinājumiem, lai skolu direktoriem nav bažu, kā viņiem organizēt darbu.
No savas puses aicinu visus politiķus, lai kuru politisko spēku viņi pārstāvētu (sevišķi priekšvēlēšanu laikā, mēs jūtam, debates paliek aizvien karstākas), saglabāt cieņu citam pret citu un saprast, ka mums ir svarīgi saliedēt visu tautību dažādās valodās runājošos Latvijas pilsoņus, kas dzīvo Latvijā.
Noslēgumā – runājot par valodu. Šodien ir 8. maijs, vārda dienas svin Staņislavi, Staņislavas un Stefānijas. Kādam liekas, ka tie ir tādi krieviski vārdi, bet man kā Latgales cilvēkam jāsaka: Staņislavs un Staņislava – tie ir senas kultūras pārstāvju vārdi mūsu kopējā Latvijas tautas tradīcijā. Ne vienmēr cilvēks, kas nes šādu vārdu, uzreiz ir jāuzskata par citai tautai piederīgu.
Tāpēc uzklausīsim cits citu, strādāsim kopā Latvijas valsts labklājībai! Noteikti izmantojiet savas iespējas – jau pavisam drīz nobalsojiet par kādu pašvaldību vēlēšanās! Katra nenodotā balss pēc būtības ir atdota kādam citam. Kāds cits saņem dubultu atbalstu savas politikas paušanai. Demokrātiskā valstī katram ir obligāti jāizdara savs pamatpienākums un jānobalso.
Paldies. Izdariet izvēli, un uz tikšanos citā reizē!
Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
Pārraidē “Frakciju viedokļi” šodien vēl runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Artūrs Butāns. Lūdzu!
A. Butāns (NA).
Labdien, godātie klausītāji! Šodien atzīmējam 8. maiju. Gan frakcijas “Nacionālā apvienība” vadītājs Raivis Dzintars, gan citi deputāti šodien pieminēja Otrajā pasaules karā kritušos karavīrus Lestenes Brāļu kapos.
Šodien Saeimā centrālais jautājums bija finanšu ministra fiskālais ziņojums... par budžetu.
Tātad īsumā. Lai arī Finanšu ministrija saka, ka nāk ar labām ziņām, faktiski tas, ko mēs redzam, – budžets nepildās. Un, ja akcīzes nodokļa neizpilde vēl būtu skaidrojama ar degvielas cenu kritumu, tad attiecībā uz citām sadaļām jautājumi ir, bet Finanšu ministrijai atbilžu īsti nav. Un tas, visticamāk, liecina par to, ka Finanšu ministrijas aplēses jeb prognozes, sastādot šo budžetu, ir bijušas nepareizas.
Mēs redzam, ka arī izdevumi, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieauguši par 12,8 procentiem. Tā ka vajadzības... tātad ienākumi faktiski samazinās, bet izdevumi turpina pieaugt. Pēc “Nacionālās apvienības” aprēķiniem, aptuveni 700 līdz 800 miljoni ir tā telpa, saskaitot demogrāfijas, aizsardzības vajadzības un to neizpildi 250 miljonu apmērā, kas šobrīd iezīmējas budžetā, ko arī norādīju savā runā.
Tāpat arī savā runā norādīju, ka šobrīd ekonomika tiek stiprināta ar trešo valstu darbaspēka ievešanu, kaut gan ir aptuveni 18 tūkstoši Latvijas vietējo vīriešu vecumā no 18 līdz 55 gadiem, militāra vecuma, kuri šobrīd ir bezdarbnieki, un vairāk nekā 11 tūkstoši no viņiem saņem bezdarbnieka pabalstu. Respektīvi, mēs vedam militāra vecuma trešvalstniekus šeit iekšā, kuri bieži vien saskaras ar likumpaklausības problēmām, vienlaikus neizmantojam savu darbaspēku.
Vēl šodien darba kārtībā bija vairāki ar krievu valodu saistīti jautājumi. Manas kolēģes, Nacionālās apvienības vadītājas Ilzes Indriksones rosinātie likuma grozījumi, lai ne tikai pamatskolās, bet arī vidusskolās nebūtu jāmācās krievu valoda, kā tas ir šobrīd. Šis likumprojekts tika atbalstīts un tiks virzīts tālāk, lai nebūtu tāda situācija, ka skolēns 9. klasē ir atteicies no krievu valodas bet, pārejot uz vidusskolu, 10. klasē, viņam atkal uzbāžas ar krievu valodu. Mūsuprāt, krievu valoda nav konkurētspējīga... pēc ekonomikas raugoties... mums visa sadarbība ir ar Eiropu un tālākām Rietumvalstīm, un arī vidējā alga, piemēram, Krievijā ir vairākkārt mazāka nekā Eiropā. Līdz ar to mēs neredzam nekādu ekonomisku pamatojumu mūsu bērniem skolās mācīt nekonkurētspējīgu valodu, gluži otrādi – mēs vēlamies dot skolu direktoriem nākotnē iespēju pēc saviem ieskatiem un atkarībā no pieejamiem pedagogiem aizstāt šo priekšmetu ar citiem. Likumprojekts par atteikšanos no krievu valodas vidusskolā tika atbalstīts.
Netika atbalstīts “Nacionālās apvienības” priekšlikums pilnīgi visos kritiskās infrastruktūras objektos noteikt liegumu strādāt agresorvalsts Krievijas pilsoņiem. Diemžēl “Nacionālā apvienība” ar savu balsojumu šodien bija vienīgā frakcija (to varat pārbaudīt mājaslapā Saeima.lv), kas atbalstīja to, ka Krievijas pilsoņiem nav vietas civilās... kritiskās infrastruktūras objektos. Diemžēl Saeimā nav izpratnes par to, cik tas ir bīstami – attiecībā uz diversijām vai potenciālām sabotāžām – no Krievijas pilsoņu puses.
Noslēdzošā lieta, ko vēlos pieminēt... tātad nobeigt ar labu lietu. Pirmajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Kredītiestāžu likumā, kuri noteiks, ka banku mājaslapās, internetbankās, aplikācijās un arī drukas materiālos klātienē bankās... klienti būs jāapkalpo valsts valodā vai Eiropas Savienības valodā, pārstājot divvalodību... ar krievu valodu, ko bankas Latvijā piekopa. Kaut gan tās pašas bankas Lietuvā un Igaunijā šādu politiku nepiekopa, pie mums to darīja. Tā ka tā ir labā ziņa. Mēs gan diskutējam par termiņu, bankas ir panākušas, ka pārejas noteikumos... tas prasīs pusotru gadu, bet jebkurā gadījumā tas ir labs virziens, lai vienotu Latvijas sabiedrību uz valsts valodas pamatiem un mazinātu divvalodību, kas šķeļ mūsu sabiedrību.
Paldies, un uz tikšanos citā reizē!
Vadītāja. Paldies Artūram Butānam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos citreiz!