Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika izskatīti Saeimas sēdē un kādi lēmumi pieņemti.
Pirmajam vārds šodien politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (SC).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! „Saskaņas Centra” frakcijas deputāti ir iesnieguši prasību – pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, aicinot paskaidrot valsts palīdzības trūkumu pēc dzīvojamās mājas daļējas sagrūšanas Mālpils novada Upmalās. Mēs prasām premjeram atbildēt, kādēļ nav izstrādāti atbilstoši Ministru kabineta noteikumi, kas paredzētu tieši valsts palīdzību šādu nelaimju gadījumos.
Tāpat jautāts, kādēļ valsts nav sniegusi palīdzību Mālpils novada Upmalās katastrofā cietušajiem.
Atgādināšu, ka naktī uz 16.oktobri Mālpils novada Upmalās sagruva trīsstāvu ķieģeļu dzīvojamās mājas daļa. Eksperti toreiz pēc ēkas apskates atzina, ka šī ēka jāatjauno pilnībā un jāizstrādā ēkas konservācijas tehniskais projekts, lai būtu drošība tiem iedzīvotājiem, kas savos mājokļos jau atgriezušies. Tiem iedzīvotājiem, kuri palikuši bez pajumtes un kuriem nav draugu vai radu, pie kuriem pārcelties, pašvaldība nodrošinājusi iespēju bez maksas dzīvot Mālpils profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcā, kā arī sniedza palīdzību savu iespēju robežās. Kā ierasts, atbalstu deva Latvijas iedzīvotāji, saziedojot četrus mikroautobusus ar sadzīves lietām un mēbelēm. Vienīgi no Ministru kabineta nekāda ieinteresētība netika izrādīta.
Valstī, atbilstoši Civilās aizsardzības likumam, ir paredzēti dažādi pasākumi, lai nodrošinātu reaģēšanu katastrofu gadījumos. Gadījums Mālpils novadā atbilstoši likumam klasificējams kā cilvēku izraisīta katastrofa, kuras seku likvidēšanai būtu jānotiek atbilstoši likumā noteiktajam.
Šis likums paredz civilās aizsardzības sistēmas darbību, un tieši par tās darbību un uzdevumu izpildi ir atbildīgs Ministru prezidents. Tas izraisa jautājumus: vai Ministru prezidentam rūp atsevišķas pašvaldības iedzīvotāju traģēdija un kā viņš īsteno Civilās aizsardzības likuma doto uzdevumu? Turklāt atbilstoši likumam „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” valsts sniedz palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekiem dzīvojamās mājas renovācijā, ja tās tehniskais stāvoklis atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai, kā arī mājas renovācijā, kurā jālikvidē nelaimes vai katastrofas sekas. Pieņemot šo normu, likumdevējs uzdeva Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā šo palīdzību sniegt, kā arī noteikt palīdzības apmēru. Minētais uzdevums Ministru kabinetam dots jau 2007.gadā, pirms četriem gadiem, un likumā ietvertā norma tikai nedaudz precizēta vēlākajās panta redakcijās, taču joprojām četru gadu laikā attiecīgi Ministru kabineta noteikumi nav izdoti un minētais arguments kalpo kā atruna palīdzības sniegšanā Mālpils novada iedzīvotājiem.
Minētie apstākļi liecina par augstākā līmeņa izpildvaras norobežošanos no saviem iedzīvotājiem kritiskā situācijā, kā arī kalpo par kārtējo apliecinājumu tam, ka likumdevēja dotie uzdevumi tiek ignorēti.
Vakar vakarā mūsu pārstāvis sazinājās ar šo pašvaldību, un diemžēl vēl aizvien, joprojām, palīdzība cilvēkiem no valsts puses nav sniegta.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!
I.Līdaka (ZZS).
Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Šī bija patiesībā ikdienišķa sēde, kurā vairāki 10.Saeimā aizsāktie likumprojekti tika akceptēti tālākai izskatīšanai 11.Saeimā.
Nu, zināmu tādu „rozīnīti” varbūt ieviesa balsojums par grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kurus iniciēja Zatlera Reformu partija. Un, protams, varētu būt saprotama opozīcijas skepse par Zatlera Reformu partijas iniciatīvām veikt grozījumus šajā likumā, bet... nu, katrā ziņā balsojums bija ļoti interesants, un, manuprāt, vienotības jau nu galīgi nebija pašā koalīcijā, un tas zināmā mērā, manuprāt, parāda tādu sliktu simptomu, ka koalīcija tomēr nav tik monolīta un ka parādās zināmas... nu, šā it kā stingrā koalīcijas mugurkaula sadrupšanas pazīmes. Nu, gribas jau ticēt, ka tas ir tāds pārejošs vājums.
Bet ne šīs problēmas lielākoties nodarbina ZZS prātus. ZZS prātus vairāk nodarbina tūkstoš... es atvainojos, 2012.gada budžeta sastādīšanas slepenība, un mēs jau iekšēji esam nosaukuši šo tiesiskuma... jauno koalīciju par slepenības un ignorances koalīciju. Bija sarunas gan ar Pašvaldību savienības vadītāju, gan vakar arī ar arodbiedrību priekšsēdētāju, taču lielākoties opozīcijai nākas baroties ar dažādām baumām.
Piemēram, kas tagad notiek ar budžeta konsolidāciju?
Nu, klīst baumas, ka Aizsardzības ministrijai tagad budžets tikšot samazināts par 5,6 miljoniem latu. Tātad netiks veikts maksājums par pretmīnu kuģa iegādi.
Vēl. Klīst baumas, ka 5 miljoni tikšot atņemti autopārvadājumiem, tātad starppilsētu un arī vietējiem.
Vēl. Klīst baumas, ka 6,5 miljoni tikšot atņemti subsīdijām lauksaimniekiem, un ir pamats domāt, ka tas attiecas gan uz piena kvotām, gan uz šķirnes ganāmpulkiem, gan uz procentu maksājumiem zemes iegādei.
Vēl. Saeimā klīst baumas, ka ieņēmumi no satiksmes drošības uzlabošanas būšot 7,3 miljoni, tātad mums būs jābrauc ļoti ātri, lai radari ienestu šādu peļņu valsts budžetā.
Nu, un, protams, Nacionālās bibliotēkas celtniecības izmaksas arī samazinātas par kādiem divarpus miljoniem.
Visi šie skaitļi dara mūs ļoti uzmanīgus, jo atkal... rodas tādas aizdomas, ka šī Dombrovska valdība ir gatava strādāt līdz... nu, teiksim tā, līdz vasarai un pēc tam atstāt... nu, kā lai saka, pēc mums kaut vai grēku plūdi, jo visi šie maksājumi būs jāveic... liela daļa šo maksājumu tik un tā būs jāveic. Būs jāveic maksājums par pretmīnu kuģi, un arī Nacionālās bibliotēkas celtniecība nav kļuvusi lētāka, tātad šie maksājumi pārcelsies uz 2013.gadu. Nu, acīmredzot šī koalīcija domā strādāt tiešām līdz... līdz nākamā budžeta sastādīšanai, uzticot 2013.gada budžetu kādiem citiem.
Nu, un jebkurā gadījumā arī nodokļu... jaunās nodokļu idejas ne visai apmierina ZZS, jo nešķiet saprātīgi dzīvojamo ēku palīgēkām uzlikt nekustamā īpašuma nodokli, kas var radīt arī zināmu haosu Zemes dienesta Kadastra reģistrā, jo steigšus būs jāaktualizē informācija par šiem objektiem, no kuriem dažs varbūt ir un daža varbūt vairs nav. Un tikpat dīvaina šķiet baznīcu īpašumu aplikšana ar nodokli. Mēs ar ziedojumiem it kā uzturam baznīcas, bet šeit nu atkal nodoklis. Es nedomāju, ka tas varētu būt pareizi.
Tā ka patiesībā ļoti negribētos, lai slepenības un ignorances apstākļos taptu šis 2012.gada budžets. Gribētos jau strādāt tomēr saskaņoti un arī opozīcijai būt informētai par to, kas valstī grasās notikt.
Protams, nobeigumā gribu novēlēt visiem jaukus un, galvenais, saulainus tuvojošos svētkus. Prognoze ir laba, un ceru, ka liesmiņas pie pils mūra būs tik siltas, ka sasildīs visu mūsu sirdis. Lai jums veicas!
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ingmāram Līdakam.
Nākamajam vārds Zatlera Reformu partijas deputātam Kārlim Eņģelim. Lūdzu!
K.Eņģelis (ZRP).
Labdien visiem, kas klausās šo pārraidi! Es gribu pieskarties jautājumam, kurš, manuprāt, šajā sēdē tiešām bija vissvarīgākais un kuru pieminēja mans tikko runājušais kolēģis, un tie ir Zatlera Reformu partijas ierosinātie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Kā kolēģis minēja, viņa analīze par balsojumu liecina par kaut kādu koalīcijā valdošu nestabilitāti. Balsojums tiešām bija interesants, taču, lai arī neviens no VIENOTĪBAS deputātiem nebalsoja „par” šo priekšlikumu, es neuzskatu, ka tas liecinātu par kaut kādu koalīcijas nestabilitāti, jo šo priekšlikumu Zatlera Reformu partija virzīja individuāli un tas netika diskutēts koalīcijas Frakciju padomē. Līdz ar to nekāda koalīcijas disciplīna nebija noteikta šim balsojumam, un tas bija katra deputāta individuālās pārliecības jautājums, kā par to balsot.
Es nedaudz izstāstīšu par šā priekšlikuma būtību.
Tika piedāvāts veikt likumā grozījumus, kuri paredzētu, ka Saeimas atsaukšanas vai atlaišanas gadījumā atlaistie vai atsauktie deputāti nesaņemtu likumā paredzēto kompensāciju trīs mēnešalgu apmērā. Tas attiektos uz tiem deputātiem, kuri nav tikuši pārvēlēti nākamajā Saeimā. Būtiski te ir saprast, kāds ir mērķis šai kompensācijai. Kompensācijas mērķis ir tikai viens – palīdzēt bijušajiem deputātiem tajā pārmaiņu procesā, pielāgojoties dzīvei pēc deputāta gaitām (jauna darba meklēšana vai kādi citi apsvērumi), respektīvi, neatstāt bijušos deputātus bez iztikas līdzekļiem. Šis mērķis ir leģitīms un visnotaļ atbalstāms.
Es gribu atbildēt, kāpēc Zatlera Reformu partija aicināja no šīs kompensācijas konkrētajā gadījumā atteikties, lai gan tās mērķis ir atbalstāms principā un leģitīms.
Te jāsāk runāt par uzticību vai, pareizāk sakot, par neuzticību – par šobrīd iedzīvotājos valdošo neuzticību pret Latvijas parlamentāro varu – Latvijas Saeimu. Mēs uzskatām, ka, lai arī tas, ka šis priekšlikums neguva vairākuma deputātu atbalstu, ir neveiksme Zatlera Reformu partijas frakcijai, īstais zaudētājs no tā balsojuma būs Saeima kā tāda, jo, ņemot vērā šobrīd jau publicētos reitingus par iedzīvotāju uzticību Latvijas Saeimai, ir skaidrs, ka deputāti nedrīkst laist garām nevienu iespēju, kā iedzīvotājos celt šo uzticību. Pieņemot šo piedāvāto likumprojektu, deputāti būtu pauduši tādu kā klusējošo uzticību cits citam, ka savus pienākumus un valsts lietu vešanu viņi pildīs godprātīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm. Tieši to, mūsuprāt, nozīmētu atbalsts šim piedāvājumam. Un to nevarētu nepamanīt arī iedzīvotāji, un līdz ar to tad vismaz kaut kādā mērā varētu celt iedzīvotāju uzticību Saeimai. Tas būtu vēl viens solis pareizajā virzienā – kopā ar jau daļēji atbalstītajiem priekšlikumiem par aizklāto balsojumu atcelšanu un, iespējams, citiem, kas vēl sekos. Bet šodien, mēs uzskatām, Saeima neizmantoja ļoti labu iespēju – kaut kādā mērā celt iedzīvotāju uzticības līmeni Saeimai. Taču Zatlera Reformu partijas frakcija šo priekšlikumu uzlabos un plāno virzīt izskatīšanai kādā no nākamajām Saeimas sēdēm.
Paldies par uzmanību, un priecīgus tuvojošos svētkus!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Kārlim Eņģelim no Zatlera Reformu partijas frakcijas.
Nākamajai vārds partijas „VIENOTĪBA” frakcijas deputātei Lolitai Čigānei. Lūdzu!
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Sveicieni jums no Saeimas nama! Es arī pastāstīšu par trim likumprojektiem, par kuriem Saeima šodien lēma. Taču sākumā es gribu dot īsu atsauci uz Ingmāra Līdakas teikto par to, ka šobrīd pieejamā informācija par nākamā gada valsts budžetu ir tikai baumu līmenī un ka nekādā veidā viņam kā deputātam nav iespējas uzzināt sīkāku, detalizētāku informāciju par to.
Es gribu tomēr teikt, ka deputāta mandāts cilvēkam dod plašas pilnvaras pārstāvēt savus vēlētājus Saeimā, tātad arī iegūt informāciju, iztaujāt ministriju pārstāvjus, darboties aktīvi komisijās, un šis institucionālais ietvars ir diezgan precīzs. Un, ja to aktīvi izmanto, tad informāciju var iegūt no pirmavotiem, kas ir precīzi, un nenodarboties ar baumu izplatīšanu un arī uzklausīšanu.
Vēl īss komentārs par tikko kolēģa Kārļa Eņģeļa minēto Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Patiešām ir tā, ka šodien Saeima skatīja iespēju atteikties no kompensācijām, ko saņem deputāti, ja tie ir strādājuši Saeimā, par kuru vēlētāji ir izteikušies un izteikuši savu vēlmi tās Saeimas darbību pārtraukt, tātad to atlaist. VIENOTĪBAS deputāti atbalsta šo principu... šo nostādni, ka deputātu kompensāciju sistēma patiešām ir jāmaina un ir jāpārskata. VIENOTĪBAS deputāti ir daudz runājuši un diskutējuši par sabiedrības reakciju uz to, ka nedaudziem Saeimas deputātiem no iepriekšējā sasaukuma, kuri Saeimā pavadīja tikai pāris mēnešu, īpaši vasaras mēnešus, kad Saeimas darbs nebija tik aktīvs... Iepriekšējam sasaukumam beidzot savu darbu, viņi tomēr saņēma trīs mēnešu kompensāciju, kā tas šobrīd ir likumā noteikts. Tā ka ir pilnīgi skaidrs, ka šī sistēma ir jāmaina. Un VIENOTĪBAS frakcijas deputāti savās diskusijās ir nonākuši pie secinājuma, ka šī sistēma ir jāmaina tādā veidā, ka ir būtībā jādomā par to, kādu uzticību no vēlētājiem ir saņēmuši Saeimā ievēlētie deputāti, – respektīvi, ka kompensācijas lielumam ir jābūt atkarīgam no to sasaukumu daudzuma, kurus deputāts ir strādājis Saeimā. Ja šinī gadījumā mēs koncentrējamies tikai uz atlaistajām Saeimām, tad mēs zināmā mērā ieviešam tādu kolektīvās atbildības principu, ka visi 100 deputāti ir atbildīgi par jebkuru lēmumu, kurš nav bijis sabiedrības interesēs vai kuru sabiedrība nav uzskatījusi par tādu, kas ir bijis tās interesēs, un kurš ir izraisījis Saeimas atlaišanas procesu. Tomēr tas nebūtu īsti korekti. Protams, mēs esam ieinteresēti Saeimas darbam piesaistīt profesionālus, aktīvus un arī neatkarīgus deputātus, un šīs kompensācijas ir deputāta darbības neatkarības minimālā garantija.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, VIENOTĪBAS deputāti jau iepriekšējā sasaukumā iesniedza grozījumus šajā likumā, rosinot noteikt to, ka, ja deputāts Saeimā ir strādājis vairāk par sešiem mēnešiem, bet ne mazāk par vienas Saeimas sasaukuma laiku, tad deputāts saņem kompensāciju, kas ir vienas mēnešalgas apmērā. Ja deputāts ir bijis ievēlēts divās Saeimās un tajās strādājis, tad kompensācija ir divu mēnešalgu apjomā. Un kompensācija attiecīgi pieaug, ja deputāts ir saņēmis vēlētāju uzticību daudz vairāk reižu.
Mēs arī šodien ar kolēģiem no Zatlera Reformu partijas diskutējām par detalizētākiem piedāvājumiem šajā jomā un noteikti nāksim ar tiem klajā, kā jau minēja Eņģeļa kungs.
Es gribu pieminēt vēl arī to, ka šodien Saeima lēma par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par grāmatvedību””. Šis ir ļoti būtisks solis, lai atvieglotu pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību Latvijā, jo mazajām biedrībām, kurām kopējais gada apgrozījums nepārsniedz 25 tūkstošus, šobrīd ir ļoti grūti veikt pilnu gada pārskatu, kārtojot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, tātad iesniedzot pilnu bilanci un veicot arī ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Šie likuma grozījumi paredz, ka šīm mazajām, ļoti, ļoti būtiskajām organizācijām, kas ir tiešām nepieciešamas, lai mūsu pilsoniskā sabiedrība būtu dzīva un aktīva, un līdzdarbīga, – ka tām šī atskaitīšanās procedūra tiks ievērojami vienkāršota. Šajā ziņā gan attiecīgās ministrijas darbinieki, gan arī Saeima ir atsaukusies daudzu pilsoniskās sabiedrības organizāciju rosinājumiem, un likumprojektam ir piešķirta steidzamība, un tātad, visticamāk, jau nākamgad šī kārtība sāks darboties.
Šodien Saeima pirmajā lasījumā pieņēma būtiskus likumprojektus, kas regulē priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību un Saeimas vēlēšanām, un šeit nu atkal reiz ir pavērusies iespēja būtiski domāt par jautājumiem, kuri skar administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijas laikā, kā arī iespējamu apmaksātās politiskās reklāmas apjoma samazināšanu. Šī reklāma prasa ievērojamus līdzekļus no politiskajām partijām un nereti nostāda tās tādā situācijā, ka šie līdzekļi no finansētājiem ir jāsavāc par katru cenu.
Paldies, un es arī vēlu visiem gaišus un skaistus svētkus!
Vadītāja. Paldies partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātei Lolitai Čigānei.
Un šodien frakciju viedokļu izklāstu noslēdz Nacionālās apvienības ”Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Ināra Mūrniece. Lūdzu!
I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).
Labdien, godātie radioklausītāji! Vispirms vēlos jūs sveikt šajā pirmssvētku laikā. Šī ir nedēļa, kad pie apģērba atloka mēs valkājam sarkanbaltsarkanās lentītes.
Un, vadoties no šā apsvēruma, es vēlos runāt par balsojumiem, kas šodien notika Saeimā, skatoties uz valstiskajām vērtībām.
Pirmkārt, par jau minēto balsojumu par kompensācijām atlaistajai Saeimai. Nacionālā apvienība uzskata, ka, ja Saeima ir tikusi atlaista – tātad savus pienākumus nav veikusi pietiekami kvalitatīvi un tik labi, kā vēlētāji, Latvijas pilsoņi, to ir cerējuši, gribējuši, domājuši! –, tad kompensācijas atlaistās Saeimas deputātiem nepienākas. Tas ir ļoti precīzs Nacionālās apvienības uzstādījums, un atbilstoši tam mēs šajā jautājumā balsojām.
Interesants bija balsojums par deputāta Nikolaja Kabanova apstiprināšanu NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā. Jau arī iepriekšējos Saeimas sasaukumos Kabanova vēlme strādāt NATO Parlamentārajā Asamblejā raisīja diezgan asas diskusijas, un Nacionālā apvienība šoreiz, tāpat kā arī iepriekš, balsoja pret Kabanovu, pret Kabanova iekļaušanu NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā. Mūsuprāt, Kabanova kungs kā žurnālists un arī kā Saeimas deputāts bieži paudis pārliecību, kas ir pretstatā ar Latvijas kā nacionālas valsts interesēm. Un vairāk varbūt pat paudis nevis Latvijas valsts interesēm atbilstošu viedokli, bet kādas citas valsts interesēm atbilstošu viedokli, piemēram, Krievijas valsts interesēm atbilstošu viedokli. Un mums ir šaubas, kuras valsts intereses Kabanova kungs NATO Parlamentārajā Asamblejā vairāk pārstāvēs.
Šobrīd Saeimā plašas diskusijas raisījis arī jautājums par parakstu vākšanu referenduma rīkošanai par to, lai krievu valoda tiktu atzīta par otru valsts valodu Latvijā. Tas ir „ļoti interesants” (pēdiņās vārdi „ļoti interesants”!) jautājums, un ļoti dīvaina, mūsuprāt, ir „Saskaņas Centra” pozīcija šajā lietā. „Interesanti” (un atkal pēdiņās vārds „interesanti”!), ka publiski „Saskaņas Centra” deputāti un pārstāvji no šīs parakstu vākšanas akcijas it kā norobežojas, bet tajā pašā laikā „Saskaņas Centra” līderis Nils Ušakovs ir publiski atzinis, ka viņš ir parakstījies par to, lai tiktu rīkots referendums, lai krievu valoda kļūtu par otru valsts valodu Latvijā. Un šajā sakarā viņš ir runājis par cieņu pret krievu valodu un krievu vēlētājiem un tamlīdzīgi... Tā, mūsuprāt, ir ļoti skaidra pozīcija šajā jautājumā.
Un te gribu pieminēt arī Urbanoviča kunga, kas arī ir „Saskaņas Centra” pārstāvis, interesantos izteikumus par parakstu vākšanas rīkotājiem, ka tie it kā esot pašcieņas bruņinieki. Krievu pašcieņas bruņinieki.
Plašas diskusijas Saeimā notiek arī par bezmaksas televīzijas apraides nodrošināšanu. Vadot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, mēs šim jautājumam esam tiešām ļoti detalizēti pievērsušies. Divi nacionālie komerckanāli – LNT un TV3 – ir paziņojuši, ka apsver iespēju izstāties no bezmaksas televīzijas apraides. Tas ir jāpaskaidro klausītājiem. Tas nozīmē, ka LNT un TV3 vairs nebūs pieejami iedzīvotājiem, kuri televīziju skatās ar televīzijas dekoderiem, un, ja tas tā notiktu, tad iedzīvotāji ar dekoderiem varētu skatīties tikai sabiedrisko televīziju.
Nacionālās apvienības skatījumā, šāda situācija ir nepieļaujama, jo tā neatbilst valsts interesēm, iedzīvotāju interesēm un nenodrošina arī Eiropas Savienības uzstādījumu par viedokļu daudzveidību mediju telpā. Tātad Nacionālā apvienība strādās un darīs visu iespējamo, lai iedzīvotājiem būtu pieejami bezmaksas televīzijas apraidē vismaz tie četri televīzijas kanāli, kas ir pieejami šobrīd.
Sakot paldies radioklausītājiem par uzmanību, es gribu aicināt jūs visus svinēt svētkus kopā un piedalīties gājienā – 11.novembra lāpu gājienā un 18.novembra lāpu gājienā, kas notiks Rīgā.
Gaišus jums svētkus!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Inārai Mūrniecei, kura šodien noslēdza frakciju viedokļu izklāstu.
Pārraidi no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!