Vadītājs. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgušās Saeimas ārpolitikas debates, un kā katru ceturtdienu no Saeimas nama pēc Saeimas sēdes skan raidījums „Frakciju viedokļi”.

Un pirmais par Saeimas sēdes norisi šodien stāstīs politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika rīkotas ikgadējās ārpolitikas debates, līdz ar to es vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” viedokli par vērtībām un pamatprincipiem ārpolitikā.

„Saskaņas Centrs” par Latvijas ārpolitikas mērķi uzskata valsts neatkarības, starptautiskās drošības un sadarbības, kā arī Latvijas iedzīvotāju labklājības nodrošināšanu.

Mūsuprāt, ārpolitikas uzdevums ir veicināt investīciju piesaisti, eksporta palielināšanu, inovāciju ieviešanu, tranzīta paplašināšanu un nacionālā biznesa lobēšanu. Skaidrs, ka Latvijai jābūt uzticamam partnerim, uz kuru var paļauties. Tieši tāpēc „Saskaņas Centrs” iestājas par optimālo bilaterālo un multilaterālo stratēģiju piemērošanu, ņemot vērā visas iespējas, ko nodrošina Latvijas līdzdalība starptautiskajās organizācijās. Tajā pašā laikā Latvijai jāīsteno sava stratēģija, kas balstās uz skaidri apzinātām un formulētām nacionālajām interesēm un veicina valsts attīstību.

Ārpolitikā sociāldemokrātiski noskaņoti cilvēki parasti iestājas par militāro izdevumu samazināšanu un strīdu risināšanu ar miermīlīgiem līdzekļiem. Līdz ar to „Saskaņas Centrs” nostājas pret Latvijas piedalīšanos kara darbībā ārpus Latvijas. Un es esmu pārliecināts, ka mums nav jāpiedalās svešajos karos.

Latvijas valsts ir daļa no Eiropas Savienības, bet, manuprāt, optimismu šajā gadījumā vajag tērēt prātīgi, lai pietiktu vismaz līdz gada beigām. Un mēs esam par to, lai, attīstoties Eiropas ekonomiskajai integrācijai, Eiropas Savienības pamatprincipos un struktūrā arvien skaidrāk iezīmētos sociāldemokrātijas pamatprincipi – taisnīga resursu sadale un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana visiem.

Kas attiecas uz attiecībām ar trešajām valstīm, „Saskaņas Centrs” iestājas par konstruktīvu un abpusēji izdevīgu attiecību veidošanu ar Krieviju un NVS valstīm, izmantojot mūsu ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, kā arī praktisko pieredzi. Mēs uzskatām, ka attiecībās ar Krieviju ir nepieciešama šo attiecību deideoloģizācija, tām jābalstās uz konsekventu pragmatismu.

Ir svarīgi panākt, lai zināmas domstarpības netraucētu sadarbībai ekonomikas, kultūras, tūrisma un citās jomās. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka nav pieļaujama situācija, ka ārpolitika pārtop par iekšpolitikas ķīlnieci, kaitējot valsts interesēm.

„Neaizber veco aku, kamēr neesi izracis jaunu!” – vēsta latviešu tautas gudrība, ko valsts amatpersonas Latvijā bieži vien neņem vērā. Līdz ar to, mūsuprāt, Latvijas devīze ārpolitikā varētu būt celt tiltus, nevis nostiprināt robežas. Šāda pieeja ļaus Latvijai būtiski palielināt sabiedroto un draugu skaitu pasaulē.

Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies Agešina kungam.

Nākamajam vārds politisko partiju apvienības VIENOTĪBA frakcijas deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

 

Labdien, Latvijas radioklausītāji! Es VIENOTĪBAS vārdā gribētu vispirms pateikties ārlietu ministram Rinkēvičam par ļoti skaidri saprotamu un labi organizētu ziņojumu par Latvijas ārpolitikas panākumiem, iecerēto darbību un prioritāšu uzstādīšanu šogad.

Runājot par iepriekšējo gadu, varu viņam piekrist, ka, no vienas puses, mūsu galvenās prioritātes ārpolitikā nav mainījušās, bet pasaule ir mainījusies. Un divas, varētu teikt, krīzes, kas ir skārušas Eiropu un arī ietekmē Latvijas intereses, ir gan „Arābu pavasaris”, gan notikumi Ziemeļāfrikā – Tunisijā un Lībijā, arī Sīrijā un tā tālāk. Un otra ir Eiropas Savienības fiskālā un finansiālā krīze. Un abas šīs lietas ir ļoti svarīgas Latvijai. Es domāju, ka tad, – un tam arī VIENOTĪBA piekrīt –, ja mēs skatāmies uz šo gadu, uz mūsu prioritātēm, galvenā mūsu ārpolitikas prioritāte ir Eiropas Savienība.

Kā vairāki runātāji šodien teica: „Latvijai ir jābūt Eiropas Savienības kodolā.” Un Eiropas Savienība neapdraud Latvijas suverenitāti. Tieši otrādi! Tikai ar veselīgu, stabilu Eiropas Savienību Latvijai ir iespēja attīstīt savu labklājību un izaugsmi, un tāpēc mums, gan Saeimai, gan valdībai, ir ļoti daudz izaicinājumu šogad Eiropas Savienībā, ieskaitot fiskālās disciplīnas līgumu, kas tagad tiek apspriests Eiropas Savienībā, kā arī izmaiņas Lisabonas līgumā.

Vēl viena lieta, kas šodien tika skarta, ir NATO samits, kas būs maijā Čikāgā, kā arī Latvijas turpmākā darbība Afganistānā. Tika minēts, ka ir vairākas valstis, kas ir ieinteresētas panākt drošību Afganistānā, lai tur varētu attīstīt normālu dzīvi pēc 2014.gada, un Latvija ne tikai palīdz šo militāro operāciju nodrošināšanā, bet mēs arī spēlējam vadošu lomu Ziemeļu apgādes tīklā, kas nodrošina nemilitāro kravu pārvešanu no Rīgas ostas uz Afganistānu. Un šis ceļš un šis apgādes tīkls ir jāturpina attīstīt, jo pēc konflikta beigšanās Afganistānai varētu būt milzīga loma Latvijas ekonomikas attīstībā.

Beidzot es gribētu uzsvērt arī to, ko Solvita Āboltiņa savā uzrunā minēja, un tas ir: ja mēs runājam par Eiropas Savienību un par NATO, mēs runājam par Rietumu vērtībām. Latvija ir daļa no Eiropas, un Eiropa ir daļa no Latvijas, un tas mums ir jāatceras.

Un beidzamais. Vairāki runātāji pieminēja svarīgo lomu, ko spēlē latvieši ārzemēs, – diasporu. Un mums ir jāturpina gatavot programmas, lai atbalstītu šos latviešus ārzemēs, jādara viss, lai nodrošinātu viņiem iespēju atgriezties, lai uzturētu saikni ar viņiem un arī strādātu pie dubultpilsonības jautājumu atrisināšanas. Lai tas viss arī tiktu nodrošināts.

Paldies.

Vadītājs. Paldies Kalniņa kungam.

Un nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

 

Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Nacionālā apvienība šodienas ārpolitikas debatēs centās definēt Latvijas ārpolitikas uzdevumu, kas būtu – nodrošināta latviešu interešu aizstāvība visos formātos, pasargājot gan tautiešus mājās, gan aizstāvot Latvijas intereses starptautiskā sabiedrībā, gan palīdzot tautiešiem ārvalstīs. Tāpēc Latvijas diplomātiem ir svarīgi ne tikai nodrošināt jaunu tirgu apguvi un, piemēram, cīnīties par vienlīdzīgiem Eiropas Savienības platību maksājumiem lauksaimniekiem, bet arī palīdzēt latviešiem uzturēt latvisko svešumā, aizsargāt viņus un palīdzēt atgriezties mājās tiem, kuri to vēlas.

Daudz stingrāk ir jāuzmana darbā iekārtošanas kantori, kuri padara latviešus par vergiem vai iesaista sievietes prostitūcijā. Ja Latvijas pilsonis dodas uz kādu citu Eiropas Savienības valsti slēgt laulību ar trešās valsts pilsoni, tad vēstniecībām iespēju robežās būtu jāpārliecinās par Latvijas pilsoņa tālāko likteni.

Debatēs Nacionālā apvienība arī norādīja, ka šajā brīdī, kad eirozonā ir krīze, ir svarīgi, ka mēs atbalstām soļus, kas var palīdzēt visai Eiropai iziet no krīzes, tomēr tajā pašā laikā Nacionālā apvienība nevēlas pieļaut, ka krīzes pārvarēšanas aizsegā Eiropas Savienība sper platus soļus federalizācijas virzienā. Tajā pašā laikā arī šo situāciju, kāda ir izveidojusies eirozonā, cenšas izmantot Krievija, iniciējot krievu valodas referendumus gan Gruzijas okupētajā teritorijā Dienvidosetijā, gan Ukrainā, gan arī Latvijā.

Es tiešām ceru un esmu pārliecināts, ka Latvijā pilsoņi, atšķirībā no Dienvidosetijas, nobalsos pret krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešanu, tomēr ir svarīgi, lai Latvijas diplomāti skaidro citu valstu iedzīvotājiem, ka referenduma iniciatori cer gūt referendumā atbalstu pamatā no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri Padomju Savienības okupācijas gados nelikumīgi tika ievesti Latvijā un bieži vien tika izmitināti noslepkavoto vai izsūtīto latviešu mājokļos. Šodien šie cilvēki atrodas Krievijas mediju informācijas telpā un, dzīvojot Latvijā, kaislīgi atbalsta Krieviju un tās intereses.

Nacionālā apvienība arī norādīja uz stratēģiski svarīgo lomu, kāda ir sadarbībai ar NATO un Baltijas reģiona valstīm.

Un šodien noslēgumā es vēlos uzsvērt, ka jau tuvākajos gados Eiropai ir nepieciešams atrisināt samilzušās demogrāfiskās problēmas un primāri tas ir jāizdara arī Latvijā. Eiropa ir pēdējā laikā aktīvi ieslīgusi patērētāju sabiedrības neoliberālajā ideoloģijā, un no tā vajag atteikties par labu ģimenes, tautas un valsts vērtībām.

Paldies.

Vadītājs. Paldies Jānim Dombravam.

Nākamais runās Zatlera Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers.

V.Zatlers (ZRP).

 

Labdien, radioklausītāji! Šīs bija otrās ārpolitiskās debates, kurās man ir gods piedalīties, un gribu dot savu vērtējumu.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada debatēm šīs debates bija kvalitatīvākas. Arī pats ziņojums, ko sagatavoja Ārlietu ministrija, bija daudz vieglāk uztverams, un mēs skaidri redzējām tās prioritātes, kuras iezīmējās Latvijas ārpolitikā tuvākajam gadam. Protams, man bija lepnums par to, ka Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministrs, ir manas partijas pārstāvis. Tātad man praktiski nenācās kritizēt šo viņa ziņojumu. Ir patīkami, ka ministrs atbildēja uz visiem ministru jautājumiem, tā ir ļoti pozitīva pārmaiņa atšķirībā no iepriekšējā gada debatēm, kad šādas jautājumu un atbilžu sērijas nebija.

Vispārējās debatēs iezīmējās trīs galvenās prioritātes, par ko runāja lielākā daļa deputātu.

Pirmkārt, prioritāte ir Latvijas ļoti aktīva darbība Eiropas Savienībā. Saprotot to, ka Eiropas Savienība saliedēsies vēl vairāk gan ekonomiski, gan arī monetāri, jāsaprot, ka Latvijas atbalsts stiprākai Eiropas Savienībai nozīmē Latvijas atbalstu arī Latvijas iedzīvotājiem. Tas nozīmē... ja mēs atbalstām Lisabonas līguma 136.panta maiņu, kas atļauj eirozonas valstīm nostiprināt eirovalūtu, tas nozīmē, ka mēs dodam atbalstu arī Latvijas tautsaimniekiem, mēs dodam atbalstu arī Latvijas ekonomikai. Un, ja mēs atbalstām Eiropu politiski, tas nozīmē, ka mēs arī stiprinām Latvijas politisko ietekmi.

Otra prioritāte tomēr bija drošības jautājumi. Lai gan mēs dzīvojam pārmaiņu pasaulē un ik pa brīdim liekas, ka Latvija ir pilnīgi pasargāta no jebkādiem apdraudējumiem, tomēr pēdējā gada notikumi liecina, ka pasaulē var izraisīties gan politiskas, gan arī militāras krīzes. Latvijai ir jābūt gatavai šādām situācijām. Tāpēc pirmām kārtām kā kolektīvās drošības organizācijas, tas ir, NATO, dalībvalstij Latvijai jāskatās, kā viņa pildīs turpmāk savas saistības, lai iegūtu to drošības garantiju, ko sniedz gaisa patrulēšana gar Baltijas valstu austrumu robežu, ko sniedz tomēr arī apmācības mūsu teritorijā ar skaidrām militāras klātbbūtnes pazīmēm; to garantiju, ko sniedz, pieņemsim, mūsu plānošana jebkuram konflikta gadījumam.

Tāpēc Latvijai nopietni jādomā, kā tiks veidota tālākā civilā palīdzība, kad Latvijas karavīri atstās Afganistānu, un arī jādomā par to, ka gadu no gada jāizpilda aliansei dotās saistības. Kad budžets to atļaus, jāpalielina izdevumi aizsardzības vajadzībām līdz tiem 2 procentiem vairāku gadu garumā, ko nosaka saistības, kuras esam uzņēmušies.

Un trešā prioritāte bija tomēr ārlietu politika attiecībā uz latviešiem, kas devušies svešumā. Un, manuprāt, tā arī ir ļoti svarīga politika, jo mums ir grūti pateikt, kurā brīdī latvieši atgriezīsies, kāda būs motivācija viņiem atgriezties, bet svarīgi ir, ka saite ar dzimteni, saite ar Latvijas valsti nekad nepārtrūks.

Domāju, ka šīs prioritātes tiks arī liktas pamatā Ārlietu ministrijas politikai un ka mēs spēsim saprast, ka mūsu vēstniecības ir ekonomiskās politikas veidotājas. Tātad, ja mums ir ekonomiskie sakari ārpus Latvijas, vēstniecības ir galvenās iestādes, kas tos stimulēs. Jādomā, kā palielināt vēstniecību iespējas, palielināt tajās strādājošo skaitu, jo tas ir mūsu eksporta interesēs, tas ir arī mūsu investīciju piesaistes interesēs. Un tāpat arī pētniecības darbs, ko varētu veikt Latvijas Ārpolitikas institūts, – arī tādam pētnieciskam darbam ir jāvelta uzmanība, jādod valsts finansējums, lai mums būtu pietiekami kvalitatīva analīze par to, kā labāk realizēt Latvijas intereses gan valsts drošībā, gan ekonomikā.

Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies Zatlera kungam.

Un raidījuma noslēgumā jūs uzrunās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

 

Labdien, godātie klausītāji! Mani iepriekšējie kolēģi, visi kā viens, runāja tikai par ārpolitikas debatēm, kuras notika šodien parlamentā. Protams, tas ir ļoti nopietni un ļoti nepieciešami, bet es vēlos teikt, ka šodien bija arīdzan Saeimas sēde, kurā mēs izskatījām daudzus jautājumus. Un es, protams, pastāstīšu par dažiem, protams, par to, kas pašreiz ir aktuāls sociālajos jautājumos.

Šodien deputāti bija izstrādājuši un vēlējās nodot komisijām grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kas skar tās personas, kuras ir izaudzinājušas bērnus invalīdus. Uz šodienu likumā „Par valsts pensijām” tiesības priekšlaikus pensionēties (tas ir, no 57 gadu vecuma) ir tām personām, kuru bērnam invaliditāte ir noteikta līdz 8 gadu vecumam. Diemžēl dzīvē ir daudz dažādu situāciju, un ne vienmēr vecāki to ir izdarījuši... iespējams, arī ne vienmēr mediķi to ir konstatējuši, un mums ir jau diezgan daudz tādu bērnu vecāku, kuri izmisīgi vēlas atrast arhīvos izziņas un pierādīt, ka viņu bērns ir bijis smagi slims jau no dzimšanas, ne tik vien līdz 8 gadu vecumam... un pēc tam... Un tad šīs lietas ir jāpierāda tiesā.

„Saskaņas Centra” deputāti šodien vēlējās iesniegt šos grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, norādot, ka iespējas priekšlaikus, 5 gadus ātrāk, pensionēties ir personām, ja bērns ir atzīts par bērnu invalīdu līdz 8 gadu vecumam un pēc tam viņam ir noteikta VDEĀK lēmumā invaliditāte no bērnības. Nu, diemžēl mēs bijām tikai 42 deputāti, kuri izteica pozitīvu vērtējumu, vēl 50 bija tādi, kas balsoja „pret” vai atturējās.

Šonedēļ Sociālo un darba lietu komisijā mums ir notikusi ļoti nopietna diskusija par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības 7.kongresu, par vienu no kongresa rezolūcijām, tas ir, par sociālās drošības jautājumiem. Un šonedēļ mēs runājām ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, ar Latvijas Pensionāru federāciju, ar Labklājības ministriju, Veselības ministriju un Latvijas Darba devēju konfederāciju par jautājumiem, kā panākt un kā izdarīt tā, lai mūsu sociālās drošības sistēma būtu ilgtspējīga.

Tika arī pie mums parlamentā uzsākta šī diskusija par pensijas vecuma palielināšanu, un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ļoti konkrēti iestājas par to, ka nedrīkst pensijas vecumu palielināt ātrāk, kā vien sākot ar 2016.gadu, kāda ir panāktā iepriekšējā vienošanās. Tāds pats viedoklis ir arī Latvijas Pensionāru federācijai. Latvijas Darba devēju konfederācija, protams, saka, ka tas ir jādara daudz ātrāk, ne tik vien ar 2014.gadu.

Tātad es vēlējos teikt, ka pašreiz ir tas īstais brīdis, lai sabiedrība iespējami plaši uzrunātu Labklājības ministriju, jo pēdējos grozījumos likumā „Par valsts pensijām” Latvijas Republikas Saeima deva uzdevumu Ministru kabinetam līdz šī gada 1.maijam iesniegt grozījumus likumā, kas skar visus šos jautājumus, vienlaikus pierādot, ka mēs varam Latvijā nodrošināt ilgtspējīgu sociālās apdrošināšanas sistēmu.

Šāda pati diskusija notika arī Labklājības ministrijā, kur bija aicināti arī politiķi un arī man bija tā iespēja piedalīties, un bez manis jau iepriekš nosauktajiem sabiedrības pārstāvjiem tur piedalījās arī gan otrā pensiju līmeņa pārvaldītāji, gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan arī Centrālā statistikas pārvalde.

Šie jautājumi, manuprāt, ir tādi, kas interesē sabiedrību, un tādēļ es vēlējos šodien jūsu uzmanību pievērst tiem un stāstīt, ka arī sociālos jautājumus mēs neesam piemirsuši, diskutējot par ārpolitikas jautājumiem, ka arī tie ir ļoti aktuāli mūsu parlamentā. Un, protams, es aicinu arī jūs izteikt savu viedokli gan Latvijas Republikas Saeimai, gan Labklājības ministrijai, lai galu galā vismaz šogad līdz Jāņiem mēs tiktu pie kādas skaidrības, kā tad tālāk dzīvos gan ģimenes, kuras audzina bērnus, gan topošie pensionāri, gan esošie pensionāri.

Saku jums paldies, ka uzklausījāt. Vēlu labu veselību un jaukas dienas nedēļas nogalē. Visu labu!

Vadītājs. Paldies Barčas kundzei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to „Frakciju viedokļu” tiešraide no Saeimas nama ir noslēgusies. Paldies, ka klausījāties. Visu labu!