Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un „Frakciju viedokļu” pusstundā Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmais šorīt runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labrīt, godātie radioklausītāji! Vēlos informēt par to, ka šodien darbam Saeimas komisijām tika nodots likumprojekts „Mediācijas likums”, un šis jautājuma risinājums ir ļoti labs, un tas ir ļoti apsveicami.

Ko nozīmē mediācija? Tas ir brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora, nevis tiesas starpniecību. Un šī likumprojekta mērķis ir noteikt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanu, sekmējot un atbalstot attiecību harmonizāciju, sociālo sadarbību un savstarpēju ētiku tiesiskajās attiecībās. Šis likums attieksies pirmām kārtām uz domstarpībām civiltiesiskajās attiecībās, kuru atrisināšana iespējama, izmantojot mediāciju. Likums attieksies uz domstarpību risināšanu arī citās tiesību nozarēs.

Mediācija lielākoties tiek un tiks, es domāju, arī turpmāk izmantota tādu domstarpību risināšanā, kuras izriet pirmām kārtām no ģimenes tiesiskajām, kā arī no komerctiesiskajām attiecībām. Atbilstoši Tiesu administrācijas statistikas pārskatam par civillietām pirmajā instancē, 2011.gadā saņemtas 4215 prasības par līdzekļu piedziņu bērnu uzturēšanai, 702 prasības par vecāku aizgādības izbeigšanu un aprobežošanu, 2804 prasības par laulības šķiršanu un vairāk nekā 20 tūkstoši prasību par zaudējumu un parādu piedziņu. Un nozīmīgs skaits no minēto kategoriju civillietām var tikt nodotas mediācijai, nevis tiesām.

Svarīgi būtu atzīmēt, ka likumprojekta mērķis ir noteikt tiesiskos priekšnoteikumus, lai veicinātu mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanu.

Un vēl viena ļoti būtiska lieta ir mediācijas pamatprincipi. Viens no tiem ir brīvprātība. Tātad pusēm, piemēram, divām fiziskajām personām, kuras strīdas savā starpā, ir tiesības brīvi lemt par piedalīšanos meditācijā vai risināt savas domstarpības tiesu sistēmas ietvaros.

Otrs būtisks pamatprincips, kas ievērojams mediācijā, ir konfidencialitāte. Minētais princips noteic, ka informācija, kas iegūta mediācijā vai ir ar to saistīta, ir konfidenciāla, ja vien puses nav vienojušās citādi.

Un visbeidzot vēl viens no likumprojektā definētajiem principiem ir mediatora neitralitāte un neieinteresētība. Minēto principu raksturo mediatora neitrāla attieksme pret pusēm, ļaujot pusēm pašām panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos.

Likumprojekts šodien tika vienbalsīgi atbalstīts Saeimā, un ļoti apsveicami, ka šī lieta un šī tēma virzās uz priekšu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamā runās Reformu partijas frakcijas deputāte Inita Bišofa. Lūdzu!

I.Bišofa (RP).

Labrīt! Šodien Saeimā tika skatīts likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Nav noslēpums, ka mūsu valsts iedzīvotāji dodas uz citām valstīm un tur saņem sociālo palīdzību. Tāds pats jautājums šobrīd aktuāls ir arī mūsu valstī, jo arī pie mums ierodas cilvēki no Eiropas Savienības valstīm, un ir jautājums, kādus pabalstus un kādu atbalstu mēs varam sniegt šiem cilvēkiem.

Tā kā Sociālo un darba lietu komisija secināja, ka šis jautājums ir ļoti aktuāls un ir saistīts arī ar veselības aprūpes pakalpojumu jautājuma skatīšanu, tagad ir nolemts, ka Saeimā pie šī jautājuma risināšanas turpinās strādāt darba grupa. Gribētos šajā sakarā uzrunāt sociālos dienestus un pašvaldības, lai tie nāktu ar saviem ierosinājumiem par to, kā šo jautājumu risināt.

Šajā likumprojektā mēs ņēmām vērā arī tiesībsarga sniegtās rekomendācijas sakarā ar to, ka tiek pārkāptas cilvēktiesības, sociālās aprūpes iestādēs ilgstoši uzturoties cilvēkiem. Un tagad ir iespēja pārskatīt šo likumu, lai cilvēks tomēr var atgriezties savā dzīvesvietā, savā pašvaldībā. Ievērojot to, likumā ir veiktas izmaiņas, un aicinu sociālos dienestus iepazīties ar tām un piemērot šīs likuma normas.

Otrs svarīgs jautājums. Šonedēļ mēs skatījām Pieprasījumu komisijā jautājumu, kas attiecas uz Hipotēku bankas darbību un likumu „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”. Ir jāsecina, ka... Šajā gadā vajadzēja pabeigt zemes reformu lauku apvidos, taču nācās secināt, ka tomēr dažādu apsvērumu dēļ to šogad mēs nepabeidzām un šis jautājums tiks risināts vēl līdz nākošā gada beigām.

Jāsecina, ka Hipotēku bankas rīcībā bija vērojamas dažas problēmas, tādas kā, piemēram, datu nesniegšana Valsts zemes dienestam, un tādēļ šajā gadā pašvaldībām bija jāpieņem lēmumi par to, vai zeme paliek cilvēkiem lietošanā vai pāriet pašvaldības īpašumā, jo pašvaldības nesaņēma no Valsts zemes dienesta informāciju jautājumā, vai ir noslēgti līgumi ar Hipotēku banku. Risinot šo jautājumu Pieprasījumu komisijā, tika secināts, ka ir ļoti svarīgi visām pašvaldībām pārskatīt šos lēmumus. Ir jāskatās, vai nav tādu gadījumu, ka ir pieņemti nepareizi lēmumi attiecībā uz zemes īpašniekiem, un tajā pašā laikā ir jāuzrunā visi zemes īpašnieki, kuri ir noslēguši līgumus ar Hipotēku banku un nav reģistrējuši tos zemesgrāmatā. Vajag pārskatīt šos jautājumus un kopīgi ar pašvaldībām tos risināt, un visiem kopā arī pārbaudīt to visu, lai šo jautājumu loku sakārtotu.

Un ļoti svarīgi ir, ka vakar bija Starptautiskā brīvprātīgo diena. Mēs zinām, ka mūsu valstī ir ļoti daudz cilvēku, kuri iegulda savu brīvprātīgo darbu, sniedz atbalstu un ziedo savu laiku, un tādēļ visiem vēlos pateikties par to milzīgo ieguldījumu, ko viņi sniedz, savā brīvajā laikā veicot brīvprātīgo darbu. Un šobrīd Saeimā notiek mums aktīvas diskusijas, jo Reformu partijas frakcija ir izstrādājusi likumprojektu par brīvprātīgā darba veikšanu, un mēs kopā ar kolēģiem ceram šo likumprojektu jau šogad nodot Saeimai izskatīšanai.

Paldies. Lai jums veiksmīga nedēļa!

Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātei Initai Bišofai.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Uldis Augulis. Lūdzu!

U.Augulis (ZZS).

Labdien, cienītie radioklausītāji! Šodien Saeima izskatīja vairākus likumprojektus, kā arī pieņēma izskatīšanai jaunus Ministru kabineta iesniegtus likumprojektus.

Viens no likumprojektiem, ko es gribu šodien pieminēt, ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Banku””, kur bez tā, ka tiek sakārtoti Latvijas Bankas statūti, tiek arī noteikts, kādā veidā pēc pievienošanās eirozonai Latvijas Bankas rezerves, to skaitā zelta rezerves, nonāktu... noteikta daļa nonāktu Eiropas Centrālas bankas rīcībā. Līdz ar to mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, šobrīd šo likumprojektu neatbalstījām. Neatbalstījām arī tā steidzamību, kas tika ierosināta, jo uzskatām, ka nav nepieciešams steidzams lēmums attiecībā uz tām likuma sadaļām, kas skar eiro ieviešanu.

Vakar Zaļo un Zemnieku savienība tikās ar Latvijas Bankas pārstāvjiem, lai noskaidrotu iespējamās eiro ieviešanas ietekmi, kā arī katra Latvijas iedzīvotāja ieguvumus vai zaudējumus pēc eiro ieviešanas Latvijā, kas ir paredzēta no 2014.gada 1.janvāra. Un vakar pēc sarunas vēl jo vairāk mēs pārliecinājāmies, ka šobrīd diskusija valdībā vai valdības institūcijās ir nepietiekoša vai, varētu teikt pat, nekāda, jo nav pilnīgas skaidrības, pēc kāda kursa mēs 2014.gadā mainīsim latus pret eiro. No Finanšu ministrijas izskan atsevišķs viedoklis, ka, iespējams, šis kurss varētu mainīties nelielā sadaļā. Latvijas Banka uzskata, ka tas tā varētu arī nenotikt. Ir diezgan daudz argumentu par pozitīvo, kad būs vairāk investīciju, un varētu padomāt, ka šobrīd pie robežas stāv pietiekami daudz investoru, kas gaida tikai to momentu, kad šeit ieviesīs eiro. Taču mēs visi saprotam, ka tas tā diemžēl nav. Lai ienāktu investīcijas, ir vajadzīgs daudz kas vairāk, ne tikai eiro Latvijā.

Tāpēc mēs nolēmām, ka šīs diskusijas, protams, ir jāturpina, lai pārliecinātu Latvijas iedzīvotājus vai nu par, vai pret eiro ieviešanu. Ir jārunā nevis tikai par lieliem makroekonomiskiem skaitļiem, par lieliem ieguvumiem, bet tieši par to, kā tas skars katru Latvijas iedzīvotāju, – cik lielā mērā viņa noguldījumi vai viņa kredītsaistības no tā mainīsies – vai kļūs lētākas vai sadārdzināsies. Šobrīd uz šiem jautājumiem nav atbildes, un līdz ar to Zaļo un Zemnieku savienība nevar atbalstīt eiro ieviešanu Latvijā no 2014.gada, it sevišķi skatoties uz to, kas notiek šobrīd Eiropā. Mēs redzam – Grieķija, Spānija, Itālija... Nu diemžēl šī eirovalūta nav stabila.

Mēs runājam par divu ātrumu Eiropām. Tas, ka Latvija varētu būt pirmā ātruma Eiropā, nu diemžēl izskatās tā diezgan šaubīgi, jo lauksamniecības ziņā mēs esam pēdējā ātruma Eiropā, līdz ar to nav ticības, ka kaut kas varētu mainīties.

Tāpat arī ar 2014.–2020.gada budžetu. Nedz par lauksaimniecības maksājumiem, nedz par kohēzijas maksājumiem šobrīd nav pilnīgi nekādas skaidrības, un pēc tiem pēdējiem datiem izskatās, ka šis finansējums varētu būt arī mazāks, tāpēc nu pilnīgi nepārliecina argumenti par to, ka mēs varētu būt kaut kādā ātrākā Eiropā. Un līdzīgi apgāžami visi šie argumenti, ko sniedz Latvijas Banka un valdība. Mēs zinām, ka nupat ir diezgan populāri visiem izteikties par to, ka 21.decembrī varētu būt pasaules gals, un līdzīgi ir ar eiro: kamēr eiro nav ieviests, tikmēr mēs neviens nezinām un nevaram prognozēt, ko tas mums dos, līdzīgi, kā tas ir varbūt ar šo pasaules galu.

Tā ka Zaļo un Zemnieku savienība šobrīd aktīvi darbosies, lai piespiestu valdību skaidrot iedzīvotājiem savus lēmumus un droši vien arī veikt iedzīvotāju aptauju vai nu referenduma kārtībā, vai kādā citā kārtībā, lai noskaidrotu tiešām Latvijas viedokli, jo Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka sabiedrība ir spējīga pati lemt, nevis tikai pieņemt valdības uzspiesto.

Paldies.

Lai jums veiksmīga nedēļas nogale!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Uldim Augulim.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Gaidim Bērziņam. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Pabeidzot tēmu, ko minēja Auguļa kungs, jāsaka, ka labs piemērs, ko saistībā ar iespējamo eiro ieviešanu varētu vērtēt, manuprāt, ir mūsu kaimiņvalsts Igaunija.

Bet nu es vēlos vērst uzmanību uz diviem jautājumiem, kas ir skatīti gan Saeimas šīsdienas sēdē, gan arī šonedēļ Eiropas lietu komisijā.

Attiecībā uz Saeimas sēdi man arī gandarījums: kā kolēģis Agešina kungs jau norādīja, šodien tika nodots komisijām ļoti būtisks likumprojekts „Mediācijas likums” un pavadošie grozījumi Civilprocesa likumā.

Mediācija kā alternatīvs strīdu risināšanas veids tik tiešām ir viens no līdzekļiem, kas varētu atslogot tiesu sistēmu, jo mediācija kā alternatīvs strīdu izskatīšanas veids ir piemērojama atsevišķām lietu kategorijām, iespējams, kā obligāts priekšnoteikums, pirms strīdnieki, ja tā varētu teikt, vēlas griezties tiesā. Pārsvarā tā varētu tikt attiecināta uz komercstrīdiem. Par mediāciju puses varētu vienoties brīvprātīgi, taču nav izslēgta arī tiesas mediācija. Un, kā jau es teicu, ļoti būtiski ir panākt, lai Mediācijas likums būtu ne tikai, kā tautā saka, likums „uz papīra”, bet arī tāds, kas tik tiešām reāli atslogotu tiesu sistēmu. Ir bijušas arī diskusijas Eiropas Padomes līmenī, un dalībvalstu tieslietu ministriju pārstāvji ir dalījušies iespaidos par šī alternatīvā strīdu izskatīšanas veida piemērošanu savās valstīs. Atsevišķās valstīs tiešām ir laba pieredze, kā atslogot tiesu sistēmu.

Juridiskajā komisijā, es domāju, šis likumprojekts tiks izdiskutēts, un mans viedoklis ir, ka tas būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk.

Otrs jautājums, kuram es vēlos pievērst uzmanību, ir jautājums, kas tika skatīts vakardien Eiropas lietu komisijā. Proti, tajā tika prezentēta valdības pozīcija attiecībā uz tā sauktās partnerattiecību regulas izstrādes nepieciešamību Eiropā. Nelielai atkāpei norādu, ka partnerattiecību regulas būtība ir risināt tādas pārrobežu situācijas, kur partnerattiecības ir gan starp viena dzimuma cilvēkiem, gan starp dažāda dzimuma cilvēkiem.

Šeit gan Nacionālā apvienība kopumā, gan mūsu frakciju pārstāvošie deputāti Rasnača kungs un Cilinska kungs asi iestājās pret to, ka šāda regula vispār tiktu izstrādāta. Mēs uzskatām, ka Latvijā tā pamatvērtība, kas ir noteikta mūsu Satversmē, ir ģimene, un šīs regulas izstrādes un, iespējams, pieņemšanas riski saistīti ar ģimenes institūta faktisku pārveidi un, es pat teiktu, graušanu. Es varu teikt, ka Nacionālā apvienība arī turpmāk iestāsies pret šāda dokumenta izstrādi. Un mēs plānojam arī iesniegt savu redzējumu Eiropas Komisijai.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Gaidim Bērziņam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ainars Latkovskis. Lūdzu!

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Sveicināti, radioklausītāji! Mani kolēģi jau jūs iepazīstināja ar Saeimas šodienas sēdē izskatītajiem jautājumiem. Es gribu mazliet atsaukties uz Auguļa kunga teikto, uz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas viedokli par eiro ieviešanu.

Ja jums ir pieejams internets, dārgie radioklausītāji, internetā ir atrodama informācija par visiem Saeimas deputātiem un viņu ikgadējām deklarācijām, kurās Saeimas deputāti uzrāda arī savus naudas uzkrājumus, aizņēmumus, aizdevumus. Interesanti ir paskatīties šīs deklarācijas, lai redzētu, ka tie politiķi no „Saskaņas Centra” un Zaļo un Zemnieku savienības, kuri pašlaik iestājas pret eiro ieviešanu, naudu nogulda tieši eiro un arī aizņemas eiro... kredīti viņiem ir eiro, un pat aizdod saviem draugiem vai bijušajiem biznesa partneriem viņi eiro. Tātad viņi uzticas eiro, bet mēģina spekulēt uz cilvēku jūtām. Loģiski, šīs cilvēku bažas ir saprotamas: katra naudas maiņa nes zināmas un varbūt pat lielas pārmaiņas cilvēku ikdienas dzīvē, un tas rada satraukumu. Tāpēc arī valdībai, vairākuma politiķiem būtu jāskaidro. Taču, man liekas, šeit ir ļoti, ļoti dubulta morāle: paši paļaujas uz eiro un saprot, ka tas tiks ieviests, bet spekulē uz cilvēku jūtām. Tā ka, ja ir iespējams, „izejiet cauri” deputātu deklarācijām, un tad redzēsiet, ka tie, kurus jūs redzat televīzijā un kuri skaļi protestē pret eiro ieviešanu un piesauc referendumu, paši savus uzkrājumus glabā eiro.

Es gribu parunāt par vienu citu lietu.

Šinī nedēļā valdība pieņēma lēmumu nepirkt no vācu uzņēmuma „Vitronic” radarus, it īpaši mobilos radarus. Tas bija pilnīgi pareizs lēmums, jo tā epopeja, kas bija ar privāto partnerību un radariem Latvijā, atstāja ļoti negatīvu iespaidu.

Kas ir svarīgi? Svarīgi ir nevis skatīties atpakaļ, bet raudzīties nākotnē: kādā veidā mēs nodrošināsim satiksmes drošību uz ceļiem? Es piedāvāju variantu, kas, man liekas, būtu vispareizākais, – nākotnē uz Latvijas ceļiem izvietot tikai stacionāros fotoradarus, un to vajadzētu darīt nevis Valsts policijai, nevis Ceļu policijai, bet Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD). Jau pašā nosaukumā „Ceļu satiksmes drošības direkcija” ir šie vārdi – „satiksmes drošība”. Katru gadu viņi strādā ar peļņu, un šī peļņa nav jānovirza atpakaļ budžetā, bet no šīs peļņas Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar pašvaldībām varētu izvietot stacionāros fotoradarus uz Latvijas ceļiem, it īpaši nelielās apdzīvotās vietās, caur kurām iet automaģistrāles, kur cilvēkiem ir ikdienā bieži jāšķērso ceļš, lai dotos uz veikalu vai arī uz autobusa pieturu... bērniem, veciem cilvēkiem un tiem, kas dodas uz darbu vai uz bijušajiem rajonu centriem... Stacionārie radari nodrošinātu to, ka automašīnas tiešām samazinātu ātrumu, un novērstu negadījumus, kas joprojām bieži notiek arī tajās vietās, kas paredzētas gājējiem, lai šķērsotu maģistrāles un autoceļus.

Kāpēc tas būtu jādara sadarbībā ar pašvaldībām? Nauda būtu no CSDD, bet tas būtu jādara sadarbībā ar pašvaldībām tāpēc, ka pašvaldības vislabāk zina tās vajadzības, kādas ir pašvaldībā. Pašvaldības ļoti labi apzinās, kur šī situācija ir nedroša un kur tā ir jāpadara droša saviem iedzīvotājiem. Ko vēl mēs izdarītu ar to? Mēs nodrošinātu to, ka paši iedzīvotāji jeb pašvaldības cilvēki raudzītos, lai stacionārie fotoradari netiktu bojāti. Jo – kas notiek pašlaik ar tiem nedaudzajiem, ar to nelielo skaitu, ko uzstādīja „Vitronic”? Tie tika vai nu aizkrāsoti, vai dedzināti, vai kā citādāk huligāniski demolēti. Protams, tas ir likuma pārkāpums, bet cilvēki to darīja tāpēc, ka viņi redzēja, kādā veidā „Vitronc” strādā: nevis iegulda satiksmes drošībā, bet rūpējas tikai par to, lai ieņemtu lielāku naudu, lai būtu lielāka peļņa. Tas ir pilnīgi nepareizs princips! Valsts ir ieinteresēta cilvēku drošībā. Mums ir svarīgi, lai avāriju būtu mazāk, lai mazāk būtu cietušo, ievainoto, bojāgājušo. Jo ārstēšana izmaksā milzīgu naudu, bet cilvēku bojāeja – tā ir traģēdija ne tikai viņa ģimenei un draugiem, bet arī valstij. Arī valsts ir cilvēkā ieguldījusi: bērnudārzs, skola, augstskola, daudzi citi pakalpojumi – to nevar izmērīt naudā. Līdz ar to nav svarīgi, cik līdzekļu no soda naudām ienāk budžetā. Svarīgi ir, lai šie radari nodrošinātu patiesu drošību uz mūsu ceļiem. Un, es domāju, šis ir vienīgais iespējamais variants.

Ko vēl tas paredz? Ka, izvietojot šos stacionāros fotoradarus, ne visi tie ir jānodrošina ar pašām fotoradaru iekārtām. Var būt arī tā sauktās mulāžas, tātad kastes: principā autovadītājs un arī neviens cits nezina, vai tur iekšā ir vai nav fotoradars. CSDD varētu ar to nodarboties dažas brigādes, ik pa laikam mainot un pārvadājot tos. Ja iegādājas 100 stacionāros fotoradarus, bet izveido 200 šādas vietas, kur var tos ievietot, tad tas ir divas reizes vairāk – mēs nosedzam lielāku skaitu vietu, it īpaši tādu apdzīvotu vietu, kuras atrodas ceļu tuvumā. Es domāju, tikai tāda veida ceļš mums ir ejams. Mums nav svarīgi... ne sabiedrībai, ne valstij, ne valdībai, ne ministram nebūtu svarīgi, cik naudas tiek iekasēts no sodiem. Svarīgi ir, lai būtu mazāk avāriju, mazāk cietušo, mazāk traģēdiju.

Šajā tumšajā gada laikā ne visa Latvija ir pārklāta ar sniegu. Es aicinu pašus būt uzmanīgiem. Jūs kļūstat mazāk redzami šajā tumšajā gada laikā. Lietojiet atstarotājus! Jūs paši atbildat par savu drošību. Atcerieties arī par autovadītājiem, kuri jūs nevar ieraudzīt šajā tumšajā gada laikā! Lūdzu, lietojiet atstarotājus!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ainaram Latkovskim no frakcijas VIENOTĪBA.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!