Vadītāja. Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Saeimas namā Rīgā ir noslēgusies Saeimas rudens sesijas pēdējā sēde un skan raidījums „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodien pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA deputāts Dzintars Zaķis.

 

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labvakar, godājamie radioklausītāji! Šodien bija Saeimas rudens sesijas pēdējā sēde jeb, tā vienkāršāk izsakoties, šī gada pēdējā Saeimas sēde. Gads mums ir bijis samērā grūts, bet pēc krīzes gadiem tas ir pirmais, kad mums ir stabila ekonomika, un, raugoties uz nākotni, jau redzam izaugsmi.

Saeimā darbs ir bijis pietiekami intensīvs. Un, kā jau katrā jaunā Saeimā, šī gada laikā daudzi jaunie kolēģi no iesācējiem politikā ir jau kļuvuši par nopietniem politiķiem.

Pēdējās divas Saeimas sēdes tam bija pierādījums, jo, raugi, vakar mums... nevis vakar, bet pagājušajā nedēļā, pagājušajā ceturtdienā, mums bija ļoti kvalitatīva diskusija par eiro ieviešanas jautājumu un šodien bija nebūt ne mazāk kvalitatīva diskusija par būtiskiem jautājumiem, un būtiskākais no tiem bija Nacionālais attīstības plāns. Izrunājām visu. Visi, kas uzskatīja par vajadzīgu argumentēt, kāpēc viņi Nacionālo attīstības plānu atbalsta vai neatbalsta, diskutēja. Rezultāts ir tas, ka ar pārliecinošu balsu vairākumu mēs esam pieņēmuši dokumentu, kurš nākamajiem gadiem mums faktiski iezīmē, kā valsts attīstīsies, un ne tikai kaut kādā vēlējuma vai apraksta formātā, bet arī precīzi iezīmē to, kādas finanses kādām aktivitātēm būs paredzētas. Šāda veida Nacionālo attīstības plānu faktiski Latvijas vēsturē vēl mēs neesam pieņēmuši. Šis būs pirmais, un tā, manuprāt, ir ļoti būtiska un nozīmīga prakse.

Otra lieta, ko vēlos atzīmēt. Šodien ievēlējām Augstākās izglītības padomi un ievēlējām arī Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas priekšnieka vietnieku.

Būtiska lieta, ko šodien pieņēmām otrajā lasījumā, ir likumprojekts „Fiskālās disciplīnas likums”. Tātad tas būs likums, ar kuru mēs centīsimies noregulēt to, kā Latvijā tiek plānots budžets, kā tiek plānota visa finanšu un saimnieciskā (no valsts skatpunkta) aprite. Centīsimies turēties pie principa, ka Latvijā arī politiķi dzīvo pēc tāda, teiksim, laba saimnieka principa, respektīvi, tērē tik, cik nodokļos ieņem, nevis vairāk un tad, kad ir varbūt labāki gadi, kaut ko uzkrāj sliktākiem gadiem.

Diskusijas arī šodien bija, manuprāt, ļoti kvalitatīvas.

Viena no lietām, kuras es vēlos atzīmēt, ir tā, ka mums parādījās tāda interesanta tendence, kas iepriekš varbūt nebija novērota, proti, viena no mūsu koalīcijas partijām, proti, Reformu partija, ir uzsākusi praksi, kas varbūt bija aktuāla pagājušajā Saeimā, kuru atlaida Zatlera kungs, respektīvi, uzsākusi praksi kopā ar opozīciju pieņemt virkni lēmumu. Manuprāt, šī prakse nebūt nav no tām labākajām, un es ļoti ceru, ka nākamajā gadā šāda prakse tiks izskausta.

Un noslēgumā es vēlos pateikt sekojošo. Es visiem jums, mani mīļie radioklausītāji, vēlos novēlēt gaišus un sirsnīgus Ziemassvētkus. Es vēlos jums novēlēt mieru un saticību ģimenē.

Un vēl jo vairāk es vēlos jums novēlēt, lai nākamajā gadā jūs tiktu galā paši saviem spēkiem un lai jums ir laba veselība!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājam Dzintaram Zaķim.

Tagad vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Eināram Cilinskim.

 

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).

Labvakar, godājamie radioklausītāji! Šodienas sēdē bija divas galvenās diskusijas, un viena no tām bija par Augstākās izglītības padomi. Un, lai gan tā diskusija bija par... par vai pret atsevišķu Augstākās izglītības padomes locekļu apstiprināšanu, tā pēc būtības bija par to, kā mums sasniegt kvalitatīvāku augstāko izglītību valstī. Es domāju, ka visi deputāti ir vienisprātis, ka ir nepieciešamas pārmaiņas un ka ir vajadzīga kvalitatīvāka augstākā izglītība.

Un otra diskusija bija par Nacionālo attīstības plānu. Nacionālais attīstības plāns ir dokuments, kas noteiks finansējuma izlietojumu, noteiks attīstības galvenos virzienus laika posmā līdz 2020.gadam. Un arī šajā Nacionālajā attīstības plānā ļoti liela loma ir tieši izglītības un zinātnes virzienam... kā mums faktiski sakārtot šīs jomas, kā mums investēt šajās jomās.

Runājot par Nacionālo attīstības plānu, jāteic, ka ir prieks, ka Nacionālajai apvienībai ir izdevies ļoti garās un grūtās diskusijās panākt adekvātu kultūras finansējumu gan attiecībā uz kultūras objektiem, gan arī attiecībā uz radošām industrijām. Tātad, no vienas puses, mēs atbalstām tradicionālo kultūru, un, no otras puses, kultūrai šajā laika periodā radām iespējas vēl vairāk kļūt par eksportspējīgu industriju.

Protams, ir svarīgas arī ražojošās industrijas. Un līdz ar to uzdevums, kas mums būs nākošajā laika periodā, ir... Vai šis Nacionālais attīstības plāns... vai tie uzdevumi arī tiesiskās vides sakārtošanai, administratīvo šķēršļu likvidēšanai būs pietiekami, lai varētu veidot reālu industriālo attīstību, kas faktiski ir nepieciešama, Latvijai iestājoties eirozonā? Mums ir tomēr jābūt ar pozitīvu... pamazām jākļūst... jānonāk pie pozitīvas eksporta un importa bilances, un tas ir ļoti svarīgi. Tā ka droši vien vēl viss nav paveikts, bet ir sperti vairāki soļi šajā virzienā, un patiešām arī debates bija ļoti kvalitatīvas, un prieks, ka mums ir izdevies Nacionālo attīstības plānu tomēr izveidot diezgan spēcīgu un sabalansētu.

Tie arī bija galvenie jautājumi. Nākamajā gadā mums būs arī vēl daudz jārunā par pašvaldību lietām, jo vairāki likumprojekti vēl ir atvērti un ir dažādi viedokļi. Taču šobrīd es gribu novēlēt visiem radioklausītājiem priecīgi sagaidīt svētkus, atpūsties un gūt jaunu darba sparu nākamajam gadam!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Eināram Cilinskim.

Nākamais runās Reformu partijas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (RP).

Labvakar, godātie klausītāji! Šodien bija ļoti intensīva un gara sēde ar vairākām ļoti labām diskusijām.

Es gribu atzīmēt, manuprāt, galvenos jautājumus, kas tika skatīti šīsdienas sēdē.

Pirmkārt, ir iesniegta likumprojektu pakete par brīvprātīgo darbu, kuru izstrādājusi Reformu partijas frakcijas deputāte Inita Bišofa. Likumprojekts „Brīvprātīgā darba veikšanas likums” atrisinās diezgan paradoksālo situāciju, ka tie cilvēki, kuri vēlas brīvprātīgi strādāt, piemēram, tādās vietās kā slimnīcas, pēc būtības nevar to darīt, jo, lūk, tad varētu atnākt Valsts ieņēmumu dienests un pieprasīt darba līgumu un tā tālāk.

Otrkārt, šodien tika nodots komisijām likumprojekts par reliģisko svētku dienām, kurš paredz, ka... Tad, kad šis likumprojekts tiks pieņemts visos trijos lasījumos, katram Latvijas iedzīvotājam būs iespēja, iepriekš paziņojot par to darba devējam, dabūt vēl vienu svētku dienu no dažām iespējamām dienām. Piemēram, šādi varētu sev tomēr dabūt iespēju svinēt savus svētkus arī tie Latvijas iedzīvotāji, kuri ir pareizticīgie.

Trešais svarīgais jautājums, protams, bija Augstākās izglītības padomes locekļu ievēlēšana. Te iezīmējās ļoti būtiskas domstarpības starp Reformu partijas pozīciju un koalīcijas partijām.

Es atgādināšu, ka, mūsuprāt, augstākās izglītības sektors pēc būtības ir pēdējais sektors Latvijas ekonomikā, kurš šobrīd nav starptautiski konkurētspējīgs. Es domāju, ka mēs varam veikt ļoti krasu salīdzinājumu ar mūsu kaimiņvalsti Igauniju: Igaunijas universitātes ieņem ļoti cienījamas vietas starptautiskajos augstskolu reitingos. Un, ja mēs runājam par zinātni, tad jāteic, ka Igaunijas zinātnieku publikāciju skaits starptautiski atzītos žurnālos ir apmēram piecas reizes lielāks nekā Latvijas zinātniekiem. Tā tas ir, lai gan Latvijai un Igaunijai ir apmēram līdzīgs – tomēr diezgan līdzīgs! – tas finansējuma līmenis.

Ja mēs runājam konkrēti par Augstākās izglītības padomi, tad... Ir skaidrs, ka šī iestāde pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ir otrā iestāde, kura valstī ir atbildīga par situāciju augstākajā izglītībā. Diemžēl pēdējo četru gadu laikā šī padome ir bijusi pilnīgi pasīva attiecībā uz to, kas notiek augstākās izglītības jomā. Tātad... Ja mēs izmantosim analoģiju ar uzņēmumu, kurš ir ilgstoši strādājis ar zaudējumiem, neapmierinoši, tad ir diezgan skaidrs, ka par to atbildība jānes šāda uzņēmuma valdei. Tātad mēs nevaram atbalstīt šo Augtākās izglītības padomi un nevaram atbalstīt nevienu no tiem cilvēkiem, kas darbojās iepriekšējā Augstākās izglītības padomē.

Bet koalīcijas partneriem diemžēl bija citi uzskati, un acīmredzot ar savu balsojumu koalīcijas partneri ir tomēr apliecinājuši tādu pozīciju, ka, viņuprāt, ar situāciju augstākajā izglītībā viss ir kārtībā.

Un pēdējais svarīgais balsojums bija par Nacionālo attīstības plānu, bija arī diezgan kvalitatīvas diskusijas pēc būtības. Protams, šis Nacionālais attīstības plāns varētu būt labāks. Mēs no savas puses esam panākuši diezgan ievērojamus rezultātus. Tā, piemēram, esam panākuši ievērojamu finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei – gandrīz 200 miljonu latu apmērā, un līdz ar to, mēs esam diezgan... samērā apmierināti ar šo galarezultātu.

Tie bija, manuprāt, galvenie jautājumi, par kuriem šodien diskutējām.

Ar šo es dodu vārdu savam kolēģim no „Saskaņas Centra” – Tutina kungam.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

Atgādinu, ka pašlaik skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā. Un tagad vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labvakar, godātie radioklausītāji! Kopš 11.Saeimas darbības uzsākšanas pagājis viens gads. Es uzskatu, ka Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti parlamentā ir aktīvi strādājuši, lai godprātīgi pārstāvētu vēlētāju intereses. Skaitļi runā paši par sevi, tāpēc nosaukšu tikai dažus no tiem.

Politisko organizāciju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti ir iesnieguši 31 likumprojektu, un no tiem 14 likumprojektus Saeima atbalstījusi nodošanai komisijām. Diemžēl jāatzīmē, ka gandrīz visi ir iegūluši atbildīgajās komisijās un tālāk netiek virzīti. Secinājums ir ļoti vienkāršs: koalīcija publiski nevar iebilst pret mūsu labajām idejām, bet vēlāk tās nevirza izskatīšanai un pieņemšanai, izmantodama savas vairākuma tiesības.

Par Saeimā skatāmiem 163 likumprojektiem mūsu frakcijas deputāti iesnieguši vairākus simtus priekšlikumu, no kuriem vairums Saeimā netika atbalstīti. Netika atbalstīti ar dažādu argumentāciju, bet bieži vien arī bez argumentācijas.

Visspilgtāk par to liecina mūsu 79 priekšlikumi, kuri tika iesniegti likumprojektam „Par valsts budžetu 2013.gadam”.

Izmantojot Saeimas kārtības rullī paredzēto procedūru, ministriem iesniegti Politisko organizāciju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātu 16 jautājumu bloki un pieci pieprasījumi valdības vadītājam Dombrovskim par vairākiem acīm redzamiem likuma pārkāpumiem, taču koalīcijas balsošanas mašīna nostrādāja labi un pieprasījumi tika noraidīti.

Darbojoties opozīcijas režīmā – esam opozīcijā valdībai, bet ne Latvijas tautai! –, mums tomēr ir izdevies panākt arī konkrētas labas lietas, piemēram, nodrošināt pensijas vecuma pieaugumu lēnākā tempā, nekā to paredzēja valdība, rosināt Saeimas komisijās un Saeimas sēdēs diskusijas par mūsu vēlētājiem svarīgiem jautājumiem.

Pēc mūsu deputātu iniciatīvas tika pievērsta uzmanība svarīgam jautājumam par to, ko saprast ar jēdzienu „bezmaksas izglītība”, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu skaidri zināms, kādu daļu izglītības procesā apmaksā valsts. Minēto iniciatīvu faktiski jau tagad ir pārņēmusi valdība un tiesībsargs, un, kaut arī mūsu iniciētais likumprojekts ir viens no tiem, kuri iegūluši komisijās, daļēji mērķis ir sasniegts.

Būtisks, manuprāt, ir arī mūsu ierosinājums piešķirt godazīmi visiem Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kuri, riskēdami ar savu veselību un dzīvību, veica glābšanas darbus, piedaloties avārijas seku likvidēšanā. Uzskatu, ka tā tiktu izrādīta vislielākā cieņa un gods šiem cilvēkiem, kuriem mūsdienās nav viegla dzīve gan veselības problēmu, gan nepietiekama sociālā nodrošinājuma dēļ.

Pēc mūsu iniciatīvas Satversmes tiesā ir ierosinātas divas lietas. Esam apstrīdējuši atbilstību vairākām Satversmes normām... esam apstrīdējuši likumā par pensijām ietverto regulējumu. Tas ir jautājums par piemaksu nepiešķiršanu tiem pensionāriem, kuriem pensiju piešķir pēc šā gada 1.janvāra. Un apstrīdējām arī Ministru kabineta noteikumus, kas arī pēc šā gada 1.janvāra paredz nevienlīdzīgu attieksmi kompensējamo zāļu piešķiršanā Latvijas iedzīvotājiem.

Vēlos atgādināt, ka mūsu rokās ir tikai tie instrumenti, kuru lietošanu atļauj Latvijas Republikas Satversme, Saeimas kārtības rullis un citi likumi. Taču, veiksmīgi tos izmantojot, mēs neļaujam valdošajai koalīcijai iegrimt pašapmierinātībā. Turklāt esmu pārliecināts, ka sabiedrības vairākums sociālo taisnīgumu vērtē krietni augstāk par abstraktu tiesiskumu, kas pats par sevi nenodrošina vispārēju labklājību. Domāju, ka tieši sociālais taisnīgums un labklājība ir un paliek sabiedrības lielākās daļas galvenais mērķis. Ar vienu nosacījumu. Ar nosacījumu, ka cilvēku prātus nav aptumšojuši saukļi par etniskumu un oligarhiem.

Ar gaismu un ticību lai jūsu mājās atnāk Ziemassvētki, ar laimi un panākumiem – jaunais 2013.gads! Domāsim labas domas un darīsim labus darbus! Esmu pārliecināts, ka labais darbs vienmēr uzvar.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Raidījumu šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka.

 

I.Līdaka (ZZS).

Labvakar, cienījamie klausītāji! Protams, liels gods būt pēdējam runātājam šā gada pēdējā raidījumā „Frakciju viedokļi”. Līdz ar to man gribas sākt ar to labo. Raugiet, varu mierīgu sirdi apsveikt patiešām 10 no 11 Augstākās izglītības padomes locekļiem un, protams, izteikt līdzjūtību Latvijas studentijai, kuras izvirzīto pārstāvi Ratnieka kungu Saeima tomēr neapstiprināja darbam Augstākās izglītības padomē. Neapstiprināja acīmredzot tāpēc, ka viņš kādreiz pārāk bargi ir... varbūt iebildis pret visusvētā Ķīļa kunga reformu plāniem.

Varam arī apsveikt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju ar jaunu priekšsēdētāja vietnieku – Pēteru Putniņu.

Un varu apsveikt arī Reformu partiju, jo šodien, plecu pie pleca cīnīdamies patiešām sīvā cīņā ar oponentiem, mēs tomēr kopā (ZZS un Zatlera Reformu partija jeb Reformu partija, kā tagad to sauc) panācām, mūsuprāt, ļoti sakarīgas izmaiņas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā: virszemes televīzijas skatītājiem patiešām būs panākts draudzīgs modelis turpmākajam laika posmam pēc 2012.gada – gan maciņiem draudzīgs, gan arī satura ziņā. Manuprāt, patiešām labs risinājums.

Interesantas debates, protams, bija arī par Nacionālo attīstības plānu, par kuru pozīcijas deputāti bija patiešām stāvā sajūsmā, bet ZZS bija daudz mazākā sajūsmā. Protams, sapratām, ka šis plāns ir vajadzīgs, ir nepieciešams kā tāds, lai nodrošinātu Eiropas finansējuma piesaisti, bet tā saturs nu nekādi mūs neapmierināja. Balsojām dažādi: cits atturējās, cits balsoja „par”. Es personīgi atturējos, jo nesaskatīju šinī Nacionālajā attīstības plānā tā dēvēto ilgtspēju. Raugiet, manuprāt, vispār šis sauklis „ekonomiskais izrāviens”, kas ir Nacionālā attīstības plāna pamatā, nevar būt mērķis, nu, nevar būt cilvēkam mērķis skriet! Mērķis var būt, teiksim, skrienot atgūt veselību, skrienot nonākt pie kāda mērķa, bet pati skriešana – tā ir bezmērķīga, ja nav cita mērķa. Un tas pats sakāms arī par šo saukli – „ekonomiskais izrāviens”. Ekonomiskais izrāviens, cienījamie klausītāji, nevar būt mērķis, jo tā ir vienkārši darbība. Uz kurieni tā ved? Uz kaut kādu... atkal izrāvienu. Nu nevar būt tā, ka ekonomiskais izrāviens ir atrauts no šiem resursiem! Mēs Nacionālajā attīstības plānā solām visu attīstīt – visur būšot pieaugums, dabas resursu izmantošana būšot intensīvāka –, bet nekur ne ar vienu vārdu netiek bilsts par to, kā tad tas viss tiks uzraudzīts, lai mēs nepārtērētu šos dabas resursus. Un tāpēc mani arī bažīgu darīja Nacionālā attīstības plāna... tā dēvētais stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kuru izstrādāja neatkarīgu ekspertu grupa. Viņi ir ļoti bažīgi, vai tiešām netiks pārāk ekspluatēti mūsu dabas resursi.

Un vēl. Protams, gribu teikt, ka šis gads Zaļo un Zemnieku savienībai bija ļoti interesants. Ilgus gadus ZZS bija valdībā, bija valdošajā koalīcijā, bet šis gads mums pagāja, sēžot opozīcijā. Taču mēs par to neskumstam, jo veicinājām daudzas diskusijas par... kaut vai par šo pašu Visaginas atomelektrostaciju. Lai cik valdība bija negribīga par to runāt, tomēr nācās šeit, parlamentā, par to tiešām runāt. Tāpat arī par eiro ieviešanu bija garas debates. Opozīcija strādā, kā opozīcijai pienākas strādāt, veicinot sarunas, veicinot debates un līdz ar to arī informācijas nokļūšanu līdz jums.

Un visbeidzot es jums visiem, neskatoties uz to, ka rītdien it kā iestāšoties pasaules gals, vēlu priecīgus, jaukus Ziemassvētkus un – pats galvenais! – laimīgi sagaidīt nākošo gadu, kurš tiek dēvēts par Melnās ūdensčūskas gadu. Šis raksturojums pilnībā atbilst zalktim. Zalktis – tā ir karaliska čūska ar savu dzelteno kroni galvā. Tātad novēlu jums arī karaliski veiksmīgu nākošo gadu!

Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies deputātam Ingmāram Līdakam.

Līdz ar to šī gada pēdējais radījums „Frakciju viedokļi” izskan. Paldies, ka klausījāties. Lai jums gaiši un jauki svētki, un uz sadzirdēšanos nākamgad!