Vadītāja. Labvakar, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un nākamajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien parlamenta sēdē aplūkotajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam šovakar vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (SC).
Paldies.
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” Saeimas deputāti iesnieguši Saeimā Satversmes grozījumus par tautas vēlētu prezidentu, paredzot, ka Valsts prezidentu uz četriem gadiem ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās vēlēšanās un tiesības vēlēt prezidentu ir visiem pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Mūsu priekšlikums paredz, ka grozījumiem būtu jāstājas spēkā ar nākamā prezidenta vēlēšanu rīkošanu.
Problēma ir tā, ka politisko partiju sadrumstalotība Latvijā un līdz ar to nespēja vienoties par valsts attīstības pamatjautājumiem ir viens no iemesliem, kuru dēļ iedzīvotāju uzticēšanās valsts varai, tostarp Saeimai, ir ārkārtīgi zema. Savukārt nosacījums, ka Valsts prezidentu ievēlē tauta, veicinātu skaidrāka politiskā piedāvājuma formulējumu un Valsts prezidents varētu kļūt par patiesu nācijas vienotības simbolu. Valsts prezidenta kandidātam vajadzētu uzstāties tautas priekšā, un tas ļautu izvirzīties intelektuāli stiprām personībām un pasargātu Valsts prezidenta vēlēšanas no neizteiksmīgām kompromisa figūrām. Turklāt visas tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcijas ieviešana palielinātu tās politisko lomu un pastiprinātu tās reālās pilnvaras. Patlaban Satversmē noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.
Es vēlos atgādināt, ka „Saskaņas Centrs” līdzīgu priekšlikumu par grozījumiem Satversmē iesniedza arī pērn aprīlī, tomēr Saeima toreiz nolēma šo iniciatīvu nevērtēt un nenodot izskatīšanai komisijās. Koalīcija nobalsoja „pret” arī šoreiz un droši vien skaidros savas rīcības motīvus. Bet tas nekas! Es uzskatu, ka nesasniedzamais kļūs sasniedzams ar pacietību.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Nākamajam vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Ojāram Kalniņam. Lūdzu!
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Vispirms, tā kā šodien Saeimā notika debates par ārpolitiku, es gribēju VIENOTĪBAS vārdā apsveikt ārlietu ministru un Ārlietu ministriju par skaidru, kvalitatīvu un mērķtiecīgu ārpolitikas ziņojumu. VIENOTĪBA var viegli parakstīties zem tā visa, ko Ārlietu ministrija ir veikusi pēdējā gadā, un arī zem plāniem nākamajam gadam. Un es kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs gribētu pateikties arī par labo sadarbību, kas ir bijusi starp mūsu komisiju un Ārlietu ministriju.
Es domāju, ka Latvijas ārlietu prioritātes 2013.gadā ir skaidras. Kā vienmēr, mums ir jādara viss iespējamais, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju pasaulē. Tas ir galvenais ārpolitikas uzdevums, lai veicinātu Latvijas nacionālās intereses. Un Latvijas nacionālo interešu pirmā prioritāte šogad visa ir saistīta ar Eiropas Savienību. Te ir vairāki uzdevumi.
Pirmais ir beidzot panākt mūsu iekļaušanu eirozonā. Otrais ir izstrādāt labvēlīgu daudzgadu budžetu un panākt taisnīgus tiešmaksājumus Eiropas Savienībā, kā arī gatavoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā 2015.gadā.
Sakarā ar ekonomiku es šeit gribu VIENOTĪBAS vārdā apsveikt to labo sadarbību, kas šogad ir bijusi starp Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju un citām valsts iestādēm, kas ir sākušas koordinēt mūsu ārpolitikas un ekonomiskās intereses.
Protams, ārpolitikā ir arī citas prioritātes. Vēl joprojām ir svarīga mūsu dalība NATO un dalība Afganistānā, arī mūsu stratēģiskā partnerība ar Amerikas Savienotajām Valstīm; Austrumu partnerība Eiropas Savienībā Latvijai ir vienmēr bijusi prioritāte, tā arī būs prioritāte mūsu prezidentūras laikā. No tā izriet arī mūsu sadarbība ar Centrālās Āzijas valstīm, mēs to šogad turpināsim. Tai ir ļoti liela stratēģiska nozīme, jo ar laiku, kā es minēju arī savā uzrunā šodien, nākamā zona, ar kuru mums būs arvien ciešāk jāsadarbojas, ir Tālie Austrumi, it īpaši Ķīna, Japāna un Koreja, jo arī tur mums ir milzīgas ekonomiskās iespējas. Tātad visa šī ārpolitiskā darbība ved uz vienu mērķi – veicināt Latvijas konkurētspēju pasaulē, stiprināt mūsu ekonomiku un veicināt ārzemju investīcijas, radīt jaunas darba vietas. Un principā, kā visi vairākkārt teikuši, ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums, un politiskais mērķis ir darīt to, kas ir Latvijas iedzīvotāju interesēs.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Ojāram Kalniņam – partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!
I.Līdaka (ZZS).
Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Situācija Saeimā vēršas pavisam interesanta, un nu jau ar lielām pūlēm visai garā dienas kārtībā var atrast kādu jautājumu, kādu likumprojektu, attiecībā uz kuru mūsu cienījamā valdošā koalīcija lēmumu tiešām pieņemtu saskaņoti un vienādi. Arī par daudziem jautājumiem, kas šodien bija dienas kārtībā, vienotības nebija gandrīz nekādas. Nu, kaut vai par Aizsargjoslu likuma grozījumiem, kas skar praktiski ļoti daudzus Latvijas mežu īpašniekus. Tika panākts, manuprāt, ļoti pareizs risinājums, ka turpmāk „Sadales tīkla” cilvēkiem, kas elektrolīniju aizsargjoslās cirtīs bīstamos kokus, kuri apdraud elektrolīnijas drošumu, būs jāizsaka meža īpašniekam piedāvājums atpirkt šos kokus, lai tie mežā nesapūtu. Protams, ja Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā šis piedāvājums meža īpašnieku varbūt neapmierinās, tad viņam pašam vajadzēs izdomāt, ko ar šo koksni darīt.
No Vjačeslava Dombrovska puses te gan izskanēja runas par milzu zaudējumiem, kas šādā veidā varētu rasties. Tika pieminēta pat summa – 12 miljardi dolāru, ko tuvākajā laikā it kā kaut kādā veidā cietīs mūsu „Latvenergo”. Manuprāt, tur tika ieviesta vienkārši maldinoša neskaidrība. „Sadales tīklā”, atzīstot to, ka viņi ir absolūti nespeciālisti, viņiem nav nekādu zināšanu, nav prasmes un informācijas koksnes tirgus jautājumos, tomēr bija izdarījuši aprēķinus, ka zaudējumi viņiem sanākšot 2 miljonu latu apjomā. Savukārt Latvijas kokrūpnieki un mežu īpašnieki, kas šajā ziņā tiešām ir profesionāļi, veikuši aprēķinus, kas liecina kaut ko citu – to, ka „Sadales tīkls” varbūt vispār neciestu nekādus zaudējumus. Tāpēc apgalvojumi, ka tagad dažu bebru apgrauztu koku dēļ varētu tikt palielināta elektroenerģijas cena patērētājiem, manuprāt, ir vienkārši „Sadales tīkla” mēģinājums sameklēt iemeslu elektrības sadārdzinājumam.
Diemžēl netika atbalstīti arī ZZS priekšlikumi samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai, galvenokārt vietējai pārtikai, vietējiem pārtikas produktiem. Mēs ierosinājām 5 procentu samazinājumu. Arī apkurei līdzvērtīgu samazinājumu. Nu, protams, valdošā koalīcija šādu jautājumu – te nu gan vienprātība bija! – un te nu gan tomēr atbalstīja.
Runājot par grozījumiem Satversmē, daudzi varbūt būs sašutuši par to, ka netika apstiprināts mehānisms, ka prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešus Saeimā vēlētu, atklāti balsojot. Kaut gan jāteic, ka šeit pati valdošā koalīcija vien vainīga ir, jo no šo partiju vidus šodien sēdē nebija, manuprāt, kādi seši deputāti. Ja šis jautājums viņiem būtu bijis tik ļoti būtisks, tad, es domāju, atbilstoši Saeimā esošajai praksei var tomēr nodrošināt teju vai simtprocentīgu frakcijas ierašanos uz balsojumu.
Kaut gan es pats personīgi neatbalstu vai, pareizāk sakot, šaubos par to, ka šāda procedūra – atklāta balsošana ar biļeteniem – Saeimā būtu lietderīga. Atklāts balsojums ar biļeteniem ir procedūra, kas ir vienkārši muļķīga, jo tā ir izstrādāta tieši aizklātam balsojumam, un mēs šeit staigājam ar tām lapiņām, tērējam divas stundas dārgā laika, lai veiktu kaut kādu visai neizprotamu procedūru.
Ārpolitikas debates, kā Kalniņa kungs šeit jau minēja, bija ļoti būtiskas. Tiešām debates bija visā visumā, manuprāt, ļoti saturīgas. Kaut gan atkal jāsaka, es biju ļoti pārsteigts, ka tāds rūdīts deputāts – ārlietu eksperts, valdošās koalīcijas ietvaros esošas partijas frakcijas vārdā šeit daudzu vēstnieku klātbūtnē teju par galveno ārlietu jomas problēmu uzskatīja pārāk biežu ārlietu ministra došanos praida gājienos. Un vēl kāda valdošās partijas deputāte pat aizrunājās līdz vīriešu spermatozoīdu nākotnei. Nu, šie jautājumi man šķita tādi diezgan attālināti saistīti ar mūsu ārpolitikas aktualitātēm. Acīmredzot, ja nu nav par ko runāt, bet par kaut ko jārunā, tad runā par to, kas sirdij tuvāks.
Mūs gandarīja tas, ka netika apstiprinātas izmaiņas pašvaldību vēlēšanu kārtībā, netika samazināts pašvaldību deputātu skaits un netika skartas vēl dažas citas procedūras, daži ierobežojumi. Manuprāt, tas nav sakarīgi – tagad, četrus mēnešus pirms vēlēšanām, mainīt likumus, kas regulē šo vēlēšanu norisi.
Ievēlēsim šīs pašvaldības, tad ķersimies klāt. Var būt, ka tad kaut kādas izmaiņas tur arī būs vajadzīgas. Nu, nemaina zirgus uz pārbrauktuves.
Paldies par uzmanību. Lai jums mierīgs vakars!
Uz redzēšanos!
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ingmāram Līdakam.
Nākamajam vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Jurim Viļumam. Lūdzu!
J.Viļums (RP).
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Gribu atzīmēt, ka iespēja paust dažādus viedokļus ir svarīga demokrātijas pazīme un svarīgākais ir diskusiju veidot, pamatojot to ar skaidriem argumentiem, un tad nav svarīgi, vai izdodas vai neizdodas pārliecināt oponentus koalīcijā vai opozīcijā, bet ir svarīgi viedokli paust un veidot kvalitatīvu diskusiju.
Šodien bija gara diena, tika runāts par dažādām tēmām, arī par ārlietām un citiem jautājumiem, bet es tomēr gribu runāt par Latvijas pašvaldību darba uzlabošanu, konkrēti, par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža ierosinājumu samazināt deputātu skaitu.
Gadiem ilgi mēs klausāmies runas, ieteikumus un plānus, kā virzīties uz mazu, efektīvu valsts un pašvaldību pārvaldi, un šeit tad ir viens reāls solis.
Pirms astoņiem gadiem pašvaldībās tika ievēlēti 4179 deputāti. Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 1700 pašvaldību deputātu. Šis likumprojekts paredz deputātu skaitu samazināt līdz 1360. Taču skaitļi ir viena lieta, pavisam kas cits ir nolūks, kādēļ šāds samazinājums ir nepieciešams, un ne tikai mazajos novados. Efektīva pārvalde, tāda, kurā ātri var pieņemt lēmumus, dome, kas strādā nevis pašvaldības administrācijas darbinieku, nevis domes deputātu, bet visu pašvaldības iedzīvotāju labā, tāds ir šo izmaiņu mērķis.
Daži ir raduši vilkt deķīti katrs uz savu pusi, skatīties tikai sev izdevīgā virzienā, taču pašvaldības domniekiem ir jāskatās uz savu novadu, savu pašvaldību kopumā. Ceru, ka deputātu skaita samazināšana stimulēs jaunu pieeju un jaunu politisko kultūru pašvaldību pārvaldē.
Palielinoties konkurencei uz domes deputāta amatu, vēlētāju mandāts kļūs... Piedodiet, man nedaudz nojuka tekstiņš, kas bija sagatavots jau pirms sēdes.
Katrā ziņā gribu norādīt, ka šī konkurence uz pašvaldību deputātu vietām palielinās pašvaldības deputāta mandāta vērtību un veicinās profesionālāku un kvalitatīvāku darbu pašā pašvaldībā.
Dažbrīd mēs dzirdam, ka šis jautājums šobrīd nav svarīgākais, vairāk jāķeras klāt būtiskiem ekonomiskajiem jautājumiem un tamlīdzīgi, tomēr gribu teikt: ja mēs nevaram atrisināt šādu, salīdzinoši vienkāršu jautājumu, kas neprasa lielus finansiālus ieguldījumus, tad kā lai mēs atrisinām daudz sarežģītākus, finansiāli ietilpīgākus infrastruktūras un citus jautājumus, kas ir svarīgi reģioniem, pašvaldībām un valstij kopumā?
Galu galā, ja mēs samazināsim pašvaldību deputātu skaitu vairāk nekā par 400, varbūt tad beidzot varēsim atrast kādus 20 profesionāļus katrā reģionā kopīgo problēmu risināšanai. Vai reģionālā līmeņa pašvaldībās vai valsts pārvaldes reģionālajos centros – tas šobrīd, protams, ir atklāts jautājums. Taču ceru, ka šīs Saeimas laikā mēs, pateicoties pašvaldību un reģionu pārvaldības kvalitatīvai nodrošināšanai, spersim būtisku soli reģionu pārvaldes un līdz ar to arī reģionu ekonomiskās attīstības virzienā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātam Jurim Viļumam.
Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!
J.Dombrava (VL–TB/LNNK).
Labvakar, izturīgākie radioklausītāji! Saeimas sēde bija patiešām gara. Bija ļoti daudz svarīgu jautājumu, kas tika izskatīti, bet es vēlos pieskarties diviem jautājumiem – Saeimas ārpolitikas debatēm un deputātu algu jautājumam, kuru diemžēl neviens cits kolēģis nepieminēja. Un, kā šobrīd redzams, piemēram, arī krievu prese informāciju par šo algu balsojumu ir ignorējusi un to nepublisko.
Tātad pirmais – ārpolitikas debates. Es vēlos uzsvērt Nacionālās apvienības pozīciju: mēs uzskatām, ka Latvijas ārpolitikas galvenais mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus nacionālas, demokrātiskas un eiropeiskas valsts pastāvēšanai. Latvijas intereses Nacionālā apvienība skata plašā griezumā, priekšplānā ir jautājumi, kas izriet no Latvijas tautas kopīgām interesēm dzīvot drošībā, brīvībā un labklājībā. Šo mērķu sasniegšanai ir svarīgi ierobežot ārējo spēku ietekmi un iejaukšanos Latvijas iekšpolitikā.
Jāatzīmē, ka mūsu ārpolitikas efektivitāti jūtami ierobežo vairāki apstākļi. Galvenais izaicinājums ir milzīgā Krievijas ietekme Latvijas politikā un ekonomikā. Diemžēl Ārlietu ministrijas ziņojuma daļas, kurās minētas attiecības ar Krieviju, ir grūti nosaukt citā vārdā kā par rusofilām. Vai tas ir cienīgi no Latvijas puses – vairākkārt uzsvērt vēlmi veidot labas kaimiņattiecības ar Krieviju, ja mēs redzam, ka iepriekšējos gados Krievija ir kritizējusi Latviju, īstenojusi spēcīgu maigās varas ietekmi Latvijas iekšpolitikā, ir notikuši mūsu gaisa telpas pārkāpumi, kad Krievijas bumbvedēji tajā ir ielidojuši? Un vēl var nosaukt daudzus un daudzus piemērus, kurus arī šodien apstiprināja The Guardian raksts, kas norāda, ka Latvijā ir jūtama ļoti izteikta Krievijas maigās varas ietekme. Un mēs arī uzsveram, ka ārlietu ministram pienāktos respektēt gan 1996.gadā Saeimas pieņemto Deklarāciju par Latvijas okupāciju, gan 2005.gadā Saeimas pieņemto Deklarāciju par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu, kur ir ietvertas vairākas normas. Un tāpēc būtu nepieciešams Ārlietu ministrijai strādāt, lai panāktu PSRS okupācijas rezultātā radīto zaudējumu kompensēšanu, strādāt pie nolīguma ar Krievijas Federāciju, kas palīdzētu PSRS laika imigrantiem brīvprātīgi pārcelties uz savu vēsturisko vai etnisko dzimteni, nevis runāt par fiktīvām attiecībām... fiktīvi labām attiecībām ar Krievijas Federāciju.
Un otrs jautājums ir saistīts ar Nacionālās apvienības iesniegtajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredzēja līdz 12.Saeimas ievēlēšanai iesaldēt Saeimas deputātu algu pieaugumu. Respektīvi, šobrīd, no šā gada ir paredzēts, ka Saeimas deputātu algas pieaugtu par aptuveni 100 latiem. Un Nacionālā apvienība piedāvāja grozījumus likumā, lai šis algu pieaugums tiktu iesaldēts un tas nenotiktu. Bet diemžēl Saeimas balsojums bija: 22 deputāti – „par”, 23 – „pret”, 10 atturējās, un vēl vesela virkne vispār nebalsoja par šo jautājumu.
Bet Nacionālās apvienības pārstāvji, respektējot sociālo taisnīgumu ar pārējo sabiedrību, jau debatēs teica, ka gadījumā, ja šis priekšlikums tiks noraidīts, algas starpību Nacionālās apvienības deputāti centralizēti ziedos labdarībai.
Un vēl tikai īsumā. Tā kā vairāki cilvēki ir izteikuši vēlmi uzzināt par šo balsojumu detalizētāk, tad „par” šiem grozījumiem iesaldēt – tātad par Saeimas deputātu algu pieauguma iesaldēšanu nobalsoja: Gaidis Bērziņš, Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Kārlis Krēsliņš, Dzintars Kudums, Inese Laizāne, Ilmārs Latkovskis, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Imants Parādnieks, Vineta Poriņa, Dzintars Rasnačs, Dāvis Stalts no Nacionālās apvienības. Vēl „par” balsoja Uldis Augulis, Aija Barča, Augusts Brigmanis, Ingmārs Līdaka un Jānis Vucāns no Zaļo un Zemnieku savienības. No VIENOTĪBAS „par” šiem grozījumiem balsoja Jānis Lāčplēsis un Inguna Rībena.
„Pret” balsoja Arvils Ašeradens, Dzintars Ābiķis, Solvita Āboltiņa, Andris Buiķis, Andrejs Judins, Ojārs Ēriks Kalniņš, Atis Lejiņš, Aleksejs Loskutovs, Jānis Reirs, Edvards Smiltēns, Dzintars Zaķis no VIENOTĪBAS. Tātad nobalsoja pret to, ka tiek iesaldēts deputātu algu pieaugums.
Un „pret” nobalsoja arī Guntars Bilsēns, Edmunds Demiters, Kārlis Eņģelis, Gunārs Igaunis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Daina Kazāka, Valdis Liepiņš, Jānis Ozoliņš, Romualds Ražuks, Inga Vanaga, Juris Viļums un Valdis Zatlers no Reformu partijas.
Atturējās Ingmārs Čaklais no VIENOTĪBAS, Jānis Junkurs (neatkarīgais deputāts), Rasma Kārkliņa (VIENOTĪBA), Jānis Klaužs (Zaļo un Zemnieku savienība), Janīna Kursīte-Pakule, Ainars Latkovskis (no VIENOTĪBAS). Un no neatkarīgajiem deputātiem Klāvs Olšteins, Elīna Siliņa, Jānis Upenieks, Viktors Valainis atturējās balsojumā.
Un nebalsoja par šiem grozījumiem, kas pamatā nozīmē to pašu balsojumu „pret” vai atturēšanos no balsojuma, visa „Saskaņas Centra” frakcija. Taupot laiku, es visus neminēšu, bet tā bija visa „Saskaņas Centra” frakcija un papildus Vjačeslavs Dombrovskis no Reformu partijas, Jānis Dūklavs, Rihards Eigims un Iveta Grigule no Zaļo un Zemnieku savienības.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.
Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!